Vikipēdija:Aktualitātes

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.20</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Aktualitātes</title>
    <ns>4</ns>
    <id>1212</id>
    <revision>
      <id>4525707</id>
      <parentid>4510223</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:24:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026 */</comment>
      <origin>4525707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35025" sha1="gfwznwssqgtkgk0c5upfaxdtuarvl8v" xml:space="preserve">{{TOCright}}
{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
Šajā lapā apkopotas '''aktualitātes''' [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]]. Vikipēdijā latviešu valodā notiekošajām aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī tās [https://twitter.com/wikipedia_lv ''Twitter''], [https://www.facebook.com/wikipedialv ''Facebook''] un [https://www.instagram.com/lv.wikipedia ''Instagram''] lapās.

== 2026 ==
* [[22. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''146 000'''.
* [[16. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''145 000'''.
* [[16. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''144 000'''.
* [[7. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''143 000'''.
* [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''142 000'''.
* [[18. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''141 000'''.

== 2025 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 11-09-2025 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|Vietējās kopienas 2025. gada 11. septembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''140 000'''.
* [[3. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''139 000'''.
* [[18. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''138 000'''.
* [[16. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 cilvēki.
* [[11. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 11. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 cilvēki.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''137 000'''.
* [[25. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''136 000'''.
* [[4. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''135 000'''.
* [[6. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''134 000'''.
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''133 000'''.

== 2024 ==
* [[30. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''132 000'''.
* [[23. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''131 000'''.
* [[30. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 cilvēki.
* [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''130 000'''.
* [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''129 000'''.
* [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''128 000'''.
* [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''127 000'''.
* [[3. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 3. martā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 4 dalībnieki.
* [[29. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''126 000'''.
* [[5. februāris]] — par 2023. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|atzīti]] {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}}.
* [[12. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''125 000'''.

== 2023 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-09-2023 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|Vietējās kopienas 2023. gada 27. septembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[27. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''124 000'''.
* [[12. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''123 000'''.
* [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 27. septembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''122 000'''.
* [[29. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''121 000'''.
* [[19. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''120 000'''.
* [[15. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2023. gada 15. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[15. maijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Baisulis|ievēlēts]] {{u|Baisulis}}.
* [[25. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''119 000'''.
* [[5. marts]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Eremu1}}.
* [[30. janvāris]] — par 2022. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|atzīts]] {{u|Bendžamins}}.
* [[25. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''118 000'''.

== 2022 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 10-11-2022 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|Vietējās kopienas 2022. gada 10. novembra sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[1. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''117 000'''.
* [[10. novembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2022. gada 10. novembrī|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki.
* [[25. oktobris]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2022/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2022]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[8. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''116 000'''.
* [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''115 000'''.
* [[20. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''113 000'''.
* [[2. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''112 000'''.
* [[9. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''111 000'''.

== 2021 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 26-08-2021 in Riga.jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|Vietējās kopienas 2021. gada 26. augusta sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[15. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''110 000'''.
* [[27. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''109 000'''.
* [[26. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 5 dalībnieki.
* [[11. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2021/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2021|CEE Spring 2021]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[12. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''108 000'''.
* [[5. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''107 000'''.
* [[15. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''106 000'''.
* [[22. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|atzīts]] {{u|Pirags}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|atzīta]] {{u|Kasparoviča}}.

== 2020 ==
* [[31. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''105 000'''.
* [[13. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''104 000'''.
* [[2. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''103 000'''.
* [[16. jūlijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2020/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2022|CEE Spring 2020]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''102 000'''.
* [[10. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''101 000'''.
* [[17. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#Egilus|ievēlēts]] {{u|Egilus}}.
* [[24. janvāris]] — '''rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;100 000&lt;/big&gt;'''.
* [[16. janvāris]] — par 2020. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|atzīti]] {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}}, bet par [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|atzīts]] {{u|Entuziasts}}.

== 2019 ==
[[Attēls:Latvian Wikipedians meeting at 27-08-2019 in Riga (1).jpg|thumb|250px|[[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|Vietējās kopienas 2019. gada 27. augusta sanāksmes]] dalībnieki]]
* [[18. decembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 18. decembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 3 dalībnieki.
* [[24. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''99 000'''.
* [[23. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 23. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[3. oktobris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti#DJ EV|ievēlēts]] {{u|DJ EV}}.
* [[11. septembris]] — [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 11. septembris|dibināta]] [[Vikipēdija:Vikipēdijas atbalsta biedrība|Vikipēdijas atbalsta biedrība]].
* [[6. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''98 000'''.
* [[27. augusts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 27. augusts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 11 dalībnieki.
* [[3. augusts]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2019/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2019|CEE Spring 2019]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[15. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''97 000'''.
* [[5. jūnijs]] — ar botu sagatavojot aizmetņus par [[:Kategorija:Latvijas ciemi|Latvijas ciemiem]], rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''96 000'''.
* [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''93 000'''.
* [[24. aprīlis]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 24. aprīlis|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''92 000'''.
* [[13. marts]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 8 dalībnieki.
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''91 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2018. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] otro reizi pēc kārtas [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}.

== 2018 ==
[[Attēls:Vikidarbnīca Gētes institūtā 2.jpg|thumb|250px|2018. gada 28. februārī Gētes institūtā notiekošā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]]]]
* [[27. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''90 000'''.
* [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''89 000'''.
* [[31. oktobris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 31. oktobris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 7 dalībnieki.
* [[2. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''88 000'''.
* [[27. septembris]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 27. septembris|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[12. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''87 000'''.
* [[6. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''86 000'''.
* [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:CEE Spring 2018|CEE Spring 2018]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[6. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''85 000''' tieši [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodā]] 15. dzimšanas dienā
* [[7. maijs]] — notika [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2018. gada 7. maijā|vietējās kopienas sanāksme]], kurā piedalījās 6 dalībnieki.
* [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''84 000'''.
* [[8. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''83 000'''.
* [[28. februāris]] — sadarbībā ar [[Gētes institūts|Gētes institūtu]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdija un novadpētniecība bibliotēkās|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 16 dalībnieki.
* [[31. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''82 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2017. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Zuiks}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieci]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|atzīta]] {{u|Lieeeneee}}.

== 2017 ==
* [[26. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''81 000'''.
* [[25. novembris]] — sadarbībā ar [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitāti]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca Liepājas Universitātē|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 9 dalībnieki.
* [[17. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''80 000'''.
* [[1. novembris]] — administratora tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Laurijs|Laurijam}} un {{u|SpeedKing}}.
* [[25. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''79 000'''.
* [[28. augusts]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas {{u|Xil}}.
* [[18. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''78 000'''.
* [[29. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2017|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2017]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/BSA 2017|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 10 dalībnieki.
* [[29. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''77 000'''.
* [[6. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Biafra|ievēlēts]] {{u|Biafra}}.
* [[2. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''76 000'''.
* [[3. februāris]] — par 2016. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|atzīts]] {{u|Papuass}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|atzīts]] {{u|Ludis21345}}.
* [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''75 000'''.

== 2016 ==
[[Attēls:Editatons 2016.JPG|thumb|250px|Vikipēdijas dalībnieki/mentori 2016. gada 12. marta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošajā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīcā]]]]
* [[5. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''74 000'''.
* [[11. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''73 000'''.
* [[31. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''72 000'''.
* [[1. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Zuiks|ievēlēts]] {{u|Zuiks}}.
* [[21. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''71 000'''.
* [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''70 000'''.
* [[19. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}} un {{u|ScAvenger}}.
* [[15. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2016]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[2. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''69 000'''.
* [[11. maijs]] — sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] notika [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LKA 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 11 dalībnieki un izveidoti 7 jauni raksti, bet 2 — ievērojami uzlaboti.
* [[10. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''68 000'''.
* [[30. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''67 000'''.
* [[12. marts]] — sadarbībā ar [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālo bibliotēku]] un ''Europeana Sounds'' notika pirmā [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/LNB 2016|vikidarbnīca]], kurā piedalījās 18 dalībnieki un izveidots 21 jauns raksts.
* [[26. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''66 000'''.
* [[21. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|atzīts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[15. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''65 000'''.
* [[14. janvāris]] — par 2015. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labāko jauno dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīts]] {{u|Kokomokoz}}.

== 2015 ==
{{Skatīt arī|Vikipēdija:2015. gada statistika}}
[[Attēls:Vikimaratona atklāšanas pasākums2.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Vikipēdijas maratons|Latvijas Vikipēdijas maratona]] atklāšana {{dat|2015|3|11||bez}}]]
* [[15. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''64 000'''.
* [[10. novembris]] — [[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015/Uzvarētāji|paziņoti]] konkursa &quot;[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]&quot; Latvijas kārtas uzvarētāji.
* [[29. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''63 000'''.
* [[1. septembris]] — atklāts &quot;[[Vikipēdija:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015]]&quot; konkurss.
* [[2. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''62 000'''.
* [[21. jūnijs]] — [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015/Rezultāti|paziņoti]] &quot;[[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2015|Centrālā un Austrumeiropas pavasara 2015]]&quot; vietējā konkursa kategoriju uzvarētāji.
* [[21. jūnijs]] — birokrāta tiesības neaktivitātes dēļ atņemtas {{u|Tail}} un {{u|Yyy}}.
* [[19. jūnijs]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] dēļ atņemtas {{u|Tail}}, {{u|Yyy}} un {{u|Zummis|Zummim}}.
* [[25. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''61 000'''.
* [[4. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''60 000''', apsteidzot [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdiju]].
* [[11. marts]] — atklāts [[Latvijas Vikipēdijas maratons]].
* [[5. marts]] — ''[[Wikimedia Foundation]]'' pieņēma [[m:Affiliations Committee/Resolutions/Wikimedians of Latvia User Group - Liaison approval, March 2015|oficiālu lēmumu]] par ''[[Vikipēdija:Wikimedians of Latvia User Group|Wikimedians of Latvia]]'' dalībnieku grupas atzīšanu
* [[28. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''59 000'''.
* [[27. februāris]] — plkst. 15.35 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''50 000''', par 50 000. kļūstot dalībniekam {{u|Railyards}}.
* [[17. janvāris]] — par 2014. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}, bet [[Vikipēdija latviešu valodā#Labākie jaunie dalībnieki|labākajiem jaunajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|atzīti]] {{u|Français anonyme}} un {{u|MC2013}}.
* [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''58 000'''.

== 2014 ==
* [[19. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''57 000'''.
* [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], atklāts pasaulē pirmais [[Vikipēdijas piemineklis|Vikipēdijai veltītais piemineklis]].
* [[11. oktobris]] — administratora tiesības [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|neaktivitātes dēļ]] atņemtas [[Dalībnieks:Daarznieks|Daarznieks]], [[Dalībnieks:Dekaels|Dekaels]], [[Dalībnieks:Juristiltins|Juristiltins]] un [[Dalībnieks:Mrom|Mrom]].
* [[11. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā tiek ieviesta [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude|izmaiņu pārbaude]].
* [[29. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''56 000'''.
* [[17. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''55 000'''.
* [[28. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''54 000'''.
* [[11. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''53 000'''.
* [[1. februāris]] — par 2013. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgākajiem dalībniekiem]] ar vienādu balsu skaitu [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīti]] {{u|Ingii}} un {{u|Pirags}}.
* [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''52 000'''.

== 2013 ==
[[Attēls:Vikialus 2013 01.jpg|thumb|250px|Vietējās kopienas 2013. gada 22. augusta tikšanās &quot;Vikialus 50 000&quot; dalībnieki]]
* [[6. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''51 000'''.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''50 000'''&lt;/big&gt;.
* [[13. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''49 000'''.
* [[21. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''48 000'''.
* [[21. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 17.54 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; [[:Attēls:Wiki-2milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''2 000 000'''.
* [[21. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''47 000'''.
* [[20. janvāris]] — par 2012. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[7. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''46 000'''.
* [[1. janvāris]] — līdz ar Sākumlapas dizaina maiņu ieviesta sadaļa &quot;Šī diena vēsturē&quot;.

== 2012 ==
* [[18. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''45 000'''.
* [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''44 000'''.
* [[8. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''43 000'''.
* [[4. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''42 000'''.
* [[12. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''41 000'''.
* [[26. marts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Edgars2007|ievēlēts]] {{u|Edgars2007}}.
* [[15. marts]] — administratora tiesības pēc paša dalībnieka vēlēšanās atņemtas [[Dalībnieks:Juzeris|Juzerim]].
* [[19. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''40 000'''.
* [[26. janvāris]] — par 2011. gada Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija latviešu valodā#Gada vērtīgākie dalībnieki|vērtīgāko dalībnieku]] [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|atzīts]] {{u|Kikos}}.
* [[5. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''39 000'''.

== 2011 ==
* [[22. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''38 000'''.
* [[1. oktobris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''37 000'''.
* [[27. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''35 000'''.
* [[3. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''34 000'''.
* [[3. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''33 000'''.
* [[13. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''32 000'''.

== 2010 ==
* [[26. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''31 000'''.
* [[23. septembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā ielādēto attēlu skaits sasniedza '''10 000'''.
* [[19. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''30 000'''.
* [[2. septembris]] — plkst. 00.21 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''20 000''', par 20 000. kļūstot dalībniekam {{u|Patrons}}.
* [[8. augusts]] — uzsākta [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšana]].
* [[1. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''29 000'''.
* [[29. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo izmaiņu skaits plkst. 04.00 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; [[:Attēls:Wiki-1milj.labojumi.jpg|sasniedza]] '''1 000 000'''.
* [[10. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''28 000'''.
* [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratoru kandidāti/Arhīvs1#Papuass|ievēlēts]] 18. administrators — {{u|Papuass}}.
* [[2. jūnijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā kopējo lapu skaits sasniedza '''100 000'''.
* [[25. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''27 000'''.
* [[12. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''26 000'''.
* [[17. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''25 000'''. Vikipēdija latviešu valodā tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|albāņu]] un [[:pms:|manipuri]] Vikipēdijām).

== 2009 ==
* [[7. decembris]] — plkst. 14.15 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''15 000''', par 15 000. kļūstot dalībniekam {{u|AlbaniaShqiperia}}.
* [[3. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''24 000'''.
* [[17. augusts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''23 000'''.
* [[11. augusts]] — dalībnieks {{u|Kikos}} ir izveidojis pirmo [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektu]] — [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|Latvijas pagasti]].
* [[19. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā dziļums (''[[:meta:Wikipedia article depth|depth]]'') sasniedzis '''50'''.
* [[20. jūnijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''22 000'''.
* [[15. aprīlis]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''21 000'''.
* [[8. marts]] — plkst. 20.24 &lt;sup&gt;(pēc Latvijas laika)&lt;/sup&gt; Vikipēdijā latviešu valodā reģistrēto dalībnieku skaits sasniedza '''10 000''', par 10 000. kļūstot dalībniekam {{u|Janis24}}.
* [[13. februāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''20 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).

== 2008 ==
* [[28. decembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''19 000'''.
* [[1. novembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''18 000'''.
* [[1. septembris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''17 000''', tai ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:bn:|bengāļu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).
* [[20. augusts]] — izveidots Vikipēdijas tests [[:incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ|lībiešu valodā]].
* [[8. augusts]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|ievēlēts]] {{u|Digital1}}, {{u|Kikos}}. {{u|SpeedKing}}, {{u|Treisijs}} un {{u|Zummis}}.
* [[16. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrātu]] amatā [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|ievēlēts]] {{u|Feens}} un {{u|Yyy}}.
* [[3. jūlijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''16 000''', ieņemot 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp [[:cy:|velsiešu]] un [[:pms:|pjemontiešu]] Vikipēdijām).
* [[31. maijs]] — [[go (spēle)|Go]] kļuva par pirmo rakstu Vikipēdijā latviešu valodā, kam piešķirts [[Vikipēdija:Labi raksti|laba raksta]] statuss.
* [[24. maijs]] — izvēlēti [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|labu rakstu atzīšanas noteikumi]].
* [[24. maijs]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''15 000'''.
* [[27. marts]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''14 000'''.
* [[30. janvāris]] — rakstu skaits Vikipēdijā latviešu valodā sasniedza '''13 000'''.
* [[2. janvāris]] — [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] uzsāka pirmo [[Vikipēdija:Portāls|portālu]] — [[Portāls:Zinātne|par zinātni]]. Neatrisinātas vēl bija [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli|dažas problēmas]].

== 2007 ==
* [[10. decembris]] — līdz ar '''12 000''' rakstu robežas sasniegšanu tika [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=S%C4%81kumlapa&amp;oldid=211018 nomainīts Sākumlapas izskats].
* [[10. novembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā [[Vikipēdija:Administratori|administratora]] amatā [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs4#ScAvenger un Xil|iecelti]] {{u|ScAvenger}} un {{u|Xil}}.
* [[19. jūlijs]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''10 000'''&lt;/big&gt; rakstu.

== 2006 ==
* [[12. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''6988''' raksti.
* [[3. jūlijs]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''4055''' raksti un 1055 reģistrēti dalībnieki.
* [[20. februāris]] — tika izveidotas Vikipēdijas [[:incubator:Wp/ltg|latgaliešu]] (ltg), [[:bat-smg:Pėrms poslapis|žemaišu]] (smg) un [[:incubator:Wp/prg|prūšu]] (prg) valodā.
* [[20. janvāris]] — [[Rožkrustieši]] bija pirmais raksts Vikipēdijā latviešu valodā, kam [[Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti/Arhīvs/1#Rožkrustieši|neoficiāli piešķirts]] [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|vērtīga raksta]] statuss.

== 2005 ==
* [[5. marts]] — Vikipēdija latviešu valodā sasniedza &lt;big&gt;'''1000'''&lt;/big&gt; rakstu.
* [[6. februāris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''974''' raksti.

== 2004 ==
* [[16. decembris]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''499''' raksti.&lt;ref&gt;[http://web.archive.org/web/20041215092052/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|12|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. aprīlis]] — Vikipēdijā latviešu valodā bija '''78''' raksti.&lt;ref&gt;[http://web.archive.org/web/20040415083422/lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page web.archive.org] {{dat|2004|4|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== 2003 ==
* [[6. oktobris]] — tika veikts pirmais labojums [[Sākumlapa|Sākumlapā]].
* [[6. jūnijs]] — plkst. 20.07&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&amp;oldid=90|title=Psiholoģija|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vikipēdijā latviešu valodā izveidots pirmais raksts — [[psiholoģija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Psihologija&amp;action=history|title=Raksta &quot;Psiholoģija&quot; vēsture|publisher=Vikipēdija|accessdate={{dat|2012|1|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>gfwznwssqgtkgk0c5upfaxdtuarvl8v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zemgaļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2219</id>
    <revision>
      <id>4525697</id>
      <parentid>4504941</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51110-52</username>
        <id>150700</id>
      </contributor>
      <comment>ideali</comment>
      <origin>4525697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14668" sha1="8esqk5qkgb8d6sdnf1if4x0owitc0co" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{citas nozīmes|tautu|Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)|Zemgaļi}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju]]
'''Zemgali''' ({{val|lt|žemgaliai}} vai ''žiemgaliai''; {{val|la|Semigalli}}) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām [[balti|baltu]] tautām, kas vēlāk ieplūda [[latvieši|latviešu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] tautās. Apdzīvoja pamatā [[Lielupe]]s, [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s baseinu, bet to apdzīvotības robežas sniedzās līdz [[Nevēža]]s un [[Venta]]s augštecei un pirms līvu migrācijas — līdz [[Gauja]]s lejtecei.

== Militārpolitiskā organizācija ==
Zemgaļi bija arī viena no militāri visattīstītākajām senlatviešu tautām, etnogrāfiski un valodiski radniecīgi [[žemaiši]]em. Zemgaļu dzimtas bija apvienotas karadraudzēs, kurām bija savi pilsnovadi. Kara gadījumos zemgaļu karadraudzes apvienojās vienotā karaspēkā, ko vadīja karavadonis — valdnieks (latīņu tekstos: ''dux'' vai ''rex'') jeb ''[[karalis|ķēniņš]]'', kas atbilda lietuviešu un žemaišu kunigaitim vai kriviču kņazam. Pirmais hronikās minētais zemgaļu pilsnovadu karavadonis, kurš pārstāvēja visu [[Zemgale (valsts)|Zemgali]] un vadīja apvienoto novadu karadraudžu karaspēku, bija ķēniņš [[Viestards]], kurš dzīvoja laikā no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigām līdz aptuveni 1230. gadam. Pēc viņa kā zemgaļu karavadoņi un valdnieki pieminēti [[Šabis]] (1259), [[Nameisis]] (1272—1281) un kāds vadonis, kas krita [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] (1287).

== Vēsture ==
{{Latvijas vēsture}}
{{Pamatraksts|Zemgale (valsts)}}
[[Attēls:Gesta Danorum par kuršiem, sembjiem un zemgaļiem.JPG|thumb|left|[[Gesta Danorum]] fraɡments, kurā minēti kurši, sembji un zemgaļi (12. ɡadsimts)]]
Zināms, ka jau [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] zemgaļi atvairīja atkārtotus [[vikingi|vikingu]] uzbrukumus, kas bija kļuvuši par [[Līvzeme]]s meslu kungiem. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] vārds ir atrodams [[rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] Zviedrijā. 10.-13. gadsimtā zemgaļi cīnījās ar varjagu un to pēcteču [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu sabiedrotajiem [[līvi]]em, kas ar savu svešzemju sabiedroto palīdzību atvairīja zemgaļus no Daugavas un Gaujas lejteces zemēm. 1106. gadā zemgaļi (''зимегола'') sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēlu ([[Vseslavičs|Vseslaviču]]) karaspēku, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.&lt;ref&gt;В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{br ikona}}&lt;/ref&gt;
1202./1203. gadā pēc neveiksmīga uzbrukuma Salaspilij zemgaļu karalis Viestards noslēdza militāru savienību ar Līvzemes bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]], lai iegūtu sabiedrotos cīņās pret [[lietuvieši]]em, kuri ik gadu vidēji 2 reizes gadā iebruka sirojumos zemgaļu un letgaļu zemēs. Zemgaļi piedalījās krusta karos un kopā ar kristījušos līvu valdnieku [[Kaupo]] 1207. gadā piedalījās [[Turaidas pils]] ieņemšanā.

Pēc kāda laika šī savienība gan izjuka, jo katoļu misionāri panāca, ka [[Upmale (zeme)|Upmales]] pilsnovada [[labieši]] pieņēma [[kristietība|kristietību]] un atteicās pakļauties Viestarda virsvaldībai. Turklāt ar baznīcas sodiem un draudiem bīskaps Alberts panāca, ka [[Rietumeiropa]]s tirgotājiem tika aizliegts iebraukt [[Zemgales osta|Zemgales ostā]] un visi tirdzniecības ienākumi tika [[Rīga]]i. 1219. gadā Viestarda karaspēks iekaroja Upmales centru — [[Mežotne|Mežotni]], ko gan uz ilgu laiku savā varā noturēt nespēja. 1225. gadā Rīgā ieradās pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]], kurš uzaicināja Viestardu uz sarunām, mēģinot viņu pierunāt pāriet [[katoļticība|katoļu ticībā]]. Viestards atteicās, taču atļāva Zemgalē brīvi darboties kristiešu misionāriem. 1228. gadā zemgaļi Viestarda vadībā kopā ar [[kurši]]em devās karagājienā uz Rīgu. Rīgu tiem ieņemt neizdevās, taču tie nopostīja [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosteri]]. Atriebjoties ordeņa karaspēks iebruka Zemgalē, bet karaļa Viestarda karaspēks savukārt izpostīja [[Aizkraukle|Aizkraukli]]. Pēc Viestarda nāves 1236. gadā liels Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[letgaļi|letgaļu]] un [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks iebruka Zemgales dienviddaļā un Žemaitijā. Atceļā tiem uzbruka un [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gadrīz visi ordeņa brāļi, kā rezultātā nākamajā gadā Zobenbrāļu ordenis pašlikvidējās un tā vietā tika izveidota [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] filiāle — [[Livonijas ordenis]].
1251. gadā Lietuvas dižkungs [[Mindaugs]] uzsāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu no Štīrijas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā, piekrītot tam, ka Zemgale un Žemaitija nonāktu Livonijas ordeņa pakļautībā. Turpmākos gadus notika regulāri un mērķtiecīgi [[krustneši|krustnešu]] uzbrukumi vēl brīvajai Zemgalei līdz 1254. gadā Zemgales pilsnovadus uz laiku izdevās pakļaut. Tomēr pēc krustnešu un viņu sabiedroto karaspēka sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā zemgaļi vairs neatzina Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa virsvaru, tā vietā noslēdzot savienību ar lietuviešiem.
1269. gadā Lietuvā sāka valdīt dižkungs [[Traidenis]] (1269—1282), 1270. gadā zemgaļi Lietuvas dižkunga Traideņa vadībā piedalījās lietuviešu karaspēka iebrukumā Livonijā un Sāmsalā, kur [[Karuzes kauja|kaujā pie Karuses]] uz ledus sakāva apvienoto krustnešu karaspēku, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs [[Oto fon Luterbergs]].
1279. gadā sākās zemgaļu sacelšanos pret [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kuru vadīja ķēniņš [[Nameisis]]. Zināms, ka pēc [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] zaudēšanas 1281. gadā Nameisis devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], kur kopā ar žemaišiem un prūšiem cīnījās pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] spēkiem. 1287. gada pavasarī notika [[zemgaļu uzbrukums Rīgai]] un [[Garozas kauja]], kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi. Zemgale bija pēdējais Latvijas novads, kurš tika pakļauts tikai 1290. gadā. Daļa zemgaļu (hronika min ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, iespējams, ir pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un, nodedzinājuši savu pēdējo pili [[Sidrabene (pils)|Sidrabeni]] (pie [[Jonišķi]]em) un pārcēlās uz tagadējās [[Lietuva]]s teritoriju, kur vēlāk ieplūda žemaišu etnosā. Zemgaļu karotāji piedalījās daudzos karagājienos Krievzemē lietuviešu karaspēka sastāvā.

1321. gadā notika pēdējā bruņotā zemgaļu sacelšanās, ko atbalstīja žemaiši un zemgaļi no Livonijas ordenim nepakļautās Zemgales daļas. 1321. gadā Mežotnē, 1335. gadā Dobelē un 1339. gadā Tērvetē tika uzceltas jaunas Livonijas ordeņa pilis Zemgales militārai pārvaldei un Lietuvas dižkunigaišu uzbrukumu atvairīšanai. Par Lietuvas valdnieku pretenzijām uz Zemgali vēl 14. gadsimtā liecina dižkunga [[Ģedimins|Ģedimina]] 1323. gada maijā [[Hanzas savienība]]i adresētajā vēstulē par viņa gatavību kristīties lietotais tituls &quot;Gedeminne Dei gratia [..] '''princeps et dux Semigallie'''&quot; (Ģedimins, no Dieva žēlastības [..] Zemgales princis (jeb kņazs) un hercogs). 1345. gada ziemā Lietuvas dižkungs [[Aļģirds]] (1345—77) ar zemgaļu palīdzību ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja [[Jelgava]]s pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotnes pili. Kad 1358. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[ķeizars]] [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārlis IV]] ar sūtņu palīdzību veda sarunas par Lietuvas pāriešanu katoļticībā, dižkunigaitis Aļģirds pieprasīja viņam atdot visas Kurzemes un Zemgales zemes līdz [[Daugava]]i ziemeļos. 1426. gadā zemgaļu apdzīvotā teritorija tika galīgi sadalīta, nosakot vēl šobrīd esošo robežu starp Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.Tātad, apmēram, puse zemgaļu zemju iekļāvās Lietuvas sastāvā. 1561. gadā Polijas karalis un [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Sigismunds II Augusts]] parakstīja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]], saskaņā ar kuru visa [[Livonijas Konfederācija]] nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] saņēma kā lēņa tiesu daļu no tās — Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša vasalis. Tādējādi Zemgales valdnieku likumiskā pārmantojamība ir izsekojama no ķēniņa Viestura līdz Kurzemes un Zemgales hercogiem.

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|Vidus dialekta zemgaliskās izloksnes parāda asimilētās [[zemgaļu valoda]]s aptuveno izplatību Latvijas teritorijā.]]

== Zemgaļu apdzīvotās vietas līdz 14. gadsimtam ==

Pēc arheoloģisko izrakumu datiem šobrīd ir identificētas šādas seno zemgaļu apmetnes, pilskalni un kapsētas:

'''Latvija'''
* [[Bauskas novads]]: Čapāni, Drenģeri-Čunkāni, Dumpji, Jumpravmuiža, Lielbertuši, [[Mežotnes pilskalns]] un senpilsēta, Podiņi, Siliņi, Zeltiņi, Ziedoņskola
* [[Dobeles novads]]: Atvases, [[Auce]], Bāļas-Šķērstaiņi, Cibēni, [[Dobeles pilskalns]] un senpilsēta, Gailīši, Grīnerti, Guntiņas, [[Īle]] ([[Spārnenes pilskalns]]), Jāņogānas, Kaijukrogs, Ķūri, Lielogļi, Lozberģi, Oši, Skare, [[Tērvetes pilskalns]], svētnīca un senpilsēta.
* [[Jelgavas novads]]: Ciemalde, Diduļi, Eži, Gaideļi-Viduči, Kakužēni, Kalnaplāteri, Kraujas, Ķēķi, Mazgrauži, Pudžas, Rijnieki, [[Vilce]].
* [[Ķekavas novads]]: Pļavniekkalns
* [[Saldus novads]]: Griezes dzirnavas, Kerkliņi, Priedīši, Rūsīši-Debeši
* [[Tukuma novads]]: [[Mutstrauti]], [[Zante]]

'''Lietuva'''
* [[Akmenes rajons]]: Balsi (''Balsiai''), [[Papile|Papilės]] pilskalns, Šapnaģi (''Šapnagiai'').
* [[Jonišķu rajons]]: Budraiči (''Budraičiai''), Daugalaiči (''Daugalaičiai''), Daunorava, Dvarelišķi (''Dvareliškiai''), Ivošķi (''Ivoškiai''), Jauneiķi (''Jauneikiai''), Jonišķi (''Joniškis''), Kalnelis (''Sidabrė''), Liepori (''Lieporiai''), Martinišķi (''Martyniškiai''), Rudišķi (''Rudiškiai''), Rukuiži (''Rukuižiai''), Slepsņi (''Slėpsniai''), Spiraķi (''Spirakiai''), Stunģi (''Stungiai''), [[Žagare]] ([[Rakte]]s pilskalns un senpilsēta).
* [[Mažeiķu rajons]]: Mažeiķi (''Mažeikiai''), Pavirvīte-Gudi (''Pavirvytė-Gudai''), Viekšņi (''Viekšniai'').
* [[Pakrojas rajons]]: Aukštadvari (''Aukštadvaris''), Darguži (''Dargužiai''), Degesi (''Degėsiai''), Dirži (''Diržiai''), Dovainišķi (''Dovainiškis''), Karašili (''Karašilis''), Karpišķi (''Karpiškės''), Kauksnuji (''Kauksnujai''), [[Lauksode|Lauksodi]] (''Lauksodis''), Liesi (''Liesai''), Linkaviči (''Linkavičiai''), Linksmuči (''Linksmučiai''), [[Linkuva]], Palieči (''Paliečiai''), Pamūše (''Pamūšis''), Pašvitine (''Pašvitinys''), Pelenišķi (''Peleniškiai''), Petroņi (''Petroniai''), Plaučišķi (''Plaučiškai''), Sakališķi (''Sakališkiai''), Stačiūni (''Stačiūnai''), Šukjoņi (''Šukioniai''), Vebari (''Vebariai''), [[Žeimele]] (''Žeimelis'').
* [[Pasvales rajons]]: Ažolpamūše (''Ąžuolpamūšė''), Berklaiņi (''Berklainiai''), Daujena (''Daujėnai''), Kiburti (''Kyburtai''), Meldiņi (''Meldiniai''), Nori (''Noriai''), Pamišķi (''Pamiškiai''), Pamūše (''Pamūšė''), Skrebotišķi (''Skrebotiškis''), Smilgeļi (''Smilgeliai''), Šakarņi (''Šakarniai''), Vaidžūni (''Vaidžiūnai'').
* [[Šauļu rajons]]: Daugelaiči (''Daugelaičiai''), Gibaiči (''Gibaičiai''), Jakštaiči (''Jakštaičiai''), Jurgaiču pilskalns un svētnīca ([[Krusta kalns pie Šauļiem]]), Kaupri (''Kaupriai''), Kibartišķe (''Kybartiškė''), Linkaiči (''Linkaičiai''), Linksmēni (''Linksmėnai''), Norušaiči (''Norušaičiai''), Norvaiši (''Norvaišiai''), Rači (''Račiai''), Ringuvēni (''Ringuvėnai''), Valdomi (''Valdomai''), Visderģi (''Visdergiai'').

== Zemgaļi popkultūrā ==

* [[Folkmetāla]] mūzikas grupa ''[[Skyforger]]'' ir izdevusi albumus ''[[Semigalls' Warchant]]'' (''Zemgaļu karadziesma'') un ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kas veltīti zemgaļu cīņām pret [[krustneši]]em 13. gadsimtā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Ritvars Ritums „Pētījumi zemgaļu senatnē”. — Latvijas Vēstures muzejs, Rīga 2004. (rakstu krājums) {{ISBN|9984747042}}
* Biruta Senkeviča „Senie Jāni Zemgalē”. — Rīga 1940. (Latviešu Folkloras Krātuves materiāli)
* Laura Rezakova „Zemgale : novadu teikas”. — Jāņa Rozes apgāds, Rīga 2007. {{ISBN|9984232581}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm, īpaši Lietuvas ziemeļos)
* [https://web.archive.org/web/20080510074608/http://web.telia.com/~u58110628/so198mervalla.html Rūnu akmens foto, uz kura minēts Zemgales vārds]
* [http://www.ailab.lv/TEKSTI/Senie/Zeiferts/3.Livhron/2.htm#b Teodors Zeiferts par Rīmju hroniku un zemgaļiem]
* [https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm P.Šmits. Par zemgaliešu un sēļu tautību]
* [https://web.archive.org/web/20080214225102/http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemgali/encik/zemg_lpe.htm Latvijas Padomju enciklopēdija par zemgaļiem]
* [https://web.archive.org/web/20110927075802/http://www.historia.lv/alfabets/A/AI/aizvesture/raksti/shnee.htm Šnē Andris. Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem?]

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Zemgaļi]]
[[Kategorija:Austrumbalti‎]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]]
[[Kategorija:Izzudušās tautas]]</text>
      <sha1>8esqk5qkgb8d6sdnf1if4x0owitc0co</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525698</id>
      <parentid>4525697</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51110-52|~2026-51110-52]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs</comment>
      <origin>4504941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14669" sha1="exmn9b2a4fqohq8krio7j03ijrtg9d7" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{citas nozīmes|tautu|Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)|Zemgaļi}}
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju]]
'''Zemgaļi''' ({{val|lt|žemgaliai}} vai ''žiemgaliai''; {{val|la|Semigalli}}) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām [[balti|baltu]] tautām, kas vēlāk ieplūda [[latvieši|latviešu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] tautās. Apdzīvoja pamatā [[Lielupe]]s, [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s baseinu, bet to apdzīvotības robežas sniedzās līdz [[Nevēža]]s un [[Venta]]s augštecei un pirms līvu migrācijas — līdz [[Gauja]]s lejtecei.

== Militārpolitiskā organizācija ==
Zemgaļi bija arī viena no militāri visattīstītākajām senlatviešu tautām, etnogrāfiski un valodiski radniecīgi [[žemaiši]]em. Zemgaļu dzimtas bija apvienotas karadraudzēs, kurām bija savi pilsnovadi. Kara gadījumos zemgaļu karadraudzes apvienojās vienotā karaspēkā, ko vadīja karavadonis — valdnieks (latīņu tekstos: ''dux'' vai ''rex'') jeb ''[[karalis|ķēniņš]]'', kas atbilda lietuviešu un žemaišu kunigaitim vai kriviču kņazam. Pirmais hronikās minētais zemgaļu pilsnovadu karavadonis, kurš pārstāvēja visu [[Zemgale (valsts)|Zemgali]] un vadīja apvienoto novadu karadraudžu karaspēku, bija ķēniņš [[Viestards]], kurš dzīvoja laikā no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigām līdz aptuveni 1230. gadam. Pēc viņa kā zemgaļu karavadoņi un valdnieki pieminēti [[Šabis]] (1259), [[Nameisis]] (1272—1281) un kāds vadonis, kas krita [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] (1287).

== Vēsture ==
{{Latvijas vēsture}}
{{Pamatraksts|Zemgale (valsts)}}
[[Attēls:Gesta Danorum par kuršiem, sembjiem un zemgaļiem.JPG|thumb|left|[[Gesta Danorum]] fraɡments, kurā minēti kurši, sembji un zemgaļi (12. ɡadsimts)]]
Zināms, ka jau [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] zemgaļi atvairīja atkārtotus [[vikingi|vikingu]] uzbrukumus, kas bija kļuvuši par [[Līvzeme]]s meslu kungiem. [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] vārds ir atrodams [[rūnu raksts|rūnu rakstos]] uz [[Mervalas rūnu akmens]] Zviedrijā. 10.-13. gadsimtā zemgaļi cīnījās ar varjagu un to pēcteču [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu sabiedrotajiem [[līvi]]em, kas ar savu svešzemju sabiedroto palīdzību atvairīja zemgaļus no Daugavas un Gaujas lejteces zemēm. 1106. gadā zemgaļi (''зимегола'') sakāva iebrukušo [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēlu ([[Vseslavičs|Vseslaviču]]) karaspēku, radot tam 9000 vīru lielus zaudējumus.&lt;ref&gt;В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} {{br ikona}}&lt;/ref&gt;
1202./1203. gadā pēc neveiksmīga uzbrukuma Salaspilij zemgaļu karalis Viestards noslēdza militāru savienību ar Līvzemes bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]], lai iegūtu sabiedrotos cīņās pret [[lietuvieši]]em, kuri ik gadu vidēji 2 reizes gadā iebruka sirojumos zemgaļu un letgaļu zemēs. Zemgaļi piedalījās krusta karos un kopā ar kristījušos līvu valdnieku [[Kaupo]] 1207. gadā piedalījās [[Turaidas pils]] ieņemšanā.

Pēc kāda laika šī savienība gan izjuka, jo katoļu misionāri panāca, ka [[Upmale (zeme)|Upmales]] pilsnovada [[labieši]] pieņēma [[kristietība|kristietību]] un atteicās pakļauties Viestarda virsvaldībai. Turklāt ar baznīcas sodiem un draudiem bīskaps Alberts panāca, ka [[Rietumeiropa]]s tirgotājiem tika aizliegts iebraukt [[Zemgales osta|Zemgales ostā]] un visi tirdzniecības ienākumi tika [[Rīga]]i. 1219. gadā Viestarda karaspēks iekaroja Upmales centru — [[Mežotne|Mežotni]], ko gan uz ilgu laiku savā varā noturēt nespēja. 1225. gadā Rīgā ieradās pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]], kurš uzaicināja Viestardu uz sarunām, mēģinot viņu pierunāt pāriet [[katoļticība|katoļu ticībā]]. Viestards atteicās, taču atļāva Zemgalē brīvi darboties kristiešu misionāriem. 1228. gadā zemgaļi Viestarda vadībā kopā ar [[kurši]]em devās karagājienā uz Rīgu. Rīgu tiem ieņemt neizdevās, taču tie nopostīja [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosteri]]. Atriebjoties ordeņa karaspēks iebruka Zemgalē, bet karaļa Viestarda karaspēks savukārt izpostīja [[Aizkraukle|Aizkraukli]]. Pēc Viestarda nāves 1236. gadā liels Zobenbrāļu ordeņa, kristīto līvu, [[letgaļi|letgaļu]] un [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks iebruka Zemgales dienviddaļā un Žemaitijā. Atceļā tiem uzbruka un [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakāva zemgaļu un [[žemaiši|žemaišu]] karaspēks. Krita ordeņa mestrs [[Folkvins]] un gadrīz visi ordeņa brāļi, kā rezultātā nākamajā gadā Zobenbrāļu ordenis pašlikvidējās un tā vietā tika izveidota [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] filiāle — [[Livonijas ordenis]].
1251. gadā Lietuvas dižkungs [[Mindaugs]] uzsāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu no Štīrijas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā, piekrītot tam, ka Zemgale un Žemaitija nonāktu Livonijas ordeņa pakļautībā. Turpmākos gadus notika regulāri un mērķtiecīgi [[krustneši|krustnešu]] uzbrukumi vēl brīvajai Zemgalei līdz 1254. gadā Zemgales pilsnovadus uz laiku izdevās pakļaut. Tomēr pēc krustnešu un viņu sabiedroto karaspēka sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā zemgaļi vairs neatzina Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa virsvaru, tā vietā noslēdzot savienību ar lietuviešiem.
1269. gadā Lietuvā sāka valdīt dižkungs [[Traidenis]] (1269—1282), 1270. gadā zemgaļi Lietuvas dižkunga Traideņa vadībā piedalījās lietuviešu karaspēka iebrukumā Livonijā un Sāmsalā, kur [[Karuzes kauja|kaujā pie Karuses]] uz ledus sakāva apvienoto krustnešu karaspēku, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs [[Oto fon Luterbergs]].
1279. gadā sākās zemgaļu sacelšanos pret [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kuru vadīja ķēniņš [[Nameisis]]. Zināms, ka pēc [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] zaudēšanas 1281. gadā Nameisis devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], kur kopā ar žemaišiem un prūšiem cīnījās pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] spēkiem. 1287. gada pavasarī notika [[zemgaļu uzbrukums Rīgai]] un [[Garozas kauja]], kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi. Zemgale bija pēdējais Latvijas novads, kurš tika pakļauts tikai 1290. gadā. Daļa zemgaļu (hronika min ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, iespējams, ir pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un, nodedzinājuši savu pēdējo pili [[Sidrabene (pils)|Sidrabeni]] (pie [[Jonišķi]]em) un pārcēlās uz tagadējās [[Lietuva]]s teritoriju, kur vēlāk ieplūda žemaišu etnosā. Zemgaļu karotāji piedalījās daudzos karagājienos Krievzemē lietuviešu karaspēka sastāvā.

1321. gadā notika pēdējā bruņotā zemgaļu sacelšanās, ko atbalstīja žemaiši un zemgaļi no Livonijas ordenim nepakļautās Zemgales daļas. 1321. gadā Mežotnē, 1335. gadā Dobelē un 1339. gadā Tērvetē tika uzceltas jaunas Livonijas ordeņa pilis Zemgales militārai pārvaldei un Lietuvas dižkunigaišu uzbrukumu atvairīšanai. Par Lietuvas valdnieku pretenzijām uz Zemgali vēl 14. gadsimtā liecina dižkunga [[Ģedimins|Ģedimina]] 1323. gada maijā [[Hanzas savienība]]i adresētajā vēstulē par viņa gatavību kristīties lietotais tituls &quot;Gedeminne Dei gratia [..] '''princeps et dux Semigallie'''&quot; (Ģedimins, no Dieva žēlastības [..] Zemgales princis (jeb kņazs) un hercogs). 1345. gada ziemā Lietuvas dižkungs [[Aļģirds]] (1345—77) ar zemgaļu palīdzību ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja [[Jelgava]]s pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotnes pili. Kad 1358. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[ķeizars]] [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārlis IV]] ar sūtņu palīdzību veda sarunas par Lietuvas pāriešanu katoļticībā, dižkunigaitis Aļģirds pieprasīja viņam atdot visas Kurzemes un Zemgales zemes līdz [[Daugava]]i ziemeļos. 1426. gadā zemgaļu apdzīvotā teritorija tika galīgi sadalīta, nosakot vēl šobrīd esošo robežu starp Livonijas ordeni un Lietuvas valsti.Tātad, apmēram, puse zemgaļu zemju iekļāvās Lietuvas sastāvā. 1561. gadā Polijas karalis un [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Sigismunds II Augusts]] parakstīja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]], saskaņā ar kuru visa [[Livonijas Konfederācija]] nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] saņēma kā lēņa tiesu daļu no tās — Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša vasalis. Tādējādi Zemgales valdnieku likumiskā pārmantojamība ir izsekojama no ķēniņa Viestura līdz Kurzemes un Zemgales hercogiem.

[[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|thumb|Vidus dialekta zemgaliskās izloksnes parāda asimilētās [[zemgaļu valoda]]s aptuveno izplatību Latvijas teritorijā.]]

== Zemgaļu apdzīvotās vietas līdz 14. gadsimtam ==

Pēc arheoloģisko izrakumu datiem šobrīd ir identificētas šādas seno zemgaļu apmetnes, pilskalni un kapsētas:

'''Latvija'''
* [[Bauskas novads]]: Čapāni, Drenģeri-Čunkāni, Dumpji, Jumpravmuiža, Lielbertuši, [[Mežotnes pilskalns]] un senpilsēta, Podiņi, Siliņi, Zeltiņi, Ziedoņskola
* [[Dobeles novads]]: Atvases, [[Auce]], Bāļas-Šķērstaiņi, Cibēni, [[Dobeles pilskalns]] un senpilsēta, Gailīši, Grīnerti, Guntiņas, [[Īle]] ([[Spārnenes pilskalns]]), Jāņogānas, Kaijukrogs, Ķūri, Lielogļi, Lozberģi, Oši, Skare, [[Tērvetes pilskalns]], svētnīca un senpilsēta.
* [[Jelgavas novads]]: Ciemalde, Diduļi, Eži, Gaideļi-Viduči, Kakužēni, Kalnaplāteri, Kraujas, Ķēķi, Mazgrauži, Pudžas, Rijnieki, [[Vilce]].
* [[Ķekavas novads]]: Pļavniekkalns
* [[Saldus novads]]: Griezes dzirnavas, Kerkliņi, Priedīši, Rūsīši-Debeši
* [[Tukuma novads]]: [[Mutstrauti]], [[Zante]]

'''Lietuva'''
* [[Akmenes rajons]]: Balsi (''Balsiai''), [[Papile|Papilės]] pilskalns, Šapnaģi (''Šapnagiai'').
* [[Jonišķu rajons]]: Budraiči (''Budraičiai''), Daugalaiči (''Daugalaičiai''), Daunorava, Dvarelišķi (''Dvareliškiai''), Ivošķi (''Ivoškiai''), Jauneiķi (''Jauneikiai''), Jonišķi (''Joniškis''), Kalnelis (''Sidabrė''), Liepori (''Lieporiai''), Martinišķi (''Martyniškiai''), Rudišķi (''Rudiškiai''), Rukuiži (''Rukuižiai''), Slepsņi (''Slėpsniai''), Spiraķi (''Spirakiai''), Stunģi (''Stungiai''), [[Žagare]] ([[Rakte]]s pilskalns un senpilsēta).
* [[Mažeiķu rajons]]: Mažeiķi (''Mažeikiai''), Pavirvīte-Gudi (''Pavirvytė-Gudai''), Viekšņi (''Viekšniai'').
* [[Pakrojas rajons]]: Aukštadvari (''Aukštadvaris''), Darguži (''Dargužiai''), Degesi (''Degėsiai''), Dirži (''Diržiai''), Dovainišķi (''Dovainiškis''), Karašili (''Karašilis''), Karpišķi (''Karpiškės''), Kauksnuji (''Kauksnujai''), [[Lauksode|Lauksodi]] (''Lauksodis''), Liesi (''Liesai''), Linkaviči (''Linkavičiai''), Linksmuči (''Linksmučiai''), [[Linkuva]], Palieči (''Paliečiai''), Pamūše (''Pamūšis''), Pašvitine (''Pašvitinys''), Pelenišķi (''Peleniškiai''), Petroņi (''Petroniai''), Plaučišķi (''Plaučiškai''), Sakališķi (''Sakališkiai''), Stačiūni (''Stačiūnai''), Šukjoņi (''Šukioniai''), Vebari (''Vebariai''), [[Žeimele]] (''Žeimelis'').
* [[Pasvales rajons]]: Ažolpamūše (''Ąžuolpamūšė''), Berklaiņi (''Berklainiai''), Daujena (''Daujėnai''), Kiburti (''Kyburtai''), Meldiņi (''Meldiniai''), Nori (''Noriai''), Pamišķi (''Pamiškiai''), Pamūše (''Pamūšė''), Skrebotišķi (''Skrebotiškis''), Smilgeļi (''Smilgeliai''), Šakarņi (''Šakarniai''), Vaidžūni (''Vaidžiūnai'').
* [[Šauļu rajons]]: Daugelaiči (''Daugelaičiai''), Gibaiči (''Gibaičiai''), Jakštaiči (''Jakštaičiai''), Jurgaiču pilskalns un svētnīca ([[Krusta kalns pie Šauļiem]]), Kaupri (''Kaupriai''), Kibartišķe (''Kybartiškė''), Linkaiči (''Linkaičiai''), Linksmēni (''Linksmėnai''), Norušaiči (''Norušaičiai''), Norvaiši (''Norvaišiai''), Rači (''Račiai''), Ringuvēni (''Ringuvėnai''), Valdomi (''Valdomai''), Visderģi (''Visdergiai'').

== Zemgaļi popkultūrā ==

* [[Folkmetāla]] mūzikas grupa ''[[Skyforger]]'' ir izdevusi albumus ''[[Semigalls' Warchant]]'' (''Zemgaļu karadziesma'') un ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kas veltīti zemgaļu cīņām pret [[krustneši]]em 13. gadsimtā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Ritvars Ritums „Pētījumi zemgaļu senatnē”. — Latvijas Vēstures muzejs, Rīga 2004. (rakstu krājums) {{ISBN|9984747042}}
* Biruta Senkeviča „Senie Jāni Zemgalē”. — Rīga 1940. (Latviešu Folkloras Krātuves materiāli)
* Laura Rezakova „Zemgale : novadu teikas”. — Jāņa Rozes apgāds, Rīga 2007. {{ISBN|9984232581}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160308113616/http://ziemgala.lt/saugykla/pdf/2_bartasius.pdf Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas] Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15-25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm, īpaši Lietuvas ziemeļos)
* [https://web.archive.org/web/20080510074608/http://web.telia.com/~u58110628/so198mervalla.html Rūnu akmens foto, uz kura minēts Zemgales vārds]
* [http://www.ailab.lv/TEKSTI/Senie/Zeiferts/3.Livhron/2.htm#b Teodors Zeiferts par Rīmju hroniku un zemgaļiem]
* [https://web.archive.org/web/20030929145736/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/smits1.htm P.Šmits. Par zemgaliešu un sēļu tautību]
* [https://web.archive.org/web/20080214225102/http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemgali/encik/zemg_lpe.htm Latvijas Padomju enciklopēdija par zemgaļiem]
* [https://web.archive.org/web/20110927075802/http://www.historia.lv/alfabets/A/AI/aizvesture/raksti/shnee.htm Šnē Andris. Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem?]

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Zemgaļi]]
[[Kategorija:Austrumbalti‎]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Latviešu etniskās grupas]]
[[Kategorija:Izzudušās tautas]]</text>
      <sha1>exmn9b2a4fqohq8krio7j03ijrtg9d7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saules kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4065</id>
    <revision>
      <id>4525731</id>
      <parentid>4490874</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T11:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51097-76</username>
        <id>150711</id>
      </contributor>
      <origin>4525731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10043" sha1="invd1p0umxvdh31v8nx267n8dwk5tqy" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Saules kauja
|attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]]
|paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna &quot;Saules kauja&quot;
|konfl=[[Livonijas krusta kari]]
|laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]]
|vieta=nav zināma
|iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]]
|puse1= [[Žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em&lt;br /&gt;[[Zemgaļi]]
|puse2=[[File:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]&lt;br /&gt;[[Letgaļi]]&lt;br /&gt;[[Līvi]]&lt;br /&gt;[[Igauņi]]&lt;br /&gt;[[File:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|Pleskavieši]]
|karavad1=[[Vikints]]
|karavad2=[[Folkvins]]
|spēki1=4000—5000
|spēki2=3000
|zaud1=nav zināms
|zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki
}}

'''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no īsākām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvīns|Folkvīna]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katolicisms|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[līvi|līvu]], [[letgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri.

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Balti|Baltu]] vienības dienu.

== Ievads ==
Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i.

Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru.

Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]].

== Kauja ==
[[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]]
[[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]]
Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.&lt;ref&gt;[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)&lt;/ref&gt; Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais.
[[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]]
Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē &quot;Sauliešu zemes tuvumā&quot;. Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
[[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]]
Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu.

Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]].

== Piemiņa ==
* [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā.
* [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts
* [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju.
* [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu.  
* [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma &quot;Saules kauja&quot; (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila).
&lt;gallery&gt;
Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011)
Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

== Ārējās saites ==
* Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī.
* [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.]
* [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.]

[[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]]
[[Kategorija:1236. gads]]
[[Kategorija:13. gadsimta kaujas]]</text>
      <sha1>invd1p0umxvdh31v8nx267n8dwk5tqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525732</id>
      <parentid>4525731</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T11:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51097-76|~2026-51097-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4490874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10046" sha1="mvt0teptn9slr56rr0uv3h3d7p679vj" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Saules kauja
|attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]]
|paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna &quot;Saules kauja&quot;
|konfl=[[Livonijas krusta kari]]
|laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]]
|vieta=nav zināma
|iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]]
|puse1= [[Žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em&lt;br /&gt;[[Zemgaļi]]
|puse2=[[File:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]&lt;br /&gt;[[Letgaļi]]&lt;br /&gt;[[Līvi]]&lt;br /&gt;[[Igauņi]]&lt;br /&gt;[[File:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|Pleskavieši]]
|karavad1=[[Vikints]]
|karavad2=[[Folkvins]]
|spēki1=4000—5000
|spēki2=3000
|zaud1=nav zināms
|zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki
}}

'''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no lielākajām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvīns|Folkvīna]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katolicisms|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[līvi|līvu]], [[letgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri.

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Balti|Baltu]] vienības dienu.

== Ievads ==
Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i.

Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru.

Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]].

== Kauja ==
[[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]]
[[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]]
Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.&lt;ref&gt;[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)&lt;/ref&gt; Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais.
[[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]]
Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē &quot;Sauliešu zemes tuvumā&quot;. Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.&lt;ref&gt;[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
[[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]]
Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu.

Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]].

== Piemiņa ==
* [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā.
* [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts
* [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju.
* [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu.  
* [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma &quot;Saules kauja&quot; (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila).
&lt;gallery&gt;
Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011)
Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas krusta kari]]

== Ārējās saites ==
* Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī.
* [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.]
* [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.]

[[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]]
[[Kategorija:1236. gads]]
[[Kategorija:13. gadsimta kaujas]]</text>
      <sha1>mvt0teptn9slr56rr0uv3h3d7p679vj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dainis Īvāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4666</id>
    <revision>
      <id>4525673</id>
      <parentid>4360383</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jaunāka bilde.</comment>
      <origin>4525673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7533" sha1="558c04aj61xeoi7rg8jnzevtr9hgp4y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Dainis Īvāns
| vārds_orģ           =
| attēls              = Grāmatas “Posteņos augustā. Atceras žurnālisti” atklāšanas pasākums (55507800123).jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Dainis Īvāns 2026. gadā
| amats               =
| term_sākums         =
| term_beigas         =
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         =
| pēctecis            =
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1955|9|25}}
| dzim_vieta          = [[Madona]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}})
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Demokrātiskā Centra partija|DCP]]&lt;br&gt;[[LSDSP]] &lt;small&gt;(1998—pašlaik)&lt;/small&gt; 
| dzīvesb             = Elvīra Hrščenoviča
| profesija           = [[filoloģija|filologs]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte|LVU]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Dainis Īvāns''' (dzimis {{dat|1955|9|25}} [[Madona|Madonā]]) ir latviešu žurnālists un politiķis. [[Latvijas Tautas fronte]]s pirmais priekšsēdētājs (1988—1990), [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] priekšsēdētājs (2002—2005).&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6265841/lsdsp-vadis-dainis-ivans LSDSP vadīs Dainis Īvāns] tvnet.lv 2002. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā Madonā. Mācījās [[Madonas 1. vidusskola|Madonas 1. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē]]. Sākotnēji strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju un [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs|Teātra muzeja]] līdzstrādnieku, vēlāk bija [[Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs|Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja]] direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Kopš 1979. gada publicēja rakstus par teātri un literatūru, bija [[Latvijas televīzija]]s literāro un teātra raidījumu autors un redaktors.&lt;ref name=&quot;100 Latvijas personību&quot;&gt;[http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2096%20Dainis%20%C4%AAv%C4%81ns.pdf Dainis ĪVĀNS, Žurnālists, sabiedrisks un politisks darbinieks]{{Novecojusi saite}} no [[Pēteris Apinis]], &quot;100 Latvijas personību&quot; (2006)&lt;/ref&gt; 1982. gadā publicēts Īvāna rakstīts nekrologs Leonīdam Brežņevam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fronte.lv/2019/03/2589/|title=Daiņa Īvāna nekrologs Leonīdam Brežņevam - Latvijas Nacionālā fronte - Laikraksts &quot;DDD&quot;|access-date=2019-10-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

1986. gadā Īvāns sāka strādāt žurnālā &quot;Skola un Ģimene&quot;, rakstīja par vides aizsardzības un [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] saglabāšanas tēmām lakrakstos &quot;Skolotāju Avīze&quot; un &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot;. 
Lielu polularitāti ieguva viņa un [[Artūrs Snips|Artūra Snipa]] laikrakstā &quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot; publicētais raksts &quot;Par Daugavas likteni domājot&quot; pret [[Daugavpils HES]] būvi, kas saņēma [[Žurnālistu savienība]]s 1986. gada balvu par gada aktuālāko publicistiku. 1987. gadā Dainis Īvāns bija viens no sabiedrības kampaņas par Daugavas ielejas virs Daugavpils ([[Daugavas loki|Daugavas loku]]) saglabāšanu, kas beidzās ar Latvijas PSR valdības publisku atteikšanos no spēkstacijas celtniecības.&lt;ref name=&quot;100 Latvijas personību&quot;/&gt; 

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā Dainis Īvāns uzstājās 1988. gada 7. oktobra manifestācijā [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka estrādē]] un 1988. gada 9. oktobrī viņu ievēlēja par Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra &quot;Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību&quot; Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Īvānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] &quot;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs&quot;, 09.03.1990.&lt;/ref&gt;

1990. gadā Īvānu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, 1992. gada februārī viņš atkāpās no šā amata.
Vēlāk bija laikraksta &quot;Neatkarīgā Cīņa&quot; komentētājs un kultūras nodaļas vadītājs, laikraksta &quot;Literatūra. Māksla. Mēs&quot; redaktors, TV programmas &quot;Laikmeta pieskāriens&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;100 Latvijas personību&quot;/&gt; 
1998. gadā iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], bija partijas priekšsēdētājs no 2002. līdz 2005. gadam, vēlāk LSDSP priekšsēdētāja vietnieks. No 2001. gada līdz 2009. gada jūnijam D. Īvāns bija [[Rīgas dome]]s deputāts, Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas, vēlāk Vides komitejas vadītājs.

== Darbi ==
Īvāns sarakstījis scenārijus vairākām dokumentālajām filmām: &quot;[[Gaismas atgriešanās]]&quot; (1993), &quot;[[Astoņas zvaigznes]]&quot; (2017), &quot;[[Dziesmuvara (filma)|Dziesmuvara]]&quot; (2018), &quot;[[Mans zelts]]&quot; (2020). Īvāns ir arī teksta autors — dokumentālajām filmām &quot;[[Baltijas sindroms II]]&quot; (1993), &quot;[[Atmodas antoloģija]]&quot; (2013), &quot;Dziesmuvara&quot; (2018), &quot;Mans zelts&quot; (2020). 

Scenārija autors vēsturiskajai drāmai &quot;[[Zeme, kas dzied]]&quot; (2024).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/zeme-kas-dzied|title=Zeme, kas dzied {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2024-11-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Bibliogrāfija ===
* &quot;Domu Daugava. Sirdsdaugava&quot; (1989; kopā ar A. Snipu),
* &quot;Gadījuma karakalps&quot; (1994),
* &quot;Eida pirtiņā&quot; (1999),
* &quot;Tautas fronte Rietumos&quot; (2001),
* &quot;Mednieka smaids&quot; (2000),
* &quot;Līdzi vējiem&quot; (2001).

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1995)
* [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]
* [[LZA]] goda loceklis (2013)&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1605&amp;Itemid=47 lza.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130506093430/http://latvijaslaudis.lv/users/ivans_dainis Biogrāfija ''gramata21.lv'']
* [https://www.filmas.lv/person/1219/ Dainis Īvāns] filmas.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Autoritatīvā vadība}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Īvāns, Dainis}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]</text>
      <sha1>558c04aj61xeoi7rg8jnzevtr9hgp4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofors Kolumbs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4836</id>
    <revision>
      <id>4525378</id>
      <parentid>4456831</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:33:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51213-82</username>
        <id>150670</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4525378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14479" sha1="d5znq999jdnck5z2v4nef347l4oen6f" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Kristofors Kolumbs
|          vārds_orig = ''Christopher Columbus ''
|              attēls = Colomb.jpeg
|          att_izmērs = 220px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1451
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Dženova]], [[Dženovas Republika]] (tagad {{ITA}})
|              m_gads = 1506
|           m_mēnesis = 5
|             m_diena = 20
|             m_vieta = ārpus [[Valjadolida]]s, [[Spānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = Columbus Signature.svg
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}
'''zopa belengama'''[[1451]]—[[1506]]; {{val|it|Cristoforo Colombo}}, {{val|es|Cristóbal Colón}}, {{val|pt|Cristóvão Colombo}}, {{val|de|Christoph Kolumbus}}) bija [[Spānija]]s vai [[Itālija]]s izcelsmes jūrasbraucējs, kurš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[1492]]. gadā zem [[Spānija|spāņu]] karoga sasniedza [[Karību jūra]]s salas. Viņš domāja, ka Zeme ir apaļa un, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt [[Āzija]]s [[Tālie Austrumi|Tālos Austrumus]].

== Dzīvesgājums ==
Saskaņā ar apstrīdētu, bet visizplatītāko versiju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c206yv57q7vo|title=Христофор Колумб был испанским евреем, считают ученые|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-10-14|date=2024-10-14|language=ru}}&lt;/ref&gt; dzimis 1451. gadā [[Dženova|Dženovā]], bet uz viņa dzimšanas vietu pretendē arī ducis citu Itālijas pilsētu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ferdinand and Isabella|url=https://books.google.de/books?id=pnHJAwAAQBAJ&amp;pg=PA118&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Routledge|date=2014-06-11|isbn=978-1-317-89345-5|first=J.|last=Edwards}}&lt;/ref&gt; Viņš esot bijis vecākais no [[Dženovas Republika]]s audēja un audumu tirgotāja Domenika Kolumba trim dēliem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;

Tomēr 2024. gadā publicēts [[Granada]]s Universitātes ģenētisks pētījums apgalvo, ka Kolumbs bijis ebrejs no Spānijas, visticamāk, no [[Valensija (Spānija)|Valensijas]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai izvairītos no vajāšanām, viņš tādā gadījumā slēpis savu ticību vai pieņēmis katolicismu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kolumbs pašmācības ceļā apguva latīņu valodu un pieredzi tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/travel/columbus-confusion-about-the-new-world-140132422/|title=Columbus' Confusion About the New World|last=Magazine|first=Smithsonian|website=Smithsonian Magazine|access-date=2023-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš devās daudzos tirdzniecības ceļojumos pa [[Vidusjūra|Vidusjūru]], nokļuva līdz Anglijai (varbūt arī Islandei) un [[Gvineja (reģions)|Gvinejai]] Āfrikā. 1476. gadā apmetās Lisabonā kā Dženovas firmas ''Centurione'' pārstāvis un apprecējās ar kapteiņa Perestrellas, [[Madeira]]s tuvumā esošās [[Portusantu]] salas gubernatora, meitu Filipi un saņēma mantojumā no sievastēva viņa kartes, memuārus un ziņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu.

Portugālē Kolumbs sāka nodarboties ar [[kosmogrāfija|kosmogrāfiju]] — ģeogrāfisko, dabaszinātnisko un astronomisko atziņu kopumu. Tālaika ģeogrāfi pieņēma, ka [[Zemeslode]]i ir mazāks apkārtmērs, daži jūrasbraucēji ticēja, ka samērā īsā braucienā no [[Azoru salas|Azoru]] vai [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] varētu nokļūt līdz garšvielām bagātajai [[Indija]]i Dienvidāzijā. Pats Kolumbs uzskatīja, ka šis attālums ir tikai 5000 km.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Digital printing of reprinted ed. 1992|title=The worlds of Christopher Columbus|publisher=Cambridge Univ. Press|date=2002|location=Cambridge|isbn=978-0-521-35097-6|first=William D.|last=Phillips|first2=Carla Rahn|last2=Phillips}}&lt;/ref&gt;

1483. gadā Kolumbs veltīgi mēģināja iegūt Portugāles karaļa [[Žuau II]] labvēlību savam rietumu jūrasbrauciena plānam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rickey|first=V. Frederick|date=1992-10-01|title=How Columbus Encountered America|url=http://www.jstor.org/stable/10.2307/2691445?origin=crossref|journal=Mathematics Magazine|language=en|volume=65|issue=4|pages=219|doi=10.2307/2691445| issn = 0025-570X}}&lt;/ref&gt; Taču toreiz portugāļi veltīja visas pūles, lai atrastu ceļu uz Indiju gar Āfrikas krastiem. Trīs gadus vēlāk viņu gaidīja nākamā rūgtā vilšanās [[Kordova (Spānija)|Kordovā]] — valdnieku pāris [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabella]] un [[Aragonas Ferdinands II|Aragonas Ferdinands]] pārsūtīja viņa priekšlikumu zinātnieku komisijai [[Salamanka|Salamankā]], kas to noraidīja. Kolumbs no jauna ieradās Portugāles galmā, bet [[Bartolomeu Diašs]] 1488. gadā jau bija atklājis jūrasceļu uz Indiju apkārt Āfrikai, un par viņa plānu nevienam nebija intereses.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Christopher Columbus and the Enterprise of the Indies: A Brief History with Documents|url=https://books.google.de/books?id=qVEBDgAAQBAJ&amp;pg=PA11&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Springer|date=2016-09-23|isbn=978-1-137-08059-2|first=NA|last=NA}}&lt;/ref&gt;

1492. gadā Kolumbs atgriezās Spānijā, kur pēc [[Granada]]s iekarošanas tās dievbijīgie valdnieki ļāva sevi pārliecināt par iespēju izplatīt kristīgo ticību. Viņi garantēja Kolumbam [[admirālis|admirāļa]] titulu, mantojamu vicekaraļa stāvokli visās viņa atklātajās zemēs, desmito daļu peļņas no tirdzniecības ar tām un daudzas citas privilēģijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ceļojumi ==
[[Attēls:63 of 'A History of the United States for schools ... With topical analysis, suggestive questions ... by F. A. Hill. (With maps.)' (11129954664).jpg|thumb|300px|Kristofora Kolumba ceļojuma laikā izmantotā Atlantijas okeāna karte ar [[Japāna]]s, [[Ķīna]]s un [[Indija]]s hipotētisko atrašanās vietu]]  
[[Attēls:The Four Voyages of Columbus 1492-1503 - Project Gutenberg etext 18571.jpg|thumb|300px|Četras Kolumba ekspedīcijas pāri Atlantijas okeānam (1492-1503)]]
1492. gadā 3. augustā Kolumbs ar flagmaņkuģi ''Santa Maria'' un 120 vīriem no [[Palosa]]s ostas devās pirmajā ekspedīcijā. Viņu pavadīja divas karavelas — &quot;Pinta&quot; un &quot;Ninja&quot;. Spānijas valdnieki bija ar mieru atlīdzināt tikai pusi ekspedīcijas izdevumu, atlikumu — abu mazāko kuģu apgādi un komandas salīgšanu samaksāja vietējie kuģu īpašnieku brāļi Pinsoni. Pēc ilgākas uzkavēšanās Kanāriju salās kuģi 6. septembrī devās uz rietumiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Columbus : for gold, God and glory|url=http://archive.org/details/columbusforgoldg00dyso_0|publisher=Toronto : Madison Press|date=1991|isbn=978-0-670-83725-0|first=John|last=Dyson}}&lt;/ref&gt;

Kolumbs gan prata ar mērījumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. Turklāt viņš atzīmēja mazāk nobraukto jūdžu, lai nebiedētu kuģu komandu, kas aizvien skaļāk mudināja atgriezties. 7. oktobrī jūrnieki novēroja sauszemes putnus, kas liecināja, ka tuvojas zeme, un 12. oktobrī pulksten divos no rīta no ''Pintas'' priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens: ''Tierra! Tierra!'' (Zeme! Zeme!) Atklāto salu Kolumbs nosauca par Svētā Pestītāja salu (Sansalvadoru [[Bahamas|Bahamu arhipelāgā]]). Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja arī [[Kuba]]s piekrasti un [[Espanjola|Espanjolu]]. 25. decembrī &quot;Santa Maria&quot; avarēja, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu &quot;Ninja&quot; 1493. gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot [[Lisabona|Lisabonā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Admiral of the Ocean Sea: a life of Christopher Columbus|publisher=Little, Brown|date=1970|location=Boston|isbn=978-0-316-58478-4|first=Samuel Eliot|last=Morison|first2=Erwin|last2=Raisz|first3=Bertram|last3=Green}}&lt;/ref&gt;

Kolumbs bija pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas [[Japāna]]s (Čipangas) tuvumā un ātri atklās Āzijas kontinentu. Tāpēc viņš nosauca šo to par [[Rietumindija|Rietumindiju]] un iedzīvotājus par [[indiāņi]]em (''los indios'').&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of North American Indians|url=https://archive.org/details/encyclopediaofno00hoxi|publisher=Houghton Mifflin|date=1996|location=Boston, Mass.|isbn=978-0-395-66921-1}}&lt;/ref&gt; Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas ([[Moluku salas]]) un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes — 17 kuģu ar 1500 vīriem — nosūtīšanu viņa vadībā. Otrajā ekspedīcijā (1494—1496) admirālis Kolumbs atklāja vairākas [[Mazās Antiļu salas]], [[Puertoriko]] un [[Jamaika|Jamaiku]], tomēr ne zeltu un garšvielas, tālab ļoti cieta viņa prestižs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Christopher Columbus Encyclopedia|url=https://books.google.de/books?id=gmmMCwAAQBAJ&amp;pg=PA705&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Springer|date=2016-02-08|isbn=978-1-349-12573-9|first=Silvio A.|last=Beding}}&lt;/ref&gt;

Uzklausot Espanjolas kolonistu sūdzības, kronis atcēla Kolumba monopolu, un interese par jaunu ekspedīciju rīkošanu atslāba. Daļēji to ietekmēja arī Portugāles pretenzijas uz Āzijas vistālāko austrumdaļu. [[Tordesiljasas līgums]] 1494. gada jūnijā iezīmēja robežlīniju 370 jūdzes aiz [[Zaļā raga salas|Zaļā raga salām]], un visa teritorija uz rietumiem no šis ass tika piešķirta Spānijai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Foundations of the Portuguese empire, 1415-1580|url=https://archive.org/details/foundationsofpor0000diff|publisher=University of Minnesota press|date=1978|location=Minneapolis (Minn.)|isbn=978-0-8166-0782-2|series=Europe and the world in the age of expansion|first=Bailey Wallys|last=Diffie|first2=George Davison|last2=Winius|first3=Boyd C.|last3=Shafer}}&lt;/ref&gt;

Pēdējo divu gadu Kolumba jūrasbraucienu sagatavošanu un norisi pavadīja lielas finansiālas un organizatoriskas grūtības. Savā trešajā ekspedīcijā (1498—1500) Kolumbs atklāja [[Trinidāda|Trinidādas salu]] un pirmo reizi sasniedza arī [[Dienvidamerika]]s cietzemi. Bet kā jauno teritoriju gubernators viņš neattaisnoja cerības, jo aizvien vairāk virsroku sāka gūt viņa alkas pēc zelta, varas un slavas, slimīga uzpūtība un aizdomīgums. Kolonisti [[Espanjola]]s salā sacēlās, un kroņa pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Columbus: The Four Voyages, 1492-1504|url=https://books.google.de/books?id=KbxvDwAAQBAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Penguin|date=2012-09-25|isbn=978-0-14-312210-4|first=Laurence|last=Bergreen}}&lt;/ref&gt; Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502—1504) viņš pētīja Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju.
Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims un sarūgtināts par apsolīto mantojamo īpašumu un titulu zaudējumu. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdamu [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] atklājēju, taču pārspīlētā ticība paša misijai un lieluma mānija viņam vienlaikus neļāva saprast šo atklājumu patieso ģeogrāfisko nozīmi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A violent Evangelism: the political and religious conquest of the Americans|url=https://archive.org/details/violentevangelis0000rive|publisher=Westminster/John Knox Press|date=1992|location=Louisville, Ky|isbn=978-0-664-25367-7|first=Luis N.|last=Rivera Pagán|first2=Luis N.|last2=Rivera Pagán}}&lt;/ref&gt;

== Nozīme ==
Kolumba ceļojumu rezultātā Spānija sāka [[Karību reģions|Karību reģiona]] kolonizāciju. 
Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku. Jau 11. gadsimtā [[vikingi]] bija devušies uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] no [[Grenlande]]s un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/culture/article/151011-columbus-day-leif-erikson-italian-americans-holiday-history|title=Why Do We Celebrate Columbus Day and Not Leif Erikson Day?|website=Culture|access-date=2023-06-23|date=2015-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu. Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielos ģeogrāfiskos atklājumus]] un Eiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto ([[indiāņi|indiāņu]]) iznīcināšanai un [[verdzība]]i [[Karību jūra]]s salās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Boivin|first=Nicole|last2=Fuller|first2=Dorian Q|last3=Crowther|first3=Alison|date=2012-09|title=Old World globalization and the Columbian exchange: comparison and contrast|url=http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00438243.2012.729404|journal=World Archaeology|language=en|volume=44|issue=3|pages=452–469|doi=10.1080/00438243.2012.729404|issn=0043-8243}}&lt;/ref&gt;

Notika arī [[sugas|sugu]] apmaiņa — gan ar cilvēkiem derīgām sugām ([[tomāti|tomātu]], [[kartupeļi|kartupeļu]], [[zirgi|zirgu]]), gan kaitīgām ([[baktērija|baktēriju]], [[vīruss|vīrusu]], [[parazīts|parazītu]]).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nunn|first=Nathan|last2=Qian|first2=Nancy|date=2010-05-01|title=The Columbian Exchange: A History of Disease, Food, and Ideas|url=https://pubs.aeaweb.org/doi/10.1257/jep.24.2.163|journal=Journal of Economic Perspectives|language=en|volume=24|issue=2|pages=163–188|doi=10.1257/jep.24.2.163|issn=0895-3309}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kolumbs, Kristofors}}
[[Kategorija:Jūrasbraucēji]]
[[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]
[[Kategorija:Ceļotāji]]</text>
      <sha1>d5znq999jdnck5z2v4nef347l4oen6f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525393</id>
      <parentid>4525378</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:41:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51213-82|~2026-51213-82]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4456831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14485" sha1="k117g5ynijetn08czn0pi0mi0xri2fb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Kristofors Kolumbs
|          vārds_orig = ''Christopher Columbus ''
|              attēls = Colomb.jpeg
|          att_izmērs = 220px
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 1451
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Dženova]], [[Dženovas Republika]] (tagad {{ITA}})
|              m_gads = 1506
|           m_mēnesis = 5
|             m_diena = 20
|             m_vieta = ārpus [[Valjadolida]]s, [[Spānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = Columbus Signature.svg
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}
'''Kristofors Kolumbs''' ([[1451]]—[[1506]]; {{val|it|Cristoforo Colombo}}, {{val|es|Cristóbal Colón}}, {{val|pt|Cristóvão Colombo}}, {{val|de|Christoph Kolumbus}}) bija [[Spānija]]s vai [[Itālija]]s izcelsmes jūrasbraucējs, kurš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[1492]]. gadā zem [[Spānija|spāņu]] karoga sasniedza [[Karību jūra]]s salas. Viņš domāja, ka Zeme ir apaļa un, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt [[Āzija]]s [[Tālie Austrumi|Tālos Austrumus]].

== Dzīvesgājums ==
Saskaņā ar apstrīdētu, bet visizplatītāko versiju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c206yv57q7vo|title=Христофор Колумб был испанским евреем, считают ученые|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-10-14|date=2024-10-14|language=ru}}&lt;/ref&gt; dzimis 1451. gadā [[Dženova|Dženovā]], bet uz viņa dzimšanas vietu pretendē arī ducis citu Itālijas pilsētu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ferdinand and Isabella|url=https://books.google.de/books?id=pnHJAwAAQBAJ&amp;pg=PA118&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Routledge|date=2014-06-11|isbn=978-1-317-89345-5|first=J.|last=Edwards}}&lt;/ref&gt; Viņš esot bijis vecākais no [[Dženovas Republika]]s audēja un audumu tirgotāja Domenika Kolumba trim dēliem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;

Tomēr 2024. gadā publicēts [[Granada]]s Universitātes ģenētisks pētījums apgalvo, ka Kolumbs bijis ebrejs no Spānijas, visticamāk, no [[Valensija (Spānija)|Valensijas]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lai izvairītos no vajāšanām, viņš tādā gadījumā slēpis savu ticību vai pieņēmis katolicismu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kolumbs pašmācības ceļā apguva latīņu valodu un pieredzi tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/travel/columbus-confusion-about-the-new-world-140132422/|title=Columbus' Confusion About the New World|last=Magazine|first=Smithsonian|website=Smithsonian Magazine|access-date=2023-06-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš devās daudzos tirdzniecības ceļojumos pa [[Vidusjūra|Vidusjūru]], nokļuva līdz Anglijai (varbūt arī Islandei) un [[Gvineja (reģions)|Gvinejai]] Āfrikā. 1476. gadā apmetās Lisabonā kā Dženovas firmas ''Centurione'' pārstāvis un apprecējās ar kapteiņa Perestrellas, [[Madeira]]s tuvumā esošās [[Portusantu]] salas gubernatora, meitu Filipi un saņēma mantojumā no sievastēva viņa kartes, memuārus un ziņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu.

Portugālē Kolumbs sāka nodarboties ar [[kosmogrāfija|kosmogrāfiju]] — ģeogrāfisko, dabaszinātnisko un astronomisko atziņu kopumu. Tālaika ģeogrāfi pieņēma, ka [[Zemeslode]]i ir mazāks apkārtmērs, daži jūrasbraucēji ticēja, ka samērā īsā braucienā no [[Azoru salas|Azoru]] vai [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] varētu nokļūt līdz garšvielām bagātajai [[Indija]]i Dienvidāzijā. Pats Kolumbs uzskatīja, ka šis attālums ir tikai 5000 km.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Digital printing of reprinted ed. 1992|title=The worlds of Christopher Columbus|publisher=Cambridge Univ. Press|date=2002|location=Cambridge|isbn=978-0-521-35097-6|first=William D.|last=Phillips|first2=Carla Rahn|last2=Phillips}}&lt;/ref&gt;

1483. gadā Kolumbs veltīgi mēģināja iegūt Portugāles karaļa [[Žuau II]] labvēlību savam rietumu jūrasbrauciena plānam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rickey|first=V. Frederick|date=1992-10-01|title=How Columbus Encountered America|url=http://www.jstor.org/stable/10.2307/2691445?origin=crossref|journal=Mathematics Magazine|language=en|volume=65|issue=4|pages=219|doi=10.2307/2691445| issn = 0025-570X}}&lt;/ref&gt; Taču toreiz portugāļi veltīja visas pūles, lai atrastu ceļu uz Indiju gar Āfrikas krastiem. Trīs gadus vēlāk viņu gaidīja nākamā rūgtā vilšanās [[Kordova (Spānija)|Kordovā]] — valdnieku pāris [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabella]] un [[Aragonas Ferdinands II|Aragonas Ferdinands]] pārsūtīja viņa priekšlikumu zinātnieku komisijai [[Salamanka|Salamankā]], kas to noraidīja. Kolumbs no jauna ieradās Portugāles galmā, bet [[Bartolomeu Diašs]] 1488. gadā jau bija atklājis jūrasceļu uz Indiju apkārt Āfrikai, un par viņa plānu nevienam nebija intereses.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Christopher Columbus and the Enterprise of the Indies: A Brief History with Documents|url=https://books.google.de/books?id=qVEBDgAAQBAJ&amp;pg=PA11&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Springer|date=2016-09-23|isbn=978-1-137-08059-2|first=NA|last=NA}}&lt;/ref&gt;

1492. gadā Kolumbs atgriezās Spānijā, kur pēc [[Granada]]s iekarošanas tās dievbijīgie valdnieki ļāva sevi pārliecināt par iespēju izplatīt kristīgo ticību. Viņi garantēja Kolumbam [[admirālis|admirāļa]] titulu, mantojamu vicekaraļa stāvokli visās viņa atklātajās zemēs, desmito daļu peļņas no tirdzniecības ar tām un daudzas citas privilēģijas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ceļojumi ==
[[Attēls:63 of 'A History of the United States for schools ... With topical analysis, suggestive questions ... by F. A. Hill. (With maps.)' (11129954664).jpg|thumb|300px|Kristofora Kolumba ceļojuma laikā izmantotā Atlantijas okeāna karte ar [[Japāna]]s, [[Ķīna]]s un [[Indija]]s hipotētisko atrašanās vietu]]  
[[Attēls:The Four Voyages of Columbus 1492-1503 - Project Gutenberg etext 18571.jpg|thumb|300px|Četras Kolumba ekspedīcijas pāri Atlantijas okeānam (1492-1503)]]
1492. gadā 3. augustā Kolumbs ar flagmaņkuģi ''Santa Maria'' un 120 vīriem no [[Palosa]]s ostas devās pirmajā ekspedīcijā. Viņu pavadīja divas karavelas — &quot;Pinta&quot; un &quot;Ninja&quot;. Spānijas valdnieki bija ar mieru atlīdzināt tikai pusi ekspedīcijas izdevumu, atlikumu — abu mazāko kuģu apgādi un komandas salīgšanu samaksāja vietējie kuģu īpašnieku brāļi Pinsoni. Pēc ilgākas uzkavēšanās Kanāriju salās kuģi 6. septembrī devās uz rietumiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Columbus : for gold, God and glory|url=http://archive.org/details/columbusforgoldg00dyso_0|publisher=Toronto : Madison Press|date=1991|isbn=978-0-670-83725-0|first=John|last=Dyson}}&lt;/ref&gt;

Kolumbs gan prata ar mērījumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. Turklāt viņš atzīmēja mazāk nobraukto jūdžu, lai nebiedētu kuģu komandu, kas aizvien skaļāk mudināja atgriezties. 7. oktobrī jūrnieki novēroja sauszemes putnus, kas liecināja, ka tuvojas zeme, un 12. oktobrī pulksten divos no rīta no ''Pintas'' priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens: ''Tierra! Tierra!'' (Zeme! Zeme!) Atklāto salu Kolumbs nosauca par Svētā Pestītāja salu (Sansalvadoru [[Bahamas|Bahamu arhipelāgā]]). Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja arī [[Kuba]]s piekrasti un [[Espanjola|Espanjolu]]. 25. decembrī &quot;Santa Maria&quot; avarēja, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu &quot;Ninja&quot; 1493. gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot [[Lisabona|Lisabonā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Admiral of the Ocean Sea: a life of Christopher Columbus|publisher=Little, Brown|date=1970|location=Boston|isbn=978-0-316-58478-4|first=Samuel Eliot|last=Morison|first2=Erwin|last2=Raisz|first3=Bertram|last3=Green}}&lt;/ref&gt;

Kolumbs bija pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas [[Japāna]]s (Čipangas) tuvumā un ātri atklās Āzijas kontinentu. Tāpēc viņš nosauca šo to par [[Rietumindija|Rietumindiju]] un iedzīvotājus par [[indiāņi]]em (''los indios'').&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of North American Indians|url=https://archive.org/details/encyclopediaofno00hoxi|publisher=Houghton Mifflin|date=1996|location=Boston, Mass.|isbn=978-0-395-66921-1}}&lt;/ref&gt; Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas ([[Moluku salas]]) un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes — 17 kuģu ar 1500 vīriem — nosūtīšanu viņa vadībā. Otrajā ekspedīcijā (1494—1496) admirālis Kolumbs atklāja vairākas [[Mazās Antiļu salas]], [[Puertoriko]] un [[Jamaika|Jamaiku]], tomēr ne zeltu un garšvielas, tālab ļoti cieta viņa prestižs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Christopher Columbus Encyclopedia|url=https://books.google.de/books?id=gmmMCwAAQBAJ&amp;pg=PA705&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Springer|date=2016-02-08|isbn=978-1-349-12573-9|first=Silvio A.|last=Beding}}&lt;/ref&gt;

Uzklausot Espanjolas kolonistu sūdzības, kronis atcēla Kolumba monopolu, un interese par jaunu ekspedīciju rīkošanu atslāba. Daļēji to ietekmēja arī Portugāles pretenzijas uz Āzijas vistālāko austrumdaļu. [[Tordesiljasas līgums]] 1494. gada jūnijā iezīmēja robežlīniju 370 jūdzes aiz [[Zaļā raga salas|Zaļā raga salām]], un visa teritorija uz rietumiem no šis ass tika piešķirta Spānijai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Foundations of the Portuguese empire, 1415-1580|url=https://archive.org/details/foundationsofpor0000diff|publisher=University of Minnesota press|date=1978|location=Minneapolis (Minn.)|isbn=978-0-8166-0782-2|series=Europe and the world in the age of expansion|first=Bailey Wallys|last=Diffie|first2=George Davison|last2=Winius|first3=Boyd C.|last3=Shafer}}&lt;/ref&gt;

Pēdējo divu gadu Kolumba jūrasbraucienu sagatavošanu un norisi pavadīja lielas finansiālas un organizatoriskas grūtības. Savā trešajā ekspedīcijā (1498—1500) Kolumbs atklāja [[Trinidāda|Trinidādas salu]] un pirmo reizi sasniedza arī [[Dienvidamerika]]s cietzemi. Bet kā jauno teritoriju gubernators viņš neattaisnoja cerības, jo aizvien vairāk virsroku sāka gūt viņa alkas pēc zelta, varas un slavas, slimīga uzpūtība un aizdomīgums. Kolonisti [[Espanjola]]s salā sacēlās, un kroņa pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Columbus: The Four Voyages, 1492-1504|url=https://books.google.de/books?id=KbxvDwAAQBAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Penguin|date=2012-09-25|isbn=978-0-14-312210-4|first=Laurence|last=Bergreen}}&lt;/ref&gt; Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502—1504) viņš pētīja Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju.
Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims un sarūgtināts par apsolīto mantojamo īpašumu un titulu zaudējumu. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdamu [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] atklājēju, taču pārspīlētā ticība paša misijai un lieluma mānija viņam vienlaikus neļāva saprast šo atklājumu patieso ģeogrāfisko nozīmi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A violent Evangelism: the political and religious conquest of the Americans|url=https://archive.org/details/violentevangelis0000rive|publisher=Westminster/John Knox Press|date=1992|location=Louisville, Ky|isbn=978-0-664-25367-7|first=Luis N.|last=Rivera Pagán|first2=Luis N.|last2=Rivera Pagán}}&lt;/ref&gt;

== Nozīme ==
Kolumba ceļojumu rezultātā Spānija sāka [[Karību reģions|Karību reģiona]] kolonizāciju. 
Kolumbs nebija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Ameriku. Jau 11. gadsimtā [[vikingi]] bija devušies uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] no [[Grenlande]]s un tur nodibinājuši īslaicīgu koloniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/culture/article/151011-columbus-day-leif-erikson-italian-americans-holiday-history|title=Why Do We Celebrate Columbus Day and Not Leif Erikson Day?|website=Culture|access-date=2023-06-23|date=2015-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par jauno laiku sākumu. Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielos ģeogrāfiskos atklājumus]] un Eiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto ([[indiāņi|indiāņu]]) iznīcināšanai un [[verdzība]]i [[Karību jūra]]s salās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Boivin|first=Nicole|last2=Fuller|first2=Dorian Q|last3=Crowther|first3=Alison|date=2012-09|title=Old World globalization and the Columbian exchange: comparison and contrast|url=http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00438243.2012.729404|journal=World Archaeology|language=en|volume=44|issue=3|pages=452–469|doi=10.1080/00438243.2012.729404|issn=0043-8243}}&lt;/ref&gt;

Notika arī [[sugas|sugu]] apmaiņa — gan ar cilvēkiem derīgām sugām ([[tomāti|tomātu]], [[kartupeļi|kartupeļu]], [[zirgi|zirgu]]), gan kaitīgām ([[baktērija|baktēriju]], [[vīruss|vīrusu]], [[parazīts|parazītu]]).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nunn|first=Nathan|last2=Qian|first2=Nancy|date=2010-05-01|title=The Columbian Exchange: A History of Disease, Food, and Ideas|url=https://pubs.aeaweb.org/doi/10.1257/jep.24.2.163|journal=Journal of Economic Perspectives|language=en|volume=24|issue=2|pages=163–188|doi=10.1257/jep.24.2.163|issn=0895-3309}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kolumbs, Kristofors}}
[[Kategorija:Jūrasbraucēji]]
[[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]
[[Kategorija:Ceļotāji]]</text>
      <sha1>k117g5ynijetn08czn0pi0mi0xri2fb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilkavišķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5875</id>
    <revision>
      <id>4525701</id>
      <parentid>4444448</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2626" sha1="9t1uvibvau963mhy9lchf37xpk4xuny" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vilkavišķi
| official_name = ''Vilkaviškis''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline ={{multiple image
| border = infobox
| total_width = 270
| image_style = border:1;
| perrow = 1/2/2
 |image1 = Greenery near the Vilkaviškis Cathedral in Vilkaviškis, Lithuania in 2024.jpg
 |image2 = Vilkaviškis Train Station in 2008.jpg
 |image3 = Church of the Holy Cross in Vilkaviškis, Lithuania in 2024.jpg
 |image4 = SoutokŠeimenyVlevoS VilkaujouVilkaviškis.JPG
 |image5 = Vilkaviškis District Municipal Public Library in 2024.jpg
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map = Lithuania#Vilkavišķu rajons
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1660
| area_total_km2 = 7.53
| population_as_of = 2018
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  	9851
| population_density_km2 = auto
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 54
| latm = 38 
| lats = 57 
| latNS = N 
| longd = 23 
| longm = 02 
| longs = 30
| longEW = E
| elevation_m = 52
| website = {{URL|http://www.vilkaviskis.lt/}}
}}
'''Vilkavišķi''' ({{val|lt|Vilkaviškis}}) ir pilsēta un [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|pašvaldības]] centrs [[Lietuva]]s dienvidrietumos uz rietumiem no [[Marijampole]]s. Pilsēta izveidojusies divu upju — [[Šeimena]]s un [[Vilkauja]]s satekā.

Pilsētas tiesības Vilkavišķiem 1670. gadā piešķīra Polijas karalis [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jans II Kazimirs]]. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas dalīšanām]] Vilkavišķi iekļāvās [[Prūsija|Prūsijā]], pēc [[Napoleona kari]]em — [[Krievija|Krievijā]].

Vilkavišķos dzimusi lietuviešu aktrise [[Aiste Diržūte]]. Uz dienvidiem no pilsētas, Ožkabaļu ciemā dzimis lietuviešu atmodas darbinieks [[Jons Basanavičs]] (1851—1927), bet uz austrumiem no pilsētas — Paežeru ciemā dzimis Lietuvas valsts himnas „[[Tautiskā dziesma]]” autors [[Vincs Kudirka]] (1858—1899).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas pilsētas]]
[[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>9t1uvibvau963mhy9lchf37xpk4xuny</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14392</id>
    <revision>
      <id>4525718</id>
      <parentid>4523733</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T09:50:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4525718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66617" sha1="0nlupmd4n3su59e8n40hax2y25gzgyj" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Latvija
| Badge              = Latvia national team logo.png
| FIFA Trigramme     = LVA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|137.|steady|date=2026. gada 20. jūlijā}} &lt;!-- up / down / steady --&gt;
| 1st ranking date   = 1993. gada augusts
| FIFA max           = 45.
| FIFA max date      = 2009. gada novembris
| FIFA min           = 148.
| FIFA min date      = 2017. gada septembris

| Elo Rank           = 117.
| Elo max            = 40.
| Elo max date       = {{dat|1922|9|24|SK|bez}}
| Elo min            = 155.
| Elo min date       = {{dat|2019|10|15|SK|bez}}

| Nickname           = Sarkanbaltsarkanie&lt;br /&gt;11 vilki 
| Association        = [[Latvijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]]
| Coach              = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]&lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot;&gt;https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr&lt;/ref&gt;
| Captain            = [[Kristers Tobers]]
| Most caps          = [[Vitālijs Astafjevs]] (167)
| Top scorer         = [[Māris Verpakovskis]] (29)
| Home Stadium       = [[Skonto stadions]]
| pattern_la1           = _lva24h
| pattern_b1            = _lva24h
| pattern_ra1           = _lva24h
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = AA0000
| body1                 = AA0000
| rightarm1             = AA0000
| shorts1               = 000000
| socks1                = AA0000
| pattern_la2           = _lva24a
| pattern_b2            = _lva24a
| pattern_ra2           = _lva24a
| pattern_sh2           = 
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game         = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}&lt;br&gt;([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}})
| Largest win        = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) &lt;br&gt; {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) &lt;br&gt;{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt; ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) &lt;br&gt; {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} &lt;br&gt; ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}})
| Largest loss       = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt;([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| current            = Latvijas futbola izlase 2024. gadā
}}

'''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]].

== Vēsture ==
=== Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) ===
1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}&lt;/ref&gt; kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

=== Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) ===
Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas &quot;Daugava&quot;. Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).&lt;ref&gt;[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]&lt;/ref&gt;
Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā.

=== Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) ===
{{Enciklopēdisks stils}}
1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz &quot;ātru roku&quot;.  Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs.

Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|&quot;Daugavas&quot;]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]].

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]].

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]].

==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ====
{{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei.

Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0.  Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]].

Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā.

LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri.

Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies.

Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās.

Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem.

Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}&lt;/ref&gt;

=== Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) ===
1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]].

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata.

=== Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) ===
{{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}}
[[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]]
[[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]]
Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska  gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]].

[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3.

=== Starkova atlaišana un atgriešanās ===
[[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [[&quot;Lokomotiv&quot; stadions|&quot;Lokomotiv&quot; stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]]
[[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}&lt;/ref&gt; Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.
Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: 
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Komanda
!Punkti
|-
|1.
|{{Fb|Šveice}}
|17
|-
|2.
|{{Fb|Grieķija}}
|14
|-
|3.
|{{Fb|Latvija}}
|14
|-
|4.
|{{Fb|Izraēla}}
|12
|-
|5.
|{{Fb|Luksemburga}}
|5
|-
|6.
|{{Fb|Moldova}}
|3
|}
Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira &quot;pendeli&quot; uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās
[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlase Pahara vadībā ===

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts  neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī  Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2),  [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un  [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}&lt;/ref&gt;

=== Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri ===
2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}&lt;/ref&gt; Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}&lt;/ref&gt;

Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. 
=== Daiņa Kazakeviča vadības laiks ===
Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta &quot;play-off&quot; ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis &quot;DainisOut&quot; pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}&lt;/ref&gt;

=== Paolo Nikolato vadībā ===
{{nepilnīga sadaļa}}
[[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]]

== Pasaules čempionātos ==
{{LV futbola izlase PČ}}

== Eiropas čempionātos ==
{{LV futbola izlase EČ}}

== Spēlētāju rekordi ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|29 (104)
|-
|align=left| [[Ēriks Pētersons]]
|1929—1939
|21 (63)
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|16 (167)
|-
|align=left| [[Marians Pahars]]
|1996—2007
|15 (75)
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2013
|15 (113)
|-
|align=left| [[Alberts Šeibelis]]
|1925—1939
|14 (54)
|-
|align=left| [[Iļja Vestermans]]
|1935—1938
|13 (23)
|-
|align=left| [[Aleksandrs Cauņa]]
|2007—2015
|12 (45)
|-
|align=left| [[Valērijs Šabala]]
|2013—
|12 (52)
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|12 (105)
|}

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|167
|-
|align=left| [[Andrejs Rubins]]
|1998—2010
|117
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2014
|113
|-
|align=left| [[Imants Bleidelis]]
|1995—2007
|106
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|105
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|104
|-
|align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]]
|1995—2011
|100
|-
|align=left| [[Andris Vaņins]]
|2000—2019
|100
|-
|align=left| [[Aleksandrs Koliņko]]
|1997—2015
|94
|-
|align=left| [[Kaspars Gorkšs]]
|2005—2017
|89
|}

== Izlases galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Treneris
!Karjera izlasē
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1922—1924
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1924
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]]
|align=center|1925
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]]
|align=center|1926
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]]
|align=center|1927
|-
|''nav zināms''
|align=center|1928
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1929
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1930—1931
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]]
|align=center|1932
|-
|''nav zināms''
|align=center|1933—1934
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]]
|align=center|1935
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]]
|align=center|1936—1939
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]]
|align=center|1940
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]]
|align=center|1992—1997
|-
|{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]]
|align=center|1998—1999
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]]
|align=center|1999—2001
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2001—2004
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]]
|align=center|2004—2007
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2007—2013
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]]
|align=center|2013—2017
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2017—2018
|-
|{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]]
|align=center|2018
|-
|{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]]
|align=center|2019—2020
|-
|{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] &lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935    Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]&lt;/ref&gt;
|align=center|2020—2023
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] &lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot; /&gt;
|align=center|2024—pašlaik
|}

== Komandas sastāvs ==
=== Pēdējais sastāvs ===
Uz [[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlēm 2026. gada septemberī un oktobrī tika izsaukti šādi spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/19191/izvelets-sastavs-uefa-naciju-ligas-ievadam/ |title=Izvēlēts sastāvs UEFA Nāciju līgas ievadam |website=LFF.lv |date={{dat|2026|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|9|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2026|6|9|G|bez}} spēles pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]] [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]].

{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Nils Toms Puriņš]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|8|1|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=75|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=72|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=62|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=49|goals=3|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=27|goals=1|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Falkirk FC]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=10|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Teplice]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Rubenis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|2|3|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=35|goals=2|club=[[SK Super Nova]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|clubnat=GEO}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Markuss Strods]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|10|5|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|clubnat=IRL}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Čudars]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=74|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=61|goals=14|club=[[Gdiņas &quot;Arka&quot;|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[SC Heerenveen]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Alberts Aleksanjans]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2006|3|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Nesen izsauktie ===
Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:
{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=40|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|8|23|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=7|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mārtiņš Ķigurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|3|31|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Zlīnas &quot;Trinity&quot;|FC Zlín]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Iļja Korotkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|24|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Nyíregyháza Spartacus FC|Nyíregyháza Spartacus]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Dordrecht]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Ogre United]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Oficiālās personas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Persona
!Amats
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]
|galvenais treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Gatis Kalniņš]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|ITA}} Gabriele Aldegani
|vārtsargu treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|Iļja Ščaņicins
|video analītiķis
|-
|[[Roberts Mežeckis]]
|ģenerālmenedžeris
|-
|Boriss Novikovs
|ārsts
|-
|Artūrs Ivuškāns
|fizioterapeits
|-
|Jurijs Ksenzovs
|fizioterapeits
|-
|Dmitrijs Jefremenkovs
|fizioterapeits
|-
|Ēriks Čuhnovs
|fizioterapeits
|-
|Jānis Zeltiņš
|ekipējuma menedžeris
|-
|Iļja Poļakovs
|preses sekretārs
|}

== Spēles ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}}

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. &lt;small&gt;(dati uz 25.10.2011.)&lt;/small&gt;

=== Iepriekšējās un nākamās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;  text-align: center;&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;  width=100%
|-
!width=13%|Datums
!width=22%|Turnīrs
!width=13%|Vieta
!width=13%|Pretinieks
!width=7%|Rezultāts
!width=25%|Latvijas vārtu guvēji
|-
|{{dat|2021|03|24||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|03|27||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|03|30||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|3:3
|[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|06|04||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2021|06|07||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]]
|{{Fb|Vācija}}
|align=&quot;center&quot;|1:7
|[[Aleksejs Saveļjevs]]
|-
|{{dat|2021|06|10||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]]
|{{Fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|09|01||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2021|09|04||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|09|07||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|10|08||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2021|10|11||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2021|11|13||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|11|16||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|03|25||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Kuveita}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Roberts Savaļnieks]]
|-
|{{dat|2022|03|29||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|6|3||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|3:0
|[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|6|6||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2022|6|10||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|4:2
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2)
|-
|{{dat|2022|6|14||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2)
|-
|{{dat|2022|9|22||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|9|25||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|11|16||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 6:4)}}
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|11|19||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Islande}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 7:8)}}
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2023|3|22||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Īrija}} [[Dublina]]
|{{fb|Īrija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2023|3|28||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2023|6|16||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]]
|-
|{{dat|2023|6|19||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2023|9|8||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2023|9|11||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2023|10|12||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]]
|-
|{{dat|2023|10|15||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Turcija}} [[Konja]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|0:4
|
|-
|{{dat|2023|11|18||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|
|-
|{{dat|2023|11|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Polija}} [[Varšava]]
|{{fb|Polija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|3|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|3|26||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2024|6|8||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|6|11||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|9|7||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:4
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2024|9|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Renārs Varslavāns]]
|-
|{{dat|2024|10|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2024|10|13||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2024|11|14||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2024|11|17||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2025|3|21||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2025|3|24||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Londona]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2025|6|7||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|6|10||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{dat|2025|9|6||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|9|9||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Albānija}}
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|10|11||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|2:2
|[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2025|10|14||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2025|11|13||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{Fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|11|16||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2026|3|26||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2026|3|31||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{dat|2026|6|6||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Lietuva}} [[Kauņa]]
|{{Fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|({{piezīme|11m|11 metru sitieni}}: 4:5)}}
|[[Maksims Toņiševs]]
|-
|{{dat|2026|6|9||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2026|9|25||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{Fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|9|28||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|10|2||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|10|5||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Kipra}} [[Nikosija]]
|{{Fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|11|12||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|11|15||bez}}
|[[2026.—2027. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = &quot;[[Sporta Avīze]]s&quot; gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}}
{{kastes beigas}}
{{LV futbola izlase}}
{{UEFA izlases}}
{{Futbols Latvijā}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}

[[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>0nlupmd4n3su59e8n40hax2y25gzgyj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4525574</id>
      <parentid>4525305</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4525574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="625015" sha1="rks1ggi6zjua3uy52322y6hj950lz7v" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?

[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?

[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?

[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?

[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?

[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?

[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?

[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?

[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?

[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?

[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?

[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?

[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]], kurš guva 27 vārtus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilsutrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]], uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>rks1ggi6zjua3uy52322y6hj950lz7v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525606</id>
      <parentid>4525574</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T02:10:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4525606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="624998" sha1="4gfevpaspx7ktnzf5uvfqjrmmy2c6qr" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?

[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?

[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?

[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?

[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?

[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?

[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?

[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?

[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?

[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?

[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?

[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?

[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?

[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]], kurš guva 27 vārtus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilsutrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]], uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>4gfevpaspx7ktnzf5uvfqjrmmy2c6qr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525616</id>
      <parentid>4525606</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4525616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="625344" sha1="bf194m7922wrah6b8yjwu6nfn0y053j" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?

[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?

[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?

[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?

[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?

[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?

[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?

[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?

[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?

[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?

[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?

[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?

[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?

[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]], kurš guva 27 vārtus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilsutrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]], uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>bf194m7922wrah6b8yjwu6nfn0y053j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ganas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16059</id>
    <revision>
      <id>4525578</id>
      <parentid>4525237</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:53:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4525578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6681" sha1="guqtng5mu83dw9frzcbspw6d4h4aipo" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Gana
| Badge              = Futbols-Gana.gif
| FIFA Trigramme     = GHA
| Nickname           = ''Black Stars'' (melnās zvaigznes)
| Association        = Ganas Futbola asociācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|POR}} [[Karlušs Keirošs]]
| Captain            = [[Džordans Ajū]]
| Most caps          = [[Džordans Ajū]] (124)
| Top scorer         = [[Asamoā Gjans]] (51)
| Home Stadium       = 
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1           = _gha26h
| pattern_b1            = _gha26h
| pattern_ra1           = _gha26h
| pattern_sh1           = _gha26h
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = FFFFFF
| body1                 = FFFFFF
| rightarm1             = FFFFFF
| shorts1               = FFFFFF
| socks1                = FFFFFF
| pattern_la2           = _gha26a
| pattern_b2            = _gha26a
| pattern_ra2           = _gha26a
| pattern_sh2           = _gha26a
| pattern_so2           = _gha26al
| leftarm2              = f8cd5c
| body2                 = f8cd5c
| rightarm2             = f8cd5c
| shorts2               = f8cd5c
| socks2                = f8cd5c
| FIFA Rank          = {{Nft rank|73.|up|2|date=2026. gada 11. jūnijs}}|
| FIFA max           = 14.
| FIFA max date      = 2007. gada aprīlis — maijs, 2008. gada februāris
| FIFA min           = 89.
| FIFA min date      = 2004. gada jūnijs
| First game         = {{flaga|Zelta Krasts}} '''Zelta Krasts''' 1:0 {{fb-rt|NGR|colonial}} &lt;br /&gt;([[Akra]], Zelta Krasts; {{dat|1950|5|28|N|bez}})
| Largest win        = [[Attēls:Flag of Nyasaland (1919–1925).svg|20 px|Njasalenda]] [[Malāvijas futbola izlase|Njasalenda]] 0:12 '''Zelta Krasts''' {{flaga|Zelta Krasts}}&lt;br /&gt;([[Malāvija]]; {{dat|1962|10|15|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|BUL|1967}} 10:0 {{fb-rt|GHA}} &lt;br /&gt;([[Leona (Meksika)|Leona]], [[Meksika]]; {{dat|1968|10|2|N|bez}})
| World cup apps     = 5
| World cup first    = 2006
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 24
| Regional cup first = 1963
| Regional cup best  = '''Čempioni:'''&lt;br /&gt;[[1963. gada Āfrikas Nāciju kauss|1963]], [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss|1965]], [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]], [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]
}}

'''Ganas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gana|Ganu]] starptautiskās futbola sacensībās. Ganas futbola izlasi pārvalda Ganas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase (toreiz kā '''Zelta Krasta izlase''') aizvadīja 1950. gadā, cīnoties pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]]. Jau ilgus gadus Ganas izlase ir viena no spēcīgākajām [[Āfrika]]s izlasēm, taču [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] debitēja tikai [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kad kā vienīgā [[Āfrika]]s komanda iekļuva astotdaļfinālā, kur gan piekāpās [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Labāko rezultātu Pasaules kausā sasniedza [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]], iekļūstot ceturtdaļfinālā. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] ganieši ir piedalījušies 24 reizes un ir četrkārtēji [[Āfrika]]s čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://teamghanaeu.com/our-history/ |title=Our History |language=en |website=teamghanaeu.com |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241211113813/https://teamghanaeu.com/our-history/ }}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== FIFA Pasaules kauss ===
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''nepiedalījās''
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]—[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''nekvalificējās''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''atsauca dalību kvalifikācijā''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''nekvalificējās''
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — astotdaļfināls
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ceturtdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''nekvalificējās''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — sešpadsmitdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/04072026-kolumbijas_un_ganas_dueli_noskaidrota_ped|title=Kolumbijas un Ganas duelī noskaidrota pēdējā astotdaļfināla dalībniece|date=2026. gada 4. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
=== Āfrikas Nāciju kauss ===
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 — ''nepiedalījās''
* 1959 — ''nepiedalījās''
* 1962 — ''nekvalificējās''
* 1963 — '''čempioni'''
* 1965 — '''čempioni'''
* 1968 — 2. vieta
* 1970 — 2. vieta
* 1972—1976 — ''nekvalificējās''
* 1978 — '''čempioni'''
* 1980 — grupu turnīrs
* 1982 — '''čempioni'''
* 1984 — grupu turnīrs
* 1986—1990 — ''nekvalificējās''
* 1992 — 2. vieta
* 1994 — ceturtdaļfināls
* 1996 — 4. vieta
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 — grupu turnīrs
* 2000 — ceturtdaļfināls
* 2002 — ceturtdaļfināls
* 2004 — ''nekvalificējās''
* 2006 — grupu turnīrs
* 2008 — 3. vieta
* 2010 — 2. vieta
* 2012 — 4. vieta
* 2013 — 4. vieta
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — 2. vieta
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — 4. vieta
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — astotdaļfināls
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — grupu turnīrs
* [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — grupu turnīrs
* [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — ''nekvalificējās''
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Gana}}

== Skatīt arī ==
* [[Ganas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}
{{Ganas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Ganas futbola izlase - FIFA 2026}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Ganas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>guqtng5mu83dw9frzcbspw6d4h4aipo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:LBL</title>
    <ns>10</ns>
    <id>17712</id>
    <revision>
      <id>4525551</id>
      <parentid>4514071</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>otrs nosaukums tikai Latvijas kausā.</comment>
      <origin>4525551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4543" sha1="j8cydmrwmcwl18zfqko3igwvjntlrd3" xml:space="preserve">{{Navbox
|name       = LBL
|title      = [[Latvijas Basketbola līga]]
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
|above      = &lt;big&gt;'''[[2025.—2026. gada LBL sezona|Pašreizējā sezona]]'''&lt;/big&gt;

|group1     = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|''Optibet'' Latvijas—Igaunijas&lt;br&gt; Basketbola līga]]&lt;br&gt; &lt;small&gt;(nosaukti tikai Latvijas klubi)&lt;/small&gt;
|list1      = 
* [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]]
* [[BK Liepāja]]
* [[BK Ogre]] 
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
* [[Rīgas Ekselences Juniori]]
* [[Rīgas Zeļļi]]
* [[Rīgas VEF|VEF Rīga]]
* [[BK Ventspils]]

|group2     = [[Nacionālā basketbola līga|''Ramirent'' Nacionālā&lt;br&gt; basketbola līga (LBL2)]]
|list2      = 
* [[BK Bauska|Bauska]]
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Bertānu Valmieras BS]]
* [[BK Grobiņa|Grobiņa]]
* [[Gulbenes Buki]]
* [[BK Jēkabpils|Jēkabpils BA]]
* [[BK Jelgava|Jelgava]]
* [[Kandavas &quot;Anzāģe/Turība&quot;]]
* [[BK Ķekava|Ķekava]]
* [[BK Liepāja|Liepāja/LSSS]]
* [[OC Limbaži|Limbaži]]
* [[Mārupe/LU]]
* [[BK Ogre|BS Ogre]]
* [[Rīgas Basketbola skola]]
* [[Rīgas Kadeti]]
* [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļi 2]]
* [[RSU (vīriešu basketbola klubs)|RSU/VEF Rīga]]
* [[BK Salaspils/API Mobile]]
* [[BK Saldus|Saldus]]
* [[BK Ventspils Augstskola|Spars/Ventspils Augstskola]]
* [[BK Talsi|Talsi]]
* [[BS Tukums|Tukums/TSS]]

|group3     = [[Reģionālā basketbola līga|''Aizdevums.lv'' Reģionālā&lt;br&gt; basketbola līga (LBL3)]]
|list3      = 
* Ādaži/Carnikava
* Aizkraukles novads
* Augšdaugavas novads/Rēzekne
* Basketbola klase/Valka
* [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Bertānu Valmieras BS]]
* [[BK Cēsis|Cēsis/Cēsu PSS]]
* East-Ball/RTDP
* [[Gulbenes Buki|Gulbenes Buki/Juniors]]
* Iecavas Dartija
* Jaunpils
* [[BK Jēkabpils|Jēkabpils BA/Sporta Centrs]]
* Jelgavas LBTU
* Jūrmala/JSS
* JUVI
* Kandavas BJSS
* Madona/BJSS
* Mārupes SC
* Mežusili/Alūksne
* BK Ods
* [[BK Ogre|Ogre 2]]
* Nīca/BLi 
* RBS Centrs
* Salacgrīva
* Saulkrasti
* Salaspils SS
* Siguldas SS
* SK Rūjiena
* Ventspils tehnikums

|list4      = 
{{Navbox
|border = child
|style  = width:100%
|title  = Sezonas
|group1 = 1990. gadi
|list1  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||||[[1992. gada LBL sezona|1992.]]|[[1992.—1993. gada LBL sezona|1992.—1993.]]|[[1993.—1994. gada LBL sezona|1993.—1994.]]|[[1994.—1995. gada LBL sezona|1994.—1995.]]|[[1995.—1996. gada LBL sezona|1995.—1996.]]|[[1996.—1997. gada LBL sezona|1996.—1997.]]|[[1997.—1998. gada LBL sezona|1997.—1998.]]|[[1998.—1999. gada LBL sezona|1998.—1999.]]}}&lt;/table&gt;
|group2 = 2000. gadi
|list2  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[1999.—2000. gada LBL sezona|1999.—2000.]]|[[2000.—2001. gada LBL sezona|2000.—2001.]]|[[2001.—2002. gada LBL sezona|2001.—2002.]]|[[2002.—2003. gada LBL sezona|2002.—2003.]]|[[2003.—2004. gada LBL sezona|2003.—2004.]]|[[2004.—2005. gada LBL sezona|2004.—2005.]]|[[2005.—2006. gada LBL sezona|2005.—2006.]]|[[2006.—2007. gada LBL sezona|2006.—2007.]]|[[2007.—2008. gada LBL sezona|2007.—2008.]]|[[2008.—2009. gada LBL sezona|2008.—2009.]]}}&lt;/table&gt;
|group3 = 2010. gadi
|list3  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[2009.—2010. gada LBL sezona|2009.—2010.]]|[[2010.—2011. gada LBL sezona|2010.—2011.]]|[[2011.—2012. gada LBL sezona|2011.—2012.]]|[[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013.]]   |[[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014.]]|[[2014.—2015. gada LBL sezona|2014.—2015.]]|[[2015.—2016. gada LBL sezona|2015.—2016.]]|[[2016.—2017. gada LBL sezona|2016.—2017.]]|[[2017.—2018. gada LBL sezona|2017.—2018.]]|[[2018.—2019. gada LBL sezona|2018.—2019.]]}}&lt;/table&gt;
|group4 = 2020. gadi
|list4  = &lt;table width=&quot;100%&quot; cellpadding=&quot;0&quot;&gt;{{NavboxYears||[[2019.—2020. gada LBL sezona|2019.—2020.]]|[[2020.—2021. gada LBL sezona|2020.—2021.]]|[[2021.—2022. gada LBL sezona|2021.—2022.]]|[[2022.—2023. gada LBL sezona|2022.—2023.]]|[[2023.—2024. gada LBL sezona|2023.—2024.]]|[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025.]]|[[2025.—2026. gada LBL sezona|2025.—2026.]]|&lt;!-- [[2026.—2027. gada LBL sezona|2026.—2027.]]|[[2027.—2028. gada LBL sezona|2027.—2028.]]|[[2028.—2029. gada LBL sezona|2028.—2029.]]--&gt;}}&lt;/table&gt;
}}
|below      = [[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola veidnes|LBL]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j8cydmrwmcwl18zfqko3igwvjntlrd3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fraternitas Arctica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17858</id>
    <revision>
      <id>4525719</id>
      <parentid>3973161</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T09:50:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pazīstamākie korporācijas biedri */</comment>
      <origin>4525719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8082" sha1="ekoehu4nkjetq67tlgb4h43003hb0nj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Studentu korporācijas infokaste
|           nosaukums = ''Fraternitas Arctica''
|             vapenis = FraternitasArcticaCoat.jpg
|         vapenis_izm = 
|  dibināšanas datums = {{dat|1880|11|07}}
|   dibināšanas vieta = [[Rīga]]
|      komānu garantē = 
|              krāsas = zelts-melns-sarkans
|              devīze = P.C.T. (''Рцы Слово Твёрдо'')
|    Latīniskā devīze = 
|                  cq = Tērbatas iela 38-5, [[Rīga]], [[Latvija]]
|          mājas lapa = {{URL|http://www.arctica.lv/}}
}}
[[Attēls:&quot;Fraternitas arctica&quot; student's corporation symbols.svg|alt=Studentu korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; krāsu vairodziņš un cirķelis.|thumb|250x250px|Studentu korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; krāsu vairodziņš un cirķelis.]]
'''''Fraternitas Arctica''''' ir pašlaik vienīgā [[krievi|krievu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācija]] pasaulē. Tā dibināta [[1880]]. gadā [[Rīga|Rīgā]], pie [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]]. ''Fraternitas Arctica'' krāsas ir zelts-melns-sarkans (deķelī — melns-zelts-sarkans).

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
1880. gada 21. oktobrī Rīgā nesen slēgtās studentu korporācijas ''Borysthenia'' 15 krāsneši un 11 fehtbodisti, vairums no tiem krievu tautības studenti kopā ar citiem [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] studentiem nolēma dibināt jaunu, šoreiz krievu korporāciju ''Fraternitas Arctica'' ar zelts-pelēks-sarkans krāsām.

Tā kā šādas krāsas bija jau citai studentu korporācijai Vācijā, ''Fraternitas Arctica'' krāsas mainīja uz zelts-melns-sarkans, bet deķelim melns-zelts-sarkans un devīzi senslāvu valodā P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо jeb Turi doto vārdu). Šaržēto konventā (C!C!) ''Fraternitas Arctica'' uzņemta 1880. gada 6. novembrī. Tā paša gada 7. novembrī ''Fraternitas Arctica'' Konvents saņēma C!C! seniora paziņojumu par uzņemšanu, un šo datumu korporācija arī uzskata par savu dibināšanas dienu. Pēc uzņemšanas Konvents izlēma jautājumu par izšuvumiem uz deķeļa un proti: deķeļa virsdaļas vidū atrodas zeltā izšūts korporācijas cirkelis ar izsaukšanās zīmi, kas darināta no vienpadsmit zelta punktiem, kas simbolizē dibināšanas mēnesi (novembris). Cirķelim apkārt izšūti septiņi vijumi, savienoti nepārtrauktā līnijā, simbolizējot dibināšanas dienu (7). Pirmajā prezidijā ievēlēja šādas amatpersonas: seniors – Dāvids Rihters, vice-seniors - Viktors Brokmilleris, sekretārs –Ivans Jeveckis, oldermanis - Karls Kohs.

Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem ir arī citu tautību locekļi, nostājās draudzīgi pirmo latviešu [[Buršs|buršu]] pusē, kas toreiz cīnījās par tiesībām nēsāt savas krāsas atklāti. ''Fraternitas Arctica'' kopā ar poļu korporācijam ''Arconia'' un ''Veletia'' balsoja par latviešu korporācijas [[Selonija]] atzīšanu un uzņemšanu Rīgas C!C!.

=== Pirmā Pasaules kara laiki un pirmie pēckara gadi ===
Attīstoties [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā]], 1915. gadā [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais Institūts]] (agrāk [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]]) tika pārcelts uz Maskavu. Tur pārcēlās arī ''Fraternitas Arctica'' un oficiāli darbojās līdz 1916. gada pavasara semestra beigām. Šajā laikā internā dzīve nebija aktīva, jo daudzi bija iesaukti armijā. Revolūcijas sākumā korporācija pārtrauca darbību. Kara un revolūcijas laikos ''Fraternitas Arctica'' zaudēja daudz [[Komilitonis|komilitoņu]] un [[Filistrs|filistru]]. Kad 1921. gada decembrī Rīgā dibināja Filistru biedrību, izrādījās, ka korporācijas locekļu skaits samazinājies no 455 uz 55 cilvēkiem.

=== Starpkaru periods ===
1922. gada 8. februāri korporācija 3 krāsnešu un viena fehtbodista sastāvā atjaunoja darbību pie [[Latvijas Universitāte]]s, tā paša gada 31. oktobrī ''Fraternitas Arctica'' tika uzņemta Prezidiju Konventā (P!K!). 1922. gada rudens semestrī korporācija uzņēma 26 fukšus. 1940. gada maijā locekļu skaits bija 180. Savā eksterna dzīvē ''Fraternitas Arctica'' noslēdza karteļus ar krievu korporāciju ''Neo-Ruthenia'' ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]), igauņu korporāciju ''Vironia'' un krievu korporācijām ''Fraternitas Slavia'', ''Fraternitas Ruthenia'' ([[Tartu|Tērbatā]]); krievu korporācijām ''Fraternitas Slavia'', ''Fraternitas Ergonia'', ''Boeteia'' ([[Tallina|Tallinā]]); krievu korporāciju ''Fraternitas Slavia'' ([[Prāga|Prāgā]]).

=== Otrā pasaules kara laiki un trimda ===
1940. gadā padomju varai okupējot Latviju, korporācija darbību pārtrauca. Korporācijas darbība tika atkal atjaunota Vācijā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Kad Latvijas tautas bēgļu izceļošana uz aizjūras zemēm palielinājās, 1950. gados, ''Fraternitas Arctica'' globālais Konvents tika pārcelts uz ASV ar korporācijas kopu Vācijā. Ar 1988. gada 1. janvāri līdz 1990. gada maijam ''Fraternitas Arctica'' korporācijas sēdeklis atrodas Kanādā.

=== Darbības atjaunošana Latvijā ===
1990. gada 19. maijā 10 ''Fraternitas Arctica'' biedri atjaunoja korporācijas darbību Rīgā pie [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]].

Pašlaik ''Fraternitas Arctica'' ir vienīgā krievu korporācija pasaulē. Lai gan ''Fraternitas Arctica'' ir krievu korporācija, tās sarakstos ir arī latvieši, vācieši, poļi un citu tautību pārstāvji, kam tuva krievu kultūra. ''Fraternitas Arctica'' vienmēr bijusi apolitiska. ''Fraternitas Arctica'' mērķis bija un ir arī tagad - savus locekļus audzināt [[Buršs|buršu]] savstarpējā draudzībā, akadēmiskās tradīcijās, atsevišķu tautību saprašanās un savstarpējās cieņas garā. 1924. gada rudens semestrī ''Fraternitas Arctica'' prezidēja Prezidiju Konventā, otro reizi 1933. gada pavasara semestrī un trešo reizi 2011. gada rudens semestrī.

== Pazīstamākie korporācijas biedri ==
Starp pazīstamākajiem ''Fraternitas Arctica'' biedriem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arctica.lv/%D0%B8%D0%B7%D0%B2%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B0%D1%80%D0%BA%D1%82%D1%8B.php|title=Известные аркты|publisher=arctica.lv|access-date={{dat|2019|07|30||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403062252/http://arctica.lv/%D0%B8%D0%B7%D0%B2%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D0%B0%D1%80%D0%BA%D1%82%D1%8B.php}}&lt;/ref&gt; bija:
* [[Leonīds Andrusovs]] — ķīmiķis, inženierzinātņu doktors
* [[Nikolajs Bogdanovs-Beļskis]] — mākslinieks
* [[Aleksandrs Krasnoseļskis]] — arhitekts
* [[Mihails Krivošapkins]] — inženieris, sabiedriskais darbinieks, [[Rīgas dome|Rīgas pilsētas domes]] deputāts, represēts
* [[Alfrēds Linde]] — Latvijas armijas pulkvežleitnants
* [[Teodors Meija]] — Latvijas kara flotes komandkapteinis, represēts
* [[Mihails Prišvins]] — rakstnieks
* [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists un rakstnieks
* [[Vladimirs Šervinskis]] — arhitekts, represēts
* Dmitrijs Trofimovs - jurists un uzņēmējs.
* grāfs [[Mstislavs Tolstojs]] — [[Sanktpēterburga]]s vicegubernators
* barons [[Raušs fon Traubenbergs|Konstantīns Raušs fon Traubenbergs]] — mākslinieks (tēlnieks)
* [[Eižens Upmanis]] - arhitekts un ilggadīgs [[Latvijas Brāļu kapu komiteja]]s priekšsēdētājs.
* goda filistrs [[Arvīds Barševskis]] - biologs, [[Daugavpils Universitātes]] rektors.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.arctica.lv/ Studentu korporācijas tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100908225534/http://www.arctica.lv/ |date={{dat|2010|09|08||bez}} }} {{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{Organizācija-aizmetnis}}

{{Studentu organizācijas Latvijā}}

[[Kategorija:Studentu korporācijas Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>ekoehu4nkjetq67tlgb4h43003hb0nj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hildesheima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25934</id>
    <revision>
      <id>4525455</id>
      <parentid>4412685</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:57:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4643" sha1="nyq386adtsbcczy87rpz621bykrijzy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hildesheima
 | official_name            = ''Hildesheim''
 | settlement_type          = [[Vācijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = {{multiple image
| total_width            = 280
| border                 = infobox
| perrow                 = 1/2/2/2
| caption_align          = center
| image1 = Hildesheim,_Dom_20171201_001.jpg
| image2 = Hildesheim_Knochenhauer-HD.jpg
| image3 = BrühlNr.31.jpg
| image4 = Roemer_und_Pelizaeus_Museum.JPG
| image5 = Hildesheim-St. Andreas002.JPG
| image6 = Hildesheim_St_MIchael_von_Andreas.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Wappen Hildesheim.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Vācija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Vācija}}
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_name1        = [[Lejassaksija]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = [[815]]. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 92.96
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2017
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 101744
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 52 | latm = 09 | lats =  | latNS = N
 | longd = 09 | longm = 57 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 31101–31134
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 78
 | website                  = {{URL|www.hildesheim.de/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Hildesheima''' ({{val|de|Hildesheim}}) ir pilsēta [[Vācija]]s centrālajā daļā [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] uz dienvidaustrumiem no [[Hannovere]]s. Pilsēta ir nozīmīgs kultūras centrs ar daudzām atrakcijām.

== Vēsture ==
No [[815]]. gada tā bija [[Hildesheimas bīskapija]]s galvaspilsēta. Bīskapija līdz pat [[1803]]. gadam ietilpa [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas impērijā]]. Hildesheima bija [[Hanzas savienība|Hanzas pilsēta]]. [[1945]]. gada [[22. marts|22. martā]] Hildesheima smagi cieta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzlidojumā. Gāja bojā gandrīz viss vēsturiskais centrs. 1970. gados uzsāka atjaunot pilsētas vēsturisko centru, nojaucot neizteiksmīgo pēckara apbūvi un atjaunojot vēsturiskās ēkas. Pilsētas centrālais laukums tika atjaunots tikai [[1984]].—[[1990]]. gadā.

== Apskates objekti == 
Rātsnams celts 1268. gadā. Tas ir viena no vecākajiem rātsnamiem Vācijā. Uzlidojumos tikai daļēji cieta 9. gadsimtā celtā Hildesheimas katedrāle, kura iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Sarakstā iekļauta arī [[romānika|romāniskā]] Sv. Mihaila baznīca (''Michaeliskirche''), kura celta 11. gadsimtā. Tirgus laukumā atrodas pilsētas vēstures muzejs. Daļa no viduslaiku pilsētas mūra ir saglabājusies.

Sv. Andreja baznīca (''Andreaskirche'') celta no 1389. līdz 1504 gadam gotiskā stilā. Tornis ir 114 m augsts. Pilsētā ir daudz labi saglabājušos veco koka māju, piemēram, tirgus laukumā.

== Cilvēki ==
* [[Ādolfs Bertrams]] (''Adolf Bertram'', 1859—1945)&amp;nbsp;— arhibīskaps
* [[Ludolfs fon Ceilens]] (''Ludolph van Ceulen'', 1540—1610)&amp;nbsp;— matemātiķis
* [[Heinrihs II]] (''Heinrich II.'', 973/978—1024)&amp;nbsp;— [[Svētās Romas impērija]]s ķeizars
* [[Ādolfs Hurvics]] (''Adolf Hurwitz'', 1859—1919)&amp;nbsp;— matemātiķis
* [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs'', 1900—1981)&amp;nbsp;— bioķīmiķis
* [[Diāna Krīgere]] (''Diane Kruger'', 1976) — aktrise
* [[Mikaels Šenkers]] (''Michael Schenker'', 1955) — mūziķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Vācija-aizmetnis}}

{{Lejassaksijas pilsētas}}
{{Vācija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lejassaksijas pilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]</text>
      <sha1>nyq386adtsbcczy87rpz621bykrijzy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>843. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27408</id>
    <revision>
      <id>4525457</id>
      <parentid>4481356</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="376" sha1="c6sj5jibn9eq7eakwz13cmfccjs5v8f" xml:space="preserve">{{Gads|843}}
{{Gads citos kalendāros|843}}
__NOTOC__

== Notikumi ==
* Saskaņā ar starp [[karolingi|karolingu]] radiniekiem noslēgto [[Verdenas līgums|Verdenas līgumu]], tika sadalīta [[Franki|Franku]] [[valsts]].

&lt;!--== Dzimuši ==--&gt;

== Miruši ==
* [[Jia Dao]], ķīniešu dzejnieks un budistu mūks (dz. [[779]])


{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:843. gads]]</text>
      <sha1>c6sj5jibn9eq7eakwz13cmfccjs5v8f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Jurkāns (politiķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27616</id>
    <revision>
      <id>4525725</id>
      <parentid>4511326</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:33:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9147" sha1="o6mxdijx357w5umen0lbvmsz2s63lfh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Latvijas politiķi|Jānis Jurkāns|Jānis Jurkāns}}
{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Jurkāns
| attēls              = Vladimir Putin 21 September 2002-Jānis Jurkāns cropped.jpg
| att_izm             = 150px
| apraksts            = Jānis Jurkāns 2002. gadā
| amats               = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|1990|05|22|N}}
| term_beigas         = {{dat|1992|11|10|N}}
| premjers            = [[Ivars Godmanis]]
| priekštecis         = [[Eižens Počs]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| pēctecis            = [[Georgs Andrejevs]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|31}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-pctvl-parstavju-biografijas.d?id=4148234 Saeimā ievēlēto PCTVL pārstāvju biogrāfijas]&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[Tautas saskaņas partija]] &lt;small&gt;(1994—2005)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[LPP/LC]] &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = [[Ilze Auzere|Ilze Jurkāne]] (?—2016)
| profesija           =
| alma_mater          = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = &lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;kā Latvijas PSR ārlietu ministrs
}}

'''Jānis Jurkāns''' (dzimis {{dat|1946|08|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas poļi|poļu]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis, bijis pirmais atjaunotās Latvijas [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]], pēc tam vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāts. Pārstāvējis [[Tautas saskaņas partija|Tautas saskaņas partiju]] un ar to saistītās kreisās politiskās apvienības. 2005. gadā pēc TSP iekļaušanās &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centrā]]&quot; pameta politiku, bet 2011. gadā atgriezās, lai piedalītos [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] kā [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas LPP/LC]] kandidāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Rīgā daiļkrāsotāja Antonija Jurkāna un viņa sievas Mariannas piecu bērnu ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Antonijs-Jurkans |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230609063142/https://timenote.info/lv/Antonijs-Jurkans }}&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]]. Dienot Padomju armijā, viņu apsūdzēja kara tehnikas bojāšanā, pēc pusgada apcietinājuma 1968. gadā Jurkānu nosūtīja uz Prāgu, kur viņš bijis spiests piedalīties [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] apspiešanā.&lt;ref&gt;[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/janis-jurkans-nevar-uzvaret-valsti-kurai-ir-kodolieroci.-neticu-.a177594/ Jānis Jurkāns: Nevar uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči. Neticu, ka Ukraina uzvarēs karā] lr1.lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
1974. gadā beidza studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] [[angļu valoda]]s specialitātē.

[[Trešā atmoda|Atmodas kustības]] laikā aktīvi iesaistījās sabiedriskajos procesos, bija [[Latvijas Tautas fronte]]s biedrs. No 1990. līdz 1992. gadam bija pirmais atjaunotās Latvijas [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa valdībā]].

No 1994. līdz 2005. gadam J. Jurkāns bija [[Tautas saskaņas partija]]s priekšsēdētājs. 5., 6., 7., 8. [[Saeima]]s deputāts. 1995. gadā tika atkārtoti izvirzīts ārlietu ministra amatam Saeimas uzticību neguvušajā [[Ziedonis Čevers|Ziedoņa Čevera]] sastādītajā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/steno/st_95/st0712.html |title=Saeimas sēdes stenogramma |access-date={{dat|2007|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927012324/http://www.saeima.lv/steno/st_95/st0712.html |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; No 1994. līdz 1996. gadam TSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bet no 1997. līdz 2003. gadam — TSP un [[PCTVL]] Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. 2005. gadā izstājās no TSP un tās Saeimas frakcijas, nepiekrītot iestāšanās &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centrā]]&quot; nosacījumiem, bet [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] atbalstīja SC. Vēlāk biedrības &quot;Baltijas asociācija — transports un loģistika&quot; prezidents, kā arī [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] palīgs ārlietu jautājumos.

2011. gadā atgriezās politikā, lai piedalītos [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] kā [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas LPP/LC]] kandidāts un potenciālais ārlietu ministra kandidāts, taču saraksts nesaņēma vēlētāju atbalstu un viņš Saeimā neiekļuva.

Atbalstīja 2014. gada [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]] un iekļaušanu Krievijas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://ria.ru/crimea_today/20150109/1041832192.html|title= Экс-глава МИД Латвии поддержал присоединение Крыма к России|accessdate= {{dat|2016|2|22}}|author= |date={{dat|2015|01|09}}|publisher= ria.ru}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Apcietinājums ===
2023. gadā radio intervijā [[Spānija|Spānijā]] dzīvojošais Jānis Jurkāns stāstīja, ka, dienējot [[Padomju armija|Padomju armijā]], par slepenas kara tehnikas sabojāšanu ticis nepamatoti notiesāts ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz 7 gadiem. Nosēdējis cietumā pusgadu, kad ticis izsaukts uz štābu, kur viņam piedāvājuši pret atbrīvošanu &quot;braukt uz [[PSRS iebrukums Čehoslovākijā|karu Čehoslovākijā]]&quot;, ko viņš arī izdarījis.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/janis-jurkans-nevar-uzvaret-valsti-kurai-ir-kodolieroci.-neticu-.a177594/ Jānis Jurkāns: Nevar uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči. Neticu, ka Ukraina uzvarēs karā. LSM (43:33 - 44:40)]&lt;/ref&gt;

== Citāti ==
* &quot;Eiropa mūs nesapratīs&quot; (intervijā Z. Kacam, 1992.)
* ... pasaulē, kaut Strasbūrā, kaut Maskavā, Latviju uztver kā izmirstošu, izolacionisku, korumpētu valsti, ar septītā desmitnieka (no pasaules valstīm) dzīves līmeni, kur trešdaļai iedzīvotāju ir atņemtas politiskās tiesības, bet pa ielām maršē bijušie esesieši (intervija avīzei &quot;Čas&quot;, 2002).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.chas.lv/win/2002/10/04/l_074.html?r=30&amp;|title= Подведем итоги перед боем|accessdate= {{dat|2010|9|14}}|author= Jānis Jurkāns|date= {{dat|2002|10|4}}|publisher= chas.lv}}{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Saskaņas centrs ir mākslīgs baņķieru veidojums, kam nav nekādas ideoloģijas&quot; (intervijā žurnālam &quot;Nedēļa&quot;, 2006. gada 3. oktobrī [http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=339581])
* &quot;Apvienībā &quot;Saskaņas centrs&quot; es redzu jaunu maiņu (..) Esmu strādājis ar viņiem, un es zinu, ka viņiem var uzticēt pašu visvērtīgāko saskaņas ideju&quot; (intervijā avīzei &quot;Час&quot;, 2006. gada 4. oktobrī [https://web.archive.org/web/20190526014256/https://gorod.lv/novosti/37841/yanis_yurkans__nil_ushakov_znaet__kakoy_retsept_nuzhen_latvii_])

== Privātā dzīve ==
Audzināts katoļticībā, bijis altārzēns, taču baznīcu vairs neapmeklē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Bijis precējies trīs reizes,&lt;ref&gt;[https://apollo.tvnet.lv/5953843/janis-jurkans-atklati-par-laulibas-izirsanu-ilze-kluva-man-par-lielu Jānis Jurkāns atklāti par laulības iziršanu: Ilze kļuva man par lielu]{{Novecojusi saite}} apollo.lv&lt;/ref&gt; pēdējā laulība ar finansisti [[Ilze Auzere|Ilzi Jurkāni]] šķirta 2016. gadā, pēc tam, kad J. Jurkāns tika pieķerts neuzticībā sievai.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070926223721/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/Ministrs/4363/ Ziņas Ārlietu ministrijas mājaslapā]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Eižens Počs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(kā Latvijas PSR ārlietu ministrs)&lt;/small&gt; | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|1990|05|22|N}} — {{dat|1992|11|10|N}} | pēc = [[Georgs Andrejevs]] }}
{{kastes beigas}}

{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jurkans, Janis}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas saskaņas partijas politiķi]]
[[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>o6mxdijx357w5umen0lbvmsz2s63lfh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pildas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28098</id>
    <revision>
      <id>4525593</id>
      <parentid>4489165</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:01:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apdzīvotās vietas */ +vikisaite....</comment>
      <origin>4525593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7750" sha1="l7tt9ib30wf3vqglfpk7ukn4akf0vb4" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Pildas pagasts
| karte             = Pildas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Pildas pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Pildas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ludzas novads
| centrs            = Pilda
| platība           = 118,11
| iedzīvotāji       = 688&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 688 / 118.11 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Pildas pagasts''' ir viena no [[Ludzas novads|Ludzas novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Ņukšu pagasts|Ņukšu]], [[Isnaudas pagasts|Isnaudas]], [[Nirzas pagasts|Nirzas]] un [[Rundēnu pagasts|Rundēnu]] pagastiem, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastu]].

== Daba ==
Pagasta zeme atrodas [[Latgales augstiene]]s vidusdaļā, [[Rāznavas pauguraine]]s austrumdaļā. Reljefs stipri paugurains, starppauguru ielejās izveidojušies daudzi ezeri. Virsas augstums pagasta ziemeļu daļā pie Raibakoziem 160,3 metri virs jūras līmeņa, pagasta vidusdaļā uz dienvidrietumiem no Boldačiem 181,5 m vjl., Pelču kalnā 195,8  m vjl. Augstākā vieta ir pagasta dienviddaļā nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Sergušinas 222,3 m vjl. Meži aizņem 42% platības, lielākais ir Roskošu sils.&lt;ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/pilsetas-pagasti-novadi/pildas-pagasts/ Pildas pagasts] Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze&lt;/ref&gt;

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
* [[Pilda (upe)|Ilža]] (arī Pildas upe, augštecē — Robežniece, Rūbežneica)
** [[Auneja]]
** [[Porkaļu upīte]]
* [[Līdūkšņa]]

==== Ezeri ====
[[Attēls:Rancanu Lake.jpg|thumb|250px|Rancānu ezers]]
Pagastā ap 30 ezeru, lielākie:
* [[Līdūkšņa ezers]] (95,5 ha)
* [[Lielais Kūrmas ezers]] (83,8 ha)
* [[Mazais Kūrmas ezers]] (59,8 ha)
* [[Rogaižas ezers]] (58 ha)
* [[Porkaļu ezers]] (48,5 ha)
* [[Garais Snidzins]] (36 ha)
* [[Brodaižas ezers]] (35 ha)
* [[Vorcu ezers]] (24 ha)
* [[Šķirpānu ezers]] (15,9 ha)
* [[Rancānu ezers]] (13,8 ha)
* [[Lielais Filantmuižas ezers]] (12,3 ha)
* [[Ostrovas ezers]] (10,1 ha)

== Vēsture ==
[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Pildas muižu (''Pyłda'') sadalīja 57 vienībās 571 ha kopplatībā, Filandes muižu (''Filut-Muyża'') 58 vienībās 505 ha kopplatībā, Kurmas muižu (''Kurma'') ar Poļaku foļvarku (pusmuižu) 48 vienībās 416 ha kopplatībā, Restmuižu (''Restmuyża'') 65 vienībās 415 ha kopplatībā, Uškacova muižu 34 vienībās 373 ha kopplatībā, Martuševas muižu (''Martiszowa'') 51 vienībā 290 ha kopplatībā, Bradaižu muižu (''Bradaiż'') 26 vienībās 289 ha kopplatībā, Juzefinovas muižu 33 vienībās 277 ha kopplatībā, Zaķišjes muižu 9 vienībās 207 ha kopplatībā, Rogaižu muižu (''Rogajsz'') 17 vienībās 190 ha kopplatībā, Vitkupovas muižu 26 vienībās 190 ha kopplatībā, Pracepoles muižu 43 vienībās 176 ha kopplatībā, Locovas foļvarku (pusmuižu) 11 vienībās 171 ha kopplatībā, Ņukšu muižu (''Niukszi'') 39 vienībā 154 ha kopplatībā, Zuzanpoles foļvarku 9 vienībās 110 ha kopplatībā, Antoslavas muižu 10 vienībās 90 ha kopplatībā, Bismuižu muižu 6 vienībās 44 ha kopplatībā, Gajevas muižu 6 vienībās 42 ha kopplatībā, Mazo Breidaku foļvarku 2 vienībās 40 ha kopplatībā, Romantoslavas foļvarku 3 vienībās 34 ha kopplatībā, Antonovkas muižu 7 vienībās 27 ha kopplatībā, Kovaļku foļvarku 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Bivlevščiznu 1 vienībā 22 ha kopplatībā, Trikutovas foļvarku 1 vienībā 18 ha kopplatībā, Rekovas foļvarku 1 vienībās 2 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|XVI.|32 205}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Pildas pagasta platība bija 188,1 km² un tajā dzīvoja 7527 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Pagastu apraksti}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Brodaižu ciems|Brodaižu]], [[Eglāju ciems (Ludzas rajons)|Eglāju]], [[Nukšas ciems|Nukšas]], [[Ostrovas ciems (Ludzas rajons)|Ostrovas]], Pildas un [[Pureņu ciems|Pureņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] '''Pildas ciemam''' 1956. gadā pievienoja likvidēto Brodaižu ciemu un daļu [[Zilupes rajons|Zilupes rajona]] [[padomju saimniecība]]s «Komunārs» teritorijas. 1958. gadā padomju saimniecības «Komunārs» 5. un 6. nodaļas teritoriju pievienoja Eglāju ciemam. 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā [[Lūrupu ciems|Lūrupu ciema]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}} &lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pildas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|3480
|1935|4720
|1959|1770
|1967|1400
|1979|1368
|1989|1018
|2000|847
|2011|600
|2021|487
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Pilda]] (pagasta centrs), [[Brodaiža]], [[Gajeva (Pildas pagasts)|Gajeva]], [[Tjapši]], mazākas apdzīvotās vietas ir Aļoksinki, Antonopole, Avsejenki, Boldači, Boldāni, Borisova, Borovaja, Dzalmani, Filantmuiža, Germi, Groviši, Isačenki, Jorzovka, Krasiki, Kukujeva, Kulakova, Kūrma, Laizāni, Lielie Tjapši, Liuzinīki, Locova, Mazie Tjapši, Meirāni, Meļņica, Mizaiņi, Nirini, Noviki, Novini, Ostrova, Petriki, Platači, Podoiniki, Poļaki, Porkaļi, Pudenki, Putinova, Raibakozi, Raki, Rancāni, [[Rimši (pildas pagasts)|Rimši]], Rindi, Rogaiža, Rovinki, Rudeni, Saļniki, Sapožniki, Saškova, Sergušina, Skriči, Sloboda, Soboļi, Sprikutova, Starina, Staromeļņica, Strakivi, Šķirpāni, Uskačova, Vacumnīki, Vecā Meļņica, Veršanci, Veženka, Vidži, Vonogi, Vorkaļi, [[Zaciši (Pildas pagasts)|Zaciši]], Zeiļova, Zuji, Zuzanpole, Zvergzdova.&lt;ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”/&gt;

=== Novadnieki ===
* [[Anatolijs Gorbunovs]] (1942), [[latvieši|latviešu]] politiķis.

== Saimniecība ==
1956. gadā izveidoja sovhozu „Komunārs”.
=== Transports ===
Pagastu šķērso autoceļi Kārsava-Ludza-Ezernieki, Sprikutova-Raipole-Nirza, Vecsloboda-Rundāni-Zeiļova.&lt;ref name=“Ludzasnovadabibliotēka”/&gt;

== Izglītība un kultūra ==
Darbojas Pildas pamatskola, bērnudārzs „Saulīte”, Pildas Tautas nams un bibliotēka.
Pagasts minēts igauņu pētnieka Oskara Kallasa 1894. gada pētījumā ''Lutsi maarahvas'' un pētnieka Heiki Ojansū 1911. gada pētījumā kā viena no vietām, kur tobrīd dzīvojuši [[Ludzas igauņu dialekts|Ludzas igauņu dialektā]] runājošie.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lutsimaa.lv/Lutsimaa__Land_of_the_Ludza_Estonians/Who_are_the_Lutsis.html|title=Who are the Lutsis?|website=lutsimaa.lv|access-date=2026-02-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Ludzas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Ludzas rajons}}
{{Ludzas apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Ludzas novada pagasti]]
[[Kategorija:Pildas pagasts| ]]</text>
      <sha1>l7tt9ib30wf3vqglfpk7ukn4akf0vb4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28896</id>
    <revision>
      <id>4525657</id>
      <parentid>4492964</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4525657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5442" sha1="i5bpj26dmn47bxq4ds3nx8f8aio0kuf" xml:space="preserve">'''28. oktobris''' ir gada 301. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (302. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 64 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Antoņina]], [[Ninona]], [[Ņina]], [[Oksana]]

== Notikumi ==
* [[1836. gads]] — izveidota [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1918. gads]] — [[Čehoslovākija]] pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s.
* [[1922. gads]] — [[Maršs uz Romu]]: [[Benito Musolīni]] pārņēma varu [[Itālija|Itālijā]], kļūstot par premjerministru.
* [[1927. gads]] — izveidota [[Ararata Republika]].
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: Itālija caur [[Albānija|Albāniju]] iebruka [[Grieķija|Grieķijā]].
* [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Kauņa]]s geto, [[Lietuva|Lietuvā]] vācu [[Schutzstaffel (SS)|SS]] spēki nogalināja ap {{sk|9000}} ebreju.
* [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Izraēlas karogs]].
* [[1958. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Jānis XXIII]].
* [[1962. gads]] — [[Kubas raķešu krīze]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Ņikita Hruščovs]] paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no [[Kuba]]s.
* [[1971. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] palaida savu pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Prospero X-3]]'' ar nesējraķeti ''[[Black Arrow]]''.
* [[2007. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidenti sievieti kļuva [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]].

== Dzimuši ==

* [[1016. gads]] — [[Heinrihs III]] (''Heinrich III.''), Svētās Romas imperators (miris 1056. gadā)
* [[1466. gads|1466.]] vai [[1469. gads]] — [[Roterdamas Erasms]] (''Erasmus Roterodamus''), humānists (miris 1536. gadā)
* [[1610. gads]] — [[Jēkabs Ketlers]], Kurzemes hercogs (miris 1682. gadā)
* [[1696. gads]] — [[Saksijas Morics]] (''Moritz Graf von Sachsen''), Kurzemes hercogs un Francijas ģenerālmaršals (miris 1750. gadā)
* [[1751. gads]] — [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Бортнянский''), ukraiņu un krievu komponists (miris 1826. gadā)
* [[1815. gads]] — [[Ļudovīts Štūrs]] (''Ľudovít Štúr''), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856. gadā)
* [[1854. gads]] — [[Žans Marī Gijo]] (''Jean-Marie Guyau''), franču filozofs un dzejnieks (miris 1888. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Džeimss Konolijs]] (''James Connolly''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1957. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), zviedru politiķis (miris 1946. gadā)
* [[1888. gads Latvijā|1888. gads]] — [[Kārlis Zāle]], latviešu tēlnieks (miris 1942. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Elza Lančestera]] (''Elsa Lanchester''), angļu aktrise (mirusi 1986. gadā)
* [[1903. gads]]:
** [[Jānis Plaudis]], latviešu rakstnieks, dzejnieks (miris 1952. gadā)
** [[Ivlins Vo]] (''Evelyn Waugh''), angļu rakstnieks (miris 1966. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Lenijs Vilkenss]] (''Lenny Wilkens''), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (miris 2025. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (miris 2022. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Bills Geitss]] (''Bill Gates''), ASV programmētājs, uzņēmējs
* [[1956. gads]] — [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] (محمود احمدی نژاد, ''Mahmūd Ahmadinezhād''), Irānas prezidents
* [[1963. gads]] — [[Perijs Gančars]] (''Perry Ganchar''), Kanādas hokejists
* [[1967. gads]] — [[Džūlija Robertsa]] (''Julia Roberts''), amerikāņu aktrise
* [[1968. gads]] — [[Huans Orlando Ernandess]] (''Juan Orlando Hernández''), Hondurasas prezidents
* [[1969. gads]] — [[Bens Hārpers]] (''Ben Harper''), amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors
* [[1974. gads]] — [[Vakīns Fīnikss]] (''Joaquin Phoenix''), amerikāņu aktieris
* [[1981. gads]] — [[Milans Barošs]] (''Milan Baroš''), čehu futbolists
* [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Vladimirs Kamešs]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1138. gads]] — [[Boļeslavs III Greizmutis]] (''Bolesław III Krzywousty''), Polijas lielkņazs (dzimis 1085. gadā)
* [[1740. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|17}}) — [[Anna I]] (''Анна I''), Krievijas imperatore (dzimusi 1693. gadā)
* [[1704. gads]] — [[Džons Loks]] (''John Locke''), angļu filozofs (dzimis 1632. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Makss Millers]] (''Max Müller''), vācu, britu filologs (dzimis 1823. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''), Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists (dzimis 1869. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Kornejs Čukovskis]] (''Корней Чуковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1889. gadā)
* [[1993. gads]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Reds Auerbahs]] (''Red Auerbach''), ASV basketbola treneris (dzimis 1917. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1938. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Čehija]])
* Neatkarīgas Čehoslovākijas nodibināšanas diena ([[Slovākija]])
* Ohi diena ([[Grieķija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>i5bpj26dmn47bxq4ds3nx8f8aio0kuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugaviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32418</id>
    <revision>
      <id>4525571</id>
      <parentid>4327282</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:38:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="290" sha1="b2l4r5r6ihjr6xqsy527a3p8zpn65co" xml:space="preserve">'''Daugaviņš''' ir latviešu uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārtu:

* [[Andris Daugaviņš]] — jurists un aktieris (dzimis 1966. gadā);
* [[Kaspars Daugaviņš]] — hokejists (dzimis 1988. gadā).

== Skatīt arī ==
* [[Daugavietis]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>b2l4r5r6ihjr6xqsy527a3p8zpn65co</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Rūzvelts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34291</id>
    <revision>
      <id>4525607</id>
      <parentid>4398965</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T02:27:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:TR Age 11 Paris.jpg]] → [[File:Theodore Roosevelt at Age 11.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Theodore Roosevelt at Age 11.jpg]]</comment>
      <origin>4525607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18899" sha1="orthf99go5e4391t794xmrbxmwheftg" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|26. ASV prezidentu|Rūzvelts|Rūzvelts}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds =Teodors Rūzvelts
| vārds_orģ           = ''Theodore Roosevelt''
| attēls = Theodore Roosevelt by the Pach Bros.jpg
| att_izm = 250
| apraksts=
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = 26. [[ASV prezidents]]
| term_sākums         =1901. gada 14. septembris
| term_beigas         =1909. gada 4. marts
| viceprezidents      =[[Čārlzs Fērbenkss]]
| priekštecis         =[[Viljams Makinlijs]]
| pēctecis            =[[Viljams Tāfts]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2               = 25. [[ASV viceprezidents]]
| term_sākums2         = {{dat|1901|3|4|N}}
| term_beigas2         = {{dat|1901|9|14|N}}
| viceprezidents2      = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2           = 
| prezidents2          = [[Viljams Makinlijs]]
| premjers2            = 
| priekštecis2         = [[Gerets Hobārts]]
| pēctecis2            = [[Čārlzs Fērbenkss]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3               = 33. [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] [[gubernators]]
| term_sākums3         = {{dat|1899|1|1|N}}
| term_beigas3         = {{dat|1900|12|31|N}}
| viceprezidents3      = 
| vicepremjers3        = 
| vietnieks3           = 
| prezidents3          =
| premjers3           = 
| priekštecis3         = [[Frenks Bleks]]
| pēctecis3            = [[Bendžamins Odels]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1858|10|27|N}}
| dzim_vieta          ={{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| mir_dati            = {{mdv|1919|1|6|1858|10|27}}
| mir_vieta           ={{flaga|ASV}} [[Oisterbeja]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| partija             =[[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]&lt;br /&gt;vēlāk [[ASV Progresīvā partija|Progresīvā partija]]
| dzīvesb             =Alise Hetaveja Lī (1880—1884, mirusi)&lt;br&gt;[[Edīte Rūzvelta|Edīte Kermita Kerova]] (1886—1919)
| apvienība = 
| dinastija = Rūzvelti
| tēvs = 
| māte = 
| bērni = 6
| profesija = [[politiķis]], [[autors]], [[karavīrs]]
| alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = Theodore_Roosevelt_Signature-2.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes =
}}
'''Teodors Rūzvelts jaunākais''' ({{val|en|Theodore Roosevelt Jr.}}; dzimis {{dat|1858|10|27}}, miris {{dat|1919|1|6}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] divdesmit sestais [[ASV prezidents|prezidents]]. Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. Kļuva par prezidentu 1901. gadā pēc [[Viljams Makinlijs|Viljama Makinlija]] nogalināšanas, jo veica ASV viceprezidenta pienākumus. Viņš bija [[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|gados visjaunākais ASV prezidents]].

Pirms kļūšanas par viceprezidentu kalpoja ASV flotē, vēlāk tika ievēlēts par [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štata gubernatoru.

Viņam piedēvē teicienu &quot;runāt maigi, bet nēsāt līdzi lielu rungu&quot;. Aktīvi atbalstījis [[Džeimss Monro|Monro]] doktrīnu. Iekšpolitikā atbalstīja [[trests|trestu]] un [[monopols|monopolu]] ierobežošanas politiku. 1912. gadā Teodors Rūzvelts nodibināja atsevišķu [[ASV Progresīvā partija|Progresīvo partiju]] un aktīvi aģitēja pret savu bijušo partijas biedru un draugu [[Viljams Tāfts|Viljamu Tāftu]]. Rezultātā 1912. gada vēlēšanās uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāts [[Vudro Vilsons]].

Teodors Rūzvelts bija kaislīgs mednieks, [[Bokss|boksa]] un cīņas meistars. Viņš ļoti atbalstīja strādniekus, palīdzēja tiem. Tieši T. Rūzvelts uzskatīja, ka strādnieki ir ASV nākotne un ka viņi ir jāatbalsta vairāk par visiem. Kā reiz viņš izteicās par darbu: &quot;Darbs ir nezināmi zināmais, kas nevienam nav redzams.&quot; Šie vārdi pārsteidza daudzus, jo tajā laikā, ASV strādniekus uzskatīja par niecībām. Tieši T. Rūzvelts ASV parādīja, cik nozīmīgs ir darbs. Pateicoties viņam, ASV atsākās otrā rūpniecības ēra. Saņēmis 1906. gada [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1906 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1906/}}&lt;/ref&gt; par starpniecību [[Krievu - japāņu karš|Krievu — japāņu kara]] izbeigšanā. Viņš bija pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju.

Viņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs — [[lauva]], [[hiēna]], [[koijots]], pieci [[lāči]], [[Zebras|zebra]], [[jenots]], [[papagaiļi]] un [[pūču dzimta|pūces]]. Reiz medībās viņš atteicies no piedāvājuma pašam nošaut sagūstītu lāci, tomēr lūdza to nošaut, lai izbeigtu ievainotā dzīvnieka mokas. Par šo atgadījumu presē parādījās [[karikatūra]], radās ideja par plīša rotaļu lācīšu ražošanu, un tos iesauca Rūzvelta vārdā par [[lācītis Tedijs|tedijiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theodoreroosevelt.org/content.aspx?page_id=22&amp;club_id=991271&amp;module_id=333084|title=The Real Teddy Bear Story|publisher=The Theodore Roosevelt Association}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Theodore Roosevelt at Age 11.jpg|thumb|left|165px|Rūzvelts 11 gadu vecumā (1870)]]
Teodors Rūzvelts jaunākais piedzima {{dat|1858|10|27}} Teodora Rūzvelta vecākā un Martas Stjuartas Bulokas ģimenē, [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]].{{sfn|Morris|1979|p=3}} Viņa tēvs bija uzņēmējs un filantrops, bet māte — ievērojama sabiedrības dāma. Teodors Rūzvelts ir [[Franklins Rūzvelts|Franklina Rūzvelta]] attāls radinieks — viņi ir ceturtās pakāpes brālēni.

Rūzveltam bērnībā bija slikta veselība un [[bronhiālā astma]]. Nakts laikā viņu bieži piemeklēja pēkšņas astmas lēkmes, kas biedēja gan Teodoru pasu, gan viņa vecākus. Ārstiem nebija nekādu ārstēšanas metožu.{{Sfn | McCullough | 1981 | pp = [https://books.google.com/books?id=nuzmvrqPvdIC&amp;pg=PA93 93–108]}} Neskatoties uz to, viņš bija enerģisks un zinātkārs puika.{{Sfn | Putnam | 1958 | pp = 23–27}} Viņa interese par [[zooloģija|zooloģiju]] sākās septiņu gadu vecumā, kad viņš vietējā tirgū ieraudzīja miruša roņa atliekas. Pēc roņa galvas iegūšanas, Rūzvelts un divi viņa brālēni izveidoja tā saucamo Rūzvelta dabas vēstures muzeju. Apguvis [[taksidermija]]s pamatus, viņš savu pagaidu muzeju piepildīja ar izbāztiem dzīvniekiem.&lt;ref&gt;{{Atsauce | publisher = PBS | url = https://www.pbs.org/wgbh/amex/tr/envir.html | title = TR's Legacy — The Environment | access-date = March 6, 2006 | archivedate = {{dat|2008|12|24||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081224215129/http://www.pbs.org/wgbh/amex/tr/envir.html }}.&lt;/ref&gt;

Rūzveltu būtiski ietekmēja viņa tēvs — Teodors Rūzvelts vecākais. Viņa tēvs bija ievērojams cilvēks Ņujorkas kultūras sabiedrībā. Viņš palīdzēja dibināt [[Metropoles mākslas muzejs|Metropoles mākslas muzeju]] un bija īpaši aktīvs, mobilizējot atbalstu tā saucamajai [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienībai]] [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā. Rūzvelts reiz sacījis, ka viņa tēvs bija labākais cilvēks, ko viņš jebkad pazina.{{Sfn | Roosevelt | 1913 | p = 13}}

Sešu gadu vecumā, apmeklējot vectēvu, Rūzvelts redzēja [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]] bēru gājienu.&lt;ref&gt;{{Atsauce | newspaper = The New York Times | url = https://www.nytimes.com/2014/05/22/upshot/when-tr-saw-lincoln.html | title = When T.R. Saw Lincoln | access-date = January 6, 2019| date = May 21, 2014 | last1 = Beschloss | first1 = Michael }}.&lt;/ref&gt;

Rūzvelts lielākoties tika mācīts mājās. Viņu apmācīja skolotāji un viņa paši vecāki.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author= Brands|title=T.R.: The Last Romantic|url=https://books.google.com/books?id=J7jMw0bwRy8C&amp;pg=PA49|year=1998|page=49|isbn=978-0-465-06959-0}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1880|10|27|bez}}, Rūzvelta divdesmitajā dzimšanas dienā, viņš apprecējās ar [[Alise Hetaveja Lī|Alisi Hetaveju Lī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theodorerooseveltcenter.org/Research/Digital-Library/Record/ImageViewer?libID=o288503&amp;imageNo=46|title=TR Center – ImageViewer|access-date={{dat|2021|02|01||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170225132633/http://www.theodorerooseveltcenter.org/Research/Digital-Library/Record/ImageViewer?libID=o288503&amp;imageNo=46}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theodorerooseveltcenter.org/Research/Digital-Library/Record/ImageViewer?libID=o278913&amp;imageNo=1|title=TR Center – ImageViewer|access-date={{dat|2021|02|01||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170225133800/http://www.theodorerooseveltcenter.org/Research/Digital-Library/Record/ImageViewer?libID=o278913&amp;imageNo=1}}&lt;/ref&gt; {{dat|1884|2|12|bez}} piedzima Alise Lī Rūzvelta, viņa pirmā meita. Divas dienas pēc dzemdībām Rūzvelta sieva nomira no nieru mazspējas. Bet pirms tam, vienpadsmit stundas pirms Rūzvelta sievas nāves, no [[vēdertīfs|vēdertīfa]] nomira viņa māte, Marta Stjuarta Buloka. Savā dienasgrāmatā Rūzvelts iezīmēja lielu krustu un zemāk ierakstīja, ka gaisma ir pazudusi no viņa dzīves. Rūzvelts savu jaundzimušo meitu, Alisi, atdeva uzaudzināt savai māsai Bamijai.{{sfn|Miller|1992}}

== Politiķa karjera ==
=== Sākums ===
1881. gadā Rūzvelts tika ievēlēts [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] Pārstāvju palātā. Pēc ievēlēšanas viņš sāka apkarot [[korupcija|korupciju]].&lt;ref&gt;Edward P. Kohn, &quot;Theodore Roosevelt's Early Political Career: The Making of an Independent Republican and Urban Progressive&quot; in Ricard, ''A Companion to Theodore Roosevelt'' (2011) pp: 27—44.&lt;/ref&gt; Viņš bloķēja korumpētu iniciatīvu [[nodokļi|nodokļu]] samazināšanai. Viņa pretkorupcijas darbība viņam palīdzēja atkārtoti tikt ievēlētam Ņujorkas štata Pārstāvju palātā 1882. gadā. 1882. gadā Rūzvelts kļuva par Ņujorkas štata Pārstāvju palātas [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] līderi. Viņš sadarbojās ar toreizējo Ņujorkas štata gubernatoru [[Grovers Klīvlends|Groveru Klīvlendu]], lai tiktu pieņemts civildienesta reformas likumprojektu.{{Sfn|Miller|1992|pp = 140–142}} 1883. gadā viņš atkal tika pārvēlēts un vēlāk neveiksmīgi kandidēja uz Ņujorkas štata pārstāvju palātas spīkera amatu.&lt;ref&gt;{{Atsauce | url = https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1884/01/01/106134466.pdf | title = Mr Sheard to be Speaker | newspaper = The New York Times | date = January 1, 1884}}.&lt;/ref&gt;

=== Aiziešana no politikas ===
1884. gadā Rūzvelts nolēma aiziet no politikas un pārvākties uz Dakotu. [[Ziemeļdakota]]s štatā Rūzvelts nopirka [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] &quot;Elkhorna&quot;, kur apmetās uz dzīvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Theodore Roosevelt the Rancher |url=https://www.nps.gov/thro/learn/historyculture/theodore-roosevelt-the-rancher.htm |website=Theodore Roosevelt National Park, North Dakota |publisher=National Park Service |access-date=November 27, 2019}}&lt;/ref&gt; Rūzvelts iemācījās jāt ar [[zirgs|zirgu]], siet mezglus un medīt [[Misūri (upe)|Misūri upes]] krastos. Lai arī Rūzvelts izpelnījās zināmu cieņu no kovbojiem, viņiem tomēr nebija pārāk labs iespaids par Rūzveltu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | first =Theodore | last = Roosevelt| title = Ranch Life and the Hunting Trail | url =https://books.google.com/books?id=BY4-AAAAYAAJ&amp;pg=PA56|year=1902 | publisher = Century |pages= 55–56| isbn = 978-0-486-47340-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| first =Will | last = Morrisey|title=The Dilemma of Progressivism: How Roosevelt, Taft, and Wilson Reshaped the American Regime of Self-Government| url = https://books.google.com/books?id=oS2Kcqjl-VgC&amp;pg=PA41 | year = 2009 |publisher= Rowman &amp; Littlefield|page= 41 | isbn =978-0-7425-6618-7}}&lt;/ref&gt;

{{dat|1886|12|2|bez}} Rūzvelts apprecējās ar savu bērnības un ģimenes draudzeni [[Edīte Rūzvelta|Edīti Kermitu Kerovu]].{{sfn|Thayer|1919|pp=4, 6}} Lai gan Rūzvelts raizējies par to, ka viņa otrā laulība notiek pārāk drīz pēc pirmās sievas nāves, un viņa paša māsas neatbalstīja otro laulību, tomēr pāris [[Londona|Londonā]] apprecējās.&lt;ref&gt;{{Atsauce | editor-first = S | editor-last = Gwynn | title = The Letters and Friendships | first = Sir Cecil Spring | last = Rice | publisher = Constable &amp; Co | place = London | year = 1929 | page = 121}}.&lt;/ref&gt; Pārim bija pieci bērni — Teodors Rūzvelts III, Kermits Rūzvelts, Etens Rūzvelts, Arčibalds Rūzvelts un Kventins Rūzvelts. Pāris arī uzaudzināja Rūzvelta meitu no pirmās laulības ar Alisi Hetaveju Lī.{{sfn|Miller|1992|pp=193–194}}

=== Atgriešanās politikā ===
Kad Rūzvelts 1886. gadā atgriezās [[Ņujorka|Ņujorkā]], vietējie [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] līderi centās pierunāt Rūzveltu kandidēt uz [[Ņujorka]]s mēra amatu. Rūzvelts piekrita kandidēt uz mēra amatu no republikāņu partijas, neskatoties uz to, ka viņam bija maz cerību uzvarēt pret [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] Abramu Hjūvitu.{{sfn|Miller|1992|pp=183–185}} Rūzvelts vēlēšanās ierindojās trešajā vietā aiz demokrāta, Abrama Hjūvita un strādnieku partijas kandidāta Henrija Džordža. Baidoties, ka viņa politiskā karjera beigusies, Rūzvelts sāka rakstīt grāmatu &quot;Rietumu uzvara&quot; (''Winning of the West''), kas guva lielus panākumus un saņēma lielākoties labvēlīgas atsauksmes.{{sfn|Miller|1992|pp=197–200}}

[[1888. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1888. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] kampaņas laikā Rūzvelts teica vairākas runas [[Bendžamins Herisons|Bendžamina Harisona]] atbalstam. Pēc [[Henrijs Kabots Lodžs|Henrija Kabota Lodža]] lūguma [[ASV prezidents]] Bendžamins Herisons iecēla Rūzveltu ASV Civildienesta komisijā, kur viņš strādāja līdz 1895. gadam. Kaut arī daudzi viņa priekšgājēji neuzskatīja, ka amats ir nozīmīgs, Rūzvelts enerģiski uzstājās pret pārkāpējiem un pieprasīja civildienesta likumu izpildi. '' New York Sun '' vēlāk Rūzveltu raksturoja kā neaizvietojamu, kareivīgu un entuziasma pilnu cilvēku.{{Sfn | Bishop | 2007 | p = [https://books.google.com/?id=KPMEAAAAYAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Theodore+Roosevelt+and+His+Time+Shown+in+His+Own+Letters#PPA2,M1 51]}} Neskatoties uz to, ka Rūzvelts atbalstīja Harisonu 1892. gada ASV prezidenta vēlēšanās, vēlēšanu uzvarētājs [[Grovers Klīvlends]] viņu atkārtoti iecēla tajā pašā amatā.{{Sfn | Bishop | 2007 | p = [https://books.google.com/?id=KPMEAAAAYAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Theodore+Roosevelt+and+His+Time+Shown+in+His+Own+Letters#PPA2,M1 53]}}

1894. gadā Republikāņu partijās reformisti vērsās pie Rūzvelta, lai pierunātu viņu vēlreiz kandidēt uz [[Ņujorka]]s mēra amatu. Viņš atteicās galvenokārt sievas dēļ. Drīz pēc atteikšanās viņš saprata, ka ir palaidis garām iespēju atjaunot savu politisko karjeru.{{Sfn | Brands | 1997 | pp = 265–68}} Pēc 1894. gada Ņujorkas mēra vēlēšanām jaunievēlētais mērs Viljams Strongs, piedāvāja Rūzveltam Ņujorkas [[policija]]s komisāra amatu. Esot amatā, Rūzvelts radikāli reformēja Ņujorkas pilsētas policiju. Rūzvelts organizēja regulāras policijas šaujamieroču pārbaudes. Jaunos policistus izvēlējās, pamatojoties uz viņu fizisko un garīgo kvalifikāciju, nevis uz politisko piederību.&lt;ref&gt;Jay Stuart Berman, ''Police administration and progressive reform: Theodore Roosevelt as police commissioner of New York'' (1987)&lt;/ref&gt;

1897. gadā prezidents [[Viljams Makinlijs]], Henrija Kabota Lodža mudināts, Rūzveltu iecēla par Jūras spēku sekretāra asistentu.&lt;ref&gt;{{Atsauce |first=David |last=Lemelin |title=Theodore Roosevelt as Assistant Secretary of the Navy: Preparing America for the World Stage |journal=History Matters |year=2011 |pages=13–34}}.&lt;/ref&gt; Toreizējā Jūras spēku sekretāra Džona Longa sliktās veselības dēļ, viņš daudzus nozīmīgus lēmumus atstāja Rūzvelta ziņā. Rūzvelts aicināja stiprināt valsts jūras spēkus, būvējot kaujas kuģus.{{Sfn|Miller|1992|p=253}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* {{Atsauce | last = Brands | first = Henry William | year = 1997 | title = TR: The Last Romantic | place = New York | publisher = Basic Books | type = full biography | url = https://archive.org/details/trlastromantic00bran | oclc = 36954615 | isbn = 978-0-465-06958-3}}
* {{Atsauce | last = Putnam | first = Carleton | year = 1958 | url = https://archive.org/details/theodoreroosevel0000putn | url-access=registration | title = Theodore Roosevelt | type = biography | volume = I: The Formative Years}}, only volume published, to age 28
* {{Atsauce | last = Morris | first = Edmund | year = 1979 | url = https://archive.org/details/riseoftheodorero00morr | url-access = registration | title = The Rise of Theodore Roosevelt | volume = 1. To 1901}}
* {{Atsauce | first = David | last = McCullough | year= 1981| title = Mornings on Horseback: The Story of an Extraordinary Family, a Vanished Way of Life and the Unique Child Who Became Theodore Roosevelt| url = https://books.google.com/books?id=nuzmvrqPvdIC | publisher=Simon &amp; Schuster| isbn = 978-0-7432-1830-6 }}, best seller; to 1886.
* {{Atsauce | last = Miller | first = Nathan | year = 1992 | url = https://archive.org/details/theodoreroosevel00mill | url-access = registration | title = Theodore Roosevelt: A Life | publisher = William Morrow &amp; Co}}
* {{Atsauce | last = Bishop | first = Joseph Bucklin | year = 2007 | title = Theodore Roosevelt's Letters to His Children | publisher = Wildside Press | isbn = 978-1-434-48394-2}}
* {{Atsauce | last = Thayer| first =William Roscoe | year=1919| title= Theodore Roosevelt: an intimate biography | url = https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.168636| publisher=Houghton Mifflin}}
* {{Atsauce | last = Roosevelt | first = Theodore | title = Autobiography | year = 1913 | author-mask = 3| place = New York | publisher = Macmillan Publishers }}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1906/roosevelt-bio.html Teodora Rūzvelta biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)]

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{ASV viceprezidenti}}
{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rūzvelts, Teodors}}
[[Kategorija:1858. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ņujorkas gubernatori]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti]]</text>
      <sha1>orthf99go5e4391t794xmrbxmwheftg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozenberga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41377</id>
    <revision>
      <id>4525490</id>
      <parentid>205866</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:59:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4525490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="395" sha1="7r67podu74ejxunznl4zykkn3dfz0zx" xml:space="preserve">'''Rozenberga''' var būt:

* [[Aspazija|Elza Rozenberga]] (Aspazija; 1865—1943) — latviešu dzejniece;
* [[Olesno]] pilsētas Polijā vēsturiskais nosaukums (Rozenberga Augšilēzijā);
* [[Suša]]s pilsētas Polijā vēsturiskais nosaukums.

== Skatīt arī ==
* [[Fon Rozenbergi]]
* [[Rozenbergers]]
* [[Rozenbergs]]

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>7r67podu74ejxunznl4zykkn3dfz0zx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42811</id>
    <revision>
      <id>4525491</id>
      <parentid>4494421</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>piekārtots......</comment>
      <origin>4525491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1219" sha1="95k2ha9loae9xgv3lk0k658go2um4b2" xml:space="preserve">'''Rozenbergs''' ({{val|de|Rosenberg}}, no ''Rosen'' — '[[rozes]]' un ''Berg'' — '[[kalns]]'; sieviešu dzimtē [[Rozenberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Alfrēds Rozenbergs]] (1893—1946) — vācbaltiešu politiķis un kara noziedznieks;
* [[Andrejs fon Rozenbergs]] (1739—1813), vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas ģenerālis;
* [[Andris Rozenbergs]] (1938) — latviešu režisors;
* [[Eduards fon Rozenbergs]] (1878—1954) — vācbaltiešu jurists un politiķis;
* [[Egils Rozenbergs]] (1948) — latviešu tekstilmākslinieks;
* [[Gunārs Rozenbergs]] (1947—2009) — latviešu mūziķis, trompetists, komponists, dziesmu aranžētājs un diriģents;
* [[Jānis Rozenbergs]] (1977) — latviešu politiķis;
* [[Pēteris Rozenbergs]] (1871—1919) — latviešu luterāņu mācītājs;
* [[Viktors Rozenbergs]] (?) — Latvijas šahists;
* [[Ziedonis Rozenbergs]] (1943) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais;

== Skatīt arī ==
* [[Fon Rozenbergi]], vācbaltiešu dižciltīga dzimta
* [[Rozenberga]]
* [[Rozenbergers]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>95k2ha9loae9xgv3lk0k658go2um4b2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Supermens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43135</id>
    <revision>
      <id>4525587</id>
      <parentid>4308081</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4525587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4761" sha1="p4v3j5vmr40wqj7ve24ay03z589h31e" xml:space="preserve">{{cita nozīme|tēlu|filmu|Supermens (filma)}}
{{Tēla infokaste
| name          = Supermens
| color         = #FF0000
| series        = 
| image         = Superman2.jpg
| caption       = 
| first         = ''Action Comics'' 1938. gadā
| last          = 
| creator       = 
* [[Džerijs Sīgels]]
* [[Džo Šusters]]
| portrayer     = 
* [[Kristofers Rīvs]]
* [[Brendons Rauts]]
* [[Henrijs Kevils]]
* [[Dīns Keins]]
* [[Toms Velings]]
| voice         = 
| lbl1          = Vārds
| data1         = Klārks Kents/Kal-El
| lbl2          = 
| data2         = 
| lbl3          = 
| data3         = 
| nickname      = 
| alias         = 
| species       = 
| gender        = 
| occupation    = 
| title         = 
| family        = 
| spouse        = [[Luisa Leina]]
| significantother = 
| children      = 
| relatives     = 
| religion      = 
| nationality   = 
| lbl21         = 
| data21        = 
| lbl22         = 
| data22        = 
| lbl23         = 
| data23        = 
| extra-hdr     = 
| lbl31         = 
| data31        = 
| lbl32         = 
| data32        = 
| lbl33         = 
| data33        = 
}}
'''Supermens''' ({{val|en|Superman}}) ir [[supervaronis]] ''[[DC Comics]]'' izdotajos [[komikss|komiksos]]. Supermens tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem šādā veida tēliem&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.ohiohistorycentral.org/entry.php?rec=1521 | title = Superman | accessdate = {{dat|2007|01|30}} | author = Ohio Historical Society | year = 2005 | work = Ohio History Central: An Online Encyclopedia of Ohio | publisher = Ohio Historical Society | quote = In the early twenty-first century, Superman remains one of the most popular comic book characters of all time. He also has been an immense draw in movies and on television. | archive-date = {{dat|2012|07|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20120729212432/http://www.ohiohistorycentral.org/entry.php?rec=1521 }}&lt;/ref&gt; un par [[amerikāņi|amerikāņu]] kultūras ikonu.&lt;ref name=&quot;TCS11&quot;&gt;Daniels (1998), p. 11.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last=Holt | first=Douglas B. | authorlink=Douglas B. Holt | year=2004 | title=How Brands Become Icons: The Principles of Cultural Branding | url=https://archive.org/details/howbrandsbecomei0000holt | publisher=[[Harvard Business School Press]] | location=Boston | page=[https://archive.org/details/howbrandsbecomei0000holt/page/n20 1] | id={{ISBN|1-57851-774-5}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |editor= Koehler, Derek J., Harvey, Nigel. (eds.)| year=2004 | title=Blackwell Handbook of Judgment and Decision Making | publisher=Blackwell| page=519 | id={{ISBN|1-4051-0746-4}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last=Dinerstein | first=Joel | authorlink=Joel Dinerstein | year=2003 | title=Swinging the machine: Modernity, technology, and African American culture between the wars | url=https://archive.org/details/isbn_9781558493834 | publisher=University of Massachusetts Press| page=[https://archive.org/details/isbn_9781558493834/page/81 81] | id={{ISBN|1-55849-383-2}}}}&lt;/ref&gt; Supermena tēlu radīja 1932. gadā amerikāņu rakstnieks [[Džerijs Sīgels]] un [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais mākslinieks [[Džo Šusters]], kad abi dzīvoja [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā.

1938. gadā Supermena tēls tika pārdots ''[[DC Comics|Detective Comics, Inc.]]'' kompānijai un tas parādījās ''[[Action Comics]]'' pirmajā numurā (1938. gada jūlijs), kā arī vēlāk parādījās [[radio seriāls|radio seriālos]], [[televīzijas raidījums|televīzijas raidījumos]], [[Kinofilma|filmās]], [[laikraksta sleja|laikrakstu slejās]] un [[datorspēle|datorspēlēs]]. Supermena piedzīvojumu panākumi aizsāka supervaroņu [[žanrs|žanru]] amerikāņu komiksos.&lt;ref name=&quot;TCS11&quot;/&gt;

== Biogrāfija ==
Sākotnējos Supermena stāstos viņš piedzima uz izdomātas planētas [[Kriptons (planēta)|Kriptona]], un viņa vārds bija '''Kal-El'''. Kad Supermens bija mazs, viņa tēvs, lai izglābtu dēlu, viņu vienu pašu ievietoja [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģī]]. Kosmosa kuģis atstāja Kriptonu brīdī, kad tas uzsprāga, un kuģis nonāca uz [[Zeme]]s. Supermenu audzināja fermeris un viņa sieva no [[Kanzasa]]s un viņam tika dots vārds '''Klārks Kents''' (Klārka ir fermera sievas pirmslaulību uzvārds). Viņš tika audzināts pēc augstiem [[morāle]]s principiem. Ļoti agri viņam sāka parādīties [[supercilvēks|supercilvēka]] spējas, kuras viņš izmantoja, lai palīdzētu [[cilvēce]]i.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{IMDB tēls|0000196}}

{{komikss-aizmetnis}}
{{Supermens}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kino tēli]]
[[Kategorija:Komiksu tēli]]
[[Kategorija:Supervaroņi]]</text>
      <sha1>p4v3j5vmr40wqj7ve24ay03z589h31e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52699</id>
    <revision>
      <id>4525663</id>
      <parentid>4374195</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4525663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7865" sha1="3gc0ixguhlbt2qvzqqa4odm1lisq2v1" xml:space="preserve">'''5. decembris''' ir gada 339. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (340. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 26 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Klaudijs (personvārds)|Klaudijs]], [[Sabīne]], [[Sarma (personvārds)|Sarma]]

== Notikumi ==
* [[1492. gads]] — [[Kristofors Kolumbs]] kļuva par pirmo eiropieti, kurš spēris kāju [[Haiti (sala)|Espanjolas]] salā (tagad [[Haiti]] un [[Dominikānas Republika]]).
* [[1590. gads]] — Nikolo Sfondrati kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Gregors XIV|Gregoru XIV]].
* [[1933. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atcelts &quot;[[prohibīcija|sausais likums]]&quot;.
* [[1934. gads]] — [[Turcija|Turcijā]] sievietēm tika piešķirtas balsstiesības un tiesības tikt ievēlētām vispārējās parlamenta vēlēšanās.
* [[1936. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] pieņemta jauna [[konstitūcija]]; izveidota [[Kirgīzijas PSR]].
* [[1969. gads]] — tika izveidots četru mezglu [[ARPANET]] tīkls.
* [[1972. gads]] — par [[Austrālija]]s premjerministru kļuva [[Gofs Vitlems]].
* [[1978. gads]] — PSRS parakstīja &quot;sadraudzības līgumu&quot; ar [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānas Demokrātisko Republiku]].
* [[1993. gads]] — [[Vīne]]s mērs Helmuts Zilks guva savainojumus, sprāgstot pa [[vēstuļbumba|pastu saņemtai bumbai]].
* [[1995. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Eritrejas karogs]].
* [[2020. gads]] — Japānas zondes ''[[Hayabusa2]]'' kapsula ar asteroīda grunts paraugiem nolaidās uz Zemes; ''Hayabusa2'' turpināja ceļu uz asteroīdu {{mpl|(98943) 2001 CC|21}}.

=== Kultūra ===
* [[1965. gads]] — izdots ''[[The Beatles]]'' sestais [[Mūzikas albums|albums]] ''[[Rubber Soul]]''.

== Dzimuši ==
* [[1443. gads]] — [[Jūlijs II]] (''Iulius II''), Romas pāvests (miris 1513. gadā)
* [[1782. gads]] — [[Martins Van Burens]] (''Martin Van Buren''), 8. ASV prezidents (miris 1862. gadā)
* [[1803. gads]] — [[Fjodors Tjutčevs]] (''Фёдор Тютчев''), krievu dzejnieks (miris 1873. gadā)
* [[1839. gads]] — [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] (''George Armstrong Custer''), ASV ģenerālis (miris 1876. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Armando Diazs]] (''Armando Diaz''), itāļu karavadonis (miris 1928. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Pols Penlevē]] (''Paul Painlevé''), franču politiķis un matemātiķis (miris 1933. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Juzefs Pilsudskis]] (''Józef Piłsudski''), Polijas politiķis un karavīrs (miris 1935. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Arnolds Zommerfelds]] (''Arnold Sommerfeld''), vācu fiziķis (miris 1951. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Vītezslavs Novāks]] (''Vítězslav Novák''), čehu komponists (miris 1949. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Edvards Bašnells]] (''Edward Bushnell''), ASV vieglatlēts (miris 1951. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Александр Родченко''), krievu mākslinieks (miris 1956. gadā)
* [[1901. gads]]:
** [[Volts Disnejs]] (''Walt Disney''), ASV animators un filmu producents (miris 1966. gadā)
** [[Verners Heizenbergs]] (''Werner Heisenberg''), vācu fiziķis (miris 1976. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (miris 1969. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Oto Prēmingers]] (''Otto Preminger''), amerikāņu kinorežisors (miris 1986. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Pūmipons Adunjadēts]] (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (miris 2016. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Ilmārs Dzenis]], trimdas latviešu dziedātājs (miris 2025. gadā)
* [[1944. gads]]:
** [[Jeruns Krabē]] (''Jeroen Krabbé''), nīderlandiešu aktieris
** [[Ivars Zaikins]], Latvijas mākslinieks dekorators, plakātists un gleznotājs (miris 2017. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Aleksandrs Šostaks]], latviešu matemātiķis (miris 2024. gadā)
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Juris Podnieks]], latviešu kinorežisors (miris 1992. gadā)
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Esmeralda Ermale]], latviešu aktrise
* [[1966. gads]] — [[Patrīcija Kāsa]] (''Patricia Kaas''), franču dziedātāja
* [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Viesturs Meijers]], latviešu šahists (miris 2024. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Līza Marija]] (''Lisa Marie''), ASV aktrise un modele
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Raimonds Tiguls]], latviešu mūziķis
* [[1979. gads]] — [[Rustams Kosimdžonovs]] (''Rustam Qosimjonov''), uzbeku šahists
* [[1985. gads]] — [[Andrē Pjērs Žiņaks]] (''André-Pierre Gignac''), franču futbolists
* [[1992. gads]] — [[Neitans Boljē]] (''Nathan Beaulieu''), Kanādas hokejists
* [[1995. gads]] — [[Antonī Marsiāls]] (''Anthony Martial''), franču futbolists

== Miruši ==
* [[1060. gads]] — [[Andrāšs I]] (''I. András''), Ungārijas karalis (dzimis 1015. gadā)
* [[1112. gads]] — [[Galilejas Tankreds]] (''Tancrède de Hauteville''), Galilejas firsts (dzimis 1075. gadā)
* [[1686. gads]] — [[Nikolajs Stenons]] (''Nicolaus Stenonis''), dāņu zinātnieks un bīskaps (dzimis 1638. gadā)
* [[1791. gads]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] (''Wolfgang Amadeus Mozart''), austriešu komponists (dzimis 1756. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] (''Alexandre Dumas, père''), franču rakstnieks (dzimis 1802. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Pedru II]] (''Pedro II''), Brazīlijas imperators (dzimis 1825. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Ernsts Šulcs]] (''Ernst Schultz''), dāņu vieglatlēts, sprinteris (dzimis 1879. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Vladislavs Rejmonts]] (''Władysław Reymont''), poļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Klods Monē]] (''Oscar-Claude Monet''), franču gleznotājs (dzimis 1840. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Pjērs Pesē]] (''Pierre Payssé''), franču vingrotājs (dzimis 1873. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Šrī Aurobindo]] (''Sri Ôrobindo''), indiešu jogs un filozofs (dzimis 1872. gadā)
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Jānis Kurelis]], Latvijas armijas ģenerālis (dzimis 1882. gadā)
* [[1956. gads]] — [[Kristiāns Kristensens]] (''Christian Christensen''), dāņu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
* [[1975. gads]] — [[Hanna Ārente]] (''Hannah Arendt''), ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe (dzimusi 1906. gadā)
* [[1977. gads]] — [[Aleksandrs Vasiļevskis]] (''Александр Василевский''), PSRS maršals (dzimis 1895. gadā)
* [[1979. gads]] — [[Sonja Delonē]] (''Sonia Delaunay''), franču māksliniece (dzimusi 1885. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Roberts Oldričs]] (''Robert Aldrich''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā)
* [[2005. gads]] — [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Топоров''), krievu filologs (dzimis 1928. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Karlheincs Štokhauzens]] (''Karlheinz Stockhausen''), vācu komponists (dzimis 1938. gadā)
* [[2008. gads]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Deivs Brubeks]] (''Dave Brubeck''), ASV džeza mūziķis un komponists (dzimis 1920. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Nelsons Mandela]] (''Nelson Mandela''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1918. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Bobs Douls]] (''Bob Dole''), ASV politiķis un bijušais ASV senators (dzimis 1923. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Frenks Gērijs]] (''Frank Gehry''), ASV arhitekts (dzimis 1929. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Latvijas Valsts policija|Policijas]] diena ([[Latvija]])
* Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena (Latvija)
* [[Starptautiskā brīvprātīgo diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>3gc0ixguhlbt2qvzqqa4odm1lisq2v1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. janvāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54541</id>
    <revision>
      <id>4525596</id>
      <parentid>4497658</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4525596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9178" sha1="giho4hv2j9sbxsqqifawcxmai2m1bi0" xml:space="preserve">'''15. janvāris''' ir 15. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 350 dienas (351 [[garais gads|garajā gadā]]).

== Vārda dienas ==
[[Felicita]], [[Fēlikss (personvārds)|Fēlikss]]

== Notikumi ==
* [[69. gads]] — par [[Romas imperators|Romas Impērijas imperatoru]] kļuva [[Otons]].
* [[1777. gads]] — izveidota [[Vermontas Republika]].
* [[1910. gads]] — izveidota [[Franču Ekvatoriālā Gvineja]].
* [[1919. gads]] — [[brīvkorpuss|brīvkorpusi]] nogalināja [[Vācija|vācu]] [[komunistiskā partija|komunistu]] līderus [[Kārlis Lībknehts|Kārli Lībknehtu]] un [[Roza Luksemburga|Rozu Luksemburgu]].
* [[1943. gads]] — pabeigta [[Pentagons|Pentagona]] celtniecība.
* [[1969. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz-5]]''.
* [[1970. gads]] — pēc 32 mēnešus ilgušas cīņas par neatkarību no [[Nigērija]]s [[Biafra]] padevās.
* [[1973. gads]] — [[Vjetnamas karš]]: saistībā ar progresu [[Parīze]]s miera pārrunās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karaspēks pārtrauca visas kaujas operācijas [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamā]].
* [[1992. gads]] — dažas rietumvalstis starptautiski atzina [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]], tādējādi sākot [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sabrukumu.
* [[1993. gads]] — ASV [[NBC]] televīzijas kanālā pārraidīta pēdējā, 2137, seriāla&quot;[[Santa-Barbara]]&quot; sērija.
* [[2001. gads]]:
** [[Vikipēdija]], brīvā satura enciklopēdija, iedarbināta tiešsaistes režīmā (Vikipēdijas diena).
** izveidota bezpeļņas organizācija ''[[Creative Commons]]''.
* [[2006. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zondes ''[[Stardust]]'' nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē nogādāja uz [[Zeme|Zemi]] [[komēta]]s daļiņas.
[[Attēls:US Airways Flight 1549 (N106US) after crashing into the Hudson River (crop 1).jpg|thumb|230px|Avarējusī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas ''US Airways'' pasažieru lidmašīna]]
* [[2009. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Hudzona]]s upē [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] veica ASV aviokompānijas ''US Airways'' pasažieru lidmašīna ''[[Airbus A320]]'' ar 150 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem; visi cilvēki izglābti.&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/zinas/15284-nujorka-hudzonas-upe-avarijas-nosesanos-veic-pasazieru-lidmasina-ar-155-cilvekiem.htm Ņujorkā Hudzonas upē avārijas nosēšanos veic pasažieru lidmašīna ar 155 cilvēkiem — nra.lv&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2021. gads]]:
** pasaulē ar [[COVID-19]] mirušo skaits pārsniedza {{sk|2000000}}, to skaitā ASV — 400 tūkstošus;
** [[Krievija]] paziņoja, ka izstāsies no [[Atvērto debesu līgums|Atvērto debesu līguma]];
** [[Marks Rite|Marka Rites]] vadītā [[Nīderlande]]s Ministru Padome atkāpās pēc bērnu labklājības krāpšanas skandāla.
* [[2022. gads]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un ASV.
* [[2023. gads]] — aviokatastrofā [[Nepāla|Nepālā]] gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā ''[[Yeti Airlines]]'' lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aviokatastrofa-nepala-vismaz-68-bojagajusie.a491682/|title=Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-64280480|title=Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport|work=BBC News|access-date=2023-11-14|date=2023-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gads]] — par [[Gvatemala]]s prezidentu kļuva [[Bernardo Arevalo]].
* [[2025. gads]]:
** arestēja atstādināto [[Dienvidkoreja]]s prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]];
** [[Izraēla]] un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu.

== Dzimuši ==
* [[1432. gads]] — [[Afonsu V]] (''Afonso V''), Portugāles karalis (miris 1481. gadā)
* [[1598. gads]] — [[Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)|Gerhards Dēnhofs]] (''Gerard Denhoff''), Polijas—Lietuvas ūnijas valsts darbinieks un diplomāts (miris 1648. gadā)
* [[1622. gads]] — [[Moljērs]] (''Molière''), franču dramaturgs, aktieris, teātra darbinieks (miris 1673. gadā)
* [[1791. gads]] — [[Francis Grillparcers]] (''Franz Grillparzer''), austriešu dramaturgs un dzejnieks (miris 1872. gadā)
* [[1850. gads]]:
** [[Mihajs Eminesku]] (''Mihai Eminescu''), rumāņu dzejnieks (miris 1889. gadā)
** [[Sofija Kovaļevska]] (''Софья Ковалевская''), krievu matemātiķe (mirusi 1891. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Vilhelms Markss]] (''Wilhelm Marx''), Vācijas kanclers (miris 1946. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Staņislavs Vispjaņskis]] (''Stanisław Wyspiański''), poļu mākslinieks (miris 1907. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Tomass Bērks]] (''Thomas Burke''), amerikāņu sprinteris, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs vieglatlētikā (miris 1929. gadā)
* [[1891. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|3}}) — [[Osips Mandelštams]] (''Осип Мандельштам''), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks (miris 1938. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen''), somu ķīmiķis (miris 1973. gadā)
* [[1908. gads]]:
** [[Ansis Artums]], latviešu gleznotājs (miris 1997. gadā)
** [[Edvards Tellers]] (''Edward Teller''), ASV fiziķis (miris 2003. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (''جمال عبد الناصر''), Ēģiptes 2. prezidents (miris 1970. gadā)
* [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Ervids Grinovskis]], latviešu ekonomists un sabiedriskais darbinieks (miris 2004. gadā)
* [[1929. gads]]:
** [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''), ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists (miris 1968. gadā)
** [[Leonards Stašs]], latviešu lauksaimnieks un politiķis (miris 2000. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Aldo Zadrima]] (''Aldo Zadrima''), albāņu šahists, sporta meistars
* [[1958. gads]] — [[Boriss Tadičs]] (''Boris Tadić''), Serbijas prezidents
* [[1969. gads]] — [[Anatolijs Ivaņišins]] (''Анатолий Иванишин''), Krievijas kosmonauts
* [[1971. gads]] — [[Redžīna Kinga]] (''Regina King''), amerikāņu aktrise un režisore
* [[1979. gads]] — [[Martins Petrovs]] (''Мартин Петров''), bulgāru futbolists
* [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Krišjānis Rēdlihs]], latviešu hokejists
* [[1986. gads]] — [[Marija Abakumova]] (''Мария Абакумова''), Krievijas šķēpmetēja
* [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Aija Jurjāne]], latviešu basketboliste
* [[1989. gads]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (miris 2008. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Loiks Nego]] (''Loïc Négo''), Ungārijas futbolists
* [[1994. gads]] — [[Ēriks Daiers]] (''Eric Dier''), angļu futbolists
* [[1997. gads]] — [[Pens Lī Mins]] (''Пен Лі Мін''), Ukrainas šahists

== Miruši ==
* [[1814. gads]] — [[Georgs Ludvigs Kolinss]] (''Georg Ludwig Collins''), Rīgas reformātu draudzes mācītājs (dzimis 1763. gadā)
* [[1919. gads]]:
** [[Kārlis Lībknehts]] (''Karl Liebknecht''), vācu politiķis (dzimis 1871. gadā)
** [[Roza Luksemburga]] (''Rosa Luxemburg''), vācu politiķe (dzimusi 1870. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Hermanis Bārs]] (''Hermann Bahr''), Austrijas rakstnieks, teātra režisors (dzimis 1863. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Vilis Plūdons]] , latviešu dzejnieks (dzimis 1874. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Īvs Tangī]] (''Yves Tanguy''), Francijas/ASV gleznotājs (dzimis 1900. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Artūrs Darbijs]] (''Arthur Darby''), britu regbists (dzimis 1876. gadā)
* [[1983. gads]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), amerikāņu gangsteris (dzimis 1902. gadā)
* [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — [[Ernests Foldāts]], latviešu biologs (dzimis 1925. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Vikipēdija]]s diena
* [[Horvātija]]s starptautiskā atzīšanas diena
* Nigērijas bruņoto spēku piemiņas diena ([[Nigērija]])
* [[Mārtins Luters Kings|Mārtina Lutera Kinga]] diena
* [[Klaipēda]]s diena ([[Lietuva]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Janvāris]]</text>
      <sha1>giho4hv2j9sbxsqqifawcxmai2m1bi0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56285</id>
    <revision>
      <id>4525664</id>
      <parentid>4486027</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4525664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6127" sha1="bsc67hsrgcaeld485b174hcob8upyws" xml:space="preserve">'''10. jūnijs''' ir gada 161. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (162. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 204 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Anatolijs]], [[Anatols]], [[Malva]]

== Notikumi ==
* [[1376. gads]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs]] kļuva par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] (formāli par Romas karali).
* [[1924. gads]] — [[fašisms|fašisti]] [[Roma|Romā]] nogalināja [[Itālija]]s sociālistu līderi [[Džakomo Mateotti]].
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]:
** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]];
** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai;
** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]];
** [[Norvēģija]] padevās Vācijai.
* [[1967. gads]] — beidzās [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] un [[Sīrija]] piekrita uguns pārtraukšanai.
* [[1977. gads]] — pārdošanā nonāca ''[[Apple II]]'', viens no pirmajiem masveidā ražotajiem mikrodatoriem.
* [[1999. gads]] — [[Kosovas krīze]]: [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] DP pieņēma rezolūciju par [[Dienvidslāvija]]s bombardēšanas pārtraukšanu un starptautisko miera uzturēšanas spēku (KFOR) nosūtīšanu uz [[Serbija]]s provinci [[Kosova|Kosovu]].
* [[2001. gads]] — [[Spānija]]s pilsētā [[Sevilja|Seviljā]] sākās divpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]].
* [[2003. gads]] — palaists [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Marss (planēta)|Marsa]] visurgājējs ''[[Mars Exploration Rover]]'' ''[[Spirit]]''.
* [[2008. gads]] — sākās [[Džibuti—Eritrejas pārrobežu konflikts]].

== Dzimuši ==
* [[1819. gads]] — [[Gistavs Kurbē]] (''Gustave Courbet''), franču mākslinieks (miris 1877. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Žaks Kusto]] (''Jacques Cousteau''), franču okeanogrāfs (miris 1997. gadā)
* [[1910. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|28}}) — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu botāniķis (miris 2009. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Sols Belovs]] (''Saul Bellow''), ASV rakstnieks (miris 2005. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Ouens Čemberlens]] (''Owen Chamberlain''), ASV fiziķis (miris 2006. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Princis Filips]] (''Prince Philip''), Edinburgas hercogs (miris 2021. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (mirusi 1969. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala László''), ungāru futbolists, treneris (miris 2002. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Džeimss Makdivits]] (''James McDivitt''), ASV kosmonauts (miris 2022. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jāzeps Paplavskis]], latviešu izcelsmes Igaunijas būvinženieris un uzņēmējs
* [[1941. gads]] — [[Jirgens Prohnovs]] (''Jürgen Prochnow''), vācu aktieris
* [[1956. gads]] — [[Rolands Pakss]] (''Rolandas Paksas''), Lietuvas prezidents
* [[1959. gads]] — [[Karlo Ančeloti]] (''Carlo Ancelotti''), itāļu futbolists, treneris
* [[1961. gads]] — [[Rodrigo Čavess Robless]] (''Rodrigo Chaves Robles''), Kostarikas prezidents
* [[1964. gads]] — [[Endrū Nikols]] (''Andrew Niccol''), jaunzēlandiešu kinorežisors
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Uvis Helmanis]], latviešu basketbolists
* [[1982. gads]] — [[Dveins Broilss]] (''Dwayne Broyles''), ASV basketbolists
* [[1984. gads]] — [[Nikolajs Čubs]] (''Николай Чуб''), Krievijas kosmonauts
* [[1985. gads]] — [[Kaja Kanepi]] (''Kaia Kanepi''), igauņu tenisiste
* [[1991. gads]] — [[Žuans Žezuss]] (''Juan Jesus''), brazīliešu futbolists
* [[1999. gads]] — [[Rafaels Leans]] (''Rafael Leão''), portugāļu futbolists

== Miruši ==
* [[1190. gads]] — [[Frīdrihs I Barbarosa]] (''Friedrich I. Barbarossa''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1122. gadā)
* [[1424. gads]] — [[Dzelzs Ernsts]] (''Ernst der Eiserne''), Iekšaustrijas hercogs (dzimis 1377. gadā)
* [[1580. gads]] — [[Luišs di Kamoinšs]] (''Luís Vaz de Camões''), portugāļu dzejnieks (dzimis 1524. vai 1525. gadā)
* [[1836. gads]] — [[Andrē Marī Ampērs]] (''André-Marie Ampère''), franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis (dzimis 1775. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Ernests Šosons]] (''Ernest Chausson''), franču komponists (dzimis 1855. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Arrigo Boito]] (''Arrigo Boito''), itāļu dzejnieks un komponists (dzimis 1842. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Pēteris Rozenbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1871. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Džakomo Mateoti]] (''Giacomo Matteotti''), itāļu politiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Antoni Gaudī]] (''Antoni Gaudí''), kataloniešu arhitekts (dzimis 1852. gadā)
* [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Apsīšu Jēkabs]], latviešu rakstnieks (dzimis 1858. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Ādolfs fon Harnaks]] (''Adolf von Harnack''), vācbaltiešu teologs (dzimis 1851. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Sigrida Unsete]] (''Sigrid Undset''), norvēģu rakstniece (dzimusi 1882. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Margareta Ebota]] (''Margaret Abbott''), amerikāņu golfere (dzimusi 1878. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Spensers Treisijs]] (''Spencer Tracy''), ASV aktieris (dzimis 1900. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Ādolfs Zūkors]] (''Adolph Zukor''), ungāru izcelsmes ASV kinoproducents (dzimis 1873. gadā)
* [[2008. gads]]:
** [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
** [[Ints Burāns]], latviešu aktieris (dzimis 1941. gadā)
* [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Ivars Zaikins]], Latvijas mākslinieks dekorators, plakātists un gleznotājs (dzimis 1944. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Pasaules jūgendstila diena]]
* [[Portugāle]]s diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>bsc67hsrgcaeld485b174hcob8upyws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Javas tīģeris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57178</id>
    <revision>
      <id>4525608</id>
      <parentid>4312391</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T03:43:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6801" sha1="skvj97ekoynmki22b29sq9w98kgvzr7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Panthera tigris sondaica 01.jpg
| att_nosaukums = Pazīstama Javas Tīģera fotogrāfija (1938)
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Felidae
| dzimta_lv =Kaķu dzimta
| ģints =Panthera
| ģints_lv =Panteras
| suga =Panthera tigris
| suga_lv =Tīģeris
| pasuga =Panthera tigris sondaica
| pasuga_lv = Javas tīģeris
| binomial =†Panthera tigris sondaica &lt;small&gt;([[Coenraad Jacob Temminck|Temminck]], 1844)&lt;/small&gt;
|kategorijas=nē
| izplatība =
[[Attēls:Java Locator.svg|center|260px]]
}}
'''Javas tīģeris''' (''Panthera tigris sondaica'') ir izmirusi [[tīģeris|tīģera]] pasuga, kas kādreiz apdzīvoja Indonēzijas salu [[Java (sala)|Javu]]. Pasuga tiek uzskatīta par izmirušu kopš 1970. gadu vidus.&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/41681/0 IUCN: Panthera tigris ssp. sondaica]&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Java_Tiger.jpg|thumb|left|240px|Javas tīģeris Londonas zoodārzā pirms 1942. gada]]
[[Attēls:COLLECTIE_TROPENMUSEUM_Een_groep_mannen_en_kinderen_poseert_bij_een_pas_geschoten_tijger_te_Malingping_in_Bantam_West-Java_TMnr_10006636.jpg|thumb|left|240px|Ciema iedzīvotāji pozē ar nošautu Javas tīģeri, 1941. gada foto]]
Javas tīģeris bija neliela auguma [[tīģeris]], salīdzinot ar citām pasugām, kas dzīvo [[kontinents|kontinentā]], tomēr tas bija lielāks nekā [[Bali tīģeris]]. Atšķirībā no citiem tīģeriem, tam svītras bija garas un šauras, pēc skaita vairāk nekā joprojām mūsdienās dzīvojošam [[Sumatras tīģeris|Sumatras tīģerim]]. Purna daļa bija šaura un gara, arī pakausis šaurs un [[ilknis|ilkņi]] relatīvi gari. Balstoties uz šīm morfoloģiskajām atšķirībām, daļa zinātnieku uzskata, ka Javas tīģeris būtu jāizdala kā atsevišķa suga — ''Panthera sondaica'' —, nevis pasuga.&lt;ref&gt;Mazák, J. H., Groves, C. P. (2006). A taxonomic revision of the tigers (Panthera tigris). Mammalian Biology 71 (5): 268—287.&lt;/ref&gt;

Kā visiem tīģeriem, [[tēviņš|tēviņi]] bija lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums bija ap 2,48 [[metrs|m]], svars 100—141 [[kilograms|kg]], mātītes svars 75—115 kg.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Panthera tigris |access-date={{dat|2017|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2005|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051030114117/http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai arī Javas tīģeris nebija tik masīvs kā, piemēram, [[Bengālijas tīģeris]], tas spēja ar ķepu triecienu salauzt kājas gan [[mājas zirgs|zirgam]], gan [[ūdens bifelis|bifelim]].&lt;ref&gt;Charles Frederick Partington (1835). &quot;Felis, the cat tribe&quot;. The British cyclopæedia of natural history. Orr &amp; Smith.&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija ==
Javas tīģeris medīja vidēji lielus un lielus [[pārnadži|pārnadžus]]. Tie bija [[rusabriedis|rusabriežus]], [[bantengs|bantengus]] un [[mežacūka]]s. Retāk par medījumu kļuva nelieli dzīvnieki, piemēram, [[Pīļu dzimta|ūdens putni]] un [[rāpuļi]]. Nekas nav zināms par Javas tīģera vairošanās ieradumiem vai tā mūža garumu (nebrīvi ieskaitot). Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Javas tīģeri bija sastopami dažos Indonēzijas [[zooloģiskais dārzs|zoodārzos]], bet [[karš|kara]] laikā zoodārzi tika likvidēti. Pēc kara Javas tīģeri savvaļā bija tik maz, ka zoodārzi izvēlējās [[Sumatras tīģeris|Sumatras tīģerus]].&lt;ref name=seid&gt;Seidensticker, J. (1986). Large Carnivores and the Consequences of Habitat Insularization: Ecology and Conservation of Tigers in Indonesia and Bangladesh. Pages 1−42 in: Miller, S.D., Everett, D.D. (eds.) Cats of the world: biology, conservation and management. National Wildlife Federation, Washington DC.&lt;/ref&gt;

== Izmiršana ==
19. gadsimta beigās Javas tīģeris apdzīvoja lielāko dalu Javas salas. Vietējie iedzīvotāji plēsēju uztvēra kā kaitēkli un ļaunumu.&lt;ref&gt;Bokkel, ten, J. G. (1890). Dominee, pastoor of rabbi? Populaire kritiek. (in Dutch). Amsterdam: De Dageraad. p. 13. Retrieved 20 June 2016.&lt;/ref&gt; Tīģeris un tā medījums, lai nogalinātu tīģeri, daudzviet tika indēts, meži tika izcirsti, to vietā ierīkojot [[kafija]]s plantācijas un izzuda [[rusabriedis|rusabrieži]], tīģera galvenais medījums.&lt;ref name=seid/&gt; [[1940. gadi|1940. gados]] tīģeris bija sastopams vairs tikai [[kalns|kalnu]] apvidū, biezos kalnu [[mežs|mežos]]. Mežu izzušana kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem tīģera izmiršanai. 1938. gadā Javas salā meži aizņēma 23% no salas teritorijas, bet 1975. gadā meži aizņēma vairs tikai 8% teritorijas.&lt;ref name=seid/&gt;

[[1970. gadi|1970. gados]] tīģeri mājoja tikai [[Meru Betiri nacionālais parks|Meru Betiri nacionālā parka]] teritorijā, Javas visaugstākajā kalnā, apmēram 1200 m [[virs jūras līmeņa]]. Pēdējais īpatnis tika novērots 1976. gadā.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref&gt;Treep, L. (1973). On the Tiger in Indonesia (with special reference to its status and conservation). Report no. 164, Department of Nature Conservation and Nature Management, Wageningen, The Netherlands.&lt;/ref&gt; Izmiršanas iemesli ir gan tīģeru neapdomīgās medības, gan [[mežu izciršana]], tādējādi izzūdot tīģeriem piemērotai dzīves videi un tā medījumam. Arī nebrīvē nav neviena Javas tīģera.&lt;ref name=iuc/&gt;

Ik pa laikam vietējie iedzīvotāji ziņo, ka redzējuši mežā tīģeri vai tīģera ķepu nospiedumus zemē, pēdējais šāds paziņojums bijis 2010. gadā, tomēr patiesu un neapšaubāmu pierādījumu tīģera eksistencei Javas salā nav.&lt;ref&gt;[http://www.smh.com.au//breaking-news-world/tiger-rumours-swirl-below-indon-volcano-20101102-17ce0.html Tiger rumours swirl below Indon volcano]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.catsg.org/index.php?id=124 CatSG: Tiger] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141112171012/http://www.catsg.org/index.php?id=124 |date={{dat|2014|11|12||bez}} }}
* [http://www.tigers.ca/Foundation%20overview/program/javan/javan.htm Javan Tiger] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220326050035/http://www.tigers.ca/Foundation%20overview/program/javan/javan.htm |date={{dat|2022|03|26||bez}} }}

[[Kategorija:Tīģeri]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Indonēzijas fauna]]
[[Kategorija:Izmirušie zīdītāji]]
[[Kategorija:Izmirušie plēsēji]]</text>
      <sha1>skvj97ekoynmki22b29sq9w98kgvzr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59523</id>
    <revision>
      <id>4525656</id>
      <parentid>4501710</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:36:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4525656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6462" sha1="abbjks3zbhmgdevnpbxnspnsizmwknn" xml:space="preserve">'''15. jūlijs''' ir gada 196. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (197. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 169 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Egija]], [[Egmonts]], [[Egons]], [[Henrihs (personvārds)|Henrihs]], [[Henriks]]

== Notikumi ==
* [[1099. gads]] — [[Pirmais Krusta karš]]: [[krustneši]] ieņēma [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].
* [[1240. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari]]: [[Ņevas kauja|Ņevas kaujā]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] karaspēks [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] vadībā uzvarēja [[Zviedrija]]s karaspēku.
* [[1410. gads]] — [[Grunvaldes kauja|Grunvaldes kaujā]] [[Polija]]s un [[Lietuva]]s apvienotais karaspēks karaļa [[Jagailis|Jagaiļa]] vadībā sakāva [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] spēkus lielmeistara [[Ulrihs fon Junginens|Ulriha fon Junginena]] vadībā.
* [[1799. gads]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atrasts [[Rozetas akmens]].
* [[1959. gads]] — tēraudlietuvju strādnieku streiks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1963. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Gabonas ģerbonis]].
* [[1975. gads]]:
** ''[[Apollo-Sojuz]]'': 12:20 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-19]]'', 19:50 palaists ''[[ASTP Apollo|Apollo]]''.
** notika pirmais lidmašīnas ''[[Boeing 367-80]]'' lidojums.
* [[1974. gads]] — [[Grieķija]]s atbalstīti [[Kipra]]s [[grieķi]] īstenoja valsts apvērsumu, gāžot prezidentu [[Makarioss|Makariosu]] un par valsts galvu ieceļot [[Nikoss Sampsonu|Nikosu Sampsonu]].
* [[2007. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Kavasaki]] beidzās trešais [[IFAF Pasaules kauss]], [[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbolā]] par čempioniem kļuva ASV izlase.
* [[2016. gads]] — [[Turcija]]s galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]] un [[Stambula|Stambulā]] notika [[valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|apvērsuma mēģinājums]] pret Turcijas prezidentu [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepu Tajipu Erdoganu]]. Tajā gāja bojā 265 cilvēki, vairāki tūkstoši cilvēku zaudēja darba vietas, un vairāki simti tika arestēti.
* [[2021. gads]] — spēcīgs lietus izraisīja [[plūdi|plūdus]] [[Vācija]]s un [[Beļģija]]s pierobežā, kā rezultātā vairāk nekā 170 cilvēku gāja bojā, un simtiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=2021-07-16|title=Germany floods: At least 80 people die, houndreds are unaccounted for|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-57858829|access-date=2021-07-16}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1573. gads]] — [[Inigo Džonss]] (''Inigo Jones''), angļu arhitekts (miris 1652. gadā)
* [[1606. gads]] — [[Rembrants]] (''Rembrandt''), nīderlandiešu mākslinieks (miris 1669. gadā)
* [[1869. gads Latvijā|1869. gads]] — [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''), Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists (miris 1948. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Andrē Siks]] (''André Six''), franču peldētājs (miris 1915. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Valters Benjamins]] (''Walter Banjamin''), Vācijas literatūrkritiķis, esejists, tulkotājs un filozofs (miris 1940. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''), īru rakstniece, filozofe (mirusi 1999. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Leons Ledermans]] (''Leon Lederman''), ASV fiziķis (miris 2018. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1930. gads]]:
** [[Žaks Deridā]] (''Jacques Derrida''), franču filozofs (miris 2004. gadā)
** [[Stīvens Smeils]] (''Stephen Smale''), ASV matemātiķis
* [[1946. gads]] — [[Hasanals Bolkiahs]] (''Hassanal Bolkiah''), Brunejas sultāns
* [[1956. gads]] — [[Ians Kērtiss]] (''Ian Curtis''), angļu mūziķis (miris 1980. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Vensāns Lindons]] (''Vincent Lindon''), franču aktieris
* [[1965. gads]] — [[Deivids Milibends]] (''David Miliband''), britu politiķis
* [[1966. gads]] — [[Džeisons Bonems]] (''Jason Bonham''), angļu mūziķis
* [[1967. gads]] — [[Ādams Sevidžs]] (''Adam Savage''), ASV industriālā dizaina un specefektu projektētājs, televīzijas personība
* [[1973. gads]] — ''[[Miss Kittin]]'', franču elektroniskās mūzikas producente, DJ, dziedātāja un dziesmu autore
* [[1977. gads]] — [[Lana Parilla]] (''Lana Parrilla''), amerikāņu aktrise
* [[1979. gads Latvijā|1979. gads]]:
** [[Aleksandrs Frejs]] (''Alexander Frei''), šveiciešu futbolists
** [[Edgars Jaunups]], Latvijas politiķis
* [[1982. gads]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Pāvels Veselovs]], Latvijas basketbolists
* [[1985. gads]] — [[Buraks Jilmazs]] (''Burak Yılmaz''), turku futbolists
* [[1995. gads]] — [[Irfans Kahvedži]] (''İrfan Kahveci''), turku futbolists

== Miruši ==
* [[1015. gads]] — [[Volodimirs Svjatoslavičs]] (''Володимеръ Святъславль''), Kijivas liekņazs (dzimis ap 958. gadu)
* [[1274. gads]] — [[Bonaventura]] (''Bonaventura'' I), katoļu svētais un teologs (dzimis 1218. gadā)
* [[1291. gads]] — [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] (''Rudolf I''), Vācijas karalis (dzimis 1221. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Kārlis Černi]] (''Carl Czerny''), austriešu mūziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] (''Александр Иванов''), krievu mākslinieks (dzimis 1806. gadā)
* [[1890. gads]] — [[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller''), Šveices rakstnieks (dzimis 1819. gadā)
* [[1904. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|2}}) — [[Antons Čehovs]] (''Антон Чехов''), krievu prozaiķis un dramaturgs (dzimis 1860. gadā)
* [[1919. gads]]:
** [[Hermanis Emils Fišers]] (''Hermann Emil Fischer''), vācu ķīmiķis (dzimis 1852. gadā)
** [[Indriķis Zīle]], latviešu diriģents, ērģelnieks un komponists (dzimis 1841. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Džons Peršings]] (''John Pershing''), ASV karavīrs (dzimis 1860. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Ernests Blohs]] (''Ernest Bloch''), Šveicē dzimis ASV komponists (dzimis 1880. gadā)
* [[2017. gads]] — [[Marjama Mīrzāhāni]] (مریم میرزاخانی), Irānas un ASV matemātiķe (dzimusi 1977. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>abbjks3zbhmgdevnpbxnspnsizmwknn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. septembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64815</id>
    <revision>
      <id>4525547</id>
      <parentid>4485070</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:17:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ +1</comment>
      <origin>4525547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6225" sha1="cvfx0m2qvbwejzktkrvmn85cyeik6kb" xml:space="preserve">'''19. septembris''' ir gada 262. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (263. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 103 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Muntis]], [[Verners (personvārds)|Verners]]

== Notikumi ==
* [[1356. gads]] — [[Puatjē kauja]]: [[Anglija]]s karaspēks [[Melnais Princis Edvards|Melnā Prinča Edvarda]] vadībā sakāva [[Francija]]s spēkus un saņem gūstā [[Francijas karalis|Francijas karali]] [[Žans II|Žanu II]].
* [[1737. gads]] — noslēgts krāpnieciskais [[Iešanas līgums]] starp [[Pensilvānija]]s īpašniekiem un [[lenapi]]em (jeb delavariem), ar kuru cilts zaudēja savas pēdējās zemes Pensilvānijā.
* [[1827. gads]] — [[Mičigana|Mičiganā]] noslēgts [[Sentdžozefas līgums]] starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[potavatomi|potavatomu]] [[indiāņi]]em.
* [[1853. gads]] — [[Oregona|Oregonā]] noslēgts līgums starp [[Kaukrīkas indiāņu grupas|Kaukrīkas indiāņu grupu]] virsaišiem.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Somija]] parakstīja pamiera līgumu.
* [[1973. gads]] — [[Kārlis XVI Gustavs]] kļuva par [[Zviedrija]]s karali.
* [[1983. gads]]:
** [[Sentkitsa un Nevisa]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]];
** pieņemts pašreizējais [[Sentkitsas un Nevisas karogs]].
* [[1985. gads]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balli stipra [[zemestrīce]], bojā gāja vairāk kā 9000 cilvēku, ievainoti 30 000.
* [[1994. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu.
* [[1995. gads]] — ''[[The Washington Post]]'' un ''[[The New York Times]]'' publicēja [[Teodors Kačinskis|Unabombera]] manifestu.
* [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — darbību [[Latvija|Latvijā]] [[31. kanāls|31. kanāla]] vietā uzsāka telekompānija [[TV3 Latvija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata |url=http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |website=web.archive.org |accessdate={{dat|2024|7|17||bez}} |language=lv |date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm }}&lt;/ref&gt;
* [[2002. gads]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] sākās [[pilsoņu karš]].

== Kultūra ==
* [[1981. gads]] — mūzikas grupa ''[[Simon &amp; Garfunkel]]'' atkalapvienojās bezmaksas koncertam Ņujorkas [[Centrālparks|Centrālparkā]].

== Dzimuši ==
* [[1551. gads]] — [[Anrī III Valuā|Anrī III]] (''Henri III''), Francijas karalis (miris 1589. gadā)
* [[1802. gads]] — [[Lajošs Košuts]] (''Kossuth Lajos''), ungāru revolucionārs (miris 1894. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Ronalds Makdonalds]] (''Ronald MacDonald''), Kanādas vieglatlēts (miris 1947. gadā)
* [[1777. gads]] — [[Džo Pīrsons]] (''Joe Pearson''), britu futbolists (miris 1946. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Artūrs Rekems]] (''Arthur Rackham''), angļu mākslinieks (miris 1939. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Edmunds Goldšteins]], latviešu komponists, pianists, pedagogs (miris 2008. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''), skotu aktieris (miris 2023. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Braiens Epstains]] (''Brian Epstein''), mūzikas menedžeris (miris 1967. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Mihailo Fomenko]] (''Михайло Фоменко''), ukraiņu futbolists un futbola treneris (miris 2024. gadā)
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Kārina Pētersone]], Latvijas politiķe
* [[1957. gads]] — [[Ričards Linehens]] (''Richard Linnehan''), ASV kosmonauts
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Ingus Ulmanis]], latviešu mūziķis
* [[1965. gads]] — [[Sanita Viljamsa]] (''Sunita Williams''), ASV kosmonaute
* [[1969. gads]] — [[Kendija Dilfere]] (''Candy Dulfer''), nīderlandiešu saksofoniste
* [[1973. gads]] — [[Krištianu da Mata]] (''Cristiano da Matta''), Brazīlijas autosportists
* [[1979. gads]]:
** [[Hermione Grendžera]] (''Hermione Granger''), viena no galvenajām varonēm Harija Potera romānos
** [[Mīkaels Telkvists]] (''Mikael Tellqvist''), zviedru hokejists
* [[1987. gads]] — [[Keila Barona]] (''Kayla Barron''), ASV kosmonaute
* [[1988. gads]] — [[Ketrīna Boudena]] (''Katrina Bowden''), amerikāņu aktrise
* [[1999. gads]] — [[Djogu Košta]] (''Diogo Costa''), Portugāles futbolists
* [[2000. gads]] — [[Jākobs Ingebrigtsens]] (''Jakob Ingebrigtsen''), Norvēģijas vieglatlēts
* [[2001. gads]] — [[Jaroslava Mahučiha]] (''Ярослава Магучіх''), Ukrainas vieglatlēte

== Miruši ==
* [[1710. gads]] — [[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer''), dāņu astronoms (dzimis 1644. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Džeimss Gārfīlds]] (''James Garfield''), ASV prezidents (dzimis 1831. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Šarls Devendevils]] (''Charles Devendeville''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Nikolajs Alunāns]], latviešu komponists (dzimis 1859. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Mihaels Ankers]] (''Michael Ancher''), dāņu gleznotājs (dzimis 1849. gadā)
* [[1935. gads]]:
** [[Konstantīns Ciolkovskis]] (''Константин Циолковский''), krievu raķešu zinātnieks (dzimis 1857. gadā)
** [[Emē Hāgemans]] (''Aimé Haegeman''), beļģu jātnieks (dzimis 1861. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Pēteris Tabūns]], latviešu žurnālists un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (dzimis 1940. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Lija Brīdaka]], latviešu dzejniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Sentkitsa un Nevisa]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Septembris]]</text>
      <sha1>cvfx0m2qvbwejzktkrvmn85cyeik6kb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525548</id>
      <parentid>4525547</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:18:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4525548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6287" sha1="32vnaydi1zogmhs8cj63o0n6bwqwogh" xml:space="preserve">'''19. septembris''' ir gada 262. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (263. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 103 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Muntis]], [[Verners (personvārds)|Verners]]

== Notikumi ==
* [[1356. gads]] — [[Simtgadu karš]]: [[Puatjē kauja|Puatjē kaujā]] [[Anglija]]s karaspēks [[Melnais princis Edvards|Melnā prinča Edvarda]] vadībā sakāva [[Francija]]s spēkus un saņēma gūstā [[Francijas karalis|Francijas karali]] [[Žans II Labsirdīgais|Žanu II Labsirdīgo]].
* [[1737. gads]] — noslēgts krāpnieciskais [[Iešanas līgums]] starp [[Pensilvānija]]s īpašniekiem un [[lenapi]]em (jeb delavariem), ar kuru cilts zaudēja savas pēdējās zemes Pensilvānijā.
* [[1827. gads]] — [[Mičigana|Mičiganā]] noslēgts [[Sentdžozefas līgums]] starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[potavatomi|potavatomu]] [[indiāņi]]em.
* [[1853. gads]] — [[Oregona|Oregonā]] noslēgts līgums starp [[Kaukrīkas indiāņu grupas|Kaukrīkas indiāņu grupu]] virsaišiem.
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Somija]] parakstīja pamiera līgumu.
* [[1973. gads]] — [[Kārlis XVI Gustavs]] kļuva par [[Zviedrija]]s karali.
* [[1983. gads]]:
** [[Sentkitsa un Nevisa]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]];
** pieņemts pašreizējais [[Sentkitsas un Nevisas karogs]].
* [[1985. gads]] — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balli stipra [[zemestrīce]], bojā gāja vairāk kā 9000 cilvēku, ievainoti 30 000.
* [[1994. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu.
* [[1995. gads]] — ''[[The Washington Post]]'' un ''[[The New York Times]]'' publicēja [[Teodors Kačinskis|Unabombera]] manifestu.
* [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — darbību [[Latvija|Latvijā]] [[31. kanāls|31. kanāla]] vietā uzsāka telekompānija [[TV3 Latvija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata |url=http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |website=web.archive.org |accessdate={{dat|2024|7|17||bez}} |language=lv |date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm }}&lt;/ref&gt;
* [[2002. gads]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] sākās [[pilsoņu karš]].

== Kultūra ==
* [[1981. gads]] — mūzikas grupa ''[[Simon &amp; Garfunkel]]'' atkalapvienojās bezmaksas koncertam Ņujorkas [[Centrālparks|Centrālparkā]].

== Dzimuši ==
* [[1551. gads]] — [[Anrī III Valuā|Anrī III]] (''Henri III''), Francijas karalis (miris 1589. gadā)
* [[1802. gads]] — [[Lajošs Košuts]] (''Kossuth Lajos''), ungāru revolucionārs (miris 1894. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Ronalds Makdonalds]] (''Ronald MacDonald''), Kanādas vieglatlēts (miris 1947. gadā)
* [[1777. gads]] — [[Džo Pīrsons]] (''Joe Pearson''), britu futbolists (miris 1946. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Artūrs Rekems]] (''Arthur Rackham''), angļu mākslinieks (miris 1939. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Edmunds Goldšteins]], latviešu komponists, pianists, pedagogs (miris 2008. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''), skotu aktieris (miris 2023. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Braiens Epstains]] (''Brian Epstein''), mūzikas menedžeris (miris 1967. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Mihailo Fomenko]] (''Михайло Фоменко''), ukraiņu futbolists un futbola treneris (miris 2024. gadā)
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Kārina Pētersone]], Latvijas politiķe
* [[1957. gads]] — [[Ričards Linehens]] (''Richard Linnehan''), ASV kosmonauts
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Ingus Ulmanis]], latviešu mūziķis
* [[1965. gads]] — [[Sanita Viljamsa]] (''Sunita Williams''), ASV kosmonaute
* [[1969. gads]] — [[Kendija Dilfere]] (''Candy Dulfer''), nīderlandiešu saksofoniste
* [[1973. gads]] — [[Krištianu da Mata]] (''Cristiano da Matta''), Brazīlijas autosportists
* [[1979. gads]]:
** [[Hermione Grendžera]] (''Hermione Granger''), viena no galvenajām varonēm Harija Potera romānos
** [[Mīkaels Telkvists]] (''Mikael Tellqvist''), zviedru hokejists
* [[1987. gads]] — [[Keila Barona]] (''Kayla Barron''), ASV kosmonaute
* [[1988. gads]] — [[Ketrīna Boudena]] (''Katrina Bowden''), amerikāņu aktrise
* [[1999. gads]] — [[Djogu Košta]] (''Diogo Costa''), Portugāles futbolists
* [[2000. gads]] — [[Jākobs Ingebrigtsens]] (''Jakob Ingebrigtsen''), Norvēģijas vieglatlēts
* [[2001. gads]] — [[Jaroslava Mahučiha]] (''Ярослава Магучіх''), Ukrainas vieglatlēte

== Miruši ==
* [[1710. gads]] — [[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer''), dāņu astronoms (dzimis 1644. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Džeimss Gārfīlds]] (''James Garfield''), ASV prezidents (dzimis 1831. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Šarls Devendevils]] (''Charles Devendeville''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Nikolajs Alunāns]], latviešu komponists (dzimis 1859. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Mihaels Ankers]] (''Michael Ancher''), dāņu gleznotājs (dzimis 1849. gadā)
* [[1935. gads]]:
** [[Konstantīns Ciolkovskis]] (''Константин Циолковский''), krievu raķešu zinātnieks (dzimis 1857. gadā)
** [[Emē Hāgemans]] (''Aimé Haegeman''), beļģu jātnieks (dzimis 1861. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Pēteris Tabūns]], latviešu žurnālists un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (dzimis 1940. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Lija Brīdaka]], latviešu dzejniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Sentkitsa un Nevisa]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Septembris]]</text>
      <sha1>32vnaydi1zogmhs8cj63o0n6bwqwogh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70283</id>
    <revision>
      <id>4525634</id>
      <parentid>4498521</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:46:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4525634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8381" sha1="rcqrmobt1gm2ea2lii00y2xmnt860gv" xml:space="preserve">'''25. novembris''' ir gada 329. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (330. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 36 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Kadrija]], [[Kate (personvārds)|Kate]], [[Katrīna (personvārds)|Katrīna]], [[Katrīne]], [[Trīne]]

== Notikumi ==
* [[1667. gads]] — [[Šamahi]] pilsētu skāra 6,9 [[Rihtera skala|magnitūdas]] spēcīga [[zemestrīce]], aptuveni 80 000 cilvēku gāja bojā.
* [[1731. gads]]:
** šveiciešu matemātiķis [[Leonards Eilers]] vēstulē vācu matemātiķim [[Kristiāns Goldbahs|Kristiānam Goldbaham]] paziņo par iracionālā skaitļa [[e (matemātiska konstante)|e]] (aptuveni 2,71828) izmantošanu par [[Naturālais logaritms|naturālā logaritma]] bāzi.
** pēc sacelšanās apspiešanas [[Osmaņu impērija]]s sultāna [[Mahmuds I|Mahmuda I]] klātbūtnē tiek nožņaugts [[Patrona Halils]] — albāņu izcelsmes janičārs, kurš 1730. gadā Osmaņu impērijā izraisīja masveida dumpi, kā rezultātā pie varas kā jaunais sultāns nāca Mahmuds I.
* [[1839. gads]] — [[Indija|Indijā]] [[ciklons|ciklona]] izraisītajā vētrā un lielajās bangās tika iznīcināta ostas pilsēta Koringa (pēc tam nav atjaunota), aptuveni {{sk|300000}} cilvēku gāja bojā.
* [[1867. gads]] — [[Alfrēds Nobels]] patentēja [[dinamīts|dinamītu]].
* [[1913. gads]] — [[Vojvodina]] proklamēja atdalīšanos no [[Austroungārija]]s un pievienošanos [[Serbijas Karaliste]]i.
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Vācija]]s pagaidu valdība ģenerālpilnvarotā [[Baltijas valstis|Baltijas zemēs]] [[Augusts Vinnigs|Augusta Vinniga]] personā atzina [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas neatkarību ''de facto'']].
* [[1936. gads]] — tika noslēgts [[Antikominternes pakts]].
* [[1947. gads]] — [[Jaunzēlande]] ratificēja Vestminsteras statūtus, tādējādi kļūstot neatkarīgai likumdošanas jomā no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1975. gads]]:
** [[Surinama]] ieguva neatkarību no [[Nīderlande]]s;
** pieņemts pašreizējais [[Surinamas karogs]] un [[Surinamas ģerbonis|ģerbonis]].
* [[1992. gads]] — [[Čehoslovākija]]s parlaments nobalsoja par valsts [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalīšanu]] [[Čehija|Čehijas Republikā]] un [[Slovākija|Slovākijā]], kas notika {{dat|1993|1|1||bez}}.
* [[2000. gads]] — [[Baku zemestrīce]]: [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika 6,8 magnitūdu spēcīgā zemestrīce, kas bija viena no spēcīgākajām zemestrīcēm valsts vēsturē.
* [[2020. gads]]:
** [[Ingrīda Šimonīte]] kļuva par [[Lietuvas premjerministrs|Lietuvas premjerministri]];
** pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|60000000}}.
* [[2024. gads]]: [[Boeing 737 avārija Viļņā]]: Lietuvā netālu no [[Viļņas lidosta]]s nogāzās DHL kravas lidmašīna, kas lidoja no [[Vācija]]s pilsētas [[Leipciga]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-netalu-no-vilnas-lidostas-nogazusies-dhl-kravas-lidmasina-vismaz-viens-bojagajusais.a577628/|title=Netālu no Viļņas lidostas nogāzusies DHL kravas lidmašīna; vismaz viens bojāgājušais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1562. gads]] — [[Lope de Vega]] (''Lope de Vega''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (miris 1635. gadā)
* [[1569. gads]] — [[Frīdrihs Ketlers]] (''Friedrich Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1642. gadā)
* [[1609. gads]] — [[Francijas Henrieta Marija]] (''Henrietta Maria of France''), Anglijas karaliene-konsorte (mirusi 1669. gadā)
* [[1638. gads]] — [[Bragansas Katrīna]] (''Catherine of Braganza'') Anglijas karaliene (mirusi 1705. gadā)
* [[1835. gads]] — [[Endrū Kārnegijs]] (''Andrew Carnegie''), ASV uzņēmējs un mecenāts (miris 1919. gadā)
* [[1844. gads]] — [[Kārlis Bencs]] (''Karl Benz''), vācu inženieris, autobūves pionieris (miris 1929. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Žozē Marija Esa de Keirošs]] (''José Maria Eça de Queiroz''), portugāļu rakstnieks (miris 1900. gadā)
* [[1865. gads]] — [[Gustavs Sēderstrēms]] (''Gustaf Söderström''), zviedru vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists (miris 1958. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Georgs Kaizers]] (''Georg Kaiser''), vācu dramaturgs (miris 1945. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Moriss Viņero]] (''Maurice Vignerot''), franču kroketa spēlētājs (miris 1953. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Jānis XXIII]] (''Ioannes XXIII''), Romas pāvests (miris 1963. gadā)
* [[1887. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|13}}) — [[Nikolajs Vavilovs]] (''Николай Иванович''), PSRS ģenētiķis un selekcionārs (miris 1943. gadā)
* [[1895. gads]]:
** [[Vilhelms Kempfs]] (''Wilhelm Kempff''), vācu pianists (miris 1991. gadā)
** [[Anastass Mikojans]] (''Анастас Микоян''), PSRS politiķis (miris 1978. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Höß''), Aušvicas nometnes komandants (miris 1947. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Džo Dimadžio]] (''Joe DiMaggio''), ASV beisbolists (miris 1999. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Augusto Pinočets]] (''Augusto Pinochet ''), Čīles militārais un politiskais darbinieks (miris 2006. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Mauno Koivisto]], Somijas prezidents (miris 2017. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Pouls Andersons]] (''Poul Anderson''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2001. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Džonijs Reps]] (''Johnny Rep''), nīderlandiešu futbolists
* [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Pēteris Apinis]], latviešu ārsts un politiķis
* [[1966. gads]] — [[Billijs Bērks]] (''Billy Burke''), amerikāņu aktieris
* [[1971. gads]] — [[Kristīna Eplgeita]] (''Christina Applegate''), amerikāņu aktrise
* [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Vladimirs Žavoronkovs]], latviešu futbolists
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Aivars Zahārovs]], latviešu sporta žurnālists un televīzijas komentētājs
* [[1981. gads]] — [[Šavi Alonso]] (''Xabi Alonso''), spāņu futbolists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Raivis Dzintars]], Latvijas politiķis
* [[1984. gads]] — [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (miris 2022. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Keitija Kesidija]] (''Katie Cassidy''), amerikāņu aktrise
* [[1994. gads]] — [[Stanislavs Lobotka]] (''Stanislav Lobotka''), slovāku futbolists
* [[2002. gads]] — [[Pedri]] (''Pedri''), spāņu futbolists

== Miruši ==
* [[1865. gads]] — [[Heinrihs Barts]] (''Heinrich Barth''), vāciešu Āfrikas apceļotājs (dzimis 1821. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Alfonso XII Burbons]] (''Alfonso XII de Borbón''), Spānijas karalis (dzimis 1857. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Vadživaruds]] (พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว), Siāmas karalis (dzimis 1881. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Hūberts Van Inniss]] (''Hubert Van Innis''), beļģu loka šāvējs (dzimis 1866. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Osips Zadkins]] (''Ossip Zadkine''), Baltkrievijā dzimis tēlnieks (dzimis 1890. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Aptons Sinklērs]] (''Upton Sinclair''), ASV rakstnieks (dzimis 1878. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (dzimis 1948. gadā)
* [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[Eduards Berklavs]], Latvijas politiķis, disidents (dzimis 1914. gadā)
* [[2005. gads]] — [[Ričards Bērnss]] (''Richard Burns''), angļu autosportists (dzimis 1971. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Fidels Kastro]] (''Fidel Castro''), Kubas politiķis un revolucionārs (dzimis 1926. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Djego Maradona]] (''Diego Maradona''), argentīniešu futbolists (dzimis 1960. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Ērls Holimens]] (''Earl Holliman''), ASV aktieris, dzīvnieku tiesību aktīvists un dziedātājs (dzimis 1928. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Lorenco Bufons]] (''Lorenzo Buffon''), itāļu futbolists (dzimis 1929. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Katrīnas diena]]
* [[Neatkarības diena]] ([[Surinama]])

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>rcqrmobt1gm2ea2lii00y2xmnt860gv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75585</id>
    <revision>
      <id>4525590</id>
      <parentid>4453409</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced:{{galvenais → {{pamatraksts using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18413" sha1="lhnxello672vtnosbmmhzu706abm66k" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Apes novads
| karte             = Apes novads karte.png
| karte2            = Apes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Apes novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Apes novada ģerbonis &lt;!-- Pirms ģerboņa norādīt pilsētu, kādai tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Ape
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         =
| platība           = 545,1&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 3558&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 4287 / 545.1 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = [[Apes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ape|Apes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Gaujienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Trapenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Virešu pagasts]]
| mājaslapa         = http://www.apesnovads.lv/
}}
'''Apes novads''' bija 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Vidzeme|Vidzemē]].  Robežojās ar [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes]] un [[Valkas novads|Valkas]] novadiem, kā arī [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]] un [[Veru apriņķis|Veru]] apriņķiem. Novada centrs bija [[Ape]]s pilsēta. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas novads iekļāvās jaunajā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]].

Novadu šķērsoja [[Autoceļš A2 (Latvija)|Rīgas—Veclaicenes šoseja (A2)]].

2017. gada 27 aprīlī apstiprināts [[Apes novada ģerbonis]]. Jaunais identitātes simbols izstrādāts, ņemot par pamatu 1938. gadā apstiprināto [[Apes ģerbonis|Apes pilsētas ģerboni]], kurš papildināts ar četriem sudraba astoņlapu ziediem — [[Apes novada pagasti]]em — [[Apes pagasts|Ape]], [[Gaujienas pagasts|Gaujiena]], [[Trapenes pagasts|Trapene]] un [[Virešu pagasts|Vireši]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apes novads: Dvēsele priecājas|publisher=Apes novada dome|year=2017}}&lt;/ref&gt;

== Daba ==
Apes novads, saskaņā ar [[Latvija 2030]] (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija), ietilpst Dabas aizsardzības, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijas telpā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/|title=Tūrisms|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104193511/http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;

Daba Apes novadā ir daudzveidīga, salīdzinoši tīra un neskarta, ar visgarākajām ziemām Latvijā. Novads ir mežiem bagāts, meži aizņem 56 % no teritorijas kopplatības, tas pieder pie reģionālas nozīmes mežu zemju areāla. Novada ūdensteces pieder [[Gaujas baseins|Gaujas baseinam]] — 31 upe, lielākās no tām ir [[Gauja]], Melnupe un [[Vaidava (upe)|Vaidava]].

[[Reljefs]] novada pagastos ļoti atšķirīgs — līdzenumi mijas ar paugurainēm, novada austrumdaļa ietilpst [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstienē.]]

Perspektīvākie [[derīgie izrakteņi]] ir [[dolomīts]], [[māls]], [[grants]] un [[pazemes ūdeņi]]. [[Dolomīts|Dolomītam]] Apes novadā ir kultūrvēsturiska nozīme, jo no tā būvētas daudzas mājas, senāk darbojušies kaļķu cepļi. Dolomīta atradnes karjeros Gaujienā un Apē tiek izmantotas arī mūsdienās.

No [[Augsne|augsnēm]] visizplatītākās ir [[podzolētās augsnes]], bet daudzviet sastopamas arī [[glejaugsnes]].

Novadā atrodas divas [[Īpaši aizsargājamā dabas teritorija|īpaši aizsargājamas dabas teritorijas]] Veclaicene un [[Ziemeļgauja]], un astoņi [[Dabas liegums|dabas liegumi]]. Kopumā tās aizņem aptuveni 3343 ha lielu teritoriju, kas ir 6,15% no visas novada teritorijas kopplatības. Starp tām ir [[Purvs|purvu]], mežu dabas liegumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, [[mikroliegumi]] un [[Dižkoks|dižkoki]], daļa no [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]] un [[Ziemeļgauja|Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus]]. 10 teritorijas iekļautas [[Eiropa]]s nozīmes [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] “[[Natura 2000|Natura — 2000]]” sarakstā.

Apes novadā ir izveidotas arī dabas takas: Vaidavas dabas taka Apē, Vizlas, Randatu un Tilderu dabas takas Virešu pagastā, kā arī Gaujienas dabas taka.

Dabas pētnieku intereses lokā ir retāk sastopamo augu un dzīvnieku pasaules izzināšana, jo novada teritorijā (galvenokārt pierobežas purvos) konstatēts [[klinšu ērglis]], [[čūskērglis]], [[dzeltenais tārtiņš]], [[lietuvainis]], [[Purva pūce|purva]] un [[urālpūce|garastes]] pūces, [[melnais stārķis]], [[brūnais lācis]], mežos — [[Rubenis|rubeņu]] un [[Mednis|medņu]] riesti. Īpaši retumi ir lielais [[torņgliemezis (vārpstiņgliemezis)]] un tauriņš — [[lielais sūnu raibenis]]. [[Gaujiena|Gaujienā]] mīt viena no lielākajām [[Sikspārņi|sikspārņu]] kolonijām [[Latvija|Latvijā]]. Pļavās sastopami [[orhideju dzimta]]s augi — [[naktsvijoles]], [[dzegužpuķes]]; mežos — [[silpurenes]], vairākas [[Staipekņi|staipekņu]] un [[zemeszvaigžņu]] sugas. Novadā konstatēta vienīgā [[Svītrainā ūdenszāle|svītrainās ūdenszāles]] atradne [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apes novads: Dvēsele priecājas|last=|first=|publisher=Apes novada dome|year=2017|isbn=|location=|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā bija iekļauta bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[Ape]]s [[pilsēta]], [[Apes pagasts]], [[Gaujienas pagasts]], [[Trapenes pagasts]] un [[Virešu pagasts]].

=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Apes novada ciemu uzskaitījums}}

== Iedzīvotāji ==
Apes novadā kopējais iedzīvotāju skaits 3670, kas reģistrēts pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s datiem uz 2017. gada 1. jūliju — [[Ape|Apes pilsētā]] 915, [[Apes pagasts|Apes pagastā]] 500, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagastā]] 893, [[Trapenes pagasts|Trapenes pagastā]] 722 un Virešu pagastā 640 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=2017. gada 1. jūlijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180128063508/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|archivedate={{dat|2018|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Apes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=11.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |archivedate=16.01.2017 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |date=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (3330)   |green|87.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (266)     |red|7.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (42)     |blue|1.1}}
{{bar percent|[[Igauņi]] (38)      |black|1.0}}
{{bar percent|Cita tautība (117)    |purple|3.1}}
}}
{{Jaunarinda}}

== Pašvaldība ==
[[Pašvaldība]]s funkcijas un uzdevumus, kā arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu, pilda šādas pašvaldības iestādes un struktūrvienības:

• 4 [[Pārvaldes centrs|pārvaldes]] — [[Apes novada dome]] — pašvaldības centrālā administrācija; [[Trapenes pagasta pārvalde]]; [[Gaujienas pagasta pārvalde]] un [[Virešu pagasta pārvalde]].

• 8 [[izglītības iestādes]] — [[Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola]] ar izglītības programmu realizēšanas vietām [[Ape|Apē]] un [[Vidaga|Vidagā]]; [[Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola]], [[Trapenes sākumskola]]; [[Gaujienas internātpamatskola]], [[Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”]]; [[Gaujienas mūzikas un mākslas skola]]; kā arī [[Alūksnes mūzikas skola]]s [[Ape]]s mācību punkts.

• 9 [[kultūras iestādes]] — [[Apes tautas nams]]; [[Gaujienas tautas nams]]; [[Trapenes kultūras nams]]; [[Virešu Saieta nams]]; [[Apes bibliotēka]]; [[Gaujienas bibliotēka]]; [[Trapenes bibliotēka]]; [[Vidagas bibliotēka]]; [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs “Anniņas”.]]

• 2 [[sociālās iestādes]] — [[Sociālās aprūpes centrs “Trapene”]], [[bērnu sociālās aprūpes centrs “Gaujiena”]];

• Apes novada [[sociālais dienests]];

• [[Valsts]] un [[pašvaldība]]s vienotais [[klientu apkalpošanas centrs;]]

• Apes novada [[bāriņtiesa]];

• Apes novada [[dzimtsarakstu nodaļa]];

• [[Administratīvās lietvedības inspektors]];

• Apes novada sporta komplekss;

• Deleģētas funkcijas [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[pašvaldība]]i — [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] pašvaldības policijas, [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] pašvaldības būvvaldes pakalpojumu nodrošināšana Apes novada teritorijā;

• Apes novada teritorijā “Druvas” pieejams EKO laukums un izvietoti vairāki konteineri dalītai atkritumu nodošanai, sadarbībā ar SIA “[[ZAAO]]”.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Tautsaimniecība ==
Apes novada teritorijā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, transporta pārvadājumi, tirdzniecība un mājražošana.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Apes novadā darbojas astoņas [[izglītības iestādes]] — [[Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola]] ar izglītības programmu realizēšanas vietām [[Ape|Apē]] un [[Vidaga|Vidagā]]; [[Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola]], [[Trapenes sākumskola]]; [[Gaujienas internātpamatskola]], [[Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”]]; [[Gaujienas mūzikas un mākslas skola]]; kā arī [[Alūksnes mūzikas skola]]s [[Ape]]s mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/izglitiba/|title=Izglītība|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2017. gada 29. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20171229213540/http://www.apesnovads.lv/izglitiba/}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==

Apes novadā pārstāvētie sporta veidi:
* [[Motosports]];
* [[Mopēdu sports]];
* [[Velosports]];
* [[Orientēšanās sports]];
* [[Vieglatlētika]];
* [[Autosports]];
* [[Pauerliftings]];
* [[BMX]];
* [[Basketbols]];
* [[Futbols]];
* [[Volejbols]];
* [[Florbols]];
* [[Pludmales volejbols]];
* [[Novuss]];
* [[Galda teniss]];
* [[Zole (kāršu spēle)|Zolīte]];
* [[Soļošana]];
* [[Airēšana (sports)|Airēšana]];
* [[Nūjošana]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
Tradicionālie sporta pasākumi novadā: 
* Starptautiskais motokross [[Vaidavas kauss|„Vaidavas kauss”]] un „[[Zelta Mopēda]]” balvas izcīņa — Apē;
* [[Vivus.lv MTB maratons|Vivus.lv MTB (kalnu velosipēdu) maratona]] posms un “[[Vaidavas kauss|Vaidavas kausa]]” izcīņa velomaratonā — Apē;
* Apes novada sporta spēles;
* [[Pašvaldība]]s darbinieku sporta diena;
* Ūdenstūrisma un kultūras pasākuma — laivojumi pa [[Vaidava (upe)|Vaidavas upi]] — Apē, pa [[Gauja|Gauju]] — Gaujienā un Virešos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
Lielākie novada sporta notikumi sportistus un līdzjutējus pulcē [[Motokross|motokrosā]] [[“Vaidavas kauss”]] un [[Vivus.lv MTB maratons|Vivus.lv MTB (kalnu velosipēdu) maratona]] sezonas noslēguma posmā [[Ape|Apē]]. Aktīvi sacensībās piedalās un gūst panākumus [[Zelta mopēda|Zelta mopēdu]] klases braucēji, arī [[Mini MX]] braucēji, [[Motokross ar blakusvāģi|blakusvāģu ekipāža]] un [[bezceļa Trofi automašīnu ekipāžas]]. Veiksmīgi un ar labiem sasniegumiem dažāda mēroga sacensībās startē OK Alūksnes-Apes orientieristi no Gaujienas un Apes.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Caur Apes novadu ved marķētais starptautiskais velomaršruts [http://tourdelatest.vidzeme.com/lv/ „Tour de Lat Est”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160428225258/http://tourdelatest.vidzeme.com/lv/ |date={{dat|2016|04|28||bez}} }}.

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Apes novadā notiek radoša un aktīva kultūras dzīve, tiek organizēti dažādi pasākumi: vokālo ansambļu skates, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[Koris|koru]] koncerti, [[mazo vokālistu konkurss „Cālis”]], Bērnu svētki, aktīvās atpūtas pasākums „[[Vaidavings]]”, senioru dziesmu un deju svētki ”[[Vasariņas vidū]]”, [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] Mūzikas dienas, [[Ape|Apes pilsētas]] svētki, Pierobežas gadatirgi, vecākās paaudzes dienas, Gada sportists un Gada cilvēks. Daļa no pasākumiem jau kļuvuši tradicionāli. Daudzveidīgie amatiermākslas kolektīvi — [[Vokālais ansamblis|vokālie ansambļi]], [[Koris|kori]], deju kolektīvi u.c., piedalās [[Pagasts|pagastu]] un [[Novads|novada]] svētkos, kaimiņu novadu pasākumos Latvijā un Igaunijā.

Visapmeklētākais pasākums Apē ir Apes pilsētas svētki. Ievērojamu apmeklētāju skaitu ir sasnieguši Pierobežas pavasara un rudens gadatirgi, kurā pulcējās dažādu nozaru tirgotāji gan no [[Latvija]]s, gan no [[Igaunija]]s. Katru gadu ar citu skanējumu iemirdzas ikgadējās [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] Mūzikas dienas Gaujienā.

Izveidota [[Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma apvienība]], lai pētītu, saglabātu un popularizētu novada kultūrvēsturisko mantojumu. Apvienību veido [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs „Anniņas]]”, [[Elīna Zālīte|Elīnas Zālītes]] memoriālā māja, [[Trapenes pagasts|Trapenes pagasta]] novadpētniecības māja, [[Vireši|Virešu]] vēstures istaba&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Dāvis Ozoliņš]] (1856—1908)
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), [[komponists]]
* [[Linards Laicens]] (1883—1938), [[rakstnieks]]
* [[Elīna Zālīte]] (1898—1955), [[Rakstnieks|rakstniece]]
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), [[dzejnieks]]
* [[Aivars Liepa]] (1936—1979)&lt;ref name=&quot;apesnovads.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/|title=Tūrisms|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104193511/http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
* [[Mairis Levans]] (1967), [[Motosports|motosportists]]
* [[Matīss Karro]] (1991), [[Motosports|motosportists]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas vietas ==
Apes novadā atrodas 29 vietējās nozīmes [[kultūras pieminekļi]] un 33 valsts nozīmes kultūras pieminekļi.

Lielākais kultūras pieminekļu skaits ir [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagastā]], kur atrodas vairāk nekā puse — 60% — no visiem Apes novadā esošajiem kultūras pieminekļiem. Kā nozīmīgākie minami — [[Gaujienas muiža]]s ansamblis, [[Zvārtavas pils]], komponista [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs „Anniņās]]”.

Kā nozīmīgākos novada nozīmes kultūras un dabas pieminekļus var minēt [[Apes pilsētas vēsturiskais centrs|Apes pilsētas vēsturisko centru]], [[Elīna Zālīte|Elīnas Zālītes]] memoriālo māju, [[Dāvja Ozoliņa Veco skolu „Jaunrozes]]” un parku, „[[Mikužu]]” saiešanas namu, [[Raganu klintis]] pie [[Vaidava (upe)|Vaidavas upes]], [[Velna pēdas|„Velna pēdas”]] akmeni [[Lūšakrogs|Lūšakrogā]], [[Dzenīšu vītols|Dzenīšu vītolu]] un [[Sīkzaru priede|Sīkzaru priedi.]]

Teritorijas ar lielāko tūrisma potenciālu ir [[Ape]]s pilsēta ar tās vēsturisko centru, [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] un [[Gauja]]s upes ielejas, [[Gaujiena]]s apkārtne un [[Trapene]]s ciema apkārtne.&lt;ref name=&quot;apesnovads.lv&quot;/&gt;

{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Apes novadā}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
[[Attēls:Pilsmuižas kungu ēka.jpg|thumb|Gaujienas pilsmuižas kungu dzīvojamā ēka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Apes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>lhnxello672vtnosbmmhzu706abm66k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525609</id>
      <parentid>4525590</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T03:50:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4525609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18314" sha1="fkg3qa4hx3sbtb35ms2nst303s06s8t" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Apes novads
| karte             = Apes novads karte.png
| karte2            = Apes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Apes novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Apes novada ģerbonis &lt;!-- Pirms ģerboņa norādīt pilsētu, kādai tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Ape
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         =
| platība           = 545,1&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 3558&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 4287 / 545.1 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| teritorijas       = [[Apes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ape|Apes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Gaujienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Trapenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Virešu pagasts]]
| mājaslapa         = http://www.apesnovads.lv/
}}
'''Apes novads''' bija 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, [[Vidzeme|Vidzemē]].  Robežojās ar [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes]] un [[Valkas novads|Valkas]] novadiem, kā arī [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]] un [[Veru apriņķis|Veru]] apriņķiem. Novada centrs bija [[Ape]]s pilsēta. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas novads iekļāvās jaunajā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]].

Novadu šķērsoja [[Autoceļš A2 (Latvija)|Rīgas—Veclaicenes šoseja (A2)]].

2017. gada 27 aprīlī apstiprināts [[Apes novada ģerbonis]]. Jaunais identitātes simbols izstrādāts, ņemot par pamatu 1938. gadā apstiprināto [[Apes ģerbonis|Apes pilsētas ģerboni]], kurš papildināts ar četriem sudraba astoņlapu ziediem — [[Apes novada pagasti]]em — [[Apes pagasts|Ape]], [[Gaujienas pagasts|Gaujiena]], [[Trapenes pagasts|Trapene]] un [[Virešu pagasts|Vireši]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apes novads: Dvēsele priecājas|publisher=Apes novada dome|year=2017}}&lt;/ref&gt;

== Daba ==
Apes novads, saskaņā ar [[Latvija 2030]] (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija), ietilpst Dabas aizsardzības, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijas telpā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/|title=Tūrisms|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104193511/http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;

Daba Apes novadā ir daudzveidīga, salīdzinoši tīra un neskarta, ar visgarākajām ziemām Latvijā. Novads ir mežiem bagāts, meži aizņem 56 % no teritorijas kopplatības, tas pieder pie reģionālas nozīmes mežu zemju areāla. Novada ūdensteces pieder [[Gaujas baseins|Gaujas baseinam]] — 31 upe, lielākās no tām ir [[Gauja]], Melnupe un [[Vaidava (upe)|Vaidava]].

[[Reljefs]] novada pagastos ļoti atšķirīgs — līdzenumi mijas ar paugurainēm, novada austrumdaļa ietilpst [[Alūksnes augstiene|Alūksnes augstienē.]]

Perspektīvākie [[derīgie izrakteņi]] ir [[dolomīts]], [[māls]], [[grants]] un [[pazemes ūdeņi]]. [[Dolomīts|Dolomītam]] Apes novadā ir kultūrvēsturiska nozīme, jo no tā būvētas daudzas mājas, senāk darbojušies kaļķu cepļi. Dolomīta atradnes karjeros Gaujienā un Apē tiek izmantotas arī mūsdienās.

No [[Augsne|augsnēm]] visizplatītākās ir [[podzolētās augsnes]], bet daudzviet sastopamas arī [[glejaugsnes]].

Novadā atrodas divas [[Īpaši aizsargājamā dabas teritorija|īpaši aizsargājamas dabas teritorijas]] Veclaicene un [[Ziemeļgauja]], un astoņi [[Dabas liegums|dabas liegumi]]. Kopumā tās aizņem aptuveni 3343 ha lielu teritoriju, kas ir 6,15% no visas novada teritorijas kopplatības. Starp tām ir [[Purvs|purvu]], mežu dabas liegumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, [[mikroliegumi]] un [[Dižkoks|dižkoki]], daļa no [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]] un [[Ziemeļgauja|Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus]]. 10 teritorijas iekļautas [[Eiropa]]s nozīmes [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija|aizsargājamo dabas teritoriju]] “[[Natura 2000|Natura — 2000]]” sarakstā.

Apes novadā ir izveidotas arī dabas takas: Vaidavas dabas taka Apē, Vizlas, Randatu un Tilderu dabas takas Virešu pagastā, kā arī Gaujienas dabas taka.

Novada teritorijā (galvenokārt pierobežas purvos) konstatēta virkne retu putnu sugu: [[klinšu ērglis]], [[čūskērglis]], [[dzeltenais tārtiņš]], [[lietuvainis]], [[purva pūce]], [[Urālpūce]], [[melnais stārķis]], mežos — [[Rubenis|rubeņu]] un [[Mednis|medņu]] riesti. Sastopams [[brūnais lācis]]. Īpaši retumi ir lielais [[torņgliemezis (vārpstiņgliemezis)]] un tauriņš — [[lielais sūnu raibenis]]. [[Gaujiena|Gaujienā]] mīt viena no lielākajām [[Sikspārņi|sikspārņu]] kolonijām Latvijā. Pļavās sastopami [[orhideju dzimta]]s augi — [[naktsvijoles]], [[dzegužpuķes]]; mežos — [[silpurenes]], vairākas [[Staipekņi|staipekņu]] un [[zemeszvaigžņu]] sugas. Novadā konstatēta vienīgā [[Svītrainā ūdenszāle|svītrainās ūdenszāles]] atradne [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apes novads: Dvēsele priecājas|last=|first=|publisher=Apes novada dome|year=2017|isbn=|location=|pages=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā bija iekļauta bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[Ape]]s [[pilsēta]], [[Apes pagasts]], [[Gaujienas pagasts]], [[Trapenes pagasts]] un [[Virešu pagasts]].

=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Apes novada ciemu uzskaitījums}}

== Iedzīvotāji ==
Apes novadā kopējais iedzīvotāju skaits 3670, kas reģistrēts pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s datiem uz 2017. gada 1. jūliju — [[Ape|Apes pilsētā]] 915, [[Apes pagasts|Apes pagastā]] 500, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagastā]] 893, [[Trapenes pagasts|Trapenes pagastā]] 722 un Virešu pagastā 640 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=2017. gada 1. jūlijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180128063508/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf|archivedate={{dat|2018|01|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Apes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=11.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |archivedate=16.01.2017 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=8&amp;zoom=auto,288,-212 |date=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (3330)   |green|87.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (266)     |red|7.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (42)     |blue|1.1}}
{{bar percent|[[Igauņi]] (38)      |black|1.0}}
{{bar percent|Cita tautība (117)    |purple|3.1}}
}}
{{Jaunarinda}}

== Pašvaldība ==
[[Pašvaldība]]s funkcijas un uzdevumus, kā arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu, pilda šādas pašvaldības iestādes un struktūrvienības:

• 4 [[Pārvaldes centrs|pārvaldes]] — [[Apes novada dome]] — pašvaldības centrālā administrācija; [[Trapenes pagasta pārvalde]]; [[Gaujienas pagasta pārvalde]] un [[Virešu pagasta pārvalde]].

• 8 [[izglītības iestādes]] — [[Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola]] ar izglītības programmu realizēšanas vietām [[Ape|Apē]] un [[Vidaga|Vidagā]]; [[Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola]], [[Trapenes sākumskola]]; [[Gaujienas internātpamatskola]], [[Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”]]; [[Gaujienas mūzikas un mākslas skola]]; kā arī [[Alūksnes mūzikas skola]]s [[Ape]]s mācību punkts.

• 9 [[kultūras iestādes]] — [[Apes tautas nams]]; [[Gaujienas tautas nams]]; [[Trapenes kultūras nams]]; [[Virešu Saieta nams]]; [[Apes bibliotēka]]; [[Gaujienas bibliotēka]]; [[Trapenes bibliotēka]]; [[Vidagas bibliotēka]]; [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs “Anniņas”.]]

• 2 [[sociālās iestādes]] — [[Sociālās aprūpes centrs “Trapene”]], [[bērnu sociālās aprūpes centrs “Gaujiena”]];

• Apes novada [[sociālais dienests]];

• [[Valsts]] un [[pašvaldība]]s vienotais [[klientu apkalpošanas centrs;]]

• Apes novada [[bāriņtiesa]];

• Apes novada [[dzimtsarakstu nodaļa]];

• [[Administratīvās lietvedības inspektors]];

• Apes novada sporta komplekss;

• Deleģētas funkcijas [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[pašvaldība]]i — [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] pašvaldības policijas, [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] pašvaldības būvvaldes pakalpojumu nodrošināšana Apes novada teritorijā;

• Apes novada teritorijā “Druvas” pieejams EKO laukums un izvietoti vairāki konteineri dalītai atkritumu nodošanai, sadarbībā ar SIA “[[ZAAO]]”.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Tautsaimniecība ==
Apes novada teritorijā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, transporta pārvadājumi, tirdzniecība un mājražošana.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Apes novadā darbojas astoņas [[izglītības iestādes]] — [[Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola]] ar izglītības programmu realizēšanas vietām [[Ape|Apē]] un [[Vidaga|Vidagā]]; [[Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola]], [[Trapenes sākumskola]]; [[Gaujienas internātpamatskola]], [[Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”]]; [[Gaujienas mūzikas un mākslas skola]]; kā arī [[Alūksnes mūzikas skola]]s [[Ape]]s mācību punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/izglitiba/|title=Izglītība|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2017. gada 29. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20171229213540/http://www.apesnovads.lv/izglitiba/}}&lt;/ref&gt;

== Sports ==

Apes novadā pārstāvētie sporta veidi:
* [[Motosports]];
* [[Mopēdu sports]];
* [[Velosports]];
* [[Orientēšanās sports]];
* [[Vieglatlētika]];
* [[Autosports]];
* [[Pauerliftings]];
* [[BMX]];
* [[Basketbols]];
* [[Futbols]];
* [[Volejbols]];
* [[Florbols]];
* [[Pludmales volejbols]];
* [[Novuss]];
* [[Galda teniss]];
* [[Zole (kāršu spēle)|Zolīte]];
* [[Soļošana]];
* [[Airēšana (sports)|Airēšana]];
* [[Nūjošana]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|date=|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
Tradicionālie sporta pasākumi novadā: 
* Starptautiskais motokross [[Vaidavas kauss|„Vaidavas kauss”]] un „[[Zelta Mopēda]]” balvas izcīņa — Apē;
* [[Vivus.lv MTB maratons|Vivus.lv MTB (kalnu velosipēdu) maratona]] posms un “[[Vaidavas kauss|Vaidavas kausa]]” izcīņa velomaratonā — Apē;
* Apes novada sporta spēles;
* [[Pašvaldība]]s darbinieku sporta diena;
* Ūdenstūrisma un kultūras pasākuma — laivojumi pa [[Vaidava (upe)|Vaidavas upi]] — Apē, pa [[Gauja|Gauju]] — Gaujienā un Virešos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|last=|first=|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
Lielākie novada sporta notikumi sportistus un līdzjutējus pulcē [[Motokross|motokrosā]] [[“Vaidavas kauss”]] un [[Vivus.lv MTB maratons|Vivus.lv MTB (kalnu velosipēdu) maratona]] sezonas noslēguma posmā [[Ape|Apē]]. Aktīvi sacensībās piedalās un gūst panākumus [[Zelta mopēda|Zelta mopēdu]] klases braucēji, arī [[Mini MX]] braucēji, [[Motokross ar blakusvāģi|blakusvāģu ekipāža]] un [[bezceļa Trofi automašīnu ekipāžas]]. Veiksmīgi un ar labiem sasniegumiem dažāda mēroga sacensībās startē OK Alūksnes-Apes orientieristi no Gaujienas un Apes.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

Caur Apes novadu ved marķētais starptautiskais velomaršruts [http://tourdelatest.vidzeme.com/lv/ „Tour de Lat Est”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160428225258/http://tourdelatest.vidzeme.com/lv/ |date={{dat|2016|04|28||bez}} }}.

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Apes novadā notiek radoša un aktīva kultūras dzīve, tiek organizēti dažādi pasākumi: vokālo ansambļu skates, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[Koris|koru]] koncerti, [[mazo vokālistu konkurss „Cālis”]], Bērnu svētki, aktīvās atpūtas pasākums „[[Vaidavings]]”, senioru dziesmu un deju svētki ”[[Vasariņas vidū]]”, [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] Mūzikas dienas, [[Ape|Apes pilsētas]] svētki, Pierobežas gadatirgi, vecākās paaudzes dienas, Gada sportists un Gada cilvēks. Daļa no pasākumiem jau kļuvuši tradicionāli. Daudzveidīgie amatiermākslas kolektīvi — [[Vokālais ansamblis|vokālie ansambļi]], [[Koris|kori]], deju kolektīvi u.c., piedalās [[Pagasts|pagastu]] un [[Novads|novada]] svētkos, kaimiņu novadu pasākumos Latvijā un Igaunijā.

Visapmeklētākais pasākums Apē ir Apes pilsētas svētki. Ievērojamu apmeklētāju skaitu ir sasnieguši Pierobežas pavasara un rudens gadatirgi, kurā pulcējās dažādu nozaru tirgotāji gan no [[Latvija]]s, gan no [[Igaunija]]s. Katru gadu ar citu skanējumu iemirdzas ikgadējās [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] Mūzikas dienas Gaujienā.

Izveidota [[Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma apvienība]], lai pētītu, saglabātu un popularizētu novada kultūrvēsturisko mantojumu. Apvienību veido [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs „Anniņas]]”, [[Elīna Zālīte|Elīnas Zālītes]] memoriālā māja, [[Trapenes pagasts|Trapenes pagasta]] novadpētniecības māja, [[Vireši|Virešu]] vēstures istaba&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Dāvis Ozoliņš]] (1856—1908)
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), [[komponists]]
* [[Linards Laicens]] (1883—1938), [[rakstnieks]]
* [[Elīna Zālīte]] (1898—1955), [[Rakstnieks|rakstniece]]
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), [[dzejnieks]]
* [[Aivars Liepa]] (1936—1979)&lt;ref name=&quot;apesnovads.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/|title=Tūrisms|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104193511/http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;
* [[Mairis Levans]] (1967), [[Motosports|motosportists]]
* [[Matīss Karro]] (1991), [[Motosports|motosportists]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/|title=Sports|access-date=2018. gada 2. janvāris|archive-date=2018. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180104201259/http://www.apesnovads.lv/sports-apes-novads/}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas vietas ==
Apes novadā atrodas 29 vietējās nozīmes [[kultūras pieminekļi]] un 33 valsts nozīmes kultūras pieminekļi.

Lielākais kultūras pieminekļu skaits ir [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagastā]], kur atrodas vairāk nekā puse — 60% — no visiem Apes novadā esošajiem kultūras pieminekļiem. Kā nozīmīgākie minami — [[Gaujienas muiža]]s ansamblis, [[Zvārtavas pils]], komponista [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] [[memoriālais muzejs „Anniņās]]”.

Kā nozīmīgākos novada nozīmes kultūras un dabas pieminekļus var minēt [[Apes pilsētas vēsturiskais centrs|Apes pilsētas vēsturisko centru]], [[Elīna Zālīte|Elīnas Zālītes]] memoriālo māju, [[Dāvja Ozoliņa Veco skolu „Jaunrozes]]” un parku, „[[Mikužu]]” saiešanas namu, [[Raganu klintis]] pie [[Vaidava (upe)|Vaidavas upes]], [[Velna pēdas|„Velna pēdas”]] akmeni [[Lūšakrogs|Lūšakrogā]], [[Dzenīšu vītols|Dzenīšu vītolu]] un [[Sīkzaru priede|Sīkzaru priedi.]]

Teritorijas ar lielāko tūrisma potenciālu ir [[Ape]]s pilsēta ar tās vēsturisko centru, [[Vaidava (upe)|Vaidavas]] un [[Gauja]]s upes ielejas, [[Gaujiena]]s apkārtne un [[Trapene]]s ciema apkārtne.&lt;ref name=&quot;apesnovads.lv&quot;/&gt;

{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Apes novadā}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
[[Attēls:Pilsmuižas kungu ēka.jpg|thumb|Gaujienas pilsmuižas kungu dzīvojamā ēka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Apes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>fkg3qa4hx3sbtb35ms2nst303s06s8t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Kulakovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86595</id>
    <revision>
      <id>4525658</id>
      <parentid>4465559</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:43:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7988" sha1="f4ng1r90theeelj1llt8wo5kqn72qup" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Juris Kulakovs
|Attēls           = Juris Kulakovs 1988.jpg
|Att_izm          = 
|Apraksts         = Juris Kulakovs 1988. gadā
|Fons             = solists
|Dz_vārds         = 
|Dzimis           = {{dat|1958|5|20}}
|Vieta_dz         = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līvāni|td=Latvija}}
|Miris            = {{miršanas datums un vecums|2024|2|12|1958|5|20}}
|Instrumenti      = balss, [[akordeons]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]]
|Žanrs            = [[rokmūzika]]
|Nodarbošanās     = komponists, pianists
|Gadi             = 1970. gadi—2024
|Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
|Darbojies_arī    = Arka&lt;br /&gt;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&lt;br /&gt;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]
|Mlapa            =                                                                               
|         Dzimums = V
}}
'''Juris Kulakovs''' (dzimis {{dat|1958|5|20}} [[Līvāni|Līvānos]], miris {{dat|2024|2|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis un [[komponists]]. Darbojās grupās &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; un &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1958. gadā [[Līvāni|Līvānos]] mežziņa Vladimira Kulakova (1922—2011) un skolotājas Veronikas Kulakovas, dzimušas Krušinas, (1927—2023) ģimenē. Mācījās [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolā]] un Līvānu bērnu mūzikas skolā, kur apguva [[akordeons|akordeona]] un trompetes spēli, tad [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā]] akordeona specialitātē (1975—1979),&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/ |accessdate={{dat|2024|3|10||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|2|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; izveidoja instrumentālo džezroka grupu &quot;Arka&quot; un bija viens no pirmajiem [[sintezators|sintezatora]] īpašniekiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;raimonds&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Kulakovs | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/kulakovs_juris.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Menuets | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/menuets.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080605025611/http://www.home.lv/raymond/menuets.html | archivedate = {{dat|2008|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas.

1981. gadā kopā ar daļu &quot;Menueta&quot; dalībnieku izveidoja rokgrupu &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot;,&lt;ref name=&quot;raimonds&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Pērkons | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/perkons.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080504062856/http://www.home.lv/raymond/perkons.html | archivedate = {{dat|2008|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus &quot;Mākslas darbi&quot; (1981) un &quot;Zibens pa dibenu&quot; (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) &quot;Pērkona&quot; koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu &quot;Vēl ir laiks&quot; Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), &quot;Klusā daba ar perspektīvu&quot; (1985) un &quot;Labu vakar&quot; (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu &quot;Latviskā virtuve&quot; &quot;Pērkons&quot; ierakstīja Francijā (1991).&lt;ref&gt;[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#posts Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)]&lt;/ref&gt; Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] koncertprogrammām &quot;Pasmaidi, sirds gaiša kļūs&quot;, &quot;Ārprāc 88&quot; u.c.
Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai.

Māsa Maija Kulakova — [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolas]] skolotāja, mācību grāmatu autore, Tautas daiļamata meistare. Meita — vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska.  

Miris 2024. gada 12. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs|title=Miris mūziķis Juris Kulakovs|website=satori.lv|access-date=2024-02-13|language=lv|archive-date=2024-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222110609/https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs}}&lt;/ref&gt; Par to tika paziņots [[Latvijas Radio 3|Latvijas Radio 3 — Klasika]] ēterā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/|title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Teātra gada balva]] par mūziku A. Sent-Ekziperī &quot;[[Mazais princis|Mazā prinča]]&quot; izrādei Liepājas teātrī (2001)

* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu&lt;ref name='Laikraksts &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; Laidiens: 05.05.2009., Nr. 68'&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Laikraksts &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/191387 |accessdate={{dat|2009|5|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; (2009)
* Apbalvojums &quot;Līvānu goda pilsonis&quot;, ko [[Līvānu novada dome]] piešķīra 2011. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816|title=Latgales Laiks|website=Latgales Laiks|access-date=2025-12-19|language=lv|archive-date=2025-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20251009182627/https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
[[Rīgas Muzikālais teātris]] iestudēja Kulakova mūziklus &quot;Žilī&quot; (1991) un &quot;Latvijas karalis&quot; (1992), [[Daugavpils teātris]] — rokoperu &quot;Čigāns sapnī&quot; (2001).

=== Mūzika teātra izrādēm ===

''Liepājas teātrī:''

* J. Janševska &quot;Dzimtene&quot; (1986)
* Š. Deleinijas &quot;Medus garša&quot; (1987)
* A. Čaka &quot;Psihiskais uzbrukums&quot; (1989)
* V. Šekspīra &quot;Sapnis vasaras naktī&quot; (1992)
* B. Brehta &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot; (1999)
* A. Sent-Ekziperī &quot;Mazais princis&quot; (2001)
* J. Kulakova, J. Petera &quot;Stikla kalns&quot; (2003)

''Jaunajā Rīgas teātrī:''

* F. Vēdekinda &quot;Pavasara atmoda&quot; (1995)
* E. Šņores, J. Rijnieka &quot;Livonijas sapņi&quot; (1997)

''Nacionālajā teātrī:''

* G. Figeiredu &quot;Dons Žuans&quot; (1982)
* Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; (1991)
* Sebastjana, P. Harisa &quot;Bagātību sala&quot; (1992)

=== Citi darbi ===

* Dziesmu cikls &quot;[[Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem]]&quot; (1987)
* Viencēliena opera &quot;Debešķīgā nepieciešamība&quot; (1996)
* Kantāte &quot;Mateja pasija&quot; (1999)
* Dziesmu cikls &quot;Ētera odējs&quot; ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007)
* Līvānu himna (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kulakovs, Juris}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Līvānos dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas ģitāristi]]
[[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>f4ng1r90theeelj1llt8wo5kqn72qup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1914. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94149</id>
    <revision>
      <id>4525726</id>
      <parentid>4198963</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:35:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Silraks</username>
        <id>36716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3616" sha1="dh4f3tw21rjvvc5gsudoanmf4208cmk" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1914|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|thumb|315px|Latvijas — latviešu zemes karte (1911).]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1914]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''.
[[Vidzeme]]s, [[Latgale]]s, [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes tolaik atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]). Sākās [[Pirmais pasaules karš]].

== Notikumi ==
[[Attēls:Beschießung der russischen Hafenstadt Libau am 2. August 1914 durch den Kleinen Kreuzer SMS AUGSBURG. Illustrierte Geschichte des Weltkrieges 1914-15. 1914 1915.jpg|305 px|thumb|Vācijas kreiseris &quot;Augsburg&quot; apšauda Liepāju]]

=== Maijs ===
* [[11. maijs]] — Rīgā atklāts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]].

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — ar [[Liepāja]]s apšaudi Latvijā sākās karadarbība. Pilsētu apšaudīja vācu vieglie [[kreiseri]] &quot;Augsburg&quot; un &quot;Magdeburg&quot;, sabojājot vairākus namus un [[noliktava]]s.
* [[19. augusts]] — pie Ventspils trīs vācu mīnkuģi mēģināja izcelt krastā desantu un sagrābt Užavas bāku. Kad cara armijas robežsargi atsita desantu, karakuģi ar lielgabalu uguni bāku sagrāva.
* [[21. augusts]] — [[Latvija|Latvijā]] tika novērots pilns [[Saules aptumsums]].&lt;ref&gt;http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot1901/SE1914Aug21T.GIF&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[oktobris]] — Liepāju sasniedza divas britu zemūdenes (&quot;E-1&quot; un &quot;E-9&quot;).

=== Novembris ===
* [[17. novembris]] — spēcīga Liepājas apšaude. Vācu kreiseri no jūras apšaudīja bāku, dzelzceļu, kara ostas teritoriju. Tika sapostītas ap 100 pilsētas ēku, kā arī bija cilvēku upuri. Lai bloķētu zemūdeņu kustību priekšostas dienvidu un ziemeļu vārtos vācieši nogremdēja 3 tvaikoņus.

=== Nezināms datums ===
* tika iestudēta [[Rainis|Raiņa]] luga &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt vējiņi!]]&quot;.
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] iegūst [[pilsētas tiesības]].

== Dzimuši ==
* [[1. februāris]] — [[Uldis Koškins|Uldis Knass-Koškins]], aktieris, teātra režisors (miris [[1988. gads Latvijā|1988]])
* [[14. februāris]] — [[Kārlis Sebris]], aktieris (miris [[2009. gads|2009]])
* [[26. februāris]] — [[Vitālijs Rubenis]], politiķis (miris [[1994]])
* [[1. aprīlis]] — [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]], basketbolists (miris [[1985]])
* [[4. maijs]] — [[Jānis Mencis vecākais]], matemātiķis (miris [[2011. gads|2011]])
* [[22. maijs]] — [[Lipmans Berss]] (''Lipman Bers''), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (miris [[1993]])
* [[15. jūnijs]] — [[Eduards Berklavs]], politiķis (miris [[2004]])
* [[24. jūnijs]] — [[Ērika Ferda]], aktrise (mirusi [[1997. gads|1997]])
* [[18. novembris]]. — [[Anatols Imermanis]], Latvijas rakstnieks (miris [[1998]])

== Miruši ==
* [[16. maijs]] — [[Voldemārs Matvejs]], gleznotājs un mākslas teorētiķis, viens no modernisma aizsācējiem latviešu mākslā (dzimis [[1877]].)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; heights=&quot;200px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa tilts Rīga 2008.jpg|&lt;center&gt;[[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]].&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1914. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1914. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>dh4f3tw21rjvvc5gsudoanmf4208cmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romualds Ražuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94961</id>
    <revision>
      <id>4525647</id>
      <parentid>4491259</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jaunāks attēls.</comment>
      <origin>4525647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11720" sha1="jyb31bcirdewaj3vq1tp9shfla8hwwo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Romualds Ražuks
| vārds_orģ           = ''Romualdas Ražukas''
| attēls              = Grāmatas “Posteņos augustā. Atceras žurnālisti” atklāšanas pasākums (55507845419).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Romualds Ražuks 2026. gadā
| amats = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3               = [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums3         = {{dat|2010|05|20|N}}
| term_beigas3         = {{dat|2010|09|09|N}}
| vietnieks3           = [[Māris Dzenītis]]
| priekštecis3         = [[Raimonds Munkevics]]
| pēctecis3            = [[Gatis Truksnis]]
| amats4               = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4         = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas4         = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents4      =
| vicepremjers4        =
| vietnieks4           =
| prezidents4          =
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers4            = 
* [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis4         =
| pēctecis4            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1955|11|19}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[lietuvietis]]
| partija             = 
* [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] &lt;small&gt;(1988—1995)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1997—{{nz}})&lt;/small&gt;
* [[Pilsoniskā savienība|PS]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;
* [[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = [[Inguna Ebela]]
| profesija           = [[ārsts]] [[neiroķirurģija|neiroķirurgs]]
| alma_mater          = [[Viļņas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Romualds Ražuks''' ({{val|lt|Romualdas Ražukas}}; dzimis {{dat|1955|11|19|}}) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[ārsts]] un [[politiķis]]. Bijis otrais [[Latvijas Tautas fronte]]s priekšsēdētājs, pēc tam [[Saeima]]s deputāts un [[Jūrmala]]s domes priekšsēdētājs. [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; biedrs, šobrīd [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā [[Viļņa|Viļņā]]. Studēja [[Viļņas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē. 1985. gadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora grādu. 1986. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur uzsāka darbu [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]]. 1987. gadā piedalījās Latvijas Lietuviešu kultūras biedrības izveidošanā, bet gadu vēlāk iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) darbībā.
1989. gada oktobrī R. Ražuku ievēlēja LTF domē, vēlāk ievēlēja tās valdē. 1990. gadā LTF 3. kongresā Romualdu Ražuku ievēlēja par LTF priekšsēdētāju, nomainot amatā [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]]. Šo amatu viņš saglabāja līdz 1993. gadam, kad kļuva par LTF priekšsēdētāja vietnieku.
1995. gadā par īpašiem nopelniem valsts labā ar Saeimas lēmumu R. Ražukam piešķīra Latvijas pilsonību.

1997. gadā R. Ražuks iestājās savienībā &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; un {{dat|1997|03|03||bez}} kļuva par [[Rīgas dome]]s deputātu un frakcijas vadītāju. 1998. gadā no tās pašas partijas saraksta [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[7. Saeima]]s deputātu, 2001. gadā par Saeimas priekšsēdētāja biedru [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] vietā. Pēc Saeimas deputāta pilnvaru beigām strādāja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] un [[NATO]] pārstāvniecībā Dienvidkaukāzā. 2002. gadā nesekmīgi kandidējis [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], bet 2004. gadā [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].

2008. gada aprīlī piedalījās partijas &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot; dibināšanas kongresā&lt;ref&gt;[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] — [http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20823194 Par 'Pilsoniskās savienības' priekšsēdētāju ievēl Kalnieti]&lt;/ref&gt;, bet [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[Jūrmala]]s pilsētas domes deputātu no šīs pašas partijas&lt;ref&gt;[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]] — [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis Jūrmalas pilsētas dome &quot;PILSONISKĀ SAVIENĪBA&quot; deputātu kandidātu saraksts ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090922043726/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis |date={{dat|2009|09|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;, sākotnēji darbojies domes opozīcijā. {{dat|2010|5|20||bez}} ievēlēts par Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju, nomainot amatā [[Raimonds Munkevics|Raimondu Munkevicu]],&lt;ref&gt;Tvnet.lv — [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331724-par_jauno_jurmalas_meru_ievel_romualdu_razuku Par jauno Jūrmalas mēru ievēl Romualdu Ražuku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100523052820/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/331724-par_jauno_jurmalas_meru_ievel_romualdu_razuku |date={{dat|2010|05|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet jau {{dat|2010|9|9||bez}} mēra amatu zaudējis [[Gatis Truksnis|Gatim Truksnim]].&lt;ref&gt;Diena.lv — [http://diena.lv/lat/politics/regions/razuks-zaude-jurmalas-mera-amatu Par Jūrmalas mēru ievēlēts Gatis Truksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100912141432/http://diena.lv/lat/politics/regions/razuks-zaude-jurmalas-mera-amatu |date={{dat|2010|09|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2011. gada jūlijā paziņoja par izstāšanos no &quot;Pilsoniskās savienības&quot; un pievienošanos jaunveidojamajai [[Zatlera Reformu partija]]i.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = FOTO {{!}} Ražuks nolēmis izstāties no PS un pievienoties Zatlera partijai | publisher = Diena | date = 2011. gada 19. jūlijā | accessdate = 2011. gada 19. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/foto-razuks-nolemis-izstaties-no-ps-un-pievienoties-zatlera-partijai-13892840 }}&lt;/ref&gt; No tās saraksta [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu. 2014. gada maijā pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; tai pašā gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;, taču netika ievēlēts.

2022. gadā pievienojās [[Latvijas Reģionu apvienība]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/386186-pirms-velesanam-partijas-turpina-piesaistit-jaunus-biedrus.htm|title=Pirms vēlēšanām partijas turpina piesaistīt jaunus biedrus|website=nra.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, taču netika ievēlēts. No šī paša saraksta kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], netika ievēlēts arī šoreiz. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts pašvaldībā no &quot;Apvienotā saraksta&quot;.

== Apgalvojumi ==
R. Ražuks ir apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]], kā arī Lietuvas apbalvojumu V pakāpes [[Lietuvas Ģedimina ordenis|Ģedimina ordeni]].

=== Hobiji ===
Izveidojis ugunsdzēsības automobiļu modeļu kolekciju, ko uzdāvināja [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs|Latvijas Ugunsdzēsības muzejam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&amp;news_item=ugunsdzesibas-automobilu-modeli-no-romualda-razuka-alekseja-skaredova-un-erika-vijupa-kolekcijam-11220|title=Ugunsdzēsības automobiļu modeļi no Romualda Ražuka, Alekseja Skaredova un Ērika Vijupa kolekcijām|website=iksd.riga.lv|access-date=2025-05-18}}&lt;/ref&gt;

== VDK kartotēka ==
2018. gada 20. decembrī, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka tajā ir iekļauts arī R. Ražuks, taču nevis kā aģents, bet kā kandidāts uz savervēšanu un savervēšanas datuma attiecīgi nav. Ražuks paziņoja, ka viņam par šo cerību viņu savervēt nekas nav zināms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cekas-maisos-atrodami-ari-lidz-sim-neizskanejusi-politiku-vardi-dala-nesadarbosanos-pieradijusi-tiesa.a303742/ LSM.LV «Čekas maisos» atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi; daļa nesadarbošanos pierādījuši tiesā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/94#&amp;gid=1&amp;pid=39 VDK kartīte: Romualds Ražuks]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Romualds Ražuks}}
* [https://web.archive.org/web/20160305150403/http://www.latvijaslaudis.lv/users/razuks_romualds/ gramata21.lv] R. Ražuka biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Munkevics]] | virsraksts = [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jūrmalas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2010|05|20|N}} — {{dat|2010|09|09|N}} | pēc = [[Gatis Truksnis]] }}
{{kastes beigas}}

{{Jūrmalas pašvaldības vadītāji}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}
{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 1997}}

{{DEFAULTSORT:Ražuks, Romualds}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viļņā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas lietuvieši]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Jūrmalas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Viļņas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>jyb31bcirdewaj3vq1tp9shfla8hwwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādaži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101503</id>
    <revision>
      <id>4525427</id>
      <parentid>4495170</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:36:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nikan king pacific</username>
        <id>150679</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4525427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11063" sha1="k6s15a19rj76j052uvvhazmt2d7jq6a" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}} 67
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ādaži
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg
| image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = {{dat|2022|7|1}}
| area_total_km2 = 8.8
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2026
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 7987
| population_density_km2 = auto
| latd = 57
| latm = 4
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 19
| longs = 25
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 7
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-2164 Ādaži
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā [[Pierīga|Pierīgā]]. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs, šeit atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs &quot;Strautiņš&quot;, vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].&lt;ref&gt;[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==

Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}&lt;/ref&gt;

* Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] &quot;aži&quot;. Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem.
* [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]].

== Vēsture ==
{{galvenais|Ādažu vēsture}}
Ādažu pilsēta veidojusies ap Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,&lt;ref&gt;Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.&lt;/ref&gt; bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]].

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]], un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] &quot;Ādaži&quot; centru. 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot Ādažu ciemu, kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Adazu-ciems|title=Summa comune - Ādažu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību.

2022. gada 1. jūlijā [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|303
|1970|587
|1979|3450
|1989|4000
|2000|4241
|2006|4610
|2011|5773
|2022|7482
}}

== Saimniecība ==
Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs &quot;[[Berlat Grupa]]&quot;, jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs &quot;Ādažu desu darbnīca&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016501&amp;id=391 |title=Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203743/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016501&amp;id=391 }}&lt;/ref&gt;

Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā.

Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu &quot;[[Laima (zīmols)|Laima]]&quot;, &quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot; un ārvalstu zīmolu saldumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
* [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors;
* [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881—?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}&lt;/ref&gt;
* [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā);
* [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu &quot;Ādaži&quot;);
* [[Kārlis Taube]], gleznotājs

== Sports ==

=== Sporta komandas un klubi ===

==== Basketbols ====

* [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]])

==== Futbols ====

* [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs &quot;Ādaži&quot; {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Florbols ====

* [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]])

==== Citi ====

* Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola

=== Sporta būves ===

* Ādažu stadions
* Ādažu Sporta centrs

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Adazi1.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Ādažu Kultūras centrs]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi2.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu novada dome]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi3.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Vējupe]] pie Gaujas ielas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi4.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Gaujas iela Ādažos&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi5.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu sākumskola]]s ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi6.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu vidusskola]]s ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi7.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi8.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi9.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pirmās un Gaujas ielu krustojums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ādažu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādaži| ]]</text>
      <sha1>k6s15a19rj76j052uvvhazmt2d7jq6a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525431</id>
      <parentid>4525427</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Nikan king pacific|Nikan king pacific]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <origin>4495170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11060" sha1="prbofvt0hb3gupluxqfdhnk4qk13715" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|novada pilsētu Ādaži|Ādaži (nozīmju atdalīšana)|Ādaži}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ādaži
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Adazu centrs no augsas foto Ilze Filipova.jpg
| image_caption = Ādažu centrs no putna lidojuma
| pushpin_map = Latvija#Ādažu novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = {{dat|2022|7|1}}
| area_total_km2 = 8.8
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2026
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2783 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 7987
| population_density_km2 = auto
| latd = 57
| latm = 4
| lats = 37
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 19
| longs = 25
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 7
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-2164 Ādaži
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Ādaži''' ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā [[Pierīga|Pierīgā]]. Atrodas pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]], 21,6 km no [[Rīga]]s centra. Pilsēta ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] centrs, šeit atrodas novada administratīvās iestādes, skolas ([[Ādažu vidusskola]], [[Ādažu sākumskola]] un [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]), bērnudārzs &quot;Strautiņš&quot;, vairāki veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Ādažus divās daļās dala Gaujas atteka [[Vējupe]].&lt;ref&gt;[http://www.adazi.lv/page/194 Ādaži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150504060310/http://www.adazi.lv/page/194 |date={{dat|2015|05|04||bez}} }}, adazi.lv&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==

Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/|title=Ādažu vēsture|website=Ādažu novads|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401082756/http://www.adazi.lv/novads/adazu-vesture/}}&lt;/ref&gt;

* Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis ''Aa'', reti sastopams bijis arī — ''Ada Flusing''. Iespējams, ka ''Ada'' ticis savienots ar Vidzemes [[lībieši]]em raksturīgo [[Galotne (valodniecība)|galotni]] &quot;aži&quot;. Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, [[Ainaži]], [[Allaži]], [[Limbaži]], [[Ropaži]], [[Suntaži]], [[Tiegaži]], [[Vangaži]], [[Vidriži]]) tiek uzskatīti par [[Somugri|somugru]] cilmes vārdiem.
* [[Jānis Endzelīns]] savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ''ādøs'' ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem [[Ezers|ezeriem]].

== Vēsture ==
{{galvenais|Ādažu vēsture}}
Ādažu pilsēta veidojusies ap Gaujas muižas (arī Ādažu muiža, ''Aahof'') jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,&lt;ref&gt;Bienenstamm, H. von. ''Geographischer Arbiss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland''. Riga: bei Deubner, 1826. S.227.&lt;/ref&gt; bet pilsētas jaunākā daļa [[Vējupe]]s labajā krastā — ap Rembergu muižas (arī Remberģu muiža, ''Ringenberg'') centru. Pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas tika izveidots [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts]].

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] 1945. gadā pagastā nodibināja Ādažu [[Ciema padome|ciema padomi]], un no 1948. gada ciems kļuva par [[Kolhozs|kolhoza]] &quot;Ādaži&quot; centru. 1949. gadā likvidēja pagastu un apriņķi, izveidojot Ādažu ciemu, kurš ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Carnikava]]s ciemu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Adazu-ciems|title=Summa comune - Ādažu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā no Ādažu pagasta atdalījās [[Carnikavas pagasts]]. 2006. gadā Ādaži kļuva par [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] centru, un 2009. gadā novads kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību.

2022. gada 1. jūlijā [[Saeima]] Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/|title=Ādaži kļūst par pilsētu!|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-01|date=2022-07-01|language=lv|archive-date=2022-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703095131/https://www.adazi.lv/adazi-klust-par-pilsetu/}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|303
|1970|587
|1979|3450
|1989|4000
|2000|4241
|2006|4610
|2011|5773
|2022|7482
}}

== Saimniecība ==
Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs &quot;[[Berlat Grupa]]&quot;, jūras produktu konservu ražotājs ''KH Select'', vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja ''Hornbaek Baltic'', gaļas ražotājs &quot;Ādažu desu darbnīca&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016501&amp;id=391 |title=Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem |access-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222203743/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100016501&amp;id=391 }}&lt;/ref&gt;

Plaši pazīstams zīmols ir [[Ādažu čipsi]] (agrāk AS ''Latfood''), kurš ietilpst [[Orkla Latvija|''Orkla Latvija'' grupā]] un kura pirmsākumi meklējami kartupeļu salmiņu ražotnes izveidē pilsētas [[Jaunkūlas|Jaunkūlu]] apkaimē 1972. gadā.

Ādažiem pieguļošā [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieku]] ciema teritorijā, otrpus šosejai, atrodas divas ''Orkla'' pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu &quot;[[Laima (zīmols)|Laima]]&quot;, &quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot; un ārvalstu zīmolu saldumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://orkla.lv/jaunumi/svinigi-atklaj-jauno-laimas-razotni-adazos/|title=Svinīgi atklāj jauno “Laimas” ražotni Ādažos|website=Orkla Latvija|access-date=2022-07-22|date=2021-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/|title=Ādažos top modernākais cepumu ražošanas centrs Baltijā un Skandināvijā, aicina darbā 250 darbiniekus|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-22|date=2022-02-24|language=lv|archive-date=2022-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220925083438/https://www.adazi.lv/adazos-top-modernakais-cepumu-razosanas-centrs-baltija-un-skandinavija-aicina-darba-250-darbiniekus/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.09.2023-orkla-investe-vairak-neka-100-miljonus-eiro-baltija-lielakaja-cepumu-un-vafelu-razotne.a523859/|title=«Orkla» investē vairāk nekā 100 miljonus eiro Baltijā lielākajā cepumu un vafeļu ražotnē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
* [[Fēlikss Cielēns]], politiķis, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministrs]] (1926—1928), [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] autors;
* [[Jānis Alfrēds Kalniņš]] (1881—?), [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] valdes vecākais starpkaru Latvijas laikā;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Vecā pagastmāja / nams ar stāstu *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2014/01/veca-pagastmaja-nams-ar-stastu.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2014. gada 22. janvāris|access-date=2026-03-26}}&lt;/ref&gt;
* [[Eduards Grantskalns]], lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs (ilglaicīgi dzīvojis vēsturiskajā Ādažu pagastā);
* [[Alberts Kauls]], lauksaimnieks un politiķis (ilglaicīgi vadījis kolhozu &quot;Ādaži&quot;);
* [[Kārlis Taube]], gleznotājs

== Sports ==

=== Sporta komandas un klubi ===

==== Basketbols ====

* [[BK Ādaži]]/Daily (Latvijas [[Reģionālā basketbola līga]])

==== Futbols ====

* [[FK Ādaži]] (piedalās jauniešu čempionātios un [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/futbola-klubs-adazi|title=Futbola klubs &quot;Ādaži&quot; {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Florbols ====

* [[FBK SĀC]] (kopīgi ar Saulkrastiem un Carnikavu, [[Elvi florbola līga]])

==== Citi ====

* Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skola

=== Sporta būves ===

* Ādažu stadions
* Ādažu Sporta centrs

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Adazi1.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Ādažu Kultūras centrs]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi2.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu novada dome]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi3.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Vējupe]] pie Gaujas ielas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi4.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Gaujas iela Ādažos&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi5.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu sākumskola]]s ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi6.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Ādažu vidusskola]]s ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi7.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[Gaujas—Baltezera kanāls|Gaujas-Baltezera kanāla]] slūžas pie Gaujas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi8.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Tilts pār Gauju Ādažos ([[Kadaga|Kadagas]] tilts)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Adazi9.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gaujas iela Ādažos.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pirmās un Gaujas ielu krustojums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ādažu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādaži| ]]</text>
      <sha1>prbofvt0hb3gupluxqfdhnk4qk13715</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaharova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106276</id>
    <revision>
      <id>4525625</id>
      <parentid>4398271</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:27:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="370" sha1="dpfxkxxr3p0rog9gochv07nbpcxrr49" xml:space="preserve">'''Zaharova''' var būt:

* [[Kristīna Zaharova]] (1989) — Latvijas dziedātāja;
* [[Marija Zaharova]] (''Мария Захарова''; 1975) — Krievijas diplomāte;
* [[Zaharova (Robežnieku pagasts)|Zaharova]] — apdzīvota vieta Robežnieku pagastā.

== Skatīt arī ==
* [[Zaharovs]]

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}
[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>dpfxkxxr3p0rog9gochv07nbpcxrr49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonijs Pārkers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107532</id>
    <revision>
      <id>4525563</id>
      <parentid>4222727</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10748" sha1="7aydcbraa0lniyyxi846t0oxu06bt0r" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tonijs Pārkers
 |       vārds_orig = ''Tony Parker''
 |           attēls = Tony Parker France 20260704 (2).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tonijs Pārkers 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Viljams Entonijs Pārkers
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|5|17}}
 |          dz_viet = {{vieta|Beļģija|Brige}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[francūzis]]
 |           garums = {{mērv|cm=188}}
 |            svars = {{mērv|kg=84}}
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1999
 |         kar_beig = 2019
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Francija}} ''[[ASVEL Basket]]''
 |           numurs = 
 |            amats = prezidents, galvenais treneris
 |             līga = ''[[Francijas Nacionālā basketbola līga|LNB Élite]]'', [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 28.
 |          dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1999—2001
 |          klubs 1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Basket Racing&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2001—2018
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2011
 |          klubs 3 = {{flaga|Francija}} [[Vilērbānas ASVEL]]
 |         kl_sez 4 = 2018—2019
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|Francija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{NBA Finals Year|2003}}, {{NBA Finals Year|2005}}, {{NBA Finals Year|2007}}, {{nbafy|2014}})
* [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas MVP]] ({{NBA Finals Year|2007}})
* 6× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|2006}}–{{nasg|2007}}, {{nasg|2009}}, {{nasg|2012}}–{{nasg|2014}})
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{nbay|2011|end}}–{{nbay|2013|end}})
* [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] ({{nbay|2008|end}})
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{nbay|2001|end}})
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|Francija}}}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}}
{{Medal|Silver|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}}
{{Medal|Bronze|[[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Serbija un Melnkalne 2005]]|Basketbols}}
{{Medal|Bronze|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}}
}}
'''Viljams Entonijs &quot;Tonijs&quot; Pārkers''' ({{val|en|William Anthony &quot;Tony&quot; Parker}};&lt;ref name=bio&gt;[http://www.nba.com/playerfile/tony_parker/bio.html Tony Parker Info Page — Bio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221062734/http://www.nba.com/playerfile/tony_parker/bio.html |date={{dat|2007|02|21||bez}} }}, nba.com, accessed 17 June 2007&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1982|5|17}} [[Brige|Brigē]], [[Beļģija|Beļģijā]]) ir bijušais [[Francija]]s&lt;ref&gt;[http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.teamID_282.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.playerID_28162.html Tony Parker] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070915175219/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.teamID_282.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.playerID_28162.html |date={{dat|2007|09|15||bez}} }}, eurobasket2007.org, accessed 8 March 2009.&lt;/ref&gt; [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Francijas basketbola izlase|Francijas basketbola valstsvienības]] spēlētājs. [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētājs un turnīra labākais spēlētājs. Lielāko karjeras daļu (17 sezonas) pārstāvēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]], kura sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempions|NBA čempionu]]. 2019. gadā beidza profesionāļa karjeru, būdams [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]] spēlētājs.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par basketbola kluba īpašnieku un [[treneris|treneri]]. Šobrīd viņš ir [[Francijas Nacionālā basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba ''[[ASVEL Basket]]'' lielākais īpašnieks, kopš 2014. gada — kluba prezidents, bet kopš 2026. gada — arī tā galvenais treneris.

== Karjera ==
Profesionāļa karjeru uzsāka Francijā, [[Parīzes &quot;Basket Racing&quot;]] kluba sastāvā.

[[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] izraudzījās ar kopējo 28. kārtas numuru. T. Pārkers ātri kļuva par vienības pamatsastāva saspēles vadītāju, izkonkurējot [[Antonio Danielss|Antonio Danielsu]] (jau [[2001.—2002. gada NBA sezona|debijas sezonā]] viņš gāja sākumsastāvā 72 no 77 spēlēm). Ar T. Pārkeru kā komandas saspēles vadītāju &quot;Spurs&quot; izcīnīja četrus [[NBA čempions|NBA čempionu titulus]] (2003, 2005, 2007, 2014). 2007. gadā viņš tika atzīts par [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]] (MVP). T. Pārkers ir piedalījies sešās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlēs]], 2009. gadā tika iekļauts līgas simboliskajā trešajā izlasē, vēl trīs reizes iekļauts simboliskajā otrajā izlasē.

[[2011. gada NBA lokauts|2011. gada NBA lokauta]] laikā spēlēja sev daļēji piederošā [[Francija]]s kluba [[Vilērbānas ASVEL]] sastāvā.

2018. gada vasarā T. Pārkers kā brīvas aģents noslēdza divu gadu līgumu ar [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]], kas kļuva par viņa otro NBA klubu pēc 17 sezonām &quot;Spurs&quot;. Tās sastāvā viņš ieņēma otrā saspēles vadītāja lomu, mainot [[Kemba Volkers|Kemba Volkeru]].

2019. gada 10. jūnijā T. Pārkers paziņoja par profesionalā basketbola karjeras beigām.

== Francijas izlase ==
Francijas izlasē T. Pārkers debitēja 2000. gada 22. novembrī spēlē pret [[Turcijas basketbola izlase|Turciju]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/ec_viriesiem_2011/09082011-parkeram_simta_spele_francijas_izlase Pārkeram simtā spēle Francijas izlasē], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; Tās sastāvā ir izcīnījis bronzas medaļu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]], sudraba medaļu [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]] un zeltu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas čempionātā]]. 2011. un 2013. gada Eiropas čempionātā viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, 2013. gadā tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] laikā T. Pārkers kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros, apsteidzot grieķi [[Niks Galis|Niku Gali]].

== Privātā dzīve ==
T. Pārkers dzimis [[Beļģija]]s pilsētā [[Brige|Brigē]], bet izaudzis [[Francija|Francijā]]. Viņa tēvs Tonijs Pārkers vecākais ir [[amerikāņi|amerikānis]], arī bijis profesionāls basketbolists, savukārt māte Pamela Fairstouna ir dzimusi [[Nīderlande|Nīderlandē]] un bijusi modele.

2007. gadā T. Pārkers apprecējās ar amerikāņu aktrisi [[Eva Longorija|Evu Longoriju]] (pazīstama no [[American Broadcasting Company|ABC]] seriāla &quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot;),&lt;ref name=wed&gt;[http://apnews.myway.com/article/20070706/D8Q74DKG1.html Parker, Longoria Attend Civil Ceremony]{{Novecojusi saite}}, apnews.myway.com, accessed 7 July 2007&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42302-parize_apprecas_eva_longorija_un_tonijs_parkers |title=Parīzē apprecas Eva Longorija un Tonijs Pārkers |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100912133832/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42302-parize_apprecas_eva_longorija_un_tonijs_parkers }}&lt;/ref&gt; taču 2011. gada janvārī pāris izšķīrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/33704/tonijs-parkers-un-eva-longorija-skiras |title=Tonijs Pārkers un Eva Longorija šķiras |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120000329/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/33704/tonijs-parkers-un-eva-longorija-skiras |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41058/longorija-tiekas-ar-krusas-brali |title=Longorija tiekas ar Krusas brāli |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120001127/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41058/longorija-tiekas-ar-krusas-brali |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spurs 2006–07 NBA čempioni}}
{{Spurs 2013–14 NBA čempioni}}
{{Francija sastāvs Eurobasket 2013}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pārkers, Tonijs}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Šarlotas &quot;Hornets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Rietumflandrijā dzimušie]]</text>
      <sha1>7aydcbraa0lniyyxi846t0oxu06bt0r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525564</id>
      <parentid>4525563</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:19:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10744" sha1="3oc55sdxi7t2xd28o67ltlxh0i2qs6m" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tonijs Pārkers
 |       vārds_orig = ''Tony Parker''
 |           attēls = Tony Parker France 20260704 (2).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tonijs Pārkers 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = Viljams Entonijs Pārkers
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|5|17}}
 |          dz_viet = {{vieta|Beļģija|Brige}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[francūzis]]
 |           garums = {{mērv|cm=188}}
 |            svars = {{mērv|kg=84}}
 |              poz = [[Saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1999
 |         kar_beig = 2019
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Francija}} ''[[ASVEL Basket]]''
 |           numurs = 
 |            amats = prezidents, galvenais treneris
 |             līga = ''[[Francijas Nacionālā basketbola līga|LNB Élite]]'', [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 28.
 |          dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1999—2001
 |          klubs 1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Basket Racing&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2001—2018
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2011
 |          klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[ASVEL Basket]]''
 |         kl_sez 4 = 2018—2019
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|Francija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{NBA Finals Year|2003}}, {{NBA Finals Year|2005}}, {{NBA Finals Year|2007}}, {{nbafy|2014}})
* [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas MVP]] ({{NBA Finals Year|2007}})
* 6× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|2006}}–{{nasg|2007}}, {{nasg|2009}}, {{nasg|2012}}–{{nasg|2014}})
* 3× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{nbay|2011|end}}–{{nbay|2013|end}})
* [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] ({{nbay|2008|end}})
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{nbay|2001|end}})
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|Francija}}}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}}
{{Medal|Silver|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}}
{{Medal|Bronze|[[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Serbija un Melnkalne 2005]]|Basketbols}}
{{Medal|Bronze|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}}
}}
'''Viljams Entonijs &quot;Tonijs&quot; Pārkers''' ({{val|en|William Anthony &quot;Tony&quot; Parker}};&lt;ref name=bio&gt;[http://www.nba.com/playerfile/tony_parker/bio.html Tony Parker Info Page — Bio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221062734/http://www.nba.com/playerfile/tony_parker/bio.html |date={{dat|2007|02|21||bez}} }}, nba.com, accessed 17 June 2007&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1982|5|17}} [[Brige|Brigē]], [[Beļģija|Beļģijā]]) ir bijušais [[Francija]]s&lt;ref&gt;[http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.teamID_282.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.playerID_28162.html Tony Parker] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070915175219/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.teamID_282.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.playerID_28162.html |date={{dat|2007|09|15||bez}} }}, eurobasket2007.org, accessed 8 March 2009.&lt;/ref&gt; [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Francijas basketbola izlase|Francijas basketbola valstsvienības]] spēlētājs. [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētājs un turnīra labākais spēlētājs. Lielāko karjeras daļu (17 sezonas) pārstāvēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubu [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]], kura sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempions|NBA čempionu]]. 2019. gadā beidza profesionāļa karjeru, būdams [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]] spēlētājs.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par basketbola kluba īpašnieku un [[treneris|treneri]]. Šobrīd viņš ir [[Francijas Nacionālā basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba ''[[ASVEL Basket]]'' lielākais īpašnieks, kopš 2014. gada — kluba prezidents, bet kopš 2026. gada — arī tā galvenais treneris.

== Karjera ==
Profesionāļa karjeru uzsāka Francijā, [[Parīzes &quot;Basket Racing&quot;]] kluba sastāvā.

[[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] izraudzījās ar kopējo 28. kārtas numuru. T. Pārkers ātri kļuva par vienības pamatsastāva saspēles vadītāju, izkonkurējot [[Antonio Danielss|Antonio Danielsu]] (jau [[2001.—2002. gada NBA sezona|debijas sezonā]] viņš gāja sākumsastāvā 72 no 77 spēlēm). Ar T. Pārkeru kā komandas saspēles vadītāju &quot;Spurs&quot; izcīnīja četrus [[NBA čempions|NBA čempionu titulus]] (2003, 2005, 2007, 2014). 2007. gadā viņš tika atzīts par [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]] (MVP). T. Pārkers ir piedalījies sešās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlēs]], 2009. gadā tika iekļauts līgas simboliskajā trešajā izlasē, vēl trīs reizes iekļauts simboliskajā otrajā izlasē.

[[2011. gada NBA lokauts|2011. gada NBA lokauta]] laikā spēlēja sev daļēji piederošā [[Francija]]s kluba ''[[ASVEL Basket]]'' sastāvā.

2018. gada vasarā T. Pārkers kā brīvas aģents noslēdza divu gadu līgumu ar [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]], kas kļuva par viņa otro NBA klubu pēc 17 sezonām &quot;Spurs&quot;. Tās sastāvā viņš ieņēma otrā saspēles vadītāja lomu, mainot [[Kemba Volkers|Kemba Volkeru]].

2019. gada 10. jūnijā T. Pārkers paziņoja par profesionalā basketbola karjeras beigām.

== Francijas izlase ==
Francijas izlasē T. Pārkers debitēja 2000. gada 22. novembrī spēlē pret [[Turcijas basketbola izlase|Turciju]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/ec_viriesiem_2011/09082011-parkeram_simta_spele_francijas_izlase Pārkeram simtā spēle Francijas izlasē], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; Tās sastāvā ir izcīnījis bronzas medaļu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]], sudraba medaļu [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]] un zeltu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas čempionātā]]. 2011. un 2013. gada Eiropas čempionātā viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, 2013. gadā tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] laikā T. Pārkers kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros, apsteidzot grieķi [[Niks Galis|Niku Gali]].

== Privātā dzīve ==
T. Pārkers dzimis [[Beļģija]]s pilsētā [[Brige|Brigē]], bet izaudzis [[Francija|Francijā]]. Viņa tēvs Tonijs Pārkers vecākais ir [[amerikāņi|amerikānis]], arī bijis profesionāls basketbolists, savukārt māte Pamela Fairstouna ir dzimusi [[Nīderlande|Nīderlandē]] un bijusi modele.

2007. gadā T. Pārkers apprecējās ar amerikāņu aktrisi [[Eva Longorija|Evu Longoriju]] (pazīstama no [[American Broadcasting Company|ABC]] seriāla &quot;[[Bīstamās mājsaimnieces]]&quot;),&lt;ref name=wed&gt;[http://apnews.myway.com/article/20070706/D8Q74DKG1.html Parker, Longoria Attend Civil Ceremony]{{Novecojusi saite}}, apnews.myway.com, accessed 7 July 2007&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42302-parize_apprecas_eva_longorija_un_tonijs_parkers |title=Parīzē apprecas Eva Longorija un Tonijs Pārkers |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100912133832/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42302-parize_apprecas_eva_longorija_un_tonijs_parkers }}&lt;/ref&gt; taču 2011. gada janvārī pāris izšķīrās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/33704/tonijs-parkers-un-eva-longorija-skiras |title=Tonijs Pārkers un Eva Longorija šķiras |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120000329/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/33704/tonijs-parkers-un-eva-longorija-skiras |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41058/longorija-tiekas-ar-krusas-brali |title=Longorija tiekas ar Krusas brāli |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120001127/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/41058/longorija-tiekas-ar-krusas-brali |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spurs 2006–07 NBA čempioni}}
{{Spurs 2013–14 NBA čempioni}}
{{Francija sastāvs Eurobasket 2013}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pārkers, Tonijs}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Šarlotas &quot;Hornets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Rietumflandrijā dzimušie]]</text>
      <sha1>3oc55sdxi7t2xd28o67ltlxh0i2qs6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Dobelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111657</id>
    <revision>
      <id>4525471</id>
      <parentid>4224552</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:33:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4525471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8306" sha1="qeejb3o750rl8gv2gkyazhtqdcn1n7q" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Dobelis
| attēls              = Juris Dobelis.jpg
| amats               = Saeimas deputāts
| apraksts = Juris Dobelis 2006. gadā
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1940|7|8}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1988-1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] &lt;small&gt;(1988—1993)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[ķīmija|ķīmiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}

'''Juris Dobelis''' (dzimis {{dat|1940|7|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]] un [[politika|politiķis]], bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]], šobrīd — [[VL-TB/LNNK|Nacionālo apvienību]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gadā futbolista, vēlākā trenera [[Jānis Dobelis (futbolists)|Jāņa Dobeļa]] ģimenē.
Mācījās [[Rīgas 35. vidusskola|Rīgas 35. vidusskolā]]. 1963. gadā pabeidza studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas fakultātē, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Strādāja stikla rūpnīcā &quot;Sarkandaugava&quot;, pēc tam Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, Koksnes ķīmijas institūtā, par ķīmijas skolotāju [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]], Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā un tehniskajā centrā &quot;Laukceltnieks&quot;.

Līdztekus J. Dobelis darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par [[Latvijas vēsture]]s un kultūras mantojuma saglabāšanu. Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu un sakopšanu.

== Politiskā darbība ==
Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]] iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF) un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā kandidēja [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts [[Saulkrasti|Saulkrastu]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju &quot;Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu&quot;]].

Pirms 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] J. Dobelis, atšķirībā no daudziem citiem tā laika vadošajiem politiķiem, nemainīja politisko piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte piedalījās, bet netika ievēlēta [[5. Saeima|5. Saeimā]], taču J. Dobelis tajā kļuva par LNNK Saeimas deputāta [[Odisejs Kostanda|Odiseja Kostandas]] palīgu.

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK/[[LZP]] saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī [[6. Saeima|6. Saeimā]]. Pēc tam viņš bija arī visu nākamo Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts jau no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]: [[7. Saeima|7. Saeimā]], [[8. Saeima|8. Saeimā]] (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu parlamentā vispirms [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtam Valdim Kristovskim]], pēc tam [[Guntars Krasts|Guntaram Krastam]] noliekot mandātus) un [[9. Saeima|9. Saeimā]]. J. Dobelis bija pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes. Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās kandidēja 2010. gadā, kad no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 10. Saeimā]].

== Apbalvojumi ==
J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|title= Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.|accessdate= |format= .doc|publisher= Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|page= 26|archiveurl= https://web.archive.org/web/20130925121518/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|archivedate= {{dat|2013|09|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Skandāli ==
2016. gadā uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] izdeva memuārus &quot;Iļģuciema pašpuikas stāsti&quot;, kuras vienā nodaļā apgalvoja, ka, lai netiktu slēgtas Krūmiņam piederošas noliktavas, [[TB/LNNK]] partijas pārstāvji viņam pieprasījuši mēnesī maksāt 10 000 dolāru, bet pēc Krūmiņa sarunas ar tā laika ministru prezidentu [[Vilis Krištopāns|Vili Krištopānu]] summa samazināta līdz 300 latiem, kas katru mēnesi esot bijusi jāizmaksā partijas biedram Jurim Dobelim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/julija-krumina-gramata-valdibas-rekets-un-300-latu-alga-tevzemietim.d?id=48292627}}&lt;/ref&gt; Dobelis apstiprināja, ka šādu naudu tiešām saņēmis un par tās saņemšanu katru reizi parakstījies, taču noliedza Krūmiņa apgalvojumu par [[rekets|reketu]], apgalvojot, ka tā esot bijusi alga par darbu, ko viņš darījis pie Krūmiņa un ka no 1993. līdz 1994. gadam, kad aprakstītais, visticamāk, norisinājies, viņš nemaz neesot bijis TB/LNNK biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dobelis-atzist-ka-no-krumina-sanemis-naudu-na-apgalvo-ka-vairs-nav-ta-pati-partija.d?id=48295001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140313192123/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dobelis_juris gramata21.lv] J. Dobeļa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Juris}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>qeejb3o750rl8gv2gkyazhtqdcn1n7q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525472</id>
      <parentid>4525471</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:34:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4525472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8307" sha1="j6gm7yzju2mttrsmgl6noqyr9y3ov2b" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Dobelis
| attēls              = Juris Dobelis.jpg
| amats               = Saeimas deputāts
| apraksts = Juris Dobelis 2006. gadā
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1940|7|8}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1988-1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] &lt;small&gt;(1988—1993)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[ķīmija|ķīmiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}

'''Juris Dobelis''' (dzimis {{dat|1940|7|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]] un [[politika|politiķis]], bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]], šobrīd — [[VL-TB/LNNK|Nacionālo apvienību]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gadā futbolista, vēlākā trenera [[Jānis Dobelis (futbolists)|Jāņa Dobeļa]] ģimenē.
Mācījās [[Rīgas 35. vidusskola|Rīgas 35. vidusskolā]]. 1963. gadā pabeidza studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas fakultātē, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Strādāja stikla rūpnīcā &quot;Sarkandaugava&quot;, pēc tam Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, Koksnes ķīmijas institūtā, par ķīmijas skolotāju [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]], Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā un tehniskajā centrā &quot;Laukceltnieks&quot;.

Līdztekus J. Dobelis darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par [[Latvijas vēsture]]s un kultūras mantojuma saglabāšanu. Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu un sakopšanu.

== Politiskā darbība ==
Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]], iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF) un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā kandidēja [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts [[Saulkrasti|Saulkrastu]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju &quot;Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu&quot;]].

Pirms 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] J. Dobelis, atšķirībā no daudziem citiem tā laika vadošajiem politiķiem, nemainīja politisko piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte piedalījās, bet netika ievēlēta [[5. Saeima|5. Saeimā]], taču J. Dobelis tajā kļuva par LNNK Saeimas deputāta [[Odisejs Kostanda|Odiseja Kostandas]] palīgu.

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK/[[LZP]] saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī [[6. Saeima|6. Saeimā]]. Pēc tam viņš bija arī visu nākamo Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts jau no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]: [[7. Saeima|7. Saeimā]], [[8. Saeima|8. Saeimā]] (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu parlamentā vispirms [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtam Valdim Kristovskim]], pēc tam [[Guntars Krasts|Guntaram Krastam]] noliekot mandātus) un [[9. Saeima|9. Saeimā]]. J. Dobelis bija pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes. Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās kandidēja 2010. gadā, kad no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 10. Saeimā]].

== Apbalvojumi ==
J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|title= Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.|accessdate= |format= .doc|publisher= Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|page= 26|archiveurl= https://web.archive.org/web/20130925121518/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|archivedate= {{dat|2013|09|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Skandāli ==
2016. gadā uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] izdeva memuārus &quot;Iļģuciema pašpuikas stāsti&quot;, kuras vienā nodaļā apgalvoja, ka, lai netiktu slēgtas Krūmiņam piederošas noliktavas, [[TB/LNNK]] partijas pārstāvji viņam pieprasījuši mēnesī maksāt 10 000 dolāru, bet pēc Krūmiņa sarunas ar tā laika ministru prezidentu [[Vilis Krištopāns|Vili Krištopānu]] summa samazināta līdz 300 latiem, kas katru mēnesi esot bijusi jāizmaksā partijas biedram Jurim Dobelim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/julija-krumina-gramata-valdibas-rekets-un-300-latu-alga-tevzemietim.d?id=48292627}}&lt;/ref&gt; Dobelis apstiprināja, ka šādu naudu tiešām saņēmis un par tās saņemšanu katru reizi parakstījies, taču noliedza Krūmiņa apgalvojumu par [[rekets|reketu]], apgalvojot, ka tā esot bijusi alga par darbu, ko viņš darījis pie Krūmiņa un ka no 1993. līdz 1994. gadam, kad aprakstītais, visticamāk, norisinājies, viņš nemaz neesot bijis TB/LNNK biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dobelis-atzist-ka-no-krumina-sanemis-naudu-na-apgalvo-ka-vairs-nav-ta-pati-partija.d?id=48295001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140313192123/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dobelis_juris gramata21.lv] J. Dobeļa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Juris}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>j6gm7yzju2mttrsmgl6noqyr9y3ov2b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525533</id>
      <parentid>4525472</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8322" sha1="daz3itsrmtdrdvue6uvswnlz9wqhejf" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Dobelis
| attēls              = Juris Dobelis.jpg
| amats               = Saeimas deputāts
| apraksts = Juris Dobelis 2006. gadā
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1940|7|8}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1988-1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] &lt;small&gt;(1988—1993)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[ķīmija|ķīmiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}

'''Juris Dobelis''' (dzimis {{dat|1940|7|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]] un [[politika|politiķis]], bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]], šobrīd — [[VL-TB/LNNK|Nacionālo apvienību]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gadā futbolista, vēlākā trenera [[Jānis Dobelis (futbolists)|Jāņa Dobeļa]] ģimenē.
Mācījās [[Rīgas 35. vidusskola|Rīgas 35. vidusskolā]]. 1963. gadā pabeidza studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas fakultātē, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Strādāja stikla rūpnīcā &quot;Sarkandaugava&quot;, pēc tam Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, Koksnes ķīmijas institūtā, par ķīmijas skolotāju [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]], Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā un tehniskajā centrā &quot;Laukceltnieks&quot;.

Līdztekus J. Dobelis darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par [[Latvijas vēsture]]s un kultūras mantojuma saglabāšanu. Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu un sakopšanu.

== Politiskā darbība ==
Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]], iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF) un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā kandidēja [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts [[Saulkrasti|Saulkrastu]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju &quot;Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu&quot;]].

Pirms 1993. gadā notiekošajām [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] J. Dobelis, atšķirībā no daudziem citiem tā laika vadošajiem politiķiem, nemainīja politisko piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte piedalījās, bet netika ievēlēta [[5. Saeima|5. Saeimā]], taču J. Dobelis tajā kļuva par LNNK Saeimas deputāta [[Odisejs Kostanda|Odiseja Kostandas]] palīgu.

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK/[[LZP]] saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī [[6. Saeima|6. Saeimā]]. Pēc tam viņš bija arī visu nākamo Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts jau no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]: [[7. Saeima|7. Saeimā]], [[8. Saeima|8. Saeimā]] (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu parlamentā vispirms [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtam Valdim Kristovskim]], pēc tam [[Guntars Krasts|Guntaram Krastam]] noliekot mandātus) un [[9. Saeima|9. Saeimā]]. J. Dobelis bija pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes. Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās kandidēja 2010. gadā, kad no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 10. Saeimā]].

== Apbalvojumi ==
J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|title= Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.|accessdate= |format= .doc|publisher= Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|page= 26|archiveurl= https://web.archive.org/web/20130925121518/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|archivedate= {{dat|2013|09|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Skandāli ==
2016. gadā uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] izdeva memuārus &quot;Iļģuciema pašpuikas stāsti&quot;, kuras vienā nodaļā apgalvoja, ka, lai netiktu slēgtas Krūmiņam piederošas noliktavas, [[TB/LNNK]] partijas pārstāvji viņam pieprasījuši mēnesī maksāt 10 000 dolāru, bet pēc Krūmiņa sarunas ar tā laika ministru prezidentu [[Vilis Krištopāns|Vili Krištopānu]] summa samazināta līdz 300 latiem, kas katru mēnesi esot bijusi jāizmaksā partijas biedram Jurim Dobelim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/julija-krumina-gramata-valdibas-rekets-un-300-latu-alga-tevzemietim.d?id=48292627}}&lt;/ref&gt; Dobelis apstiprināja, ka šādu naudu tiešām saņēmis un par tās saņemšanu katru reizi parakstījies, taču noliedza Krūmiņa apgalvojumu par [[rekets|reketu]], apgalvojot, ka tā esot bijusi alga par darbu, ko viņš darījis pie Krūmiņa un ka no 1993. līdz 1994. gadam, kad aprakstītais, visticamāk, norisinājies, viņš nemaz neesot bijis TB/LNNK biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dobelis-atzist-ka-no-krumina-sanemis-naudu-na-apgalvo-ka-vairs-nav-ta-pati-partija.d?id=48295001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140313192123/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dobelis_juris gramata21.lv] J. Dobeļa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Juris}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>daz3itsrmtdrdvue6uvswnlz9wqhejf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525539</id>
      <parentid>4525533</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:44:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8315" sha1="0zeqrff3y6u2o8irq5oeill8usxgj51" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Dobelis
| attēls              = Juris Dobelis.jpg
| amats               = Saeimas deputāts
| apraksts = Juris Dobelis 2006. gadā
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1940|7|8}}
| dzim_vieta          = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1988-1997)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] &lt;small&gt;(1988—1993)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1997-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| alma_mater          = [[Rīgas Politehniskais institūts]]
| profesija           = [[ķīmija|ķīmiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}

'''Juris Dobelis''' (dzimis {{dat|1940|7|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmija|ķīmiķis]] un [[politika|politiķis]], bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un četru [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Atmodas laikā bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] līderiem. Pēc tam pārstāvēja partiju [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]], šobrīd — [[VL-TB/LNNK|Nacionālo apvienību]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1940. gadā futbolista, vēlākā trenera [[Jānis Dobelis (futbolists)|Jāņa Dobeļa]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas 35. vidusskola|Rīgas 35. vidusskolā]]. 1963. gadā pabeidza studijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas fakultātē, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti.

Strādāja stikla rūpnīcā &quot;Sarkandaugava&quot;, pēc tam Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīcā, Koksnes ķīmijas institūtā, par ķīmijas skolotāju [[Rīgas 25. vidusskola|Rīgas 25. vidusskolā]], Sintētiskās izolācijas speciālajā konstruktoru birojā, Olaines Praktiskās bioķīmijas institūtā un tehniskajā centrā &quot;Laukceltnieks&quot;.

Līdztekus J. Dobelis darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par [[Latvijas vēsture]]s un kultūras mantojuma saglabāšanu. Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu apzināšanu un sakopšanu.

== Politiskā darbība ==
Sākoties [[Trešā atmoda|Atmodai]], iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF) un [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā kandidēja [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts [[Saulkrasti|Saulkrastu]] vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]]. {{dat||05|04}} balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju &quot;Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu&quot;]].

Pirms 1993. gadā notikušajām [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] J. Dobelis, atšķirībā no daudziem citiem tā laika vadošajiem politiķiem, nemainīja politisko piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas fronte piedalījās, bet netika ievēlēta [[5. Saeima|5. Saeimā]], taču J. Dobelis kļuva par LNNK Saeimas deputāta [[Odisejs Kostanda|Odiseja Kostandas]] palīgu.

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK/[[LZP]] saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī [[6. Saeima|6. Saeimā]]. Pēc tam viņš bija arī visu nākamo Saeimas sasaukumu deputāts, ievēlēts jau no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]: [[7. Saeima|7. Saeimā]], [[8. Saeima|8. Saeimā]] (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu parlamentā vispirms [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtam Valdim Kristovskim]], pēc tam [[Guntars Krasts|Guntaram Krastam]] noliekot mandātus) un [[9. Saeima|9. Saeimā]]. J. Dobelis bija pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem izteikumiem no Saeimas tribīnes. Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās kandidēja 2010. gadā, kad no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] saraksta netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 10. Saeimā]].

== Apbalvojumi ==
J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]&lt;ref name=&quot;Tr.Zv. ordenis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|title= Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.|accessdate= |format= .doc|publisher= Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|page= 26|archiveurl= https://web.archive.org/web/20130925121518/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/2011-tzo-registrs-1994-2004.doc|archivedate= {{dat|2013|09|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Skandāli ==
2016. gadā uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] izdeva memuārus &quot;Iļģuciema pašpuikas stāsti&quot;, kuras vienā nodaļā apgalvoja, ka, lai netiktu slēgtas Krūmiņam piederošas noliktavas, [[TB/LNNK]] partijas pārstāvji viņam pieprasījuši mēnesī maksāt 10 000 dolāru, bet pēc Krūmiņa sarunas ar tā laika ministru prezidentu [[Vilis Krištopāns|Vili Krištopānu]] summa samazināta līdz 300 latiem, kas katru mēnesi esot bijusi jāizmaksā partijas biedram Jurim Dobelim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Jūlija Krūmiņa grāmata: Valdības rekets un 300 latu alga 'tēvzemietim' |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/julija-krumina-gramata-valdibas-rekets-un-300-latu-alga-tevzemietim.d?id=48292627}}&lt;/ref&gt; Dobelis apstiprināja, ka šādu naudu tiešām saņēmis un par tās saņemšanu katru reizi parakstījies, taču noliedza Krūmiņa apgalvojumu par [[rekets|reketu]], apgalvojot, ka tā esot bijusi alga par darbu, ko viņš darījis pie Krūmiņa un ka no 1993. līdz 1994. gadam, kad aprakstītais, visticamāk, norisinājies, viņš nemaz neesot bijis TB/LNNK biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = Dobelis atzīst, ka no Krūmiņa saņēmis naudu; NA apgalvo, ka vairs nav tā pati partija |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2016. gada 13. decembris |accessdate = 2016. gada 13. decembrī |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dobelis-atzist-ka-no-krumina-sanemis-naudu-na-apgalvo-ka-vairs-nav-ta-pati-partija.d?id=48295001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140313192123/http://www.latvijaslaudis.lv/users/dobelis_juris gramata21.lv] J. Dobeļa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Juris}}
[[Kategorija:1940. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>0zeqrff3y6u2o8irq5oeill8usxgj51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indoķīnas tīģeris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118895</id>
    <revision>
      <id>4525602</id>
      <parentid>4465420</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T00:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12440" sha1="29z3xh7qaa6rtgdmmng7xzvytk8nfge" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Panthera tigris corbetti 090901.jpg
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Carnivora
| kārta_lv =Plēsēji
| dzimta =Felidae
| dzimta_lv =Kaķu dzimta
| ģints =Panthera
| ģints_lv =Panteras
| suga =P. tigris
| suga_lv =Tīģeris
| pasuga =P. t. corbetti
| pasuga_lv = Indoķīnas tīģeris
| binomial =Panthera tigris corbetti &lt;small&gt;([[Mazák]], 1968)&lt;/small&gt;
|kategorijas= nē
}}
'''Indoķīnas tīģeris''' (''Panthera tigris corbetti'') ir viena no [[tīģeris|tīģera]] pasugām. Tas sastopams [[Mjanma|Mjanmā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Laosa|Laosā]] [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Kambodža|Kambodžā]] un [[Ķīna]]s dienvidrietumos.&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/136853/0 IUCN: Panthera tigris ssp. corbetti]&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības]] datiem Indoķīnas tīģeris ir apdraudēts, strauji tuvojoties kritiski apdraudēta statusa iegūšanai.&lt;ref name=iuc/&gt; 2011. gadā savvaļā bija sastopami 342 pieauguši īpatņi.&lt;ref name=iuc/&gt; Lielākā populācija (189—252 īpatņi) mājo Taizemē.&lt;ref&gt;[http://www.todayonline.com/world/asia/tiger-population-grows-50-cent-thai-wildlife-sanctuaries Tiger population grows 50 per cent in Thai wildlife sanctuaries]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Apmēram 85 tīģeri dzīvo Mjanmā un tikai 20 īpatņi Laosā.&lt;ref name=iuc/&gt; Kambodžā, Vjetnamā un Ķīnā kopš 2007. gada tas tiek uzskatīts par izmirušu.&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.theguardian.com/environment/2016/apr/06/tigers-declared-extinct-in-cambodia Tigers declared extinct in Cambodia]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=az/&gt;&lt;ref name=dino/&gt; Apmēram 60 īpatņi mājo dažādos pasaules [[zoodārzs|zoodārzos]].&lt;ref name=bio/&gt;

Nesenā pagātnē kā Indoķīnas tīģeris tika klasificēts arī [[Malaizija|Malaizijā]] dzīvojošais tīģeris, tomēr saskaņā ar [[DNS]] pētījumiem šī populācija izdalīta kā atsevišķa pasuga — [[Malajas tīģeris]].&lt;ref name=ncbi&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC534810/ Phylogeography and Genetic Ancestry of Tigers (Panthera tigris)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/136893/0 IUCN: Panthera tigris ssp. jacksoni]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Panthera_tigris_corbetti_(Tierpark_Berlin)_832-714-(118).jpg|thumb|left|260px|Indoķīnas tīģeris ir košāk ruds nekā citas tīģeru pasugas]]
[[Attēls:Tiger_032.jpg|thumb|left|260px|Indoķīnas tīģeri Sinsinati zoodārzā]]
Indoķīnas tīģera izplatības areāls rietumos robežojas ar Bengālijas tīģera izplatības areālu. Ziemeļrietumu virzienā areāls sasniedz [[Čitagongas kalnu grēda|Čitagongas kalnu grēdu]] un [[Brahmaputra]]s upes baseinu.&lt;ref name=ncbi/&gt;&lt;ref&gt;Luo, S.J.; Johnson, W. E.; O'Brien, S. J. (2010). &quot;Applying molecular genetic tools to tiger conservation&quot;. Integrative Zoology. 5 (4): 351–362.&lt;/ref&gt; Mjanmā un Taizemē ir izveidoti vairāki nacionālie parki tīģeru aizsardzībai.&lt;ref&gt;Lynam, A.J., Saw Tun Khaing and Khin MaungZaw (2006). Developing a national tiger action plan for the Union of Myanmar. Environmental Management 37 (1): 30–39.&lt;/ref&gt; Vairāk nekā puse no kopējās populācijas sastopama Taizemes rietumu mežu masīvā, kas ir [[tropi|tropu]] un subtropu platlapu koku [[mežs|meži]].&lt;ref&gt;Simcharoen, S., Pattanavibool, A., Karanth, K.U., Nichols, J.D. and Kumar, N.S. (2007). How many tigers Panthera tigris are there in Huai Kha Khaeng Wildlife Sanctuary, Thailand? An estimate using photographic capture-recapture sampling. Oryx 41 (04): 447–453.&lt;/ref&gt;

Indoķīnas tīģers mājo mežos, plašos zālājos un kalnos, vislabprātāk apmetoties mežā ([[lietus mežs|lietus mežos]], mūžzaļajos mežos, jauktu koku mežos, tropu un subtropu mitrajos platlapu mežos).&lt;ref name=dino/&gt;

== Izskats ==
Indoķīnas tīģeris ir vidēji liels tīģeris, mazāks nekā [[Bengālijas tīģeris|Bengālijas]] un [[Amūras tīģeris]].&lt;ref name=az&gt;[https://a-z-animals.com/animals/indochinese-tiger/ A-Z Animals: Indochinese Tiger]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=dino/&gt; Kā visiem tīģeriem, tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. [[tēviņš|Tēviņa]] ķermeņa garums ir 2,55—2,85 [[metrs|m]], svars 150—200 [[kilograms|kg]]. [[Mātīte]]s garums ir 2,3—2,55 m, svars 100–130&amp;nbsp;kg.&lt;ref name=dino&gt;[http://dinoanimals.com/animals/indochinese-tiger-panthera-tigris-corbetti/ Indochinese tiger (Panthera tigris corbetti)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Panthera tigris |access-date={{dat|2017|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2005|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051030114117/http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf }}&lt;/ref&gt; Indoķīnas tīģeris pēc lieluma ir apmēram vienāds ar [[Āzijas lauva|Āzijas lauvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/msi/pdf/762_Panthera_leo.pdf |title=Mammalian Species: Panthera leo |access-date={{dat|2017|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728131140/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/762_Panthera_leo.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai arī šīs pasugas pārstāvji nav lielākie tīģeri, tomēr to tēviņiem ir visgarākais [[galvaskauss]] no visiem, 319—365 [[milimetrs|mm]].&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.org/accounts/Panthera_tigris/ ADW: Panthera tigris]&lt;/ref&gt;

Kažoks ir košāk ruds, tumšāks nekā Bengālijas tīģerim vai arī tas ir piesātināti zeltains, melnās svītras salīdzinoši īsas un šauras, pakakle un vēders gaiši dzelteni vai balti.&lt;ref name=dino/&gt;&lt;ref name=bio/&gt; [[Aste]] gaiši ruda (astes apakša var būt balta) ar melniem gredzeniem, astes gals melns. Arī uzacis un vaigi var būt [[baltā krāsa|balti]].&lt;ref name=bio&gt;[http://www.bioexpedition.com/indochinese-tiger/ Indochinese BioExpedition: Indochinese Tiger. Panthera tigris corbetti]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Mazák, V. (1968). Nouvelle sous-espèce de tigre provenant de l'Asie du sud-est. Mammalia 32 (1): 104.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība un barība ==
Indoķīnas tīģeris ir vienpatis, un ģimeņu baros dzīvo tikai mātīte ar saviem mazuļiem.&lt;ref name=indo&gt;[http://www.tigers.org.za/indochinese-tiger.html#.Ul7PhFBwrqM Tigers: The Indochinese Tiger]&lt;/ref&gt; Tas galvenokārt medī vidējus un lielus [[pārnadži|pārnadžus]]. Tie ir [[sambarbriedis|sambarbrieži]], [[mežacūka]]s, [[lielie gorali|gorali]], [[bantengs|bantengi]] un jauni [[gaurs|gauri]].&lt;ref name=dino/&gt; Tomēr mūsdienās lielo pārnadžu populācijas ir ļoti samazinājušās vai atsevišķas sugas izmirušas, veidojot &quot;tukša meža&quot; sindromu — mežs, kas ārēji izskatās, ka ar to viss kārtībā, bet kurā dzīvnieku pasaule ir ļoti nabadzīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bio-medicine.org/biology-news-2/Asias-biodiversity-vanishing-into-the-marketplace-2548-1/ |title=Asia's biodiversity vanishing into the marketplace |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|06||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/66jBNkfoa?url=http://news.bio-medicine.org/biology-news-2/Asias-biodiversity-vanishing-into-the-marketplace-2548-1/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://news.mongabay.com/2009/01/wildlife-trade-creating-empty-forest-syndrome-across-the-globe/ Wildlife trade creating ’empty forest syndrome’ across the globe]&lt;/ref&gt;

Tādēļ tīģeris ir spiests medīt arī mazākus dzīvniekus, piemēram, [[mundžaki|mundžakus]], [[dzeloņcūkas]], [[Makaki|makakus]] un [[Cūkāpsis|cūkāpšus]].&lt;ref name=dino/&gt; Maza medījuma problēma ir tā, ka tā masa nav pietiekama, lai nodrošinātu tik liela plēsēja kvalitatīvu vairošanos. Šis faktors kombinācijā ar malumedniecību ir galvenie iemesli, kādēļ Indoķīnas tīģeri izzūd visā savā izplatības areālā.&lt;ref&gt;Karanth, K. U., Stith, B. M. (1999). Prey depletion as a critical determinant of tiger population viability. Pages 100–113 in: Seidensticker, J. Christie, S., Jackson, P. (eds.) Riding the Tiger: Tiger Conservation in human-dominated landscapes. Cambridge University Press. {{ISBN|0-521-64835-1}}&lt;/ref&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Panthera_tigris_corbetti_(Tierpark_Berlin)_841-723-(118).jpg|thumb|260px|Tīģeriene ar mazuļiem Berlīnes zoodārzā]]
Indoķīnas tīģerim nav noteikta vairošanās sezona, bet visbiežāk pārošanās notiek no [[novembris|novembra]] līdz [[aprīlis|aprīlim]].&lt;ref name=bio/&gt; Grūsnības periods ilgst 3,5 mēnešus, apmēram 103 dienas. Parasti piedzimst 2—3 mazuļi, bet tie var būt arī 7.&lt;ref name=bio/&gt; Par tiem rūpējas tikai māte. Tikko dzimuši mazuļi ir nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Tie sver apmēram 1&amp;nbsp;kg.&lt;ref name=az/&gt; Acis un ausis atveras pēc dažām dienām. Māte mazuļus pirmos 2 mēnešus zīda tikai ar [[piens|pienu]], pēc tam tos sāk piebarot ar [[gaļa|gaļu]].&lt;ref name=az/&gt; Gada vecumu sasniedz apmēram 35% no mazuļiem.&lt;ref name=bio/&gt; To dzīvību apdraud meža ugunsgrēki, plūdi un citi pieaugušie tīģeri. Jaunie tīģeri māti pamet 18—28 mēnešu vecumā.&lt;ref name=az/&gt; Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3,5 gadu vecumā, tēviņi 5 gados.&lt;ref name=bio/&gt;&lt;ref name=indo/&gt;&lt;ref name=indian/&gt; Indoķīnas tīģeris dzīvo 15—26 gadus, atkarībā no tā vai īpatnis mājo savvaļā vai nebrīvē. Tā kā populācija savvaļā ir ļoti neliela, Indoķīnas tīģeriem notiek sapārošanās starp ļoti tuvu radniecīgiem īpatņiem, tādējādi pasugas gēni kļūst vājāki un tīģeriem parādās dažādas iedzimtas slimības, neauglību ieskaitot.&lt;ref name=dino/&gt;&lt;ref name=indo/&gt;&lt;ref name=indian&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.indiantiger.org/tigers-around-the-globe/indo-chinese-tiger.html |title=Indo-Chinese Tiger |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170519201019/http://www.indiantiger.org/tigers-around-the-globe/indo-chinese-tiger.html |archivedate={{dat|2017|05|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apdraudējums ==
Galvenais Indoķīnas ienaidnieks ir [[cilvēks]]. Vietējie iedzīvotāji medī tīģeri, lai tā ķermeņa daļas izmantotu tradicionālajā [[medicīna|medicīnā]], kā arī rotu pagatavošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tigersincrisis.com/trade_tigers.htm |title=Tigers in Crisis |access-date={{dat|2017|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170301233430/http://www.tigersincrisis.com/trade_tigers.htm }}&lt;/ref&gt; Otra milzīga problēma — dzīves vides degradācija un izzušana. Lauksaimniecības attīstība defragmentē tīģeru apdzīvotās platības, tās iznīcina un iztukšo.

[[Kačina]]s štatā Mjanmā ir lielākais Indoķīnas tīģeru rezervāts, kurā mājo pēdējie Mjanmas tīģeri. To izdzīvošanu ietekmē arī [[Mjanmas civilais karš]], kas sācies 1948. gadā un joprojām nav beidzies. Rezervāta teritorijā samērā brīvi darbojas vietējie malumednieki, jo rezervāta darbiniekiem dēļ bruņotā konflikta kopš 2011. gada ieeja rezervātā ir liegta.&lt;ref&gt;Rook, D. &quot;Civil war endangers Myanmar's ailing tigers&quot;. AFP. Retrieved 16 October 2013.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.worldwildlife.org/species/indochinese-tiger WWF: Indochinese Tiger]
*[https://web.archive.org/web/20161016000015/http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/indochinese-tiger-pc.cfm Indochinese Tiger - Panthera tigris corbetti]
*[http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&amp;sid=5402263 Tiger (Panthera tigris) Fact Sheet, 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170613133813/http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&amp;sid=5402263 |date={{dat|2017|06|13||bez}} }}
*[http://www.facts-about.info/tiger/ Tiger – Panthera tigris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170403160314/http://www.facts-about.info/tiger/ |date={{dat|2017|04|03||bez}} }}
*[http://www.tigers.org.za A Study Of Tigers]

[[Kategorija:Tīģeri]]
[[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Mjanmas fauna]]
[[Kategorija:Taizemes fauna]]
[[Kategorija:Laosas fauna]]
[[Kategorija:Ķīnas fauna]]</text>
      <sha1>29z3xh7qaa6rtgdmmng7xzvytk8nfge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jersika (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122941</id>
    <revision>
      <id>4525615</id>
      <parentid>3669855</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3386" sha1="9p6amqyg64yw5mqmwyiqjuv7phmwmzh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jersika|Jersika}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jersika
| tips                = stacija
| attēls              = Jersikas stacijas ēka.JPG
| attēla_apraksts     = Stacijas ēka 2010. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|ru|Царьград}} &lt;br /&gt; {{val|de|Zargrad}} &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1861.-[[1919]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 15 | lats  = 16 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 12 | longs = 37 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Līvāni (stacija)|Līvāni]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Trepe (stacija)|Trepe]] (23 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Ruži (stacija)|Ruži]] (23 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 169
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Jersika''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija ierīkota [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūves laikā 1861. gadā. Līdz 1919. gadam stacijas nosaukums bija '''Cargrada''' ({{val|ru|Царьград}}; {{val|de|Zargrad}}), bet 1919. gadā nosaukums nomainīts uz '''Jersika'''. Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 35. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;120px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Jersika (stacija)1.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija)2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija)3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersikas stacijas ēka 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:vilciens Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ūdens pumpis Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:noliktava Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-14475 Preču vilciens Jersikas stacijā (foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304141949/http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-14475 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* {{youtube|iTVO8XQIeuk|Jersikas dzelzceļa stacijas vēsture}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Jersikas pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>9p6amqyg64yw5mqmwyiqjuv7phmwmzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Gailis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131375</id>
    <revision>
      <id>4525672</id>
      <parentid>4394875</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:43:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7661" sha1="be9mly29epf91twrtiyl4dm5jgioo9e" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Jānis Gailis
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1903|10|19}}
| location      = [[Pērkones pagasts]], [[Krievijas Impērija]] &lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1975|07|2|1903|10|19}}
| deathplace    = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = [[reālisms]], abstraktais [[ekspresionisms]]
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  Ziemeļamarikas latviešu Kultūras fonda godalga ([[1961]]); Beļģijas Nopelnu ordenis ([[1973]]); Zelta palmas godalga ([[Brisele]], [[1975]]); Sudraba medaļa Grand Prix Humanitaire de France ([[Parīze]], [[1975]]).
}}

'''Jānis Gailis''' ({{dat|1903|10|19|N}}—{{dat|1975|07|02|N}}) bija latviešu [[gleznotājs]] ainavists, marīnists, gleznotāja [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] audzēknis, [[Rēzeknes mākslinieku kopa]]s biedrs. Trimdā bijis Četru grupas dalībnieks.

== Biogrāfija ==
Jānis Gailis dzimis 1903. gada 19. oktobrī [[Pērkones pagasts|Pērkones pagastā]] zemnieku ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz [[Krievija|Krieviju]], [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], un [[Somija|Somiju]], [[Latvija|Latvijā]] atgriezies 1918. gadā. Interese par [[māksla|mākslu]] radusies, mācoties [[Liepāja]]s ģimnāzijā zīmēšanu pie [[Augusts Annuss|Augusta Annusa]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 82.lpp.&lt;/ref&gt; Tāpēc vēlāk devies uz [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]], kur studējis Vilhelma Purvīša ainavu darbnīcā. Mākslinieka tālāko veidošanos izšķīris Purvīša sacītais: &quot;Jūsu ūdeņi ir slapji, palieciet pie tiem&quot;, tāpēc viņa darbība saistās ar [[marīna|marīnu]] gleznojumiem; 1932. gadā viņš beidza akadēmiju ar diplomdarbu &quot;Pie jūras&quot;. Šajā gadā uzsācis zīmēšanas skolotāja darbu [[Rēzekne|Rēzeknē]]. 1944. gadā devies trimdā uz [[Vācija|Vāciju]], [[Bādvimpfene|Bādvimpfeni]], senu kūrorta pilsētiņu pie Nekāras, kur aktīvi atsācis gleznošanu. Pirmie pieci [[trimda]]s gadi ir uzskatāmi par ļoti raženiem un iezīmē mākslinieka darbības virsotni. 1950. gadā mākslinieks uzsācis dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur vairākus gadus strādājis par būvgaldnieku. Ņujorkā arī miris 1975. gada 2. jūlijā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 93.lpp.&lt;/ref&gt; Mākslinieks bijis ekstraverts, uzņēmīgs un sabiedriski aktīvs.

== Mākslinieciskā darbība ==
Savā laikā darbojies Rēzeknes mākslinieku kopā. Bijis viens no Vilhelma Purvīša audzēkņiem, kurš centies izkopt patstāvību tēlojumā un skatījumā, īsti sevi atrazdams trimdas un pēckara gados. Mākslinieka labākie ekspresīvi reālie darbi radušies 20. gadsimta 40. gadu beigās, 50. gadu sākumā un vēlīnā posmā, kad iezīmējas pagrieziens uz brīvu ekspresiju dabas motīvu pārveidošanā.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; 
Galvenais glezniecības žanrs ir bijusi [[ainavu glezniecība|ainava]], marīna. Galvenais mākslinieka [[pamatkapitāls]] bez Rēzeknes un Vācijas [[pilsēta|pilsētu]] ainām ir marīnas, kas ir atšķirīgas veidojumā un uztverē no citu mākslinieku radītajām, jo mākslinieka attīstība noritējusi [[reālisms|reālisma]] un ekspresīva reālisma virzienā. 30. gadu sākumā mākslinieks pieturas pie tradicionālā reālisma, bet beigās apguvis lielāku varēšanu, savu īpatnību izpausmi, gleznojumi kļuvuši brīvāki, dinamiskāki.&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990.86.lpp. &lt;/ref&gt; Trimdā Vācijā kā nobrieduša mākslinieka darbos parādās tautas dzīves [[drāma]]s smagums, kas savijies ar cerībām un nostalģiskām izjūtām.&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 88.lpp.&lt;/ref&gt; ASV radītos sākuma darbos redzama kāpināta dramatiski un drūmi sabangota emocionāla izteiksme. 60. gados eksperimentējis, lietojot jauktas tehnikas, [[emalja]]s, iracionālus pigmentu šķīdinājumus, pilinājumus, kā rezultātā radušies nejauši un neparedzami veidi, abstraktas parādības, kas robežojušās ar manieri.&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 91.lpp.&lt;/ref&gt; 70. gadu sākumā notiek vērtību pārvērtēšana, atsākot studēt īstenības parādības, meklējot lielāku vienkāršību, stabilitāti gleznu struktūrā. Gleznotājs brīžiem atgriezies pie Latvijas un Vācijas laiku motīviem, meklēdams ceļu starp brīvību un nepieciešamību.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Gleznojis galvenokārt [[eļļas glezniecība|eļļas]] tehnikā.

=== Izstādes ===
Izstādēs piedalījies no 1935. gada Kultūras fonda un Rēzeknes kopas izstādēs.&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 84.lpp.&lt;/ref&gt; Būdams trimdā Vācijā, sarīkojis 9 skates, tai skaitā [[Manheima|Manheimā]], [[Bādenbādene|Bādenbādenē]], [[Darmštate|Darmštatē]].&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 85.lpp.&lt;/ref&gt; Piedalījies Ņujorkas latviešu mākslinieku grupas izstādēs, trimdas dziesmu svētku un Kultūras fonda skatēs.

=== Personālizstādes ===
No 1951. gada sarīkojis 4 personālizstādes Ņujorkā, citās pilsētās ASV un 1962. gadā Raimonda Dunkana galerijā [[Parīze|Parīzē]].&lt;ref&gt;Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915 — 1940. II Stokholma:Daugava, 1990. 85.lpp&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;* [http://www.galeriemolinas.com/artist.php?id=246] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150603020943/http://www.galeriemolinas.com/artist.php?id=246 |date={{dat|2015|06|03||bez}} }} ''Raymond Duncan'' {{fr ikona}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Izmantotā literatūra ==
* Siliņš, Jānis. Latvijas māksla. 1915—1940. II Stokholma: Daugava, 1990. 433 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.paintings.lv/gallery/artist.html?artist__id=28 Biogrāfija, darbi]{{Novecojusi saite}}
* [http://zagarins.net/JG/jg88/JG88_Gailis.htm Jaunā Gaita 88, 1972] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121115103050/http://zagarins.net/jg/jg88/JG88_Gailis.htm |date={{dat|2012|11|15||bez}} }}
* [http://zagarins.net/JG/jg73/JG73_JanisGailis.htm Jaunā Gaita 73, 1969] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920073758/http://zagarins.net/JG/jg73/JG73_JanisGailis.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20150603000221/http://www.lvarhivs.gov.lv/LVA/trimda2009/muzejs6.php www.lvarhivs.gov.lv]
* [https://web.archive.org/web/20120512015226/http://www.nydraudze.org/?p=1438&amp;pp=7310&amp;lang=451 www.nydraudze.org]
* [http://www.liepajniekiem.lv/lat/par-liepaju/vesture/personibas/izcilakie-makslinieki/2006/07/06/xx-gadsimta-izcilkie-liepjas-mkslinieki/?ins_print www.liepajniekiem.lv]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.antonia.lv/lv/index.php?nod=2&amp;id=2 Biogrāfija un darbi]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gailis, Jānis}}
[[Kategorija:1903. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1975. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes mākslinieku kopas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas trimdas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>be9mly29epf91twrtiyl4dm5jgioo9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135282</id>
    <revision>
      <id>4525470</id>
      <parentid>2920586</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:32:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4525470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="536" sha1="1e1m9cqldaq3fymndxbsrsaicl32aq2" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}}
'''Dobelis''' (sieviešu dzimtē [[Dobele (nozīmju atdalīšana)|Dobele]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Juris Dobelis]] (1940) — ķīmiķis un politiķis
* [[Jānis Dobelis]]ː
** [[Jānis Dobelis (futbolists)]] (1911—1999) — futbolists, treneris un tiesnesis
** [[Jānis Dobelis (ķirurgs)]] (1943–2026) —  ķirurgs un urologs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docētājs.
{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>1e1m9cqldaq3fymndxbsrsaicl32aq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līga Liepiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137406</id>
    <revision>
      <id>4525532</id>
      <parentid>4469001</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6229" sha1="eju6xkgnxuk6hilaylvprtwzm6vim34" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|aktrisi|Liepiņa|Liepiņa}}
{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Līga Liepiņa
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               =  
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|1|N}}
 | dz. vieta               = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|24px|border]] [[Naukšēni]], [[Latvijas PSR|LPSR]]
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          =
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           =
 | dzīvesbiedrs            = [[Pauls Putniņš]]
 | apbalvojumi             = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 
 | dzimums                 = S
}}
'''Līga Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1946|8|1}}) ir latviešu teātra un kino aktrise.

== Biogrāfija ==
Līga Liepiņa dzimusi [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Naukšēni|Naukšēnos]]. Tēvs — mežstrādnieks, māte — bērnudārza skolotāja. Beigusi [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolu]] (1964), [[Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studija|Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studiju]] (1970) un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s teātra fakultāti (1974).

Pēc mācību beigām tika uzņemta [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] trupā (1971—197]). Kopš 1977. gada Liepiņa ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] (uz to brīdi Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris) aktrise.

Kino debitēja vienā no galvenajām lomām [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] filmā &quot;[[Elpojiet dziļi]]&quot; (1967). Patiesu atpazīstamību aktrisei atnesa loma [[Leonīds Leimanis|Leonīda Leimaņa]] filmā &quot;[[Pie bagātās kundzes]]&quot; (1969) pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] romāna &quot;Smaidošā lapa&quot; motīviem.

Precējusies ar dramaturgu un režisoru [[Pauls Putniņš|Paulu Putniņu]]. Meita Valmieras teātra aktrise [[Anna Putniņa]] (1971), dēls Indriķis Putniņš (1979). [[Studenšu korporācijas]] &quot;[[Spīdola (studenšu korporācija)|Spīdola]]&quot; filistre.

== Lomas (nepilnīgs saraksts) ==
=== Rīgas Jaunatnes teātrī ===
* 1971 — [[Aleksandrs Ostrovskis|Aleksandra Ostrovska]] &quot;Negaisā&quot; — ''Varvara''
* 1972 — [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] &quot;Spēlē muzikant!&quot; — ''meita''
* 1972 — Nodāra Dumbadzes un Gregorija Lordkipanidzes &quot;Es redzu sauli&quot; — ''Keto''
* 1973 — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] &quot;Aivaru gaidot&quot; — ''Dēzija''
* 1974 — [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] &quot;Mistērija par cilvēku&quot; — ''Mīlestība''
* 1974 — [[Žils Verns|Žila Verna]] &quot;Kapteiņa Granta bērni&quot; — ''lēdija Elēna Glenervena''
* 1975 — [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] &quot;Tur kur pasakas, tur kur brīnumi&quot; — ''sapņotāja''
* 1976 — [[Rainis|Raiņa]] &quot;Zelta zirgs&quot; — ''Sniega māte''

=== Latvijas Nacionālajā teātrī ===
* 1977 — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] &quot;Likteņu griežos&quot; — ''Maija''
* 1983 — [[Harijs Gulbis|Harija Gulbja]] &quot;Alberts&quot; — ''Sandra''
* 1985 — Harija Gulbja &quot;Olivers&quot; — ''Inese''
* 1987 — [[Pauls Putniņš|Paula Putniņa]] &quot;Ar būdu uz baznīcu&quot; - ''Kintija''
* 1989 — [[Aspazija]]s &quot;Vaidelote&quot; — ''Uljana''
* 1992 — [[Andrejs Eglītis|Andreja Eglīša]] &quot;Karmen, Karmen…&quot; — ''Evita Spāre''
* 1993 — [[Viljams Somersets Moems|Viljama Somerseta Moema]] &quot;Aplis&quot; — ''Šēnstone''
* 1995 — [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsijas Lorkas]] &quot;Bernardas Albas māja&quot; — ''Angustiasa''
* 2000 — Andreja Upīša &quot;Kaijas lidojums&quot; — ''Berta''
* 2000 — [[Aleksandrs Vampilovs|Aleksandra Vampilova]] &quot;Vasaras rīts&quot; — ''Horošiha''

== Filmogrāfija ==
* 1967 — &quot;[[Elpojiet dziļi]]&quot; — ''Bella''
* 1969 — &quot;[[Pie bagātās kundzes]]&quot; — ''Emma Kārkls''
* 1970 — &quot;[[Karalienes bruņinieks]]&quot; — ''Ērika''
* 1970 — &quot;[[Klāvs — Mārtiņa dēls]]&quot; — ''Bille''
* 1971 — &quot;[[Meldru mežs]]&quot; — ''Fanija''
* 1972 — &quot;[[Vālodzīte]]&quot; — ''Ilga''
* 1972 — &quot;[[Ceplis (filma)|Ceplis]]&quot; — ''Zuša kundze''
* 1973 — &quot;[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]&quot; — ''Kristīne''
* 1974 — &quot;[[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]]&quot; — ''Fina''
* 1974 — &quot;[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]&quot;
* 1974 — &quot;[[Dunduriņš]]&quot; — ''Maruta''
* 1975 — &quot;[[Liktenim spītējot]]&quot; — ''Klinta''
* 1977 — &quot;[[Vīrietis labākajos gados]]&quot; — ''epizodē''
* 1979 — &quot;[[Trīs minūšu lidojums]]&quot; — ''Renāte''
* 1980 — &quot;[[Ja nebūtu šī skuķa]]&quot; — ''Kārļa māte''
* 1980 — &quot;[[Trīs dienas pārdomām]]&quot; — ''epizodē''
* 1981 — &quot;[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]&quot; — ''Veronika''
* 1982 — &quot;[[Aizmirstās lietas]]&quot; — ''čemodāna atradēja sieva''
* 1982 — &quot;[[Mana ģimene]]&quot; — ''Aija''
* 1983 — &quot;[[Akmeņainais ceļš]]&quot; — ''epizodē''
* 1984 — &quot;[[Kad bremzes netur]]&quot; — ''epizodē''
* 1985 — &quot;[[Spēle notiks tik un tā]]&quot; — ''epizodē''
* 1986 — &quot;[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]&quot; — ''Laimīte''
* 1997 — &quot;[[Vienas vasaras zieds]]&quot;
* 2000 — &quot;[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]&quot; — ''Elza''
* 2002 — &quot;[[Suņu vīrs un Tille]]&quot;
* 2003 — &quot;[[Tiritomba jeb zelta zivtiņa]]&quot;

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/2444/ Līga Liepiņa] filmas.lv
* {{IMDB|1126579}}
* [http://www.teatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/liga-liepina Līga Liepiņa Nacionālā teātra mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101209183955/http://www.teatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/liga-liepina |date={{dat|2010|12|09||bez}} }}
* [http://www.makslinieki.lv/profile/655/ Līga Liepiņa portālā maksliniekiem.lv]
* [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/2500/foto/ Fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://izrades.lv/persona/liga-liepina-8324 Līga Liepiņa] izrades.lv

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liepiņa, Līga}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>eju6xkgnxuk6hilaylvprtwzm6vim34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sovvaļnīks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143419</id>
    <revision>
      <id>4525402</id>
      <parentid>4518154</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51074-13</username>
        <id>150674</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4525402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10116" sha1="j3541h4y0cprl0voqksow9b16eh1qai" xml:space="preserve">{{nenozīmīgs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Sovvaļnīks''
|Attēls =
|Att_izm =
|Fons = grupa
|Vieta = {{LAT}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]
|Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = [http://www.sovvalniks.lv/ sovvalniks.lv]
|Dalībnieki = 
* [[Ingars Gusāns]]
* [[Gints Stankevics]]
* [[Māris Lovniks]]
* [[Raitis Auksmuksts]]
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Sovvaļnīks''''' (no [[latgaliešu valoda]]s — 'palaidnis'&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Intervija ar Sovvaļnīku (II.2010) |date= 2010. gada 24. februāris |publisher= P3LICAN Webzine |url= http://p3licanwebzine.blogspot.com/2010/02/intervija-ar-sovvalniku-ii2010.html |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;) ir grupas ''[[Borowa MC]]'' ģitārista [[Ingars Gosuns|Ingara Gusāna]] 2008. gadā izveidots [[smagais roks|smagā roka]] soloprojekts.&lt;ref&gt;[http://www.sovvalniks.lv/biografija Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122035749/http://www.sovvalniks.lv/biografija# |date={{dat|2011|01|22||bez}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dziesmu vārdu pamatā tiek ņemti dažādu [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieku [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] sarakstītu dzejoļu teksti. 1941. gada viņš izdeva savu debijas albumu ''[[Sūpluok]]'' (no latgaliešu — 'blakus').&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks pabeidzis debijas albumu (audio) |date= 2009. gada 17. jūnijā |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 7. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053124/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Sovvaļnīku'' uzaicināja piedalīties [[Leuvardena|Leuvardenā]] notiekošajā [[Nīderlande]]s starptautiskajā mazākumtautību mūziķu festivālā ''Liet International 2009''. Lai ''Sovvaļnīks'' varētu uzstāties, tika pieaicināts taustiņinstrumentālists [[Gints Stankevičs]], ģitārists [[Māris Lovniks]] un bundzinieks [[Raitis Auksmuksts]], un viņi festivālā izpildīja dziesmu „''Pats sevī dzeivs''”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu mūziķis Sovvaļnīks piedalīsies starptautiskā konkursā Nīderlandē |date= 2009. gada 21. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latgaliesu-muzikis-sovvalniks-piedalisies-starptautiska-konkursa-niderlande.d?id=27523003 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedalās starptautiskā mazākumtautību dziesmu konkursā |date= 2009. gada 30. oktobris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/sovvalniks-piedalas-starptautiska-mazakumtautibu-dziesmu-konkursa-695477 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gadā ''Sovvaļnīks'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Bolts susātivs]]'' ({{val|lv|Balta ēna}}), kas veltīts latgaliešu dzejniekam un māksliniekam nelaiķim [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]], kuram decembra beigās apritētu 70 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= AUDIO: Sovvaļnīks izdos albumu “Bolts susātivs” |date= 2010. gada 21. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/audio-sovvalniks-izdos-albumu-bolts-susativs-760872 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks izdod albumu &quot;Bolts susātivs&quot; |date= 2011. gada 13. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160306052415/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī ''Sovvaļnīks'' laida klajā dziesmu „''Sāta''” (no latgaliešu — 'sēta')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Melanholiskajam Latgales rokmūziķim Sovvaļnīkam jauna dziesma &quot;Sāta&quot; |author= Roberts Buivids |date= 2014. gada 19. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 2]] |url= http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2014. gada 23. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20141023143153/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026 }}&lt;/ref&gt;, bet tā paša gada 24. decembrī — dziesmu „Kalado”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies - Sovvaļnīks kopā ar dēlu iedziedājuši jaunu dziesmu 'Kalado'! |date= 2014. gada 29. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-sovvalniks-kopa-ar-delu-iedziedajusi-jaunu-dziesmu-kalado.d?id=45394068 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2009. gads|2009]]
|[[Attēls:Sūpluok (2009).jpg|120px]]
|''[[Sūpluok]]''
|[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]
|-
|[[2010. gads|2010]]
|[[Attēls:Bolts susātivs (2010).jpg|120px]]
|''[[Bolts susātivs]]''
|Lauska
|-
|[[2016. gads|2016]]
|[[Attēls:Napaseitynuots (2016).jpg|120px]]
|''[[Napaseitynuouts]]''
|Lauska
|-
|[[2026. gads|2026]]
|
|''[[Cārtumi]]''
|[[Latgolys Producentu Grupa]]
|}

=== Videogrāfija ===

* ''Vysi vieji'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vysi vieji&quot; (video) |date= 2010. gada 12. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190733/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Vosoruošonai'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vosoruošonai&quot; (video) |date= 2010. gada 11. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 12. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161112104816/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Nikas nav najaušs'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedāvā video - īsfilmu &quot;Nikas nav najaušs&quot; |date= 2011. gada 4. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910192809/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss }}&lt;/ref&gt;
* ''Aiz azara bolti bārzi'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķis Sovvaļnīks jaunākajā mūzikas video piemin kritušos |date= 2011. gada 15. novembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzikis-sovvalniks-jaunakaja-muzikas-video-piemin-kritusos-13915217 |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* ''Latgola'' (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Iedvesmojoties no Vācijas dubļiem, Sovvaļnīks radījis video dziesmai „Latgola” |date= 2012. gada 14. augusts |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90915/iedvesmojoties-no-vacijas-dubliem-sovvalniks-radijis-video-dziesmai-latgola |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rokmūziķis Sovvaļnīks iemēģina spēkus aktiera lomā. VIDEO |date= 2016. gada 31. maijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/222553/rokmuzikis-sovvalniks-iemegina-spekus-aktiera-loma-video |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110120174601/http://www.sovvalniks.lv/ Sovvaļnīka oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}
* Ēriks Zeps (2017. gada 6. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ Smagā roka pārstāvis Sovvaļnīks, susātivi un Latgales šmakovkas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251010234551/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ |date={{dat|2025|10|10||bez}} }}. ''Kolnasāta''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Roberts Buivids (2015. gada 25. janvāris). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ Sovvaļnīks: Annas Rancānes dzeja skan, labi skan!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150205095147/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ |date={{dat|2015|02|05||bez}} }} ''Atveriet, te dziesma!'' [[Latvijas Radio 2]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Haralds Strapāns (2012. gada 5. oktobris). [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes Sovvaļnīks — zinātnieks + metālists no Rēzeknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016001843/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]]</text>
      <sha1>j3541h4y0cprl0voqksow9b16eh1qai</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525409</id>
      <parentid>4525402</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:01:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-51074-13|~2026-51074-13]] ([[User talk:~2026-51074-13|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4525402</comment>
      <origin>4525409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10117" sha1="taxxi2tjlcez45yxrspgyf0arfcl3kc" xml:space="preserve">{{nenozīmīgs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Sovvaļnīks''
|Attēls =
|Att_izm =
|Fons = grupa
|Vieta = {{LAT}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]
|Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = [http://www.sovvalniks.lv/ sovvalniks.lv]
|Dalībnieki = 
* [[Ingars Gusāns]]
* [[Gints Stankevics]]
* [[Māris Lovniks]]
* [[Raitis Auksmuksts]]
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Sovvaļnīks''''' (no [[latgaliešu valoda]]s — 'palaidnis'&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Intervija ar Sovvaļnīku (II.2010) |date= 2010. gada 24. februāris |publisher= P3LICAN Webzine |url= http://p3licanwebzine.blogspot.com/2010/02/intervija-ar-sovvalniku-ii2010.html |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;) ir grupas ''[[Borowa MC]]'' ģitārista [[Ingars Gusāns|Ingara Gusāna]] 2008. gadā izveidots [[smagais roks|smagā roka]] soloprojekts.&lt;ref&gt;[http://www.sovvalniks.lv/biografija Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122035749/http://www.sovvalniks.lv/biografija# |date={{dat|2011|01|22||bez}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dziesmu vārdu pamatā tiek ņemti dažādu [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieku [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] sarakstītu dzejoļu teksti. 2009. gada viņš izdeva savu debijas albumu ''[[Sūpluok]]'' (no latgaliešu — 'blakus').&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks pabeidzis debijas albumu (audio) |date= 2009. gada 17. jūnijā |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 7. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053124/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Sovvaļnīku'' uzaicināja piedalīties [[Leuvardena|Leuvardenā]] notiekošajā [[Nīderlande]]s starptautiskajā mazākumtautību mūziķu festivālā ''Liet International 2009''. Lai ''Sovvaļnīks'' varētu uzstāties, tika pieaicināts taustiņinstrumentālists [[Gints Stankevičs]], ģitārists [[Māris Lovniks]] un bundzinieks [[Raitis Auksmuksts]], un viņi festivālā izpildīja dziesmu „''Pats sevī dzeivs''”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu mūziķis Sovvaļnīks piedalīsies starptautiskā konkursā Nīderlandē |date= 2009. gada 21. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latgaliesu-muzikis-sovvalniks-piedalisies-starptautiska-konkursa-niderlande.d?id=27523003 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedalās starptautiskā mazākumtautību dziesmu konkursā |date= 2009. gada 30. oktobris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/sovvalniks-piedalas-starptautiska-mazakumtautibu-dziesmu-konkursa-695477 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gadā ''Sovvaļnīks'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Bolts susātivs]]'' ({{val|lv|Balta ēna}}), kas veltīts latgaliešu dzejniekam un māksliniekam nelaiķim [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]], kuram decembra beigās apritētu 70 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= AUDIO: Sovvaļnīks izdos albumu “Bolts susātivs” |date= 2010. gada 21. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/audio-sovvalniks-izdos-albumu-bolts-susativs-760872 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks izdod albumu &quot;Bolts susātivs&quot; |date= 2011. gada 13. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160306052415/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī ''Sovvaļnīks'' laida klajā dziesmu „''Sāta''” (no latgaliešu — 'sēta')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Melanholiskajam Latgales rokmūziķim Sovvaļnīkam jauna dziesma &quot;Sāta&quot; |author= Roberts Buivids |date= 2014. gada 19. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 2]] |url= http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2014. gada 23. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20141023143153/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026 }}&lt;/ref&gt;, bet tā paša gada 24. decembrī — dziesmu „Kalado”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies - Sovvaļnīks kopā ar dēlu iedziedājuši jaunu dziesmu 'Kalado'! |date= 2014. gada 29. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-sovvalniks-kopa-ar-delu-iedziedajusi-jaunu-dziesmu-kalado.d?id=45394068 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2009. gads|2009]]
|[[Attēls:Sūpluok (2009).jpg|120px]]
|''[[Sūpluok]]''
|[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]
|-
|[[2010. gads|2010]]
|[[Attēls:Bolts susātivs (2010).jpg|120px]]
|''[[Bolts susātivs]]''
|Lauska
|-
|[[2016. gads|2016]]
|[[Attēls:Napaseitynuots (2016).jpg|120px]]
|''[[Napaseitynuouts]]''
|Lauska
|-
|[[2026. gads|2026]]
|
|''[[Cārtumi]]''
|[[Latgolys Producentu Grupa]]
|}

=== Videogrāfija ===

* ''Vysi vieji'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vysi vieji&quot; (video) |date= 2010. gada 12. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190733/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Vosoruošonai'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vosoruošonai&quot; (video) |date= 2010. gada 11. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 12. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161112104816/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Nikas nav najaušs'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedāvā video - īsfilmu &quot;Nikas nav najaušs&quot; |date= 2011. gada 4. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910192809/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss }}&lt;/ref&gt;
* ''Aiz azara bolti bārzi'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķis Sovvaļnīks jaunākajā mūzikas video piemin kritušos |date= 2011. gada 15. novembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzikis-sovvalniks-jaunakaja-muzikas-video-piemin-kritusos-13915217 |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* ''Latgola'' (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Iedvesmojoties no Vācijas dubļiem, Sovvaļnīks radījis video dziesmai „Latgola” |date= 2012. gada 14. augusts |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90915/iedvesmojoties-no-vacijas-dubliem-sovvalniks-radijis-video-dziesmai-latgola |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rokmūziķis Sovvaļnīks iemēģina spēkus aktiera lomā. VIDEO |date= 2016. gada 31. maijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/222553/rokmuzikis-sovvalniks-iemegina-spekus-aktiera-loma-video |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110120174601/http://www.sovvalniks.lv/ Sovvaļnīka oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}
* Ēriks Zeps (2017. gada 6. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ Smagā roka pārstāvis Sovvaļnīks, susātivi un Latgales šmakovkas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251010234551/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ |date={{dat|2025|10|10||bez}} }}. ''Kolnasāta''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Roberts Buivids (2015. gada 25. janvāris). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ Sovvaļnīks: Annas Rancānes dzeja skan, labi skan!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150205095147/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ |date={{dat|2015|02|05||bez}} }} ''Atveriet, te dziesma!'' [[Latvijas Radio 2]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Haralds Strapāns (2012. gada 5. oktobris). [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes Sovvaļnīks — zinātnieks + metālists no Rēzeknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016001843/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]]</text>
      <sha1>taxxi2tjlcez45yxrspgyf0arfcl3kc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turaidas pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149009</id>
    <revision>
      <id>4525413</id>
      <parentid>4419120</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:03:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51076-83</username>
        <id>150675</id>
      </contributor>
      <comment>gjbn</comment>
      <origin>4525413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9559" sha1="pn1m1o8pwcid2809xlbl186p9mhsaks" xml:space="preserve">'''Autors Aija siguldne'''{{Senvietas infokaste
| name           = Turaidas pils
| alternate_name = 
| image          = Turaida Castle.JPG
| image_size     = 250px
| caption        = Turaidas pils
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=57.18204 |latNS=N
| longd=24.85068 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Siguldas novads|Sigulda}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = -
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
|      numurs = 2147
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Turaidas pils''' (senie vācu nosaukumi: ''Fredeland, Treiden, Treyden'') ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku [[pils|pilīm]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas [[Gauja]]s labajā krastā, [[Sigulda|Siguldas pilsētas]] teritorijā, [[Turaida (Sigulda)|Turaidā]].&lt;ref name=&quot;Caune&quot;&gt;Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.&lt;/ref&gt; Celta [[1214. gads|1214. gadā]] kā Rīgas bīskapa (vēlāk [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapa]]) pils nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par [[arheoloģija|arheoloģiski]] vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] sastāvā.

Turaidas pils piešķirta [[Eiropas mantojuma zīme]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Turaidas pils plāns.JPG|thumb|270px|Turaidas pils plāns.]]
Pēc 1207. gada [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] [[Lībieši|līvu]] kunga [[Kaupo]] pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]]. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu &quot;Miera zeme&quot;). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu (&quot;[[Tors (mitoloģija)|dieva Tora]] dārzs&quot;).&lt;ref name=&quot;Spārītis&quot;&gt;Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.&lt;/ref&gt;

1272. gadā savā pilī Turaidas zemē ({{val|la|Thoreydia}}) uzturējās Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]].
Līdz pat [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada [[Kauja pie Turaidas (1298)|Turaidas kaujas]] [[Vācu ordenis|ordenis]] pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas [[fogts|fogti]]. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.

Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] Turaidu vispirms atdeva [[Livonijas bruņniecība]]i, bet drīz pēc tam agrākajam [[Tērbatas bīskapija]]s fogtam [[Elerts Krūze|Elertam Krūzem]], kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam.
1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Ireiden}}, ''Трейден'').
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistes]] laikā izveidoja Turaidas [[Stārastija|stārastiju]]. 1582. un 1590. gados pilī tika veiktas inventarizācijas. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revīziju Turaidas pilī jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Turaidu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva [[Budbergi-Benninghauzeni|G. V. fon Budbergam]]. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas [[Stokholmas Kara arhīvs|Stokholmas Kara arhīvā]]). [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1658. gads|1658. gadā]] pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozīmi, kļūdama par [[Turaidas muiža]]s centru. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva [[Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] pils teritorijā blakus galvenajam tornim ([[Bergfrīds|bergfrīdam]]) uzcēla muižas kungu namu (no koka), kā arī rietumu korpusā bija ierīkota [[klēts]]. Pārējos mūrus izmantoja būvmateriālu ieguvei.

Pēc [[Latvija]]s [[valsts]] izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai [[1950. gadi|1950. gados]]. Kopš 1976. gada arheologa [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikšanai būtiska nozīme bija arī [[Igaunija]]s [[arhīvs|arhīvos]] atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zīmējumiem, kas ļāva izstrādāt zudušo celtņu daļu atjaunošanas projektus. Pašlaik Turaidas pils ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga [[tūrisma objekts]].

== Zināmie Turaidas fogti ==
Turaidas fogti bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]] piederošo zemju &quot;Līvu gala&quot; soģi (''advocati ecclesiae'', ''Stiftsvögte''), kas valdīja Turaidas (Fredelandes) pilī.
*[[1207]]. Gotfrīds (Gotfridus)
*[[1210]]./[[1211]]. Engelberts no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Engelbertus de Tisenhusen)
*[[1212]].-[[1219]]. Gerhards (Gerhardus)
*[[1231]]. un [[1253]]. Heidenriks (Heydenricus)
*[[1257]]. Ludolfs (Ludolfus)
*[[1272]]. Albero (Albero)
*[[1298]].-[[1322]]. [[Pāleni|Johans no Palo]] (Johannes de Palo)
*[[1298]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto de Rosen), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu 68 gadus ilgi
*ap [[1330]]. Meinards (Meynardus)
*[[1360]].-[[1361]]. Bartolomejs no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Bartholomäus von Tisenhusen)
*[[1371]].-[[1372]]. Hinrihs Orges (Hinrich Orges)
*pirms [[1380]]. Heinrihs Zalče (Heinrich Salcze)
*[[1382]].-[[1385]]. Bernards Goes (Bernardus Goes)
*[[1392]]. [[fon Rozeni|Voldemārs no Rozenas]] (Woldemarus de Rosen)
*[[1403]].-[[1405]].(?) [[Aderkaši|Heinrihs Aderkass]] (Heinrich Aderkas), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu līdz 1417. gadam
*[[1417]].-[[1420]]. [[fon Koskuli|Brands Koskuls]] (Brand Koskul)
*[[1422]].-[[1424]]. Johans Vildenbergs (Johann Wildenberg)
*[[1427]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto von Rosen)
*[[1428]].-[[1431]]. Georgs Gudeslefs (Georg Gudesleff)
*[[1444]].-[[1455]].(?) Rotgers no Bakemas (Rotger van Backem) - zemes fogts
*[[1457]].-[[1461]]. Pēteris no Borhas (Peter von der Borch)
*[[1466]].-[[1468]]. [[Ikskili|Volmārs Ikšķils]] (Wolmar Üxkül)
*[[1496]].-[[1514]]. [[fon Rozeni|Kerstens no Rozenas]] (Kersten von Rosen)
*[[1514]].-[[1534]]. Georgs Krīdeners (Georg Krüdener)
*[[1537]].-[[1547]]. [[fon Rozeni|Georgs no Rozenas]] (Georg von Rosen)
*[[1548]].-[[1552]]. [[Pāleni|Johans no Pales]] (Johann von der Pale)
*[[1554]].-[[1556]]. [[fon Taubes|Georgs Taube]] (Georg Taube)
*[[1559]].-[[1569]]. [[fon Koskuli|Andrejs Koskuls]] (Andreas Koskull)

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Turaida Castle.JPG|alt=|Turaidas pils
Attēls:Burg Turaida04.jpg|alt=|Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda)
Attēls:Turaidas pils plāns 17. gs..jpg|alt=|Turaidas pils un apkārtnes plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gs.)
Attēls:Turaidas muižas kungu māja 19.gs..jpg|alt=|[[Turaidas muiža]]s kungu māja pie pilsdrupām (19. gs.)
Attēls:Turaidas pilskalns.png|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns2.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns5.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/turaidas-pilskalns/ www.latvijas-pilskalni.lv]
* Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}

[[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Sigulda]]</text>
      <sha1>pn1m1o8pwcid2809xlbl186p9mhsaks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525414</id>
      <parentid>4525413</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:03:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veritas Sapientiae</username>
        <id>109472</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51076-83|~2026-51076-83]], atjaunoju versiju, ko saglabāja SanBonne</comment>
      <origin>4419120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9533" sha1="dwaqfk16ggjl3e7bl0lzt34np82zsiv" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Turaidas pils
| alternate_name = 
| image          = Turaida Castle.JPG
| image_size     = 250px
| caption        = Turaidas pils
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=57.18204 |latNS=N
| longd=24.85068 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Siguldas novads|Sigulda}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = -
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
|      numurs = 2147
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Turaidas pils''' (senie vācu nosaukumi: ''Fredeland, Treiden, Treyden'') ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku [[pils|pilīm]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas [[Gauja]]s labajā krastā, [[Sigulda|Siguldas pilsētas]] teritorijā, [[Turaida (Sigulda)|Turaidā]].&lt;ref name=&quot;Caune&quot;&gt;Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.&lt;/ref&gt; Celta [[1214. gads|1214. gadā]] kā Rīgas bīskapa (vēlāk [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapa]]) pils nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par [[arheoloģija|arheoloģiski]] vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] sastāvā.

Turaidas pils piešķirta [[Eiropas mantojuma zīme]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Turaidas pils plāns.JPG|thumb|270px|Turaidas pils plāns.]]
Pēc 1207. gada [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] [[Lībieši|līvu]] kunga [[Kaupo]] pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]]. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu &quot;Miera zeme&quot;). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu (&quot;[[Tors (mitoloģija)|dieva Tora]] dārzs&quot;).&lt;ref name=&quot;Spārītis&quot;&gt;Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.&lt;/ref&gt;

1272. gadā savā pilī Turaidas zemē ({{val|la|Thoreydia}}) uzturējās Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]].
Līdz pat [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada [[Kauja pie Turaidas (1298)|Turaidas kaujas]] [[Vācu ordenis|ordenis]] pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas [[fogts|fogti]]. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.

Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] Turaidu vispirms atdeva [[Livonijas bruņniecība]]i, bet drīz pēc tam agrākajam [[Tērbatas bīskapija]]s fogtam [[Elerts Krūze|Elertam Krūzem]], kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam.
1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Ireiden}}, ''Трейден'').
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistes]] laikā izveidoja Turaidas [[Stārastija|stārastiju]]. 1582. un 1590. gados pilī tika veiktas inventarizācijas. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revīziju Turaidas pilī jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Turaidu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva [[Budbergi-Benninghauzeni|G. V. fon Budbergam]]. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas [[Stokholmas Kara arhīvs|Stokholmas Kara arhīvā]]). [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1658. gads|1658. gadā]] pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozīmi, kļūdama par [[Turaidas muiža]]s centru. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva [[Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] pils teritorijā blakus galvenajam tornim ([[Bergfrīds|bergfrīdam]]) uzcēla muižas kungu namu (no koka), kā arī rietumu korpusā bija ierīkota [[klēts]]. Pārējos mūrus izmantoja būvmateriālu ieguvei.

Pēc [[Latvija]]s [[valsts]] izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai [[1950. gadi|1950. gados]]. Kopš 1976. gada arheologa [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikšanai būtiska nozīme bija arī [[Igaunija]]s [[arhīvs|arhīvos]] atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zīmējumiem, kas ļāva izstrādāt zudušo celtņu daļu atjaunošanas projektus. Pašlaik Turaidas pils ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga [[tūrisma objekts]].

== Zināmie Turaidas fogti ==
Turaidas fogti bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]] piederošo zemju &quot;Līvu gala&quot; soģi (''advocati ecclesiae'', ''Stiftsvögte''), kas valdīja Turaidas (Fredelandes) pilī.
*[[1207]]. Gotfrīds (Gotfridus)
*[[1210]]./[[1211]]. Engelberts no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Engelbertus de Tisenhusen)
*[[1212]].-[[1219]]. Gerhards (Gerhardus)
*[[1231]]. un [[1253]]. Heidenriks (Heydenricus)
*[[1257]]. Ludolfs (Ludolfus)
*[[1272]]. Albero (Albero)
*[[1298]].-[[1322]]. [[Pāleni|Johans no Palo]] (Johannes de Palo)
*[[1298]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto de Rosen), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu 68 gadus ilgi
*ap [[1330]]. Meinards (Meynardus)
*[[1360]].-[[1361]]. Bartolomejs no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Bartholomäus von Tisenhusen)
*[[1371]].-[[1372]]. Hinrihs Orges (Hinrich Orges)
*pirms [[1380]]. Heinrihs Zalče (Heinrich Salcze)
*[[1382]].-[[1385]]. Bernards Goes (Bernardus Goes)
*[[1392]]. [[fon Rozeni|Voldemārs no Rozenas]] (Woldemarus de Rosen)
*[[1403]].-[[1405]].(?) [[Aderkaši|Heinrihs Aderkass]] (Heinrich Aderkas), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu līdz 1417. gadam
*[[1417]].-[[1420]]. [[fon Koskuli|Brands Koskuls]] (Brand Koskul)
*[[1422]].-[[1424]]. Johans Vildenbergs (Johann Wildenberg)
*[[1427]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto von Rosen)
*[[1428]].-[[1431]]. Georgs Gudeslefs (Georg Gudesleff)
*[[1444]].-[[1455]].(?) Rotgers no Bakemas (Rotger van Backem) - zemes fogts
*[[1457]].-[[1461]]. Pēteris no Borhas (Peter von der Borch)
*[[1466]].-[[1468]]. [[Ikskili|Volmārs Ikšķils]] (Wolmar Üxkül)
*[[1496]].-[[1514]]. [[fon Rozeni|Kerstens no Rozenas]] (Kersten von Rosen)
*[[1514]].-[[1534]]. Georgs Krīdeners (Georg Krüdener)
*[[1537]].-[[1547]]. [[fon Rozeni|Georgs no Rozenas]] (Georg von Rosen)
*[[1548]].-[[1552]]. [[Pāleni|Johans no Pales]] (Johann von der Pale)
*[[1554]].-[[1556]]. [[fon Taubes|Georgs Taube]] (Georg Taube)
*[[1559]].-[[1569]]. [[fon Koskuli|Andrejs Koskuls]] (Andreas Koskull)

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Turaida Castle.JPG|alt=|Turaidas pils
Attēls:Burg Turaida04.jpg|alt=|Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda)
Attēls:Turaidas pils plāns 17. gs..jpg|alt=|Turaidas pils un apkārtnes plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gs.)
Attēls:Turaidas muižas kungu māja 19.gs..jpg|alt=|[[Turaidas muiža]]s kungu māja pie pilsdrupām (19. gs.)
Attēls:Turaidas pilskalns.png|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns2.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns5.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/turaidas-pilskalns/ www.latvijas-pilskalni.lv]
* Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}

[[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Sigulda]]</text>
      <sha1>dwaqfk16ggjl3e7bl0lzt34np82zsiv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525443</id>
      <parentid>4525414</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:46:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51076-83</username>
        <id>150675</id>
      </contributor>
      <comment>fgf</comment>
      <origin>4525443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9566" sha1="o65k8ziqlsriveag92eorkcgxpv1y59" xml:space="preserve">'''Autors Aija''' '''Siguldne''' {{Senvietas infokaste
| name           = Turaidas pils
| alternate_name = 
| image          = Turaida Castle.JPG
| image_size     = 250px
| caption        = Turaidas pils
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=57.18204 |latNS=N
| longd=24.85068 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Siguldas novads|Sigulda}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = -
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
|      numurs = 2147
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Turaidas pils''' (senie vācu nosaukumi: ''Fredeland, Treiden, Treyden'') ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku [[pils|pilīm]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas [[Gauja]]s labajā krastā, [[Sigulda|Siguldas pilsētas]] teritorijā, [[Turaida (Sigulda)|Turaidā]].&lt;ref name=&quot;Caune&quot;&gt;Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.&lt;/ref&gt; Celta [[1214. gads|1214. gadā]] kā Rīgas bīskapa (vēlāk [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapa]]) pils nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par [[arheoloģija|arheoloģiski]] vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] sastāvā.

Turaidas pils piešķirta [[Eiropas mantojuma zīme]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Turaidas pils plāns.JPG|thumb|270px|Turaidas pils plāns.]]
Pēc 1207. gada [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] [[Lībieši|līvu]] kunga [[Kaupo]] pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]]. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu &quot;Miera zeme&quot;). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu (&quot;[[Tors (mitoloģija)|dieva Tora]] dārzs&quot;).&lt;ref name=&quot;Spārītis&quot;&gt;Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.&lt;/ref&gt;

1272. gadā savā pilī Turaidas zemē ({{val|la|Thoreydia}}) uzturējās Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]].
Līdz pat [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada [[Kauja pie Turaidas (1298)|Turaidas kaujas]] [[Vācu ordenis|ordenis]] pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas [[fogts|fogti]]. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.

Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] Turaidu vispirms atdeva [[Livonijas bruņniecība]]i, bet drīz pēc tam agrākajam [[Tērbatas bīskapija]]s fogtam [[Elerts Krūze|Elertam Krūzem]], kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam.
1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Ireiden}}, ''Трейден'').
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistes]] laikā izveidoja Turaidas [[Stārastija|stārastiju]]. 1582. un 1590. gados pilī tika veiktas inventarizācijas. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revīziju Turaidas pilī jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Turaidu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva [[Budbergi-Benninghauzeni|G. V. fon Budbergam]]. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas [[Stokholmas Kara arhīvs|Stokholmas Kara arhīvā]]). [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1658. gads|1658. gadā]] pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozīmi, kļūdama par [[Turaidas muiža]]s centru. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva [[Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] pils teritorijā blakus galvenajam tornim ([[Bergfrīds|bergfrīdam]]) uzcēla muižas kungu namu (no koka), kā arī rietumu korpusā bija ierīkota [[klēts]]. Pārējos mūrus izmantoja būvmateriālu ieguvei.

Pēc [[Latvija]]s [[valsts]] izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai [[1950. gadi|1950. gados]]. Kopš 1976. gada arheologa [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikšanai būtiska nozīme bija arī [[Igaunija]]s [[arhīvs|arhīvos]] atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zīmējumiem, kas ļāva izstrādāt zudušo celtņu daļu atjaunošanas projektus. Pašlaik Turaidas pils ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga [[tūrisma objekts]].

== Zināmie Turaidas fogti ==
Turaidas fogti bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]] piederošo zemju &quot;Līvu gala&quot; soģi (''advocati ecclesiae'', ''Stiftsvögte''), kas valdīja Turaidas (Fredelandes) pilī.
*[[1207]]. Gotfrīds (Gotfridus)
*[[1210]]./[[1211]]. Engelberts no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Engelbertus de Tisenhusen)
*[[1212]].-[[1219]]. Gerhards (Gerhardus)
*[[1231]]. un [[1253]]. Heidenriks (Heydenricus)
*[[1257]]. Ludolfs (Ludolfus)
*[[1272]]. Albero (Albero)
*[[1298]].-[[1322]]. [[Pāleni|Johans no Palo]] (Johannes de Palo)
*[[1298]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto de Rosen), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu 68 gadus ilgi
*ap [[1330]]. Meinards (Meynardus)
*[[1360]].-[[1361]]. Bartolomejs no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Bartholomäus von Tisenhusen)
*[[1371]].-[[1372]]. Hinrihs Orges (Hinrich Orges)
*pirms [[1380]]. Heinrihs Zalče (Heinrich Salcze)
*[[1382]].-[[1385]]. Bernards Goes (Bernardus Goes)
*[[1392]]. [[fon Rozeni|Voldemārs no Rozenas]] (Woldemarus de Rosen)
*[[1403]].-[[1405]].(?) [[Aderkaši|Heinrihs Aderkass]] (Heinrich Aderkas), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu līdz 1417. gadam
*[[1417]].-[[1420]]. [[fon Koskuli|Brands Koskuls]] (Brand Koskul)
*[[1422]].-[[1424]]. Johans Vildenbergs (Johann Wildenberg)
*[[1427]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto von Rosen)
*[[1428]].-[[1431]]. Georgs Gudeslefs (Georg Gudesleff)
*[[1444]].-[[1455]].(?) Rotgers no Bakemas (Rotger van Backem) - zemes fogts
*[[1457]].-[[1461]]. Pēteris no Borhas (Peter von der Borch)
*[[1466]].-[[1468]]. [[Ikskili|Volmārs Ikšķils]] (Wolmar Üxkül)
*[[1496]].-[[1514]]. [[fon Rozeni|Kerstens no Rozenas]] (Kersten von Rosen)
*[[1514]].-[[1534]]. Georgs Krīdeners (Georg Krüdener)
*[[1537]].-[[1547]]. [[fon Rozeni|Georgs no Rozenas]] (Georg von Rosen)
*[[1548]].-[[1552]]. [[Pāleni|Johans no Pales]] (Johann von der Pale)
*[[1554]].-[[1556]]. [[fon Taubes|Georgs Taube]] (Georg Taube)
*[[1559]].-[[1569]]. [[fon Koskuli|Andrejs Koskuls]] (Andreas Koskull)

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Turaida Castle.JPG|alt=|Turaidas pils
Attēls:Burg Turaida04.jpg|alt=|Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda)
Attēls:Turaidas pils plāns 17. gs..jpg|alt=|Turaidas pils un apkārtnes plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gs.)
Attēls:Turaidas muižas kungu māja 19.gs..jpg|alt=|[[Turaidas muiža]]s kungu māja pie pilsdrupām (19. gs.)
Attēls:Turaidas pilskalns.png|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns2.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns5.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/turaidas-pilskalns/ www.latvijas-pilskalni.lv]
* Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}

[[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Sigulda]]</text>
      <sha1>o65k8ziqlsriveag92eorkcgxpv1y59</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525450</id>
      <parentid>4525443</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Veritas Sapientiae</username>
        <id>109472</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-51076-83|~2026-51076-83]] ([[User talk:~2026-51076-83|talk]]) to last version by Veritas Sapientiae: test edits, please use the sandbox</comment>
      <origin>4419120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9533" sha1="dwaqfk16ggjl3e7bl0lzt34np82zsiv" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Turaidas pils
| alternate_name = 
| image          = Turaida Castle.JPG
| image_size     = 250px
| caption        = Turaidas pils
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=57.18204 |latNS=N
| longd=24.85068 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Siguldas novads|Sigulda}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = -
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
|      numurs = 2147
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Turaidas pils''' (senie vācu nosaukumi: ''Fredeland, Treiden, Treyden'') ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku [[pils|pilīm]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas [[Gauja]]s labajā krastā, [[Sigulda|Siguldas pilsētas]] teritorijā, [[Turaida (Sigulda)|Turaidā]].&lt;ref name=&quot;Caune&quot;&gt;Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.&lt;/ref&gt; Celta [[1214. gads|1214. gadā]] kā Rīgas bīskapa (vēlāk [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapa]]) pils nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par [[arheoloģija|arheoloģiski]] vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] sastāvā.

Turaidas pils piešķirta [[Eiropas mantojuma zīme]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Turaidas pils plāns.JPG|thumb|270px|Turaidas pils plāns.]]
Pēc 1207. gada [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] [[Lībieši|līvu]] kunga [[Kaupo]] pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]]. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu &quot;Miera zeme&quot;). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu (&quot;[[Tors (mitoloģija)|dieva Tora]] dārzs&quot;).&lt;ref name=&quot;Spārītis&quot;&gt;Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.&lt;/ref&gt;

1272. gadā savā pilī Turaidas zemē ({{val|la|Thoreydia}}) uzturējās Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]].
Līdz pat [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada [[Kauja pie Turaidas (1298)|Turaidas kaujas]] [[Vācu ordenis|ordenis]] pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas [[fogts|fogti]]. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.

Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] Turaidu vispirms atdeva [[Livonijas bruņniecība]]i, bet drīz pēc tam agrākajam [[Tērbatas bīskapija]]s fogtam [[Elerts Krūze|Elertam Krūzem]], kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam.
1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Ireiden}}, ''Трейден'').
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistes]] laikā izveidoja Turaidas [[Stārastija|stārastiju]]. 1582. un 1590. gados pilī tika veiktas inventarizācijas. [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revīziju Turaidas pilī jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Turaidu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva [[Budbergi-Benninghauzeni|G. V. fon Budbergam]]. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas [[Stokholmas Kara arhīvs|Stokholmas Kara arhīvā]]). [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1658. gads|1658. gadā]] pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozīmi, kļūdama par [[Turaidas muiža]]s centru. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva [[Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)]]. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] pils teritorijā blakus galvenajam tornim ([[Bergfrīds|bergfrīdam]]) uzcēla muižas kungu namu (no koka), kā arī rietumu korpusā bija ierīkota [[klēts]]. Pārējos mūrus izmantoja būvmateriālu ieguvei.

Pēc [[Latvija]]s [[valsts]] izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai [[1950. gadi|1950. gados]]. Kopš 1976. gada arheologa [[Jānis Graudonis|Jāņa Graudoņa]] vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikšanai būtiska nozīme bija arī [[Igaunija]]s [[arhīvs|arhīvos]] atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zīmējumiem, kas ļāva izstrādāt zudušo celtņu daļu atjaunošanas projektus. Pašlaik Turaidas pils ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga [[tūrisma objekts]].

== Zināmie Turaidas fogti ==
Turaidas fogti bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]] piederošo zemju &quot;Līvu gala&quot; soģi (''advocati ecclesiae'', ''Stiftsvögte''), kas valdīja Turaidas (Fredelandes) pilī.
*[[1207]]. Gotfrīds (Gotfridus)
*[[1210]]./[[1211]]. Engelberts no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Engelbertus de Tisenhusen)
*[[1212]].-[[1219]]. Gerhards (Gerhardus)
*[[1231]]. un [[1253]]. Heidenriks (Heydenricus)
*[[1257]]. Ludolfs (Ludolfus)
*[[1272]]. Albero (Albero)
*[[1298]].-[[1322]]. [[Pāleni|Johans no Palo]] (Johannes de Palo)
*[[1298]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto de Rosen), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu 68 gadus ilgi
*ap [[1330]]. Meinards (Meynardus)
*[[1360]].-[[1361]]. Bartolomejs no [[Tīzenhauzeni|Tīzenhūzenas]] (Bartholomäus von Tisenhusen)
*[[1371]].-[[1372]]. Hinrihs Orges (Hinrich Orges)
*pirms [[1380]]. Heinrihs Zalče (Heinrich Salcze)
*[[1382]].-[[1385]]. Bernards Goes (Bernardus Goes)
*[[1392]]. [[fon Rozeni|Voldemārs no Rozenas]] (Woldemarus de Rosen)
*[[1403]].-[[1405]].(?) [[Aderkaši|Heinrihs Aderkass]] (Heinrich Aderkas), pēc tam ordenis pakļāva Turaidu līdz 1417. gadam
*[[1417]].-[[1420]]. [[fon Koskuli|Brands Koskuls]] (Brand Koskul)
*[[1422]].-[[1424]]. Johans Vildenbergs (Johann Wildenberg)
*[[1427]]. [[fon Rozeni|Oto no Rozenas]] (Otto von Rosen)
*[[1428]].-[[1431]]. Georgs Gudeslefs (Georg Gudesleff)
*[[1444]].-[[1455]].(?) Rotgers no Bakemas (Rotger van Backem) - zemes fogts
*[[1457]].-[[1461]]. Pēteris no Borhas (Peter von der Borch)
*[[1466]].-[[1468]]. [[Ikskili|Volmārs Ikšķils]] (Wolmar Üxkül)
*[[1496]].-[[1514]]. [[fon Rozeni|Kerstens no Rozenas]] (Kersten von Rosen)
*[[1514]].-[[1534]]. Georgs Krīdeners (Georg Krüdener)
*[[1537]].-[[1547]]. [[fon Rozeni|Georgs no Rozenas]] (Georg von Rosen)
*[[1548]].-[[1552]]. [[Pāleni|Johans no Pales]] (Johann von der Pale)
*[[1554]].-[[1556]]. [[fon Taubes|Georgs Taube]] (Georg Taube)
*[[1559]].-[[1569]]. [[fon Koskuli|Andrejs Koskuls]] (Andreas Koskull)

== Foto galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Turaida Castle.JPG|alt=|Turaidas pils
Attēls:Burg Turaida04.jpg|alt=|Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda)
Attēls:Turaidas pils plāns 17. gs..jpg|alt=|Turaidas pils un apkārtnes plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gs.)
Attēls:Turaidas muižas kungu māja 19.gs..jpg|alt=|[[Turaidas muiža]]s kungu māja pie pilsdrupām (19. gs.)
Attēls:Turaidas pilskalns.png|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns2.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
Attēls:Turaidas pilskalns5.jpg|alt=|Turaidas pilskalna 3D modelis
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/turaidas-pilskalns/ www.latvijas-pilskalni.lv]
* Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}

[[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Sigulda]]</text>
      <sha1>dwaqfk16ggjl3e7bl0lzt34np82zsiv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļupe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>149938</id>
    <revision>
      <id>4525687</id>
      <parentid>2920945</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:33:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="257" sha1="1hdiwv7en19075xeguolmbxi6ym965g" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}}
'''Zaļupe''' var būt:

* [[Kristaps Zaļupe]] (1976) — latviešu kanoe airētājs;
* [[Rihards Zaļupe]] (1983) — latviešu komponists, mūzikas producents.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>1hdiwv7en19075xeguolmbxi6ym965g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525688</id>
      <parentid>4525687</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:34:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="331" sha1="cjj3fg5cdxvgzl2ag2x4hvwu9nh8jtd" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}}
'''Zaļupe''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Kristaps Zaļupe]] (1976) — latviešu kanoe airētājs;
* [[Rihards Zaļupe]] (1983) — latviešu komponists, mūzikas producents.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>cjj3fg5cdxvgzl2ag2x4hvwu9nh8jtd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kadaga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160075</id>
    <revision>
      <id>4525421</id>
      <parentid>4438515</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:32:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Nikan king pacific</username>
        <id>150679</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4525421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3593" sha1="smw4afg0uoyc1yc5r2wotf274zljcrx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Kadaga
| settlement_type        = Lielciems
| image_skyline          = Kadaga.jpg
| image_caption          =
| pushpin_map            = Latvija#Ādažu novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Novads
| subdivision_type2      = Pagasts
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2      = [[Ādažu pagasts]]
| established_title      = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date       = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2     =
| established_date2      =
| area_total_km2         = 15,28
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2015|06|03||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619 |title=Informācija par objektu: Kadaga |accessdate={{dat|2016|01|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |language= lv }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 2053
| population_density_km2 = auto
| latd  = 57| latm  = 5| lats  = 40| latNS  = N
| longd = 24|longm = 21| longs = 54| longEW = E
| elevation_m            = 10
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-2103 Kadaga
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}} Kadaga ir zinām par lielo armijas bāzi no psrs  laikiem un bunkuriem 
'''Kadaga''' (agrāk '''Ādaži-2''') ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Izvietojies [[Gauja]]s labajā krastā {{nobr|3 km}} no novada un pagasta centra [[Ādaži]]em un {{nobr|25 km}} no [[Rīga]]s centra.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā [[Padomju armija]]s kara pilsētiņa pie [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]]. Mūsdienās sastāv no vairākiem ciematiem:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page/605 |title=Ādažu novada ciemi un ielas |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831215440/http://www.adazi.lv/page/605 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page.php?id=483 |title=Ādažu novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100314123336/http://www.adazi.lv/page.php?id=483 |archivedate={{dat|2010|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Kadagas centrs ar [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] mācību centru un daudzdzīvokļu māju apbūvi,
* Saulespļava — projektējamais ciemats starp Utupurvu un [[Krūmiņupe|Krūmiņupi]],
* Ķurzuļi — projektējamais ciemats pie Gaujas attekas rietumos no Kadagas centra,
* Cits Mežaparks — projektējamais ciemats pie Upmalu ceļa,
* Upmalas — vasarnīcu ciems starp [[Kadagas ezers|Kadagas ezeru]] un Gauju.

==Iedzīvotāji==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1989|1000
|2000|1479
|2006|1739
|2011|2005
|2021|2230
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ādažu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>smw4afg0uoyc1yc5r2wotf274zljcrx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525429</id>
      <parentid>4525421</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:37:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Nikan king pacific|Nikan king pacific]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot</comment>
      <origin>4438515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3520" sha1="ia8obkgu9x4zd5hls4cdp3cfd32nusb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Kadaga
| settlement_type        = Lielciems
| image_skyline          = Kadaga.jpg
| image_caption          =
| pushpin_map            = Latvija#Ādažu novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Novads
| subdivision_type2      = Pagasts
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Ādažu novads]]
| subdivision_name2      = [[Ādažu pagasts]]
| established_title      = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date       = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2     =
| established_date2      =
| area_total_km2         = 15,28
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2015|06|03||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619 |title=Informācija par objektu: Kadaga |accessdate={{dat|2016|01|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |language= lv }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 2053
| population_density_km2 = auto
| latd  = 57| latm  = 5| lats  = 40| latNS  = N
| longd = 24|longm = 21| longs = 54| longEW = E
| elevation_m            = 10
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-2103 Kadaga
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Kadaga''' (agrāk '''Ādaži-2''') ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Izvietojies [[Gauja]]s labajā krastā {{nobr|3 km}} no novada un pagasta centra [[Ādaži]]em un {{nobr|25 km}} no [[Rīga]]s centra.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā [[Padomju armija]]s kara pilsētiņa pie [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]]. Mūsdienās sastāv no vairākiem ciematiem:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page/605 |title=Ādažu novada ciemi un ielas |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831215440/http://www.adazi.lv/page/605 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adazi.lv/page.php?id=483 |title=Ādažu novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts |access-date={{dat|2011|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100314123336/http://www.adazi.lv/page.php?id=483 |archivedate={{dat|2010|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Kadagas centrs ar [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] mācību centru un daudzdzīvokļu māju apbūvi,
* Saulespļava — projektējamais ciemats starp Utupurvu un [[Krūmiņupe|Krūmiņupi]],
* Ķurzuļi — projektējamais ciemats pie Gaujas attekas rietumos no Kadagas centra,
* Cits Mežaparks — projektējamais ciemats pie Upmalu ceļa,
* Upmalas — vasarnīcu ciems starp [[Kadagas ezers|Kadagas ezeru]] un Gauju.
==Iedzīvotāji==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1989|1000
|2000|1479
|2006|1739
|2011|2005
|2021|2230
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Ādažu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>ia8obkgu9x4zd5hls4cdp3cfd32nusb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>814. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164698</id>
    <revision>
      <id>4525454</id>
      <parentid>4482577</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:55:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="781" sha1="n8a6bd6mxkbfdcds8nb8jueiyyq7194" xml:space="preserve">{{Gads|814}}
{{Gads citos kalendāros|814}}
'''814. gads''' ({{Rom sk gadam|814}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[28. janvāris]] — nomira [[Kārlis Lielais]], un [[Luijs I Dievbijīgais]] kļuva par vienīgo franku karali. Kopš 813. gada septembra viņš bija vadījis karaļvalsti kopā ar Kārli Lielo.

=== Nezināms datums ===
* [[Austrumromas impērija|Bizantijā]] sākās otrais [[ikonoklasti|ikonoklastu]] periods.
&lt;gallery&gt;
Europe 814.png|Eiropas karte ap 814. ɡadu
&lt;/gallery&gt;

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[28. janvāris]] — [[Kārlis Lielais]] (''Carolus Magnus''), franku karalis (dzimis [[742. gads|742]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:814. gads| ]]</text>
      <sha1>n8a6bd6mxkbfdcds8nb8jueiyyq7194</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zandbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>168819</id>
    <revision>
      <id>4525689</id>
      <parentid>2920944</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="422" sha1="gyf7hwgrx1lsz65v7v0q0rcn57aj38h" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}}
'''Zandbergs''' ({{val|de|Zandberg}}, no ''Zand'' — '[[smiltis]]' un ''Berg'' — 'kalns'; sieviešu dzimtē [[Zandberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Fēlikss Zandbergs]] (1909—1941) — latviešu futbolists.
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — latviešu aktieris.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>gyf7hwgrx1lsz65v7v0q0rcn57aj38h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>900. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>169304</id>
    <revision>
      <id>4525499</id>
      <parentid>4196945</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="747" sha1="a0s71wwps4r1robyyv4zrqca0uvzc09" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|900. gadu|900 (nozīmju atdalīšana)|900}}
{{Gadu navigācija|900}}
{{Gads citos kalendāros|900}}
'''900. gads''' ({{Rom sk gadam|900}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[6. aprīlis]] — [[Benedikts IV]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[8. jūnijs]] — [[Eduards Vesekss]] tika kronēts par [[Anglija]]s karali.

=== Nezināms datums ===
* Par [[Skotija]]s karali kļuva [[Konstantīns II Makalpins]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[Janvāris]] — [[Jānis IX]], Romas pāvests
* [[13. augusts]] — [[Cventibolds]], Lotringas karalis (dzimis [[871. gads|871]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:900. gads| ]]</text>
      <sha1>a0s71wwps4r1robyyv4zrqca0uvzc09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filistrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>175866</id>
    <revision>
      <id>4525705</id>
      <parentid>4503272</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:15:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filistri studentu korporācijās */</comment>
      <origin>4525705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2507" sha1="sesvpukhax7zrptlzsdu7bn33dm5yjk" xml:space="preserve">'''Filistrs''' ({{val-de|Philister}}) ir no [[Vācu valoda|vācu valodas]] cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto [[studentu korporācijas]].
[[Attēls:Muehlberg 05 oalteburschenherrlichkeit.jpg|thumb|200px|Kādas vācu korporācijas filistri 	
Georga Milberga gleznā ''O alte Burschenherrlichkeit'' (1900) ]]

== Izcelsme ==
Šī vārda izcelsme vācu valodā tiek skaidrota ar seno tautu [[filistieši]]em — [[Palestīna]]s pamatiedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pk.lv/?cat=52&amp;lang=lv |title=Studentu korporāciju Prezidiju Konvents — Skaidrojošā vārdnīca |access-date={{dat|2012|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071024025530/http://pk.lv/?cat=52&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;
[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] [[Eiropa|Eiropā]] par filistriem studenti mēdza dēvēt [[Universitāte|universitātes]] pilsētas pamatiedzīvotājus.

Sākot ar [[1781]]. gadu šajā vārdā sāka saukt universitāti pabeigušus studentus.
Visu [[19. gadsimts|19.]] un vēl [[20. gadsimts|20.gadsimta]] sākumā šis vārds, Eiropas izglītotajās aprindās, tika izmantots aprobežotu mietpilsoņu apzīmēšanai.

== Filistri studentu korporācijās ==
19. gadsimtā šo terminu pārņēma arī studentu korporācijas savu veco, studijas beigušo, biedru apzīmēšanai.
Parasti tiek lietots saīsināti — fil!.
Filistri ir pilntiesīgi korporācijas biedri, kas ir pavadījuši korporācijā noteiktu semestru skaitu, veiksmīgi beiguši studijas un tās atsākt vairs neplāno.

Filistri vairs aktīvi nepiedalās konventa dzīvē, bet parasti rūpējās par korporācijas īpašumu apsaimniekošanu un visādā veidā atbalsta konventu, tostarp arī finansiāli. Arī [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijā]]s filistrēm ir līdzīga loma.

Daudzās korporācijās filistri ir apvienojušies Filistru biedrībās.
[[Attēls:VAC-Vorstand Nürnberg II - Alle Rechte vorbehalten - ger.jpg|thumb|right|Vācu studentu korporāciju filistru grupa. 2016.g.]]

== Goda filistri ==
Atsevišķās korporācijās ir statuss &quot;goda filistrs&quot;, tas tiek piešķirts kā atzinība par īpašiem nopelniem ar pašas personas piekrišanu. Goda filistriem korporācijas sadzīvē ir līdzvērtīgas tiesības ar pārējiem filistriem. Visbiežāk tās ir sabiedrībā pazīstamas personas, kurām ir personīgi kontakti ar kādiem korporācijas biedriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Studentu korporāciju terminoloģija]]</text>
      <sha1>sesvpukhax7zrptlzsdu7bn33dm5yjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vīksnas pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>180951</id>
    <revision>
      <id>4525679</id>
      <parentid>4127850</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4525679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1283" sha1="16wrndur4cs6brzsgdrl29g5octlzd3" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Vīksnas pagasta ciemi
|title = [[Vīksnas pagasts|Vīksnas pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Aizezere (Vīksnas pagasts)|Aizezere]]
* [[Annasbirzs]]
* [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]
* [[Ašusils]]
* [[Augstābirzs]]
* [[Berezņaks]]
* [[Čāgas]]
* [[Dampadruva]]
* [[Derdziņi]]
* [[Dubudeksnis]]
* [[Egļukalns (Vīksnas pagasts)|Egļukalns]]
* [[Georgijeva]]
* [[Jūdiņi]]
* [[Kačupe]]
* [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]
* [[Lauzas]]
* [[Makšinava]]
* [[Makšinava Strauti]]
* [[Mežārija]]
* [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]
* [[Oknupe]]
* [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]
* [[Pērkoni (Vīksnas pagasts)|Pērkoni]]
* [[Pokuļeva]]
* [[Repševa]]
* [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]
* [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]
* [[Sprogas]]
* [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]
* [[Ukraina (Vīksnas pagasts)|Ukraina]]
* [[Valentinova]]
* '''[[Vīksna]]'''
* [[Zaļmežnīki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnīki]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Vīksnas pagasts]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Balvu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>16wrndur4cs6brzsgdrl29g5octlzd3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1930. gada Latvijas čempionāts šahā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>183052</id>
    <revision>
      <id>4525523</id>
      <parentid>4524660</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:00:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kuutnieks</username>
        <id>103360</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14003" sha1="s3zbvixxt5kniv1aat5c587aozon96n" xml:space="preserve">'''1930. gada Latvijas šaha čempionāts''' - III Latvijas šaha kongress un vienlaicīgi [[Latvijas šaha čempionāts]].

== Turnīra gaita ==
Pēc četru gadu pārtraukuma tradicionālajā Ziemassvētku brīvdienu laikā no 20. decembra 1930. gadā līdz 1. janvārim 1931. gadā Rīgā norisinājās III Latvijas šaha kongress. Joprojām bija spēkā noteikums, ka abu iepriekšējo Latvijas šaha kongresu uzvarētāji ([[Hermanis Matisons]] un [[Fricis Apšenieks]]) turnīrā nevarēja piedalīties, jo viņi bija jau izcīnījuši Latvijas šaha meistara nosaukumu.
Šoreiz izspēles kārtība tika izmainīta, lai mazinātu iepriekšējā turnīra laikā izskanējušo kritiku, ka virsturnīros netiek pielaisti visi labākie Latvijas šahisti. Tika izveidoti divi virsturnīri, kuru uzvarētāji sacentās 10 partiju finālmačā par Latvijas meistara titulu.
Kongresa virsturnīros piedalījās 28 šahisti, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja Rīgu. Tikai divi šahisti bija no [[Liepāja]]s (H.Rīge, [[Sergejs Pokrovskis|S.Pokrovskis]]), un pa vienam šahistam bija no [[Daugavpils]] (S.Kleinšteins), [[Jelgava]]s ([[Teodors Zeids|T.Zeids]]) un [[Alūksne]]s ([[Roberts Skuja|R.Skuja]]).
Pirmajā virsturnīra grupā visus savus pretiniekus pieveica [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]], bet otrajā grupā pārliecinoši uzvarēja [[Movša Feigins]].

== Virsturnīru tabulas ==
:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ III Latvijas šaha kongresa 1. virsturnīrs 1930. gadā
|-
! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]] || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''13'''|| '''1.'''
|-
| 2 || align=left | [[Volfgangs Hāzenfuss|Hāzenfuss V. R.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 10 || 2.
|-
| 3 || align=left | [[Nils Elisons|Elisons N.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 9 || 3.
|-
| 4 || align=left | [[Ernests Gīze|Gīze E.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 4.-5.
|-
| 5 || align=left | [[Teodors Zeids|Zeids T.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 4.-5.
|-
| 6 || align=left | [[Leonīds Dreibergs|Dreibergs L.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7½ || 6.
|-
| 7 || align=left | [[Alfrēds Eklons|Eklons A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 7.-8.
|-
| 8 || align=left | [[Jānis Frīde|Frīde J.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5½ || 7.-8.
|-
| 9 || align=left | [[Alfrēds Krūmiņš|Krūmiņš A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 5 || 9.-12.
|-
| 10 || align=left | Kupalovs I. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 9.-12.
|-
| 11 || align=left | [[Sergejs Pokrovskis|Pokrovskis S.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 9.-12.
|-
| 12 || align=left | [[Roberts Skuja|Skuja R.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || 5 || 9.-12.
|-
| 13 || align=left | Knauts K. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 3 || 13.
|-
| 14 || align=left | Grīnlaubs R. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - || 1½ || 14.
|}

:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ III Latvijas šaha kongresa 2. virsturnīrs 1930. gadā
|-
! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| 1 || align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]] || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || '''11½'''|| '''1.'''
|-
| 2 || align=left | Avotiņš O. ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 10 || 2.
|-
| 3 || align=left | [[Teodors Bergs|Bergs T.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 9 || 3.
|-
| 4 || align=left | [[Lūcijs Endzelīns|Endzelīns L.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 4.-5.
|-
| 5 || align=left | Gernsdorfs J. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 8 || 4.-5.
|-
| 6 || align=left | Rīge H. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7½ || 6.
|-
| 7 || align=left | [[Nikolajs Kampars|Kampars N.]] ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 7 || 7.
|-
| 8 || align=left | Jākobsons H. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 6 || 8.-9.
|-
| 9 || align=left | [[Bruno Strazdiņš|Strazdiņš B.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 6 || 8.-9.
|-
| 10 || align=left | [[Jānis Zarumba|Zarumba J.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 5 || 10.
|-
| 11 || align=left | [[Mihails Homentovskis|Homentovskis M.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 4½ || 11.-12.
|-
| 12 || align=left | [[Alberts Melnbārdis|Melnbārdis A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 4½ || 11.-12.
|-
| 13 || align=left | [[Arnolds Kalniņš (šahists)|Kalniņš A.]] ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - ||style=&quot;color: red&quot;|1 || 3 || 13.
|-
| 14 || align=left | Kleinšteins S. ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 || - || 1 || 14.
|}

== Virsturnīra fināls ==
Virsturnīra fināls notika Rīgā no 15. līdz 27. janvārim 1931. gadā. Pēc astotās partijas Petrovs nodrošināja sev III Latvijas šaha meistara titulu.

:{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left&quot;
|+ III Latvijas šaha kongresa virsturnīra fināls 1931. gadā
|-
! !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! Punkti !! Vieta
|-
| align=left | [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs V.]]
|style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || '''5½''' || '''1.'''
|-
| align=left | [[Movša Feigins|Feigins M.]]
|style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: red&quot;|1 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: blue&quot;|0 ||style=&quot;color: green&quot;|½ ||style=&quot;color: green&quot;|½ || 2½ || 2.
|}

== Literatūra ==
* K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs &quot;Šachs Latvijā līdz 1940. gadam&quot;, Rīga, Valters un Rapa, 1940.
* [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] &quot;Fricis Apšenieks (1894 - 1941)&quot;, Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}.

{{Latvijas šaha čempionāti}}

[[Kategorija:Šahs Latvijā]]
[[Kategorija:1930. gads sportā]]
[[Kategorija:1930. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]]</text>
      <sha1>s3zbvixxt5kniv1aat5c587aozon96n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:DJ EV</title>
    <ns>3</ns>
    <id>188567</id>
    <revision>
      <id>4525715</id>
      <parentid>4524615</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51207-27</username>
        <id>150706</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lapa par Tignu Podnieci */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4525715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78711" sha1="5gxb8bsxlbcb8g85lsfzy6p5larka6z" xml:space="preserve">&lt;br /&gt;
{{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi=
* [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]]
}}

== 1905. gada revolūcija Latvijā ==

Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori.
:''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.''
--'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 &lt;small&gt;(EET)&lt;/small&gt;
: Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST)

== Futbola klubu nosaukumi ==

Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
: Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta &quot;Klubs&quot;. Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== Ja nu ==

Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== [[Benedikta Bokoli]] ==

Good morning, dear DJ EV, how are you?

I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page.

Thanks again for your help!

[[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST)
: Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

: Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

== Latvian help needed ==

Hello DJ EV,
I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia.  There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself.  The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]].  I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians.  If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral.  Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST)
:DJ, an update.  We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September.  Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help.  I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator.  Do you have time over the weekend?  Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST)

== Paraksts ==

Nomaini savam parakstam kodu uz šādu:
&lt;pre&gt;'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt;&lt;/pre&gt;
Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;span style=&quot;color:#FF6600;&quot;&gt;FRK&lt;/span&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST)
: Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST)

== Dzīve ==

Nē, tev to nevajag&lt;br /&gt;
Nopietni&lt;br /&gt;
Izslēdz datoru&lt;br /&gt;
Izej ārā &lt;br /&gt;
Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā&lt;br /&gt;
Nu ieklausies&lt;br /&gt;
Šī nav dzīve&lt;br /&gt;
Tev to nevajag&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Tas ir tevis paša labā
[[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST)
: Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST)

== Izmaiņu pārbaude ==

Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET)
: Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:42, 17 februārī, 2015 (EET)
::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest &quot;Atzīmēt&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET)
::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 20:08, 17 februārī, 2015 (EET)

==Pateicos par labojumu==
Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man &quot;izglābāt&quot; dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET)
: Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu &quot;Augšupielādēt failu&quot; kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest &quot;Save image as&quot;). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 21:08, 15 martā, 2015 (EET)
::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}}
:::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET)
::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET)
::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 16:29, 16 martā, 2015 (EET)

== Lakoniskums ==

Vai nosaukums &quot;1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona&quot; nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: &quot;Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona&quot;? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET)
: Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:20, 19 martā, 2015 (EET)
::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET)
::Sākot rakstīt &quot;2014. gada....&quot; Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET)
::: Vieglāk ir uzrakstīt &quot;2014. gada L...&quot; (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā &quot;Latvijas futbola 1. līgas 2014...&quot; (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:32, 19 martā, 2015 (EET)
::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) &lt;small&gt;tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni&lt;/small&gt; --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET)
::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:41, 19 martā, 2015 (EET)

== Kuņģis ==

Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst?  [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]])
: Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] / [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET)

== DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)
== Iekavas (27.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (28.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;{grāmatas atsauce
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
== Iekavas (05.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST)

== Izmaiņu uzraudzīšana ==

Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST)
: Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST)

== Nelaimīgās atstarpes ==

Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī &quot;dzelzs trīs&quot;, nevis &quot;dzelzstrīs&quot;). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST)
:Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST)
:Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc  tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus &quot;teksts (I)&quot;, &quot;teksts (II)&quot; utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST)
::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST)
:::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST)
::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST)
:::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST)
::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST)
::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST)
::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST)
Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST)

== Sveicieni! ==

Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST)
:Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST)
:: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST)

== Dzēšana ==

Es pie dzēšanas parasti iztīru arī &quot;summary&quot; lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST)
: Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST)

== Moving files to Commons and deleting local files ==
Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST)
: Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET)
:: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET)
::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET)
:::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET)
::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET)
:::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category &quot;Maps of Riga&quot; (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET)
::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET)
:::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET)
::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET)
:::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET)
{{outdent}}
Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET)
:Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
:::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST)
::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST)
Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)
: Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now.  --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;
== Iekavas (31.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;f1&amp;#124;1989&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (14.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      nākamā = &amp;#91;&amp;#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;filma&amp;#125;&amp;#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&amp;#93;&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET)

== Spēle - kājsalde ==

Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST)
:Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST)

== GS1 materiālu tulkojumi ==

Sveiks!
Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē.
Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām?
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST)
: Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots &lt;nowiki&gt;&lt;references /&gt;&lt;/nowiki&gt; tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST)

== DataMatrix ==

Sveiks!
Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :)
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST)

== Tabulas automātiskajā tulkošanā ==

Sveiks!
Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna.
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST)
: Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu  smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&amp;direction=prev&amp;oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Lapas dzēšana ==

Labvakar!
Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu?
--[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST)
: {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST)
: Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST)

== Ērģeles ==

Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET)
: Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. ==

[[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). 
Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET)
: Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET)

== Linkspam ==

Hi DJ EV, could you take a look at:
* {{User|CuiFan89}}
* {{User|AlvaDonna}}
* {{User|RakstnieksLV}}

All of them related to casino linkspam of
* {{User|Rs197699}}

Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST)

== Ielu attēli uz Commons ==

Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET)
: Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET)
::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET)
::Tādiem fragmentiem var ielikt &lt;nowiki&gt;{{de minimis}}&lt;/nowiki&gt; veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET)

== [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] ==

Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET)

== Pelopenesas diskusija ==

Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST)

== Deleting files ==
Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST)
: Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST)
:Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named &quot;Juris Burmistrs&quot; on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST)
:: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST)
:::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;

== A.Čaks ==

Sveiks, 
Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? ==

Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā &quot;Maracanazzo&quot;!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: &quot;Čempionu turnīrs&quot; un &quot;Pasaules čempionāts&quot;, Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par &quot;pasaules&quot; un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts

[https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html]


https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html


https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green

Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni!

Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta!

[[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET)

: Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET)
::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET)
:Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs.
:Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET)
::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET)
:::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET)
::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET)
::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET)

== Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? ==

''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''.

== Elektronikas un datorzinātņu institūts ==

Paldies, ka uzraugi. 

Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem?

Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. 


A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET)

:Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET)
::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja.
::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET)
:::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - &quot;© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas.&quot;). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET)
::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET)
:::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET)
:::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET)
::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]]
::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET)
:::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību.
:::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET)

== Lilastes galapunkts ==

Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta &quot;Lilaste&quot;? Man tāds vēl uzrādās. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET)
:Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST)

== Atbloķēšana  ==

Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-44541-35|&amp;#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST)

:Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&amp;diff=prev&amp;oldid=4505325 vandālismu un melošanu]. Šeit šādi lietotāji nav vajadzīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.50 (EEST)

== Iekavas (19.09.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4524609|page=2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}}

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:
www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:2027. gads|lines=23}}

== Lapa par Tignu Podnieci ==
Mēs nesen uztaisijām lapu par Tignu Podnieci, kas tika izdzēsta nepamatotu iemeslu dēļ. Viss kas tika rakstīts ir īsta informācija. Mēs vēllētos uzzināt iemeslus, kapēc šī lapa tika izdzēsta.

[[Special:Contributions/~2026-51207-27|~2026-51207-27]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-51207-27|talk]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.54 (EEST)</text>
      <sha1>5gxb8bsxlbcb8g85lsfzy6p5larka6z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525716</id>
      <parentid>4525715</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MIKIMAUS2223</username>
        <id>150704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lapa par Tignu Podnieci */ Atbilde</comment>
      <origin>4525716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78908" sha1="pjuj8sgp3yajtwx95killypfafaw8bn" xml:space="preserve">&lt;br /&gt;
{{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi=
* [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]]
}}

== 1905. gada revolūcija Latvijā ==

Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori.
:''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.''
--'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 &lt;small&gt;(EET)&lt;/small&gt;
: Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST)

== Futbola klubu nosaukumi ==

Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
: Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta &quot;Klubs&quot;. Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== Ja nu ==

Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== [[Benedikta Bokoli]] ==

Good morning, dear DJ EV, how are you?

I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page.

Thanks again for your help!

[[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST)
: Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

: Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

== Latvian help needed ==

Hello DJ EV,
I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia.  There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself.  The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]].  I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians.  If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral.  Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST)
:DJ, an update.  We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September.  Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help.  I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator.  Do you have time over the weekend?  Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST)

== Paraksts ==

Nomaini savam parakstam kodu uz šādu:
&lt;pre&gt;'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt;&lt;/pre&gt;
Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;span style=&quot;color:#FF6600;&quot;&gt;FRK&lt;/span&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST)
: Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST)

== Dzīve ==

Nē, tev to nevajag&lt;br /&gt;
Nopietni&lt;br /&gt;
Izslēdz datoru&lt;br /&gt;
Izej ārā &lt;br /&gt;
Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā&lt;br /&gt;
Nu ieklausies&lt;br /&gt;
Šī nav dzīve&lt;br /&gt;
Tev to nevajag&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Tas ir tevis paša labā
[[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST)
: Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST)

== Izmaiņu pārbaude ==

Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET)
: Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:42, 17 februārī, 2015 (EET)
::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest &quot;Atzīmēt&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET)
::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 20:08, 17 februārī, 2015 (EET)

==Pateicos par labojumu==
Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man &quot;izglābāt&quot; dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET)
: Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu &quot;Augšupielādēt failu&quot; kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest &quot;Save image as&quot;). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 21:08, 15 martā, 2015 (EET)
::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}}
:::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET)
::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET)
::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 16:29, 16 martā, 2015 (EET)

== Lakoniskums ==

Vai nosaukums &quot;1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona&quot; nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: &quot;Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona&quot;? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET)
: Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:20, 19 martā, 2015 (EET)
::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET)
::Sākot rakstīt &quot;2014. gada....&quot; Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET)
::: Vieglāk ir uzrakstīt &quot;2014. gada L...&quot; (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā &quot;Latvijas futbola 1. līgas 2014...&quot; (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:32, 19 martā, 2015 (EET)
::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) &lt;small&gt;tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni&lt;/small&gt; --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET)
::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:41, 19 martā, 2015 (EET)

== Kuņģis ==

Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst?  [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]])
: Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] / [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET)

== DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)
== Iekavas (27.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (28.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;{grāmatas atsauce
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
== Iekavas (05.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST)

== Izmaiņu uzraudzīšana ==

Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST)
: Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST)

== Nelaimīgās atstarpes ==

Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī &quot;dzelzs trīs&quot;, nevis &quot;dzelzstrīs&quot;). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST)
:Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST)
:Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc  tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus &quot;teksts (I)&quot;, &quot;teksts (II)&quot; utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST)
::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST)
:::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST)
::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST)
:::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST)
::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST)
::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST)
::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST)
Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST)

== Sveicieni! ==

Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST)
:Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST)
:: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST)

== Dzēšana ==

Es pie dzēšanas parasti iztīru arī &quot;summary&quot; lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST)
: Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST)

== Moving files to Commons and deleting local files ==
Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST)
: Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET)
:: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET)
::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET)
:::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET)
::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET)
:::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category &quot;Maps of Riga&quot; (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET)
::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET)
:::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET)
::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET)
:::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET)
{{outdent}}
Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET)
:Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
:::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST)
::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST)
Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)
: Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now.  --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;
== Iekavas (31.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;f1&amp;#124;1989&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (14.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      nākamā = &amp;#91;&amp;#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;filma&amp;#125;&amp;#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&amp;#93;&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET)

== Spēle - kājsalde ==

Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST)
:Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST)

== GS1 materiālu tulkojumi ==

Sveiks!
Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē.
Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām?
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST)
: Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots &lt;nowiki&gt;&lt;references /&gt;&lt;/nowiki&gt; tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST)

== DataMatrix ==

Sveiks!
Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :)
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST)

== Tabulas automātiskajā tulkošanā ==

Sveiks!
Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna.
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST)
: Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu  smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&amp;direction=prev&amp;oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Lapas dzēšana ==

Labvakar!
Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu?
--[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST)
: {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST)
: Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST)

== Ērģeles ==

Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET)
: Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. ==

[[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). 
Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET)
: Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET)

== Linkspam ==

Hi DJ EV, could you take a look at:
* {{User|CuiFan89}}
* {{User|AlvaDonna}}
* {{User|RakstnieksLV}}

All of them related to casino linkspam of
* {{User|Rs197699}}

Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST)

== Ielu attēli uz Commons ==

Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET)
: Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET)
::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET)
::Tādiem fragmentiem var ielikt &lt;nowiki&gt;{{de minimis}}&lt;/nowiki&gt; veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET)

== [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] ==

Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET)

== Pelopenesas diskusija ==

Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST)

== Deleting files ==
Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST)
: Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST)
:Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named &quot;Juris Burmistrs&quot; on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST)
:: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST)
:::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;

== A.Čaks ==

Sveiks, 
Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? ==

Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā &quot;Maracanazzo&quot;!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: &quot;Čempionu turnīrs&quot; un &quot;Pasaules čempionāts&quot;, Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par &quot;pasaules&quot; un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts

[https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html]


https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html


https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green

Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni!

Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta!

[[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET)

: Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET)
::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET)
:Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs.
:Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET)
::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET)
:::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET)
::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET)
::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET)

== Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? ==

''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''.

== Elektronikas un datorzinātņu institūts ==

Paldies, ka uzraugi. 

Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem?

Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. 


A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET)

:Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET)
::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja.
::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET)
:::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - &quot;© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas.&quot;). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET)
::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET)
:::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET)
:::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET)
::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]]
::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET)
:::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību.
:::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET)

== Lilastes galapunkts ==

Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta &quot;Lilaste&quot;? Man tāds vēl uzrādās. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET)
:Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST)

== Atbloķēšana  ==

Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-44541-35|&amp;#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST)

:Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&amp;diff=prev&amp;oldid=4505325 vandālismu un melošanu]. Šeit šādi lietotāji nav vajadzīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.50 (EEST)

== Iekavas (19.09.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4524609|page=2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}}

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:
www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:2027. gads|lines=23}}

== Lapa par Tignu Podnieci ==
Mēs nesen uztaisijām lapu par Tignu Podnieci, kas tika izdzēsta nepamatotu iemeslu dēļ. Viss kas tika rakstīts ir īsta informācija. Mēs vēllētos uzzināt iemeslus, kapēc šī lapa tika izdzēsta.

[[Special:Contributions/~2026-51207-27|~2026-51207-27]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-51207-27|talk]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.54 (EEST)

:Pilnībā piekrītu, lapai vajadzētu būt atjaunotai! [[Dalībnieks:MIKIMAUS2223|MIKIMAUS2223]] ([[Dalībnieka diskusija:MIKIMAUS2223|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.56 (EEST)</text>
      <sha1>pjuj8sgp3yajtwx95killypfafaw8bn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525733</id>
      <parentid>4525716</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T11:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lapa par Tignu Podnieci */ Atbilde</comment>
      <origin>4525733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79320" sha1="ihrb4debw2dfxzw37d1k0f6gz0bosb9" xml:space="preserve">&lt;br /&gt;
{{Diskusiju lapas sveiciena teksts2|lietotājs=DJ EV|arhīvi=
* [[Lietotāja diskusija:DJ EV/Arhīvs Nr.1|17.05.2012.—22.04.2013.]]
}}

== 1905. gada revolūcija Latvijā ==

Vispār jau pēc noteikumiem rakstu izņemt no vērtīgu rakstu kandidātiem drīkst tikai administratori.
:''Pēc balsošanas beigām kāds no administratoriem pārbauda, vai raksts ir ieguvis vajadzīgo balsu skaitu, arhivē diskusiju un izņem no raksta veidni vērtīga raksta kandidāts. Notikušo balsošanu atzīmē raksta diskusiju lapā.''
--'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2013. gada 24. maijā, plkst. 15.23 &lt;small&gt;(EET)&lt;/small&gt;
: Sorry. Kļūda - neizlasīju. Bet vispār administratoriem derētu būt aktīvākiem, ja jau tik ilgi stāv beigusies balsošana.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:35, 24 maijā, 2013 (EEST)

== Futbola klubu nosaukumi ==

Pēc kādiem noteikumi vai principiem tu pārdēvē rakstus par futbola klubiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:52, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
: Šķiet tā lieto lielākajā daļā gadījumu. Bet tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet manuprāt, vispareizāk, ar dažiem izņēmumiem, būtu Pilsēta &quot;Klubs&quot;. Ja kas es varu pārstāt pārdēvēt klubus. --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 15:55, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::Ja vēl Daugava tā (nu te varētu arī padiskutēt), tad Real noteikti bija jāatstāj kā bija. Futbola klubs noteikti ir pamatnozīme (lai arī esmu vairāk basketbola fans :D ). Citādi vēl daži (Spānijas un Grieķijas, piemēram) klubi būtu jāpārdēvē. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:51, 1 jūnijā, 2013 (EEST)
::: Manuprāt šie klubi tomēr ir līdzvērtīgi, neskatoties uz to, ka futbola klubs ir slavenāks.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 16:53, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== Ja nu ==

Ja nu kas, ir [[Veidne:Ārējie resursi]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:53, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: Forša veidne, bet tādas ir grūti atrast :). Un kā viņu lietot?.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:56, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::En wiki mēģināji apskatīt dokumentāciju? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:00, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::: Skaidrs, paldies.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:02, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== [[Benedikta Bokoli]] ==

Good morning, dear DJ EV, how are you?

I want to say thank you to help me in this page. I would like to know how can we do to take off the advice put at the beguinning of the page.

Thanks again for your help!

[[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 12:02, 24 jūlijā, 2013 (EEST)
: Person names in Televīzija, Teātris and Filmās are pretty bad translated. Someone needs to translate them properly, but I'm not very good at person names translating. Better ask for this to [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. He's expert.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:10, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

: Thanks for your help, I'll ask him! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 16:17, 24 jūlijā, 2013 (EEST)

== Latvian help needed ==

Hello DJ EV,
I'm contacting you because we need some Latvian translators to help with the deployment of the new [[VisualEditor]] on lv.wikipedia.  There are help pages, user guides, and description pages that need translating, as well as the interface itself.  The translating work is going on over on MediaWiki: [[:mw:VisualEditor/TranslationCentral|Translation Central]].  I also need help with a personal message for the Latvian Wikipedians.  If you are able to help in any way, either reply here, or head over to TranslationCentral.  Thanks for your time, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 21:23, 16 augustā, 2013 (EEST)
:DJ, an update.  We are planning on releasing VE on Latvian Wikipedia soon, on the 24th of September.  Thank you for you work getting the translations ready. However, I must ask for more help.  I have an update prepared for the community board, and I'm having trouble finding a translator.  Do you have time over the weekend?  Regards, [[Lietotājs:PEarley (WMF)|PEarley (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:PEarley (WMF)|diskusija]]) 03:18, 14 septembrī, 2013 (EEST)

== Paraksts ==

Nomaini savam parakstam kodu uz šādu:
&lt;pre&gt;'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt;&lt;/pre&gt;
Font elements nav pieejams [[HTML 5]] un nav izslēgts, ka kādu dienu tas viss nebūs labi (pazudīs formatējums vai tev MediaWiki neļaus saglabāt lapu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;span style=&quot;color:#FF6600;&quot;&gt;FRK&lt;/span&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 13:09, 5 jūlijā, 2014 (EEST)
: Paldies!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 22:10, 5 jūlijā, 2014 (EEST)

== Dzīve ==

Nē, tev to nevajag&lt;br /&gt;
Nopietni&lt;br /&gt;
Izslēdz datoru&lt;br /&gt;
Izej ārā &lt;br /&gt;
Vismaz esi kādā sociālā portālā, ne faking vikipēdijā&lt;br /&gt;
Nu ieklausies&lt;br /&gt;
Šī nav dzīve&lt;br /&gt;
Tev to nevajag&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Tas ir tevis paša labā
[[Lietotājs:Upenviirs|Upenviirs]] ([[Lietotāja diskusija:Upenviirs|diskusija]]) 20:46, 14 jūlijā, 2014 (EEST)
: Tu neesi īpaši labs dzejnieks, tas ir fakts.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:56, 19 jūlijā, 2014 (EEST)

== Izmaiņu pārbaude ==

Varbūt vēlies [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|pieteikties]]? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:04, 17 februārī, 2015 (EET)
: Sveiks! Nu brīvajā bridi ik palaikam paskatos pēdējo izmaiņu lapu un atcelu vandalismu, cik sapratu vienīgais uzdevums būtu atzīmēt labojumus kā pārbaudītus (ņemot vērā, ka gandrīz visi aktīvie ir automātiskie pārbaudītāji, to nav īpaši daudz), tāpēc pieteikšos. Pat nebiju pamanījis, ka tāda lietotāju grupa eksistē. :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:42, 17 februārī, 2015 (EET)
::{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}}. Būtībā jā. Vienīgi, kad tu atcel izmaiņu, izmaiņa, ko atcel, automātiski neatzīmējas kā pārbaudīta (automātiski parādās vienīgi adminiem), tāpēc vēlams pirms/pēc tam nospiest &quot;Atzīmēt&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:01, 17 februārī, 2015 (EET)
::: Saprasts!--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 20:08, 17 februārī, 2015 (EET)

==Pateicos par labojumu==
Liels paldies, ar šo labojumu Jūs man &quot;izglābāt&quot; dzīvību, jau kādu laiciņu centos ievietot to attēlu, bet neizdevās (protams, ka esmu jauniņais :D), lai nu kā, bet paldies!!! :)--[[Lietotājs:Kristians.Jakubovskis|Kristians.Jakubovskis]] ([[Lietotāja diskusija:Kristians.Jakubovskis|diskusija]]) 21:02, 15 martā, 2015 (EET)
: Nav par ko. :) Uzziņai - attēlus, kas nav [https://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Vikikrātuvē], var augšupielādēt, izmantojot pogu &quot;Augšupielādēt failu&quot; kreisajā lapas pusē, vispirms to ielādējot savā datora (no citām Vikipēdijām to var kaut vai atverot to pilnā izmērā uz ar labo peles taustiņu uzklikšķinot un nospiest &quot;Save image as&quot;). Ja lādē attēlus kaut kur citur no interneta, ir jāuzmanās ar autortiesībām (no citām Vikipēdijām lādētajiem attēliem parasti ar to nevajadzētu būt problēmām). Veiksmi turpmākajā Vikidarbā! :) --'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 21:08, 15 martā, 2015 (EET)
::Liels paldies! ;) {{unsigned|Kristians.Jakubovskis}}
:::Augšuplādei no citām wiki ir [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/? šāds noderīgs verķis]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 06:37, 16 martā, 2015 (EET)
::::Kas, protams, domāts augšupielādei Vikikrātuvē, nevis pie mums. Un tas verķis vairāk tomēr pieredzējušiem lietotājiem domāts, jauniņajiem pietiks ar DJ EV norādīto info :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:45, 16 martā, 2015 (EET)
::::: Jap, ar augšupiedādēšanu Vikikrātuvē jābūt uzmanīgam, piemēram, šitos logo tur lādēt nedrīkst, tie jālādē lokāli katrā Vikipēdija. Kikos - pats tādu verķi nebiju pamanījis, interesants, lai gan diez vai lietošu, jo ar Vikikrātuvi īpaši neņemos.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 16:29, 16 martā, 2015 (EET)

== Lakoniskums ==

Vai nosaukums &quot;1992. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona&quot; nebūtu nedaudz precizāks šādā veidā: &quot;Latvijas futbola 1. līgas 1992. gada sezona&quot;? --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:15, 19 martā, 2015 (EET)
: Par precīzumu nezinu īsti diskutēt. Šāds virsraksts galvenokārt bija, lai meklētājam būtu vieglāk atrast (tavā variantā gandrīz viss nosaukums jāraksta). Latviešu valodā ir diezgan brīva vārdu kārtība, tā kā tur, manuprāt, lielas starpības nav.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:20, 19 martā, 2015 (EET)
::Un pēc šablona ''X. gada Y sezona'' tiek veidoti ap 95% sezonu rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:24, 19 martā, 2015 (EET)
::Sākot rakstīt &quot;2014. gada....&quot; Ū, cik daudz visa kā. Diez vai šādi būs vieglāk kaut ko rakstīt --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 19:27, 19 martā, 2015 (EET)
::: Vieglāk ir uzrakstīt &quot;2014. gada L...&quot; (tikai kādi 6 raksti rādās) nekā &quot;Latvijas futbola 1. līgas 2014...&quot; (ja īstā sezona nav priekšā kaut kur), turklāt otrajā gadījumā tas lielo burtu lietojums ir svarīgs, ja kļūdās, nerādās nekas. Un jā, tas arguments ko FRK arī izteica ir, lai gan mums to sezonu rakstu jau nav tik daudz.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:32, 19 martā, 2015 (EET)
::::Par ''savu'' NBA gan uzražoju visus 60+ sezonu sīkraksteļus :) Tā ka skaties, ko runā :) &lt;small&gt;tas, protams, kā jau parasti, nav uztverams nopietni&lt;/small&gt; --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:35, 19 martā, 2015 (EET)
::::: Es tikai futbola līgu sezonas pameklēju. :D Tur to rakstiņu nav īpaši daudz, 1-2 sezonas kādās Top 5 līgās, pārējas visādi Latvijas turnīri.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 19:41, 19 martā, 2015 (EET)

== Kuņģis ==

Intereses pēc, kādēļ tu uzskati, ka raksts neatbilst laba raksta kritērijiem? Un kas, tavuprāt, tur pietrūkst?  [[Dalībnieks:kokomokoz|kokomokoz]] ([[Dalībnieka diskusija:kokomokoz|diskusija]])
: Lai cik stulbi tas neizklausītos, patiesībā vienkārši ne tajā vietā ieliku parakstu. :D Raksts ir tiešam labs un ir pelnījis laba raksta statusu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;diskusija&lt;/span&gt;]] / [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;span style=&quot;color:#DAA520;&quot;&gt;devums&lt;/span&gt;]])&lt;/small&gt; 2015. gada 29. oktobris, plkst. 14.44 (EET)

== DJ EV, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.27 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)
== Iekavas (27.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 21.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=bez šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. aprīlis, plkst. 22.02 (EEST) }}&amp;lt;/ref&amp;gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijas]] &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]].&amp;lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (28.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3055292 šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; pirmo, kas blastījās tikai uz lokomotīvēm (nekādā brīdī netika izmantoti zirgi vilkšanai).&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;{grāmatas atsauce
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST)
== Iekavas (05.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 23.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 00.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=pirmā pasaules kara Liebritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā šis labojums] lapā [[Lielbritānijas dzelzceļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Lielbritānijas dzelzceļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Tieši pirms &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;pirmais pasaules karš
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 01.02 (EEST)

== Izmaiņu uzraudzīšana ==

Sveiks! Skatos, ka darbojies pie vandalisma novēršanas. Vai nevēlies saņemt administratora tiesības (varēsi bloķēt lietotājus, aizsargāt lapas un ērtāk atcelt izmaiņas)? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.02 (EEST)
: Teiksim tā, tagad vairs nealkstu kļūt par administratoru kā skolas gados (godīgi sakot, atskatoties uz manu devumu/uzvedību tajā laikā pirms es paņēmu pauzi no Vikipēdijas, varu secināt, ka cilvēki tiešām mainās un pieaug). Šobrīd varbūt būšu nedaudz mazāk aktīvs (studijas + darbs aizņem diezgan lielu daļu mana laika), tomēr pavisam Vikipēdiju pamest noteikti netaisos (diezgan regulāri te ieskatos, kad būs brīvāks ar noteikti kaut ko turpināšu rakstīt). Es ik palaikam ieskatos pēdējo izmaiņu lapā un cenšos pārskatīt jauno lietotāju/IP adrešu labojumus un atcelt vandalismu, kad tādu manu. Teiksim tā, administratora tiesības man noteikti palīdzētu vieglāk novērst tādu situāciju, kā šodien pie Māras Zālītes (šis gan bija negaidīti neatlaidīgs vandalis) tāpēc no tādas iespējas neatteiktos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 19. septembris, plkst. 15.58 (EEST)

== Nelaimīgās atstarpes ==

Skatos, ka esi sācis labot manis ielaistās kļūdas elementu vērtību rakstībā. Visu laiku domāju, ka atstarpi nevajag tikai tad, kad ir elementa simbols ar vērtību, piemēram, Fe(III) jons, bet dzelzs (III) hlorīds (saka jau arī &quot;dzelzs trīs&quot;, nevis &quot;dzelzstrīs&quot;). Bet jā, grāmatās atstarpes neliek, tā ka ziepes ir lielas, jo sarakstīts ir padaudz :) Kāds nevar ieprogrammēt un uzlaist virsū botu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 23. septembris, plkst. 23.18 (EEST)
:Vari mēģināt [[WP:BOTREQ]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 09.33 (EEST)
:Es jau ar sākumā rakstīju savos rakstos ar atstarpi (jo nu vadījos pēc  tā, kā bija pieņemts šeit; sanāk esmu ar daļēji par šo atbildīgs :D), bet nu tiešām grāmatās atstarpi neliek, tā man arī tika mācīts, turklāt tā arī ir citās valodās, piemēram, angļu, krievu utt., tāpēc iedomājos pārvietot. It kā to rakstu par neorganiskām vielām mums nemaz tik daudz nav (godīgi sakot, pie tā jāpiestrādā), it kā lielākajā daļā šādu rakstu es manuāli salaboju (kaut ko varbūt palaidu garām), bet nu problēmas slēpjas galvenokārt citu tēmu, piemēram, organikas rakstos, kur šitie ir paslēpušies, tāpēc ar botu izķert, ja tas iespējams, nav slikta ideja. Var pamēģināt izķert visus &quot;teksts (I)&quot;, &quot;teksts (II)&quot; utt, bet nu nezinu, vai nebūs pārāk daudz false pozitive šajā gadījumā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 12.16 (EEST)
::Meklētāji iekavas spītīgi ignorē, bet nevaru ātrumā iedomāties, kur vēl ārpus ķīmijas būtu romiešu cipari iekavās. Vajag jau tikai no (I) līdz (VIII). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 13.01 (EEST)
:::Brīvā brīdī apskatīšos. Došu ziņu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 19.25 (EEST)
::::Tomēr [[Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Ķīmija|diezgan daudz]] ir neķīmisko ciparu, turklāt arī attēlu failu nosaukumos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 24. septembris, plkst. 21.40 (EEST)
:::::Ā, paga, līdz 8? :D Ha, es meklēju tikai līdz 5. Pa brīvdienām ieliks [[toollabs:booster|būsterī]], varēsiet saklikšķināt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 13.42 (EEST)
::::::Paldies, tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 15.05 (EEST)
::::::: +, šitas būs labi. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 17.29 (EEST)
::::::::[https://tools.wmflabs.org/booster/#/lvwiki/task/14 Have some fun]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:::::::::Paldies, izgāju visam cauri. Vienīgi (VI), (VII) un (VIII) rīks tomēr nav atradis, bet nu tas ir mazbūtiski. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 12. oktobris, plkst. 11.01 (EEST)
Pie viena — manuprāt, atstarpes nevajag arī ķīmiskos vienādojumos starp molekulu skaita cipariem un formulām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 17.35 (EEST)

== Sveicieni! ==

Apsveicu ar admina pilnvarām! Formalitātes pēc varētu (šeit) atbildēt uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. oktobris, plkst. 19.19 (EEST)
:Apsveicu! Droši jautā, ja ir kas nesaprotams par jauno iespēju pielietošanu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 10.05 (EEST)
:: Paldies, paldies. :) Interfeisa admina tiesības man nav nepieciešamas, par CSS un citiem zvēriem man zināšanu par maz, lai kaut ko labotu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 4. oktobris, plkst. 15.08 (EEST)

== Dzēšana ==

Es pie dzēšanas parasti iztīru arī &quot;summary&quot; lauku, citādi kā te [[Der kleine Napoleon]] paliek redzamas tās rupjības. To gan var arī paslēpt vēlāk (links (rādīt/slēpt)). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 11.09 (EEST)
: Ups, šeit par šito neiedomājos. Vienā dzēšanā jau biju lauku iztīrījis (bija aizvainojoša personīga informācija), šeit piemirsu. Paldies par atgādinājumu!--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 7. oktobris, plkst. 12.08 (EEST)

== Moving files to Commons and deleting local files ==
Hi! Have you tried to move files to Commons with FileExporter/FileImporter? The files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be very easy to move and delete. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.11 (EEST)
: Hello. I can see that you delete files, that have been moved to Commons. The files in this category should be ready to delete :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 22.48 (EET)
:: Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 11.52 (EET)
::: Thank you very much. There are 214 maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Laurijs]] that I think is also ready to move and delete. Perhaps you could check a few of the maps to see if you agree that the information look correct? If everything looks correct would you like to move the maps to Commons? Or would you prefer that I move them? Once moved to Commons I can add them to [[:c:Category:Maps of Riga]] with my bot unless you know a better category. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 16.48 (EET)
:::: I checked some of them and information looks correct. In some cases, more about bus route maps, the maps are outdated, for example, [[:Attēls:Rīga Autobuss 47.png]], because that bus route got extended, it probably can still go to Commons, but some notice might be needed. I can go trough them and check which ones are outdated. I don't really want to move them to Commons myself. About categories — public transport maps (ones with Tramvajs, Trolejbuss or Autobuss in the title) probably should go to [[:c:Category:Public transport maps of Riga]] (tram maps (Tramvajs) should go to [[:c:Category:Tram maps of Riga]] too), about street maps maybe a new subcategory could be created (like Maps of streets in Riga perhaps?), but they can go there. [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] should go in [[:c:Category:Maps of administrative units of Riga]] (where the exact same map is already uploaded [[:c:File:Ziepniekkalns karte.png]].--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 23.17 (EET)
::::: Thanks a lot! Would you like to check them before I move them to Commons? Or should I just move them now and then you can fix there if something needs to be fixed? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 20.56 (EET)
:::::: I sorted the files in categories. You can see the categories in [[:Kategorija:Maps_made_by_User:Laurijs]]. Those I could not place were added to the top category &quot;Maps of Riga&quot; (you are welcome to put them i other categories). I moved [[:Attēls:Ziepniekkalns karte.png]] to Commons so that can be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 21. marts, plkst. 21.44 (EET)
::::::: Ping [[User:Papuass]] just as info as one as the users that also work on getting files to Commons. But feel free to Comment and you are also welcome to move maps to Commons. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 10.09 (EET)
:::::: Went trough categories and made some minor changes. Files in [[:Category:Maps of streets in Riga]] and [[:Category:Maps of Riga]] can now definitely be moved. I'm unsure about public transport maps as a lot of them are outdated and most are unused (as someone has made new versions that are already on Commons). However, it can't hurt to move them, I'll now go trough and probably move and add indicators to maps that are outdated.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 15.39 (EET)
::::::: I have finished renaming files and giving them representative names, all files should be ready to move (some might be missing alternative routes, maybe some minor details, [[:Attēls:Rīga Autobuss 16 (outdated).png]] was a weird one to rename as it has gone tons of minor changes and alternative routes (and the map wasn't even completely correct to begin with as the route did not fit in it and is a bit cut off).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 16.31 (EET)
:::::::: Thanks a lot! I have moved all the files to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 22. marts, plkst. 17.27 (EET)
{{outdent}}
Hi! The maps above should be ready to delete. But there are also maps in [[:Kategorija:Maps made by User:Kikos]]. If you have some time to check those it would be great. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 25. marts, plkst. 14.07 (EET)
:Hello again! You are probably busy but if you could find a few minutes it would be great if you could check if the files look good to go or there is something that should be fixed before files are moved to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:: Hi, sorry for the delay. Scrolled trough the files and they all look fine to me.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 7. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST)
::: Thanks a lot! I can see that a few are allready in [[:Kategorija:NowCommons]] but I will move the other files to Commons soon. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
:::: All files should be moved now. Thank you. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 8. aprīlis, plkst. 17.58 (EEST)
::::: Hello again. If you notice any users or categories with many good uploads you are welcome to let me know. I try to fix/prepare file pages so they have all relevant information. But I have lost track of what has been fixed so far. :-D --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. aprīlis, plkst. 15.06 (EEST)
Hi! I found a few more maps. See [[:Kategorija:Maps of streets in Riga]]. I moved them to Commons. So I hope they are okay. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)
: Thank you. I forgot to mention [[:Kategorija:Maps of Latvia]] too. I think that most maps are moved now.  --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 20.28 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.52 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;
== Iekavas (31.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3343925 šis labojums] lapā [[F1 pilotu rekordu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:F1 pilotu rekordu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;f1&amp;#124;1989&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (14.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3368230 šis labojums] lapā [[Grega dienasgrāmata (filma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grega dienasgrāmata (filma)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      nākamā = &amp;#91;&amp;#91;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;filma&amp;#125;&amp;#124;Grega dienasgrāmata 2: Rodriks rullē&amp;#93;&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 16.02 (EET)

== Spēle - kājsalde ==

Kādēļ izdzēsāt ierakstu par nu jau populāro spēli jauniešu vidū - kājsaldi ? Tur tika paskaidroti tās noteikumu un īsi aprakstīta spēles vēsture un izcelšanās [[Dalībnieks:Kristapains|Kristapains]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristapains|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.05 (EEST)
:Neatbilst Vikipēdijas nozīmības kritērijiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 3. maijs, plkst. 23.33 (EEST)

== GS1 materiālu tulkojumi ==

Sveiks!
Kāpēc tu noņēmi GS1 logo no latviskā tulkojuma? Šo attēlu es drīkstu izmantot un tas ir pieejams brīvā apritē.
Kas tu vispār esi DJ EV? Vai tiešām tavas zināšanas par GS1 un svītrkodiem ir dziļākas par manējām?
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.02 (EEST)
: Logo sanāca noņemt, jo neuzmanīgi paskatījos tavu labojumu, kurā bija veiktas vairākas dīvainas izmaiņas, kā atcelti daļa esošie tulkojumi kā arī ievietots &lt;nowiki&gt;&lt;references /&gt;&lt;/nowiki&gt; tags teksta vidū, līdz ar to pieņēmu, ka tev kaut kāda kļūda radās un atcēlu izmaiņas, nepamanot, ka bija pievienots logo. Logo pievienoju atpakaļ. Un, lūdzu, iztiksim bez personiskiem uzbraukumiem. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 14.38 (EEST)

== DataMatrix ==

Sveiks!
Atvainojos par asumiņu iepriekšējā diskusijā, bet arī šoreiz nesaprotu to atkārtoto labojumu no DataMatrix uz Datu matrica. Es piekrītu, ka latviski tā ir pareizi, tomēr GS1 pasaulē neviens šī koda nosaukumu netulko nevienā citā valodā, bet lieto kā ir. :)
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.40 (EEST)

== Tabulas automātiskajā tulkošanā ==

Sveiks!
Vai tu man varētu, lūdzu, iedot norādi, kur es varu izlasīt, ko darīt tādā gadījumā, kad man orģināltekstā ir tabula, bet automātiskais tulkojums, saka, nav iespējams? Es nevaru atrast arī kā pārslēgties uz manuālo, lai tabulu ievietotu vai nu kopējot vai uzrakstītu to no jauna.
[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 10.43 (EEST)
: Piezīme no malas: vikipēdijas autotulkojums (un vizuālais redaktors arī), IMHO, vispār ir tāds tehnisks murgs, ka viņš lietojams tikai izmisuma gadījumā :) Es tādās reizēs tulkoju visu uz savu  smilšu kasti, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&amp;direction=prev&amp;oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana kā aprakstīts te], un pie sevis smilšu kastē tad ņemos pirmkodā ar visām tabulām-infokastēm pirms publikācijas. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Lapas dzēšana ==

Labvakar!
Vai var lūgt paskaidrojumu kāpēc veicāt nekorektu darbību un izdzēsāt mūziķa Patrika Pētersona jaunizveidoto vikipēdijas lapu?
--[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.47 (EEST)
: {{Ping|PEproduction}} Darbība bija pilnīgi korekta: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]] . Mēs jau tāpat parādām īpašu iecietību pret kultūras darbiniekiem... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 19.58 (EEST)
: Pēc manām domām, mūziķis ar vienu izdotu dziesmu bez jebkādiem citiem nozīmību veicinošiem kritērijiem nav atzīstams par nozīmīgu. Ar vienu Tvnet rakstu arī nepietiek. Lūgums apskatīt augstāk uzrādītos nozīmības kritērijus, kuri tāpat, manuprāt, ir diezgan maigi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. oktobris, plkst. 20.26 (EEST)

== Ērģeles ==

Kāpēc jūs domājat, ka ērģeles ir tikai pneimatiskas? Pnematika ir tikai viens no ērģeļu traktūras veidiem . [[Special:Contributions/90.130.107.37|90.130.107.37]] 2021. gada 9. novembris, plkst. 12.05 (EET)
: Atvainojos par atcelšanu, sākumā man izmaiņas atgādināja vandalismu (galvenokārt sliktās gramatikas dēļ), tagad redzu, ka tās ir pamatotas. Paldies par ieguldījumu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 9. novembris, plkst. 20.33 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Ieraksts par 1929.gadu Latvijā. ==

[[28. marts]] — [[Ira Ozola]], vieglatlētikas trenere, rokdarbu meistare un skolotāja (mirusi 2018. gadā). 
Labdien !Jautājums. Kāpēc šis ieraksts bija dzēšams? Kādiem kritērijiem tas neatbilst. Paldies. [[Special:Contributions/212.3.193.205|212.3.193.205]] 2022. gada 23. janvāris, plkst. 19.38 (EET)
: Parasti šādos sarakstos ir tenedence ievietot cilvēkus, par kuriem jau ir esošs raksts Vikipēdijā. Tas nav pilnīgi noteikts kritērijs, bet, pēc manām domām, šī persona nav pietiekami nozīmīga, lai par viņu būtu raksts Vikipēdijā, līdz ar to arī ievietošanai šajā sarakstā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 20.58 (EET)

== Linkspam ==

Hi DJ EV, could you take a look at:
* {{User|CuiFan89}}
* {{User|AlvaDonna}}
* {{User|RakstnieksLV}}

All of them related to casino linkspam of
* {{User|Rs197699}}

Thanks! -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 14. jūnijs, plkst. 11.46 (EEST)

== Ielu attēli uz Commons ==

Sveiks! Ar šo uzmanīgi - ja izskatās, ka varētu pārkāpt Panorāmas brīvību, tad pie mums vēl nevajag steigties izdzēst. Ja tas ir acīmredzami, tad pielikt veidni {{tl|FoP-Latvia}}. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 16.01 (EET)
: Sveiks, jā, par šo es aizdomājos un centos dzēst tikai tos, par kuriem es biju pārliecināts, ka panorāmas brīvību nepārkāps (kuros nav saskatāmi arhitektūriski nozīmīgi objekti). Drošības pēc pāršķirstīju vēlreiz savus dzēstos attēlus un atradu vienu, ko būtu labāk atjaunot ([[:Attēls:Zeļļu iela.JPG]], palaidu garām ēku pa kreisi jo sajaucu, kurā vietā bilde uzņemta). Vēl varbūt [[:Attēls:Miķeļa iela.jpeg]], bet tur ēkai pa labi domāju ka problēmas nevajadzētu radīt, jo tā ir tikai neliela daļa no attēla un nav fokuss. Tā, ceru, ka sūdus nesavārīju. :D --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 17.33 (EET)
::Man liekas, ka nenozīmīgi ēku fragmenti. Tā jau jebkuru pilsētas bildi var atzīt par autortiesību pārkāpumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. marts, plkst. 19.14 (EET)
::Tādiem fragmentiem var ielikt &lt;nowiki&gt;{{de minimis}}&lt;/nowiki&gt; veidni Commons. Man šķiet, ka abi attēli var palikt Commons. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 12.03 (EET)

== [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] ==

Why do you think that [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] should redirect only to full-scale invasion and not to the whole [[Krievijas—Ukrainas karš]]? [[Dalībnieks:Skovl|Skovl]] ([[Dalībnieka diskusija:Skovl|diskusija]]) 2023. gada 17. marts, plkst. 20.35 (EET)

== Pelopenesas diskusija ==

Kāpēc dzēst manu komentāru? Patiesība kož acīs vai kā? [[Special:Contributions/46.109.29.30|46.109.29.30]] 2023. gada 19. maijs, plkst. 13.50 (EEST)

== Deleting files ==
Hi! The files in [[:Kategorija:File from foto.eks.lv]] are from the website foto.eks.lv but the terms at https://foto.eks.lv/liet_not.htm says files can't be used for commercials and can't be modified. So they are not free. How can they be nominated for deletion? It would be easier to nominate them all in one batch. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 10. jūnijs, plkst. 23.55 (EEST)
: Uploader in the description said that he has permission from the author to use the images. The uploader is not active anymore, so I doubt we will be able to get any conformation about that and in any case licence used is most likely wrong. Sadly, we do not have a way to nominate batch deletions, so it feels like each file will have to be nominated for deletion seperately.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 12. jūnijs, plkst. 12.37 (EEST)
:Hi, @[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]], I can't find a person named &quot;Juris Burmistrs&quot; on the social networks either. But there is an email juris at eks dot lv. I will send an email if he wants to approve these images in VRT. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 10.25 (EEST)
:: {{re|DJ EV|Papuass}} Thank you. Lets hope he gets the email and send a formal permission. Otherwise you could chose to keep the files locally on lv.wiki if the files are not easy to replace. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 17.36 (EEST)
:::No response so far. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 27. jūnijs, plkst. 10.11 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;

== A.Čaks ==

Sveiks, 
Paldies, ka nobloķēji IP, Pamanīju to cūcību un atgriezu lapu sākotnējā stāvoklī, pirms visiem bojājumiem [[Dalībnieks:VariatioDelecta|VariatioDelecta]] ([[Dalībnieka diskusija:VariatioDelecta|diskusija]]) 2023. gada 13. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== Kāpēc vēlaties dzēst Copa Rio lapu? ==

Copa Rio bija vienas no svarīgākajām sacensībām Brazīlijas futbola izpratnē vēsturē! Es paskaidrošu, kāpēc.Copa Rio tika izveidots, lai atdzīvinātu lepnumu par to, ka esat brazīlietis, jo 1950. gadā tika piedzīvota sakāve pret Urugvaju, tā sauktā &quot;Maracanazzo&quot;!Tāpēc CBF vēlējās izveidot Copa Rio, lai mēģinātu atjaunot lepnumu, ka esat brazīlietis!Tad FIFA ierosināja ideju CBF, izveidot Pasaules klubu kausu ar diviem Brazīlijas klubiem un 6 ārzemju klubiem, abi Brazīlijas klubi būtu Sanpaulu un Riodežaneiro čempioni 1950. gadā.Visi Brazīlijas laikraksti atzinīgi novērtēja šo ideju, nosaucot turnīru: &quot;Čempionu turnīrs&quot; un &quot;Pasaules čempionāts&quot;, Eiropas prese pret to izturējās tāpat!Turnīrs tiktu organizēts saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa labāko komandu reitingu.Bija daži pārkāpumi, bet viss bija kā gaidīts. Tātad mums bija Juventus, Crzvena Zvezda, Palmeiras, Vasco da Gama, Austria Wien, Nacional, Sporting un Nice.Labākās komandas pasaulē un labākās savās valstīs, saskaņā ar 1950. gada Pasaules kausa reitinguViņi bija savu valstu čempioni.Nacional lūdza Urugvajas Futbola federāciju pārtraukt Urugvajas čempionātu, jo tai bija ļoti svarīgs turnīrs Brazīlijā! Tātad jūs varat redzēt turnīra lielumu.Turnīram bija divas norises vietas – Riodežaneiro un Sanpaulu, kurām bija attiecīgi pārstāvji čempionātā.Palmeiras iekļuva grupā ar Crzvena Zvezda, Joguslavas čempionu un Joguslavas izlases bāzi, Juventus, Itālijas komandas bāzi ar lielisko Džampiero Boniperti, kurš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, un Nice, Francijas komandas bāzi.Vasco iekrita grupā ar Austria Wien, Austrijas izlases bāzi, Sporting, Portugāles un nacionālās izlases bāzi, Urugvajas izlases bāzi, pasaules čempionu 1950. gadā!Turnīra pusfinālā iekļuva Palmeiras, Juventus, Austria Wien un Vasco, tad lielajā finālā pretī stāsies Palmeiras un Juventus!Palmeiras un Juventus tikās savā starpā divās spēlēs Marakanā, pirmajā spēlē alviverdes komanda uzvarēja 1x0 un otrajā ar 100 tūkstošu cilvēku lielu auditoriju, alviverde komanda nospēlēja neizšķirti 2x2 un kļuva par &quot;pasaules&quot; un starpkontinentālajiem čempioniem !https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/paulista-powerhouses-prodigious-pasts

[https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html]


https://www.the-afc.com/en/club/fifa_club_world_cup/news/qatar_2020_meet_the_contenders.html


https://www.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/uae2021/news/superheroes-in-green

Palmeirasu sagaidīja vairāk nekā 1 miljons cilvēku Sanpaulu, un gandrīz visi laikraksti Brazīlijā un vairāki Eiropā uzskatīja komandu par pasaules čempioni!

Tāpēc noteikti novērtējiet šo konkursu vairāk, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi un lapa nav pelnījusi tikt dzēsta!

[[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 17.58 (EET)

: Tas ir briesmīgs mašīntulkojums! (English: That is a terrible machine translation!) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.18 (EET)
::Lūdzu, neizdzēsiet šo lapu, tā ir ļoti vērtīga lapa futbolam kopumā! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54 (EET)
:Visam jūsu uzrakstītajam nav nekāda sakara ar lapas gaidāmās dzēšanas iemeslu: tā nav uzrakstīta pieņemamā latviešu valodā. Jūs laikam uzskatāt, ka mašīntulkojums ir pieņemams. Tā tas nav. Un tāpēc jūsu neveiksmīgais tulkojums ir Copa Rio diskreditējošs.
:Everything you wrote here has nothing to do with the reason for the upcoming deletion of the page: the article is not written in an acceptable Latvian language. You probably think machine translation is acceptable. It is not so. And so your failed translation is discrediting Copa Rio. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.20 (EET)
::Sveiki, esmu atpakaļ, lai pastāstītu, ka es centos visu iespējamo, lai uzlabotu lapu, bet man ir nepieciešams kāds, kas labi pārvalda latviešu valodu, lai to rediģētu, jo tas ir labs raksts, un daudzi cilvēki jau redz šo rakstu, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai to uzlabotu! [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.53 (EET)
:::Tieši tādēļ lapai ir dots tik neparasti ilgs laiks, lai to varētu uzlabot kāds latviski protošs, kuram šī tēma interesē. Ja tāds cilvēks atradīsies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.23 (EET)
::::Entendo, por isso estou esperando uma pessoa boa no letão para corrigir as falhas ortográficas do artigo. Obrigado pela compreensão! Estou a disposição para qualquer pergunta. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.43 (EET)
::::Labi, tad gaidu, kad kāds labi prot latviešu valodu, kas izlabos pareizrakstības kļūdas, lai raksts būtu labāk saprotams! Paldies par jūsu uzmanību! Esmu pieejams, ja jums ir kādi jautājumi. [[Dalībnieks:FutebolBrasileiro777|FutebolBrasileiro777]] ([[Dalībnieka diskusija:FutebolBrasileiro777|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 02.46 (EET)

== Kāpēc atgriezi atpakaļ soļanku? ==

''Pārvietots uz [[Diskusija:Soļanka]]''.

== Elektronikas un datorzinātņu institūts ==

Paldies, ka uzraugi. 

Lūgums skaidrot, vai netiks atkal dzēsts direktora Dr. M. Greitāna teksts, pat, ja pārrakstam nedaudz savādākiem vārdiem?

Akadēmijas vēstnesis bija vienīgā vietne, kur patreiz šī informācija ir fiksēta šādā apjomā. 


A.c. Elektronikas un datorzinātņu institūta PR [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.26 (EET)

:Ja tas joprojām būs direktora Dr. M. Greitāna teksts, tad tiks dzēsts. Šeit nevar būt sveši teksti. Ja būs pārtaisīts atbilstoši Latvijas autortiesību likumiem, tad arī skatīsimies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 12.45 (EET)
::Bet es pārstāvu Dr. Greitānu (vēlreiz, esmu Elektronikas un datorzinātņu PR)! Tas ir viņa teksts, Dr. Greitāns ir Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, es esmu tehniskā izpildītāja.
::Tad sanāk, ka institūta pārstāvji nedrīkst papildināt informāciju ar savu sagatavoto informāciju? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.06 (EET)
:::Ar savu '''informāciju''' - drīkst. Bet ne ar '''tekstu''', kurš ir publicēts citur un aizsargāts ar autortiesībām (tur lapā skaidri uzrakstīts - &quot;© 2024 Elektronikas un datorzinātņu institūts. Visas tiesības aizsargātas.&quot;). Bet teksts Vikipēdijā netiek šādi aizsargāts un attiecīgi, šā teksta pārpublicēšana Vikipēdijā ir likumpārkāpums. Un nosaukties par institūta pārstāvi, starp citu, Internetā var jebkurš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 13.29 (EET)
::::Ok, bet, ja ieliekam savā mājas lapā un liekam atsauci uz savu lapu? [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.00 (EET)
:::::Dot atsauces uz jūsu lapu var (un vajag), bet tekstam šeit jābūt pietiekami oriģinālam, lai likums nevarētu piekasīties (t.i. pārstāstītam saviem vārdiem, turklāt jau pēc pašas Vikipēdijas prasības - daudzmaz enciklopēdiskā stilā). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.41 (EET)
:::::Starp citu, jums ir acīmredzams interešu konflikts, bet tas ir nepārbaudāmi - kā jau minēju, nosaukties par institūta pārstāvi Internetā var jebkurš:) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.45 (EET)
::::::Es īsti nezinu kā man var veidoties interešu konflikts, ja esmu oficiāla uzņēmuma pārstāve. M.Greitāns lūdz jūsu e-pastu, lai, ja nepieciešams sazinātos... :), bet es nedomāju, ka līdz tādam absurdam jāaiziet, bet, ja lielas šaubas, varat man atrakstīt uz epastu wiki@[[Dalībnieks:Edi.lv|Edi.lv]]
::::::Par tekstveides attainojumu vienosimies ar direktoru, jo tas ir viņa oriģinālteksts. [[Dalībnieks:EDIvirslietotajs|EDIvirslietotajs]] ([[Dalībnieka diskusija:EDIvirslietotajs|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 14.51 (EET)
:::::::Interešu konflikts ir rakstīt Vikipēdijā par sevi, saviem radiem vai savu uzņēmumu/iestādi. Mēs parasti izturamies pret tādām lietām ar izpratni (atšķirībā no, piemēram, angļu versijas, kur jūs nobanotu par niku vien, kuram nav jābūt saistītam ar iestādi), bet jāatceras, ka tas rada lielas problēmas ar rakstu neitralitāti un pārbaudamību.
:::::::Personiska slepena sazināšanās šeit nav vēlama, šeit jautājumus risina publiski - bet mans kontakts atrodams manā profila lapā kreisajā pusē. Un baidos, ka jūs nesaprotat: pārrakstīt saviem vārdiem direktora tekstu un ievietot Internetā, ieskaitot Vikipēdiju, drīkst jebkurš bez jebkādas saskaņošanas ar viņu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 14. novembris, plkst. 15.32 (EET)

== Lilastes galapunkts ==

Vai tiešām elektrovilcieniem vairs nav galapunkta &quot;Lilaste&quot;? Man tāds vēl uzrādās. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:purple;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 15. decembris, plkst. 13.59 (EET)
:Jaunajā sarakstā no šodienas nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 14.01 (EET)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.41 (EEST)

== Atbloķēšana  ==

Sveiki , kāpēc JānisOzolsUA ir bloķēts ,@[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-44541-35|&amp;#126;2026-44541-35]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-44541-35|talk]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 19.59 (EEST)

:Par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&amp;diff=prev&amp;oldid=4505325 vandālismu un melošanu]. Šeit šādi lietotāji nav vajadzīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.50 (EEST)

== Iekavas (19.09.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4524609|page=2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=https://www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}}

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:
www.svt.se/kontakt/melodifestivalen {{!}}access-date=2026-08-28 {{!}}website=www.svt.se {{!}}language=sv&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt;
{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;

== Piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;notelist&amp;#125;&amp;#125;

== Atsauces ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&amp;#123;&amp;#123;Eirovīzija&amp;#125;&amp;#125;

[[Kategorija:2027. gads|lines=23}}

== Lapa par Tignu Podnieci ==
Mēs nesen uztaisijām lapu par Tignu Podnieci, kas tika izdzēsta nepamatotu iemeslu dēļ. Viss kas tika rakstīts ir īsta informācija. Mēs vēllētos uzzināt iemeslus, kapēc šī lapa tika izdzēsta.

[[Special:Contributions/~2026-51207-27|~2026-51207-27]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-51207-27|talk]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.54 (EEST)

:Pilnībā piekrītu, lapai vajadzētu būt atjaunotai! [[Dalībnieks:MIKIMAUS2223|MIKIMAUS2223]] ([[Dalībnieka diskusija:MIKIMAUS2223|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.56 (EEST)
::Kāds varētu būt iemesls rakstīt vai atjaunot lapu par personu, kas, spriežot pēc Gugļa, redzami nesasniedz minimālos [[Vikipēdija:nozīmīguma kritēriji|nozīmīguma kritērijus]]? Nemaz jau nerunājot par to, ka teksts bija nepieņemams enciklopēdijai sava līmeņa dēļ. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 14.19 (EEST)</text>
      <sha1>ihrb4debw2dfxzw37d1k0f6gz0bosb9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robijs Kīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189973</id>
    <revision>
      <id>4525412</id>
      <parentid>4259896</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8510" sha1="7afwb9sanblhvxt9zyw6z8ywetmt1q9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Robijs Kīns
| image = 2013 Robbie Keane (cropped).jpg
| caption = Robijs Kīns 2013. gadā
| fullname = 
| dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1980|7|8|df=y}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| height = 180&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8596,00.html|title=Premier League Player Profile|accessdate=5 April 2011|publisher=Premier League|archive-date={{dat|2012|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001170450/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8596,00.html}}&lt;/ref&gt;
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Crumlin United F.C.|Crumlin United]]
| youthyears2 = 1995—1997
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| years1 = 1997—1999
| years2 = 1999—2000
| years3 = 2000—2001
| years4 = 2001
| years5 = 2001—2002
| years6 = 2002—2008
| years7 = 2008—2009
| years8 = 2009—2011
| years9 = 2010
| years10 = 2011
| years11 = 2011—2016
| years12 = 2012
| years13 = 2017—2018
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| clubs9 = {{flaga|Skotija}} {{īre}} [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| clubs11 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]]
| clubs12 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| clubs13 = {{flaga|Indija}} ATK
| caps1 = 73
| goals1 = 24
| caps2 = 31
| goals2 = 12
| caps3 = 6
| goals3 = 0
| caps4 = 18
| goals4 = 9
| caps5 = 46
| goals5 = 13
| caps6 = 197
| goals6 = 82
| caps7 = 19
| goals7 = 5
| caps8 = 41
| goals8 = 11
| caps9 = 16
| goals9 = 12
| caps10 = 9
| goals10 = 2
| caps11 = 125
| goals11 = 83
| caps12 = 6
| goals12 = 3
| caps13 = 9
| goals13 = 6
| nationalyears1 = 1998—2016
| nationalteam1 = {{fb|IRL}}
| nationalcaps1 = 146
| nationalgoals1 = 68
| pcupdate = 
| ntupdate = 
| totalcaps = 578
| totalgoals = 251
| manageryears1 = 2018
| managerclubs1 = {{flaga|Indija}} ATK
| manageryears2 = 2018—2020
| managerclubs2 = {{fb|Īrija}} (asistents)
| manageryears3 = 2019—2020
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] (asistents)
| manageryears4 = 2023
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] (asistents)
| manageryears5 = 2023—2024
| managerclubs5 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]
| managerclubs6 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]
| manageryears6 = 2025—2026
}}
'''Robijs Kīns''' ({{val|ga|Roibeárd Ó Catháin}}, {{val|en|Robert David &quot;Robbie&quot; Keane}}; dzimis {{dat|1980|7|8}}) ir [[īri|īru]] futbola treneris un bijušais profesionālais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bija [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Profesionāļa karjeru sācis 1997. gadā Anglijā [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]] sastāvā. Gandrīz visu karjeru aizvadījis [[Anglijas Premjerlīga]]s klubos, visilgāk (2002—2008; 2009—2011) pārstāvējis [[Tottenham Hotspur F.C.]] klubu, kura sastāvā aizvadījis gandrīz 250 spēles un guvis nedaudz vairāk kā 90 vārtus Premjerlīgā. [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;]] sastāvā 2011. gadā uzvarējis [[MLS]] čempionātā.

Īrijas izlases sastāvā aizvadījis 146 spēles, kurās guvis 68 vārtus. Robijs Kīns ir visvairāk spēles aizvadījušais un visvairāk vārtus guvušais Īrijas izlases spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_team.php?id=163 |title = Rep. of Ireland national football team |accessdate ={{dat|2019|10|13||bez}} |website=eu-football.info}}&lt;/ref&gt; Tās sastāvā spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] un bija izlases kapteinis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Spēlēja arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.

2018. gada novembrī paziņoja par spēlētāja karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2018/1128/1013880-robbie-keane-confirms-playing-retirement/ |date ={{dat|2018|11|28||bez}}|title =Robbie Keane confirms playing retirement  |accessdate ={{dat|2019|10|13||bez}} |website=rte.ie}}&lt;/ref&gt; 

Spēlētāja karjeru noslēdza [[Indija]]s klubā ATK, kur bija arī spēlējošais treneris. No 2018. gada novembra līdz 2020. gada aprīlim bija trenera asistents Īrijas izlasē. Strādāja par trenera asistentu arī klubos ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'' un ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''. 2023. gada jūnijā Kīns tika apstiprināts par [[Izraēla]]s kluba [[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/2023/06/26/robbie-keane-announced-as-new-head-coach-with-maccabi-tel-aviv/ |title=Robbie Keane announced as new head coach at Maccabi Tel Aviv in surprise move |date=26 June 2023 |access-date={{dat|2023|10|21||bez}} |website=irishtimes.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
=== Spēlētāja karjera ===
'''Tottenham Hotspur'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2007—08

'''LA Galaxy'''

* [[MLS|MLS kauss]]: 2011, 2012, 2014

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] gada labākais spēlētājs: 2003, 2005—06, 2007—08
* [[Celtic F.C.|''Celtic'']] gada labākais spēlētājs: 2009—10
* [[MLS]] [[MVP]]: 2014
* [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]] [[MVP]]: 2012, 2013, 2014, 2015
=== Trenera karjera ===
'''Maccabi Tel Aviv'''
*[[Toto kauss]]: 2023-24&lt;ref name=&quot;totocup24&quot;&gt;{{cite web |title=Maccabi win Toto Cup on penalties |url=https://www.maccabi-tlv.co.il/en/2024/01/maccabi-win-toto-cup-on-penalties/ |website=Maccabi Tel Aviv |date=24 January 2024 |access-date=25 January 2024}}&lt;/ref&gt;
*[[Izraēlas Premjerlīga]]: 2023—24
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.tottenhamhotspur.com/players/first_team/robbiekeane.html Tottenham Hotspur profils] {{en ikona}}
* [http://news.bbc.co.uk/sport1/shared/bsp/hi/football/statistics/players/k/keane_33411.stm BBC Sport profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070902150000/http://news.bbc.co.uk/sport1/shared/bsp/hi/football/statistics/players/k/keane_33411.stm |date={{dat|2007|09|02||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=7832&amp;cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524051202/http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=7832&amp;cc=5739 |date={{dat|2010|05|24||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8596,00.html Premier League profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121001170450/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8596,00.html |date={{dat|2012|10|01||bez}} }} {{en ikona}}

{{Futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kins, Robijs}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lensterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Īrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Galaxy&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7afwb9sanblhvxt9zyw6z8ywetmt1q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Demiens Dafs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190217</id>
    <revision>
      <id>4525404</id>
      <parentid>4021651</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:52:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5356" sha1="5jyys9rfc9l8xpgo93k5bz1biryxcmg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Demiens Dafs
| image = Damien Duff 2025.png
| caption = Demiens Dafs 2025. gadā
| fullname = 
| height = 175&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8163,00.html | title = Premier League Player Profile | accessdate = 18 March 2011 | publisher = Premier League | archive-date = {{dat|2010|10|12||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101012150318/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8163,00.html }}&lt;/ref&gt;
| dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1979|3|2}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fulhamfc.com/MatchAndTeam/PlayerProfiles/ProfileDetails/DamienDuff.aspx |title=Damien Duff&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|06|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821102016/http://www.fulhamfc.com/MatchAndTeam/PlayerProfiles/ProfileDetails/DamienDuff.aspx |archivedate={{dat|2009|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Belibodena}}
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Leicester Celtic A.F.C.|Leicester Celtic]]
| youthyears2 = 
| youthclubs2 = {{flaga|Īrija}} Lourdes Celtic
| youthyears3 = 
| youthclubs3 = {{flaga|Īrija}} St. Kevin's Boys
| years1 = 1996—2003
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]
| caps1 = 184
| goals1 = 27
| years2 = 2003—2006
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps2 = 81
| goals2 = 19
| years3 = 2006—2009
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| caps3 = 69
| goals3 = 5
| years4 = 2009—2014
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
| caps4 = 130
| goals4 = 15
| nationalyears1 = 1998—2012
| nationalteam1 = {{fb|IRL}}
| nationalcaps1 = 100
| nationalgoals1 = 8&lt;!-- When you update this parameter, please update the ntupdate parameter! --&gt;
| caps5 = 15
| caps6 = 9
| clubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| clubs6 = {{flaga|Īrija}} [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]
| goals5 = 1
| goals6 = 0
| years5 = 2014—2015
| years6 = 2015
| totalcaps = 489
| totalgoals = 62
| managerclubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] U-15
| manageryears1 = 2015
| managerclubs2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U-15 izlase
| manageryears2 = 2016
| manageryears3 = 2016—2018
| managerclubs4 = {{flaga|Īrija}} [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] (asistents)
| manageryears4 = 2016—2018
| manageryears5 = 2019—2020
| managerclubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] (asistents)
| managerclubs3 = {{flaga|Īrija}} [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] U-17
| managerclubs6 = {{fb|IRL}} (asistents)
| manageryears6 = 2020—2021
| managerclubs7 = {{flaga|Īrija}} [[Shelbourne F.C.|Shelbourne]] U-17
| manageryears7 = 2020—2021
| managerclubs8 = {{flaga|Īrija}} [[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]
| manageryears8 = 2021—2025
}}
'''Demiens Dafs''' ({{val|en|Damien Anthony Duff}}; dzimis {{dat|1979|3|2}}) ir bijušais īru [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Visu profesionāļa karjeru aizvadījis Anglijā, jaunieša gados spēlējis Īrijā. Lielāko karjeras daļu (1996—2003) spēlējis ''[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]'' kluba sastāvā. ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' sastāvā divas reizes uzvarējis Premjerlīgā. ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]'' sastāvā izcīnījis Intertoto kausu, ''[[Fulham F.C.|Fulham]]'' sastāvā sasniedzis Eiropas līgas kausa izcīņas finālu 2010. gadā.

Īrijas izlases sastāvā spēlējis [[2002. gada Pasaules kauss futbolā|2002. gada Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Blackburn Rovers'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2001—02

'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2004—05, 2005—06
* Anglijas Līgas kauss: 2004—05
* [[FA Community Shield]]: 2005

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050818094831/http://www.footballdatabase.com/site/players/index.php?dumpPlayer=703 Football Database profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090720002951/http://www.nufc.premiumtv.co.uk/page/PlayerProfiles/0,,10278~8163,00.html Newcastle profils] {{en ikona}}
* [http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8163,00.html Premjerlīgas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101012150318/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~8163,00.html |date={{dat|2010|10|12||bez}} }} {{en ikona}}

{{Futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dafs, Demiens}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lensterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īri]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Īrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Shamrock Rovers FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>5jyys9rfc9l8xpgo93k5bz1biryxcmg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>888. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206557</id>
    <revision>
      <id>4525481</id>
      <parentid>1984040</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="556" sha1="7u7rf0mgt843xmffmab9mpzs4kgwmsg" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|888}}
{{Gads citos kalendāros|888}}
'''888. gads''' ({{Rom sk gadam|888}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* [[13. janvāris]] — [[Odo (valdnieks)|Odo]] kļuva par [[Rietumfranku karaliste]]s valdnieku.

=== Nezināms datums ===
== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[13. janvāris]] — [[Kārlis III Karolings]], franku karalis
* [[11. jūnijs]] — [[Rimberts]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:888. gads| ]]</text>
      <sha1>7u7rf0mgt843xmffmab9mpzs4kgwmsg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jehvi (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207075</id>
    <revision>
      <id>4525610</id>
      <parentid>4414389</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T03:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6228" sha1="46vywku2myz29jg3i8wlkqh99hs2uwh" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jehvi
| tips                = stacija
| attēls              = Jõhvi railway station 2019.jpg
| attēla_apraksts     = Jehvi stacijas ēka. 2019. gads.
|map = Igaunija
| līnijā              = 
| atvērta             = 1929
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Jõhvi alev
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2          = 
| platformas          = 1
| platformu_tips      = malas
| sliežu_ceļi         = 8
| adrese              = Kooli tn 21 &lt;br/&gt; 41533 Jõhvi &lt;br/&gt; Ida-Virumaa
| latd  = 59 | latm  = 21 | lats  = 20 | latNS  = N
| longd = 27 | longm = 24 | longs = 13 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = 
| tuvākie_pp_un_cp    =
| attālums_līdz_Tallinai =
}}
'''Jehvi''' ({{val|et|Jõhvi}}) ir stacija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķa]] [[Jehvi]] pilsētā, dzelzceļa iecirknī Tapa—Narva un atrodas 46,3 km attālumā no [[Narva (stacija)|Narvas]], 86 km attālumā no [[Tapa (stacija)|Tapas]], un 163,7 km attālumā no [[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinas]]. Jehvi stacija apkalpo starppilsētu pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas. Jehvi pietur Tapas (Tallinas) un Narvas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2012. gadā 1 vilciena sastāva pāris dienā), kā arī starptautiskie tālsatiksmes vilcieni Tallina-Maskava un Tallina-Sanktpēterburga.&lt;ref&gt;AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012 &lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.edel.ee/ Avaleht | Edelaraudtee&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.gorail.ee/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204003325/http://www.gorail.ee/ |date={{dat|2012|12|04||bez}} }} ''GoRail'' mājas lapa {{et ikona}}{{en ikona}}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa vēsture [[Jehvi]] pilsētā ir cieši saistīta ar [[Baltijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa]] pirmsākumiem jau no 1870. gada. Būvējot dzelzceļu Jehvi muižas teritorijā, tika izveidota stacija Jēve ({{val|de|Jewe}}, {{val|ru|Йеве}}), kas atradās 3 km uz austrumiem no muižas centra. Stacijas ēka tika būvēta pēc tipveida projekta un bija vairāku 1870. gadā celto stacijas ēku līdziniece ([[Aegvīdu (stacija)|Šarlotenhofa]], [[Paldiski (stacija)|Baltijas osta]] u.c.)

20. gadsimta 20. gados, kad Jehvi jau bija ieguvusi patstāvīgas administratīvas vienības statusu (1917) tika nolemts izveidot dzelzceļa pieturas punktu Jehvi ciema centrā. 1929. gadā pašreizējās Jehvi stacijas vietā tika ierīkots pieturas punkts un uzbūvēts vienstāva koka pasažieru paviljons, bet pats pieturas punkts tika nosaukts par Jehvi ciemu ({{val|et|Jõhvi alev}}), tā kā Jehvi nosaukums joprojām piederēja vecajai stacijai. 

1936. gadā pieturas punkts tika pārveidots par pilna apjoma dzelzceļa staciju ar manevru ceļiem, iekraušanas un izkraušanas rampām, noliktavām, kā arī kapitālu divstāvu mūra stacijas ēku. Stacija ieguva Jehvi nosaukumu, savukārt bijusī Jehvi stacija tika pārdēvēta par Toilu ({{val|et|Toila}}).&lt;ref&gt;[http://est-train.ertas.eu/ida/tapa-narva.php?lng=est] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150221214311/http://est-train.ertas.eu/ida/tapa-narva.php?lng=est |date={{dat|2015|02|21||bez}} }} Jehvi stacijas hronoloģija {{et ikona}}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Jehvi stacijas ēka 1944. gada 18. septembrī tika uzspridzināta.&lt;ref&gt;[http://www.johvi.ee/?q=ru/node/147] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140904001638/http://www.johvi.ee/?q=ru%2Fnode%2F147 |date={{dat|2014|09|04||bez}} }} Jehvi pilsētas vēsture {{et ikona}}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 50. gadu sākumā Jehvi tika uzbūvēta jauna stacijas ēka. Tās arhitektūra tika ieturēta tolaik valdošajā [[Staļins|Staļina]] klasicisma stilistikā. Tā ir monolīta vienstāva celtne ar fasādē simetriski izvietotām logailēm un pilastriem, ko noslēdz atika un masīva jumta dzega. Abos ēkas galos zemākas piebūves daļas. Fasādes svinīgumu pasvītro centrālais frontons, kā arī sandriki virs katras galvenā būvapjoma logailes. Identiska stacijas ēka šajā laika periodā tika uzbūvēta arī [[Jegeva (stacija)|Jegevā]].

Pašlaik Jehvi stacijas ēka netiek izmantota un notiek diskusijas par tās nojaukšanu, savukārt Otro pasaules karu pārdzīvojusi Toilas koka stacijas ēka pēc Toilas stacijas slēgšanas 20./21. gadsimta mijā tika nojaukta.

2011. gadā projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Jehvi stacijā tika izbūvēta jauna Eiropas standarta pasažieru platforma.&lt;ref&gt;[http://pr.pohjarannik.ee/?p=2647] ''Põhjarannik'' 2011. gada 4. novembris {{et ikona}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Jõhvi Railway Station 2011.jpg|Jehvi stacijas ēka. 2012. gads.
Kaubarong Jõhvi raudteejaamas, 4. november 2012.jpg|Jehvi stacijas sliežu ceļi. 2012. gads.
Johvi jaam 2.jpg|Jehvi stacijas ēka. 1936. gads.
Johvi alev raudteepeatus.jpg|Jehvi ciema pieturas punkts. 1929. gads.
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
*[[Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens)]]

== Ārējās saites ==
[http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=search&amp;cat=0&amp;pos=4 Toilas (bij. Jehvi) stacijas ēka 1996. gadā]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot; cellpadding=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&amp;nbsp;Tapu'''
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&amp;nbsp;Narvu'''
|- 
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Kohtla (stacija)|Kohtla]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] &lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Jehvi'''&lt;/span&gt; 
| align=&quot;center&quot; | [[Oru (stacija)|Oru]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]]
|}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Igaunijā]]
[[Kategorija:Austrumviru apriņķis]]</text>
      <sha1>46vywku2myz29jg3i8wlkqh99hs2uwh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Franko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>214983</id>
    <revision>
      <id>4525604</id>
      <parentid>4171911</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T01:38:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5074" sha1="b0h22alj9helq6f4cfbedoaptiib2xn" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums    = 
|          vārds    = Ivans Franko
|     vārds_orig    = ''Іван Франко''
|         attēls    = Ivan Franko (1898).png
|     att_izmērs    = 200px
|  att_nosaukums    = Franko 1898. gadā
|     dz_dat_alt    = 
|        dz_gads    = 1856
|     dz_mēnesis    = 08
|       dz_diena    = 15
|       dz_vieta    = Nahueviču sādža, [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]], [[Austrijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Drohobičas rajons]], [[Ļvivas apgabals]], {{UKR}})
|      m_dat_alt    = 
|         m_gads    = 1916
|      m_mēnesis    = 5
|        m_diena    = 15
|        m_vieta    = [[Ļviva]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;(tagad {{UKR}})
|   dzīves_vieta    = 
|      pilsonība    = 
|        tautība    = [[ukraiņi|ukrainis]]
|        dzimums    = V
|         vecāki    = 
|          brāļi    = 
|          māsas    = 
|   dzīvesbiedrs    = 
|          bērni    = 
|       paraksts    = 
|     pseidonīms    = 
|   nodarbošanās    = dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, žurnālists un tulkotājs
|rakstīšanas valoda = [[ukraiņu valoda]]
|        periods    = 1874—1916
|          žanri    = [[eposs]], [[novele]], [[romāns]], [[drāma]]
|         temati    = 
|   lit virzieni    = [[reālisms]], [[dekadence]]
|slavenākie darbi   = 
|    ietekmējies    = 
|     ietekmējis    = 
|     alma_mater    = [[Čerņivcu Universitāte]]
|    apbalvojumi    = 
|       piezīmes    = 
|    kategorijas    = jā
}}
'''Ivans Franko''' ({{val|uk|Іван Якович Франко}}; dzimis {{dat|1856|08|15}}, miris {{dat|1916|5|15}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, kritiķis, žurnālists, tulkotājs, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Viņa vārdā nosaukta [[Ukraina]]s pilsēta [[Ivanofrankivska]]. Viens no ukraiņu sociālistiskās, kā arī nacionālās kustības līderiem un dibinātājiem.

== Biogrāfija ==
Dzimis Nahueviču sādžā vācu izcelsmes kalēja ģimenē, tolaik [[Austrija|Austrijas Impērijā]], tagad [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. No 1862. līdz 1864. gadam mācījās skolā Jasenicas-Silnas ciemā, vēlāk līdz 1867. gadam — klostera skolā [[Drohobiča|Drohobičā]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.brieffacts.org/ivan-franko-kratkaya-biografiya_default.htm|title=Ivana Franko īsa biogrāfija|publisher=brieffacts.org|access-date={{dat|2021|12|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211218001303/http://lv.brieffacts.org/ivan-franko-kratkaya-biografiya_default.htm}}&lt;/ref&gt;

1875. gadā iestājās [[Ļvivas Universitāte|Ļvivas Universitātē]] (mūsdienās Ivana Franko vārdā nosauktā), kur iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs t.s. [[Galīcijas rusofili|Galīcijas rusofilu]] jeb maskavofilu ({{val|uk|москвофільство}}) kustībā. Kustības dalībnieki par rakstu valodu izmantoja t.s [[jazičije]] ({{val|uk|язичіє}}) — vietējās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] valodas sajaukumu ar [[baznīcas slāvu valoda|baznīcas slāvu valodu]]. Šajā valodas paveidā Franko publicēja savus pirmos darbus.

Vēlāk studentu aprindas, kurās ietilpa arī Ivans Franko, pievērsās dzīvajai [[Galīcija]]s zemnieku tautas valodai. 1877. gadā sūdzības rezultātā uz deviņiem mēnešiem ieslodzīts cietumā.&lt;ref name=&quot;facts&quot; /&gt; Pēc ieslodzījuma iepazinās ar [[Kārlis Markss|Marksa]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelsa]] darbiem. Ieslodzīts arī 1880. gadā un 1889. gadā. Šajos gados Franko aktīvi darbojās rakstniecībā, tulkošanā un publicistikā, naudu pelnīdams ar darbu [[poļu valoda]]s avīzēs.

1886. gadā Franko apprecējās un kādu laiku pavadīja Austrijas Impērijas galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], kur iepazinās ar tādiem cilvēkiem kā [[Teodors Hercls]] un [[Tomāšs Gariks Masariks]]. 1891. gadā Franko pabeidza studijas [[Čerņivcu Universitāte|Čerņivcu Universitātē]]. 1892. gadā [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]] aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Varlaams un Joasafs&quot;.&lt;ref name=&quot;facts&quot; /&gt; 19. gadsimta beigās publicēja vairākus darbu, kuros kritizēts [[marksisms]].

Sarakstījis darbus dažādos žanros: [[eposs]], [[novele]], [[romāns]], [[drāma]]. Mūsdienās pēc viņa darbiem uzņemtas vairākas filmas.

No 1904. gada vairs neiesaistījās politiskajā darbība. Miris trūkumā 1916. gadā [[Ļviva|Ļvivā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://az.lib.ru/f/franko_i_j/ Ivana Franko darbi un biogrāfija lib.ru] {{ru ikona}}
* [http://chtyvo.org.ua/authors/Franko/ Ivana Franko darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231131336/http://chtyvo.org.ua/authors/Franko |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} {{uk ikona}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Franko, Ivans}}
[[Kategorija:Ukraiņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Ukraiņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>b0h22alj9helq6f4cfbedoaptiib2xn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Roze (uzņēmums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232329</id>
    <revision>
      <id>4525727</id>
      <parentid>4394903</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2051" sha1="swldrdup63qou2ekninros0av7u4zd6" xml:space="preserve">{{Izdevniecības infokaste
| name         = SIA &quot;Jānis Roze&quot;
| image        = Jānis Roze logo.jpg
| parent       = 
| status       = 
| founded      = {{dat|1914}}
| founder      = 
| successor    = 
| country      ={{flaga|Latvija}} [[Latvija]] 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Barona iela 3|3s=Krišjāņa Barona iela (Rīga)}}
| distribution = 
| keypeople    = 
| publications = 
| topics       = 
| genre        = 
| imprints     = 
| revenue      = 
| numemployees = 
| nasdaq       = 
| url          =http://www.janisroze.lv  
|caption=Jānis Roze logo
}}
'''Jānis Roze'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.janisroze.lv/lv/jana_rozes_apgads |title=Jāņa Rozes Apgāds |access-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150704034302/http://www.janisroze.lv/lv/jana_rozes_apgads }}&lt;/ref&gt; ir 1914. gadā dibināts grāmatniecības uzņēmums [[Latvija|Latvijā]] kuru nodibināja [[Jānis Roze]]. Vēl uzņēmumam pieder &quot;Jāņa Rozes apgāds&quot; kas tika dibināts 2001. gada beigās un ir [[grāmatu izdevniecība]], kas izdod oriģinālliteratūru, tulkoto daiļliteratūru, praktisko literatūru, mākslas un kultūras ceļvežus, kā arī ceļojumu grāmatas, mācību grāmatas augstskolām un bērnu grāmatas. Apgāda izdotās grāmatas nopērkamas 34 grāmatnīcās &quot;Jānis Roze&quot;, kā arī citās grāmatu tirdzniecības vietās visā Latvijā.

&quot;Jāņa Rozes apgāds&quot; izdevis [[Umberto Eko]], [[Sandro Veronēzi]], [[Paulu Koelju]], [[Mišels Velbeks|Mišela Velbeka]], [[Jeļena Kostjukoviča|Jeļenas Kostjukovičas]], [[Stīvens Hokings|Stīvena Hokinga]], [[Maikls Brukss|Maikla Bruksa]] un citu pasaulslavenu autoru darbus. Apgāda izdotās latviešu oriģinālliteratūras autori ir [[Edvīns Raups]], [[Aleksandrs Tauriņš]], [[Ilze Auzere|Ilze Jurkāne]], [[Lato Lapsa]] u. c.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvija-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}
{{Grāmatu izdevniecības Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas izdevniecības]]</text>
      <sha1>swldrdup63qou2ekninros0av7u4zd6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/19. septembris</title>
    <ns>4</ns>
    <id>233276</id>
    <revision>
      <id>4525549</id>
      <parentid>3111775</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:20:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kontrastam viens ļoti sens fakts.</comment>
      <origin>4525549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1178" sha1="ddj6r4x0nqton6d2jtxzsitj26lsuoi" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Royal Wedding Stockholm 2010-Konserthuset-433.jpg|150x150px|Kārlis XVI Gustavs]]
&lt;/div&gt;
* [[1356. gads|1356]]. — [[Simtgadu karš]]: Puatjē kaujā [[Anglija]]s karaspēks [[Melnais princis Edvards|Melnā prinča Edvarda]] vadībā sakāva [[Francija]]s spēkus un saņēma gūstā [[Francijas karalis|karali]] [[Žans II Labsirdīgais|Žanu II Labsirdīgo]].
* [[1944. gads|1944]]. — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Somija]] parakstīja pamiera līgumu.
* [[1973. gads|1973]]. — [[Kārlis XVI Gustavs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Zviedrija]]s karali.
* [[1985. gads|1985]]. — [[Meksika]]s galvaspilsētu [[Mehiko]] satricināja 8,1 balli stipra [[zemestrīce]], bojā gāja vairāk kā 9000 cilvēku, ievainoti 30 000.
* [[1995. gads|1995]]. — ''[[The Washington Post]]'' un ''[[The New York Times]]'' publicēja [[Teodors Kačinskis|Unabombera]] manifestu.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=September|Day=19}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|9-19]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ddj6r4x0nqton6d2jtxzsitj26lsuoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244541</id>
    <revision>
      <id>4525601</id>
      <parentid>4519835</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T22:23:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4525601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147178" sha1="esuwqq0jaiq5xes2p44gx5ku5qtg4yv" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]].

{{monument-title-wikidata|2369297}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566047 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55935651
| label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 12
| lat = 56.975818
| long = 24.1829825
| p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}}
| image = Aizkraukles%2012.JPG
| vaid = 7933
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935657
| label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aizkraukles iela 7
| lat = 56.9751298
| long = 24.1867298
| p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}}
| image = Aizraukles%207.JPG
| vaid = 5879
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935663
| label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 1
| lat = 56.9585733
| long = 24.1110246
| p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG
| commonscat = Alberta iela 1 (Riga)
| vaid = 7934
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935720
| label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 11
| lat = 56.9591593
| long = 24.1086584
| p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg
| commonscat = Alberta iela 11 (Riga)
| vaid = 7938
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935727
| label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG
| vaid = 63
| year = 1904.-1914.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935735
| label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 12
| lat = 56.9594737
| long = 24.1087744
| p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}}
| image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg
| commonscat = Alberta iela 12 (Riga)
| vaid = 6643
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935741
| label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 13
| lat = 56.9592494
| long = 24.1083463
| p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%2013.jpg
| commonscat = Alberta iela 13 (Riga)
| vaid = 7939
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935675
| label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2
| lat = 56.9589598
| long = 24.1108283
| p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%202-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 2 (Riga)
| vaid = 6638
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935669
| label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 2a
| lat = 56.9588786
| long = 24.1111734
| p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}}
| image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG
| commonscat = Alberta iela 2a (Riga)
| vaid = 6639
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935684
| label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 3/5
| lat = 56.958725647575
| long = 24.110203677012
| p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga)
| vaid = 7935
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935690
| label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 4
| lat = 56.959086
| long = 24.110319
| p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%204-1.JPG
| commonscat = Alberta iela 4 (Riga)
| vaid = 6640
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935697
| label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 6
| lat = 56.9591221
| long = 24.1101218
| p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%206%2004.JPG
| commonscat = Alberta iela 6 (Riga)
| vaid = 6641
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935702
| label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 7
| lat = 56.9589069
| long = 24.1096607
| p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg
| commonscat = Alberta iela 7 (Riga)
| vaid = 7936
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935709
| label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 8
| lat = 56.9592119
| long = 24.1097857
| p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}}
| image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG
| commonscat = Alberta iela 8 (Riga)
| vaid = 6642
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935715
| label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alberta iela 9
| lat = 56.9590062
| long = 24.1091514
| p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}}
| image = Alberta%20iela%209.JPG
| commonscat = Alberta iela 9 (Riga)
| vaid = 7937
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935747
| label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 10
| lat = 56.9584198
| long = 24.1118956
| p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela10.jpg
| commonscat = Antonijas iela 10 (Riga)
| vaid = 8022
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935752
| label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 11
| lat = 56.95832
| long = 24.1109413
| p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela11.jpg
| vaid = 8023
| year = 1929.-1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935758
| label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 12
| lat = 56.9585364
| long = 24.112176
| p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela12.jpg
| commonscat = Antonijas iela 12 (Riga)
| vaid = 8024
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935764
| label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 13
| lat = 56.9588419
| long = 24.1119634
| p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela13.jpg
| commonscat = Antonijas iela 13 (Riga)
| vaid = 8025
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935768
| label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 18
| lat = 56.9597446
| long = 24.1136945
| p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}}
| image = RigaAntonijas18.jpg
| commonscat = Antonijas iela 18 (Riga)
| vaid = 7940
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935772
| label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 20
| lat = 56.9599539
| long = 24.1139787
| p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}}
| image = RigaAntonijas20.jpg
| commonscat = Antonijas iela 20 (Riga)
| vaid = 7941
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935778
| label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 22
| lat = 56.9601824
| long = 24.1144447
| p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}}
| image = RigaAntonijas22.jpg
| commonscat = Antonijas iela 22 (Riga)
| vaid = 7942
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935782
| label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 24
| lat = 56.9603559
| long = 24.1147776
| p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}}
| image = RigaAntonijas24.jpg
| commonscat = Antonijas iela 24 (Riga)
| vaid = 7943
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935788
| label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 26
| lat = 56.9605109
| long = 24.1150113
| p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}}
| image = RigaAntonijas26.jpg
| commonscat = Antonijas iela 26 (Riga)
| vaid = 7944
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935794
| label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 6a
| lat = 56.9575948
| long = 24.1102325
| p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}}
| image = RigaAntonijas6a.jpg
| vaid = 8019
| year = 1871.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935801
| label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 8
| lat = 56.9582583
| long = 24.111632
| p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela8.jpg
| commonscat = Antonijas iela 8 (Riga)
| vaid = 8020
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935806
| label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Antonijas iela 9
| lat = 56.9578197
| long = 24.109822
| p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}}
| image = RigaAntonijasIela9.jpg
| vaid = 8021
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935841
| label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]''
| name = Mācību iestāde
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48
| lat = 56.963428930299
| long = 24.12609892435
| p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}}
| image = RigaBriana1.jpg
| vaid = 7932
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935845
| label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 3
| lat = 56.9633104
| long = 24.1270728
| p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}}
| image = RigaBriana3.jpg
| vaid = 6646
| year = 1876. 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q31298321
| label = [[Štricka nams]]
| name = Štricka nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aristida Briāna iela 9
| lat = 56.96472222
| long = 24.13083333
| p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}}
| image = RigaBriana9.jpg
| vaid = 7956
| wikipediauri = %C5%A0tricka_nams
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935851
| label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ausmas iela 2
| lat = 56.9742372
| long = 24.1827938
| p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}}
| image = Ausmas%202.JPG
| vaid = 5887
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935854
| label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 15
| lat = 56.9735608
| long = 24.1783983
| p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}}
| image = Bajaru%2015.JPG
| vaid = 5888
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935857
| label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 36
| lat = 56.9712053
| long = 24.1858548
| p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}}
| image = Bajaru%2036.JPG
| vaid = 5889
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935860
| label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bajāru iela 40
| lat = 56.9710602
| long = 24.1867424
| p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}}
| image = Bajaru%2040.JPG
| vaid = 5890
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935910
| label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.955449
| long = 24.116964
| p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg
| vaid = 7945
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935864
| label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 13
| lat = 56.9565811
| long = 24.1184835
| p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg
| vaid = 7948
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935867
| label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 18
| lat = 56.9573101
| long = 24.1208791
| p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg
| vaid = 6644
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935870
| label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 25
| lat = 56.9572984
| long = 24.1199163
| p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga)
| vaid = 8742
| year = 1897.-1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935873
| label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 26
| lat = 56.9583418
| long = 24.1227002
| p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga)
| vaid = 7949
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935876
| label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 27/29
| lat = 56.9575675
| long = 24.1204268
| p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg
| vaid = 7950
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935882
| label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 31
| lat = 56.9577827
| long = 24.1208756
| p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga)
| vaid = 7951
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935893
| label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 34
| lat = 56.959405
| long = 24.1245766
| p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg
| vaid = 7952
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935902
| label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 39
| lat = 56.9593702
| long = 24.1234912
| p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg
| vaid = 7954
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935913
| label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 45
| lat = 56.9598156
| long = 24.1245412
| p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg
| vaid = 7955
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935916
| label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 4a
| lat = 56.9556212
| long = 24.1178303
| p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga)
| vaid = 7946
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935919
| label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Baznīcas iela 8
| lat = 56.9564139
| long = 24.1191207
| p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg
| vaid = 7947
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935923
| label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Biķernieku iela 36
| lat = 56.9694065
| long = 24.1872439
| p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}}
| image = Bikernieku%2036.JPG
| vaid = 5891
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936303
| label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]''
| name = Korpuss Nr.7
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Braila iela 2B
| lat = 56.984021
| long = 24.2499595
| p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}}
| vaid = 8000
| year = 1770.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936075
| label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 6
| lat = 56.9602501
| long = 24.1239544
| p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela6.jpg
| vaid = 7977
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936095
| label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 8
| lat = 56.9595483
| long = 24.125021
| p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}}
| image = RigaBruniniekuIela8.jpg
| vaid = 7978
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935980
| label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]''
| name = VEF ēkas (4 korpusi)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I;  Brīvības gatve 214 M
| lat = 56.970623855658
| long = 24.161205443256
| p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}}
| image = RigaBrivibas214.jpg
| commonscat = VEF factory buildings
| vaid = 6650
| year = 1898. - 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935926
| label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 266
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 266
| vaid = 9162
| year = 1979.–1980.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935929
| label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]''
| name = Bonaventuras muižas kungu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības gatve 440
| locality = Baložu (Bonaventuras) muižā
| lat = 56.9949077
| long = 24.2648254
| p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}}
| image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 8710
| year = 19.gs. 1.p., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bonaventuras muiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935944
| label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 101
| lat = 56.9613818
| long = 24.1328547
| p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}}
| image = RigaBrivibas101.jpg
| vaid = 7969
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935949
| label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 103
| lat = 56.9615343
| long = 24.1331676
| p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}}
| image = RigaBrivibas103.jpg
| vaid = 7970
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935954
| label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 105
| lat = 56.9618301
| long = 24.1337114
| p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}}
| image = RigaBrivibas105.jpg
| vaid = 7971
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2084448
| label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/
| address = Brīvības iela 119
| lat = 56.963033333333
| long = 24.136486111111
| p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG
| commonscat = St. Gertrude New Church, Riga
| vaid = 6649
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935932
| label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;]]''
| name = Altārglezna &quot;Kristus svētī bērnus&quot;
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7071
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935936
| label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 119
| locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9630757
| long = 24.1365938
| p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}}
| vaid = 7072
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935959
| label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 129
| lat = 56.9639984
| long = 24.1389325
| p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}}
| image = RigaBrivibas129.jpg
| vaid = 7972
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935963
| label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]''
| name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 135/137
| lat = 56.964587984727
| long = 24.140006863312
| p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG
| commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga)
| vaid = 7973
| year = 1894.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935967
| label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 141
| lat = 56.9651274
| long = 24.1416503
| p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}}
| image = RigaBrivibas141.jpg
| vaid = 7974
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935970
| label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]''
| name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 143/145
| lat = 56.9652438
| long = 24.1419139
| p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}}
| image = RigaBrivibas143-145.jpg
| vaid = 7975
| year = 1894., 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935974
| label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )]]''
| name = Vagonu un mašīnu fabrikas &quot;Fēnikss&quot; pārvaldes ēkas ( )
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 201
| lat = 56.971902052747
| long = 24.161285836715
| p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}}
| image = RigaBrivibas201.jpg
| commonscat = Brīvības gatve 201
| vaid = 7976
| year = 1895. - 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935985
| label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 308
| lat = 56.978347282353
| long = 24.184432125094
| p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}}
| vaid = 5892
| year = 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935988
| label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 33
| lat = 56.955247
| long = 24.1194673
| p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas33.jpg
| vaid = 6647
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935990
| label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 37
| lat = 56.9557622
| long = 24.1198784
| p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}}
| image = RigaBrivibas37.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga)
| vaid = 7957
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935993
| label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 39
| lat = 56.9558625
| long = 24.120138
| p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}}
| image = RigaBrivibas39.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga)
| vaid = 7958
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935996
| label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 43
| lat = 56.9562196
| long = 24.1206855
| p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}}
| image = RigaBrivibas43.jpg
| vaid = 7959
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936003
| label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 45
| lat = 56.9563133
| long = 24.1208934
| p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg
| vaid = 7960
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q20018446
| label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]''
| name = Krastkalna nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 47
| lat = 56.9566095
| long = 24.1213944
| p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}}
| image = RigaBrivibas47.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga)
| vaid = 6648
| year = 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936015
| label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 57
| lat = 56.9576721
| long = 24.123258
| p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}}
| image = RigaBrivibas57.jpg
| vaid = 7961
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4468975
| label = [[Stūra māja]]
| name = Stūra māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://sturamaja.lv/
| address = Brīvības iela 61
| lat = 56.9580994
| long = 24.1239811
| p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}}
| image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg
| commonscat = Stūra māja
| vaid = 7962
| wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis&lt;br/&gt;valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936025
| label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]''
| name = Dailes teātra ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 75
| lat = 56.9597897
| long = 24.1261728
| p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}}
| commonscat = Dailes Theater
| vaid = 7963
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936030
| label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 83
| lat = 56.9603068
| long = 24.1300554
| p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}}
| image = RigaBrivibas83.jpg
| vaid = 7964
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936038
| label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 85
| lat = 56.9604591
| long = 24.1304671
| p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}}
| image = RigaBrivibas85.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga)
| vaid = 7965
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936047
| label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 91
| lat = 56.9607904
| long = 24.1314384
| p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}}
| image = RigaBrivibas91.jpg
| vaid = 7966
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936054
| label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 93
| lat = 56.96088
| long = 24.131669
| p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}}
| image = RigaBrivibas93.jpg
| vaid = 7967
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936067
| label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 99
| lat = 56.9612474
| long = 24.1325911
| p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}}
| image = RigaBrivibas99.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga)
| vaid = 7968
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936107
| label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Burtnieku iela 21
| lat = 56.9713074
| long = 24.183569
| p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}}
| vaid = 5893
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936119
| label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18a
| lat = 56.959777113347
| long = 24.109783973785
| p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}}
| vaid = 7979
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936123
| label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 18b
| lat = 56.959898095792
| long = 24.110065252137
| p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}}
| vaid = 7980
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936129
| label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 31
| lat = 56.9592371
| long = 24.1120964
| p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu31.jpg
| vaid = 7981
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936136
| label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 37
| lat = 56.958211
| long = 24.114345
| p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu37.jpg
| vaid = 7982
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936143
| label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 41
| lat = 56.9579948
| long = 24.1150349
| p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu41.jpg
| vaid = 7983
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936148
| label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 45/47
| lat = 56.9571706
| long = 24.1160559
| p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}}
| image = RigaDzirnavu45-47.jpg
| vaid = 7984
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936155
| label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 57
| lat = 56.9559065
| long = 24.1185707
| p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}}
| commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga)
| vaid = 7985
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936112
| label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzērbenes iela 11
| lat = 56.979032
| long = 24.1922732
| p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}}
| image = Dzerbenes%2011.JPG
| vaid = 5894
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936160
| label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 41/43
| lat = 56.9573517
| long = 24.1123956
| p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}}
| image = RigaElizabetes41-43.jpg
| vaid = 7986
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936174
| label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]''
| name = Īres nami (3)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4
| lat = 56.95704681009
| long = 24.113066412046
| p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}}
| image = RigaElizabetes45-47.jpg
| vaid = 7987
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936199
| label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]''
| name = Īres nams ar birojiem un veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 51
| lat = 56.9554153
| long = 24.1162765
| p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg
| vaid = 9148
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936250
| label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 22
| lat = 56.973127
| long = 24.1377656
| p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG
| vaid = 7990
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936256
| label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 28
| lat = 56.9738003
| long = 24.1381958
| p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG
| vaid = 7991
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936263
| label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 30
| lat = 56.9740698
| long = 24.1381804
| p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG
| vaid = 7992
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936270
| label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 34
| lat = 56.9746712
| long = 24.1386267
| p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG
| vaid = 7993
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936274
| label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 35/37
| lat = 56.9735317
| long = 24.1374216
| p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG
| vaid = 7994
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936280
| label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 36
| lat = 56.9749211
| long = 24.1385292
| p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG
| vaid = 7995
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936283
| label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 4
| lat = 56.9709272
| long = 24.1367706
| p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG
| vaid = 7988
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936288
| label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Hospitāļu iela 5
| lat = 56.969536
| long = 24.1356306
| p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}}
| image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg
| commonscat = Hospitāļu iela 5
| vaid = 7989
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936296
| label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]''
| name = Slimnīcas ēka un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Invalīdu iela 1
| lat = 56.977669
| long = 24.141786
| p625 = {{Coord|56.977669|24.141786|display=inline}}
| image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg
| commonscat = Riga Military hospital
| vaid = 6652
| year = 1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936301
| label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]''
| name = Vārnu zemnieku sēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaunciema gatve 23
| lat = 57.0089003
| long = 24.2386993
| p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}}
| vaid = 6654
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936322
| label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 11
| lat = 56.9747275
| long = 24.144434
| p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}}
| image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg
| vaid = 8001
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3036898
| label = [[Lielie kapi]]
| name = Lielie kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klusā iela 2
| locality = Miera iela 66
| lat = 56.970555555556
| long = 24.143055555556
| p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}}
| image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg
| commonscat = Lielie kapi
| vaid = 6636
| wikipediauri = Lielie_kapi
| year = 1773. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936330
| label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 20
| lat = 56.9577508
| long = 24.116514
| p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}}
| image = RigaValdemara20.jpg
| vaid = 8056
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936335
| label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 23
| lat = 56.957152
| long = 24.1145588
| p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}}
| image = RigaValdemara23.jpg
| vaid = 8057
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936341
| label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 24
| lat = 56.9580237
| long = 24.1170959
| p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}}
| image = RigaValdemara24.jpg
| vaid = 8058
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936346
| label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 26
| lat = 56.9582172
| long = 24.1173705
| p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}}
| image = RigaValdemara26.jpg
| vaid = 8059
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936352
| label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 33
| lat = 56.9581194
| long = 24.1162192
| p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}}
| image = RigaValdemara33.jpg
| vaid = 8060
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936357
| label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 34
| lat = 56.9588269
| long = 24.118507
| p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}}
| image = RigaValdemara34.jpg
| vaid = 8061
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936363
| label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]''
| name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| image = RigaValdemara35.jpg
| vaid = 8062
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936368
| label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 35
| lat = 56.9582449
| long = 24.1165156
| p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}}
| vaid = 8923
| year = 1874., 1927.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936379
| label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 37
| lat = 56.9584603
| long = 24.1167629
| p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}}
| image = RigaValdemara37.jpg
| vaid = 8063
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936384
| label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 38
| lat = 56.9595804
| long = 24.11972
| p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}}
| image = RigaValdemara38.jpg
| vaid = 8064
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936391
| label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 39
| lat = 56.9586211
| long = 24.1171713
| p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}}
| image = RigaValdemara39.jpg
| vaid = 8065
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936375
| label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]''
| name = Apbūves komplekss
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45
| lat = 56.958962310123
| long = 24.117189935458
| p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}}
| image = RigaValdemara45.jpg
| vaid = 8736
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936396
| label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 53
| lat = 56.9596441
| long = 24.1188714
| p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}}
| image = RigaValdemara53.jpg
| vaid = 8066
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936404
| label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59
| lat = 56.9601103
| long = 24.1198733
| p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}}
| image = RigaValdemara57-59.jpg
| vaid = 8067
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936410
| label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 61
| lat = 56.9604871
| long = 24.1203869
| p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}}
| image = RigaValdemara61.jpg
| vaid = 8068
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936415
| label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 67
| lat = 56.9617608
| long = 24.1224138
| p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}}
| image = RigaValdemara67.jpg
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga)
| vaid = 6660
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936420
| label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 69
| lat = 56.961859
| long = 24.1226676
| p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}}
| image = RigaValdemara69.jpg
| vaid = 6661
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936425
| label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71
| lat = 56.9620467
| long = 24.1229476
| p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}}
| image = RigaValdemara71.jpg
| vaid = 6662
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936430
| label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73
| lat = 56.962304915634
| long = 24.123043446068
| p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}}
| image = RigaValdemara73.jpg
| vaid = 6663
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936436
| label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 75
| lat = 56.9625053
| long = 24.1236167
| p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}}
| image = RigaValdemara75.jpg
| vaid = 6664
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936440
| label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krīvu iela 6
| lat = 56.9771438
| long = 24.1891785
| p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}}
| image = Krivu%206.JPG
| vaid = 5897
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936445
| label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 12
| lat = 56.9788785
| long = 24.1895156
| p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}}
| image = Kursu%2012.JPG
| vaid = 5900
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936451
| label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 14
| lat = 56.9790032
| long = 24.1899558
| p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}}
| image = Kursu%2014%202.JPG
| vaid = 5901
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936458
| label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 15
| lat = 56.9792462
| long = 24.1896938
| p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}}
| image = Kursu%2015.JPG
| vaid = 5902
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936464
| label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 18
| lat = 56.9792888
| long = 24.1908035
| p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}}
| image = Kursu%2018.JPG
| vaid = 5903
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936479
| label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 22
| lat = 56.9795832
| long = 24.1917171
| p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}}
| image = Kur%C5%A1u%2022.JPG
| vaid = 5904
| year = 1934., 1975.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936493
| label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 8
| lat = 56.9785929
| long = 24.1887003
| p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}}
| image = Kursu%208.JPG
| vaid = 5898
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936500
| label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kuršu iela 9
| lat = 56.9790351
| long = 24.1883781
| p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}}
| vaid = 5899
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936520
| label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 12
| lat = 56.9725864
| long = 24.1874408
| p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}}
| image = Laimdotas%2012%201.JPG
| vaid = 5905
| year = 1932.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936544
| label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 22
| lat = 56.9714625
| long = 24.1880603
| p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}}
| image = Laimdotas%2022.JPG
| vaid = 5906
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936556
| label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 28a
| lat = 56.9706277
| long = 24.1875955
| p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}}
| vaid = 5907
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936562
| label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laimdotas iela 30
| lat = 56.9703758
| long = 24.187841
| p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}}
| image = Laimdotas%2030%201.JPG
| commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga)
| vaid = 5908
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936567
| label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 1
| lat = 56.9732649
| long = 24.1780186
| p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}}
| vaid = 5909
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936573
| label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 7
| lat = 56.9728802
| long = 24.1768488
| p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}}
| vaid = 5910
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936578
| label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Launkalnes iela 9
| lat = 56.9727551
| long = 24.1764369
| p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}}
| vaid = 5911
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936585
| label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 22
| lat = 56.9757013
| long = 24.1890029
| p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}}
| image = Lielvardes%2022.JPG
| vaid = 5912
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936592
| label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 45
| lat = 56.9721939
| long = 24.1914853
| p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}}
| image = Lielvards%2045.JPG
| vaid = 5913
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936599
| label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 47
| lat = 56.972068
| long = 24.1916164
| p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}}
| image = Lielvardes%2047.JPG
| vaid = 5914
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936604
| label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lielvārdes iela 50
| lat = 56.9720213
| long = 24.1927346
| p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}}
| image = Lielvardes%2050.JPG
| vaid = 5915
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936609
| label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]''
| name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Linezera iela 3
| lat = 56.9770496
| long = 24.1978275
| p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}}
| vaid = 8705
| year = 1891.-1937.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936510
| label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 11
| lat = 56.9570415
| long = 24.1203361
| p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}}
| vaid = 9016
| year = 19.gs. 60.g. b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936515
| label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 12
| lat = 56.9565337
| long = 24.12064
| p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}}
| image = RigaLacplesa12.jpg
| commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga)
| vaid = 8003
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936504
| label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 7
| lat = 56.9576945
| long = 24.1191448
| p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}}
| image = RigaLacplesa7.jpg
| vaid = 8002
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936615
| label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]''
| name = Zēlustes muižas apbūve
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Juglas iela 43
| lat = 56.966752
| long = 24.2886915
| p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}}
| image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg
| vaid = 6637
| year = 17. gs. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938534
| label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]''
| name = Aktrises J.Skaidrītes kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| vaid = 65
| year = 1942.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938556
| label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]''
| name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg
| vaid = 66
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938574
| label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]''
| name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBaumani.jpg
| vaid = 67
| year = 1891. 1904.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938591
| label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]''
| name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG
| vaid = 68
| year = 1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938609
| label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]''
| name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiSmelings.jpg
| vaid = 69
| year = 1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938635
| label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]''
| name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiFelsko.jpg
| vaid = 70
| year = 1902. 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938658
| label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]''
| name = Ārsta O.Hūna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiHuns.jpg
| vaid = 71
| year = 1832.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938677
| label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]''
| name = Dzejnieka A.Pumpura kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.974032083793
| long = 24.14441739283
| p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}}
| image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG
| vaid = 72
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938698
| label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]''
| name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG
| vaid = 73
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938716
| label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]''
| name = Folklorista Kr.Barona kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG
| vaid = 74
| year = 1923.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938743
| label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]''
| name = Karavīru kapsēta
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969933134431
| long = 24.149570250334
| p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg
| vaid = 75
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938768
| label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]''
| name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.969934029245
| long = 24.149556304031
| p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg
| vaid = 76
| year = 1941., 1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938787
| label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]''
| name = Komponista N.Alunāna kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiAlunans.jpg
| vaid = 77
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938799
| label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]''
| name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG
| vaid = 78
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938816
| label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]''
| name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.970684004987
| long = 24.142193325883
| p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}}
| image = LielieKapiMilenbahs.jpg
| vaid = 79
| year = 1916.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938845
| label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]''
| name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela
| locality = Lielajos kapos
| lat = 56.9691799
| long = 24.13597
| p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}}
| image = RigaLielieKapiBroce.jpg
| vaid = 80
| year = 1823.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938248
| label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 10
| lat = 56.9612701
| long = 24.1301525
| p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2010.JPG
| vaid = 8008
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938264
| label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 17
| lat = 56.9622652
| long = 24.1304286
| p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2017.JPG
| vaid = 8009
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938280
| label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 19
| lat = 56.9625693
| long = 24.1307455
| p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2019.JPG
| commonscat = Miera iela 19 (Riga)
| vaid = 8010
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938322
| label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 2
| lat = 56.9604105
| long = 24.1295026
| p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}}
| image = Miera%20iela%202.JPG
| vaid = 8004
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938301
| label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 22
| lat = 56.9627215
| long = 24.1318234
| p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2022.JPG
| vaid = 8011
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938314
| label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5
| lat = 56.963695875849
| long = 24.13146840106
| p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}}
| image = RigaMiera27.jpg
| vaid = 7930
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938339
| label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 4
| lat = 56.9607658
| long = 24.1297338
| p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}}
| image = Miera%20iela%204.JPG
| vaid = 8005
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938360
| label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 5
| lat = 56.9606831
| long = 24.129216
| p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}}
| image = Miera%20iela%205.JPG
| vaid = 8006
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938385
| label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 76
| lat = 56.97454
| long = 24.1434461
| p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}}
| image = RigaMiera76.jpg
| vaid = 8012
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938407
| label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 85
| lat = 56.9723784
| long = 24.1404606
| p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2085.JPG
| vaid = 8013
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938428
| label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 89
| lat = 56.9728717
| long = 24.1411532
| p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2089-2.JPG
| commonscat = Miera iela 89 (Riga)
| vaid = 8014
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938517
| label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 9
| lat = 56.961361
| long = 24.1296759
| p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}}
| image = Miera%20iela%209.JPG
| vaid = 8007
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938450
| label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 91
| lat = 56.9730691
| long = 24.1413515
| p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2091-2.JPG
| commonscat = Miera iela 91 (Riga)
| vaid = 8015
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938471
| label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 94
| lat = 56.9764065
| long = 24.1452959
| p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2094.JPG
| commonscat = Miera iela 94 (Riga)
| vaid = 8016
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938494
| label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miera iela 95
| lat = 56.9735446
| long = 24.1419289
| p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}}
| image = Miera%20iela%2095.JPG
| vaid = 8017
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938872
| label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nautrēnu iela 18
| lat = 56.9628475
| long = 24.2997082
| p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}}
| vaid = 6655
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938896
| label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Nītaures iela 2
| lat = 56.9632781
| long = 24.123356
| p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}}
| image = RigaNitaures2.jpg
| vaid = 8018
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939064
| label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 11
| lat = 56.9768524
| long = 24.1821156
| p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}}
| image = Pudika%2011.JPG
| vaid = 5920
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939082
| label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 24
| lat = 56.9763351
| long = 24.179481
| p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}}
| image = Pudika%2024.JPG
| vaid = 5921
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939101
| label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pudiķa iela 26
| lat = 56.9762279
| long = 24.1791185
| p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}}
| image = Pudika%2026.JPG
| vaid = 5922
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938934
| label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]''
| name = Korpuss Nr.1
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.984046480633
| long = 24.250001110504
| p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}}
| vaid = 8026
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938953
| label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]''
| name = Korpuss Nr.2
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 14
| locality = Strazdes muiža
| lat = 56.986864845892
| long = 24.253209174627
| p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}}
| image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG
| vaid = 8027
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938917
| label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]''
| name = Strādnieku baraka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pāles iela 8
| lat = 56.9852064
| long = 24.2456233
| p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}}
| image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg
| commonscat = Pāles iela 8
| vaid = 6635
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938991
| label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 11
| lat = 56.9753826
| long = 24.1796737
| p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}}
| image = Peksena%2011.JPG
| vaid = 5917
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939007
| label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 27
| lat = 56.9740214
| long = 24.1753408
| p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}}
| image = Peksena%2027.JPG
| vaid = 5918
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939025
| label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pēkšēna iela 3
| lat = 56.9759677
| long = 24.1810697
| p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}}
| image = Peksena%203.JPG
| vaid = 5916
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939045
| label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pīkola iela 51
| lat = 56.9692201
| long = 24.1916346
| p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}}
| vaid = 5919
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q3402841
| label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.krustabaznica.lv/
| address = Ropažu iela 120
| lat = 56.983808333333
| long = 24.194552777778
| p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg
| commonscat = Church of the Cross, Riga
| vaid = 6657
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939153
| label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]''
| name = Rindu ēkas
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 130/138
| lat = 56.984237013866
| long = 24.200025201564
| p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}}
| image = Ropazu%20136.JPG
| vaid = 8029
| year = 1926./27.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939168
| label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 15
| lat = 56.9767232
| long = 24.1715172
| p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}}
| image = Ropazu%2015.JPG
| vaid = 6656
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q4155929
| label = [[VEF Kultūras pils]]
| name = VEF Kultūras pils
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.vefkp.lv/lv/&lt;br/&gt;https://www.vefkp.l
| address = Ropaži utca 2.&lt;br/&gt;Ropažu iela 2
| lat = 56.97449
| long = 24.16603
| p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}}
| image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg
| commonscat = VEF Culture Palace
| vaid = 8697
| wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils
| year = 1951.-1960.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939126
| label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 2
| locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle)
| lat = 56.9745121
| long = 24.1659994
| p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg
| vaid = 8698
| year = 1960.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939184
| label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ropažu iela 37
| lat = 56.9790459
| long = 24.1763996
| p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}}
| image = Ropazu%2037.JPG
| vaid = 8028
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935642
| label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Rīga
| locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē
| lat = 57.011674123252
| long = 24.241327467528
| p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}}
| vaid = 2073
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939318
| label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.9560572
| long = 24.1154163
| p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela1.jpg
| vaid = 8030
| year = 1889.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939202
| label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 10
| lat = 56.9568424
| long = 24.1176786
| p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela10.jpg
| vaid = 8035
| year = 1910. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939218
| label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 11
| lat = 56.9573303
| long = 24.1176344
| p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela11.jpg
| vaid = 8036
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939255
| label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]''
| name = Īres nami (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12
| lat = 56.9570105
| long = 24.117812
| p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12.jpg
| vaid = 8037
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939237
| label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]''
| name = Īres nams, vēlāk slimnīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 12a
| lat = 56.9572898
| long = 24.1182907
| p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela12a.jpg
| commonscat = Skolas iela 12a (Riga)
| vaid = 8038
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939273
| label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 13
| lat = 56.9576859
| long = 24.1181026
| p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela13.jpg
| vaid = 8039
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939289
| label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 14
| lat = 56.9575147
| long = 24.1185606
| p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela14.jpg
| vaid = 8040
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939307
| label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 19
| lat = 56.9584757
| long = 24.1194925
| p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela19.jpg
| vaid = 8041
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939336
| label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]''
| name = Īres nams ar veikalu
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 20
| lat = 56.9580982
| long = 24.1197051
| p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela20.jpg
| vaid = 8042
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939353
| label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 22
| lat = 56.9581697
| long = 24.1200341
| p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela22.jpg
| vaid = 8043
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939369
| label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 25
| lat = 56.9593009
| long = 24.1207612
| p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}}
| image = RigaSkolas25.jpg
| vaid = 8044
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939386
| label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 28
| lat = 56.9590283
| long = 24.1211548
| p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela28.jpg
| vaid = 8045
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939454
| label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.9563394
| long = 24.1158714
| p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela3.jpg
| vaid = 8031
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939404
| label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 30
| lat = 56.9591205
| long = 24.1215993
| p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela30.jpg
| vaid = 8046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939420
| label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 32
| lat = 56.959594346939
| long = 24.122390218771
| p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela32.jpg
| commonscat = Skolas iela 32 (Riga)
| vaid = 8047
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939438
| label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 38
| lat = 56.9604085
| long = 24.1235202
| p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela38.jpg
| vaid = 8048
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939472
| label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 4
| lat = 56.9561595
| long = 24.1162823
| p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela4.jpg
| vaid = 8032
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939489
| label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 5
| lat = 56.9565942
| long = 24.1163261
| p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela5.jpg
| vaid = 8033
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939505
| label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]''
| name = Ēbreju klubs un teātris
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skolas iela 6
| lat = 56.956387
| long = 24.1167032
| p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}}
| image = RigaSkolasIela6.jpg
| commonscat = Skolas iela 6 (Riga)
| vaid = 8034
| year = 1913. - 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939520
| label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 13
| lat = 56.9590806
| long = 24.1230588
| p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}}
| image = R%C4%ABgaStabu13.jpg
| commonscat = Stabu iela 13 (Riga)
| vaid = 8051
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939541
| label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 2
| lat = 56.9596047
| long = 24.1212463
| p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}}
| image = RigaStabuIela2.jpg
| vaid = 8049
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939564
| label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 8
| lat = 56.958993
| long = 24.1224266
| p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}}
| image = RigaStabuIela8.jpg
| vaid = 8050
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939677
| label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strupā iela 1
| lat = 56.9779274
| long = 24.1842102
| p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}}
| image = Strupa%201.JPG
| vaid = 5923
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939587
| label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 2
| lat = 56.9587113
| long = 24.1073417
| p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}}
| vaid = 8052
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939628
| label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4
| lat = 56.958942
| long = 24.1071717
| p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}}
| image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg
| vaid = 8053
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939607
| label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 4a
| lat = 56.9591529
| long = 24.1076178
| p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}}
| image = Strelnieku%20iela%204a.JPG
| commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga)
| vaid = 6658
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939646
| label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 6
| lat = 56.9612943
| long = 24.1121508
| p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela6.jpg
| commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga)
| vaid = 8054
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939665
| label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Strēlnieku iela 8
| lat = 56.9615456
| long = 24.1125463
| p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}}
| image = RigaStrelniekuIela8.jpg
| vaid = 8709
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939692
| label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stūrīša iela 32
| lat = 56.9732409
| long = 24.1882831
| p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}}
| image = Sturisa%2032.JPG
| vaid = 5924
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939723
| label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 23
| lat = 56.9638398
| long = 24.136169
| p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}}
| image = RigaTallinas23.jpg
| vaid = 6659
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939742
| label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tomsona iela 4
| lat = 56.9635916
| long = 24.1242616
| p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}}
| image = RigaTomsona4.jpg
| vaid = 8055
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939708
| label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tālivalža iela 13
| lat = 56.9731892
| long = 24.1806667
| p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}}
| image = Talivalza%2013.JPG
| vaid = 5925
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q7587439
| label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]]
| name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecā Biķernieku iela 59
| lat = 56.957914
| long = 24.249367
| p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}}
| image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG
| commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga
| vaid = 6645
| wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1765. - 1766.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939788
| label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 1
| lat = 56.9779399
| long = 24.1878462
| p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}}
| image = Zemgalu%201.JPG
| vaid = 5927
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939766
| label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 11
| lat = 56.9783223
| long = 24.190431
| p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}}
| image = Zemgalu%2011.JPG
| vaid = 5929
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939806
| label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemgaļu iela 6
| lat = 56.9775794
| long = 24.1886011
| p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}}
| image = Zemgalu%206%202.JPG
| vaid = 5928
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55939821
| label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]''
| name = Īres nams ar kino
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zemitāna laukums 2
| lat = 56.9779649
| long = 24.1857447
| p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}}
| image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG
| commonscat = Teika Cinema
| vaid = 5930
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935812
| label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 12
| lat = 56.9751128
| long = 24.1798864
| p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}}
| image = Araisu%2012.JPG
| vaid = 5882
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935817
| label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 16
| lat = 56.9747723
| long = 24.1793419
| p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}}
| image = Araisu%2016.JPG
| vaid = 5883
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935823
| label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 18
| lat = 56.974656
| long = 24.1789628
| p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}}
| image = Araisu%2018.JPG
| vaid = 5884
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935831
| label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 26
| lat = 56.9739584
| long = 24.1767387
| p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}}
| image = Araisu%2026.JPG
| vaid = 5885
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935834
| label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 28
| lat = 56.9739322
| long = 24.1762615
| p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}}
| image = Araisu%2028.JPG
| vaid = 5886
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935838
| label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Āraišu iela 7
| lat = 56.9747074
| long = 24.1806904
| p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}}
| image = Araisu%207.JPG
| vaid = 5881
| year = 1939.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936214
| label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 10/12
| lat = 56.9574488
| long = 24.1222201
| p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela10-12.jpg
| commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga)
| vaid = 7999
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936220
| label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 4
| lat = 56.958448
| long = 24.1202488
| p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela4.jpg
| vaid = 7996
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q2672165
| label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://gertrude.lv/
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.957977777778
| long = 24.121661111111
| p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}}
| image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg
| commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga)
| vaid = 6653
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936226
| label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| vaid = 7997
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936232
| label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]''
| name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg
| vaid = 7221
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936237
| label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]''
| name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 8
| locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā
| lat = 56.9579976
| long = 24.1215956
| p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}}
| image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg
| vaid = 7223
| year = 1907., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936242
| label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 9
| lat = 56.9584131
| long = 24.1212369
| p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}}
| image = RigaGertrudesIela9.jpg
| vaid = 7998
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936308
| label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 14
| lat = 56.9718634
| long = 24.1902336
| p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}}
| vaid = 5896
| year = 1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55936313
| label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]''
| name = Mazdzīvokļu māja
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ķeguma iela 2
| lat = 56.9732114
| long = 24.1899444
| p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}}
| vaid = 5895
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935632
| label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]]
| name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem
| lat = 57.007916
| long = 24.215947
| p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}}
| image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Bulduri hillfort
| vaid = 2071
| wikipediauri = Bulduru_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55935636
| label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]''
| name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām
| lat = 56.969282
| long = 24.287249
| p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}}
| image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg
| commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake)
| vaid = 2072
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{monument
| qid = Q55938973
| label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]''
| name = Strazdes muižas apbūve un parks
| municipality = Vidzemes priekšpilsēta
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| vaid = 7931
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Strazdumuiža]]
| munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>esuwqq0jaiq5xes2p44gx5ku5qtg4yv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvu novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246798</id>
    <revision>
      <id>4525694</id>
      <parentid>4456715</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Briežuciema pagasts */ wikisaišu precizējumi.....</comment>
      <origin>4525694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59450" sha1="oqvorhu76rxy93ypm4of4gqv8bn36rv" xml:space="preserve">[[Attēls:Balvu novads COA.svg|100px|thumbnail|[[Balvu novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Balvu novads|Balvu novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Balvu-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Balvu novads sastāv no [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērkalnes]], [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem, kā arī [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 639 ciemi (570 ciemi pašlaik pastāv, bet 69 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Baltinavas pagastā''' atrodas 74 ciemi (58 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ir daļēji izzuduši)
* '''Balvu pagastā''' atrodas 23 ciemi.
* '''Bērzkalnes pagastā''' atrodas 26 ciemi (23 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bērzpils pagastā''' atrodas 37 ciemi (34 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Briežuciema pagastā''' atrodas 34 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 8 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Krišjāņu pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kubulu pagastā''' atrodas 37 ciemi.
* '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi.
* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Lazdulejas pagastā''' atrodas 35 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 64 ciemi (60 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Susāju pagastā''' atrodas 44 ciemi (42 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 63 ciemi (54 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Tilžas pagastā''' atrodas 28 ciemi.
* '''Vectilžas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vīksnas pagastā''' atrodas 34 ciemi (33 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzuduši).
* '''Žīguru pagastā''' atrodas 9 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

== Baltinavas pagasts ==
Baltinavas pagasta centrs atrodas '''[[Baltinava|Baltinavā]]'''. Baltinavas pagastā atrodas 74 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Apšova]]||skrajciems||14 (2016)||{{Coord|56|55|02|N|27|38|46|E|}}|| 
|-
| [[Bahmati]]||skrajciems|| 1 (2016)
|{{Coord|56|55|55|N|27|39|51|E|}}|| 
|-
| '''[[Baltinava]]'''||lielciems||430 (2025)||{{Coord|56|56|44|N|27|38|38|E|}}|| 
|-
| [[Bārzulova]]||skrajciems|| 6 (2016)
|{{Coord|56|56|09|N|27|40|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Blauzgova]]||skrajciems||3 (2016)||{{Coord|56|54|23|N|27|31|09|E|}}|| 
|-
| [[Bleivas]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|24|N|27|40|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Boncāni]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|51|35|N|27|38|03|E|}}||
|-
| [[Brieksīne (Breksene)|Brieksīne]]||skrajciems||19 (2018)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Baltinavas pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||14 (2018)||{{Coord|56|59|37|N|27|39|08|E|}}|| 
|-
| [[Buksti]]||skrajciems||8 (2016)||{{Coord|56|56|13|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems||43 (2016)||{{Coord|56|55|59|N|27|38|35|E|}}|| 
|-
| [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]]||skrajciems||35 (2016)||{{Coord|56|54|00|N|27|39|11|E|}}||
|-
| [[Demerova]]||skrajciems||31 (2016)||{{Coord|56|58|09|N|27|41|41|E|}}|| 
|-
| [[Dokti]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|42|33|E|}}|| 
|-
| [[Duļbova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|58|56|N|27|39|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Dupurova]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|54|00|N|27|34|57|E|}}|| 
|-
| [[Dursprīde]]||skrajciems|| 6 (2016)
|
|-
| [[Dziervīne]]||skrajciems||24 (2016)||{{Coord|56|52|31|N|27|38|25|E|}}|| 
|-
| [[Ezerova]]||skrajciems||19 (2016)||{{Coord|56|55|17|N|27|38|02|E|}}|| 
|-
| [[Gnilki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|27|41|47|E|}}|| 
|-
| [[Grikovka]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|57|14|N|27|41|14|E|}}|| 
|-
| [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|57|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Karpova]]||skrajciems||6 (2016)||{{Coord|56|55|18|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Kaši (Baltinavas pagasts)|Kaši]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|56|29|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|36|59|E|}}|| 
|-
| [[Kļangova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|55|36|N|27|32|36|E|}}|| 
|-
| [[Kolnumeži]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|53|44|N|27|34|12|E|}}|| 
|-
| [[Kotlova]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|56|57|31|N|27|38|07|E|}}|| 
|-
| [[Kožurki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|51|44|N|27|38|59|E|}}|| 
|-
| [[Kraukļova (Baltinavas pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems|| ||||daļēji izzudis
|-
| [[Kuzņecova (Baltinavas pagasts)|Kuzņecova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|54|54|N|27|37|39|E|}}|| 
|-
| [[Ķēvesdruva]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lauruti]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|58|57|N|27|42|48|E|}}|| 
|-
| [[Leidumi]]||skrajciems|| 4 (2016)
|{{Coord|56|54|41|N|27|32|31|E|}}|| 
|-
| [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|42|N|27|35|09|E|}}|| 
|-
| [[Ļevaškova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|52|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Mačusola]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|55|23|N|27|39|59|E|}}|| 
|-
| [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|37|20|E|}}|| 
|-
| [[Maksi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Merkuzīne]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|58|N|27|38|12|E|}} ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežupe (Baltinavas pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|56|32|N|27|39|57|E|}}|| 
|-
| [[Mišāni]]||skrajciems|| 6 (2015)
|{{Coord|56|57|43|N|27|37|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Morkova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|56|10|N|27|31|50|E|}}|| 
|-
| [[Motrīne]]||skrajciems|| 5 (2016)
|{{Coord|56|51|50|N|27|36|34|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Obeļova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|07|N|27|33|51|E|}}|| 
|-
| [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|36|47|E|}}|| 
|-
| [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|39|N|27|37|15|E|}}|| 
|-
| [[Peisova]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|56|55|09|N|27|35|59|E|}}|| 
|-
| [[Pleitova]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|55|52|N|27|35|57|E|}}|| 
|-
| [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]]||skrajciems||29 (2016)||{{Coord|56|57|09|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|54|14|N|27|37|37|E|}}|| 
|-
| [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|44|38|E|}}|| 
|-
| [[Putrova]]||skrajciems||  7 (2016)
|{{Coord|56|57|35|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Risova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|15|N|27|33|15|E|}}|| 
|-
| [[Rudukova (Baltinavas pagasts)|Rudukova]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|50|06|N|27|38|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Safronovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|55|18|N|27|41|52|E|}}||daļēji izzudis	
|-
| [[Sarkaņi (Baltinavas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|38|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Silagaiļi (Baltinavas pagasts)|Silagaiļi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|56|57|00|N|27|39|42|E|}}||
|-
| [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]]||skrajciems|| 55 (2016)
|{{Coord|56|57|31|N|27|40|35|E|}}|| 
|-
| [[Slostova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|52|N|27|36|07|E|}}|| 
|-
| [[Surikova]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|55|46|N|27|34|18|E|}}|| 
|-
| [[Svātūne]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|53|52|N|27|32|35|E|}}|| 
|-
| [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|23|N|27|40|00|E|}}|| 
|-
| [[Teležnīki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|43|58|E|}}|| 
|-
| [[Timšāni (Baltinavas pagasts)|Timšāni]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|50|30|N|27|38|56|E|}}|| 
|-
| [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|42|N|27|40|52|E|}}|| 
|-
| [[Upiņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|41|N|27|38|29|E|}}|| 
|-
| [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|52|53|N|27|39|47|E|}}|| 
|-
| [[Ūzulova (Baltinavas pagasts)|Ūzulova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|56|10|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vārnīne]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|56|12|N|27|37|41|E|}}||
|-
| [[Vasiliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|54|13|N|27|32|40|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Viborgi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|59|39|N|27|42|18|E|}}|| 
|-
| [[Viļumi (Baltinavas pagasts)|Viļumi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|59|33|N|27|42|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Zubki]]||skrajciems||2 (2016)||{{Coord|56|50|55|N|27|38|37|E|}}||
|-
| [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]||mazciems||39 (2016)||{{Coord|56|57|34|N|27|39|45|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Beržovka (Baltinavas pagasts)|Beržovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|39|N|27|41|22|E|}}|| 
|-
| [[Dubrovka (Baltinavas pagasts)|Dubrovka]]||mazciems||{{Coord|56|57|29|N|27|43|04|E|}}||  
|-
| [[Kaktiņi (Baltinavas pagasts)|Kaktiņi]]||skrajciems||{{Coord|56|55|30|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Kaņepes (Baltinavas pagasts)|Kaņepes]]||skrajciems||{{Coord|56|56|19|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Keiseļova (Baltinavas pagasts)|Keiseļova]]||skrajciems||{{Coord|56|52|42|N|27|33|53|E|}}||  
|-
| [[Kitkova (Baltinavas pagasts)|Kitkova]]||skrajciems||{{Coord|56|50|52|N|27|37|17|E|}}||  
|-
| [[Nārste]]||skrajciems|| 
|-
| [[Neiviņi]]||skrajciems||{{Coord|56|58|12|N|27|43|21|E|}}||  
|-
| [[Plīnova]]||skrajciems||{{Coord|56|57|03|N|27|33|35|E|}}||  
|-
| [[Sausinīki (Baltinavas pagasts)|Sausinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|51|10|N|27|37|00|E|}}||  
|-
| [[Silinīki (Baltinavas pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|50|20|N|27|37|48|E|}}||  
|-
| [[Sivanovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|48|N|27|43|35|E|}}||  
|-
| [[Vīksna (Baltinavas pagasts)|Vīksna]]||skrajciems||{{Coord|56|59|46|N|27|44|33|E|}}||  
|-
| [[Zeļči (Baltinavas pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||{{Coord|57|00|23|N|27|42|35|E|}}||  
|}

== Balvu pagasts ==
Balvu pagasta centrs atrodas '''[[Naudaskalns|Naudaskalnā]]'''. Balvu pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 22 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Āžudambis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|05|43|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Centramuiža]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|06|59|N|27|15|32|E|}}|| 
|-
| [[Dobenieki (Balvu pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|53|N|27|08|25|E|}}|| 
|-
| [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|04|55|N|27|07|42|E|}}|| 
|-
| [[Dzeņulauza]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|03|50|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
| [[Kārklinieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|04|48|N|27|13|27|E|}}|| 
|-
| [[Keņi]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|06|45|N|27|13|06|E|}}|| 
|-
| [[Lācupe (ciems)|Lācupe]]||skrajciems||33 (2007)||{{Coord|57|04|01|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Lāčugabali]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|05|28|N|27|07|22|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|07|17|N|27|18|45|E|}}|| 
|-
| [[Mēķi]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|06|21|N|27|12|10|E|}}|| 
|-
| '''[[Naudaskalns]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|05|18|N|27|14|44|E|}}|| 
|-
| [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|04|30|N|27|12|02|E|}}|| 
|-
| [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|36|N|27|16|56|E|}}|| 
|-
| [[Plītinava]]||skrajciems||28 (2016)||{{Coord|57|04|40|N|27|11|21|E|}}|| 
|-
| [[Rāvusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|05|49|N|27|10|46|E|}}|| 
|-
| [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]]||skrajciems||18 (2016)||{{Coord|57|07|28|N|27|13|39|E|}}|| 
|-
| [[Salmaņi (Balvu pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|05|22|N|27|08|50|E|}}|| 
|-
| [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|07|31|N|27|19|13|E|}}|| 
|-
| [[Stepjugabali]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|03|43|N|27|18|14|E|}}|| 
|-
| [[Vaņki]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|06|26|N|27|17|35|E|}}|| 
|-
| [[Verpuļeva]]||skrajciems||143 (2025)||{{Coord|57|07|33|N|27|17|47|E|}}|| 
|-
| [[Žaugupe (ciems)|Žaugupe]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|07|24|N|27|17|04|E|}}||
|}

==Bērzkalnes pagasts==
Bērzkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Bērzkalne|Bērzkalnē]]'''. Bērzkalnes pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 25 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizpurve (Bērzkalnes pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|10|11|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
| [[Auzāji]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|57|09|09|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Babāni]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|56|N|27|21|37|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzkalne]]'''||vidējciems||191 (2025)||{{Coord|57|06|17|N|27|20|58|E|}}|| 
|-
| [[Brieževa]]||skrajciems||29 (2025)||{{Coord|57|08|19|N|27|23|45|E|}}|| 
|-
| [[Brūklāji]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|04|52|N|27|23|08|E|}}|| 
|-
| [[Burčeva]]||skrajciems||7 (2025)||{{Coord|57|07|58|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Dubļava]]||krajciems||23 (2025)||{{Coord|57|06|58|N|27|20|16|E|}}|| 
|-
| [[Elkšņeva]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|08|44|N|27|19|22|E|}}|| 
|-
| [[Kārnīte (ciems)|Kārnīte]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|04|28|N|27|20|17|E|}}|| 
|-
| [[Krievkalns]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|20|N|27|20|38|E|}}|| 
|-
| [[Lazdukalns (Bērzkalnes pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|53|N|27|24|12|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Bērzkalnes pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|06|41|N|27|19|26|E|}}|| 
|-
| [[Lielmežnieki (Bērzkalnes pagasts)|Lielmežnieki]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|49|N|27|20|49|E|}}|| 
|-
| [[Mežarija (Bērzkalnes pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|09|32|N|27|21|30|E|}}|| 
|-
| [[Moziņki]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|11|01|N|27|25|05|E|}}|| 
|-
| [[Mūrava]]||skrajciems||4 (2025)||{{Coord|57|10|22|N|27|22|57|E|}}|| 
|-
| [[Ploskena]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|03|55|N|27|21|03|E|}}|| 
|-
| [[Režgaļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|07|14|N|27|25|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Rubeņi (Bērzkalnes pagasts)|Rubeņi]]||skrajciems||42 (2025)||{{Coord|57|09|31|N|27|24|11|E|}}|| 
|-
| [[Silakrogs (Bērzkalnes pagasts)|Silakrogs]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|07|39|N|27|24|03|E|}}|| 
|-
| [[Šūcene]]||skrajciems|| 1 (2022) ||{{Coord|57|07|20|N|27|21|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Taureskalns]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|06|26|N|27|21|51|E|}}|| 
|-
| [[Užgova]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|14|N|27|19|06|E|}}|| 
|-
| [[Vējava (Bērzkalnes pagasts)|Vējava]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|07|20|N|27|21|58|E|}}|| 
|-
| [[Vistusala]]||skrajciems||10 (2025)||{{Coord|57|09|26|N|27|24|41|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gailova (Bērzkalnes pagasts)|Gailova]]||skrajciems||{{Coord|57|10|58|N|27|26|32|E|}}||
|-
| [[Gaiļi (Bērzkalnes pagasts)|Gaiļi]]||skrajciems||{{Coord|57|09|43|N|27|22|45|E|}}|| 
|-
| [[Garstērdele (Bērzkalnes pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||{{Coord|57|09|36|N|27|25|55|E|}}||
|-
|}

==Bērzpils pagasts==
Bērzpils pagasta centrs atrodas '''[[Bērzpils|Bērzpilī]]'''. Bērzpils pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[Mazciems|mazciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Apšenieki (Bērzpils pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|52|30|N|27|14|38|E|}}|| 
|-
| [[Augstari]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|51|43|N|27|03|49|E|}}|| 
|-
| [[Beļauski]]||skrajciems||56 (2017)||{{Coord|56|50|40|N|27|06|32|E|}}|| 
|-
| [[Bērzieši (ciems)|Bērzieši]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|51|03|N|27|04|06|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzpils]]'''||vidējciems||213 (2025)||{{Coord|56|50|54|N|27|05|04|E|}}|| 
|-
| [[Bērži]]||mazciems||7 (2008)||{{Coord|56|49|52|N|27|04|21|E|}}|| 
|-
| [[Bonifacova]]||skrajciems||13 (2008)||{{Coord|56|49|25|N|27|03|42|E|}}|| 
|-
| [[Domopole]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|37|N|27|04|59|E|}}|| 
|-
| [[Gabrāni]]||skrajciems||27 (2008)||{{Coord|56|49|32|N|27|12|58|E|}}|| 
|-
| [[Golvari]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|49|N|27|14|30|E|}}|| 
|-
| [[Gribkova]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|51|08|N|27|06|05|E|}}|| 
|-
| [[Jabalova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|50|28|N|27|14|23|E|}}|| 
|-
| [[Javenieki]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|50|29|N|27|10|29|E|}}|| 
|-
| [[Kažoki (Bērzpils pagasts)|Kažoki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|34|N|27|16|04|E|}}|| 
|-
| [[Kiļauka]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|14|11|E|}}|| 
|-
| [[Kļaviņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|09|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Kononi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|53|33|N|27|14|16|E|}}|| 
|-
| [[Lauskinieki]]||krajciems||6 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|12|56|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Bērzpils pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Lāčaunieki]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|12|N|27|12|46|E|}}|| 
|-
| [[Masalnieki]]||skrajciems||14 (2008)||{{Coord|56|49|22|N|27|08|39|E|}}|| 
|-
| [[Mūramuiža]]||skrajciems||1 (2008)||{{Coord|56|49|44|N|27|04|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Osudari]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|08|09|E|}}|| 
|-
| [[Pelerijas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|51|00|N|27|12|01|E|}}|| 
|-
| [[Pāliņi]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|52|02|N|27|05|29|E|}}|| 
|-
| [[Pugači (Bērzpils pagasts)|Pugači]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|52|05|N|27|15|43|E|}}|| 
|-
| [[Saksmale]]||skrajciems||27 (2017)||{{Coord|56|49|00|N|27|05|43|E|}}|| 
|-
| [[Silamuiža]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|36|N|27|05|40|E|}}|| 
|-
| [[Sola (Bērzpils pagasts)|Sola]]||mazciems||31 (2008)||{{Coord|56|48|39|N|27|02|31|E|}}|| 
|-
| [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|50|17|N|27|08|36|E|}}|| 
|-
| [[Sprodzenieki]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|43|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
| [[Tabakova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|01|N|27|13|26|E|}}|| 
|-
| [[Vecpils (Bērzpils pagasts)|Vecpils]]||vidējciems||45  (2017)||{{Coord|56|50|16|N|27|04|39|E|}}|| 
|-
| [[Vasariņa]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|50|13|N|27|12|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Viškuļi]]||skrajciems||19 (2008)||{{Coord|56|48|46|N|27|08|08|E|}}|| 
|-
| [[Zosuli]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|56|49|31|N|27|11|44|E|}}|| 
|-
| [[Zvonovka]]||skrajciems||1 (2003)||{{Coord|56|52|54|N|27|13|51|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Briežuciema pagasts==
Briežuciema pagasta centrs atrodas '''[[Briežuciems|Briežuciemā]]'''. Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 33 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Abriņas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|37|04|E|}}|| 
|-
| [[Augstasils]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|00|45|N|27|34|42|E|}}|| 
|-
| [[Ausala]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|30|20|E|}}|| 
|-
| [[Begunova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|10|N|27|38|20|E|}}|| 
|-
| [[Bieliņi]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|58|52|N|27|34|03|E|}}|| 
|-
| [[Bilga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|59|47|N|27|35|56|E|}}|| 
|-
| [[Bokova (ciems)|Bokova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|32|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||49 (2007)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| '''[[Briežuciems]]'''||vidējciems||102 (2012)||{{Coord|56|57|50|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Brīžusola]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|00|05|N|27|36|30|E|}}|| 
|-
| [[Cierpīne]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|00|28|N|27|37|09|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||55 (2007)||{{Coord|57|01|29|N|27|35|34|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||47 (2018)||{{Coord|57|01|44|N|27|36|43|E|}}|| 
|-
| [[Dambergi]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|57|25|N|27|32|02|E|}}|| 
|-
| [[Dienīcova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|56|51|N|27|29|49|E|}}|| 
|-
| [[Dubļova (Briežuciema pagasts)|Dubļova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|45|N|27|38|30|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļova (Briežuciema pagasts)|Dukuļova]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|56|58|13|N|27|35|43|E|}}|| 
|-
| [[Griušļova (ciems)|Griušļova]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|56|57|20|N|27|35|23|E|}}|| 
|-
| [[Jaunzemes (Briežuciema pagasts)|Jaunzemes]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|58|N|27|36|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Kļavusala (Briežuciema pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|34|N|27|30|23|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Kroni]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|04|N|27|37|15|E|}}||  
|-
| [[Kručinova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|00|22|N|27|34|02|E|}}||  daļēji izzudis
|-
| [[Kvašņova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|55|N|27|36|48|E|}}|| 
|-
| [[Lozduļova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|01|08|N|27|36|14|E|}}|| 
|-
| [[Ostraleidums]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|58|50|N|27|32|39|E|}}|| 
|-
| [[Piušļova]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|57|00|11|N|27|35|53|E|}}|| 
|-
| [[Ploskīne]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|27|32|20|E|}}|| 
|-
| [[Pužulova]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|59|46|N|27|32|08|E|}}|| 
|-
| [[Sedlenieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Sepovka]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|01|06|N|27|38|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Stouberova]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|58|27|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Štikunova]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|37|55|E|}}|| 
|-
| [[Torkova (Briežuciema pagasts)|Torkova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|59|03|N|27|34|49|E|}}|| 
|-
| [[Vāzovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|52|N|27|38|29|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Vilkusola (Briežuciema pagasts)|Vilkusola]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|29|N|27|33|06|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Ignatova (Briežuciema pagasts)|Ignatova]]||skrajciems||{{Coord|56|59|32|N|27|34|19|E|}}||
|-
| [[Landauka]]||skrajciems||{{Coord|57|00|41|N|27|38|19|E|}}||
|}

==Krišjāņu pagasts==
Krišjāņu pagasta centrs atrodas '''[[Krišjāņi|Krišjāņos]]'''. Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Krampiņas]]||skrajciems||23 (2017)||{{Coord|56|50|44|N|27|17|30|E|}}|| 
|-
| '''[[Krišjāņi]]'''||vidējciems||103 (2025)||{{Coord|56|48|26|N|27|17|15|E|}}|| 
|-
| [[Mežupe (Krišjāņu pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||55 (2017)||{{Coord|56|50|21|N|27|22|09|E|}}|| 
|-
| [[Naglīši]]||skrajciems||32 (2017)||{{Coord|56|47|47|N|27|13|37|E|}}|| 
|-
| [[Putrāni (Krišjāņu pagasts)|Putrāni]]||skrajciems||26 (2017)||{{Coord|56|47|56|N|27|15|53|E|}}|| 
|-
| [[Purviņas]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|49|30|N|27|23|24|E|}}|| 
|-
| [[Runcene]]||skrajciems||19 (2017)||{{Coord|56|50|09|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
| [[Vakšenieki]]||skrajciems||7 (2017)||{{Coord|56|49|12|N|27|16|52|E|}}|| 
|-
| [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītoli]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|50|01|N|27|21|19|E|}}|| 
|-
| [[Zeltupe]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|50|14|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
| [[Žogi (Krišjāņu pagasts)|Žogi]]||skrajciems||51 (2017)||{{Coord|56|49|07|N|27|18|21|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Kapiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|47|02|N|27|18|39|E|}}||
|-
| [[Kaupiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|48|10|N|27|20|04|E|}}||
|}

==Kubulu pagasts==
Kubulu pagasta centrs atrodas '''[[Kubuli|Kubulos]]'''. Kubulu pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Briedīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|10|09|E|}}|| 
|-
| [[Celmene (Kubulu pagasts)|Celmene]]||skrajciems||153 (2015)||{{Coord|57|08|02|N|27|12|08|E|}}|| 
|-
| [[Celmenieki]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|11|28|E|}}|| 
|-
| [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|40|N|27|16|09|E|}}|| 
|-
| [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]||skrajciems||113 (2015)||{{Coord|57|09|15|N|27|13|02|E|}}|| 
|-
| [[Dvorupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|13|53|N|27|14|24|E|}}|| 
|-
| [[Esmeraldova]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|09|23|N|27|09|33|E|}}|| 
|-
| [[Ežusala]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|10|08|N|27|12|33|E|}}|| 
|-
| [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]]||skrajciems||84 (2007)||{{Coord|57|09|41|N|27|13|43|E|}}|| 
|-
| [[Grīvgals]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|07|46|N|27|11|04|E|}}|| 
|-
| [[Guznava]]||skrajciems||53 (2007)||{{Coord|57|09|26|N|27|15|20|E|}}|| 
|-
| [[Gobusala]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|15|21|E|}}|| 
|-
| [[Jāņusala]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|13|58|N|27|15|29|E|}}|| 
|-
| [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|10|44|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Krasnogorka (Kubulu pagasts)|Krasnogorka]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|08|36|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Kubuli]]'''||vidējciems||412 (2025)||{{Coord|57|09|47|N|27|12|24|E|}}|| 
|-
| [[Kurna]]||vidējciems||32 (2025)||{{Coord|57|08|52|N|27|12|17|E|}}|| 
|-
| [[Lasinnaja]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Kubulu pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|12|26|N|27|14|26|E|}}|| 
|-
| [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|08|30|N|27|10|44|E|}}|| 
|-
| [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|11|37|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Oļģina]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|50|N|27|14|45|E|}}|| 
|-
| [[Palnupe (Kubulu pagasts)|Palnupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|26|N|27|16|54|E|}}|| 
|-
| [[Paulāni]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]]||skrajciems||74 (2007)||{{Coord|57|09|24|N|27|19|01|E|}}|| 
|-
| [[Pordari]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|07|55|N|27|08|58|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
| [[Silaciems]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|08|34|N|27|09|15|E|}}|| 
|-
| [[Sita (Kubulu pagasts)|Sita]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|06|16|E|}}|| 
|-
| [[Sitas stacija]]||skrajciems||3 (2003)|| ||
|-
| [[Steķintava]]||skrajciems||52 (2007)||{{Coord|57|08|20|N|27|15|07|E|}}|| 
|-
| [[Stirnusala]]||skrajciems||17 (2007) ||{{Coord|57|10|15|N|27|10|11|E|}}|| 
|-
| [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|11|27|E|}}|| 
|-
| [[Tropiņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|39|N|27|08|29|E|}}|| 
|-
| [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]]||skrajciems||57 (2007)||{{Coord|57|09|04|N|27|16|22|E|}}|| 
|-
| [[Vasiļjeva (Kubulu pagasts)|Vasiļjeva]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|23|N|27|13|14|E|}}|| 
|-
| [[Vladimirova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|11|22|N|27|13|33|E|}}||
|-
| [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|09|05|N|27|14|44|E|}}||
|}

== Kupravas pagasts ==
Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|'''[[Kuprava]]'''||lielciems||247 (2025)||pagasta centrs
|}

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Cirtums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||110 (2025)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Lazdulejas pagasts==
Lazdulejas pagasta centrs atrodas '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciemā]]'''. Lazdulejas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 30 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizupe (Lazdulejas pagasts)|Aizupe]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|03|02|N|27|28|55|E|}}|| 
|-
| [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)|Akmeņsala]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|02|08|N|27|29|38|E|}}|| 
|-
| [[Avikši]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|03|34|N|27|30|00|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Brinķene]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|43|N|27|31|21|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Burtnieki (Lazdulejas pagasts)|Burtnieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ciganova (Lazdulejas pagasts)|Ciganova]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|13|N|27|29|02|E|}}|| 
|-
| [[Dmitrijevka (ciems)|Dmitrijevka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļeva (Lazdulejas pagasts)|Dukuļeva]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|02|25|N|27|29|31|E|}}|| 
|-
| [[Egļeva]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|24|N|27|30|34|E|}}|| 
|-
| '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]'''||vidējciems||86 (2025)||{{Coord|57|02|43|N|27|29|51|E|}}|| 
|-
| [[Fricevka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|57|N|27|26|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Griščāti]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Grīva (Lazdulejas pagasts)|Grīva]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|03|57|N|27|30|16|E|}}|| 
|-
| [[Kīļi]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|03|38|N|27|24|40|E|}}|| 
|-
| [[Lozdova (Lazdulejas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|19|N|27|29|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Lukjanovka (Lazdulejas pagasts)|Lukjanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|01|49|N|27|33|09|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Malnusala]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|03|16|N|27|31|00|E|}}|| 
|-
| [[Medvežovka]]||skrajciems||5 (2018) ||{{Coord|57|01|41|N|27|32|04|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Mežalauki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežareja (Lazdulejas pagasts)|Mežareja]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|31|N|27|28|14|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|01|52|N|27|28|14|E|}}|| 
|-
| [[Osinovka (Lazdulejas pagasts)|Osinovka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ozolova]]||skrajciems||11 (2007)|| ||
|-
| [[Ozolzīles (ciems)|Ozolzīles]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|03|56|N|27|29|50|E|}}|| 
|-
| [[Plešova (Lazdulejas pagasts)|Plešova]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|57|01|54|N|27|32|23|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Pleševa (Lazdulejas pagasts)|Pleševa]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|01|49|N|27|31|38|E|}}|| 
|-
| [[Priedes (Lazdulejas pagasts)|Priedes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|02|56|N|27|29|47|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Purlova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|03|27|N|27|27|38|E|}}|| 
|-
| [[Spičkova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|00|15|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
| [[Stīgas]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|02|49|N|27|27|53|E|}}|| 
|-
| [[Ščeglova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|02|17|N|27|31|53|E|}}|| 
|-
| [[Šumkova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|02|19|N|27|30|58|E|}}|| 
|-
| [[Zaikova (Lazdulejas pagasts)|Zaikova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|51|N|27|30|25|E|}}|| 
|-
| [[Zirgadobe]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|02|45|N|27|26|56|E|}}|| 
|-
| [[Zobukalns]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|03|25|N|27|30|39|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aleksandrovka (Lazdulejas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||{{Coord|57|02|29|N|27|32|18|E|}}|| 
|-
| [[Klinova]]||skrajciems||{{Coord|57|00|55|N|27|28|35|E|}}||
|-
| [[Liepusala]]||skrajciems||{{Coord|57|04|09|N|27|30|37|E|}}||
|-
| [[Marjevka]]||skrajciems||{{Coord|57|04|31|N|27|30|37|E|}}||
|}

== Medņevas pagasts ==
Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)||
|-
|[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)||
|-
|[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|'''[[Semenova]]'''||vidējciems||225 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)||
|-
|[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 64 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 62 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems||26 (2007) ||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||447 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Susāju pagasts ==
Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) ||
|-
|[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
|[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)||
|-
|[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē
|-
|[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| 
|-
|[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis 
|-
|[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)||
|-
|[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis
|-
|[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| 
|-
|[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)||
|-
|[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)||
|-
|[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)||
|-
|[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)||
|}

== Šķilbēnu pagasts ==
Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 63 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)||
|-
|[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)||
|-
|[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)||
|-
|[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)||
|-
|[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)||
|-
|[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudrova]]||mazciems|| || daļēji izzudis
|-
|[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)||daļēji izzudis
|-
|[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)||
|-
|[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|'''[[Rekova]]'''||vidējciems||161 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Šķilbani]]||vidējciems||169 (2025)||
|-
|[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||93 (2025)||
|-
|[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Tilžas pagasts==
Tilžas pagasta centrs atrodas '''[[Tilža|Tilžā]]'''. Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmeņrūči]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|55|06|N|27|22|01|E|}}|| 
|-
| [[Baltiņi (Tilžas pagasts)|Baltiņi]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|54|05|N|27|23|28|E|}}|| 
|-
| [[Barbāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|56|51|48|N|27|20|47|E|}}|| 
|-
| [[Degumnieki (Tilžas pagasts)|Degumnieki]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|56|54|33|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Dievžeikari]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|54|20|N|27|24|49|E|}}|| 
|-
| [[Eglīši]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|52|44|N|27|17|01|E|}}|| 
|-
| [[Jaujas (Tilžas pagasts)|Jaujas]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|28|N|27|21|09|E|}}|| 
|-
| [[Kadiševa]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|26|32|E|}}|| 
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|46|N|27|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Kļavusala (Tilžas pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|56|06|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
| [[Kāpessils]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|56|51|50|N|27|24|25|E|}}|| 
|-
| [[Kuģenieki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|52|11|N|27|23|23|E|}}||
|-
| [[Mežarijas]]||skrajciems||22 (2015)||{{Coord|56|55|07|N|27|22|36|E|}}|| 
|-
| [[Mēneši (Tilžas pagasts)|Mēneši]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|18|N|27|21|52|E|}}|| 
|-
| [[Petrovka (Tilžas pagasts)|Petrovka]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|52|58|N|27|16|55|E|}}|| 
|-
| [[Raicene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|54|59|N|27|25|45|E|}}|| 
|-
| [[Roditeļi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|33|N|27|26|06|E|}}|| 
|-
| [[Rutkova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|53|58|N|27|19|49|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Tilžas pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|51|40|N|27|25|13|E|}}|| 
|-
| [[Siliņi (Tilžas pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|51|34|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Siltene]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|53|06|N|27|18|58|E|}}|| 
|-
| [[Spirģi]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|38|N|27|19|25|E|}}|| 
|-
| [[Stangas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|52|42|N|27|22|53|E|}}|| 
|-
| '''[[Tilža]]'''||lielciems||527 (2025)||{{Coord|56|54|12|N|27|21|57|E|}}|| 
|-
| [[Toki]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|56|53|49|N|27|15|28|E|}}|| 
|-
| [[Ūdrene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|24|57|E|}}|| 
|-
| [[Vindava (Tilžas pagasts)|Vindava]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|54|N|27|16|30|E|}}|| 
|-
| [[Zvaigznes (Tilžas pagasts)|Zvaigznes]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|53|14|N|27|20|43|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Doņikova (Tilžas pagasts)|Doņikova]]||skrajciems||{{Coord|56|53|59|N|27|28|35|E|}}||
|}

==Vectilžas pagasts==
Vectilžas pagasta centrs atrodas '''[[Vectilža|Vectilžā]]'''. Vectilžas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Auška]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|18|N|27|19|52|E|}}|| 
|-
| [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|59|N|27|20|53|E|}}|| 
|-
| [[Doburūcis]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|01|28|N|27|21|31|E|}}|| 
|-
| [[Gaileiši (Victilžas pagasts)|Gailīši]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|56|N|27|15|44|E|}}|| 
|-
| [[Grūznis]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|59|02|N|27|17|11|E|}}|| 
|-
| [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]]||skrajciems||65 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|25|18|E|}}|| 
|-
| [[Lutenāni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|56|59|06|N|27|26|34|E|}}|| 
|-
| [[Ranguči]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|11|N|27|19|33|E|}}|| 
|-
| [[Sāvāni]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|20|29|E|}}|| 
|-
| [[Sudarbe]]||vidējciems||50 (2025)||{{Coord|57|00|13|N|27|19|04|E|}}|| 
|-
| [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|57|28|N|27|23|19|E|}}|| 
|-
| '''[[Vectilža]]'''||vidējciems||153 (2025)||{{Coord|56|57|45|N|27|24|06|E|}}|| 
|-
| [[Vilkarūcis]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|18|N|27|17|58|E|}}|| 
|-
| [[Vuškusala]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|59|15|N|27|20|21|E|}}|| 
|}

== Vecumu pagasts ==
Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||141 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
|[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)||
|-
|[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||39 (2025)||
|-
|[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Vīksnas pagasts==
Vīksnas pagasta centrs atrodas '''[[Vīksna|Vīksnā]]'''. Vīksnas pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], un 29 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizezere (Vīksnes pagasts)|Aizezere]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|14|16|N|27|23|21|E|}}|| 
|-
| [[Annasbirzs]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|11|19|N|27|18|47|E|}}|| 
|-
| [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|27|21|08|E|}}|| 
|-
| [[Ašusils]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|27|N|27|29|43|E|}}|| 
|-
| [[Augstābirzs]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Berezņaks]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|05|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
| [[Čāgas]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|30|N|27|22|02|E|}}|| 
|-
| [[Dampadruva]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|14|44|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Derdziņi]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|14|01|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| [[Dubudeksnis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|14|43|N|27|27|55|E|}}|| 
|-
| [[Egļukalns (Vīksnes pagasts)|Egļukalns]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Georgijeva]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|45|N|27|16|58|E|}}|| 
|-
| [[Jūdiņi]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|14|52|N|27|25|53|E|}}||  
|-
| [[Kačupe]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|14|36|N|27|22|54|E|}}|| 
|-
| [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|13|54|N|27|27|45|E|}}|| 
|-
| [[Lauzas]]||skrajciems||9 (2002)||{{Coord|57|11|35|N|27|23|32|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|57|14|58|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava Strauti]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|15|15|N|27|28|44|E|}}|| 
|-
| [[Mežārija]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|13|02|N|27|26|45|E|}}|| 
|-
| [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]||skrajciems||38 (2007)||{{Coord|57|12|11|N|27|24|53|E|}}|| 
|-
| [[Oknupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|13|21|N|27|24|27|E|}}|| 
|-
| [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|05|N|27|22|48|E|}}|| 
|-
| [[Pokuļeva]]||skrajciems||26 (2007) ||{{Coord|57|12|34|N|27|25|49|E|}}|| 
|-
| [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|11|32|N|27|22|42|E|}}|| 
|-
| [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|11|58|N|27|24|14|E|}}|| 
|-
| [[Sprogas]]||skrajciems||45 (2007)||{{Coord|57|14|07|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||90 (2007)||{{Coord|57|18|19|N|27|28|30|E|}}|| 
|-
| [[Valentinova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|12|16|N|27|17|27|E|}}|| 
|-
| '''[[Vīksna]]'''||vidējciems||200 (2025)||{{Coord|57|12|49|N|27|19|07|E|}}|| 
|-
| [[Zaļmežnieki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnieki]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|23|09|E|}}|| 
|}

== Žīguru pagasts ==
Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)||
|-
|[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|'''[[Žīguri]]'''||lielciems||501 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Balvu novads]]</text>
      <sha1>oqvorhu76rxy93ypm4of4gqv8bn36rv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525695</id>
      <parentid>4525694</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lazdukalna pagasts */ wikisaišu precizējumi.....</comment>
      <origin>4525695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59486" sha1="j63zb5qxkk7jvpoyximf0kk8cjzo6gx" xml:space="preserve">[[Attēls:Balvu novads COA.svg|100px|thumbnail|[[Balvu novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Balvu novads|Balvu novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Balvu-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Balvu novads sastāv no [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērkalnes]], [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem, kā arī [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 639 ciemi (570 ciemi pašlaik pastāv, bet 69 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Baltinavas pagastā''' atrodas 74 ciemi (58 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ir daļēji izzuduši)
* '''Balvu pagastā''' atrodas 23 ciemi.
* '''Bērzkalnes pagastā''' atrodas 26 ciemi (23 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bērzpils pagastā''' atrodas 37 ciemi (34 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Briežuciema pagastā''' atrodas 34 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 8 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Krišjāņu pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kubulu pagastā''' atrodas 37 ciemi.
* '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi.
* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Lazdulejas pagastā''' atrodas 35 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 64 ciemi (60 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Susāju pagastā''' atrodas 44 ciemi (42 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 63 ciemi (54 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Tilžas pagastā''' atrodas 28 ciemi.
* '''Vectilžas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vīksnas pagastā''' atrodas 34 ciemi (33 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzuduši).
* '''Žīguru pagastā''' atrodas 9 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

== Baltinavas pagasts ==
Baltinavas pagasta centrs atrodas '''[[Baltinava|Baltinavā]]'''. Baltinavas pagastā atrodas 74 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Apšova]]||skrajciems||14 (2016)||{{Coord|56|55|02|N|27|38|46|E|}}|| 
|-
| [[Bahmati]]||skrajciems|| 1 (2016)
|{{Coord|56|55|55|N|27|39|51|E|}}|| 
|-
| '''[[Baltinava]]'''||lielciems||430 (2025)||{{Coord|56|56|44|N|27|38|38|E|}}|| 
|-
| [[Bārzulova]]||skrajciems|| 6 (2016)
|{{Coord|56|56|09|N|27|40|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Blauzgova]]||skrajciems||3 (2016)||{{Coord|56|54|23|N|27|31|09|E|}}|| 
|-
| [[Bleivas]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|24|N|27|40|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Boncāni]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|51|35|N|27|38|03|E|}}||
|-
| [[Brieksīne (Breksene)|Brieksīne]]||skrajciems||19 (2018)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Baltinavas pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||14 (2018)||{{Coord|56|59|37|N|27|39|08|E|}}|| 
|-
| [[Buksti]]||skrajciems||8 (2016)||{{Coord|56|56|13|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems||43 (2016)||{{Coord|56|55|59|N|27|38|35|E|}}|| 
|-
| [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]]||skrajciems||35 (2016)||{{Coord|56|54|00|N|27|39|11|E|}}||
|-
| [[Demerova]]||skrajciems||31 (2016)||{{Coord|56|58|09|N|27|41|41|E|}}|| 
|-
| [[Dokti]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|42|33|E|}}|| 
|-
| [[Duļbova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|58|56|N|27|39|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Dupurova]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|54|00|N|27|34|57|E|}}|| 
|-
| [[Dursprīde]]||skrajciems|| 6 (2016)
|
|-
| [[Dziervīne]]||skrajciems||24 (2016)||{{Coord|56|52|31|N|27|38|25|E|}}|| 
|-
| [[Ezerova]]||skrajciems||19 (2016)||{{Coord|56|55|17|N|27|38|02|E|}}|| 
|-
| [[Gnilki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|27|41|47|E|}}|| 
|-
| [[Grikovka]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|57|14|N|27|41|14|E|}}|| 
|-
| [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|57|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Karpova]]||skrajciems||6 (2016)||{{Coord|56|55|18|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Kaši (Baltinavas pagasts)|Kaši]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|56|29|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|36|59|E|}}|| 
|-
| [[Kļangova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|55|36|N|27|32|36|E|}}|| 
|-
| [[Kolnumeži]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|53|44|N|27|34|12|E|}}|| 
|-
| [[Kotlova]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|56|57|31|N|27|38|07|E|}}|| 
|-
| [[Kožurki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|51|44|N|27|38|59|E|}}|| 
|-
| [[Kraukļova (Baltinavas pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems|| ||||daļēji izzudis
|-
| [[Kuzņecova (Baltinavas pagasts)|Kuzņecova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|54|54|N|27|37|39|E|}}|| 
|-
| [[Ķēvesdruva]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lauruti]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|58|57|N|27|42|48|E|}}|| 
|-
| [[Leidumi]]||skrajciems|| 4 (2016)
|{{Coord|56|54|41|N|27|32|31|E|}}|| 
|-
| [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|42|N|27|35|09|E|}}|| 
|-
| [[Ļevaškova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|52|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Mačusola]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|55|23|N|27|39|59|E|}}|| 
|-
| [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|37|20|E|}}|| 
|-
| [[Maksi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Merkuzīne]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|58|N|27|38|12|E|}} ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežupe (Baltinavas pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|56|32|N|27|39|57|E|}}|| 
|-
| [[Mišāni]]||skrajciems|| 6 (2015)
|{{Coord|56|57|43|N|27|37|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Morkova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|56|10|N|27|31|50|E|}}|| 
|-
| [[Motrīne]]||skrajciems|| 5 (2016)
|{{Coord|56|51|50|N|27|36|34|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Obeļova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|07|N|27|33|51|E|}}|| 
|-
| [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|36|47|E|}}|| 
|-
| [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|39|N|27|37|15|E|}}|| 
|-
| [[Peisova]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|56|55|09|N|27|35|59|E|}}|| 
|-
| [[Pleitova]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|55|52|N|27|35|57|E|}}|| 
|-
| [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]]||skrajciems||29 (2016)||{{Coord|56|57|09|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|54|14|N|27|37|37|E|}}|| 
|-
| [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|44|38|E|}}|| 
|-
| [[Putrova]]||skrajciems||  7 (2016)
|{{Coord|56|57|35|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Risova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|15|N|27|33|15|E|}}|| 
|-
| [[Rudukova (Baltinavas pagasts)|Rudukova]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|50|06|N|27|38|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Safronovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|55|18|N|27|41|52|E|}}||daļēji izzudis	
|-
| [[Sarkaņi (Baltinavas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|38|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Silagaiļi (Baltinavas pagasts)|Silagaiļi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|56|57|00|N|27|39|42|E|}}||
|-
| [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]]||skrajciems|| 55 (2016)
|{{Coord|56|57|31|N|27|40|35|E|}}|| 
|-
| [[Slostova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|52|N|27|36|07|E|}}|| 
|-
| [[Surikova]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|55|46|N|27|34|18|E|}}|| 
|-
| [[Svātūne]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|53|52|N|27|32|35|E|}}|| 
|-
| [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|23|N|27|40|00|E|}}|| 
|-
| [[Teležnīki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|43|58|E|}}|| 
|-
| [[Timšāni (Baltinavas pagasts)|Timšāni]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|50|30|N|27|38|56|E|}}|| 
|-
| [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|42|N|27|40|52|E|}}|| 
|-
| [[Upiņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|41|N|27|38|29|E|}}|| 
|-
| [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|52|53|N|27|39|47|E|}}|| 
|-
| [[Ūzulova (Baltinavas pagasts)|Ūzulova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|56|10|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vārnīne]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|56|12|N|27|37|41|E|}}||
|-
| [[Vasiliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|54|13|N|27|32|40|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Viborgi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|59|39|N|27|42|18|E|}}|| 
|-
| [[Viļumi (Baltinavas pagasts)|Viļumi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|59|33|N|27|42|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Zubki]]||skrajciems||2 (2016)||{{Coord|56|50|55|N|27|38|37|E|}}||
|-
| [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]||mazciems||39 (2016)||{{Coord|56|57|34|N|27|39|45|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Beržovka (Baltinavas pagasts)|Beržovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|39|N|27|41|22|E|}}|| 
|-
| [[Dubrovka (Baltinavas pagasts)|Dubrovka]]||mazciems||{{Coord|56|57|29|N|27|43|04|E|}}||  
|-
| [[Kaktiņi (Baltinavas pagasts)|Kaktiņi]]||skrajciems||{{Coord|56|55|30|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Kaņepes (Baltinavas pagasts)|Kaņepes]]||skrajciems||{{Coord|56|56|19|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Keiseļova (Baltinavas pagasts)|Keiseļova]]||skrajciems||{{Coord|56|52|42|N|27|33|53|E|}}||  
|-
| [[Kitkova (Baltinavas pagasts)|Kitkova]]||skrajciems||{{Coord|56|50|52|N|27|37|17|E|}}||  
|-
| [[Nārste]]||skrajciems|| 
|-
| [[Neiviņi]]||skrajciems||{{Coord|56|58|12|N|27|43|21|E|}}||  
|-
| [[Plīnova]]||skrajciems||{{Coord|56|57|03|N|27|33|35|E|}}||  
|-
| [[Sausinīki (Baltinavas pagasts)|Sausinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|51|10|N|27|37|00|E|}}||  
|-
| [[Silinīki (Baltinavas pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|50|20|N|27|37|48|E|}}||  
|-
| [[Sivanovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|48|N|27|43|35|E|}}||  
|-
| [[Vīksna (Baltinavas pagasts)|Vīksna]]||skrajciems||{{Coord|56|59|46|N|27|44|33|E|}}||  
|-
| [[Zeļči (Baltinavas pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||{{Coord|57|00|23|N|27|42|35|E|}}||  
|}

== Balvu pagasts ==
Balvu pagasta centrs atrodas '''[[Naudaskalns|Naudaskalnā]]'''. Balvu pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 22 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Āžudambis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|05|43|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Centramuiža]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|06|59|N|27|15|32|E|}}|| 
|-
| [[Dobenieki (Balvu pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|53|N|27|08|25|E|}}|| 
|-
| [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|04|55|N|27|07|42|E|}}|| 
|-
| [[Dzeņulauza]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|03|50|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
| [[Kārklinieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|04|48|N|27|13|27|E|}}|| 
|-
| [[Keņi]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|06|45|N|27|13|06|E|}}|| 
|-
| [[Lācupe (ciems)|Lācupe]]||skrajciems||33 (2007)||{{Coord|57|04|01|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Lāčugabali]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|05|28|N|27|07|22|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|07|17|N|27|18|45|E|}}|| 
|-
| [[Mēķi]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|06|21|N|27|12|10|E|}}|| 
|-
| '''[[Naudaskalns]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|05|18|N|27|14|44|E|}}|| 
|-
| [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|04|30|N|27|12|02|E|}}|| 
|-
| [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|36|N|27|16|56|E|}}|| 
|-
| [[Plītinava]]||skrajciems||28 (2016)||{{Coord|57|04|40|N|27|11|21|E|}}|| 
|-
| [[Rāvusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|05|49|N|27|10|46|E|}}|| 
|-
| [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]]||skrajciems||18 (2016)||{{Coord|57|07|28|N|27|13|39|E|}}|| 
|-
| [[Salmaņi (Balvu pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|05|22|N|27|08|50|E|}}|| 
|-
| [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|07|31|N|27|19|13|E|}}|| 
|-
| [[Stepjugabali]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|03|43|N|27|18|14|E|}}|| 
|-
| [[Vaņki]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|06|26|N|27|17|35|E|}}|| 
|-
| [[Verpuļeva]]||skrajciems||143 (2025)||{{Coord|57|07|33|N|27|17|47|E|}}|| 
|-
| [[Žaugupe (ciems)|Žaugupe]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|07|24|N|27|17|04|E|}}||
|}

==Bērzkalnes pagasts==
Bērzkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Bērzkalne|Bērzkalnē]]'''. Bērzkalnes pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 25 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizpurve (Bērzkalnes pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|10|11|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
| [[Auzāji]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|57|09|09|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Babāni]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|56|N|27|21|37|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzkalne]]'''||vidējciems||191 (2025)||{{Coord|57|06|17|N|27|20|58|E|}}|| 
|-
| [[Brieževa]]||skrajciems||29 (2025)||{{Coord|57|08|19|N|27|23|45|E|}}|| 
|-
| [[Brūklāji]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|04|52|N|27|23|08|E|}}|| 
|-
| [[Burčeva]]||skrajciems||7 (2025)||{{Coord|57|07|58|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Dubļava]]||krajciems||23 (2025)||{{Coord|57|06|58|N|27|20|16|E|}}|| 
|-
| [[Elkšņeva]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|08|44|N|27|19|22|E|}}|| 
|-
| [[Kārnīte (ciems)|Kārnīte]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|04|28|N|27|20|17|E|}}|| 
|-
| [[Krievkalns]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|20|N|27|20|38|E|}}|| 
|-
| [[Lazdukalns (Bērzkalnes pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|53|N|27|24|12|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Bērzkalnes pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|06|41|N|27|19|26|E|}}|| 
|-
| [[Lielmežnieki (Bērzkalnes pagasts)|Lielmežnieki]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|49|N|27|20|49|E|}}|| 
|-
| [[Mežarija (Bērzkalnes pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|09|32|N|27|21|30|E|}}|| 
|-
| [[Moziņki]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|11|01|N|27|25|05|E|}}|| 
|-
| [[Mūrava]]||skrajciems||4 (2025)||{{Coord|57|10|22|N|27|22|57|E|}}|| 
|-
| [[Ploskena]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|03|55|N|27|21|03|E|}}|| 
|-
| [[Režgaļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|07|14|N|27|25|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Rubeņi (Bērzkalnes pagasts)|Rubeņi]]||skrajciems||42 (2025)||{{Coord|57|09|31|N|27|24|11|E|}}|| 
|-
| [[Silakrogs (Bērzkalnes pagasts)|Silakrogs]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|07|39|N|27|24|03|E|}}|| 
|-
| [[Šūcene]]||skrajciems|| 1 (2022) ||{{Coord|57|07|20|N|27|21|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Taureskalns]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|06|26|N|27|21|51|E|}}|| 
|-
| [[Užgova]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|14|N|27|19|06|E|}}|| 
|-
| [[Vējava (Bērzkalnes pagasts)|Vējava]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|07|20|N|27|21|58|E|}}|| 
|-
| [[Vistusala]]||skrajciems||10 (2025)||{{Coord|57|09|26|N|27|24|41|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gailova (Bērzkalnes pagasts)|Gailova]]||skrajciems||{{Coord|57|10|58|N|27|26|32|E|}}||
|-
| [[Gaiļi (Bērzkalnes pagasts)|Gaiļi]]||skrajciems||{{Coord|57|09|43|N|27|22|45|E|}}|| 
|-
| [[Garstērdele (Bērzkalnes pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||{{Coord|57|09|36|N|27|25|55|E|}}||
|-
|}

==Bērzpils pagasts==
Bērzpils pagasta centrs atrodas '''[[Bērzpils|Bērzpilī]]'''. Bērzpils pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[Mazciems|mazciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Apšenieki (Bērzpils pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|52|30|N|27|14|38|E|}}|| 
|-
| [[Augstari]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|51|43|N|27|03|49|E|}}|| 
|-
| [[Beļauski]]||skrajciems||56 (2017)||{{Coord|56|50|40|N|27|06|32|E|}}|| 
|-
| [[Bērzieši (ciems)|Bērzieši]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|51|03|N|27|04|06|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzpils]]'''||vidējciems||213 (2025)||{{Coord|56|50|54|N|27|05|04|E|}}|| 
|-
| [[Bērži]]||mazciems||7 (2008)||{{Coord|56|49|52|N|27|04|21|E|}}|| 
|-
| [[Bonifacova]]||skrajciems||13 (2008)||{{Coord|56|49|25|N|27|03|42|E|}}|| 
|-
| [[Domopole]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|37|N|27|04|59|E|}}|| 
|-
| [[Gabrāni]]||skrajciems||27 (2008)||{{Coord|56|49|32|N|27|12|58|E|}}|| 
|-
| [[Golvari]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|49|N|27|14|30|E|}}|| 
|-
| [[Gribkova]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|51|08|N|27|06|05|E|}}|| 
|-
| [[Jabalova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|50|28|N|27|14|23|E|}}|| 
|-
| [[Javenieki]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|50|29|N|27|10|29|E|}}|| 
|-
| [[Kažoki (Bērzpils pagasts)|Kažoki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|34|N|27|16|04|E|}}|| 
|-
| [[Kiļauka]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|14|11|E|}}|| 
|-
| [[Kļaviņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|09|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Kononi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|53|33|N|27|14|16|E|}}|| 
|-
| [[Lauskinieki]]||krajciems||6 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|12|56|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Bērzpils pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Lāčaunieki]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|12|N|27|12|46|E|}}|| 
|-
| [[Masalnieki]]||skrajciems||14 (2008)||{{Coord|56|49|22|N|27|08|39|E|}}|| 
|-
| [[Mūramuiža]]||skrajciems||1 (2008)||{{Coord|56|49|44|N|27|04|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Osudari]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|08|09|E|}}|| 
|-
| [[Pelerijas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|51|00|N|27|12|01|E|}}|| 
|-
| [[Pāliņi]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|52|02|N|27|05|29|E|}}|| 
|-
| [[Pugači (Bērzpils pagasts)|Pugači]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|52|05|N|27|15|43|E|}}|| 
|-
| [[Saksmale]]||skrajciems||27 (2017)||{{Coord|56|49|00|N|27|05|43|E|}}|| 
|-
| [[Silamuiža]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|36|N|27|05|40|E|}}|| 
|-
| [[Sola (Bērzpils pagasts)|Sola]]||mazciems||31 (2008)||{{Coord|56|48|39|N|27|02|31|E|}}|| 
|-
| [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|50|17|N|27|08|36|E|}}|| 
|-
| [[Sprodzenieki]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|43|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
| [[Tabakova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|01|N|27|13|26|E|}}|| 
|-
| [[Vecpils (Bērzpils pagasts)|Vecpils]]||vidējciems||45  (2017)||{{Coord|56|50|16|N|27|04|39|E|}}|| 
|-
| [[Vasariņa]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|50|13|N|27|12|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Viškuļi]]||skrajciems||19 (2008)||{{Coord|56|48|46|N|27|08|08|E|}}|| 
|-
| [[Zosuli]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|56|49|31|N|27|11|44|E|}}|| 
|-
| [[Zvonovka]]||skrajciems||1 (2003)||{{Coord|56|52|54|N|27|13|51|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Briežuciema pagasts==
Briežuciema pagasta centrs atrodas '''[[Briežuciems|Briežuciemā]]'''. Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 33 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Abriņas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|37|04|E|}}|| 
|-
| [[Augstasils]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|00|45|N|27|34|42|E|}}|| 
|-
| [[Ausala]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|30|20|E|}}|| 
|-
| [[Begunova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|10|N|27|38|20|E|}}|| 
|-
| [[Bieliņi]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|58|52|N|27|34|03|E|}}|| 
|-
| [[Bilga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|59|47|N|27|35|56|E|}}|| 
|-
| [[Bokova (ciems)|Bokova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|32|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||49 (2007)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| '''[[Briežuciems]]'''||vidējciems||102 (2012)||{{Coord|56|57|50|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Brīžusola]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|00|05|N|27|36|30|E|}}|| 
|-
| [[Cierpīne]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|00|28|N|27|37|09|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||55 (2007)||{{Coord|57|01|29|N|27|35|34|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||47 (2018)||{{Coord|57|01|44|N|27|36|43|E|}}|| 
|-
| [[Dambergi]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|57|25|N|27|32|02|E|}}|| 
|-
| [[Dienīcova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|56|51|N|27|29|49|E|}}|| 
|-
| [[Dubļova (Briežuciema pagasts)|Dubļova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|45|N|27|38|30|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļova (Briežuciema pagasts)|Dukuļova]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|56|58|13|N|27|35|43|E|}}|| 
|-
| [[Griušļova (ciems)|Griušļova]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|56|57|20|N|27|35|23|E|}}|| 
|-
| [[Jaunzemes (Briežuciema pagasts)|Jaunzemes]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|58|N|27|36|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Kļavusala (Briežuciema pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|34|N|27|30|23|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Kroni]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|04|N|27|37|15|E|}}||  
|-
| [[Kručinova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|00|22|N|27|34|02|E|}}||  daļēji izzudis
|-
| [[Kvašņova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|55|N|27|36|48|E|}}|| 
|-
| [[Lozduļova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|01|08|N|27|36|14|E|}}|| 
|-
| [[Ostraleidums]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|58|50|N|27|32|39|E|}}|| 
|-
| [[Piušļova]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|57|00|11|N|27|35|53|E|}}|| 
|-
| [[Ploskīne]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|27|32|20|E|}}|| 
|-
| [[Pužulova]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|59|46|N|27|32|08|E|}}|| 
|-
| [[Sedlenieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Sepovka]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|01|06|N|27|38|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Stouberova]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|58|27|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Štikunova]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|37|55|E|}}|| 
|-
| [[Torkova (Briežuciema pagasts)|Torkova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|59|03|N|27|34|49|E|}}|| 
|-
| [[Vāzovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|52|N|27|38|29|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Vilkusola (Briežuciema pagasts)|Vilkusola]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|29|N|27|33|06|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Ignatova (Briežuciema pagasts)|Ignatova]]||skrajciems||{{Coord|56|59|32|N|27|34|19|E|}}||
|-
| [[Landauka]]||skrajciems||{{Coord|57|00|41|N|27|38|19|E|}}||
|}

==Krišjāņu pagasts==
Krišjāņu pagasta centrs atrodas '''[[Krišjāņi|Krišjāņos]]'''. Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Krampiņas]]||skrajciems||23 (2017)||{{Coord|56|50|44|N|27|17|30|E|}}|| 
|-
| '''[[Krišjāņi]]'''||vidējciems||103 (2025)||{{Coord|56|48|26|N|27|17|15|E|}}|| 
|-
| [[Mežupe (Krišjāņu pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||55 (2017)||{{Coord|56|50|21|N|27|22|09|E|}}|| 
|-
| [[Naglīši]]||skrajciems||32 (2017)||{{Coord|56|47|47|N|27|13|37|E|}}|| 
|-
| [[Putrāni (Krišjāņu pagasts)|Putrāni]]||skrajciems||26 (2017)||{{Coord|56|47|56|N|27|15|53|E|}}|| 
|-
| [[Purviņas]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|49|30|N|27|23|24|E|}}|| 
|-
| [[Runcene]]||skrajciems||19 (2017)||{{Coord|56|50|09|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
| [[Vakšenieki]]||skrajciems||7 (2017)||{{Coord|56|49|12|N|27|16|52|E|}}|| 
|-
| [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītoli]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|50|01|N|27|21|19|E|}}|| 
|-
| [[Zeltupe]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|50|14|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
| [[Žogi (Krišjāņu pagasts)|Žogi]]||skrajciems||51 (2017)||{{Coord|56|49|07|N|27|18|21|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Kapiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|47|02|N|27|18|39|E|}}||
|-
| [[Kaupiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|48|10|N|27|20|04|E|}}||
|}

==Kubulu pagasts==
Kubulu pagasta centrs atrodas '''[[Kubuli|Kubulos]]'''. Kubulu pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Briedīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|10|09|E|}}|| 
|-
| [[Celmene (Kubulu pagasts)|Celmene]]||skrajciems||153 (2015)||{{Coord|57|08|02|N|27|12|08|E|}}|| 
|-
| [[Celmenieki]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|11|28|E|}}|| 
|-
| [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|40|N|27|16|09|E|}}|| 
|-
| [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]||skrajciems||113 (2015)||{{Coord|57|09|15|N|27|13|02|E|}}|| 
|-
| [[Dvorupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|13|53|N|27|14|24|E|}}|| 
|-
| [[Esmeraldova]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|09|23|N|27|09|33|E|}}|| 
|-
| [[Ežusala]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|10|08|N|27|12|33|E|}}|| 
|-
| [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]]||skrajciems||84 (2007)||{{Coord|57|09|41|N|27|13|43|E|}}|| 
|-
| [[Grīvgals]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|07|46|N|27|11|04|E|}}|| 
|-
| [[Guznava]]||skrajciems||53 (2007)||{{Coord|57|09|26|N|27|15|20|E|}}|| 
|-
| [[Gobusala]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|15|21|E|}}|| 
|-
| [[Jāņusala]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|13|58|N|27|15|29|E|}}|| 
|-
| [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|10|44|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Krasnogorka (Kubulu pagasts)|Krasnogorka]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|08|36|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Kubuli]]'''||vidējciems||412 (2025)||{{Coord|57|09|47|N|27|12|24|E|}}|| 
|-
| [[Kurna]]||vidējciems||32 (2025)||{{Coord|57|08|52|N|27|12|17|E|}}|| 
|-
| [[Lasinnaja]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Kubulu pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|12|26|N|27|14|26|E|}}|| 
|-
| [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|08|30|N|27|10|44|E|}}|| 
|-
| [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|11|37|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Oļģina]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|50|N|27|14|45|E|}}|| 
|-
| [[Palnupe (Kubulu pagasts)|Palnupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|26|N|27|16|54|E|}}|| 
|-
| [[Paulāni]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]]||skrajciems||74 (2007)||{{Coord|57|09|24|N|27|19|01|E|}}|| 
|-
| [[Pordari]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|07|55|N|27|08|58|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
| [[Silaciems]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|08|34|N|27|09|15|E|}}|| 
|-
| [[Sita (Kubulu pagasts)|Sita]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|06|16|E|}}|| 
|-
| [[Sitas stacija]]||skrajciems||3 (2003)|| ||
|-
| [[Steķintava]]||skrajciems||52 (2007)||{{Coord|57|08|20|N|27|15|07|E|}}|| 
|-
| [[Stirnusala]]||skrajciems||17 (2007) ||{{Coord|57|10|15|N|27|10|11|E|}}|| 
|-
| [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|11|27|E|}}|| 
|-
| [[Tropiņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|39|N|27|08|29|E|}}|| 
|-
| [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]]||skrajciems||57 (2007)||{{Coord|57|09|04|N|27|16|22|E|}}|| 
|-
| [[Vasiļjeva (Kubulu pagasts)|Vasiļjeva]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|23|N|27|13|14|E|}}|| 
|-
| [[Vladimirova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|11|22|N|27|13|33|E|}}||
|-
| [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|09|05|N|27|14|44|E|}}||
|}

== Kupravas pagasts ==
Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|'''[[Kuprava]]'''||lielciems||247 (2025)||pagasta centrs
|}

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Ciertums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||110 (2025)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Lazdulejas pagasts==
Lazdulejas pagasta centrs atrodas '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciemā]]'''. Lazdulejas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 30 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizupe (Lazdulejas pagasts)|Aizupe]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|03|02|N|27|28|55|E|}}|| 
|-
| [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)|Akmeņsala]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|02|08|N|27|29|38|E|}}|| 
|-
| [[Avikši]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|03|34|N|27|30|00|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Brinķene]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|43|N|27|31|21|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Burtnieki (Lazdulejas pagasts)|Burtnieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ciganova (Lazdulejas pagasts)|Ciganova]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|13|N|27|29|02|E|}}|| 
|-
| [[Dmitrijevka (ciems)|Dmitrijevka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļeva (Lazdulejas pagasts)|Dukuļeva]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|02|25|N|27|29|31|E|}}|| 
|-
| [[Egļeva]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|24|N|27|30|34|E|}}|| 
|-
| '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]'''||vidējciems||86 (2025)||{{Coord|57|02|43|N|27|29|51|E|}}|| 
|-
| [[Fricevka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|57|N|27|26|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Griščāti]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Grīva (Lazdulejas pagasts)|Grīva]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|03|57|N|27|30|16|E|}}|| 
|-
| [[Kīļi]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|03|38|N|27|24|40|E|}}|| 
|-
| [[Lozdova (Lazdulejas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|19|N|27|29|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Lukjanovka (Lazdulejas pagasts)|Lukjanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|01|49|N|27|33|09|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Malnusala]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|03|16|N|27|31|00|E|}}|| 
|-
| [[Medvežovka]]||skrajciems||5 (2018) ||{{Coord|57|01|41|N|27|32|04|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Mežalauki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežareja (Lazdulejas pagasts)|Mežareja]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|31|N|27|28|14|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|01|52|N|27|28|14|E|}}|| 
|-
| [[Osinovka (Lazdulejas pagasts)|Osinovka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ozolova]]||skrajciems||11 (2007)|| ||
|-
| [[Ozolzīles (ciems)|Ozolzīles]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|03|56|N|27|29|50|E|}}|| 
|-
| [[Plešova (Lazdulejas pagasts)|Plešova]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|57|01|54|N|27|32|23|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Pleševa (Lazdulejas pagasts)|Pleševa]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|01|49|N|27|31|38|E|}}|| 
|-
| [[Priedes (Lazdulejas pagasts)|Priedes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|02|56|N|27|29|47|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Purlova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|03|27|N|27|27|38|E|}}|| 
|-
| [[Spičkova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|00|15|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
| [[Stīgas]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|02|49|N|27|27|53|E|}}|| 
|-
| [[Ščeglova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|02|17|N|27|31|53|E|}}|| 
|-
| [[Šumkova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|02|19|N|27|30|58|E|}}|| 
|-
| [[Zaikova (Lazdulejas pagasts)|Zaikova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|51|N|27|30|25|E|}}|| 
|-
| [[Zirgadobe]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|02|45|N|27|26|56|E|}}|| 
|-
| [[Zobukalns]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|03|25|N|27|30|39|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aleksandrovka (Lazdulejas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||{{Coord|57|02|29|N|27|32|18|E|}}|| 
|-
| [[Klinova]]||skrajciems||{{Coord|57|00|55|N|27|28|35|E|}}||
|-
| [[Liepusala]]||skrajciems||{{Coord|57|04|09|N|27|30|37|E|}}||
|-
| [[Marjevka]]||skrajciems||{{Coord|57|04|31|N|27|30|37|E|}}||
|}

== Medņevas pagasts ==
Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)||
|-
|[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)||
|-
|[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|'''[[Semenova]]'''||vidējciems||225 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)||
|-
|[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 64 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 62 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems||26 (2007) ||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||447 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Susāju pagasts ==
Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) ||
|-
|[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
|[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)||
|-
|[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē
|-
|[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| 
|-
|[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis 
|-
|[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)||
|-
|[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis
|-
|[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| 
|-
|[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)||
|-
|[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)||
|-
|[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)||
|-
|[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)||
|}

== Šķilbēnu pagasts ==
Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 63 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)||
|-
|[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)||
|-
|[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)||
|-
|[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)||
|-
|[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)||
|-
|[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudrova]]||mazciems|| || daļēji izzudis
|-
|[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)||daļēji izzudis
|-
|[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)||
|-
|[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|'''[[Rekova]]'''||vidējciems||161 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Šķilbani]]||vidējciems||169 (2025)||
|-
|[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||93 (2025)||
|-
|[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Tilžas pagasts==
Tilžas pagasta centrs atrodas '''[[Tilža|Tilžā]]'''. Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmeņrūči]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|55|06|N|27|22|01|E|}}|| 
|-
| [[Baltiņi (Tilžas pagasts)|Baltiņi]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|54|05|N|27|23|28|E|}}|| 
|-
| [[Barbāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|56|51|48|N|27|20|47|E|}}|| 
|-
| [[Degumnieki (Tilžas pagasts)|Degumnieki]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|56|54|33|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Dievžeikari]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|54|20|N|27|24|49|E|}}|| 
|-
| [[Eglīši]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|52|44|N|27|17|01|E|}}|| 
|-
| [[Jaujas (Tilžas pagasts)|Jaujas]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|28|N|27|21|09|E|}}|| 
|-
| [[Kadiševa]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|26|32|E|}}|| 
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|46|N|27|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Kļavusala (Tilžas pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|56|06|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
| [[Kāpessils]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|56|51|50|N|27|24|25|E|}}|| 
|-
| [[Kuģenieki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|52|11|N|27|23|23|E|}}||
|-
| [[Mežarijas]]||skrajciems||22 (2015)||{{Coord|56|55|07|N|27|22|36|E|}}|| 
|-
| [[Mēneši (Tilžas pagasts)|Mēneši]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|18|N|27|21|52|E|}}|| 
|-
| [[Petrovka (Tilžas pagasts)|Petrovka]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|52|58|N|27|16|55|E|}}|| 
|-
| [[Raicene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|54|59|N|27|25|45|E|}}|| 
|-
| [[Roditeļi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|33|N|27|26|06|E|}}|| 
|-
| [[Rutkova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|53|58|N|27|19|49|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Tilžas pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|51|40|N|27|25|13|E|}}|| 
|-
| [[Siliņi (Tilžas pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|51|34|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Siltene]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|53|06|N|27|18|58|E|}}|| 
|-
| [[Spirģi]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|38|N|27|19|25|E|}}|| 
|-
| [[Stangas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|52|42|N|27|22|53|E|}}|| 
|-
| '''[[Tilža]]'''||lielciems||527 (2025)||{{Coord|56|54|12|N|27|21|57|E|}}|| 
|-
| [[Toki]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|56|53|49|N|27|15|28|E|}}|| 
|-
| [[Ūdrene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|24|57|E|}}|| 
|-
| [[Vindava (Tilžas pagasts)|Vindava]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|54|N|27|16|30|E|}}|| 
|-
| [[Zvaigznes (Tilžas pagasts)|Zvaigznes]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|53|14|N|27|20|43|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Doņikova (Tilžas pagasts)|Doņikova]]||skrajciems||{{Coord|56|53|59|N|27|28|35|E|}}||
|}

==Vectilžas pagasts==
Vectilžas pagasta centrs atrodas '''[[Vectilža|Vectilžā]]'''. Vectilžas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Auška]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|18|N|27|19|52|E|}}|| 
|-
| [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|59|N|27|20|53|E|}}|| 
|-
| [[Doburūcis]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|01|28|N|27|21|31|E|}}|| 
|-
| [[Gaileiši (Victilžas pagasts)|Gailīši]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|56|N|27|15|44|E|}}|| 
|-
| [[Grūznis]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|59|02|N|27|17|11|E|}}|| 
|-
| [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]]||skrajciems||65 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|25|18|E|}}|| 
|-
| [[Lutenāni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|56|59|06|N|27|26|34|E|}}|| 
|-
| [[Ranguči]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|11|N|27|19|33|E|}}|| 
|-
| [[Sāvāni]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|20|29|E|}}|| 
|-
| [[Sudarbe]]||vidējciems||50 (2025)||{{Coord|57|00|13|N|27|19|04|E|}}|| 
|-
| [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|57|28|N|27|23|19|E|}}|| 
|-
| '''[[Vectilža]]'''||vidējciems||153 (2025)||{{Coord|56|57|45|N|27|24|06|E|}}|| 
|-
| [[Vilkarūcis]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|18|N|27|17|58|E|}}|| 
|-
| [[Vuškusala]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|59|15|N|27|20|21|E|}}|| 
|}

== Vecumu pagasts ==
Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||141 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
|[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)||
|-
|[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||39 (2025)||
|-
|[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Vīksnas pagasts==
Vīksnas pagasta centrs atrodas '''[[Vīksna|Vīksnā]]'''. Vīksnas pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], un 29 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizezere (Vīksnes pagasts)|Aizezere]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|14|16|N|27|23|21|E|}}|| 
|-
| [[Annasbirzs]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|11|19|N|27|18|47|E|}}|| 
|-
| [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|27|21|08|E|}}|| 
|-
| [[Ašusils]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|27|N|27|29|43|E|}}|| 
|-
| [[Augstābirzs]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Berezņaks]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|05|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
| [[Čāgas]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|30|N|27|22|02|E|}}|| 
|-
| [[Dampadruva]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|14|44|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Derdziņi]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|14|01|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| [[Dubudeksnis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|14|43|N|27|27|55|E|}}|| 
|-
| [[Egļukalns (Vīksnes pagasts)|Egļukalns]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Georgijeva]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|45|N|27|16|58|E|}}|| 
|-
| [[Jūdiņi]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|14|52|N|27|25|53|E|}}||  
|-
| [[Kačupe]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|14|36|N|27|22|54|E|}}|| 
|-
| [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|13|54|N|27|27|45|E|}}|| 
|-
| [[Lauzas]]||skrajciems||9 (2002)||{{Coord|57|11|35|N|27|23|32|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|57|14|58|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava Strauti]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|15|15|N|27|28|44|E|}}|| 
|-
| [[Mežārija]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|13|02|N|27|26|45|E|}}|| 
|-
| [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]||skrajciems||38 (2007)||{{Coord|57|12|11|N|27|24|53|E|}}|| 
|-
| [[Oknupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|13|21|N|27|24|27|E|}}|| 
|-
| [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|05|N|27|22|48|E|}}|| 
|-
| [[Pokuļeva]]||skrajciems||26 (2007) ||{{Coord|57|12|34|N|27|25|49|E|}}|| 
|-
| [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|11|32|N|27|22|42|E|}}|| 
|-
| [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|11|58|N|27|24|14|E|}}|| 
|-
| [[Sprogas]]||skrajciems||45 (2007)||{{Coord|57|14|07|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||90 (2007)||{{Coord|57|18|19|N|27|28|30|E|}}|| 
|-
| [[Valentinova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|12|16|N|27|17|27|E|}}|| 
|-
| '''[[Vīksna]]'''||vidējciems||200 (2025)||{{Coord|57|12|49|N|27|19|07|E|}}|| 
|-
| [[Zaļmežnieki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnieki]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|23|09|E|}}|| 
|}

== Žīguru pagasts ==
Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)||
|-
|[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|'''[[Žīguri]]'''||lielciems||501 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Balvu novads]]</text>
      <sha1>j63zb5qxkk7jvpoyximf0kk8cjzo6gx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525696</id>
      <parentid>4525695</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:56:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lazdulejas pagasts */ wikisaites precizējums.....</comment>
      <origin>4525696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59487" sha1="lv8foydoh4ag2ni3ot4jniyvn0so760" xml:space="preserve">[[Attēls:Balvu novads COA.svg|100px|thumbnail|[[Balvu novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Balvu novads|Balvu novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Balvu-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Balvu novads sastāv no [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērkalnes]], [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem, kā arī [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 639 ciemi (570 ciemi pašlaik pastāv, bet 69 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Baltinavas pagastā''' atrodas 74 ciemi (58 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ir daļēji izzuduši)
* '''Balvu pagastā''' atrodas 23 ciemi.
* '''Bērzkalnes pagastā''' atrodas 26 ciemi (23 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bērzpils pagastā''' atrodas 37 ciemi (34 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Briežuciema pagastā''' atrodas 34 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 8 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Krišjāņu pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kubulu pagastā''' atrodas 37 ciemi.
* '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi.
* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Lazdulejas pagastā''' atrodas 35 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 64 ciemi (60 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Susāju pagastā''' atrodas 44 ciemi (42 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 63 ciemi (54 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Tilžas pagastā''' atrodas 28 ciemi.
* '''Vectilžas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vīksnas pagastā''' atrodas 34 ciemi (33 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzuduši).
* '''Žīguru pagastā''' atrodas 9 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

== Baltinavas pagasts ==
Baltinavas pagasta centrs atrodas '''[[Baltinava|Baltinavā]]'''. Baltinavas pagastā atrodas 74 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Apšova]]||skrajciems||14 (2016)||{{Coord|56|55|02|N|27|38|46|E|}}|| 
|-
| [[Bahmati]]||skrajciems|| 1 (2016)
|{{Coord|56|55|55|N|27|39|51|E|}}|| 
|-
| '''[[Baltinava]]'''||lielciems||430 (2025)||{{Coord|56|56|44|N|27|38|38|E|}}|| 
|-
| [[Bārzulova]]||skrajciems|| 6 (2016)
|{{Coord|56|56|09|N|27|40|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Blauzgova]]||skrajciems||3 (2016)||{{Coord|56|54|23|N|27|31|09|E|}}|| 
|-
| [[Bleivas]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|24|N|27|40|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Boncāni]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|51|35|N|27|38|03|E|}}||
|-
| [[Brieksīne (Breksene)|Brieksīne]]||skrajciems||19 (2018)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Baltinavas pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||14 (2018)||{{Coord|56|59|37|N|27|39|08|E|}}|| 
|-
| [[Buksti]]||skrajciems||8 (2016)||{{Coord|56|56|13|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems||43 (2016)||{{Coord|56|55|59|N|27|38|35|E|}}|| 
|-
| [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]]||skrajciems||35 (2016)||{{Coord|56|54|00|N|27|39|11|E|}}||
|-
| [[Demerova]]||skrajciems||31 (2016)||{{Coord|56|58|09|N|27|41|41|E|}}|| 
|-
| [[Dokti]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|42|33|E|}}|| 
|-
| [[Duļbova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|58|56|N|27|39|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Dupurova]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|54|00|N|27|34|57|E|}}|| 
|-
| [[Dursprīde]]||skrajciems|| 6 (2016)
|
|-
| [[Dziervīne]]||skrajciems||24 (2016)||{{Coord|56|52|31|N|27|38|25|E|}}|| 
|-
| [[Ezerova]]||skrajciems||19 (2016)||{{Coord|56|55|17|N|27|38|02|E|}}|| 
|-
| [[Gnilki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|27|41|47|E|}}|| 
|-
| [[Grikovka]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|57|14|N|27|41|14|E|}}|| 
|-
| [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|57|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Karpova]]||skrajciems||6 (2016)||{{Coord|56|55|18|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Kaši (Baltinavas pagasts)|Kaši]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|56|29|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|36|59|E|}}|| 
|-
| [[Kļangova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|55|36|N|27|32|36|E|}}|| 
|-
| [[Kolnumeži]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|53|44|N|27|34|12|E|}}|| 
|-
| [[Kotlova]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|56|57|31|N|27|38|07|E|}}|| 
|-
| [[Kožurki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|51|44|N|27|38|59|E|}}|| 
|-
| [[Kraukļova (Baltinavas pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems|| ||||daļēji izzudis
|-
| [[Kuzņecova (Baltinavas pagasts)|Kuzņecova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|54|54|N|27|37|39|E|}}|| 
|-
| [[Ķēvesdruva]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lauruti]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|58|57|N|27|42|48|E|}}|| 
|-
| [[Leidumi]]||skrajciems|| 4 (2016)
|{{Coord|56|54|41|N|27|32|31|E|}}|| 
|-
| [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|42|N|27|35|09|E|}}|| 
|-
| [[Ļevaškova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|52|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Mačusola]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|55|23|N|27|39|59|E|}}|| 
|-
| [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|37|20|E|}}|| 
|-
| [[Maksi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Merkuzīne]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|58|N|27|38|12|E|}} ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežupe (Baltinavas pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|56|32|N|27|39|57|E|}}|| 
|-
| [[Mišāni]]||skrajciems|| 6 (2015)
|{{Coord|56|57|43|N|27|37|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Morkova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|56|10|N|27|31|50|E|}}|| 
|-
| [[Motrīne]]||skrajciems|| 5 (2016)
|{{Coord|56|51|50|N|27|36|34|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Obeļova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|07|N|27|33|51|E|}}|| 
|-
| [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|36|47|E|}}|| 
|-
| [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|39|N|27|37|15|E|}}|| 
|-
| [[Peisova]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|56|55|09|N|27|35|59|E|}}|| 
|-
| [[Pleitova]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|55|52|N|27|35|57|E|}}|| 
|-
| [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]]||skrajciems||29 (2016)||{{Coord|56|57|09|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|54|14|N|27|37|37|E|}}|| 
|-
| [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|44|38|E|}}|| 
|-
| [[Putrova]]||skrajciems||  7 (2016)
|{{Coord|56|57|35|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Risova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|15|N|27|33|15|E|}}|| 
|-
| [[Rudukova (Baltinavas pagasts)|Rudukova]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|50|06|N|27|38|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Safronovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|55|18|N|27|41|52|E|}}||daļēji izzudis	
|-
| [[Sarkaņi (Baltinavas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|38|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Silagaiļi (Baltinavas pagasts)|Silagaiļi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|56|57|00|N|27|39|42|E|}}||
|-
| [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]]||skrajciems|| 55 (2016)
|{{Coord|56|57|31|N|27|40|35|E|}}|| 
|-
| [[Slostova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|52|N|27|36|07|E|}}|| 
|-
| [[Surikova]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|55|46|N|27|34|18|E|}}|| 
|-
| [[Svātūne]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|53|52|N|27|32|35|E|}}|| 
|-
| [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|23|N|27|40|00|E|}}|| 
|-
| [[Teležnīki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|43|58|E|}}|| 
|-
| [[Timšāni (Baltinavas pagasts)|Timšāni]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|50|30|N|27|38|56|E|}}|| 
|-
| [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|42|N|27|40|52|E|}}|| 
|-
| [[Upiņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|41|N|27|38|29|E|}}|| 
|-
| [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|52|53|N|27|39|47|E|}}|| 
|-
| [[Ūzulova (Baltinavas pagasts)|Ūzulova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|56|10|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vārnīne]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|56|12|N|27|37|41|E|}}||
|-
| [[Vasiliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|54|13|N|27|32|40|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Viborgi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|59|39|N|27|42|18|E|}}|| 
|-
| [[Viļumi (Baltinavas pagasts)|Viļumi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|59|33|N|27|42|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Zubki]]||skrajciems||2 (2016)||{{Coord|56|50|55|N|27|38|37|E|}}||
|-
| [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]||mazciems||39 (2016)||{{Coord|56|57|34|N|27|39|45|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Beržovka (Baltinavas pagasts)|Beržovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|39|N|27|41|22|E|}}|| 
|-
| [[Dubrovka (Baltinavas pagasts)|Dubrovka]]||mazciems||{{Coord|56|57|29|N|27|43|04|E|}}||  
|-
| [[Kaktiņi (Baltinavas pagasts)|Kaktiņi]]||skrajciems||{{Coord|56|55|30|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Kaņepes (Baltinavas pagasts)|Kaņepes]]||skrajciems||{{Coord|56|56|19|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Keiseļova (Baltinavas pagasts)|Keiseļova]]||skrajciems||{{Coord|56|52|42|N|27|33|53|E|}}||  
|-
| [[Kitkova (Baltinavas pagasts)|Kitkova]]||skrajciems||{{Coord|56|50|52|N|27|37|17|E|}}||  
|-
| [[Nārste]]||skrajciems|| 
|-
| [[Neiviņi]]||skrajciems||{{Coord|56|58|12|N|27|43|21|E|}}||  
|-
| [[Plīnova]]||skrajciems||{{Coord|56|57|03|N|27|33|35|E|}}||  
|-
| [[Sausinīki (Baltinavas pagasts)|Sausinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|51|10|N|27|37|00|E|}}||  
|-
| [[Silinīki (Baltinavas pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|50|20|N|27|37|48|E|}}||  
|-
| [[Sivanovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|48|N|27|43|35|E|}}||  
|-
| [[Vīksna (Baltinavas pagasts)|Vīksna]]||skrajciems||{{Coord|56|59|46|N|27|44|33|E|}}||  
|-
| [[Zeļči (Baltinavas pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||{{Coord|57|00|23|N|27|42|35|E|}}||  
|}

== Balvu pagasts ==
Balvu pagasta centrs atrodas '''[[Naudaskalns|Naudaskalnā]]'''. Balvu pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 22 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Āžudambis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|05|43|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Centramuiža]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|06|59|N|27|15|32|E|}}|| 
|-
| [[Dobenieki (Balvu pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|53|N|27|08|25|E|}}|| 
|-
| [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|04|55|N|27|07|42|E|}}|| 
|-
| [[Dzeņulauza]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|03|50|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
| [[Kārklinieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|04|48|N|27|13|27|E|}}|| 
|-
| [[Keņi]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|06|45|N|27|13|06|E|}}|| 
|-
| [[Lācupe (ciems)|Lācupe]]||skrajciems||33 (2007)||{{Coord|57|04|01|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Lāčugabali]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|05|28|N|27|07|22|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|07|17|N|27|18|45|E|}}|| 
|-
| [[Mēķi]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|06|21|N|27|12|10|E|}}|| 
|-
| '''[[Naudaskalns]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|05|18|N|27|14|44|E|}}|| 
|-
| [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|04|30|N|27|12|02|E|}}|| 
|-
| [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|36|N|27|16|56|E|}}|| 
|-
| [[Plītinava]]||skrajciems||28 (2016)||{{Coord|57|04|40|N|27|11|21|E|}}|| 
|-
| [[Rāvusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|05|49|N|27|10|46|E|}}|| 
|-
| [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]]||skrajciems||18 (2016)||{{Coord|57|07|28|N|27|13|39|E|}}|| 
|-
| [[Salmaņi (Balvu pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|05|22|N|27|08|50|E|}}|| 
|-
| [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|07|31|N|27|19|13|E|}}|| 
|-
| [[Stepjugabali]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|03|43|N|27|18|14|E|}}|| 
|-
| [[Vaņki]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|06|26|N|27|17|35|E|}}|| 
|-
| [[Verpuļeva]]||skrajciems||143 (2025)||{{Coord|57|07|33|N|27|17|47|E|}}|| 
|-
| [[Žaugupe (ciems)|Žaugupe]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|07|24|N|27|17|04|E|}}||
|}

==Bērzkalnes pagasts==
Bērzkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Bērzkalne|Bērzkalnē]]'''. Bērzkalnes pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 25 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizpurve (Bērzkalnes pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|10|11|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
| [[Auzāji]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|57|09|09|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Babāni]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|56|N|27|21|37|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzkalne]]'''||vidējciems||191 (2025)||{{Coord|57|06|17|N|27|20|58|E|}}|| 
|-
| [[Brieževa]]||skrajciems||29 (2025)||{{Coord|57|08|19|N|27|23|45|E|}}|| 
|-
| [[Brūklāji]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|04|52|N|27|23|08|E|}}|| 
|-
| [[Burčeva]]||skrajciems||7 (2025)||{{Coord|57|07|58|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Dubļava]]||krajciems||23 (2025)||{{Coord|57|06|58|N|27|20|16|E|}}|| 
|-
| [[Elkšņeva]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|08|44|N|27|19|22|E|}}|| 
|-
| [[Kārnīte (ciems)|Kārnīte]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|04|28|N|27|20|17|E|}}|| 
|-
| [[Krievkalns]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|20|N|27|20|38|E|}}|| 
|-
| [[Lazdukalns (Bērzkalnes pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|53|N|27|24|12|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Bērzkalnes pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|06|41|N|27|19|26|E|}}|| 
|-
| [[Lielmežnieki (Bērzkalnes pagasts)|Lielmežnieki]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|49|N|27|20|49|E|}}|| 
|-
| [[Mežarija (Bērzkalnes pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|09|32|N|27|21|30|E|}}|| 
|-
| [[Moziņki]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|11|01|N|27|25|05|E|}}|| 
|-
| [[Mūrava]]||skrajciems||4 (2025)||{{Coord|57|10|22|N|27|22|57|E|}}|| 
|-
| [[Ploskena]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|03|55|N|27|21|03|E|}}|| 
|-
| [[Režgaļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|07|14|N|27|25|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Rubeņi (Bērzkalnes pagasts)|Rubeņi]]||skrajciems||42 (2025)||{{Coord|57|09|31|N|27|24|11|E|}}|| 
|-
| [[Silakrogs (Bērzkalnes pagasts)|Silakrogs]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|07|39|N|27|24|03|E|}}|| 
|-
| [[Šūcene]]||skrajciems|| 1 (2022) ||{{Coord|57|07|20|N|27|21|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Taureskalns]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|06|26|N|27|21|51|E|}}|| 
|-
| [[Užgova]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|14|N|27|19|06|E|}}|| 
|-
| [[Vējava (Bērzkalnes pagasts)|Vējava]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|07|20|N|27|21|58|E|}}|| 
|-
| [[Vistusala]]||skrajciems||10 (2025)||{{Coord|57|09|26|N|27|24|41|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gailova (Bērzkalnes pagasts)|Gailova]]||skrajciems||{{Coord|57|10|58|N|27|26|32|E|}}||
|-
| [[Gaiļi (Bērzkalnes pagasts)|Gaiļi]]||skrajciems||{{Coord|57|09|43|N|27|22|45|E|}}|| 
|-
| [[Garstērdele (Bērzkalnes pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||{{Coord|57|09|36|N|27|25|55|E|}}||
|-
|}

==Bērzpils pagasts==
Bērzpils pagasta centrs atrodas '''[[Bērzpils|Bērzpilī]]'''. Bērzpils pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[Mazciems|mazciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Apšenieki (Bērzpils pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|52|30|N|27|14|38|E|}}|| 
|-
| [[Augstari]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|51|43|N|27|03|49|E|}}|| 
|-
| [[Beļauski]]||skrajciems||56 (2017)||{{Coord|56|50|40|N|27|06|32|E|}}|| 
|-
| [[Bērzieši (ciems)|Bērzieši]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|51|03|N|27|04|06|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzpils]]'''||vidējciems||213 (2025)||{{Coord|56|50|54|N|27|05|04|E|}}|| 
|-
| [[Bērži]]||mazciems||7 (2008)||{{Coord|56|49|52|N|27|04|21|E|}}|| 
|-
| [[Bonifacova]]||skrajciems||13 (2008)||{{Coord|56|49|25|N|27|03|42|E|}}|| 
|-
| [[Domopole]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|37|N|27|04|59|E|}}|| 
|-
| [[Gabrāni]]||skrajciems||27 (2008)||{{Coord|56|49|32|N|27|12|58|E|}}|| 
|-
| [[Golvari]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|49|N|27|14|30|E|}}|| 
|-
| [[Gribkova]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|51|08|N|27|06|05|E|}}|| 
|-
| [[Jabalova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|50|28|N|27|14|23|E|}}|| 
|-
| [[Javenieki]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|50|29|N|27|10|29|E|}}|| 
|-
| [[Kažoki (Bērzpils pagasts)|Kažoki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|34|N|27|16|04|E|}}|| 
|-
| [[Kiļauka]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|14|11|E|}}|| 
|-
| [[Kļaviņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|09|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Kononi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|53|33|N|27|14|16|E|}}|| 
|-
| [[Lauskinieki]]||krajciems||6 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|12|56|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Bērzpils pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Lāčaunieki]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|12|N|27|12|46|E|}}|| 
|-
| [[Masalnieki]]||skrajciems||14 (2008)||{{Coord|56|49|22|N|27|08|39|E|}}|| 
|-
| [[Mūramuiža]]||skrajciems||1 (2008)||{{Coord|56|49|44|N|27|04|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Osudari]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|08|09|E|}}|| 
|-
| [[Pelerijas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|51|00|N|27|12|01|E|}}|| 
|-
| [[Pāliņi]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|52|02|N|27|05|29|E|}}|| 
|-
| [[Pugači (Bērzpils pagasts)|Pugači]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|52|05|N|27|15|43|E|}}|| 
|-
| [[Saksmale]]||skrajciems||27 (2017)||{{Coord|56|49|00|N|27|05|43|E|}}|| 
|-
| [[Silamuiža]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|36|N|27|05|40|E|}}|| 
|-
| [[Sola (Bērzpils pagasts)|Sola]]||mazciems||31 (2008)||{{Coord|56|48|39|N|27|02|31|E|}}|| 
|-
| [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|50|17|N|27|08|36|E|}}|| 
|-
| [[Sprodzenieki]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|43|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
| [[Tabakova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|01|N|27|13|26|E|}}|| 
|-
| [[Vecpils (Bērzpils pagasts)|Vecpils]]||vidējciems||45  (2017)||{{Coord|56|50|16|N|27|04|39|E|}}|| 
|-
| [[Vasariņa]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|50|13|N|27|12|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Viškuļi]]||skrajciems||19 (2008)||{{Coord|56|48|46|N|27|08|08|E|}}|| 
|-
| [[Zosuli]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|56|49|31|N|27|11|44|E|}}|| 
|-
| [[Zvonovka]]||skrajciems||1 (2003)||{{Coord|56|52|54|N|27|13|51|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Briežuciema pagasts==
Briežuciema pagasta centrs atrodas '''[[Briežuciems|Briežuciemā]]'''. Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 33 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Abriņas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|37|04|E|}}|| 
|-
| [[Augstasils]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|00|45|N|27|34|42|E|}}|| 
|-
| [[Ausala]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|30|20|E|}}|| 
|-
| [[Begunova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|10|N|27|38|20|E|}}|| 
|-
| [[Bieliņi]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|58|52|N|27|34|03|E|}}|| 
|-
| [[Bilga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|59|47|N|27|35|56|E|}}|| 
|-
| [[Bokova (ciems)|Bokova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|32|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||49 (2007)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| '''[[Briežuciems]]'''||vidējciems||102 (2012)||{{Coord|56|57|50|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Brīžusola]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|00|05|N|27|36|30|E|}}|| 
|-
| [[Cierpīne]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|00|28|N|27|37|09|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||55 (2007)||{{Coord|57|01|29|N|27|35|34|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||47 (2018)||{{Coord|57|01|44|N|27|36|43|E|}}|| 
|-
| [[Dambergi]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|57|25|N|27|32|02|E|}}|| 
|-
| [[Dienīcova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|56|51|N|27|29|49|E|}}|| 
|-
| [[Dubļova (Briežuciema pagasts)|Dubļova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|45|N|27|38|30|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļova (Briežuciema pagasts)|Dukuļova]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|56|58|13|N|27|35|43|E|}}|| 
|-
| [[Griušļova (ciems)|Griušļova]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|56|57|20|N|27|35|23|E|}}|| 
|-
| [[Jaunzemes (Briežuciema pagasts)|Jaunzemes]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|58|N|27|36|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Kļavusala (Briežuciema pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|34|N|27|30|23|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Kroni]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|04|N|27|37|15|E|}}||  
|-
| [[Kručinova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|00|22|N|27|34|02|E|}}||  daļēji izzudis
|-
| [[Kvašņova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|55|N|27|36|48|E|}}|| 
|-
| [[Lozduļova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|01|08|N|27|36|14|E|}}|| 
|-
| [[Ostraleidums]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|58|50|N|27|32|39|E|}}|| 
|-
| [[Piušļova]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|57|00|11|N|27|35|53|E|}}|| 
|-
| [[Ploskīne]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|27|32|20|E|}}|| 
|-
| [[Pužulova]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|59|46|N|27|32|08|E|}}|| 
|-
| [[Sedlenieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Sepovka]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|01|06|N|27|38|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Stouberova]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|58|27|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Štikunova]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|37|55|E|}}|| 
|-
| [[Torkova (Briežuciema pagasts)|Torkova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|59|03|N|27|34|49|E|}}|| 
|-
| [[Vāzovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|52|N|27|38|29|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Vilkusola (Briežuciema pagasts)|Vilkusola]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|29|N|27|33|06|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Ignatova (Briežuciema pagasts)|Ignatova]]||skrajciems||{{Coord|56|59|32|N|27|34|19|E|}}||
|-
| [[Landauka]]||skrajciems||{{Coord|57|00|41|N|27|38|19|E|}}||
|}

==Krišjāņu pagasts==
Krišjāņu pagasta centrs atrodas '''[[Krišjāņi|Krišjāņos]]'''. Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Krampiņas]]||skrajciems||23 (2017)||{{Coord|56|50|44|N|27|17|30|E|}}|| 
|-
| '''[[Krišjāņi]]'''||vidējciems||103 (2025)||{{Coord|56|48|26|N|27|17|15|E|}}|| 
|-
| [[Mežupe (Krišjāņu pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||55 (2017)||{{Coord|56|50|21|N|27|22|09|E|}}|| 
|-
| [[Naglīši]]||skrajciems||32 (2017)||{{Coord|56|47|47|N|27|13|37|E|}}|| 
|-
| [[Putrāni (Krišjāņu pagasts)|Putrāni]]||skrajciems||26 (2017)||{{Coord|56|47|56|N|27|15|53|E|}}|| 
|-
| [[Purviņas]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|49|30|N|27|23|24|E|}}|| 
|-
| [[Runcene]]||skrajciems||19 (2017)||{{Coord|56|50|09|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
| [[Vakšenieki]]||skrajciems||7 (2017)||{{Coord|56|49|12|N|27|16|52|E|}}|| 
|-
| [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītoli]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|50|01|N|27|21|19|E|}}|| 
|-
| [[Zeltupe]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|50|14|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
| [[Žogi (Krišjāņu pagasts)|Žogi]]||skrajciems||51 (2017)||{{Coord|56|49|07|N|27|18|21|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Kapiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|47|02|N|27|18|39|E|}}||
|-
| [[Kaupiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|48|10|N|27|20|04|E|}}||
|}

==Kubulu pagasts==
Kubulu pagasta centrs atrodas '''[[Kubuli|Kubulos]]'''. Kubulu pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Briedīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|10|09|E|}}|| 
|-
| [[Celmene (Kubulu pagasts)|Celmene]]||skrajciems||153 (2015)||{{Coord|57|08|02|N|27|12|08|E|}}|| 
|-
| [[Celmenieki]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|11|28|E|}}|| 
|-
| [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|40|N|27|16|09|E|}}|| 
|-
| [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]||skrajciems||113 (2015)||{{Coord|57|09|15|N|27|13|02|E|}}|| 
|-
| [[Dvorupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|13|53|N|27|14|24|E|}}|| 
|-
| [[Esmeraldova]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|09|23|N|27|09|33|E|}}|| 
|-
| [[Ežusala]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|10|08|N|27|12|33|E|}}|| 
|-
| [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]]||skrajciems||84 (2007)||{{Coord|57|09|41|N|27|13|43|E|}}|| 
|-
| [[Grīvgals]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|07|46|N|27|11|04|E|}}|| 
|-
| [[Guznava]]||skrajciems||53 (2007)||{{Coord|57|09|26|N|27|15|20|E|}}|| 
|-
| [[Gobusala]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|15|21|E|}}|| 
|-
| [[Jāņusala]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|13|58|N|27|15|29|E|}}|| 
|-
| [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|10|44|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Krasnogorka (Kubulu pagasts)|Krasnogorka]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|08|36|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Kubuli]]'''||vidējciems||412 (2025)||{{Coord|57|09|47|N|27|12|24|E|}}|| 
|-
| [[Kurna]]||vidējciems||32 (2025)||{{Coord|57|08|52|N|27|12|17|E|}}|| 
|-
| [[Lasinnaja]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Kubulu pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|12|26|N|27|14|26|E|}}|| 
|-
| [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|08|30|N|27|10|44|E|}}|| 
|-
| [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|11|37|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Oļģina]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|50|N|27|14|45|E|}}|| 
|-
| [[Palnupe (Kubulu pagasts)|Palnupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|26|N|27|16|54|E|}}|| 
|-
| [[Paulāni]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]]||skrajciems||74 (2007)||{{Coord|57|09|24|N|27|19|01|E|}}|| 
|-
| [[Pordari]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|07|55|N|27|08|58|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
| [[Silaciems]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|08|34|N|27|09|15|E|}}|| 
|-
| [[Sita (Kubulu pagasts)|Sita]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|06|16|E|}}|| 
|-
| [[Sitas stacija]]||skrajciems||3 (2003)|| ||
|-
| [[Steķintava]]||skrajciems||52 (2007)||{{Coord|57|08|20|N|27|15|07|E|}}|| 
|-
| [[Stirnusala]]||skrajciems||17 (2007) ||{{Coord|57|10|15|N|27|10|11|E|}}|| 
|-
| [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|11|27|E|}}|| 
|-
| [[Tropiņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|39|N|27|08|29|E|}}|| 
|-
| [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]]||skrajciems||57 (2007)||{{Coord|57|09|04|N|27|16|22|E|}}|| 
|-
| [[Vasiļjeva (Kubulu pagasts)|Vasiļjeva]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|23|N|27|13|14|E|}}|| 
|-
| [[Vladimirova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|11|22|N|27|13|33|E|}}||
|-
| [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|09|05|N|27|14|44|E|}}||
|}

== Kupravas pagasts ==
Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|'''[[Kuprava]]'''||lielciems||247 (2025)||pagasta centrs
|}

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Ciertums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||110 (2025)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Lazdulejas pagasts==
Lazdulejas pagasta centrs atrodas '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciemā]]'''. Lazdulejas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 30 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizupe (Lazdulejas pagasts)|Aizupe]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|03|02|N|27|28|55|E|}}|| 
|-
| [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)|Akmeņsala]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|02|08|N|27|29|38|E|}}|| 
|-
| [[Avikši]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|03|34|N|27|30|00|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Brinķene]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|43|N|27|31|21|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Burtnieki (Lazdulejas pagasts)|Burtnieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ciganova (Lazdulejas pagasts)|Ciganova]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|13|N|27|29|02|E|}}|| 
|-
| [[Dmitrijevka (ciems)|Dmitrijevka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļeva (Lazdulejas pagasts)|Dukuļeva]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|02|25|N|27|29|31|E|}}|| 
|-
| [[Egļeva]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|24|N|27|30|34|E|}}|| 
|-
| '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]'''||vidējciems||86 (2025)||{{Coord|57|02|43|N|27|29|51|E|}}|| 
|-
| [[Fricevka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|57|N|27|26|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Griščāti]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Grīva (Lazdulejas pagasts)|Grīva]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|03|57|N|27|30|16|E|}}|| 
|-
| [[Kīļi]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|03|38|N|27|24|40|E|}}|| 
|-
| [[Lozdova (Lazdulejas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|19|N|27|29|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Lukjanovka (Lazdulejas pagasts)|Lukjanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|01|49|N|27|33|09|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Malnusala]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|03|16|N|27|31|00|E|}}|| 
|-
| [[Medvežovka]]||skrajciems||5 (2018) ||{{Coord|57|01|41|N|27|32|04|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Mežalauki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežareja (Lazdulejas pagasts)|Mežareja]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|31|N|27|28|14|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|01|52|N|27|28|14|E|}}|| 
|-
| [[Osinovka (Lazdulejas pagasts)|Osinovka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ozolova]]||skrajciems||11 (2007)|| ||
|-
| [[Ozolzīles (ciems)|Ozolzīles]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|03|56|N|27|29|50|E|}}|| 
|-
| [[Plešova (Lazdulejas pagasts)|Plešova]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|57|01|54|N|27|32|23|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Pleševa (Lazdulejas pagasts)|Pleševa]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|01|49|N|27|31|38|E|}}|| 
|-
| [[Priedes (Lazdulejas pagasts)|Priedes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|02|56|N|27|29|47|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Purlova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|03|27|N|27|27|38|E|}}|| 
|-
| [[Spičkova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|00|15|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
| [[Stīgas]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|02|49|N|27|27|53|E|}}|| 
|-
| [[Ščeglova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|02|17|N|27|31|53|E|}}|| 
|-
| [[Šumkova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|02|19|N|27|30|58|E|}}|| 
|-
| [[Zaikova (Lazdulejas pagasts)|Zaikova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|51|N|27|30|25|E|}}|| 
|-
| [[Zirgadūbe]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|02|45|N|27|26|56|E|}}|| 
|-
| [[Zobukalns]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|03|25|N|27|30|39|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aleksandrovka (Lazdulejas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||{{Coord|57|02|29|N|27|32|18|E|}}|| 
|-
| [[Klinova]]||skrajciems||{{Coord|57|00|55|N|27|28|35|E|}}||
|-
| [[Liepusala]]||skrajciems||{{Coord|57|04|09|N|27|30|37|E|}}||
|-
| [[Marjevka]]||skrajciems||{{Coord|57|04|31|N|27|30|37|E|}}||
|}

== Medņevas pagasts ==
Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)||
|-
|[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)||
|-
|[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|'''[[Semenova]]'''||vidējciems||225 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)||
|-
|[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 64 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 62 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems||26 (2007) ||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||447 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Susāju pagasts ==
Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) ||
|-
|[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
|[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)||
|-
|[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē
|-
|[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| 
|-
|[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis 
|-
|[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)||
|-
|[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis
|-
|[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| 
|-
|[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)||
|-
|[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)||
|-
|[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)||
|-
|[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)||
|}

== Šķilbēnu pagasts ==
Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 63 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)||
|-
|[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)||
|-
|[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)||
|-
|[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)||
|-
|[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)||
|-
|[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudrova]]||mazciems|| || daļēji izzudis
|-
|[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)||daļēji izzudis
|-
|[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)||
|-
|[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|'''[[Rekova]]'''||vidējciems||161 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Šķilbani]]||vidējciems||169 (2025)||
|-
|[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||93 (2025)||
|-
|[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Tilžas pagasts==
Tilžas pagasta centrs atrodas '''[[Tilža|Tilžā]]'''. Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmeņrūči]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|55|06|N|27|22|01|E|}}|| 
|-
| [[Baltiņi (Tilžas pagasts)|Baltiņi]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|54|05|N|27|23|28|E|}}|| 
|-
| [[Barbāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|56|51|48|N|27|20|47|E|}}|| 
|-
| [[Degumnieki (Tilžas pagasts)|Degumnieki]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|56|54|33|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Dievžeikari]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|54|20|N|27|24|49|E|}}|| 
|-
| [[Eglīši]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|52|44|N|27|17|01|E|}}|| 
|-
| [[Jaujas (Tilžas pagasts)|Jaujas]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|28|N|27|21|09|E|}}|| 
|-
| [[Kadiševa]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|26|32|E|}}|| 
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|46|N|27|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Kļavusala (Tilžas pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|56|06|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
| [[Kāpessils]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|56|51|50|N|27|24|25|E|}}|| 
|-
| [[Kuģenieki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|52|11|N|27|23|23|E|}}||
|-
| [[Mežarijas]]||skrajciems||22 (2015)||{{Coord|56|55|07|N|27|22|36|E|}}|| 
|-
| [[Mēneši (Tilžas pagasts)|Mēneši]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|18|N|27|21|52|E|}}|| 
|-
| [[Petrovka (Tilžas pagasts)|Petrovka]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|52|58|N|27|16|55|E|}}|| 
|-
| [[Raicene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|54|59|N|27|25|45|E|}}|| 
|-
| [[Roditeļi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|33|N|27|26|06|E|}}|| 
|-
| [[Rutkova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|53|58|N|27|19|49|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Tilžas pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|51|40|N|27|25|13|E|}}|| 
|-
| [[Siliņi (Tilžas pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|51|34|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Siltene]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|53|06|N|27|18|58|E|}}|| 
|-
| [[Spirģi]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|38|N|27|19|25|E|}}|| 
|-
| [[Stangas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|52|42|N|27|22|53|E|}}|| 
|-
| '''[[Tilža]]'''||lielciems||527 (2025)||{{Coord|56|54|12|N|27|21|57|E|}}|| 
|-
| [[Toki]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|56|53|49|N|27|15|28|E|}}|| 
|-
| [[Ūdrene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|24|57|E|}}|| 
|-
| [[Vindava (Tilžas pagasts)|Vindava]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|54|N|27|16|30|E|}}|| 
|-
| [[Zvaigznes (Tilžas pagasts)|Zvaigznes]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|53|14|N|27|20|43|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Doņikova (Tilžas pagasts)|Doņikova]]||skrajciems||{{Coord|56|53|59|N|27|28|35|E|}}||
|}

==Vectilžas pagasts==
Vectilžas pagasta centrs atrodas '''[[Vectilža|Vectilžā]]'''. Vectilžas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Auška]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|18|N|27|19|52|E|}}|| 
|-
| [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|59|N|27|20|53|E|}}|| 
|-
| [[Doburūcis]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|01|28|N|27|21|31|E|}}|| 
|-
| [[Gaileiši (Victilžas pagasts)|Gailīši]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|56|N|27|15|44|E|}}|| 
|-
| [[Grūznis]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|59|02|N|27|17|11|E|}}|| 
|-
| [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]]||skrajciems||65 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|25|18|E|}}|| 
|-
| [[Lutenāni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|56|59|06|N|27|26|34|E|}}|| 
|-
| [[Ranguči]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|11|N|27|19|33|E|}}|| 
|-
| [[Sāvāni]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|20|29|E|}}|| 
|-
| [[Sudarbe]]||vidējciems||50 (2025)||{{Coord|57|00|13|N|27|19|04|E|}}|| 
|-
| [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|57|28|N|27|23|19|E|}}|| 
|-
| '''[[Vectilža]]'''||vidējciems||153 (2025)||{{Coord|56|57|45|N|27|24|06|E|}}|| 
|-
| [[Vilkarūcis]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|18|N|27|17|58|E|}}|| 
|-
| [[Vuškusala]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|59|15|N|27|20|21|E|}}|| 
|}

== Vecumu pagasts ==
Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||141 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
|[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)||
|-
|[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||39 (2025)||
|-
|[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Vīksnas pagasts==
Vīksnas pagasta centrs atrodas '''[[Vīksna|Vīksnā]]'''. Vīksnas pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], un 29 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizezere (Vīksnes pagasts)|Aizezere]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|14|16|N|27|23|21|E|}}|| 
|-
| [[Annasbirzs]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|11|19|N|27|18|47|E|}}|| 
|-
| [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|27|21|08|E|}}|| 
|-
| [[Ašusils]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|27|N|27|29|43|E|}}|| 
|-
| [[Augstābirzs]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Berezņaks]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|05|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
| [[Čāgas]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|30|N|27|22|02|E|}}|| 
|-
| [[Dampadruva]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|14|44|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Derdziņi]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|14|01|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| [[Dubudeksnis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|14|43|N|27|27|55|E|}}|| 
|-
| [[Egļukalns (Vīksnes pagasts)|Egļukalns]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Georgijeva]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|45|N|27|16|58|E|}}|| 
|-
| [[Jūdiņi]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|14|52|N|27|25|53|E|}}||  
|-
| [[Kačupe]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|14|36|N|27|22|54|E|}}|| 
|-
| [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|13|54|N|27|27|45|E|}}|| 
|-
| [[Lauzas]]||skrajciems||9 (2002)||{{Coord|57|11|35|N|27|23|32|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|57|14|58|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava Strauti]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|15|15|N|27|28|44|E|}}|| 
|-
| [[Mežārija]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|13|02|N|27|26|45|E|}}|| 
|-
| [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]||skrajciems||38 (2007)||{{Coord|57|12|11|N|27|24|53|E|}}|| 
|-
| [[Oknupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|13|21|N|27|24|27|E|}}|| 
|-
| [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|05|N|27|22|48|E|}}|| 
|-
| [[Pokuļeva]]||skrajciems||26 (2007) ||{{Coord|57|12|34|N|27|25|49|E|}}|| 
|-
| [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|11|32|N|27|22|42|E|}}|| 
|-
| [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|11|58|N|27|24|14|E|}}|| 
|-
| [[Sprogas]]||skrajciems||45 (2007)||{{Coord|57|14|07|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||90 (2007)||{{Coord|57|18|19|N|27|28|30|E|}}|| 
|-
| [[Valentinova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|12|16|N|27|17|27|E|}}|| 
|-
| '''[[Vīksna]]'''||vidējciems||200 (2025)||{{Coord|57|12|49|N|27|19|07|E|}}|| 
|-
| [[Zaļmežnieki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnieki]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|23|09|E|}}|| 
|}

== Žīguru pagasts ==
Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)||
|-
|[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|'''[[Žīguri]]'''||lielciems||501 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Balvu novads]]</text>
      <sha1>lv8foydoh4ag2ni3ot4jniyvn0so760</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525699</id>
      <parentid>4525696</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Rugāju pagasts */ wikisaišu precizējumi......</comment>
      <origin>4525699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59522" sha1="8tumm677h6c961ejz8wo0s8gw1au2lh" xml:space="preserve">[[Attēls:Balvu novads COA.svg|100px|thumbnail|[[Balvu novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Balvu novads|Balvu novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Balvu-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Balvu novads sastāv no [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērkalnes]], [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem, kā arī [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 639 ciemi (570 ciemi pašlaik pastāv, bet 69 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Baltinavas pagastā''' atrodas 74 ciemi (58 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ir daļēji izzuduši)
* '''Balvu pagastā''' atrodas 23 ciemi.
* '''Bērzkalnes pagastā''' atrodas 26 ciemi (23 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bērzpils pagastā''' atrodas 37 ciemi (34 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Briežuciema pagastā''' atrodas 34 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 8 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Krišjāņu pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kubulu pagastā''' atrodas 37 ciemi.
* '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi.
* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Lazdulejas pagastā''' atrodas 35 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 64 ciemi (60 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Susāju pagastā''' atrodas 44 ciemi (42 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 63 ciemi (54 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Tilžas pagastā''' atrodas 28 ciemi.
* '''Vectilžas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vīksnas pagastā''' atrodas 34 ciemi (33 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzuduši).
* '''Žīguru pagastā''' atrodas 9 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

== Baltinavas pagasts ==
Baltinavas pagasta centrs atrodas '''[[Baltinava|Baltinavā]]'''. Baltinavas pagastā atrodas 74 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Apšova]]||skrajciems||14 (2016)||{{Coord|56|55|02|N|27|38|46|E|}}|| 
|-
| [[Bahmati]]||skrajciems|| 1 (2016)
|{{Coord|56|55|55|N|27|39|51|E|}}|| 
|-
| '''[[Baltinava]]'''||lielciems||430 (2025)||{{Coord|56|56|44|N|27|38|38|E|}}|| 
|-
| [[Bārzulova]]||skrajciems|| 6 (2016)
|{{Coord|56|56|09|N|27|40|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Blauzgova]]||skrajciems||3 (2016)||{{Coord|56|54|23|N|27|31|09|E|}}|| 
|-
| [[Bleivas]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|24|N|27|40|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Boncāni]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|51|35|N|27|38|03|E|}}||
|-
| [[Brieksīne (Breksene)|Brieksīne]]||skrajciems||19 (2018)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Baltinavas pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||14 (2018)||{{Coord|56|59|37|N|27|39|08|E|}}|| 
|-
| [[Buksti]]||skrajciems||8 (2016)||{{Coord|56|56|13|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems||43 (2016)||{{Coord|56|55|59|N|27|38|35|E|}}|| 
|-
| [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]]||skrajciems||35 (2016)||{{Coord|56|54|00|N|27|39|11|E|}}||
|-
| [[Demerova]]||skrajciems||31 (2016)||{{Coord|56|58|09|N|27|41|41|E|}}|| 
|-
| [[Dokti]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|42|33|E|}}|| 
|-
| [[Duļbova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|58|56|N|27|39|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Dupurova]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|54|00|N|27|34|57|E|}}|| 
|-
| [[Dursprīde]]||skrajciems|| 6 (2016)
|
|-
| [[Dziervīne]]||skrajciems||24 (2016)||{{Coord|56|52|31|N|27|38|25|E|}}|| 
|-
| [[Ezerova]]||skrajciems||19 (2016)||{{Coord|56|55|17|N|27|38|02|E|}}|| 
|-
| [[Gnilki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|27|41|47|E|}}|| 
|-
| [[Grikovka]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|57|14|N|27|41|14|E|}}|| 
|-
| [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|57|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Karpova]]||skrajciems||6 (2016)||{{Coord|56|55|18|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Kaši (Baltinavas pagasts)|Kaši]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|56|29|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|36|59|E|}}|| 
|-
| [[Kļangova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|55|36|N|27|32|36|E|}}|| 
|-
| [[Kolnumeži]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|53|44|N|27|34|12|E|}}|| 
|-
| [[Kotlova]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|56|57|31|N|27|38|07|E|}}|| 
|-
| [[Kožurki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|51|44|N|27|38|59|E|}}|| 
|-
| [[Kraukļova (Baltinavas pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems|| ||||daļēji izzudis
|-
| [[Kuzņecova (Baltinavas pagasts)|Kuzņecova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|54|54|N|27|37|39|E|}}|| 
|-
| [[Ķēvesdruva]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lauruti]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|58|57|N|27|42|48|E|}}|| 
|-
| [[Leidumi]]||skrajciems|| 4 (2016)
|{{Coord|56|54|41|N|27|32|31|E|}}|| 
|-
| [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|42|N|27|35|09|E|}}|| 
|-
| [[Ļevaškova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|52|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Mačusola]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|55|23|N|27|39|59|E|}}|| 
|-
| [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|37|20|E|}}|| 
|-
| [[Maksi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Merkuzīne]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|58|N|27|38|12|E|}} ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežupe (Baltinavas pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|56|32|N|27|39|57|E|}}|| 
|-
| [[Mišāni]]||skrajciems|| 6 (2015)
|{{Coord|56|57|43|N|27|37|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Morkova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|56|10|N|27|31|50|E|}}|| 
|-
| [[Motrīne]]||skrajciems|| 5 (2016)
|{{Coord|56|51|50|N|27|36|34|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Obeļova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|07|N|27|33|51|E|}}|| 
|-
| [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|36|47|E|}}|| 
|-
| [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|39|N|27|37|15|E|}}|| 
|-
| [[Peisova]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|56|55|09|N|27|35|59|E|}}|| 
|-
| [[Pleitova]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|55|52|N|27|35|57|E|}}|| 
|-
| [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]]||skrajciems||29 (2016)||{{Coord|56|57|09|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|54|14|N|27|37|37|E|}}|| 
|-
| [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|44|38|E|}}|| 
|-
| [[Putrova]]||skrajciems||  7 (2016)
|{{Coord|56|57|35|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Risova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|15|N|27|33|15|E|}}|| 
|-
| [[Rudukova (Baltinavas pagasts)|Rudukova]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|50|06|N|27|38|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Safronovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|55|18|N|27|41|52|E|}}||daļēji izzudis	
|-
| [[Sarkaņi (Baltinavas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|38|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Silagaiļi (Baltinavas pagasts)|Silagaiļi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|56|57|00|N|27|39|42|E|}}||
|-
| [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]]||skrajciems|| 55 (2016)
|{{Coord|56|57|31|N|27|40|35|E|}}|| 
|-
| [[Slostova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|52|N|27|36|07|E|}}|| 
|-
| [[Surikova]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|55|46|N|27|34|18|E|}}|| 
|-
| [[Svātūne]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|53|52|N|27|32|35|E|}}|| 
|-
| [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|23|N|27|40|00|E|}}|| 
|-
| [[Teležnīki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|43|58|E|}}|| 
|-
| [[Timšāni (Baltinavas pagasts)|Timšāni]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|50|30|N|27|38|56|E|}}|| 
|-
| [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|42|N|27|40|52|E|}}|| 
|-
| [[Upiņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|41|N|27|38|29|E|}}|| 
|-
| [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|52|53|N|27|39|47|E|}}|| 
|-
| [[Ūzulova (Baltinavas pagasts)|Ūzulova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|56|10|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vārnīne]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|56|12|N|27|37|41|E|}}||
|-
| [[Vasiliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|54|13|N|27|32|40|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Viborgi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|59|39|N|27|42|18|E|}}|| 
|-
| [[Viļumi (Baltinavas pagasts)|Viļumi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|59|33|N|27|42|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Zubki]]||skrajciems||2 (2016)||{{Coord|56|50|55|N|27|38|37|E|}}||
|-
| [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]||mazciems||39 (2016)||{{Coord|56|57|34|N|27|39|45|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Beržovka (Baltinavas pagasts)|Beržovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|39|N|27|41|22|E|}}|| 
|-
| [[Dubrovka (Baltinavas pagasts)|Dubrovka]]||mazciems||{{Coord|56|57|29|N|27|43|04|E|}}||  
|-
| [[Kaktiņi (Baltinavas pagasts)|Kaktiņi]]||skrajciems||{{Coord|56|55|30|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Kaņepes (Baltinavas pagasts)|Kaņepes]]||skrajciems||{{Coord|56|56|19|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Keiseļova (Baltinavas pagasts)|Keiseļova]]||skrajciems||{{Coord|56|52|42|N|27|33|53|E|}}||  
|-
| [[Kitkova (Baltinavas pagasts)|Kitkova]]||skrajciems||{{Coord|56|50|52|N|27|37|17|E|}}||  
|-
| [[Nārste]]||skrajciems|| 
|-
| [[Neiviņi]]||skrajciems||{{Coord|56|58|12|N|27|43|21|E|}}||  
|-
| [[Plīnova]]||skrajciems||{{Coord|56|57|03|N|27|33|35|E|}}||  
|-
| [[Sausinīki (Baltinavas pagasts)|Sausinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|51|10|N|27|37|00|E|}}||  
|-
| [[Silinīki (Baltinavas pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|50|20|N|27|37|48|E|}}||  
|-
| [[Sivanovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|48|N|27|43|35|E|}}||  
|-
| [[Vīksna (Baltinavas pagasts)|Vīksna]]||skrajciems||{{Coord|56|59|46|N|27|44|33|E|}}||  
|-
| [[Zeļči (Baltinavas pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||{{Coord|57|00|23|N|27|42|35|E|}}||  
|}

== Balvu pagasts ==
Balvu pagasta centrs atrodas '''[[Naudaskalns|Naudaskalnā]]'''. Balvu pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 22 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Āžudambis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|05|43|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Centramuiža]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|06|59|N|27|15|32|E|}}|| 
|-
| [[Dobenieki (Balvu pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|53|N|27|08|25|E|}}|| 
|-
| [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|04|55|N|27|07|42|E|}}|| 
|-
| [[Dzeņulauza]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|03|50|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
| [[Kārklinieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|04|48|N|27|13|27|E|}}|| 
|-
| [[Keņi]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|06|45|N|27|13|06|E|}}|| 
|-
| [[Lācupe (ciems)|Lācupe]]||skrajciems||33 (2007)||{{Coord|57|04|01|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Lāčugabali]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|05|28|N|27|07|22|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|07|17|N|27|18|45|E|}}|| 
|-
| [[Mēķi]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|06|21|N|27|12|10|E|}}|| 
|-
| '''[[Naudaskalns]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|05|18|N|27|14|44|E|}}|| 
|-
| [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|04|30|N|27|12|02|E|}}|| 
|-
| [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|36|N|27|16|56|E|}}|| 
|-
| [[Plītinava]]||skrajciems||28 (2016)||{{Coord|57|04|40|N|27|11|21|E|}}|| 
|-
| [[Rāvusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|05|49|N|27|10|46|E|}}|| 
|-
| [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]]||skrajciems||18 (2016)||{{Coord|57|07|28|N|27|13|39|E|}}|| 
|-
| [[Salmaņi (Balvu pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|05|22|N|27|08|50|E|}}|| 
|-
| [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|07|31|N|27|19|13|E|}}|| 
|-
| [[Stepjugabali]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|03|43|N|27|18|14|E|}}|| 
|-
| [[Vaņki]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|06|26|N|27|17|35|E|}}|| 
|-
| [[Verpuļeva]]||skrajciems||143 (2025)||{{Coord|57|07|33|N|27|17|47|E|}}|| 
|-
| [[Žaugupe (ciems)|Žaugupe]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|07|24|N|27|17|04|E|}}||
|}

==Bērzkalnes pagasts==
Bērzkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Bērzkalne|Bērzkalnē]]'''. Bērzkalnes pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 25 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizpurve (Bērzkalnes pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|10|11|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
| [[Auzāji]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|57|09|09|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Babāni]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|56|N|27|21|37|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzkalne]]'''||vidējciems||191 (2025)||{{Coord|57|06|17|N|27|20|58|E|}}|| 
|-
| [[Brieževa]]||skrajciems||29 (2025)||{{Coord|57|08|19|N|27|23|45|E|}}|| 
|-
| [[Brūklāji]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|04|52|N|27|23|08|E|}}|| 
|-
| [[Burčeva]]||skrajciems||7 (2025)||{{Coord|57|07|58|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Dubļava]]||krajciems||23 (2025)||{{Coord|57|06|58|N|27|20|16|E|}}|| 
|-
| [[Elkšņeva]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|08|44|N|27|19|22|E|}}|| 
|-
| [[Kārnīte (ciems)|Kārnīte]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|04|28|N|27|20|17|E|}}|| 
|-
| [[Krievkalns]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|20|N|27|20|38|E|}}|| 
|-
| [[Lazdukalns (Bērzkalnes pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|53|N|27|24|12|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Bērzkalnes pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|06|41|N|27|19|26|E|}}|| 
|-
| [[Lielmežnieki (Bērzkalnes pagasts)|Lielmežnieki]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|49|N|27|20|49|E|}}|| 
|-
| [[Mežarija (Bērzkalnes pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|09|32|N|27|21|30|E|}}|| 
|-
| [[Moziņki]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|11|01|N|27|25|05|E|}}|| 
|-
| [[Mūrava]]||skrajciems||4 (2025)||{{Coord|57|10|22|N|27|22|57|E|}}|| 
|-
| [[Ploskena]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|03|55|N|27|21|03|E|}}|| 
|-
| [[Režgaļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|07|14|N|27|25|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Rubeņi (Bērzkalnes pagasts)|Rubeņi]]||skrajciems||42 (2025)||{{Coord|57|09|31|N|27|24|11|E|}}|| 
|-
| [[Silakrogs (Bērzkalnes pagasts)|Silakrogs]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|07|39|N|27|24|03|E|}}|| 
|-
| [[Šūcene]]||skrajciems|| 1 (2022) ||{{Coord|57|07|20|N|27|21|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Taureskalns]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|06|26|N|27|21|51|E|}}|| 
|-
| [[Užgova]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|14|N|27|19|06|E|}}|| 
|-
| [[Vējava (Bērzkalnes pagasts)|Vējava]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|07|20|N|27|21|58|E|}}|| 
|-
| [[Vistusala]]||skrajciems||10 (2025)||{{Coord|57|09|26|N|27|24|41|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gailova (Bērzkalnes pagasts)|Gailova]]||skrajciems||{{Coord|57|10|58|N|27|26|32|E|}}||
|-
| [[Gaiļi (Bērzkalnes pagasts)|Gaiļi]]||skrajciems||{{Coord|57|09|43|N|27|22|45|E|}}|| 
|-
| [[Garstērdele (Bērzkalnes pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||{{Coord|57|09|36|N|27|25|55|E|}}||
|-
|}

==Bērzpils pagasts==
Bērzpils pagasta centrs atrodas '''[[Bērzpils|Bērzpilī]]'''. Bērzpils pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[Mazciems|mazciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Apšenieki (Bērzpils pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|52|30|N|27|14|38|E|}}|| 
|-
| [[Augstari]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|51|43|N|27|03|49|E|}}|| 
|-
| [[Beļauski]]||skrajciems||56 (2017)||{{Coord|56|50|40|N|27|06|32|E|}}|| 
|-
| [[Bērzieši (ciems)|Bērzieši]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|51|03|N|27|04|06|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzpils]]'''||vidējciems||213 (2025)||{{Coord|56|50|54|N|27|05|04|E|}}|| 
|-
| [[Bērži]]||mazciems||7 (2008)||{{Coord|56|49|52|N|27|04|21|E|}}|| 
|-
| [[Bonifacova]]||skrajciems||13 (2008)||{{Coord|56|49|25|N|27|03|42|E|}}|| 
|-
| [[Domopole]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|37|N|27|04|59|E|}}|| 
|-
| [[Gabrāni]]||skrajciems||27 (2008)||{{Coord|56|49|32|N|27|12|58|E|}}|| 
|-
| [[Golvari]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|49|N|27|14|30|E|}}|| 
|-
| [[Gribkova]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|51|08|N|27|06|05|E|}}|| 
|-
| [[Jabalova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|50|28|N|27|14|23|E|}}|| 
|-
| [[Javenieki]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|50|29|N|27|10|29|E|}}|| 
|-
| [[Kažoki (Bērzpils pagasts)|Kažoki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|34|N|27|16|04|E|}}|| 
|-
| [[Kiļauka]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|14|11|E|}}|| 
|-
| [[Kļaviņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|09|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Kononi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|53|33|N|27|14|16|E|}}|| 
|-
| [[Lauskinieki]]||krajciems||6 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|12|56|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Bērzpils pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Lāčaunieki]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|12|N|27|12|46|E|}}|| 
|-
| [[Masalnieki]]||skrajciems||14 (2008)||{{Coord|56|49|22|N|27|08|39|E|}}|| 
|-
| [[Mūramuiža]]||skrajciems||1 (2008)||{{Coord|56|49|44|N|27|04|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Osudari]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|08|09|E|}}|| 
|-
| [[Pelerijas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|51|00|N|27|12|01|E|}}|| 
|-
| [[Pāliņi]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|52|02|N|27|05|29|E|}}|| 
|-
| [[Pugači (Bērzpils pagasts)|Pugači]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|52|05|N|27|15|43|E|}}|| 
|-
| [[Saksmale]]||skrajciems||27 (2017)||{{Coord|56|49|00|N|27|05|43|E|}}|| 
|-
| [[Silamuiža]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|36|N|27|05|40|E|}}|| 
|-
| [[Sola (Bērzpils pagasts)|Sola]]||mazciems||31 (2008)||{{Coord|56|48|39|N|27|02|31|E|}}|| 
|-
| [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|50|17|N|27|08|36|E|}}|| 
|-
| [[Sprodzenieki]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|43|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
| [[Tabakova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|01|N|27|13|26|E|}}|| 
|-
| [[Vecpils (Bērzpils pagasts)|Vecpils]]||vidējciems||45  (2017)||{{Coord|56|50|16|N|27|04|39|E|}}|| 
|-
| [[Vasariņa]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|50|13|N|27|12|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Viškuļi]]||skrajciems||19 (2008)||{{Coord|56|48|46|N|27|08|08|E|}}|| 
|-
| [[Zosuli]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|56|49|31|N|27|11|44|E|}}|| 
|-
| [[Zvonovka]]||skrajciems||1 (2003)||{{Coord|56|52|54|N|27|13|51|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Briežuciema pagasts==
Briežuciema pagasta centrs atrodas '''[[Briežuciems|Briežuciemā]]'''. Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 33 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Abriņas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|37|04|E|}}|| 
|-
| [[Augstasils]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|00|45|N|27|34|42|E|}}|| 
|-
| [[Ausala]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|30|20|E|}}|| 
|-
| [[Begunova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|10|N|27|38|20|E|}}|| 
|-
| [[Bieliņi]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|58|52|N|27|34|03|E|}}|| 
|-
| [[Bilga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|59|47|N|27|35|56|E|}}|| 
|-
| [[Bokova (ciems)|Bokova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|32|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||49 (2007)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| '''[[Briežuciems]]'''||vidējciems||102 (2012)||{{Coord|56|57|50|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Brīžusola]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|00|05|N|27|36|30|E|}}|| 
|-
| [[Cierpīne]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|00|28|N|27|37|09|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||55 (2007)||{{Coord|57|01|29|N|27|35|34|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||47 (2018)||{{Coord|57|01|44|N|27|36|43|E|}}|| 
|-
| [[Dambergi]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|57|25|N|27|32|02|E|}}|| 
|-
| [[Dienīcova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|56|51|N|27|29|49|E|}}|| 
|-
| [[Dubļova (Briežuciema pagasts)|Dubļova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|45|N|27|38|30|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļova (Briežuciema pagasts)|Dukuļova]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|56|58|13|N|27|35|43|E|}}|| 
|-
| [[Griušļova (ciems)|Griušļova]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|56|57|20|N|27|35|23|E|}}|| 
|-
| [[Jaunzemes (Briežuciema pagasts)|Jaunzemes]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|58|N|27|36|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Kļavusala (Briežuciema pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|34|N|27|30|23|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Kroni]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|04|N|27|37|15|E|}}||  
|-
| [[Kručinova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|00|22|N|27|34|02|E|}}||  daļēji izzudis
|-
| [[Kvašņova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|55|N|27|36|48|E|}}|| 
|-
| [[Lozduļova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|01|08|N|27|36|14|E|}}|| 
|-
| [[Ostraleidums]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|58|50|N|27|32|39|E|}}|| 
|-
| [[Piušļova]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|57|00|11|N|27|35|53|E|}}|| 
|-
| [[Ploskīne]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|27|32|20|E|}}|| 
|-
| [[Pužulova]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|59|46|N|27|32|08|E|}}|| 
|-
| [[Sedlenieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Sepovka]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|01|06|N|27|38|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Stouberova]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|58|27|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Štikunova]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|37|55|E|}}|| 
|-
| [[Torkova (Briežuciema pagasts)|Torkova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|59|03|N|27|34|49|E|}}|| 
|-
| [[Vāzovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|52|N|27|38|29|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Vilkusola (Briežuciema pagasts)|Vilkusola]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|29|N|27|33|06|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Ignatova (Briežuciema pagasts)|Ignatova]]||skrajciems||{{Coord|56|59|32|N|27|34|19|E|}}||
|-
| [[Landauka]]||skrajciems||{{Coord|57|00|41|N|27|38|19|E|}}||
|}

==Krišjāņu pagasts==
Krišjāņu pagasta centrs atrodas '''[[Krišjāņi|Krišjāņos]]'''. Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Krampiņas]]||skrajciems||23 (2017)||{{Coord|56|50|44|N|27|17|30|E|}}|| 
|-
| '''[[Krišjāņi]]'''||vidējciems||103 (2025)||{{Coord|56|48|26|N|27|17|15|E|}}|| 
|-
| [[Mežupe (Krišjāņu pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||55 (2017)||{{Coord|56|50|21|N|27|22|09|E|}}|| 
|-
| [[Naglīši]]||skrajciems||32 (2017)||{{Coord|56|47|47|N|27|13|37|E|}}|| 
|-
| [[Putrāni (Krišjāņu pagasts)|Putrāni]]||skrajciems||26 (2017)||{{Coord|56|47|56|N|27|15|53|E|}}|| 
|-
| [[Purviņas]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|49|30|N|27|23|24|E|}}|| 
|-
| [[Runcene]]||skrajciems||19 (2017)||{{Coord|56|50|09|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
| [[Vakšenieki]]||skrajciems||7 (2017)||{{Coord|56|49|12|N|27|16|52|E|}}|| 
|-
| [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītoli]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|50|01|N|27|21|19|E|}}|| 
|-
| [[Zeltupe]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|50|14|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
| [[Žogi (Krišjāņu pagasts)|Žogi]]||skrajciems||51 (2017)||{{Coord|56|49|07|N|27|18|21|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Kapiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|47|02|N|27|18|39|E|}}||
|-
| [[Kaupiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|48|10|N|27|20|04|E|}}||
|}

==Kubulu pagasts==
Kubulu pagasta centrs atrodas '''[[Kubuli|Kubulos]]'''. Kubulu pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Briedīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|10|09|E|}}|| 
|-
| [[Celmene (Kubulu pagasts)|Celmene]]||skrajciems||153 (2015)||{{Coord|57|08|02|N|27|12|08|E|}}|| 
|-
| [[Celmenieki]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|11|28|E|}}|| 
|-
| [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|40|N|27|16|09|E|}}|| 
|-
| [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]||skrajciems||113 (2015)||{{Coord|57|09|15|N|27|13|02|E|}}|| 
|-
| [[Dvorupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|13|53|N|27|14|24|E|}}|| 
|-
| [[Esmeraldova]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|09|23|N|27|09|33|E|}}|| 
|-
| [[Ežusala]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|10|08|N|27|12|33|E|}}|| 
|-
| [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]]||skrajciems||84 (2007)||{{Coord|57|09|41|N|27|13|43|E|}}|| 
|-
| [[Grīvgals]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|07|46|N|27|11|04|E|}}|| 
|-
| [[Guznava]]||skrajciems||53 (2007)||{{Coord|57|09|26|N|27|15|20|E|}}|| 
|-
| [[Gobusala]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|15|21|E|}}|| 
|-
| [[Jāņusala]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|13|58|N|27|15|29|E|}}|| 
|-
| [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|10|44|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Krasnogorka (Kubulu pagasts)|Krasnogorka]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|08|36|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Kubuli]]'''||vidējciems||412 (2025)||{{Coord|57|09|47|N|27|12|24|E|}}|| 
|-
| [[Kurna]]||vidējciems||32 (2025)||{{Coord|57|08|52|N|27|12|17|E|}}|| 
|-
| [[Lasinnaja]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Kubulu pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|12|26|N|27|14|26|E|}}|| 
|-
| [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|08|30|N|27|10|44|E|}}|| 
|-
| [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|11|37|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Oļģina]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|50|N|27|14|45|E|}}|| 
|-
| [[Palnupe (Kubulu pagasts)|Palnupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|26|N|27|16|54|E|}}|| 
|-
| [[Paulāni]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]]||skrajciems||74 (2007)||{{Coord|57|09|24|N|27|19|01|E|}}|| 
|-
| [[Pordari]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|07|55|N|27|08|58|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
| [[Silaciems]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|08|34|N|27|09|15|E|}}|| 
|-
| [[Sita (Kubulu pagasts)|Sita]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|06|16|E|}}|| 
|-
| [[Sitas stacija]]||skrajciems||3 (2003)|| ||
|-
| [[Steķintava]]||skrajciems||52 (2007)||{{Coord|57|08|20|N|27|15|07|E|}}|| 
|-
| [[Stirnusala]]||skrajciems||17 (2007) ||{{Coord|57|10|15|N|27|10|11|E|}}|| 
|-
| [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|11|27|E|}}|| 
|-
| [[Tropiņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|39|N|27|08|29|E|}}|| 
|-
| [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]]||skrajciems||57 (2007)||{{Coord|57|09|04|N|27|16|22|E|}}|| 
|-
| [[Vasiļjeva (Kubulu pagasts)|Vasiļjeva]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|23|N|27|13|14|E|}}|| 
|-
| [[Vladimirova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|11|22|N|27|13|33|E|}}||
|-
| [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|09|05|N|27|14|44|E|}}||
|}

== Kupravas pagasts ==
Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|'''[[Kuprava]]'''||lielciems||247 (2025)||pagasta centrs
|}

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Ciertums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||110 (2025)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Lazdulejas pagasts==
Lazdulejas pagasta centrs atrodas '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciemā]]'''. Lazdulejas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 30 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizupe (Lazdulejas pagasts)|Aizupe]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|03|02|N|27|28|55|E|}}|| 
|-
| [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)|Akmeņsala]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|02|08|N|27|29|38|E|}}|| 
|-
| [[Avikši]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|03|34|N|27|30|00|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Brinķene]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|43|N|27|31|21|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Burtnieki (Lazdulejas pagasts)|Burtnieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ciganova (Lazdulejas pagasts)|Ciganova]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|13|N|27|29|02|E|}}|| 
|-
| [[Dmitrijevka (ciems)|Dmitrijevka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļeva (Lazdulejas pagasts)|Dukuļeva]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|02|25|N|27|29|31|E|}}|| 
|-
| [[Egļeva]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|24|N|27|30|34|E|}}|| 
|-
| '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]'''||vidējciems||86 (2025)||{{Coord|57|02|43|N|27|29|51|E|}}|| 
|-
| [[Fricevka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|57|N|27|26|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Griščāti]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Grīva (Lazdulejas pagasts)|Grīva]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|03|57|N|27|30|16|E|}}|| 
|-
| [[Kīļi]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|03|38|N|27|24|40|E|}}|| 
|-
| [[Lozdova (Lazdulejas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|19|N|27|29|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Lukjanovka (Lazdulejas pagasts)|Lukjanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|01|49|N|27|33|09|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Malnusala]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|03|16|N|27|31|00|E|}}|| 
|-
| [[Medvežovka]]||skrajciems||5 (2018) ||{{Coord|57|01|41|N|27|32|04|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Mežalauki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežareja (Lazdulejas pagasts)|Mežareja]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|31|N|27|28|14|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|01|52|N|27|28|14|E|}}|| 
|-
| [[Osinovka (Lazdulejas pagasts)|Osinovka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ozolova]]||skrajciems||11 (2007)|| ||
|-
| [[Ozolzīles (ciems)|Ozolzīles]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|03|56|N|27|29|50|E|}}|| 
|-
| [[Plešova (Lazdulejas pagasts)|Plešova]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|57|01|54|N|27|32|23|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Pleševa (Lazdulejas pagasts)|Pleševa]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|01|49|N|27|31|38|E|}}|| 
|-
| [[Priedes (Lazdulejas pagasts)|Priedes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|02|56|N|27|29|47|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Purlova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|03|27|N|27|27|38|E|}}|| 
|-
| [[Spičkova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|00|15|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
| [[Stīgas]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|02|49|N|27|27|53|E|}}|| 
|-
| [[Ščeglova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|02|17|N|27|31|53|E|}}|| 
|-
| [[Šumkova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|02|19|N|27|30|58|E|}}|| 
|-
| [[Zaikova (Lazdulejas pagasts)|Zaikova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|51|N|27|30|25|E|}}|| 
|-
| [[Zirgadūbe]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|02|45|N|27|26|56|E|}}|| 
|-
| [[Zobukalns]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|03|25|N|27|30|39|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aleksandrovka (Lazdulejas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||{{Coord|57|02|29|N|27|32|18|E|}}|| 
|-
| [[Klinova]]||skrajciems||{{Coord|57|00|55|N|27|28|35|E|}}||
|-
| [[Liepusala]]||skrajciems||{{Coord|57|04|09|N|27|30|37|E|}}||
|-
| [[Marjevka]]||skrajciems||{{Coord|57|04|31|N|27|30|37|E|}}||
|}

== Medņevas pagasts ==
Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)||
|-
|[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)||
|-
|[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|'''[[Semenova]]'''||vidējciems||225 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)||
|-
|[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 64 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 62 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems||26 (2007) ||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns (ciems)|Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||447 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava (ciems)|Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Susāju pagasts ==
Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) ||
|-
|[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
|[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)||
|-
|[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē
|-
|[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| 
|-
|[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis 
|-
|[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)||
|-
|[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis
|-
|[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| 
|-
|[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)||
|-
|[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)||
|-
|[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)||
|-
|[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)||
|}

== Šķilbēnu pagasts ==
Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 63 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)||
|-
|[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)||
|-
|[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)||
|-
|[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)||
|-
|[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)||
|-
|[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudrova]]||mazciems|| || daļēji izzudis
|-
|[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)||daļēji izzudis
|-
|[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)||
|-
|[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|'''[[Rekova]]'''||vidējciems||161 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Šķilbani]]||vidējciems||169 (2025)||
|-
|[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||93 (2025)||
|-
|[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Tilžas pagasts==
Tilžas pagasta centrs atrodas '''[[Tilža|Tilžā]]'''. Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmeņrūči]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|55|06|N|27|22|01|E|}}|| 
|-
| [[Baltiņi (Tilžas pagasts)|Baltiņi]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|54|05|N|27|23|28|E|}}|| 
|-
| [[Barbāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|56|51|48|N|27|20|47|E|}}|| 
|-
| [[Degumnieki (Tilžas pagasts)|Degumnieki]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|56|54|33|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Dievžeikari]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|54|20|N|27|24|49|E|}}|| 
|-
| [[Eglīši]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|52|44|N|27|17|01|E|}}|| 
|-
| [[Jaujas (Tilžas pagasts)|Jaujas]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|28|N|27|21|09|E|}}|| 
|-
| [[Kadiševa]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|26|32|E|}}|| 
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|46|N|27|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Kļavusala (Tilžas pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|56|06|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
| [[Kāpessils]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|56|51|50|N|27|24|25|E|}}|| 
|-
| [[Kuģenieki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|52|11|N|27|23|23|E|}}||
|-
| [[Mežarijas]]||skrajciems||22 (2015)||{{Coord|56|55|07|N|27|22|36|E|}}|| 
|-
| [[Mēneši (Tilžas pagasts)|Mēneši]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|18|N|27|21|52|E|}}|| 
|-
| [[Petrovka (Tilžas pagasts)|Petrovka]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|52|58|N|27|16|55|E|}}|| 
|-
| [[Raicene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|54|59|N|27|25|45|E|}}|| 
|-
| [[Roditeļi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|33|N|27|26|06|E|}}|| 
|-
| [[Rutkova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|53|58|N|27|19|49|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Tilžas pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|51|40|N|27|25|13|E|}}|| 
|-
| [[Siliņi (Tilžas pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|51|34|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Siltene]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|53|06|N|27|18|58|E|}}|| 
|-
| [[Spirģi]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|38|N|27|19|25|E|}}|| 
|-
| [[Stangas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|52|42|N|27|22|53|E|}}|| 
|-
| '''[[Tilža]]'''||lielciems||527 (2025)||{{Coord|56|54|12|N|27|21|57|E|}}|| 
|-
| [[Toki]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|56|53|49|N|27|15|28|E|}}|| 
|-
| [[Ūdrene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|24|57|E|}}|| 
|-
| [[Vindava (Tilžas pagasts)|Vindava]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|54|N|27|16|30|E|}}|| 
|-
| [[Zvaigznes (Tilžas pagasts)|Zvaigznes]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|53|14|N|27|20|43|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Doņikova (Tilžas pagasts)|Doņikova]]||skrajciems||{{Coord|56|53|59|N|27|28|35|E|}}||
|}

==Vectilžas pagasts==
Vectilžas pagasta centrs atrodas '''[[Vectilža|Vectilžā]]'''. Vectilžas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Auška]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|18|N|27|19|52|E|}}|| 
|-
| [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|59|N|27|20|53|E|}}|| 
|-
| [[Doburūcis]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|01|28|N|27|21|31|E|}}|| 
|-
| [[Gaileiši (Victilžas pagasts)|Gailīši]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|56|N|27|15|44|E|}}|| 
|-
| [[Grūznis]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|59|02|N|27|17|11|E|}}|| 
|-
| [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]]||skrajciems||65 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|25|18|E|}}|| 
|-
| [[Lutenāni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|56|59|06|N|27|26|34|E|}}|| 
|-
| [[Ranguči]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|11|N|27|19|33|E|}}|| 
|-
| [[Sāvāni]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|20|29|E|}}|| 
|-
| [[Sudarbe]]||vidējciems||50 (2025)||{{Coord|57|00|13|N|27|19|04|E|}}|| 
|-
| [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|57|28|N|27|23|19|E|}}|| 
|-
| '''[[Vectilža]]'''||vidējciems||153 (2025)||{{Coord|56|57|45|N|27|24|06|E|}}|| 
|-
| [[Vilkarūcis]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|18|N|27|17|58|E|}}|| 
|-
| [[Vuškusala]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|59|15|N|27|20|21|E|}}|| 
|}

== Vecumu pagasts ==
Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||141 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
|[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)||
|-
|[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||39 (2025)||
|-
|[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Vīksnas pagasts==
Vīksnas pagasta centrs atrodas '''[[Vīksna|Vīksnā]]'''. Vīksnas pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], un 29 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizezere (Vīksnes pagasts)|Aizezere]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|14|16|N|27|23|21|E|}}|| 
|-
| [[Annasbirzs]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|11|19|N|27|18|47|E|}}|| 
|-
| [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|27|21|08|E|}}|| 
|-
| [[Ašusils]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|27|N|27|29|43|E|}}|| 
|-
| [[Augstābirzs]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Berezņaks]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|05|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
| [[Čāgas]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|30|N|27|22|02|E|}}|| 
|-
| [[Dampadruva]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|14|44|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Derdziņi]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|14|01|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| [[Dubudeksnis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|14|43|N|27|27|55|E|}}|| 
|-
| [[Egļukalns (Vīksnes pagasts)|Egļukalns]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Georgijeva]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|45|N|27|16|58|E|}}|| 
|-
| [[Jūdiņi]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|14|52|N|27|25|53|E|}}||  
|-
| [[Kačupe]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|14|36|N|27|22|54|E|}}|| 
|-
| [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|13|54|N|27|27|45|E|}}|| 
|-
| [[Lauzas]]||skrajciems||9 (2002)||{{Coord|57|11|35|N|27|23|32|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|57|14|58|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava Strauti]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|15|15|N|27|28|44|E|}}|| 
|-
| [[Mežārija]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|13|02|N|27|26|45|E|}}|| 
|-
| [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]||skrajciems||38 (2007)||{{Coord|57|12|11|N|27|24|53|E|}}|| 
|-
| [[Oknupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|13|21|N|27|24|27|E|}}|| 
|-
| [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|05|N|27|22|48|E|}}|| 
|-
| [[Pokuļeva]]||skrajciems||26 (2007) ||{{Coord|57|12|34|N|27|25|49|E|}}|| 
|-
| [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|11|32|N|27|22|42|E|}}|| 
|-
| [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|11|58|N|27|24|14|E|}}|| 
|-
| [[Sprogas]]||skrajciems||45 (2007)||{{Coord|57|14|07|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||90 (2007)||{{Coord|57|18|19|N|27|28|30|E|}}|| 
|-
| [[Valentinova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|12|16|N|27|17|27|E|}}|| 
|-
| '''[[Vīksna]]'''||vidējciems||200 (2025)||{{Coord|57|12|49|N|27|19|07|E|}}|| 
|-
| [[Zaļmežnieki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnieki]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|23|09|E|}}|| 
|}

== Žīguru pagasts ==
Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)||
|-
|[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|'''[[Žīguri]]'''||lielciems||501 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Balvu novads]]</text>
      <sha1>8tumm677h6c961ejz8wo0s8gw1au2lh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525703</id>
      <parentid>4525699</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:07:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vīksnas pagasts */ wikisaites precizējums.....</comment>
      <origin>4525703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59522" sha1="my6vb04xbqv3wjogzbxnbeesd5xg0av" xml:space="preserve">[[Attēls:Balvu novads COA.svg|100px|thumbnail|[[Balvu novada ģerbonis]]]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Balvu novads|Balvu novada]] ciemi'''&lt;ref&gt;[https://sites.google.com/view/latvijas-ciemati/%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0/Balvu-nov BalticMaps]&lt;/ref&gt; pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes.&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; Balvu novads sastāv no [[Balvu pagasts|Balvu]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērkalnes]], [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]], [[Kubulu pagasts|Kubulu]], [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]], [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]] [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem, kā arī [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 639 ciemi (570 ciemi pašlaik pastāv, bet 69 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Baltinavas pagastā''' atrodas 74 ciemi (58 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ir daļēji izzuduši)
* '''Balvu pagastā''' atrodas 23 ciemi.
* '''Bērzkalnes pagastā''' atrodas 26 ciemi (23 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Bērzpils pagastā''' atrodas 37 ciemi (34 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Briežuciema pagastā''' atrodas 34 ciemi (26 ciemi pašlaik pastāv, bet 8 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Krišjāņu pagastā''' atrodas 11 ciemi.
* '''Kubulu pagastā''' atrodas 37 ciemi.
* '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi.
* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Lazdulejas pagastā''' atrodas 35 ciemi (19 ciemi pašlaik pastāv, bet 16 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 64 ciemi (60 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Susāju pagastā''' atrodas 44 ciemi (42 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 63 ciemi (54 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
* '''Tilžas pagastā''' atrodas 28 ciemi.
* '''Vectilžas pagastā''' atrodas 14 ciemi.
* '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
* '''Vīksnas pagastā''' atrodas 34 ciemi (33 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzuduši).
* '''Žīguru pagastā''' atrodas 9 ciemi (6 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji izzuduši).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši.

== Baltinavas pagasts ==
Baltinavas pagasta centrs atrodas '''[[Baltinava|Baltinavā]]'''. Baltinavas pagastā atrodas 74 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Apšova]]||skrajciems||14 (2016)||{{Coord|56|55|02|N|27|38|46|E|}}|| 
|-
| [[Bahmati]]||skrajciems|| 1 (2016)
|{{Coord|56|55|55|N|27|39|51|E|}}|| 
|-
| '''[[Baltinava]]'''||lielciems||430 (2025)||{{Coord|56|56|44|N|27|38|38|E|}}|| 
|-
| [[Bārzulova]]||skrajciems|| 6 (2016)
|{{Coord|56|56|09|N|27|40|23|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Blauzgova]]||skrajciems||3 (2016)||{{Coord|56|54|23|N|27|31|09|E|}}|| 
|-
| [[Bleivas]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|24|N|27|40|48|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Boncāni]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|51|35|N|27|38|03|E|}}||
|-
| [[Brieksīne (Breksene)|Brieksīne]]||skrajciems||19 (2018)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Baltinavas pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||14 (2018)||{{Coord|56|59|37|N|27|39|08|E|}}|| 
|-
| [[Buksti]]||skrajciems||8 (2016)||{{Coord|56|56|13|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Čudarīne (Baltinavas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems||43 (2016)||{{Coord|56|55|59|N|27|38|35|E|}}|| 
|-
| [[Danski (Baltinavas pagasts)|Danski]]||skrajciems||35 (2016)||{{Coord|56|54|00|N|27|39|11|E|}}||
|-
| [[Demerova]]||skrajciems||31 (2016)||{{Coord|56|58|09|N|27|41|41|E|}}|| 
|-
| [[Dokti]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|42|33|E|}}|| 
|-
| [[Duļbova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|58|56|N|27|39|31|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Dupurova]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|54|00|N|27|34|57|E|}}|| 
|-
| [[Dursprīde]]||skrajciems|| 6 (2016)
|
|-
| [[Dziervīne]]||skrajciems||24 (2016)||{{Coord|56|52|31|N|27|38|25|E|}}|| 
|-
| [[Ezerova]]||skrajciems||19 (2016)||{{Coord|56|55|17|N|27|38|02|E|}}|| 
|-
| [[Gnilki]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|10|N|27|41|47|E|}}|| 
|-
| [[Grikovka]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|57|14|N|27|41|14|E|}}|| 
|-
| [[Jorzova (Baltinavas pagasts)|Jorzova]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|57|N|27|32|24|E|}}|| 
|-
| [[Karpova]]||skrajciems||6 (2016)||{{Coord|56|55|18|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Kaši (Baltinavas pagasts)|Kaši]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|56|29|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Keiši (Baltinavas pagasts)|Keiši]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|36|59|E|}}|| 
|-
| [[Kļangova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|55|36|N|27|32|36|E|}}|| 
|-
| [[Kolnumeži]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|53|44|N|27|34|12|E|}}|| 
|-
| [[Kotlova]]||mazciems||5 (2007)||{{Coord|56|57|31|N|27|38|07|E|}}|| 
|-
| [[Kožurki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|51|44|N|27|38|59|E|}}|| 
|-
| [[Kraukļova (Baltinavas pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems|| ||||daļēji izzudis
|-
| [[Kuzņecova (Baltinavas pagasts)|Kuzņecova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|54|54|N|27|37|39|E|}}|| 
|-
| [[Ķēvesdruva]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Lauruti]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|58|57|N|27|42|48|E|}}|| 
|-
| [[Leidumi]]||skrajciems|| 4 (2016)
|{{Coord|56|54|41|N|27|32|31|E|}}|| 
|-
| [[Lemešova (Baltinavas pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|42|N|27|35|09|E|}}|| 
|-
| [[Ļevaškova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|52|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Mačusola]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|55|23|N|27|39|59|E|}}|| 
|-
| [[Maiļupe (Baltinavas pagasts)|Maiļupe]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|37|20|E|}}|| 
|-
| [[Maksi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|43|45|E|}}|| 
|-
| [[Merkuzīne]]||skrajciems|| 1 (2015)
|{{Coord|56|56|58|N|27|38|12|E|}} ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežupe (Baltinavas pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|56|32|N|27|39|57|E|}}|| 
|-
| [[Mišāni]]||skrajciems|| 6 (2015)
|{{Coord|56|57|43|N|27|37|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Morkova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|56|10|N|27|31|50|E|}}|| 
|-
| [[Motrīne]]||skrajciems|| 5 (2016)
|{{Coord|56|51|50|N|27|36|34|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Obeļova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|07|N|27|33|51|E|}}|| 
|-
| [[Odumova (Baltinavas pagasts)|Odumova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|36|47|E|}}|| 
|-
| [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|39|N|27|37|15|E|}}|| 
|-
| [[Peisova]]||mazciems||4 (2007)||{{Coord|56|55|09|N|27|35|59|E|}}|| 
|-
| [[Pleitova]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|56|55|52|N|27|35|57|E|}}|| 
|-
| [[Pliešova (Baltinavas pagasts)|Pliešova]]||skrajciems||29 (2016)||{{Coord|56|57|09|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|56|54|14|N|27|37|37|E|}}|| 
|-
| [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduri]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|44|38|E|}}|| 
|-
| [[Putrova]]||skrajciems||  7 (2016)
|{{Coord|56|57|35|N|27|38|09|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Risova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|55|15|N|27|33|15|E|}}|| 
|-
| [[Rudukova (Baltinavas pagasts)|Rudukova]]||skrajciems||1 (2020)||{{Coord|56|50|06|N|27|38|57|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Safronovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|55|18|N|27|41|52|E|}}||daļēji izzudis	
|-
| [[Sarkaņi (Baltinavas pagasts)|Sarkaņi]]||skrajciems|| 2 (2016)
|{{Coord|56|57|37|N|27|38|47|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Silagaiļi (Baltinavas pagasts)|Silagaiļi]]||mazciems||7 (2007)||{{Coord|56|57|00|N|27|39|42|E|}}||
|-
| [[Sloboda (Baltinavas pagasts)|Sloboda]]||skrajciems|| 55 (2016)
|{{Coord|56|57|31|N|27|40|35|E|}}|| 
|-
| [[Slostova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|52|N|27|36|07|E|}}|| 
|-
| [[Surikova]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|55|46|N|27|34|18|E|}}|| 
|-
| [[Svātūne]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|53|52|N|27|32|35|E|}}|| 
|-
| [[Sviļpova (Baltinavas pagasts)|Sviļpova]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|56|59|23|N|27|40|00|E|}}|| 
|-
| [[Teležnīki]]||mazciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|13|N|27|43|58|E|}}|| 
|-
| [[Timšāni (Baltinavas pagasts)|Timšāni]]||skrajciems|| 3 (2016)
|{{Coord|56|50|30|N|27|38|56|E|}}|| 
|-
| [[Tutinova (Baltinavas pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|54|42|N|27|40|52|E|}}|| 
|-
| [[Upiņi]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|41|N|27|38|29|E|}}|| 
|-
| [[Upmale (Baltinavas pagasts)|Upmale]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|52|53|N|27|39|47|E|}}|| 
|-
| [[Ūzulova (Baltinavas pagasts)|Ūzulova]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|56|10|N|27|39|15|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Vārnīne]]||skrajciems||2 (2002)||{{Coord|56|56|12|N|27|37|41|E|}}||
|-
| [[Vasiliški]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|54|13|N|27|32|40|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Viborgi]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|59|39|N|27|42|18|E|}}|| 
|-
| [[Viļumi (Baltinavas pagasts)|Viļumi]]||skrajciems|| ||{{Coord|56|59|33|N|27|42|55|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Zubki]]||skrajciems||2 (2016)||{{Coord|56|50|55|N|27|38|37|E|}}||
|-
| [[Žeikari (Baltinavas pagasts)|Žeikari]]||mazciems||39 (2016)||{{Coord|56|57|34|N|27|39|45|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas ||Piezīmes 
|-
| [[Beržovka (Baltinavas pagasts)|Beržovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|39|N|27|41|22|E|}}|| 
|-
| [[Dubrovka (Baltinavas pagasts)|Dubrovka]]||mazciems||{{Coord|56|57|29|N|27|43|04|E|}}||  
|-
| [[Kaktiņi (Baltinavas pagasts)|Kaktiņi]]||skrajciems||{{Coord|56|55|30|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Kaņepes (Baltinavas pagasts)|Kaņepes]]||skrajciems||{{Coord|56|56|19|N|27|37|29|E|}}||  
|-
| [[Keiseļova (Baltinavas pagasts)|Keiseļova]]||skrajciems||{{Coord|56|52|42|N|27|33|53|E|}}||  
|-
| [[Kitkova (Baltinavas pagasts)|Kitkova]]||skrajciems||{{Coord|56|50|52|N|27|37|17|E|}}||  
|-
| [[Nārste]]||skrajciems|| 
|-
| [[Neiviņi]]||skrajciems||{{Coord|56|58|12|N|27|43|21|E|}}||  
|-
| [[Plīnova]]||skrajciems||{{Coord|56|57|03|N|27|33|35|E|}}||  
|-
| [[Sausinīki (Baltinavas pagasts)|Sausinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|51|10|N|27|37|00|E|}}||  
|-
| [[Silinīki (Baltinavas pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||{{Coord|56|50|20|N|27|37|48|E|}}||  
|-
| [[Sivanovka]]||skrajciems||{{Coord|56|55|48|N|27|43|35|E|}}||  
|-
| [[Vīksna (Baltinavas pagasts)|Vīksna]]||skrajciems||{{Coord|56|59|46|N|27|44|33|E|}}||  
|-
| [[Zeļči (Baltinavas pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||{{Coord|57|00|23|N|27|42|35|E|}}||  
|}

== Balvu pagasts ==
Balvu pagasta centrs atrodas '''[[Naudaskalns|Naudaskalnā]]'''. Balvu pagastā atrodas 23 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 22 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Āžudambis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|05|43|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Centramuiža]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|06|59|N|27|15|32|E|}}|| 
|-
| [[Dobenieki (Balvu pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|53|N|27|08|25|E|}}|| 
|-
| [[Dūrupe (ciems)|Dūrupe]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|04|55|N|27|07|42|E|}}|| 
|-
| [[Dzeņulauza]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|03|50|N|27|14|46|E|}}|| 
|-
| [[Kārklinieki]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|57|04|48|N|27|13|27|E|}}|| 
|-
| [[Keņi]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|06|45|N|27|13|06|E|}}|| 
|-
| [[Lācupe (ciems)|Lācupe]]||skrajciems||33 (2007)||{{Coord|57|04|01|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Lāčugabali]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|05|28|N|27|07|22|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Balvu pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|07|17|N|27|18|45|E|}}|| 
|-
| [[Mēķi]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|06|21|N|27|12|10|E|}}|| 
|-
| '''[[Naudaskalns]]'''||vidējciems||157 (2025)||{{Coord|57|05|18|N|27|14|44|E|}}|| 
|-
| [[Ozolsala (Balvu pagasts)|Ozolsala]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|04|30|N|27|12|02|E|}}|| 
|-
| [[Pilskalns (Balvu pagasts)|Pilskalns]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|04|36|N|27|16|56|E|}}|| 
|-
| [[Plītinava]]||skrajciems||28 (2016)||{{Coord|57|04|40|N|27|11|21|E|}}|| 
|-
| [[Rāvusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|05|49|N|27|10|46|E|}}|| 
|-
| [[Reči (Balvu pagasts)|Reči]]||skrajciems||18 (2016)||{{Coord|57|07|28|N|27|13|39|E|}}|| 
|-
| [[Salmaņi (Balvu pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|05|22|N|27|08|50|E|}}|| 
|-
| [[Silamala (Balvu pagasts)|Silamala]]||skrajciems||15 (2007)||{{Coord|57|07|31|N|27|19|13|E|}}|| 
|-
| [[Stepjugabali]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|03|43|N|27|18|14|E|}}|| 
|-
| [[Vaņki]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|06|26|N|27|17|35|E|}}|| 
|-
| [[Verpuļeva]]||skrajciems||143 (2025)||{{Coord|57|07|33|N|27|17|47|E|}}|| 
|-
| [[Žaugupe (ciems)|Žaugupe]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|07|24|N|27|17|04|E|}}||
|}

==Bērzkalnes pagasts==
Bērzkalnes pagasta centrs atrodas '''[[Bērzkalne|Bērzkalnē]]'''. Bērzkalnes pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 25 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizpurve (Bērzkalnes pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|10|11|N|27|24|44|E|}}|| 
|-
| [[Auzāji]]||skrajciems||9 (2025)||{{Coord|57|09|09|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Babāni]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|56|N|27|21|37|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzkalne]]'''||vidējciems||191 (2025)||{{Coord|57|06|17|N|27|20|58|E|}}|| 
|-
| [[Brieževa]]||skrajciems||29 (2025)||{{Coord|57|08|19|N|27|23|45|E|}}|| 
|-
| [[Brūklāji]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|04|52|N|27|23|08|E|}}|| 
|-
| [[Burčeva]]||skrajciems||7 (2025)||{{Coord|57|07|58|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Dubļava]]||krajciems||23 (2025)||{{Coord|57|06|58|N|27|20|16|E|}}|| 
|-
| [[Elkšņeva]]||skrajciems||22 (2025)||{{Coord|57|08|44|N|27|19|22|E|}}|| 
|-
| [[Kārnīte (ciems)|Kārnīte]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|04|28|N|27|20|17|E|}}|| 
|-
| [[Krievkalns]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|20|N|27|20|38|E|}}|| 
|-
| [[Lazdukalns (Bērzkalnes pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|53|N|27|24|12|E|}}|| 
|-
| [[Lemešava (Bērzkalnes pagasts)|Lemešava]]||skrajciems||1 (2025)||{{Coord|57|06|41|N|27|19|26|E|}}|| 
|-
| [[Lielmežnieki (Bērzkalnes pagasts)|Lielmežnieki]]||skrajciems||5 (2025)||{{Coord|57|05|49|N|27|20|49|E|}}|| 
|-
| [[Mežarija (Bērzkalnes pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|09|32|N|27|21|30|E|}}|| 
|-
| [[Moziņki]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|11|01|N|27|25|05|E|}}|| 
|-
| [[Mūrava]]||skrajciems||4 (2025)||{{Coord|57|10|22|N|27|22|57|E|}}|| 
|-
| [[Ploskena]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|03|55|N|27|21|03|E|}}|| 
|-
| [[Režgaļi]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|07|14|N|27|25|18|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Rubeņi (Bērzkalnes pagasts)|Rubeņi]]||skrajciems||42 (2025)||{{Coord|57|09|31|N|27|24|11|E|}}|| 
|-
| [[Silakrogs (Bērzkalnes pagasts)|Silakrogs]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|07|39|N|27|24|03|E|}}|| 
|-
| [[Šūcene]]||skrajciems|| 1 (2022) ||{{Coord|57|07|20|N|27|21|14|E|}}||daļēji izzudis
|-
| [[Taureskalns]]||skrajciems||12 (2025)||{{Coord|57|06|26|N|27|21|51|E|}}|| 
|-
| [[Užgova]]||skrajciems||6 (2025)||{{Coord|57|06|14|N|27|19|06|E|}}|| 
|-
| [[Vējava (Bērzkalnes pagasts)|Vējava]]||skrajciems||3 (2025)||{{Coord|57|07|20|N|27|21|58|E|}}|| 
|-
| [[Vistusala]]||skrajciems||10 (2025)||{{Coord|57|09|26|N|27|24|41|E|}}||
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Gailova (Bērzkalnes pagasts)|Gailova]]||skrajciems||{{Coord|57|10|58|N|27|26|32|E|}}||
|-
| [[Gaiļi (Bērzkalnes pagasts)|Gaiļi]]||skrajciems||{{Coord|57|09|43|N|27|22|45|E|}}|| 
|-
| [[Garstērdele (Bērzkalnes pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||{{Coord|57|09|36|N|27|25|55|E|}}||
|-
|}

==Bērzpils pagasts==
Bērzpils pagasta centrs atrodas '''[[Bērzpils|Bērzpilī]]'''. Bērzpils pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[Mazciems|mazciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Apšenieki (Bērzpils pagasts)|Apšenieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|52|30|N|27|14|38|E|}}|| 
|-
| [[Augstari]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|51|43|N|27|03|49|E|}}|| 
|-
| [[Beļauski]]||skrajciems||56 (2017)||{{Coord|56|50|40|N|27|06|32|E|}}|| 
|-
| [[Bērzieši (ciems)|Bērzieši]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|51|03|N|27|04|06|E|}}|| 
|-
| '''[[Bērzpils]]'''||vidējciems||213 (2025)||{{Coord|56|50|54|N|27|05|04|E|}}|| 
|-
| [[Bērži]]||mazciems||7 (2008)||{{Coord|56|49|52|N|27|04|21|E|}}|| 
|-
| [[Bonifacova]]||skrajciems||13 (2008)||{{Coord|56|49|25|N|27|03|42|E|}}|| 
|-
| [[Domopole]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|37|N|27|04|59|E|}}|| 
|-
| [[Gabrāni]]||skrajciems||27 (2008)||{{Coord|56|49|32|N|27|12|58|E|}}|| 
|-
| [[Golvari]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|51|49|N|27|14|30|E|}}|| 
|-
| [[Gribkova]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|51|08|N|27|06|05|E|}}|| 
|-
| [[Jabalova]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|50|28|N|27|14|23|E|}}|| 
|-
| [[Javenieki]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|50|29|N|27|10|29|E|}}|| 
|-
| [[Kažoki (Bērzpils pagasts)|Kažoki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|52|34|N|27|16|04|E|}}|| 
|-
| [[Kiļauka]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|14|11|E|}}|| 
|-
| [[Kļaviņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|09|N|27|13|50|E|}}|| 
|-
| [[Kononi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|53|33|N|27|14|16|E|}}|| 
|-
| [[Lauskinieki]]||krajciems||6 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|12|56|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Bērzpils pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|51|24|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Lāčaunieki]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|56|51|12|N|27|12|46|E|}}|| 
|-
| [[Masalnieki]]||skrajciems||14 (2008)||{{Coord|56|49|22|N|27|08|39|E|}}|| 
|-
| [[Mūramuiža]]||skrajciems||1 (2008)||{{Coord|56|49|44|N|27|04|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Osudari]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|50|03|N|27|08|09|E|}}|| 
|-
| [[Pelerijas]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|56|51|00|N|27|12|01|E|}}|| 
|-
| [[Pāliņi]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|56|52|02|N|27|05|29|E|}}|| 
|-
| [[Pugači (Bērzpils pagasts)|Pugači]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|52|05|N|27|15|43|E|}}|| 
|-
| [[Saksmale]]||skrajciems||27 (2017)||{{Coord|56|49|00|N|27|05|43|E|}}|| 
|-
| [[Silamuiža]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|36|N|27|05|40|E|}}|| 
|-
| [[Sola (Bērzpils pagasts)|Sola]]||mazciems||31 (2008)||{{Coord|56|48|39|N|27|02|31|E|}}|| 
|-
| [[Somi (Bērzpils pagasts)|Somi]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|56|50|17|N|27|08|36|E|}}|| 
|-
| [[Sprodzenieki]]||skrajciems||26 (2008)||{{Coord|56|49|43|N|27|09|28|E|}}|| 
|-
| [[Tabakova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|01|N|27|13|26|E|}}|| 
|-
| [[Vecpils (Bērzpils pagasts)|Vecpils]]||vidējciems||45  (2017)||{{Coord|56|50|16|N|27|04|39|E|}}|| 
|-
| [[Vasariņa]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|56|50|13|N|27|12|45|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Viškuļi]]||skrajciems||19 (2008)||{{Coord|56|48|46|N|27|08|08|E|}}|| 
|-
| [[Zosuli]]||skrajciems||25 (2008)||{{Coord|56|49|31|N|27|11|44|E|}}|| 
|-
| [[Zvonovka]]||skrajciems||1 (2003)||{{Coord|56|52|54|N|27|13|51|E|}}|| daļēji izzudis
|}

==Briežuciema pagasts==
Briežuciema pagasta centrs atrodas '''[[Briežuciems|Briežuciemā]]'''. Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 33 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Abriņas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|58|25|N|27|37|04|E|}}|| 
|-
| [[Augstasils]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|00|45|N|27|34|42|E|}}|| 
|-
| [[Ausala]]||skrajciems||27 (2007)||{{Coord|56|56|50|N|27|30|20|E|}}|| 
|-
| [[Begunova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|10|N|27|38|20|E|}}|| 
|-
| [[Bieliņi]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|56|58|52|N|27|34|03|E|}}|| 
|-
| [[Bilga]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|59|47|N|27|35|56|E|}}|| 
|-
| [[Bokova (ciems)|Bokova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|58|32|N|27|35|31|E|}}|| 
|-
| [[Brieksīne (Briežuciema pagasts)|Brieksīne]]||skrajciems||49 (2007)||{{Coord|56|59|52|N|27|38|33|E|}}|| 
|-
| '''[[Briežuciems]]'''||vidējciems||102 (2012)||{{Coord|56|57|50|N|27|35|33|E|}}|| 
|-
| [[Brīžusola]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|00|05|N|27|36|30|E|}}|| 
|-
| [[Cierpīne]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|00|28|N|27|37|09|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||55 (2007)||{{Coord|57|01|29|N|27|35|34|E|}}|| 
|-
| [[Čilipīne (Briežuciema pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||47 (2018)||{{Coord|57|01|44|N|27|36|43|E|}}|| 
|-
| [[Dambergi]]||skrajciems||37 (2007)||{{Coord|56|57|25|N|27|32|02|E|}}|| 
|-
| [[Dienīcova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|56|51|N|27|29|49|E|}}|| 
|-
| [[Dubļova (Briežuciema pagasts)|Dubļova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|45|N|27|38|30|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļova (Briežuciema pagasts)|Dukuļova]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|56|58|13|N|27|35|43|E|}}|| 
|-
| [[Griušļova (ciems)|Griušļova]]||skrajciems||40 (2007)||{{Coord|56|57|20|N|27|35|23|E|}}|| 
|-
| [[Jaunzemes (Briežuciema pagasts)|Jaunzemes]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|58|N|27|36|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Kļavusala (Briežuciema pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|57|34|N|27|30|23|E|}}||daļēji izzudis  
|-
| [[Kroni]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|04|N|27|37|15|E|}}||  
|-
| [[Kručinova]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|00|22|N|27|34|02|E|}}||  daļēji izzudis
|-
| [[Kvašņova]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|58|55|N|27|36|48|E|}}|| 
|-
| [[Lozduļova]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|01|08|N|27|36|14|E|}}|| 
|-
| [[Ostraleidums]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|58|50|N|27|32|39|E|}}|| 
|-
| [[Piušļova]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|57|00|11|N|27|35|53|E|}}|| 
|-
| [[Ploskīne]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|57|00|14|N|27|32|20|E|}}|| 
|-
| [[Pužulova]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|56|59|46|N|27|32|08|E|}}|| 
|-
| [[Sedlenieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Sepovka]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|01|06|N|27|38|20|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Stouberova]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|58|27|N|27|39|00|E|}}|| 
|-
| [[Štikunova]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|37|55|E|}}|| 
|-
| [[Torkova (Briežuciema pagasts)|Torkova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|59|03|N|27|34|49|E|}}|| 
|-
| [[Vāzovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|52|N|27|38|29|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Vilkusola (Briežuciema pagasts)|Vilkusola]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|00|29|N|27|33|06|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Ignatova (Briežuciema pagasts)|Ignatova]]||skrajciems||{{Coord|56|59|32|N|27|34|19|E|}}||
|-
| [[Landauka]]||skrajciems||{{Coord|57|00|41|N|27|38|19|E|}}||
|}

==Krišjāņu pagasts==
Krišjāņu pagasta centrs atrodas '''[[Krišjāņi|Krišjāņos]]'''. Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 10 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Krampiņas]]||skrajciems||23 (2017)||{{Coord|56|50|44|N|27|17|30|E|}}|| 
|-
| '''[[Krišjāņi]]'''||vidējciems||103 (2025)||{{Coord|56|48|26|N|27|17|15|E|}}|| 
|-
| [[Mežupe (Krišjāņu pagasts)|Mežupe]]||skrajciems||55 (2017)||{{Coord|56|50|21|N|27|22|09|E|}}|| 
|-
| [[Naglīši]]||skrajciems||32 (2017)||{{Coord|56|47|47|N|27|13|37|E|}}|| 
|-
| [[Putrāni (Krišjāņu pagasts)|Putrāni]]||skrajciems||26 (2017)||{{Coord|56|47|56|N|27|15|53|E|}}|| 
|-
| [[Purviņas]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|49|30|N|27|23|24|E|}}|| 
|-
| [[Runcene]]||skrajciems||19 (2017)||{{Coord|56|50|09|N|27|19|39|E|}}|| 
|-
| [[Vakšenieki]]||skrajciems||7 (2017)||{{Coord|56|49|12|N|27|16|52|E|}}|| 
|-
| [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītoli]]||skrajciems||9 (2017)||{{Coord|56|50|01|N|27|21|19|E|}}|| 
|-
| [[Zeltupe]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|56|50|14|N|27|22|19|E|}}|| 
|-
| [[Žogi (Krišjāņu pagasts)|Žogi]]||skrajciems||51 (2017)||{{Coord|56|49|07|N|27|18|21|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Kapiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|47|02|N|27|18|39|E|}}||
|-
| [[Kaupiņas]]||skrajciems||{{Coord|56|48|10|N|27|20|04|E|}}||
|}

==Kubulu pagasts==
Kubulu pagasta centrs atrodas '''[[Kubuli|Kubulos]]'''. Kubulu pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 35 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Briedīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|10|09|E|}}|| 
|-
| [[Celmene (Kubulu pagasts)|Celmene]]||skrajciems||153 (2015)||{{Coord|57|08|02|N|27|12|08|E|}}|| 
|-
| [[Celmenieki]]||skrajciems||68 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|11|28|E|}}|| 
|-
| [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|40|N|27|16|09|E|}}|| 
|-
| [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]||skrajciems||113 (2015)||{{Coord|57|09|15|N|27|13|02|E|}}|| 
|-
| [[Dvorupe]]||skrajciems||17 (2007)||{{Coord|57|13|53|N|27|14|24|E|}}|| 
|-
| [[Esmeraldova]]||skrajciems||30 (2007)||{{Coord|57|09|23|N|27|09|33|E|}}|| 
|-
| [[Ežusala]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|57|10|08|N|27|12|33|E|}}|| 
|-
| [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]]||skrajciems||84 (2007)||{{Coord|57|09|41|N|27|13|43|E|}}|| 
|-
| [[Grīvgals]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|07|46|N|27|11|04|E|}}|| 
|-
| [[Guznava]]||skrajciems||53 (2007)||{{Coord|57|09|26|N|27|15|20|E|}}|| 
|-
| [[Gobusala]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|15|21|E|}}|| 
|-
| [[Jāņusala]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|13|58|N|27|15|29|E|}}|| 
|-
| [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|10|44|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Krasnogorka (Kubulu pagasts)|Krasnogorka]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|57|08|36|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| '''[[Kubuli]]'''||vidējciems||412 (2025)||{{Coord|57|09|47|N|27|12|24|E|}}|| 
|-
| [[Kurna]]||vidējciems||32 (2025)||{{Coord|57|08|52|N|27|12|17|E|}}|| 
|-
| [[Lasinnaja]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|11|08|N|27|10|10|E|}}|| 
|-
| [[Līdumnieki (Kubulu pagasts)|Līdumnieki]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|12|26|N|27|14|26|E|}}|| 
|-
| [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|08|30|N|27|10|44|E|}}|| 
|-
| [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|11|37|N|27|14|56|E|}}|| 
|-
| [[Oļģina]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|50|N|27|14|45|E|}}|| 
|-
| [[Palnupe (Kubulu pagasts)|Palnupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|10|26|N|27|16|54|E|}}|| 
|-
| [[Paulāni]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|11|25|E|}}|| 
|-
| [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]]||skrajciems||74 (2007)||{{Coord|57|09|24|N|27|19|01|E|}}|| 
|-
| [[Pordari]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|57|07|55|N|27|08|58|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|57|N|27|13|32|E|}}|| 
|-
| [[Silaciems]]||skrajciems||24 (2007)||{{Coord|57|08|34|N|27|09|15|E|}}|| 
|-
| [[Sita (Kubulu pagasts)|Sita]]||skrajciems||34 (2007)||{{Coord|57|10|35|N|27|06|16|E|}}|| 
|-
| [[Sitas stacija]]||skrajciems||3 (2003)|| ||
|-
| [[Steķintava]]||skrajciems||52 (2007)||{{Coord|57|08|20|N|27|15|07|E|}}|| 
|-
| [[Stirnusala]]||skrajciems||17 (2007) ||{{Coord|57|10|15|N|27|10|11|E|}}|| 
|-
| [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|57|11|33|N|27|11|27|E|}}|| 
|-
| [[Tropiņi]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|09|39|N|27|08|29|E|}}|| 
|-
| [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]]||skrajciems||57 (2007)||{{Coord|57|09|04|N|27|16|22|E|}}|| 
|-
| [[Vasiļjeva (Kubulu pagasts)|Vasiļjeva]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|10|23|N|27|13|14|E|}}|| 
|-
| [[Vladimirova]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|11|22|N|27|13|33|E|}}||
|-
| [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]]||skrajciems||42 (2007)||{{Coord|57|09|05|N|27|14|44|E|}}||
|}

== Kupravas pagasts ==
Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|'''[[Kuprava]]'''||lielciems||247 (2025)||pagasta centrs
|}

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||146 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Ciertums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||110 (2025)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Lazdulejas pagasts==
Lazdulejas pagasta centrs atrodas '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciemā]]'''. Lazdulejas pagastā atrodas 35 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 30 [[skrajciems]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizupe (Lazdulejas pagasts)|Aizupe]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|03|02|N|27|28|55|E|}}|| 
|-
| [[Akmeņsala (Lazdulejas pagasts)|Akmeņsala]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|02|08|N|27|29|38|E|}}|| 
|-
| [[Avikši]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|03|34|N|27|30|00|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Brinķene]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|43|N|27|31|21|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Burtnieki (Lazdulejas pagasts)|Burtnieki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ciganova (Lazdulejas pagasts)|Ciganova]]||mazciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|13|N|27|29|02|E|}}|| 
|-
| [[Dmitrijevka (ciems)|Dmitrijevka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Dukuļeva (Lazdulejas pagasts)|Dukuļeva]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|02|25|N|27|29|31|E|}}|| 
|-
| [[Egļeva]]||mazciems||22 (2007)||{{Coord|57|02|24|N|27|30|34|E|}}|| 
|-
| '''[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]'''||vidējciems||86 (2025)||{{Coord|57|02|43|N|27|29|51|E|}}|| 
|-
| [[Fricevka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|02|57|N|27|26|33|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Griščāti]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Grīva (Lazdulejas pagasts)|Grīva]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|03|57|N|27|30|16|E|}}|| 
|-
| [[Kīļi]]||skrajciems||32 (2007)||{{Coord|57|03|38|N|27|24|40|E|}}|| 
|-
| [[Lozdova (Lazdulejas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|19|N|27|29|18|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Lukjanovka (Lazdulejas pagasts)|Lukjanovka]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|01|49|N|27|33|09|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Malnusala]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|03|16|N|27|31|00|E|}}|| 
|-
| [[Medvežovka]]||skrajciems||5 (2018) ||{{Coord|57|01|41|N|27|32|04|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Mežalauki]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Mežareja (Lazdulejas pagasts)|Mežareja]]||skrajciems|| ||{{Coord|57|03|31|N|27|28|14|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Orlova (Lazdulejas pagasts)|Orlova]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|57|01|52|N|27|28|14|E|}}|| 
|-
| [[Osinovka (Lazdulejas pagasts)|Osinovka]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Ozolova]]||skrajciems||11 (2007)|| ||
|-
| [[Ozolzīles (ciems)|Ozolzīles]]||skrajciems|| || ||daļēji izzudis
|-
| [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]]||mazciems||10 (2007)||{{Coord|57|03|56|N|27|29|50|E|}}|| 
|-
| [[Plešova (Lazdulejas pagasts)|Plešova]]||skrajciems||8 (2021)||{{Coord|57|01|54|N|27|32|23|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Pleševa (Lazdulejas pagasts)|Pleševa]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|01|49|N|27|31|38|E|}}|| 
|-
| [[Priedes (Lazdulejas pagasts)|Priedes]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|02|56|N|27|29|47|E|}}|| daļēji izzudis
|-
| [[Purlova]]||skrajciems||1 (2007)||{{Coord|57|03|27|N|27|27|38|E|}}|| 
|-
| [[Spičkova]]||skrajciems||2 (2007)||{{Coord|57|00|15|N|27|27|29|E|}}|| 
|-
| [[Stīgas]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|02|49|N|27|27|53|E|}}|| 
|-
| [[Ščeglova]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|02|17|N|27|31|53|E|}}|| 
|-
| [[Šumkova]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|57|02|19|N|27|30|58|E|}}|| 
|-
| [[Zaikova (Lazdulejas pagasts)|Zaikova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|57|02|51|N|27|30|25|E|}}|| 
|-
| [[Zirgadūbe]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|57|02|45|N|27|26|56|E|}}|| 
|-
| [[Zobukalns]]||skrajciems||3 (2007)||{{Coord|57|03|25|N|27|30|39|E|}}|| daļēji izzudis
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aleksandrovka (Lazdulejas pagasts)|Aleksandrovka]]||skrajciems||{{Coord|57|02|29|N|27|32|18|E|}}|| 
|-
| [[Klinova]]||skrajciems||{{Coord|57|00|55|N|27|28|35|E|}}||
|-
| [[Liepusala]]||skrajciems||{{Coord|57|04|09|N|27|30|37|E|}}||
|-
| [[Marjevka]]||skrajciems||{{Coord|57|04|31|N|27|30|37|E|}}||
|}

== Medņevas pagasts ==
Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 26 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)||
|-
|[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)||
|-
|[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|'''[[Semenova]]'''||vidējciems||225 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)||
|-
|[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 64 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 62 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems||26 (2007) ||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns (ciems)|Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||447 (2025)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava (ciems)|Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Susāju pagasts ==
Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) ||
|-
|[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
|[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)||
|-
|[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē
|-
|[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)||
|-
|[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| 
|-
|[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)||
|-
|[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis 
|-
|[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)||
|-
|[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis
|-
|[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| 
|-
|[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)||
|-
|[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)||
|-
|[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)||
|-
|[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)||
|-
|[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)||
|-
|[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)||
|}

== Šķilbēnu pagasts ==
Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 63 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 6 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)||
|-
|[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)||
|-
|[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)||
|-
|[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)||
|-
|[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)||
|-
|[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)||
|-
|[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)||
|-
|[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)||
|-
|[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)||
|-
|[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Kudrova (Šķilbēnu pagasts)|Kudrova]]||mazciems|| || daļēji izzudis
|-
|[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)||daļēji izzudis
|-
|[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)||
|-
|[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|'''[[Rekova]]'''||vidējciems||161 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)||
|-
|[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)||
|-
|[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Šķilbani]]||vidējciems||169 (2025)||
|-
|[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)||
|-
|[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||93 (2025)||
|-
|[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)||
|-
|[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)||
|-
|[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Tilžas pagasts==
Tilžas pagasta centrs atrodas '''[[Tilža|Tilžā]]'''. Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Akmeņrūči]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|55|06|N|27|22|01|E|}}|| 
|-
| [[Baltiņi (Tilžas pagasts)|Baltiņi]]||skrajciems||47 (2007)||{{Coord|56|54|05|N|27|23|28|E|}}|| 
|-
| [[Barbāni]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|56|51|48|N|27|20|47|E|}}|| 
|-
| [[Degumnieki (Tilžas pagasts)|Degumnieki]]||skrajciems||18 (2007)||{{Coord|56|54|33|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Dievžeikari]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|54|20|N|27|24|49|E|}}|| 
|-
| [[Eglīši]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|52|44|N|27|17|01|E|}}|| 
|-
| [[Jaujas (Tilžas pagasts)|Jaujas]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|28|N|27|21|09|E|}}|| 
|-
| [[Kadiševa]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|24|N|27|26|32|E|}}|| 
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|54|46|N|27|17|07|E|}}|| 
|-
| [[Kļavusala (Tilžas pagasts)|Kļavusala]]||skrajciems||21 (2007)||{{Coord|56|56|06|N|27|24|46|E|}}|| 
|-
| [[Kāpessils]]||skrajciems||36 (2007)||{{Coord|56|51|50|N|27|24|25|E|}}|| 
|-
| [[Kuģenieki]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|52|11|N|27|23|23|E|}}||
|-
| [[Mežarijas]]||skrajciems||22 (2015)||{{Coord|56|55|07|N|27|22|36|E|}}|| 
|-
| [[Mēneši (Tilžas pagasts)|Mēneši]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|51|18|N|27|21|52|E|}}|| 
|-
| [[Petrovka (Tilžas pagasts)|Petrovka]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|52|58|N|27|16|55|E|}}|| 
|-
| [[Raicene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|54|59|N|27|25|45|E|}}|| 
|-
| [[Roditeļi]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|56|33|N|27|26|06|E|}}|| 
|-
| [[Rutkova]]||skrajciems||12 (2007)||{{Coord|56|53|58|N|27|19|49|E|}}|| 
|-
| [[Robežnieki (Tilžas pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||10 (2007)||{{Coord|56|51|40|N|27|25|13|E|}}|| 
|-
| [[Siliņi (Tilžas pagasts)|Siliņi]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|51|34|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Siltene]]||skrajciems||25 (2007)||{{Coord|56|53|06|N|27|18|58|E|}}|| 
|-
| [[Spirģi]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|56|54|38|N|27|19|25|E|}}|| 
|-
| [[Stangas]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|52|42|N|27|22|53|E|}}|| 
|-
| '''[[Tilža]]'''||lielciems||527 (2025)||{{Coord|56|54|12|N|27|21|57|E|}}|| 
|-
| [[Toki]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|56|53|49|N|27|15|28|E|}}|| 
|-
| [[Ūdrene]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|56|55|34|N|27|24|57|E|}}|| 
|-
| [[Vindava (Tilžas pagasts)|Vindava]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|56|53|54|N|27|16|30|E|}}|| 
|-
| [[Zvaigznes (Tilžas pagasts)|Zvaigznes]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|53|14|N|27|20|43|E|}}|| 
|}

=== Izzuduši ciemi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Doņikova (Tilžas pagasts)|Doņikova]]||skrajciems||{{Coord|56|53|59|N|27|28|35|E|}}||
|}

==Vectilžas pagasts==
Vectilžas pagasta centrs atrodas '''[[Vectilža|Vectilžā]]'''. Vectilžas pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 2 [[mazciems|mazciemi]] un 11 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Auška]]||mazciems||11 (2007)||{{Coord|57|01|18|N|27|19|52|E|}}|| 
|-
| [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]]||skrajciems||28 (2007)||{{Coord|56|55|59|N|27|20|53|E|}}|| 
|-
| [[Doburūcis]]||skrajciems||8 (2007)||{{Coord|57|01|28|N|27|21|31|E|}}|| 
|-
| [[Gaileiši (Victilžas pagasts)|Gailīši]]||mazciems||2 (2007)||{{Coord|56|57|56|N|27|15|44|E|}}|| 
|-
| [[Grūznis]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|56|59|02|N|27|17|11|E|}}|| 
|-
| [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]]||skrajciems||65 (2007)||{{Coord|56|58|58|N|27|25|18|E|}}|| 
|-
| [[Lutenāni]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|56|59|06|N|27|26|34|E|}}|| 
|-
| [[Ranguči]]||skrajciems||4 (2007)||{{Coord|56|57|11|N|27|19|33|E|}}|| 
|-
| [[Sāvāni]]||skrajciems||23 (2007)||{{Coord|56|57|39|N|27|20|29|E|}}|| 
|-
| [[Sudarbe]]||vidējciems||50 (2025)||{{Coord|57|00|13|N|27|19|04|E|}}|| 
|-
| [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|56|57|28|N|27|23|19|E|}}|| 
|-
| '''[[Vectilža]]'''||vidējciems||153 (2025)||{{Coord|56|57|45|N|27|24|06|E|}}|| 
|-
| [[Vilkarūcis]]||skrajciems||7 (2007)||{{Coord|56|59|18|N|27|17|58|E|}}|| 
|-
| [[Vuškusala]]||skrajciems||20 (2007)||{{Coord|56|59|15|N|27|20|21|E|}}|| 
|}

== Vecumu pagasts ==
Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 28 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||141 (2025)||pagasta centrs
|-
|[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)||
|-
|[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)||
|-
|[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)||
|-
|[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
|[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)||
|-
|[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)||
|-
|[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)||
|-
|[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)||
|-
|[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)||
|-
|[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)||
|-
|[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)||
|-
|[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)||
|-
|[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)||
|-
|[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||39 (2025)||
|-
|[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)||
|}

==Vīksnas pagasts==
Vīksnas pagasta centrs atrodas '''[[Vīksna|Vīksnā]]'''. Vīksnas pagastā atrodas 30 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], un 29 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Koordinātas || Piezīmes 
|-
| [[Aizezere (Vīksnes pagasts)|Aizezere]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|14|16|N|27|23|21|E|}}|| 
|-
| [[Annasbirzs]]||skrajciems||50 (2007)||{{Coord|57|11|19|N|27|18|47|E|}}|| 
|-
| [[Apšukalns (Vīksnas pagasts)|Apšukalns]]||skrajciems||5 (2007)||{{Coord|57|13|16|N|27|21|08|E|}}|| 
|-
| [[Ašusils]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|27|N|27|29|43|E|}}|| 
|-
| [[Augstābirzs]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|21|27|E|}}|| 
|-
| [[Berezņaks]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|12|05|N|27|20|06|E|}}|| 
|-
| [[Čāgas]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|10|30|N|27|22|02|E|}}|| 
|-
| [[Dampadruva]]||skrajciems||22 (2007)||{{Coord|57|14|44|N|27|19|34|E|}}|| 
|-
| [[Derdziņi]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|14|01|N|27|17|25|E|}}|| 
|-
| [[Dubudeksnis]]||skrajciems||26 (2007)||{{Coord|57|14|43|N|27|27|55|E|}}|| 
|-
| [[Egļukalns (Vīksnes pagasts)|Egļukalns]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|01|N|27|20|39|E|}}|| 
|-
| [[Georgijeva]]||skrajciems||35 (2007)||{{Coord|57|12|45|N|27|16|58|E|}}|| 
|-
| [[Jūdiņi]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|14|52|N|27|25|53|E|}}||  
|-
| [[Kačupe]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|14|36|N|27|22|54|E|}}|| 
|-
| [[Kuprava (Vīksnas pagasts)|Kuprava]]||skrajciems||31 (2007)||{{Coord|57|13|54|N|27|27|45|E|}}|| 
|-
| [[Lauzas]]||skrajciems||9 (2002)||{{Coord|57|11|35|N|27|23|32|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava]]||skrajciems||39 (2007)||{{Coord|57|14|58|N|27|28|46|E|}}|| 
|-
| [[Makšinava Strauti]]||skrajciems||19 (2007)||{{Coord|57|15|15|N|27|28|44|E|}}|| 
|-
| [[Mežārija]]||skrajciems||14 (2007)||{{Coord|57|13|02|N|27|26|45|E|}}|| 
|-
| [[Miezāji (Vīksnas pagasts)|Miezāji]]||skrajciems||38 (2007)||{{Coord|57|12|11|N|27|24|53|E|}}|| 
|-
| [[Oknupe]]||skrajciems||11 (2007)||{{Coord|57|13|21|N|27|24|27|E|}}|| 
|-
| [[Pakalnieši (Vīksnas pagasts)|Pakalnieši]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|15|05|N|27|22|48|E|}}|| 
|-
| [[Pokuļeva]]||skrajciems||26 (2007) ||{{Coord|57|12|34|N|27|25|49|E|}}|| 
|-
| [[Rimši (Vīksnas pagasts)|Rimši]]||skrajciems||9 (2007)||{{Coord|57|11|32|N|27|22|42|E|}}|| 
|-
| [[Smiltene (Vīksnas pagasts)|Smiltene]]||skrajciems||6 (2007)||{{Coord|57|11|58|N|27|24|14|E|}}|| 
|-
| [[Sprogas]]||skrajciems||45 (2007)||{{Coord|57|14|07|N|27|20|59|E|}}|| 
|-
| [[Strauti (Vīksnas pagasts)|Strauti]]||skrajciems||90 (2007)||{{Coord|57|18|19|N|27|28|30|E|}}|| 
|-
| [[Valentinova]]||skrajciems||13 (2007)||{{Coord|57|12|16|N|27|17|27|E|}}|| 
|-
| '''[[Vīksna]]'''||vidējciems||200 (2025)||{{Coord|57|12|49|N|27|19|07|E|}}|| 
|-
| [[Zaļmežnīki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||16 (2007)||{{Coord|57|10|52|N|27|23|09|E|}}|| 
|}

== Žīguru pagasts ==
Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 9 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes
|-
|[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)||
|-
|[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)||
|-
|[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)||daļēji izzudis
|-
|[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis
|-
|[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)||
|-
|[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)||
|-
|[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)||
|-
|[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv
|-
|[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
|'''[[Žīguri]]'''||lielciems||501 (2025)||pagasta centrs
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Balvu novads]]</text>
      <sha1>my6vb04xbqv3wjogzbxnbeesd5xg0av</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rugāju novada ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246858</id>
    <revision>
      <id>4525702</id>
      <parentid>3385228</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaišu precizējumi......</comment>
      <origin>4525702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7711" sha1="p3iy1u2mxteeuhogs2klyibfho6a2pw" xml:space="preserve">[[Attēls:LVA Rugāju novads COA.png|100px|thumbnail|right|Rugāju novada ģerbonis]]
Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Rugāju novads|Rugāju novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;. Rugāju novads sastāv no [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]] un [[Rugāju pagasts|Rugāju]] pagastiem. Rugāju novadā kopā atrodas 117 ciemi (111 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši).

* '''Lazdukalna pagastā''' atrodas 49 ciemi (46 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciemi ir daļēji uzzuduši).
* '''Rugāju pagastā''' atrodas 68 ciemi (65 ciemi pašlaik pastāv, bet 3 ciems ir daļēji izzudis).

Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. 

==Lazdukalna pagasts==
Lazdukalna pagasta centrs atrodas '''[[Benislava|Benislavā]]'''. Lazdukalna pagastā atrodas 49 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 47 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aiztiļte]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Bankova]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| '''[[Benislava]]'''||vidējciems||141 (2018)||pagasta centrs
|-
| [[Ciertums]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Dreimanova]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Drudži]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dundinīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Garīsili]]||skrajciems||7 (2007) ||
|-
| [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]||skrajciems||9 (2007)||
|-
| [[Kapūne]]||skrajciems||52 (2007)||	
|-
| [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]||skrajciems||17 (2007)||''Lozdukolns''
|-
| [[Lekste]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Lielie Meroni]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Līkneite]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Līpori]]||skrajciems||108 (2007)||
|-
| [[Ļesņicova]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mastareiga]]||skrajciems||25 (2007)||
|-
| [[Mazie Meroni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Obulderi]]||skrajciems||3 (2007)||
|-
| [[Pabriki]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Palnupe]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Papūrne]]||skrajciems||29 (2007)||
|-
| [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Piļskolni]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Piļsnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Polokori]]||skrajciems||23 (2007)||
|-
| [[Pričauni]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Primenes]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]||skrajciems||18 (2007)||
|-
| [[Rūbāni]]||skrajciems||61 (2007)||	
|-
| [[Rūzinīki]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Saipetnīki]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Skubinova]]||skrajciems|| ||
|-
| [[Skujetnieki]]||vidējciems||128 (2018)||
|-
| [[Slaveiti]]||skrajciems||37 (2007)||
|-
| [[Stiernīki]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Stongas]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnes]]||skrajciems||17 (2007)||
|-
| [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Veiksninīki]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Vidussola]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]||skrajciems||4 (2007)||	
|-
| [[Zirgusola]]||skrajciems||7 (2007)||
|}

==Rugāju pagasts==
Rugāju pagasta centrs atrodas '''[[Rugāji|Rugājos]]'''. Rugāju pagastā atrodas 68 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 66 [[skrajciems|skrajciemi]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes 
|-
| [[Aizstirne]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Aleksandropole (Rugāju pagasts)|Aleksandropole]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Anengofa]]||skrajciems||24 (2007)||
|-
| [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]||skrajciems||46 (2007)||
|-
| [[Bērzuleja]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Biškāni]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Bolupnīki]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Capurnīki]]||skrajciems||7 (2007)||
|-
| [[Cūkusola]]||skrajciems||41 (2007)||
|-
| [[Čušļi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Daudzine]]||skrajciems||31 (2007)||
|-
| [[Daugasne]]||skrajciems||30 (2007)||
|-
| [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]||skrajciems||3 (2007)||daļēji izzudis
|-
| [[Drebēji]]||skrajciems||14 (2007)||
|-
| [[Dubļukolns]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Dzīstnīki]]||skrajciems||6 (2007)||
|-
| [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]||skrajciems||34 (2007)||
|-
| [[Forsteja]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Gaiļakalns]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Griestiņi]]||skrajciems||28 (2007)||
|-
| [[Grūzīši]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Ilganči]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Kačeva]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Kaņepiene]]||skrajciems|| ||
|-
| [[Kaņepsala]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Keibinieki]]||skrajciems||21 (2007)||	
|-
| [[Kozupe (ciems)|Kozupe]]||skrajciems||38 (2007)||
|-
| [[Krampenes]]||skrajciems||33 (2007)||
|-
| [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]||skrajciems||20 (2007)||
|-
| [[Lapubirze]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Lāptava]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Liepukalns (ciems)|Liepukalns]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Lūkusala]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| [[Melnlīdumi]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Melnsala]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis
|-
| [[Mazezeriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Mazpokrata]]||skrajciems||10 (2007)||
|-
| [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]||skrajciems||62 (2007)||
|-
| [[Mieriņi]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]||skrajciems||16 (2007)||
|-
| [[Niedrumala]]||skrajciems||12 (2007)||
|-
| [[Oparnieki]]||skrajciems||19 (2007)||
|-
| [[Pērtupe]]||skrajciems||6 (2008)||
|-
| [[Pliksna]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Pokrata]]||skrajciems||49 (2007)||
|-
| [[Riekstusala]]||skrajciems||22 (2007)||
|-
| [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]||skrajciems||2 (2007)||
|-
| '''[[Rugāji]]'''||lielciems||585 (2015)||pagasta centrs
|-
| [[Sebeži]]||skrajciems||1 (2007)||
|-
| [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]||skrajciems||26 (2007)||
|-
| [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]||skrajciems||7 (2007)||	
|-
| [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]||skrajciems||50 (2007)||
|-
| [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Strazdiņi]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]||skrajciems||8 (2007)||
|-
| [[Tikaiņi]]||vidējciems||124 (2007)||
|-
| [[Upatnieki]]||skrajciems||15 (2007)||
|-
| [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]||skrajciems||5 (2007)||
|-
| [[Vilkava (ciems)|Vilkava]]||skrajciems||11 (2007)||
|-
| [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]||skrajciems||21 (2007)||
|-
| [[Zaļāsala]]||skrajciems||4 (2007)||
|-
| [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]||skrajciems||13 (2007)||
|-
| [[Žeivenieki]]||skrajciems||17 (2007)||
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ciemu uzskaitījums}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Rugāju novada ciemi| ]]
[[Kategorija:Rugāju novads]]</text>
      <sha1>p3iy1u2mxteeuhogs2klyibfho6a2pw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Hartmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249037</id>
    <revision>
      <id>4525559</id>
      <parentid>4525356</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:02:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-50820-17|~2026-50820-17]] ([[User talk:~2026-50820-17|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4525356 Atsaucētā informācija nosauc par dzimšanas vietu Lutriņus. Ja ir citāda, dodiet atsauci un tad būs divas pilnvērtīgas versijas.</comment>
      <origin>4525559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2761" sha1="nl2vd8iadd4y7u4d438qa3fjz2e4xyw" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|šahistu|Hartmanis|Hartmanis}}
{{Personas infokaste
|          vārds = Alfrēds Hartmanis
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1881
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Lutriņi|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1927
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 27
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Alfrēds Hartmanis''' ({{dat|1881|11|1|N}}, [[Lutriņi]] - {{dat|1927|7|27|N}}, [[Rīga]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=163511|title=The chess games of Alfreds Hartmanis|website=www.chessgames.com|access-date=2026-07-20}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvija]]s [[šahs|šahists]]. Baltijas meistars šahā (1913).

== Biogrāfija ==
1900. gadā kļuvis par Rīgas šaha kluba biedru. 1910. gadā piedalījies spēcīgā šaha turnīrā [[Varšava|Varšavā]], kurā uzvarējis [[Akiba Rubinšteins]]. Hartmanis ieguvis 9 punktus no 15.&lt;ref&gt;[http://www.edochess.ca/tournaments/t1329.html Warsaw 1910]&lt;/ref&gt; 1912. gadā Viskrievijas meistaru turnīrā [[Viļņa|Viļņā]] ieguvis 10½ punktus no 19.
&lt;ref&gt;[http://www.edochess.ca/tournaments/t1764.html Vilnius 1912]&lt;/ref&gt; 1913. gadā guvis lielāko panākumu savā šahista karjerā, ar 11½ no 14 punktiem uzvarot [[6. Baltijas Šaha savienības kongress|Baltijas VI šaha kongresā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aktīvi iesaistījies Latvijas šaha dzīves atjaunotnē, gūstot arī labus rezultātus turnīros. Piedalījies [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1924. gada Latvijas šaha čempionātā]], kur palicis aiz [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]] un [[Kārlis Bētiņš|Kārļa Bētiņa]] 4. vietā. [[1926. gada Latvijas šaha čempionāts|1926. gada Latvijas šaha čempionātā]] aiz Apšenieka, [[Teodors Bergs|Teodora Berga]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] un [[Augusts Strautmanis|Augusta Strautmaņa]] palicis 5. vietā.
Ilgus gadus strādājis par mājskolotāju, bet 1920. gados kalpojis kā akcīzes ierēdnis.

== Literatūra ==
* Nekrologs laikrakstā «Latvis», 05.08.1927.
* I. Blaus &quot;...Ļoti simpātisks pretinieks&quot;. Šahs 21/1981 14-15. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chess-db = 8000004812 }}

{{DEFAULTSORT:Hartmanis, Alfreds}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1927. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>nl2vd8iadd4y7u4d438qa3fjz2e4xyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>810. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252149</id>
    <revision>
      <id>4525451</id>
      <parentid>4482593</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="949" sha1="gq0q1v7wv7639ikwecomnlpa5dv8yru" xml:space="preserve">{{Gads|810}}
{{Gads citos kalendāros|810}}
'''810. gads''' ({{Rom sk gadam|810}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
=== Nezināms datums ===
* [[Bulgāri]] regulāri uzbruka [[Avāri (senie)|avāri]]em.
* [[Dāņi|Dāņu]] vikingi uzbruka [[Frīzlande]]i un [[Ziemeļfrīzu salas|Ziemeļfrīzu salām]].
* [[Ovjedo]] kļuva par [[Astūrijas Karaliste]]s galvaspilsētu.
* [[Andželo Partesipacio]] kļuva par [[Venēcija]]s dodžu. Vēlāk viņš aizsāka Venēcijas atdalīšanos no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijas.

&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;

== Dzimuši ==
* [[27. jūlijs]] — [[Sjuaņdzuns]], Tanu dinastijas imperators (miris 859. gadā)

== Miruši ==
* [[8. jūlijs]] — [[Pipins]], Kārļa Lielā dēls, lombardiešu karalis


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:810. gads| ]]</text>
      <sha1>gq0q1v7wv7639ikwecomnlpa5dv8yru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>893. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261373</id>
    <revision>
      <id>4525484</id>
      <parentid>4491960</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:49:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="523" sha1="ob78ki8x69wugj4h4aeqmqhp83reuyk" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|893}}
{{Gads citos kalendāros|893}}
'''893. gads''' ({{Rom sk gadam|893}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* Par [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmās Bulgārijas cariste]]s valdnieku kļuva [[Simeons I]]. 
* Rakstiskajos avotos pirmo reizi pieminēta [[Nīderlande]]s pilsēta [[Arnema]].

== Dzimuši ==
* [[Luijs IV]], Austrumfranku karalis (miris [[911]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:893. gads| ]]</text>
      <sha1>ob78ki8x69wugj4h4aeqmqhp83reuyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>866. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264373</id>
    <revision>
      <id>4525476</id>
      <parentid>4481397</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="458" sha1="ovdrp5vvak21yp0wttz6l36h90guguc" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|866}}
{{Gads citos kalendāros|866}}
'''866. gads''' ({{Rom sk gadam|866}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* Par [[Astūrijas Karaliste]]s karali no Peresu dinastijas kļuva [[Alfonso III Lielais]].

== Dzimuši ==
* [[Lauva VI]], [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators (miris [[912]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:866. gads| ]]</text>
      <sha1>ovdrp5vvak21yp0wttz6l36h90guguc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>860. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264383</id>
    <revision>
      <id>4525473</id>
      <parentid>4481390</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="702" sha1="8kgr651vdyjv7cad9cdow9wl3d7qxcb" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|860}}
{{Gads citos kalendāros|860}}
'''860. gads''' ({{Rom sk gadam|860}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* Saskaņā ar [[Krievijas vēsture|senāko krievu hroniku]], varjags vārdā [[Ruriks]] tika ievēlēts par Novgorodas valdnieku, bet viņa pēcteči devās uz dienvidiem un paplašināja savu ietekmi līdz pat [[Kijiva]]i, kas agrāk atradās hazāru valdījumā.
* Haralds I kļuva par [[Norvēģija]]s karali.

== Dzimuši ==
* [[Rollo]], [[Vikingi|vikings]] un pirmais [[Normandijas hercogi|Normandijas hercogs]] (miris [[932]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:860. gads| ]]</text>
      <sha1>8kgr651vdyjv7cad9cdow9wl3d7qxcb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>813. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269970</id>
    <revision>
      <id>4525453</id>
      <parentid>4482576</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="748" sha1="mlqktdyjl4j60uef38grpuis4a1fmu9" xml:space="preserve">{{Gads|813}}
{{Gads citos kalendāros|813}}
'''813. gads''' ({{Rom sk gadam|813}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[Luijs Dievbijīgais]] kļuva par [[Franki|franku]] karali un [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatoru]];
* [[Pirmā Bulgārijas cariste|Bulgāru]] hans Krums aplenca [[Edirne|Edirni]].
&lt;gallery&gt;
Europe 814.png|Eiropas karte ap 814. ɡadu
&lt;/gallery&gt;

== Miruši ==
* [[Abū Nuvāss]] (''Abū Nuwās''), ievērojams [[dzejnieks]], kas dzīvoja [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] pastāvēšanas laikā, kad valdīja kalifs [[Hārūns ar Rašīds]] (dzimis [[747]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:813. gads| ]]</text>
      <sha1>mlqktdyjl4j60uef38grpuis4a1fmu9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>811. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269973</id>
    <revision>
      <id>4525452</id>
      <parentid>4482594</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:53:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="891" sha1="5zen4ykllu8d217748bzpbyuq4r1vf7" xml:space="preserve">{{Gads|811}}
{{Gads citos kalendāros|811}}
'''811. gads''' ({{Rom sk gadam|811}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
* [[26. jūlijs]] - [[Pliskas kauja]], [[Pirmā Bulgārijas cariste]] [[Krums|Kruma]] vadībā sakāva valstī iebrukušo [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] karaspēku [[Nikifors I|Nikifora I]] vadībā.
* Parakstīts miera līgums starp [[franki]]em un dāņiem, kas noteica, ka Eidere kalpos kā robeža starp Franku impēriju un dāņu apdzīvotajām teritorijām.
* Ievēlēts pirmais [[Venēcija]]s dodžs Andželo Partesipacio, kas veikli izmantoja formālo Bizantijas pakļautību, lai pretotos pieaugošajam franku spiedienam.

&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:811. gads| ]]</text>
      <sha1>5zen4ykllu8d217748bzpbyuq4r1vf7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>809. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269974</id>
    <revision>
      <id>4525449</id>
      <parentid>4482592</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="759" sha1="9zx2y64lbuz3rnoi7ti9j6ydyr2iu7h" xml:space="preserve">{{Gads|809}}
{{Gads citos kalendāros|809}}
'''809. gads''' ({{Rom sk gadam|809}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* [[Pirmā Bulgāru cariste]] ieņēma [[Sofija|Sofiju]] un pārdēvēja to par Sredecu.
* Pēc [[Abāsīdu impērija]]s galma pārcelšanās atpakaļ uz [[Bagdāde|Bagdādi]] [[Raka]] kļuva par Abāsīdu impērijas rietumu daļas galvaspilsētu.
&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;

== Miruši ==
* [[Hārūns ar Rašīds]] (''هارون الرشيد''), piektais un visslavenākais [[Abāsīdu dinastija]]s [[kalifs]] (dzimis [[763]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:809. gads| ]]</text>
      <sha1>9zx2y64lbuz3rnoi7ti9j6ydyr2iu7h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>808. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269977</id>
    <revision>
      <id>4525448</id>
      <parentid>4482591</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:51:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="659" sha1="0v2pbvwji0vbybewjahcp8dttzwxe5z" xml:space="preserve">{{Gads|808}}
{{Gads citos kalendāros|808}}
'''808. gads''' ({{Rom sk gadam|808}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* Pirmie rakstītie avoti vēsta, ka šajā gadā ir uzsākta [[Danevirke]]s militārās celtnes būvniecība, un to sāka būvēt dāņu karalis Godfreids.
* Par jauno [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] galvaspilsētu kļuva Irākas pilsēta Samara, nomainot veco galvaspilsētu [[Bagdāde|Bagdādi]].
&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:808. gads| ]]</text>
      <sha1>0v2pbvwji0vbybewjahcp8dttzwxe5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>807. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269983</id>
    <revision>
      <id>4525446</id>
      <parentid>4482589</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:50:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="434" sha1="fup2m5xayqvb2qej4xxst10o6npzh85" xml:space="preserve">{{Gads|807}}
{{Gads citos kalendāros|807}}
'''807. gads''' ({{Rom sk gadam|807}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[Eiropa|Eiropā]] pirmo reizi datēšanas vēsturē novēroti saules plankumi.
&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:807. gads| ]]</text>
      <sha1>fup2m5xayqvb2qej4xxst10o6npzh85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>806. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270070</id>
    <revision>
      <id>4525445</id>
      <parentid>4482588</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="630" sha1="946acupzkztreyxva90yaht3dz9zrk0" xml:space="preserve">{{Gads|806}}
{{Gads citos kalendāros|806}}
'''806. gads''' ({{Rom sk gadam|806}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[Kārlis Lielais]] sadalīja [[Karolingu dinastija]]s impēriju starp dēliem: [[Luijs Dievbijīgais|Luijs]] kļuva par [[Akvitānija]]s un [[Burgundija]]s karali, Pipins par [[Itālija]]s un [[Vācija]]s karali, bet Kārlis par Neistrijas, Austrazijas un Vācijas karali.
&lt;gallery&gt;
Empire carolingien 806.png|Kārļa Lielā dēliem sadalītā impērija
&lt;/gallery&gt;


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:806. gads| ]]</text>
      <sha1>946acupzkztreyxva90yaht3dz9zrk0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaharovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>285833</id>
    <revision>
      <id>4525636</id>
      <parentid>4398273</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ skatīt arī.....</comment>
      <origin>4525636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="669" sha1="l0yc2u9v92wl6b50hrc2adc4vb9ak1l" xml:space="preserve">'''Zaharovs''' ({{val|ru|Заха́ров}}); sieviešu dzimtē [[Zaharova]] (''Заха́рова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* Jakovs Zaharovs:
** [[Jakovs Zaharovs (ķīmiķis)|Jakovs Zaharovs]] (''Яков Захаров''; 1765—1836) — krievu ķīmiķis;
** [[Jakovs Zaharovs (pedagogs)|Jakovs Zaharovs]] (''Яков Захаров''; 1859—1920) — krievu pedagogs un politiķis;
* [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''; 1933—2019) — padomju/krievu teātra un kino režisors, scenārists.

== Skatīt arī ==
* [[Zahārovs]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>l0yc2u9v92wl6b50hrc2adc4vb9ak1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4525605</id>
      <parentid>4525283</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T02:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4525605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165490" sha1="at1x6njv8kofoxj1xop7iqpyk7na5eo" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
|2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt;}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
|2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
|2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
|2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
|2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
|2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
|2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt;}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
|2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
|2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
|2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
|2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
|2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
|2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
|2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
|2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
|2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
|2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
|2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
|2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
|2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
|2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
|2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
|2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}}
* ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
|2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
|2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
|2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt;}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
|2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
|2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
|2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
|2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
|2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
|2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
|2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
|2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
|2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
|2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
|2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot; [[1927. gads|1927. gadā]]?
|2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}}
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
|2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
|2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
|2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
|2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''?
|2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
|2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
|2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;}}?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
|2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
|2026-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[bidē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
|2026-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
|2026-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]}}
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
|2026-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievi ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss trāpījuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
|2026-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
|2026-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
|2026-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
|2026-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[spožā klintene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
|2026-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>at1x6njv8kofoxj1xop7iqpyk7na5eo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seitz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>296394</id>
    <redirect title="Zeics" />
    <revision>
      <id>4525651</id>
      <parentid>2419727</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Kārlis Zeics]] uz [[Zeics]]</comment>
      <origin>4525651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="c0z7m5lvqjbpgjx1lggp0uq4t8g6t95" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zeics]]</text>
      <sha1>c0z7m5lvqjbpgjx1lggp0uq4t8g6t95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Dobelis (futbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302531</id>
    <revision>
      <id>4525459</id>
      <parentid>4316558</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pirags pārvietoja lapu [[Jānis Dobelis]] uz [[Jānis Dobelis (futbolists)]]</comment>
      <origin>4316558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2554" sha1="imud0ep2lb0f0fz6307evrqd538h8au" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
|image =
| name = Jānis Dobelis
|birth_date = {{dat|1911|1|2}}
|birth_place = Liepāja
|death_date = {{miršanas datums un vecums|1999|2|13|1911|1|2}}
|years1 = 1934—1936
|clubs1 = FK Olimpija
|years2 = 1937—1940
|clubs2 = RFK
|nationalyears1 = 1937
|nationalteam1 = Latvija
}}
'''Jānis Dobelis''' (dzimis {{dat|1911|1|2}}, miris {{dat|1999|2|13}}) bija [[Latvija]]s [[futbolists]], [[treneris]] un [[tiesnesis (sports)|tiesnesis]]. Dobelis aizvadīja 426 reģistrētas futbola spēles.

No 1934. gada līdz 1936. gadam Dobelis spēlēja [[Olimpija Liepāja|Liepājas FK Olimpija]], [[1936. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1936. gadā]] kļūstot par Latvijas futbola čempionu. 1937. gadā Dobelis pārgāja uz [[Rīgas Futbolklubs|RFK]],&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/futbols-pilseta-rigas-futbola-kluba-vesture.d?id=22179522 Delfi.lv raksts par RFK]&lt;/ref&gt; kura sastāvā 1937. gadā izcīnīja pirmo [[1937. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Jānis Dobelis ir spēlējis Latvijas valstsvienības sastāvā.&lt;ref&gt;[http://eu-football.info/_player.php?id=4820 Informācija par Jāni Dobeli eu-football.info]&lt;/ref&gt; No 1945. līdz 1949. gadam Dobelis trenēja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] futbola un hokeja klubus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lhf.lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron |title=Grāmatas &quot;Melnās ripas bruņinieki&quot; elektroniskā versija |access-date={{dat|2015|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315141431/http://www.lhf.lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron |archivedate={{dat|2016|03|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eliteprospects.com/staff.php?staff=1677 Eliteprospects.com profils]&lt;/ref&gt; 1949. gadā Jānis Dobelis, viens no pirmajiem trijiem Latvijas futbolistiem, kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] sporta meistaru. Dobelis bija [[Latvijas PSR]] republikas kategorijas futbola tiesnesis.

== Ģimene ==
J. Dobelis bija precējies ar Antoniju Dobeli (dz. Barkāni) un viņu ģimenē uzauguši divi dēli — [[Juris Dobelis]] un Andrejs Dobelis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1999. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas futbola tiesneši]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>imud0ep2lb0f0fz6307evrqd538h8au</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>304813</id>
    <revision>
      <id>4525686</id>
      <parentid>3649068</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4525686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1610" sha1="p3515ijr47cmnqrpq7ri11lwjfbp1xm" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Lazdukalna pagasta ciemi
|title = [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Aiztiļte]]
* [[Aizupe (Lazdukalna pagasts)|Aizupe]]
* [[Bankova]]
* '''[[Benislava]]'''
* [[Ciertums]]
* [[Dreimanova]]
* [[Drudži]]
* [[Dundinīki]]
* [[Egļusala (Lazdukalna pagasts)|Egļusala]]
* ''[[Gaileiši (Lazdukalna pagasts)|Gaileiši]]''
* [[Garīsili]]
* [[Jurīši (Lazdukalna pagasts)|Jurīši]]
* [[Kapūne]]
* [[Lazdukalns (Lazdukalna pagasts)|Lazdukalns]]
* [[Lekste]]
* [[Lielie Meroni]]
* [[Līkneite]]
* [[Līpori]]
* [[Ļesņicova]]
* [[Mastareiga]]
* [[Mazie Meroni]]
* [[Obulderi]]
* [[Pabriki]]
* [[Palnupe]]
* [[Papūrne]]
* [[Patmaļnīki (Lazdukalna pagasts)|Patmaļnīki]]
* ''[[Piļskolni]]''
* [[Piļsnīki]]
* [[Polokori]]
* [[Pričauni]]
* [[Primenes]]
* [[Pūdnīki (Lazdukalna pagasts)|Pūdnīki]]
* [[Rūbāni]]
* [[Rūzinīki]]
* [[Saipetnīki]]
* [[Silinīki (Lazdukalna pagasts)|Silinīki]]
* [[Skubinova]]
* [[Skujetnieki]]
* [[Slaveiti]]
* [[Stiernīki]]
* [[Stongas]]
* [[Tutini (Lazdukalna pagasts)|Tutini]]
* [[Ūsa (Lazdukalna pagasts)|Ūsa]]
* [[Ūzuļnes]]
* [[Ūzuļnīki (Lazdukalna pagasts)|Ūzuļnīki]]
* [[Veiksninīki]]
* [[Vidussola]]
* [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]]
* [[Zirgusola]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Lazdukalna pagasts]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Balvu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p3515ijr47cmnqrpq7ri11lwjfbp1xm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rugāju pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>305019</id>
    <revision>
      <id>4525700</id>
      <parentid>4079985</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:02:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4525700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2137" sha1="mrp859888jphhziazyeyydz4w7rnll2" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name=Rugāju pagasta ciemi
|title=[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[File:LVA Rugāju pagasts COA.png|14px]]
|list1=
* [[Aizstirne]]
* [[Aleksandropole (Rugāju pagasts)|Aleksandropole]]
* [[Anengofa]]
* [[Baldones (Rugāju pagasts)|Baldones]]
* ''[[Bērzuleja]]''
* [[Biškāni]]
* [[Bolupnīki]]
* [[Capurnīki]]
* [[Cūkusola]]
* [[Čušļi]]
* [[Daudzine]]
* [[Daugasne]]
* [[Dekšņi (Rugāju pagasts)|Dekšņi]]
* ''[[Dobenieki (Rugāju pagasts)|Dobenieki]]''
* [[Drebēji]]
* [[Dubļukolns]]
* [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupe]]
* [[Dzeņi (Rugāju pagasts)|Dzeņi]]
* [[Dzīstnīki]]
* [[Egļusala (Rugāju pagasts)|Egļusala]]
* [[Forsteja]]
* [[Gaiļakalns]]
* [[Grīstiņi]]
* [[Grūzīši]]
* [[Ilganči]]
* [[Kaņepīne]]
* [[Kaņepsola]]
* [[Keibinīki (Rugāju pagasts)|Keibinīki]]
* [[Kozupe (Rugāju pagasts)|Kozupe]]
* [[Krampenes]]
* [[Kraukļova (Rugāju pagasts)|Kraukļova]]
* [[Lapubirze]]
* [[Lāptava]]
* [[Liepukalns (ciems)|Liepukalns]]
* [[Līvāni (Rugāju pagasts)|Līvāni]]
* ''[[Lūkusola]]''
* [[Melnlīdumi]]
* ''[[Malnosola]]''
* [[Mazezeriņi]]
* [[Mazpokrata]]
* [[Medņi (Rugāju pagasts)|Medņi]]
* [[Mieriņi]]
* [[Nagļi (Rugāju pagasts)|Nagļi]]
* [[Nīdrumola]]
* [[Oparnīki]]
* [[Pērtupe]]
* [[Pliksna]]
* [[Pokrata]]
* [[Riekstusala]]
* [[Rimstavas (Rugāju pagasts)|Rimstavas]]
* '''[[Rugāji]]'''
* [[Sebeži]]
* [[Silenieki (Rugāju pagasts)|Silenieki]]
* [[Stāmeri (Rugāju pagasts)|Stāmeri]]
* [[Stradi (Rugāju pagasts)|Stradi]]
* [[Strautiņi (Rugāju pagasts)|Strautiņi]]
* [[Strazdiņi]]
* [[Teteri (Rugāju pagasts)|Teteri]]
* [[Tikaiņi]]
* [[Upeitnīki (Rugāju pagasts)|Upeitnīki]]
* [[Vēzis (Rugāju pagasts)|Vēzis]]
* [[Vilkava (ciems)|Vilkava]]
* [[Vīlande (Rugāju pagasts)|Vīlande]]
* [[Zaļāsala]]
* [[Zeltiņi (Rugāju pagasts)|Zeltiņi]]
* [[Žeivenīki]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Rugāju pagasts]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Balvu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mrp859888jphhziazyeyydz4w7rnll2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Griņko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307564</id>
    <revision>
      <id>4525691</id>
      <parentid>4442594</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:37:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2593" sha1="b60qsjkv5kvrzm3mtbjj0flmi6t8kn8" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Nikolajs Griņko
| vārds_orig = ''Микола Гринько''
| attēls = Николай Гринько (1968).jpg
| att_izmērs = 
| komentārs = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dat|1920|5|22}}
| dz vieta = [[Hersona]], [[Ukrainas PSR]]
| mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1989|4|10|1920|5|22}}
| mirš vieta = [[Kijiva]], [[Ukrainas PSR]]
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = teātra un kino aktieris
| darbības gadi = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| spēlmaņu_nakts = 
| kristaps = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Nikolajs Griņko''' ({{val-uk|Микола Григорович Гринько}}; {{val-ru|Никола́й Григо́рьевич Гринько́}}; dzimis {{dat|1920|5|22}}, miris {{dat|1989|4|10}}) bija ukraiņu [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[aktieris]], [[Ukrainas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1969), [[Ukrainas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1973).

No 1951. līdz 1988. gadam tēlojis nozīmīgas lomas daudzu padomju režisoru filmās, labi pazīstams ar lomām [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] uzņemtajās filmās &quot;[[Ivana bērnība]]&quot;, &quot;[[Andrejs Rubļovs (filma)|Andrejs Rubļovs]]&quot;, &quot;[[Solāris (filma)|Solāris]]&quot;, &quot;[[Spogulis (filma)|Spogulis]]&quot;, &quot;[[Stalkers (filma)|Stalkers]]&quot;.

Pazīstamas ir arī Griņko atveidotās lomas bērnu filmās, īpaši tēta Karlo loma filmā &quot;Buratino piedzīvojumi&quot; (1975) un profesora Gromova loma filmā &quot;Elektronika piedzīvojumi&quot; (1979).

Miris no [[leikēmija]]s 1989. gadā, apglabāts [[Kijiva|Kijivā]].

== Atsauces==
* [https://web.archive.org/web/20160304103844/http://kinocross.ru/persones/g/Nickolay_Grinko.html Страница Н.&amp;nbsp;Г.&amp;nbsp;Гринько]

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}


{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Griņko, Nikolajs}}
[[Kategorija:1920. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1989. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Hersonā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>b60qsjkv5kvrzm3mtbjj0flmi6t8kn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Burļajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307566</id>
    <revision>
      <id>4525720</id>
      <parentid>4155521</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T09:53:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5730" sha1="sx9vwf7a5k51qn7g3gkpz7ajnmf06fg" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Nikolajs Burļajevs
 | vārds_orig              = ''Николай Бурляев''
 | attēls                  = Николай_Бурляев_(29-01-2026).jpg
 | att_izmērs              = 250px
 | komentārs               = N. Burļajevs starpautiskā kinoforuma ''Золотой витязь'' preses konferencē
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|3|}}
 | dz vieta                = [[Maskava]], [[PSRS]]
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = teātra un kino aktieris, &lt;br /&gt;kinorežisors
 | darbības gadi           = 1962 - pašlaik
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = [[Natālija Bondarčuka]]
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = 
}}
'''Nikolajs Burļajevs''' ({{val-ru|Никола́й Петро́вич Бурля́ев}}, dzimis {{dat|1946|8|3|}}) ir [[PSRS]] un [[Krievijas]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[Krievijas Tautas skatuves mākslinieks]] (1996)&lt;ref name=&quot;1669-1996&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://graph.document.kremlin.ru/page.aspx?1173838 |title=Почётное звание присвоено указом Президента России №&amp;nbsp;1669 от 11 декабря 1996 года |access-date={{dat|2016|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150630084506/http://graph.document.kremlin.ru/page.aspx?1173838 |archivedate={{dat|2015|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;, [[Krievijas Rakstnieku savienība]]s biedrs.

Dzimis aktieru ģimenē, karjeru kino un teātrī sācis jau bērnībā 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā, filmējoties [[Andrejs Končalovskis|Andreja Končalovska]] kursa darbā &quot;Zēns un balodis&quot;. Vēlāk režisors [[Andrejs Tarkovskis]] pēc Končalovska ieteikuma jauno aktieri uzaicināja lomai filmā &quot;[[Ivana bērnība]]&quot; (1962), kur Burļajevs tēloja pusaudzi, kam karš laupījis [[Bērnība|bērnību]].&lt;ref&gt;[http://kinoart.ru/archive/1997/11/n11-article23 Какое телевидение мы смотрим] // &quot;Искусство кино&quot;, 1997, №&amp;nbsp;11&lt;/ref&gt; Pēc dažiem gadiem viņš tēloja zvanu lējēju Borisku lomā citā Tarkovska filmā &quot;[[Andrejs Rubļovs (filma)|Andrejs Rubļovs]]&quot;.

N. Burļajevs ir absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta (''ВГИК'') režisoru fakultāti, studējot pie [[Mihails Romms|Mihaila Romma]] un [[Ļevs Kulidžanovs|Ļeva Kulidžanova]].

No 1991. gada N. Burļajevs ir ikgadējā Maskavas kinofestivāla ''Золотой Витязь'' dibinātājs un direktors. No 1992. gada — kinocentra ''Русский фильм'' ģenerāldirektors.

2014. gada martā viņš parakstīja vēstuli, atbalstīdams [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] īstenoto [[Krimas krīze|militāro intervenci]] [[Ukraina|Ukrainā]].

Precējies ar aktrisi [[Natālija Bondarčuka|Natāliju Bondarčuku]]. Viņa pirmā sieva bija aktrise [[Natālija Varleja]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://russia-ic.com/culture_art/theatre/579/ Biography of Nikolai Burlyayev]
* [http://www.zolotoyvityaz.ru/ Международный Кинофорум «Золотой Витязь»]
* [https://web.archive.org/web/20170721080842/http://www.detivkino.ru/actor/burlaev/%D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B9_%D0%91%D1%83%D1%80%D0%BB%D1%8F%D0%B5%D0%B2 Николай Бурляев] на сайте [https://web.archive.org/web/20160220225635/http://www.detivkino.ru/ «Дети в кино»]
* [http://miryanin.narod.ru/vo_spasenie_dushi.html '''Николай Бурляев''': «Во спасение души…»]
* [http://liveexpert.ru/journal/view?id=56921&amp;topic_id=50594/ Николай Бурляев в произведении А.Грока «И снился нам с Саввой сон»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160323161227/http://www.liveexpert.ru/journal/view?id=56921&amp;topic_id=50594%2F |date={{dat|2016|03|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110405214101/http://angelina-tihonova.ru/category/nikolay_burlyaev/ Николай Бурляев/ Правда и кино фронтовиков] Николай Бурляев о Великой Отечественной Войне


{{Aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Burļajevs, Nikolajs}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Padomju aktieri]]
[[Kategorija:Krievijas aktieri]]
[[Kategorija:Padomju kinorežisori]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]</text>
      <sha1>sx9vwf7a5k51qn7g3gkpz7ajnmf06fg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Zaikins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309898</id>
    <revision>
      <id>4525662</id>
      <parentid>4511142</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="ft28odnwfa3nf3myddwetu7xrev59x5" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Ivars Zaikins
 |           image = 
 |       imagesize = 
 |         caption = 
 |       birthdate = {{dat|1944|12|5}}
 |        location = 
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|2017|6|10|1944|12|5}}
 |      deathplace = 
 |     nationality = 
 |           field = [[scenogrāfija]], [[glezniecība]], plakātu veidošana
 |        training = 
 |        movement = 
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = 
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
}}
'''Ivars Zaikins''' (dzimis {{dat|1944|12|5}}, miris {{dat|2017|6|10}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ivars Zaikins |url=https://timenote.info/lv/Ivars-Zaikins |publisher=TimeNote |access-date={{dat|2024|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240205204136/https://timenote.info/lv/Ivars-Zaikins }}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvija]]s mākslinieks dekorators, plakātists un gleznotājs. 

[[Latvijas PSR]]s laikā strādājis par mākslinieku [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālā Operā]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātrī]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] un citos teātros.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kosmisko kurkuļu burvis - gleznotājs Ivars Zaikins |url=https://sejas.tvnet.lv/7171112/kosmisko-kurkulu-burvis-gleznotajs-ivars-zaikins |publisher=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies izstādēs Maskavā, [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], [[Odesa|Odesā]] un citās [[Padomju Savienība]]s pilsētās. Divas reizes piedalījies [[Tallina]]s mākslas  biennālē. Strādājis un izstādījis darbus kopā ar tā laika zināmākajiem māksliniekiem no Latvijas, [[Baltija valstis|Baltijas]] un citām Padomju Savienības republikām. 

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Zaikinu nosauca par [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komitejas]] kolaborantu un ekskomunicēja no Latvijas mākslas vides — viņa darbus nepieņēma izstādēs, viņa vārdu nepieminēja mākslas izdevumos un neiekļāva mākslinieku grāmatās.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;
[[Attēls:Ivars.zaikins.glezna.jpg|thumb|Ivara Zaikina glezna]]
1995. gada maijā māksliniekam piedzima meita Armanda.

Zaikins turpināja gleznot savā izveidotajā glezniecības tehnikā ar saviem motīviem — jaucot uz pamata krāsas un pludinot tās kopā. Zaikina darbu motīvs bija kosmiskas ainavas ar dažādiem radījumiem. Pats Zaikins izteicies, ka varētu būt pārdevis ap {{sk|30000}} gleznām.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;

Līdz 2017. gadam Zaikins turpināja gleznot un regulāri pārdot savus darbus vairākiem kolekcionāriem. Miris 2017. gada 10. jūnijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=HzKOf926Kms Ivars Zaikins (1942-2017) Paintings Flat Collage] YouTube

{{mākslinieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zaikins, Ivars}}
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latvijas scenogrāfi]]
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>ft28odnwfa3nf3myddwetu7xrev59x5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upurēšana (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>311287</id>
    <revision>
      <id>4525728</id>
      <parentid>4483459</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9762" sha1="jn43peix6kokr8snt6lckq5lhpxqedz" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Upurēšana
|    oriģinālnos = ''Offret''
|         attēls = Offret_poster_01.jpg
|        att_izm = 230px
|       paraksts = Filmas plakāts
|          žanrs = [[drāmas filma|drāma]]&lt;br /&gt;mistika
|       režisors = [[Andrejs Tarkovskis]]
|     producents = Anna Lena Vibuma
|      scenārijs = [[Andrejs Tarkovskis]]
|        aktieri = [[Erlands Jozefsons]]
|         mūzika = [[Johans Sebastiāns Bahs]]
|      operators = [[Svens Nīkvists]]
|        montāža = Mihails Ļeščilovskis
|        studija = ''Svenska Filminstitutet''&lt;br /&gt;''Argos Films''&lt;br /&gt;''Film Four International''
|    izplatītājs = 
|       izdošana = {{Filmas datums|1986}}
|         ilgums = 145 minūtes
|         valsts = [[Zviedrija]]&lt;br /&gt;[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]&lt;br /&gt;[[Francija]]
|         valoda = [[zviedru valoda|zviedru]]&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]]
|        budžets = 
|       ienākumi = 
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 0091670
}}
'''„Upurēšana&quot;''' ({{val|sv|Offret}}) ir krievu režisora [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] pēdējā, 1986. gadā uzņemtā mākslas filma, [[Zviedrija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Francija]]s kopražojums. Šī filozofiskā [[drāmas filma|drāma]], ko Tarkovskis uzņēma [[Gotlande]]s salā Zviedrijā, kļuva par režisora pēdējo filmu. Filma ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] ''[[Grand Prix (Kannu kinofestivāls)|Grand Prix]]'' balvu (1986), [[FIPRESCI]] balvu (1986), [[BAFTA kino balva|Britu Kinoakadēmijas balvu]] (1988) un citus apbalvojumus.

== Filmas tapšana ==
Filmas ideja balstīta kinoscenārijā &quot;Ragana&quot;, ko sarakstījuši [[brāļi Strugacki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   | url=http://kinoart.ru/archive/2008/02/n2-article16
   | title=Ведьма. Сценарий
   | author=Аркадий Стругацкий, Борис Стругацкий.
   | date=№2, февраль 2008
   | work=
   | publisher=Искусство кино
   | accessdate=2015-08-15
   | language=ru
}}&lt;/ref&gt;

Tarkovskis vairākas dienas meklēja vietu, kur uzņemt panikas ainu pēc atomkatastrofas. Tādu viņš atrada&amp;nbsp;— tā bija Tuneļa iela ({{val|sv|Tunnelgatan}}) [[Stokholma|Stokholmā]], kāpnes un neliels laukumiņš priekšplānā. Tur arī tika nofilmēta šī šausminošā un vienlaikus brīnišķā aina. 1986. gada 28. februārī šajā vietā nogalināja Zviedrijas premjerministru [[Ūlofs Palme|Ūlofu Palmi]]. Slepkava bija stāvējis tai pašā vietā, kur filmēšanas laikā atradās kamera.

&quot;Filma speciāli tiek veidota tā, lai tā būtu dažādi interpretējama&quot;,&amp;nbsp;— rakstīja Tarkovskis. &quot;Es vēlējos parādīt, ka cilvēki var atjaunot saikni ar dzīvi, atjaunojot tos pamatus, uz kuriem balstās viņu dvēsele... Upurēšana ir tas, kas katrai paaudzei jāizdara savu bērnu labā: jāziedo sevi&quot;.

== Sižets ==
[[Gotlande]]s salā dzīvo Aleksandrs&amp;nbsp;— [[rakstnieks]], [[žurnālists]], bijušais [[aktieris]]. Filmas darbība norisinās viņa dzimšanas dienā. Viņam ir sieva Adelaida, meita Marta un dēls, mazs puisēns, kurš pēc [[Balsene|balss saišu]] operācijas vairs nerunā. Aleksandrs kopā ar Mazo stāda koku. Pastnieks Oto, bijušais vēstures skolotājs un [[filozofs]], atnes viņam pastkarti &quot;Daudz laimes dzimšanas dienā!&quot; Vēlāk atbrauc ārsts Viktors, viņa ģimenes draugs.

Mājā sapulcējušies, filmas varoņi aplūko grāmatas, [[Ikona (svētbilde)|ikonas]], [[17. gadsimts|17. gadsimta]] [[Eiropa]]s [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]], gremdējoties pagātnē, kur sakņojas viņu [[ticība]] un izcelsme. Mājkalpotāja Jūlija gatavo pusdienas. Tiek ievērota istabenes Marijas dīvainā uzvedība. Oto teic, ka viņš kolekcionē &quot;dīvainus un neizskaidrojamus notikumus&quot;. Kad viesi gatavojas sēsties pie galda, televīzija paziņo, ka sācies [[kodolkarš]].
Pēkšņi debesis satumst, trauki grab, glāzes apgāžas, zeme trīc. Mājai pārlido kara lidmašīna. Klātesošie ir sastinguši no šoka un šausmām. Televīzijā dzirdami runas fragmenti: “Kārtība un organizācija!” ... “Katram jāpaliek tur, kur ir, jo Eiropā nav vietas, kas būtu drošāka par to, kur esam šobrīd.”  Viktors histērijā esošajai Adelaidai injicē nomierinošas zāles. Mazais zēns guļ savā istabā. Kalpone Marija ir pazudusi, tāpat kā Oto.
Aleksandrs izmisumā nolemj, ka upurēs visu, kas viņam ir dārgs (&quot;''Atdošu tev visu, kas man ir: māju, ģimeni, Mazo''&quot;), lai tas viss beigtos.

Oto pēc atgriešanās paziņo, ka Marija ir [[ragana]], viņš iesaka Aleksandram doties prom un pārgulēt ar Mariju, ko Aleksandrs arī izdara.
Nākamajā rītā viss šķiet normāli, it kā nekas nebūtu noticis. Taču Aleksandrs nav aizmirsis [[Dievs|Dievam]] doto solījumu. Viņš pierunā ģimeni doties pastaigā un tikmēr aizdedzina māju. [[Ugunsgrēks|Ugunsgrēku]] pamanījuši, tuvinieki steidzas atpakaļ. Kad ierodas Marija, Aleksandrs grib pieiet pie tās, taču ģimene viņu apstādina. Parādās ātrās palīdzības auto, divi [[Mediķis|mediķi]] steidzas pie Aleksandra un aizved to. Marija uz velosipēda seko mašīnai, taču apstājas pie iestādītā koka, kuru Mazais laista. Kad Marija ir aizbraukusi, Mazais, pie koka gulēdams, izteic savus vienīgos vārdus šai filmā: &quot;Iesākumā bija vārds. Tēt, kāpēc?&quot; Tāpat kā filmas sākumā, skan [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] &quot;[[Mateja pasija]]&quot;.

== Lomās ==
* Erlands Jozefsons&amp;nbsp;— Aleksandrs
* Alans Edvals&amp;nbsp;— Oto
* Valerija Meresa&amp;nbsp;— Jūlija
* Sjūzena Fletvuda&amp;nbsp;— Adelaida
* Gudruna Gisladotira&amp;nbsp;— Marija
* Svens Volters&amp;nbsp;— Viktors
* Filipa Francena&amp;nbsp;— Marta
* Tomijs Šellkvists&amp;nbsp;— Mazais

=== Dublāža ===
[[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] filma pirmoreiz tika demonstrēta 1988. gadā ar kinostudijas &quot;[[Mosfilm]]&quot; vienas balss aizkadra tulkojumu.
* Dublāžas režisors&amp;nbsp;— Aleksandrs Gordons
* Skaņu operators&amp;nbsp;— Jevgeņija Potocka
* Literārā tulkojuma autors&amp;nbsp;— Viktorija Čajeva
* Redaktore&amp;nbsp;— Lidija Balašova
* Aizkadra teksts&amp;nbsp;— Rūdolfs Pankovs

== Interesanti fakti ==
* Filmas personāžs pastnieks Oto ir Tarkovska savdabīga nodeva vienam no savu filmu pastāvīgajiem aktieriem [[Anatolijs Soloņicins|Anatolijam Soloņicinam]], kura īstais vārds bija Oto. Soloņicins nomira 1982. gadā no [[Plaušu vēzis|plaušu vēža]].
* Ugunsgrēka aina tika filmēta divas reizes&amp;nbsp;— pirmajā reizē sabojājās kinokameras [[greifers|greifera]] (filmas pārvietošanas) mehānisms. Māja nodega veltīgi. Dekorācijas atjaunoja, un filmēšana tika atkārtota, šoreiz ar trim kamerām vienlaikus.
* Operators Svens Nīkvists ilgi nevarēja saprast, kāpēc Andrejs Tarkovskis laiku pa laikam ieskatās kameras lodziņā. Viņš pat nedaudz apvainojās, līdz Tarkovskis viņam neizskaidroja, ka [[Mizanscēna|mizanscēnu]] spēj iztēloties, tikai skatoties caur kameras skatumeklētāju.&lt;ref name=&quot;multiple&quot;&gt;[http://seance.ru/blog/offret-photos/ Фотохроника «Жертвоприношения»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611152831/http://seance.ru/blog/offret-photos/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} // Сеанс.&amp;nbsp;— 9 апреля 2012 года.&lt;/ref&gt;
* Fināla ainai Tarkovskis bija izvirzījis šādas prasības: apmācies laiks, vēlami lieli, balti mākoņi un saule, kas negaidot parādās. Filmas kadros tas arī redzams: ūdenī atspīd saule, pa debesīm slīd biezi, balti mākoņi.
* Filmas uzņemšanas laikā Tarkovskim bija diagnosticēts [[plaušu vēzis]], viņš mira 1986. gada 29. decembrī Parīzē.

== Mūzika ==
* &quot;Mateja pasija&quot; (''Erbarme Dich'') [[Johans Sebastiāns Bahs]]

== Apbalvojumi un nominācijas ==
=== Apbalvojumi ===
* '''1986&amp;nbsp;— [[Kannu kinofestivāls]]'''
** Lielā balva&amp;nbsp;— [[Andrejs Tarkovskis]]
** Balva par māksliniecisko ieguldījumu&amp;nbsp;— Svens Nīkvists
** [[FIPRESCI]] balva— [[Andrejs Tarkovskis]]
** Ekumeniskās žūrijas balva&amp;nbsp;— [[Andrejs Tarkovskis]]
* '''1988'''
** [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]] prēmija (1988)&amp;nbsp;— Labākā ārzemju filma

=== Nominācijas ===
* '''1986&amp;nbsp;— [[Kannu kinofestivāls]]'''
** [[Zelta palmas zars]]&amp;nbsp;— [[Andrejs Tarkovskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150315022348/http://2011.russiancinema.ru/index.php?e_dept_id=2&amp;e_movie_id=2098 «Жертвоприношение»] на сайте «Энциклопедия отечественного кино»
* [http://tarkovsky.su/films/victim/ «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313233728/http://tarkovsky.su/films/victim/ |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} на сайте проекта об Андрее Тарковском
* [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Хакан Лёвгрен.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Леонардо да Винчи и «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{Andreja Tarkovska filmas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gada filmas]]
[[Kategorija:Andreja Tarkovska filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]</text>
      <sha1>jn43peix6kokr8snt6lckq5lhpxqedz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313891</id>
    <revision>
      <id>4525706</id>
      <parentid>4265220</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:21:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4525706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="590" sha1="9tv8i6po9dsmkr53ewh9metelujm0qs" xml:space="preserve">'''Mežezers''' var būt:

* [[Mežezers (Asares pagasts)|Mežezers]] — ūdenstilpe Asares pagastā;
* [[Mežezers (Olaines pagasts)|Mežezers]] — ūdenstilpe Olaines pagastā;
* [[Mežezers (Virešu pagasts)|Mežezers]] — ūdenstilpe Virešu pagastā;
* [[Mežezers (Aiviekstes pagasts)|Mežezers]] — apdzīvota vieta Aiviekstes pagastā;

* [[Bebriņu ezers|Bebriņu ezera]] cits nosaukums,
* [[Dzilene]]s ezera cits nosaukums;
* [[Jaunezers|Jaunezera]] cits nosaukums;
* [[Kāņezers|Kāņezera]] cits nosaukums.

== Skatīt arī ==
* [[Mežezeri]]

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>9tv8i6po9dsmkr53ewh9metelujm0qs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>8. šaha olimpiāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321093</id>
    <revision>
      <id>4525654</id>
      <parentid>4279312</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14875" sha1="6qsbiohcyl8dlsre2sgd7yvuae5t8lp" xml:space="preserve">'''8. [[šaha olimpiāde]]''' notika no 1939. gada 24. augusta līdz 19. septembrim [[Argentīna]]s galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]].&lt;ref name=ENC&gt;{{ŠE|65}}&lt;/ref&gt;

== Vispārīgs apskats ==
Šī bija pēdējā [[Otrais pasaules karš|pirmskara]] olimpiāde. Tajā piedalīties vēlēšanos izteica apmēram 40 valstis, bet Buenosairesā ieradās 27 komandas. Pārsteigums bija četrkārtīgo uzvarētāju amerikāņu un divkārtīgo uzvarētāju ungāru šahistu atteikšanās. Toties bija ieradušies vācu šahisti, kas iepriekšējās trīs olimpiādēs nebija piedalījušies. [[Vācijas Impērija|Vācija]]s komanda bija pastiprināta ar anektētās [[Austrija]]s šahistiem. Ar 11 komandām bija pārstāvēts [[Dienvidamerika]]s kontinents. Pirmo reiz šaha olimpiādē spēlēja [[Bolīvija]]s, [[Brazīlija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Čīle]]s, [[Ekvadora]]s, [[Gvatemala]]s, [[Kanāda]]s, [[Kuba]]s, [[Paragvaja]]s, [[Peru]] un [[Urugvaja]]s šahisti.&lt;ref name=ENC /&gt;

Politiskais saspīlējums [[Eiropa|Eiropā]] jau olimpiādes atklāšanas dienā radīja pirmo incidentu. Vācijas komandas kapteinis vērsās pie olimpiādes organizatoriem ar prasību, lai [[Čehoslovākija]]s nacionālais karogs tiktu nomainīts ar [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|protektorāta]] karogu. Čehoslovākijas šahisti atteicās to darīt. Viņus atbalstīja vairākums šahistu un Čehoslovākijas karogs mastā plīvoja līdz olimpiādes noslēgumam. 1. septembrī sakās fināla sacensības. 1. kārtas laikā pienāca ziņa, ka Vācija uzbrukusi [[Polija]]i. Uzzinot, ka Anglija pieteikusi karu Vācijai, [[Anglija]]s šahisti atteicās no tālākās dalības turnīrā un devās atceļā uz dzimteni.
Spriedze pieauga. Pasaules čempions [[Aleksandrs Aļehins|Aļehins]] radio un presē aicināja boikotēt vācu komandu. Polija un [[Francija]] kategoriski atteicās spēlēt ar Vāciju, vairākas delegācijas pieprasīja to izslēgt no dalības olimpiādē. Organizatori uz tik asu reakciju nebija gatavi. Tika pieņemts lēmums, ka Polija un Francija savus mačus ar Vāciju nespēlē un katra pusei tabulā ieraksta divus punktus. Tad pirmajām divām pievienojās [[Palestīna]]. Vācieši savukārt piespieda čehus atteikties no spēles ar Franciju un Poliju. Rezultātā seši mači bez spēles tika ieskaitīti kā beigušies neizšķirti.&lt;ref name=OL&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Шахматные олимпиады |last=Ю. Авербах |first= |last2=Б. Туров |first2= |year=1974 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn= |page= |pages=282.—283 |language=ru }}&lt;/ref&gt;

Pēc olimpiādes daudzi spēlētāji izteica vēlēšanos kara dēļ Eiropā neatgriezties. Argentīnas valdība tiem, kas bija ar mieru atbalstīt šahu, deva iespēju palikt šai valstī. Visa vācu komanda un daudzi citu valstu šahisti pieņēma šo piedāvājumu. Tas veicināja šaha uzplaukumu Argentīnā, kas vēlāk deva iespēju Argentīnai daudzkārt izcīnīt godalgotās vietas pēckara šaha olimpiādēs. Eiropā neatgriezās olimpiādes dalībnieki [[Migels Naidorfs]], [[Paulino Frīdmans]], [[Jideons Stolberjs]], [[Ērihs Eliskazess]], [[Pauls Mihels]], [[Ludvigs Engelss]], [[Alberts Bekers]], [[Heinrihs Reinharts]], [[Jiržijs Pelikāns]], [[Karels Skalička]], [[Marks Luckis]], [[Movša Feigins]], [[Ilmars Rauds]], [[Moše Čerņaks]], [[Meirs Rauhs]], [[Viktors Vincs]], [[Aristīds Gromērs]], [[Francišeks Suliks]], [[Ādolfs Zeics]], [[Kriss de Ronde]], Džons Frensiss O'Donovans, [[Zalamans Kleinšteins]], kā arī pasaules sieviešu čempionāta dalībnieces [[Soņa Grafa]] un [[Paula Švarcmane]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=List of players who remained in Argentina in 1939 (notes in '''Spanish''')|url=http://ar.geocities.com/carloseadrake/AJEDREZ/Asilados_1939.htm|work=|archiveurl=https://www.webcitation.org/5kg6Gf6Rc?url=http://ar.geocities.com/carloseadrake/AJEDREZ/Asilados_1939.htm|archivedate=2009-10-21|deadurl=yes|access-date=2018-07-16}} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5kg6Gf6Rc?url=http://ar.geocities.com/carloseadrake/AJEDREZ/Asilados_1939.htm |date=2009-10-21 }}&lt;/ref&gt;

== Olimpiādes rezultāti ==
=== Priekšsacīkstes ===
Sacensībās piedalījās 27 valstu komandas. Komandas tika sadalītas četrās grupās, trīs grupās pa septiņas, vienā — sešas komandas. No katras grupas četras labākās iekļuva &quot;A&quot; finālā, bet atlikušās &quot;B&quot; finālā.  Priekšsacīkšu rezultāti starp komandām netika pārnesti uz finālu, tāpēc komandas, kas kvalificējās vienā fināla grupa no vienas priekšsacīkšu grupas, šīs olimpiādes turnīros mērojās spēkiem savā starpā divreiz. Visas komandas gan priekšsacīkšu grupās un finālos spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Priekšsacīkšu rezultāti bija šādi:&lt;ref name=OL /&gt;
* '''1. grupa:''' 1. Čehoslovākija, 2. Polija, 3. Anglija, 4. Brazīlija, 5. Kanāda, 6. Paragvaja, 7. Peru.
* '''2. grupa:''' 1. [[Latvija]], 2. Vācija, 3. Čīle, 4. Francija, 5. Bulgārija, 6. Urugvaja, 7. Bolīvija.
* '''3. grupa:''' 1. [[Argentīna]], 2. [[Lietuva]], 3. [[Nīderlande|Holande]], 4. [[Dānija]], 5. [[Islande]], 6. [[Īrija]], 7.Ekvadora.
* '''4. grupa:''' 1. [[Zviedrija]], 2. [[Igaunija]], 3. Palestīna, 4. Kuba, 5. [[Norvēģija]], 6. Gvatemala.

=== Fināls ===
==== &quot;A&quot; fināls ====

Turnīra rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:&lt;ref name=OL /&gt;
: {| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!V||Komanda||1||2||3||4||5||6||7||8||9||10||11||12||13||14||15||P||KP||+||=||-
|-
|1||Vācija||●||2||2½||3||3||3||3||2||2||2||3½||3||2||2½||2½||36||24||9||5||0
|-
|2||Polija||2||●||2½||1½||2½||2||2||1½||2||4||3½||4||2||2½||3½||35½||20||7||5||2
|-
|3||Igaunija||1½||1½||●||2||1½||3||1½||2½||2||2||3||3½||3||3½||3||33½||18||7||3||4
|-
|4||Zviedrija||1||2½||2||●||3½||1½||1½||1½||2||3||3½||2½||3||1½||4||33||17||7||2||5
|-
|5||Argentīna||1||1½||2½||½||●||3½||2½||1½||2||2½||2½||3||3½||3½||2½||32½||20||9||1||4
|-
|6||Čehoslovākija||1||2||1||2½||½||●||3½||3½||2½||2||3||2||2½||3½||2½||32||20||8||3||3
|-
|7||Latvija||1||2||2½||2½||1½||½||●||2||3||2½||2½||3||3½||2½||2½||31½||21||9||2||3
|-
|8||Holande||2||2½||1½||2½||2½||½||2||●||1½||2||2||2||3||2½||4||30½||18||6||5||3
|-
|9||Palestīna||2||2||2||2||2||1½||1||2½||●||2½||3||1½||1||2½||½||26||14||4||5||5
|-
|10||Francija||2||0||2||1||1½||2||1½||2||1½||●||2||2||1||2||4||24½||10||1||7||6
|-
|11||Kuba||½||½||1||½||1½||1||1½||2||1||2||●||3||3||2½||2½||22½||11||4||2||8
|-
|12||Lietuva||1||0||½||1½||1||2||1||2||2½||2||1||●||2½||2||3||22||11||3||4||7
|-
|13||Čīle||2||2||1||1||½||1½||½||1||3||3||1||1½||●||2½||1½||22||9||3||2||9
|-
|14||Brazīlija||1½||1½||½||2½||½||½||1½||1½||1½||2||1½||2||1½||●||2½||21||7||2||2||10
|-
|15||Dānija||1½||½||1||0||1½||1½||1½||0||3½||0||1½||1||2½||1½||●||17½||5||2||0||12
|}

Apzīmējumi: '''V''' — vieta; '''P''' — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; '''KP''' — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); '''+''' (uzvarēto), '''=''' (neizšķirto), '''-''' (zaudēto) maču skaits.

==== &quot;B&quot; fināls ====
&quot;B&quot; fināla komandas olimpiādes kopvērtējumā ieguva sekojošas vietas:&lt;ref name=OL /&gt;
16.  Islande, 17. Kanāda, 18. Norvēģija, 19. Urugvaja, 20. Bulgārija, 21.Ekvadora, 22. Gvatemala, 23. Īrija, 24. Peru, 25. Bolīvija, 26. Paragvaja.

=== Uzvarētāju individuālie rezultāti ===
==== 1. vieta — Vācija (zelta medaļas) ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībnieks !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti
|-
| 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ērihs Eliskazess]] || 7 || 2 || 5 || 14 || 9½ 
|-
| 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pauls Mihels]] || 3 || 0 || 11 || 14 || 8½
|-
| 3 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ludvigs Engelss]] || 12 || 0 || 4 || 16 || 14
|-
| 4 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alberts Bekers]] || 6 || 3 || 2 || 11 || 7
|-
| rez. ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Heinrihs Reinharts]] || 5 || 4 || 3 || 12 || 6½
|}

==== 2. vieta — Polija ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībnieks !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti
|-
| 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Savelijs Tartakovers]] || 7 || 3 || 7 || 17 || 10½
|-
| 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Migels Naidorfs]] || 12 || 2 || 4 || 18 || 14
|-
| 3 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Paulino Frīdmans]] || 11 || 2 || 4 || 17 || 13
|-
| 4 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Teodors Regedziņskis]] || 6 || 3 || 4 || 13 || 8
|-
| rez. ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Francišeks Suliks]] || 4 || 2 || 1 || 7 || 4½
|}

==== 3. vieta — Igaunija ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Galdiņš !! Dalībnieks !! + !! - !! = !! Spēles !! Punkti
|-
| 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pauls Keress]] || 12 || 2 || 5 || 19 || 14½ 
|-
| 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ilmars Rauds]] || 7 || 5 || 5 || 17 || 9½
|-
| 3 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pauls Šmits]] || 2 || 5 || 5 || 13 || 4½
|-
| 4 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gunnars Frīdemanis]] || 11 || 3 || 3 || 17 || 12½
|-
| rez. ||style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Johanness Tirns]] || 3 || 3 || 4 || 10 || 5
|}

===Individuālās medaļas===
Godalgas par labāko rezultātu pie galdiņa (vērtēja tikai finālā sasniegto rezultātu) saņēma:
==== &quot;A&quot; fināls ====
* 1. galdiņš: {{flaga|CUB}} [[Hosē Rauls Kapablanka]] 8½ / 11 = 77.3%
* 2. galdiņš: {{flaga|ISR}} [[Josefs Porats|Heincs Ferders]] (7½/10) un {{flaga|Polija}} [[Migels Naidorfs]] (9/12) = 75.0%
* 3. galdiņš: {{flaga|GER|Nazi}} [[Ludvigs Engelss]] 9½ / 11 = 86.4%
* 4. galdiņš: {{flaga|EST}} [[Gunnars Frīdemanis]] 10 / 13 = 76.9%
* Rezervists: {{flaga|Argentīna}} [[Isajass Plesi]] 9½ / 13 = 73.1%
==== &quot;B&quot; fināls ====
* 1. galdiņš: {{flaga|NOR}} [[Ernsts Rojāns]]
* 2. galdiņš: {{flaga|CAN|1921}} [[Daniels Janovskis]]
* 3. galdiņš: {{flaga|ISL}} [[Jons Gudmundsons]]
* 4. galdiņš: {{flaga|BUL}} [[Mihails Kantardžijevs]]
* Rezervists: {{flaga|ISL}} [[Gudmundurs Arnlaugssons]]

=== Latvijas šahistu sniegums ===
[[Attēls:Latvijas šahistu komanda Pasaules šaha čempionātā Buenosairesā.jpg|thumb|280px|Latvijas šahisti Buenosairesā. No kreisās: [[Tenis Melngailis]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]], pasaules sieviešu čempionāta dalībniece [[Milda Lauberte]], [[Lūcijs Endzelīns]].]]
Latvijas komandas  (7. vieta) dalībnieku rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvija pasaules šaha olimpiādēs |last=Frīde |first=Andris |last2=Auziņš |first2=Alnis |year=1993 |publisher=Latvijas sporta muzejs |location=Rīga |isbn= |page= |pages=70.—81 |language= }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
!style=&quot;width:15%;&quot;| Galdiņš, dalībnieks !!style=&quot;width:10%;&quot;| 1. [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Petrovs]] !!style=&quot;width:10%;&quot;| 2. [[Fricis Apšenieks|Apšenieks]] !!style=&quot;width:10%;&quot;| 3. [[Feigins]]  !!style=&quot;width:10%;&quot;| 4. [[Lūcijs Endzelīns|Endzelīns]] !!style=&quot;width:10%;&quot;| r. [[Tenis Melngailis|Melngailis]]!!style=&quot;width:10%;&quot;| Rezultāts !!style=&quot;width:15%;&quot;| Pretinieku komanda
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
|rowspan=6|'''Rezultāti&lt;br /&gt;priekšsacīkšu&lt;br /&gt;2. grupā'''|| ½ || ½ || 1 || 1 || — || 3 : 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Urugvaja'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || ½ || 1 || — || ½ ||  2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Francija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 1 || ½ || 1 || — || 3 : 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Bulgārija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || ½ || 1 || 1 || — ||  3,5 : 0,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Čīle'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || 1 || 1 || — || 1 || 4 : 0 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Bolīvija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 0 || 0 || 1 || — || 1,5 : 2,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Vācija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| '''Priekšsacīkstēs kopā''' || 4 no 6 || 3,5 no 6 || 4,5 no 6 || 4 no 4 || 1,5 no 2 || 17,5 no 24 ||
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
|rowspan=14|'''Rezultāti&lt;br /&gt;&quot;A&quot; finālā'''|| ½ || ½ || 1 || 0 || — || 2 : 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;| '''Holande'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 1 || ½ || — || ½ || 2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Igaunija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || 0 || 1 || 1 || — || 3 : 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Lietuva'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 0 || 0 || — || 0 || 0,5 : 3,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Čehoslovākija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || 0 || ½ || 0 || — || 1,5 : 2,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Argentīna'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || ½ || 0 || 0 || — || 1 : 3 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Vācija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || 0 || — || 1 || ½ || 2 : 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Brazīlija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| — || 0 || 1 || ½ || 1 || 2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Francija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || ½ || 0 || 1 || — || 2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Dānija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || — || ½ || ½ || 1 || 2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Kuba'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || ½ || ½ || 0 || — || 2 : 2 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Polija'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 1 || 1 || —|| 1 || 3,5 : 0,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Čīle'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| 1 || ½ || 1 || ½ || — || 3 : 1 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Palestīna'''
|- style=&quot;background:#ccffcc;&quot;
| ½ || 1 || 1 || 0 || — || 2,5 : 1,5 ||style=&quot;text-align:left;&quot;|'''Zviedrija'''
|- 
| '''Finālā: Partijas''' || 13 || 13 || 13 || 11 || 6 || 56 ||
|- 
| '''+''' || 6 || 3 || 6 || 3 || 3 || 21 ||
|- 
| '''-''' || 0 || 5 || 3 || 5 || 1 || 14 ||
|- 
| '''=''' || 7 || 5 || 4 || 3 || 2 || 21 ||
|- 
| '''Punkti''' || '''9,5''' || '''5,5''' || '''8''' || '''4,5''' || '''4''' || '''31,5''' ||
|- 
| % || 73,1 || 42,3 || 61,5 || 40,5 || 66,7 || 56,3 ||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |title=Шахматные олимпиады |last=Ю. Авербах |first= |last2=Б. Туров |first2= |year=1974 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn= |page= |pages=29.—32 |language=ru }}

== Ārējās saites ==
* [http://cluster003.ovh.net/~bartelsk/olimpbase/1939/1939in.html OlimpBase :: 8th Chess Olympiad, Buenos Aires 1939, information]  {{en ikona}}
* [http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=7490 Šaha olimpiāžu vēsture (trešā daļa)] {{de ikona}}

{{Šaha olimpiādes}}

[[Kategorija:Šaha olimpiādes]]
[[Kategorija:1939. gads sportā]]
[[Kategorija:Šahs Argentīnā]]</text>
      <sha1>6qsbiohcyl8dlsre2sgd7yvuae5t8lp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vess Hulahans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321435</id>
    <revision>
      <id>4525408</id>
      <parentid>4351677</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:01:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5128" sha1="snz428fm2a5a0rotuposvubaqfctgbx" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vess Hulahans
| image = File:FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs Ireland 2013-09-10 - Wes Hoolahan 12.JPG
| image_size = 180
| caption = Hulahans [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlasē 2013. gadā
| fullname = Veslijs Hulahans&lt;ref name=&quot;Hugman2010-11&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | editor-first = Barry J.
 | editor-last = Hugman
 | title = The PFA Footballers' Who's Who 2010—11
 | url = https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9
 | year = 2010
 | publisher = Mainstream Publishing
 | location = Edinburgh
 | isbn = 978-1-84596-601-0
 | page = [https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9/page/n202 201] }}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|5|20}}
| birth_place = [[Dublina]], [[Īrija]]
| height = 168
| position = [[pussargs|uzbrūkošais pussargs]]
| currentclub = 
| youthclubs1 = Belvedere F.C.
| years1 = 2001—2005
| clubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]
| caps1 = 133
| goals1 = 11
| years2 = 2005—2006
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Livingston F.C.|Livingston]]
| caps2 = 16
| goals2 = 0
| years3 = 2006—2007
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
| caps3 = 42
| goals3 = 8
| years4 = 2007—2008
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
| caps4 = 45
| goals4 = 5
| years5 = 2008—2018
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| caps5 = 323
| goals5 = 47
| nationalyears1 = 2002—2003
| nationalyears2 = 2007
| nationalyears3 = 2008—2017
| nationalteam1 = Īrija U-21
| nationalteam2 = Īrijas B izlase
| nationalteam3 = {{fb|Īrija}}
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalcaps3 = 43
| nationalgoals3 = 3
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| years6 = 2018—2019
| caps8 = 58
| caps6 = 6
| caps7 = 5
| clubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]
| goals6 = 0
| goals7 = 0
| years7 = 2019—2020
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]
| goals8 = 8
| years8 = 2020—2022
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Doncaster City F.C.|Doncaster City]]
| years9 = 2024
| caps9 = 1
| goals9 = 0
| totalcaps = 651
| totalgoals = 80
}}
'''Veslijs Hulahans''' ({{val|en|Wesley Hoolahan}}, dzimis {{dat|1982|5|20}} [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]]) ir bijušais [[Īrija|īru]] [[futbols|futbolists]] un [[Īrijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlē [[pussargs|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā. Dažkārt tiek saukts par «Īru Mesī» vai «Vesī».&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.the42.ie/how-irish-messi-made-the-difference-at-weekend-2331542-Sep2015/|title=How ‘The Irish Messi’ made the difference at the weekend|author=Paul Fennessy|work=The42|access-date={{dat|2016|06|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160729113833/http://www.the42.ie/how-irish-messi-made-the-difference-at-weekend-2331542-Sep2015/|archivedate={{dat|2016|07|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://readnorwich.com/2015/09/14/wes-hoolahan-magician/|title=Wes Hoolahan: A magician under Alex Neil|work=Read Norwich|access-date={{dat|2016|06|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160824074635/http://readnorwich.com/2015/09/14/wes-hoolahan-magician/|archivedate={{dat|2016|08|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.irishtimes.com/sport/frustrated-eamon-dunphy-delivers-equine-verdict-on-james-mccarthy-s-performance-1.2249344|title=Frustrated Eamon Dunphy delivers equine verdict on James McCarthy’s performance|date=14 June 2015|work=The Irish Times}}&lt;/ref&gt;

Profesionālā futbolista gaitas sācis ''[[Shelbourne]]'' klubā, ar ko izcīnījis trīs [[Īrija]]s līgas čempionu titulus. Pēc vienas sezonas ''[[Livingston F.C.]]'' 2006. gadā Hulahans pārgāja uz ''[[Blackpool F.C.|Blackpool]]'' sākotnēji uz īres līgumu, bet vēlāk uz patstāvīgu kontraktu. 2008. gadā tiesības uz Hulahanu iegādājās ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''.

Hulahans spēlējis Īrijas junioru izlasē, kur guvis vienus vārtus deviņās spēlēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2008. gadā pārbaudes mačā pret [[Portugāle]]s klubu ''[[Portimonense S.C.]]''

== Sasniegumi ==
'''Shelbourne'''

* [[Īrijas Premjerlīga]]: 2001—02, 2003, 2004

'''Norwich City'''

* [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmā līga]]: 2009—10

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2016—17

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Hulahans, Vess}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Livingston FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Cambridge United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>snz428fm2a5a0rotuposvubaqfctgbx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kīrens Klārks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321475</id>
    <revision>
      <id>4525415</id>
      <parentid>4461792</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4959" sha1="avmaa6f66w3gjzi9kyp4zgcjmgx1cm5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kīrens Klārks
| image = FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs Ireland 2013-09-10 - Ciaran Clark 04.JPG
| image_size = 200
| caption = Klārks iesildīšanās laikā [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases sastāvā 2013. gadā
| fullname = Kīrens Klārks
| birth_date = {{birth date and age|1989|9|26|df=y}}&lt;ref name=Hugman2010-11/&gt;
| birth_place = [[Herova]], [[Anglija]]
| height = 188
| position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] / [[pussargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 2000—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| years1 = 2009—2016
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| caps1 = 134
| goals1 = 7
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U-17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2006—2007
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U-18
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2007—2008
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U-19
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2009-2010
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U-20
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 2011—2019
| nationalteam5 = {{fb|Īrija}}
| nationalcaps5 = 36
| nationalgoals5 = 2
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| years2 = 2016—2023
| caps2 = 114
| goals2 = 11
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]]
| years3 = 2022—2023
| caps3 = 10
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]]
| years4 = 2023—2024
| caps4 = 3
| goals4 = 0
| totalcaps = 261
| totalgoals = 20
}}
'''Kīrens Klārks''' ({{val|en|Ciaran Clark}}) vai '''Ķierāns Klārks''' ({{val|ga|Ciarán Clark}},&lt;ref name=Hugman2010-11&gt;{{grāmatas atsauce |editor-first=Barry J. |editor-last=Hugman |title=The PFA Footballers' Who's Who 2010—11 |url=https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9 |year=2010 |publisher=Mainstream Publishing |location=Edinburgh |isbn=978-1-84596-601-0 |page=[https://archive.org/details/pfafootballerswh0000unse_v9b9/page/n85 84]}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1989|9|26}} [[Herova|Herovā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[Īri|īru]] bijušais [[futbols|futbolists]] un [[Īrijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlēja [[aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, bet varēja spēlēt arī kā centra vai malējais [[pussargs]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ciaran Clark is Villa's 'Mr Versatile'|url=http://www.expressandstar.com/sport/aston-villa-fc/2011/01/04/ciaran-clark-is-villas-mr-versatile/|publisher=Express and Star|date=4 January 2011|access-date={{dat|2016|06|17||bez}}|archive-date={{dat|2011|03|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110309220325/http://www.expressandstar.com/sport/aston-villa-fc/2011/01/04/ciaran-clark-is-villas-mr-versatile/}}&lt;/ref&gt;

Dzimis [[Londona]]s priekšpilsētā [[Herova|Herovā]] īru ģimenē, futbola gaitas sācis kluba ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]'' futbola akadēmijā un spēlējis dažāda vecuma jauniešu un junioru komandās. Kopš 2016. gada spēlē Premjerlīgas komandā [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]].

Klārks no 2005. līdz 2010. gadam spēlējis dažāda vecuma [[Anglija]]s jauniešu un junioru izlasēs, bijis komandas kapteinis. 2010. gadā mainījis futbola pilsonību par labu [[Īrija]]i.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Ciaran Clark confirms allegiance to Ireland|url=http://greenscene.me/2010/10/ciaran-clark-confirms-allegiance-to-ireland/|publisher=GreenScene|date=20 October 2010|access-date={{dat|2016|06|17||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110226075216/http://greenscene.me/2010/10/ciaran-clark-confirms-allegiance-to-ireland/}}&lt;/ref&gt; Debitējis izlasē 2011. gada februārī mačā pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | url=http://www.skysports.com/football/match_commentary/0,19764,11065_3344087,00.html?reloaded | work=Sky Sports | title=FT: Republic of Ireland 3 Wales 0 | date=8 February 2011 | access-date={{dat|2016|06|17||bez}} | archive-date={{dat|2012|09|10||bez}} | archive-url=https://archive.today/20120910104855/http://www.skysports.com/football/match_commentary/0,19764,11065_3344087,00.html?reloaded }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Newcastle United'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2016—17

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Klārks, Kīrens}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>avmaa6f66w3gjzi9kyp4zgcjmgx1cm5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birkirs Bjarnasons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321656</id>
    <revision>
      <id>4525430</id>
      <parentid>4406991</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:38:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4865" sha1="thzla925kp8s9tz1n9lszbgnjabphw6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Birkirs Bjarnasons
| fullname = 
| image = [[Attēls:Birkir Bjarnason 2018.jpg|220px]]
| image_size = 
| caption = Bjarnasons Islandes izlasē 2018. gadā
| birth_date = {{Birth date and age|df=yes|1988|5|27}}
| birth_place = [[Akureiri]], [[Islande]]
| height = 182&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2016/teams/player=97142/index.html|title=UEFA EURO 2016 - Birkir Bjarnason - UEFA.com|first=|last=UEFA.com|publisher=}}&lt;/ref&gt;
| currentclub = 
| position = [[pussargs|centra pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthyears2 = 
| youthyears3 = 
| youthclubs1 = [[KA Akureyri]]
| youthclubs2 = Austrått
| youthclubs3 = Figgjo
| years1 = 2006—2011
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| caps1 = 102
| goals1 = 16
| years2 = 2008
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} {{īre}} [[Bodø/Glimt]]
| caps2 = 22
| goals2 = 5
| years3 = 2012
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]]
| caps3 = 16
| goals3 = 0
| years4 = 2012—2013
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]]
| caps4 = 25
| goals4 = 2
| years5 = 2013—2014
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| caps5 = 14
| goals5 = 0
| years6 = 2014—2015
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]]
| caps6 = 35
| goals6 = 10
| years7 = 2015—2017
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel]]
| caps7 = 42
| goals7 = 14
| nationalyears1 = 2004
| nationalyears2 = 2005—2007
| nationalyears3 = 2006—2011
| nationalyears4 = 2010—2022
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U-17
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U-19
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U-21
| nationalteam4 = {{flaga|Islande}} [[Islandes futbola izlase|Islande]]
| nationalcaps1 = 7
| nationalcaps2 = 14
| nationalcaps3 = 25
| nationalcaps4 = 113
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 3
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 15
| caps8 = 50
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| goals8 = 5
| years8 = 2017—2019
| caps9 = 5
| clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| goals9 = 1
| years9 = 2019
| caps10 = 39
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| goals10 = 6
| years10 = 2020—2021
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| years11 = 2021—2023
| caps11 = 41
| goals11 = 5
| clubs12 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| years12 = 2023
| caps12 = 11
| goals12 = 2
| years13 = 2023—2025
| clubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| caps13 = 64
| goals13 = 9
| totalcaps = 465
| totalgoals = 75
}}
'''Birkirs Bjarnasons''' ({{val|is|Birkir Bjarnason}}, dzimis {{dat|1988|5|27}} [[Akureiri]], [[Islande|Islandē]]) ir [[Islande|islandiešu]] bijušais [[futbols|futbolists]] un [[Islandes futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlēja [[pussargs|centra pussarga]] pozīcijā.&lt;ref name=&quot;Birkir Bjarnason&quot;&gt;{{ziņu atsauce| title = Birkir Bjarnason| url = http://www.ksi.is/mot/motalisti/felagsmadur/?%20LeikmadurNr=164919&amp;pListi=4| publisher = KSI| accessdate = 14 January 2012| archive-date = {{dat|2019|12|14||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20191214102736/http://www.ksi.is/mot/motalisti/felagsmadur/}}&lt;/ref&gt;

Futbolista gaitas sācis dzimtajā pilsētā [[Akureiri]], bet 1999. gadā Birkira ģimene pārcēlās uz [[Norvēģija|Norvēģiju]], kur viņš spēlējis vairākās jauniešu un junioru komandās. 2006. gadā pievienojies [[Stavangera]]s klubam ''[[Viking FK]]'', kura sastāvā kļuvis par Norvēģijas čempionāta bronzas medaļas ieguvēju 2007. gadā. 2012. gadā pārcēlies uz [[Beļģija]]s klubu ''[[Standard Liège]]'', bet sezonas beigās — uz [[Itālija]]s klubu ''[[Delfino Pescara 1936]]''. Kopš 2015. gada [[Šveice]]s kluba ''[[FC Basel]]'' spēlētājs.

Birkirs spēlējis vairākās Islandes jauniešu un junioru izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2010. gadā pārbaudes mačā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]], bet pirmos vārtus guvis 2012. gadā mačā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]].

== Sasniegumi ==
'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2015—16

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Birkirs Bjarnasons}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Bodø/Glimt spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>thzla925kp8s9tz1n9lszbgnjabphw6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfs Zeics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321810</id>
    <revision>
      <id>4525643</id>
      <parentid>2596524</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:07:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Ādolfs Zaics]] uz [[Ādolfs Zeics]]: atveide.....</comment>
      <origin>2596524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2283" sha1="8j81my5ggmjiv7kuvfy5ey4aafec70j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ādolfs Zaics
|     vārds_orig = ''Adolf Seitz''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1898
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|Vācijas impērija|Bavārija|Meitingena|td=Vācija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 6
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{GER}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Ādolfs Zaics''' ({{val|de|Adolf Seitz}}; {{dat|1898|2|14|N}} [[Meitingena]] — {{dat|1970|4|6|N}} [[Šveice]]) bija [[Vācija]]s [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
1920. un 1930. gados aktīvi piedalījies šaha turnīros. Vairākos no šiem turnīriem ierindojies laureātu skaitā. 1920. gadā bijis otrais [[Kenterberija]]s šaha turnīrā. 1922. gadā dalījis 2.-3. vietu Londonas atklātajā šaha čempionātā. 1925. gadā bijis trešais [[Boloņa]]s šaha turnīrā. 1926. gadā bijis trešais tradicionālajā Hastingsas ([[Anglija]]) šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Hastings_2526_1925 Hastings 1926]&lt;/ref&gt; 1934. gadā dalījis 3.-4. vietu Skārboro (Anglija) šaha turnīrā. 1933. gadā piedalījies Vācijas šaha čempionātā, kurā dalījis 11.-12. vietu, bet bijis vienīgais turnīra dalībnieks, kas uzvarējis turnīra uzvarētāju [[Jefims Bogoļubovs|Jefimu Bogoļubovu]].&lt;ref&gt;[http://www.teleschach.de/historie/pyrmont1933.htm 26. Deutsche Schacheinzelmeisterschaft 1933 in Bad Pyrmont]&lt;/ref&gt;

Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] atradies [[Buenosairesa|Buenosairesā]], kur notikusi [[8. šaha olimpiāde]]. Līdzīgi kā daudzi citi šahisti nolēmis neatgriezties kara pārņemtajā Eiropā un palicis [[Argentīna|Argentīnā]], kur uzturējies līdz 1955. gadam. Pēc atgriešanās Eiropā līdz mūža beigām dzīvojis [[Šveice|Šveicē]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 10644 | 365chess = Jakob_Adolf_Seitz }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zaics, Ādolfs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1970. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>8j81my5ggmjiv7kuvfy5ey4aafec70j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525645</id>
      <parentid>4525643</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:07:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atveide.....</comment>
      <origin>4525645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2288" sha1="dbpuxvo8flpjzpsk6chg687ob20fynu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ādolfs Zeics
|     vārds_orig = ''Adolf Seitz''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1898
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|Vācijas impērija|Bavārija|Meitingena|td=Vācija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 6
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{GER}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Ādolfs Zeics''' ({{val|de|Adolf Seitz}}; {{dat|1898|2|14|N}} [[Meitingena]] — {{dat|1970|4|6|N}} [[Šveice]]) bija [[Vācija]]s [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
1920. un 1930. gados aktīvi piedalījies šaha turnīros. Vairākos no šiem turnīriem ierindojies laureātu skaitā. 1920. gadā bijis otrais [[Kenterberija]]s šaha turnīrā. 1922. gadā dalījis 2.—3. vietu Londonas atklātajā šaha čempionātā. 1925. gadā bijis trešais [[Boloņa]]s šaha turnīrā. 1926. gadā bijis trešais tradicionālajā Hastingsas ([[Anglija]]) šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Hastings_2526_1925 Hastings 1926]&lt;/ref&gt; 1934. gadā dalījis 3.—4. vietu Skārboro (Anglija) šaha turnīrā. 1933. gadā piedalījies Vācijas šaha čempionātā, kurā dalījis 11.-12. vietu, bet bijis vienīgais turnīra dalībnieks, kas uzvarējis turnīra uzvarētāju [[Jefims Bogoļubovs|Jefimu Bogoļubovu]].&lt;ref&gt;[http://www.teleschach.de/historie/pyrmont1933.htm 26. Deutsche Schacheinzelmeisterschaft 1933 in Bad Pyrmont]&lt;/ref&gt;

Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] atradies [[Buenosairesa|Buenosairesā]], kur notikusi [[8. šaha olimpiāde]]. Līdzīgi kā daudzi citi šahisti nolēmis neatgriezties kara pārņemtajā Eiropā un palicis [[Argentīna|Argentīnā]], kur uzturējies līdz 1955. gadam. Pēc atgriešanās Eiropā līdz mūža beigām dzīvojis [[Šveice|Šveicē]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 10644 | 365chess = Jakob_Adolf_Seitz }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zeics, Ādolfs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1970. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>dbpuxvo8flpjzpsk6chg687ob20fynu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525653</id>
      <parentid>4525645</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{GER}} → {{DEU}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2288" sha1="t88vsbwdhwams6wiy9pulldywzhf4mx" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ādolfs Zeics
|     vārds_orig = ''Adolf Seitz''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1898
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = {{vieta|Vācijas Impērija|Bavārija|Meitingena|td=Vācija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 6
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{DEU}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Ādolfs Zeics''' ({{val|de|Adolf Seitz}}; {{dat|1898|2|14|N}} [[Meitingena]] — {{dat|1970|4|6|N}} [[Šveice]]) bija [[Vācija]]s [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
1920. un 1930. gados aktīvi piedalījies šaha turnīros. Vairākos no šiem turnīriem ierindojies laureātu skaitā. 1920. gadā bijis otrais [[Kenterberija]]s šaha turnīrā. 1922. gadā dalījis 2.—3. vietu Londonas atklātajā šaha čempionātā. 1925. gadā bijis trešais [[Boloņa]]s šaha turnīrā. 1926. gadā bijis trešais tradicionālajā Hastingsas ([[Anglija]]) šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Hastings_2526_1925 Hastings 1926]&lt;/ref&gt; 1934. gadā dalījis 3.—4. vietu Skārboro (Anglija) šaha turnīrā. 1933. gadā piedalījies Vācijas šaha čempionātā, kurā dalījis 11.-12. vietu, bet bijis vienīgais turnīra dalībnieks, kas uzvarējis turnīra uzvarētāju [[Jefims Bogoļubovs|Jefimu Bogoļubovu]].&lt;ref&gt;[http://www.teleschach.de/historie/pyrmont1933.htm 26. Deutsche Schacheinzelmeisterschaft 1933 in Bad Pyrmont]&lt;/ref&gt;

Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] atradies [[Buenosairesa|Buenosairesā]], kur notikusi [[8. šaha olimpiāde]]. Līdzīgi kā daudzi citi šahisti nolēmis neatgriezties kara pārņemtajā Eiropā un palicis [[Argentīna|Argentīnā]], kur uzturējies līdz 1955. gadam. Pēc atgriešanās Eiropā līdz mūža beigām dzīvojis [[Šveice|Šveicē]] un [[Rietumvācija|Rietumvācijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 10644 | 365chess = Jakob_Adolf_Seitz }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zeics, Ādolfs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1970. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>t88vsbwdhwams6wiy9pulldywzhf4mx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adolf Seitz</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321811</id>
    <redirect title="Ādolfs Zeics" />
    <revision>
      <id>4525655</id>
      <parentid>2531937</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="e9x9a9k7nnz3a6re4ixdi2oewgewacj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ādolfs Zeics]]</text>
      <sha1>e9x9a9k7nnz3a6re4ixdi2oewgewacj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321812</id>
    <revision>
      <id>4525641</id>
      <parentid>4003862</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:01:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="535" sha1="5de525g9rtgsz85ky8sp3ftgcr4hpxm" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada februāris}}
'''Zaics''' ({{val|de|Seitz}}; {{val|hr|Zajc}}; sieviešu dzimtē: [[Zaica]]) ir [[vācu valoda|vācu]] vai [[horvātu valoda|horvātu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Ādolfs Zaics]] (''Adolf Seitz''; 1898—1970) — Vācijas šahists;
* [[Kirils Zaics]] (''Кирилл Зайц''; 1869 — 1948) — Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieks un publicists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Horvātu uzvārdi]]
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>5de525g9rtgsz85ky8sp3ftgcr4hpxm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525648</id>
      <parentid>4525641</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:13:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidots......</comment>
      <origin>4525648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="428" sha1="3nj32ognzsouqi9livmqfe5gd38kx84" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada februāris}}
'''Zeics''' ({{val|de|Seitz}}; sieviešu dzimtē: [[Zeica]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Ādolfs Zeics]] (''Adolf Seitz''; 1898—1970) — Vācijas šahists;
* [[Kārlis Zeics]] (''Karl Seitz''; 1869—1950) — Austrijas politiķis, pirmais Austrijas prezidents.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>3nj32ognzsouqi9livmqfe5gd38kx84</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525649</id>
      <parentid>4525648</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zaics]] uz [[Zeics]]: pārveidots......</comment>
      <origin>4525648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="428" sha1="3nj32ognzsouqi9livmqfe5gd38kx84" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada februāris}}
'''Zeics''' ({{val|de|Seitz}}; sieviešu dzimtē: [[Zeica]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Ādolfs Zeics]] (''Adolf Seitz''; 1898—1970) — Vācijas šahists;
* [[Kārlis Zeics]] (''Karl Seitz''; 1869—1950) — Austrijas politiķis, pirmais Austrijas prezidents.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>3nj32ognzsouqi9livmqfe5gd38kx84</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļmežnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>323087</id>
    <revision>
      <id>4525685</id>
      <parentid>2829937</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:26:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="205" sha1="n773rgjz67ukl0bqt1cliieo80aj5op" xml:space="preserve">'''Zaļmežnieki''' var būt:
* [[Zaļmežnieki (Barkavas pagasts)|Zaļmežnieki]] — ciems Barkavas pagastā, Madonas novadā;
* [[Zaļmežnīki|Zaļmežnīku]] cits nosaukums.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>n773rgjz67ukl0bqt1cliieo80aj5op</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Jaunatnes basketbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338766</id>
    <revision>
      <id>4525373</id>
      <parentid>4525368</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgvan03</username>
        <id>150669</id>
      </contributor>
      <comment>Nelielas izmaiņas skaidrojumā, kad beidzās sadarbība.</comment>
      <origin>4525373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5317" sha1="7c9z3htjlr39lq08kkp3bmsj7d7c5uc" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Swedbank Latvijas Jaunatnes basketbola līga
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = Basketbols
| dibin          = 1992
| moto           = 
| komandas       = 
| valsts         = {{flag|Latvija}}
| čempions       = 
| mlapa          = [http://basket.lv/sljbl basket.lv]
}}
'''[https://ljbl.basket.lv/swedbank-klust-par-latvijas-jaunatnes-basketbola-ligas-generalsponsoru-sezonas-sakuma-godinas-izcilniekus/#:~:text=Latvijas%20Jaunatnes%20basketbola%20l%C4%ABga%20%28LJBL%29%20ar%20gandar%C4%ABjumu%20pazi%C5%86o,%C4%A3ener%C4%81lsponsoru%2C%20k%C4%81%20ar%C4%AB%20Latvijas%20jaunie%C5%A1u%20basketbola%20izla%C5%A1u%20atbalst%C4%ABt%C4%81ju. Swedbank Latvijas Jaunatnes basketbola līga (SLJBL)]''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s jaunatnes basketbola komandas un tiek noskaidroti valsts čempioni visās vecuma grupās zēniem un meitenēm. Līga ir dibināta 1992. gada 12. decembrī pēc basketbolista [[Valdis Valters|Valda Valtera]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ljbl-aiziet-no-basketbola-skatuves-12411476 LJBL aiziet no basketbola skatuves] Diena&lt;/ref&gt; Šobrīd līgas direktors ir Elvijs Mičulis.

1993. gada sezonā Swedbank LJBL čempionātā sešās vecuma grupās piedalījās 49 puišu komandas no 13 sporta skolām, kurās spēlēja 609 jaunie basketbolisti.&lt;ref&gt;[http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai Jaunatnes Basketbola līgai sākas septītais olimpiskais cikls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127053217/http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai |date={{dat|2017|01|27||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; 1995.—1996. gada sezonā turnīram pirmo reizi bija Latvijas jaunatnes čempionāta statuss. Kopš 1997. gada turnīrā piedalās arī meiteņu komandas. 2005. gadā Swedbank LJBL čempionāta rīkošanu pārņēma [[Latvijas Basketbola savienība]].

Līga sadarbojās ar basketbola klubu [[Rīgas VEF]] un kopš 2015. gada vairākas sezonas tika saukta par VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgu. Sadarbība ilga līdz 2017. gada sezonas beigām.

2016. gadā turnīrā piedalās septiņas reizes lielāks jauno basketbolistu un komandu skaits nekā tās pastāvēšanas pirmajā sezonā. 2019. gada Swedbank LJBL sezonu sāka gandrīz 7000 jauno basketbolistu gandrīz 400 komandās,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas LJBL uz 28. sezonas sliekšņa: vairāk savstarpējas cieņas un sadarbības!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920194635/http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas |date={{dat|2019|09|20||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; bet 2021. gada septembrī, neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tika pieteikta 401 komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits|title=LJBL: svētdien sākas 30. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=basket.lv|access-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210913190555/http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits}}&lt;/ref&gt; Jaunu pieteikto komandu skaitu līga uzstādīja 2022. gada rudenī, kad sezonu iesāka 423 komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/?p=1476|title=LJBL: sestdien sākas 31. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=Caballero.lv|website=LJBL|access-date=2022-09-18|date=2022-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; [https://ljbl.basket.lv/swedbank-klust-par-latvijas-jaunatnes-basketbola-ligas-generalsponsoru-sezonas-sakuma-godinas-izcilniekus/#:~:text=Latvijas%20Jaunatnes%20basketbola%20l%C4%ABga%20%28LJBL%29%20ar%20gandar%C4%ABjumu%20pazi%C5%86o,%C4%A3ener%C4%81lsponsoru%2C%20k%C4%81%20ar%C4%AB%20Latvijas%20jaunie%C5%A1u%20basketbola%20izla%C5%A1u%20atbalst%C4%ABt%C4%81ju. 2024. - 2025. gada sezonā Swedbank kļuva par jauno līgas ģenerālsponsoru], kā arī 2024.—2025. gada sezonā Swedbank LJBL dalībnieku skaits pirmo reizi pārsniedza 9000 bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/1894395088085594199?t=ZxxIVu305LQc55zSVvd8hA&amp;s=03|title=X|last=Kaspars Cipruss}}&lt;/ref&gt; 2026. gada rudenī LJBL dalībnieku skaita rekords tika labots jau trešo gadu pēc kārtas, sasniedzot 432 komandas 7 vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/2098713502198227077|title=Kaspars Cipruss (@KCipruss) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-09-15|date=2026-09-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [https://ljbl.basket.lv/swedbank-ljbl-35-sezona-komandu-rekordskaits-jauna-programma-treneriem-atraks-basketbols/ Kopumā 2026. - 2027. gadā Swedbank LJBL spēlē vairāk nekā 10000 bērnu un jauniešu, kā arī ir atklāta Swedbank LJBL treneru izaugsmes programmu.]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161213145928/http://basket.lv/sljbl LJBL mājaslapa]


{{Basketbols Latvijā}}

[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]</text>
      <sha1>7c9z3htjlr39lq08kkp3bmsj7d7c5uc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525432</id>
      <parentid>4525373</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:39:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jā, bet nevajag lipināt Swedbank klāt laikiem, kad tā nebija līgas atbalstītājs.</comment>
      <origin>4525432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5018" sha1="n4cbt163po9mtz7108q7f4kk73n7se4" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = ''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = Basketbols
| dibin          = 1992
| moto           = 
| komandas       = 
| valsts         = {{flag|Latvija}}
| čempions       = 
| mlapa          = [http://basket.lv/sljbl basket.lv]
}}
'''''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga (SLJBL)''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s jaunatnes basketbola komandas un tiek noskaidroti valsts čempioni visās vecuma grupās zēniem un meitenēm. Līga ir dibināta 1992. gada 12. decembrī pēc basketbolista [[Valdis Valters|Valda Valtera]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ljbl-aiziet-no-basketbola-skatuves-12411476 LJBL aiziet no basketbola skatuves] Diena&lt;/ref&gt; Šobrīd līgas direktors ir Elvijs Mičulis. Tās nosaukumā ietverts līgas galvenā atbalstītāja ''[[Swedbank]]'' vārds.

1993. gada sezonā LJBL čempionātā sešās vecuma grupās piedalījās 49 puišu komandas no 13 sporta skolām, kurās spēlēja 609 jaunie basketbolisti.&lt;ref&gt;[http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai Jaunatnes Basketbola līgai sākas septītais olimpiskais cikls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127053217/http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai |date={{dat|2017|01|27||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; 1995.—1996. gada sezonā turnīram pirmo reizi bija Latvijas jaunatnes čempionāta statuss. Kopš 1997. gada turnīrā piedalās arī meiteņu komandas. 2005. gadā LJBL čempionāta rīkošanu pārņēma [[Latvijas Basketbola savienība]].

Līga sadarbojās ar basketbola klubu [[Rīgas VEF]] un kopš 2015. gada vairākas sezonas tika saukta par VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgu. Sadarbība ilga līdz 2017. gada sezonas beigām.

2016. gadā turnīrā piedalās septiņas reizes lielāks jauno basketbolistu un komandu skaits nekā tās pastāvēšanas pirmajā sezonā. 2019. gada LJBL sezonu sāka gandrīz 7000 jauno basketbolistu gandrīz 400 komandās,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas LJBL uz 28. sezonas sliekšņa: vairāk savstarpējas cieņas un sadarbības!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920194635/http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas |date={{dat|2019|09|20||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; bet 2021. gada septembrī, neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tika pieteikta 401 komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits|title=LJBL: svētdien sākas 30. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=basket.lv|access-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210913190555/http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits}}&lt;/ref&gt; Jaunu pieteikto komandu skaitu līga uzstādīja 2022. gada rudenī, kad sezonu iesāka 423 komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/?p=1476|title=LJBL: sestdien sākas 31. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=Caballero.lv|website=LJBL|access-date=2022-09-18|date=2022-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; [https://ljbl.basket.lv/swedbank-klust-par-latvijas-jaunatnes-basketbola-ligas-generalsponsoru-sezonas-sakuma-godinas-izcilniekus/#:~:text=Latvijas%20Jaunatnes%20basketbola%20l%C4%ABga%20%28LJBL%29%20ar%20gandar%C4%ABjumu%20pazi%C5%86o,%C4%A3ener%C4%81lsponsoru%2C%20k%C4%81%20ar%C4%AB%20Latvijas%20jaunie%C5%A1u%20basketbola%20izla%C5%A1u%20atbalst%C4%ABt%C4%81ju. 2024. — 2025. gada sezonā Swedbank kļuva par jauno līgas ģenerālsponsoru], kā arī 2024.—2025. gada sezonā Swedbank LJBL dalībnieku skaits pirmo reizi pārsniedza 9000 bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/1894395088085594199?t=ZxxIVu305LQc55zSVvd8hA&amp;s=03|title=X|last=Kaspars Cipruss}}&lt;/ref&gt; 2026. gada rudenī LJBL dalībnieku skaita rekords tika labots jau trešo gadu pēc kārtas, sasniedzot 432 komandas 7 vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/2098713502198227077|title=Kaspars Cipruss (@KCipruss) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-09-15|date=2026-09-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; [https://ljbl.basket.lv/swedbank-ljbl-35-sezona-komandu-rekordskaits-jauna-programma-treneriem-atraks-basketbols/ Kopumā 2026. — 2027. gadā Swedbank LJBL spēlē vairāk nekā 10000 bērnu un jauniešu, kā arī ir atklāta Swedbank LJBL treneru izaugsmes programmu.]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161213145928/http://basket.lv/sljbl LJBL mājaslapa]


{{Basketbols Latvijā}}

[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]</text>
      <sha1>n4cbt163po9mtz7108q7f4kk73n7se4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525435</id>
      <parentid>4525432</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4920" sha1="pkp0magiuyduuz0r28nzsjzbyu132is" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = ''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = Basketbols
| dibin          = 1992
| moto           = 
| komandas       = 
| valsts         = {{flag|Latvija}}
| čempions       = 
| mlapa          = [http://basket.lv/sljbl basket.lv]
}}
'''''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga (SLJBL)''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s jaunatnes basketbola komandas un tiek noskaidroti valsts čempioni visās vecuma grupās zēniem un meitenēm. Līga ir dibināta 1992. gada 12. decembrī pēc basketbolista [[Valdis Valters|Valda Valtera]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ljbl-aiziet-no-basketbola-skatuves-12411476 LJBL aiziet no basketbola skatuves] Diena&lt;/ref&gt; Šobrīd līgas direktors ir Elvijs Mičulis. Tās nosaukumā ietverts līgas galvenā atbalstītāja ''[[Swedbank]]'' vārds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/swedbank-klust-par-latvijas-jaunatnes-basketbola-ligas-generalsponsoru-sezonas-sakuma-godinas-izcilniekus/|title=Swedbank kļūst par Latvijas Jaunatnes basketbola līgas ģenerālsponsoru; sezonas sākumā godinās izcilniekus|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LJBL|access-date=2026-09-21|date=2025-08-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1993. gada sezonā LJBL čempionātā sešās vecuma grupās piedalījās 49 puišu komandas no 13 sporta skolām, kurās spēlēja 609 jaunie basketbolisti.&lt;ref&gt;[http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai Jaunatnes Basketbola līgai sākas septītais olimpiskais cikls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127053217/http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai |date={{dat|2017|01|27||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; 1995.—1996. gada sezonā turnīram pirmo reizi bija Latvijas jaunatnes čempionāta statuss. Kopš 1997. gada turnīrā piedalās arī meiteņu komandas. 2005. gadā LJBL čempionāta rīkošanu pārņēma [[Latvijas Basketbola savienība]].

Līga sadarbojās ar basketbola klubu [[Rīgas VEF]] un kopš 2015. gada vairākas sezonas tika saukta par VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgu. Sadarbība ilga līdz 2017. gada sezonas beigām.

2016. gadā turnīrā piedalās septiņas reizes lielāks jauno basketbolistu un komandu skaits nekā tās pastāvēšanas pirmajā sezonā. 2019. gada LJBL sezonu sāka gandrīz 7000 jauno basketbolistu gandrīz 400 komandās,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas LJBL uz 28. sezonas sliekšņa: vairāk savstarpējas cieņas un sadarbības!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920194635/http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas |date={{dat|2019|09|20||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; bet 2021. gada septembrī, neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tika pieteikta 401 komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits|title=LJBL: svētdien sākas 30. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=basket.lv|access-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210913190555/http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits}}&lt;/ref&gt; Jaunu pieteikto komandu skaitu līga uzstādīja 2022. gada rudenī, kad sezonu iesāka 423 komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/?p=1476|title=LJBL: sestdien sākas 31. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=Caballero.lv|website=LJBL|access-date=2022-09-18|date=2022-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.—2025. gada sezonā ''[[Swedbank]]'' kļuva par jauno līgas ģenerālsponsoru, un šajā sezonā ''Swedbank'' LJBL dalībnieku skaits pirmo reizi pārsniedza 9000 bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/1894395088085594199?t=ZxxIVu305LQc55zSVvd8hA&amp;s=03|title=X|last=Kaspars Cipruss}}&lt;/ref&gt; 2026. gada rudenī LJBL dalībnieku skaita rekords tika labots jau trešo gadu pēc kārtas, sasniedzot 432 komandas 7 vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/2098713502198227077|title=Kaspars Cipruss (@KCipruss) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-09-15|date=2026-09-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopumā 2026.—2027. gadā līgā spēlē vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu, kā arī ir atklāta ''Swedbank'' LJBL [[treneris|treneru]] izaugsmes programma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161213145928/http://basket.lv/sljbl LJBL mājaslapa]


{{Basketbols Latvijā}}

[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]</text>
      <sha1>pkp0magiuyduuz0r28nzsjzbyu132is</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525437</id>
      <parentid>4525435</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4525437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5267" sha1="tuijdlgps76dpmv7nyqfemfr1kfkbwx" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = ''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga
| aktuāla_sezona = 
| logo           = 
| pikseļi        = 
| apraksts       = 
| sports         = Basketbols
| dibin          = 1992
| moto           = 
| komandas       = 
| valsts         = {{flag|Latvija}}
| čempions       = 
| mlapa          = [http://basket.lv/sljbl basket.lv]
}}
'''''Swedbank'' Latvijas Jaunatnes basketbola līga (SLJBL)''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās [[Latvija]]s jaunatnes basketbola komandas un tiek noskaidroti valsts čempioni visās vecuma grupās zēniem un meitenēm. Līga ir dibināta 1992. gada 12. decembrī pēc basketbolista [[Valdis Valters|Valda Valtera]] iniciatīvas.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ljbl-aiziet-no-basketbola-skatuves-12411476 LJBL aiziet no basketbola skatuves] Diena&lt;/ref&gt; Šobrīd līgas direktors ir Elvijs Mičulis. Tās nosaukumā ietverts līgas galvenā atbalstītāja ''[[Swedbank]]'' vārds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/swedbank-klust-par-latvijas-jaunatnes-basketbola-ligas-generalsponsoru-sezonas-sakuma-godinas-izcilniekus/|title=Swedbank kļūst par Latvijas Jaunatnes basketbola līgas ģenerālsponsoru; sezonas sākumā godinās izcilniekus|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LJBL|access-date=2026-09-21|date=2025-08-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1993. gada sezonā LJBL čempionātā sešās vecuma grupās piedalījās 49 puišu komandas no 13 sporta skolām, kurās spēlēja 609 jaunie basketbolisti.&lt;ref&gt;[http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai Jaunatnes Basketbola līgai sākas septītais olimpiskais cikls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127053217/http://basket.lv/sljbl/zeni_1_divizija_u19/12122016-jaunatnes_basketbola_ligao_sakas_septitai |date={{dat|2017|01|27||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; 1995.—1996. gada sezonā turnīram pirmo reizi bija Latvijas jaunatnes čempionāta statuss. Kopš 1997. gada turnīrā piedalās arī meiteņu komandas. 2005. gadā LJBL čempionāta rīkošanu pārņēma [[Latvijas Basketbola savienība]].

Līga sadarbojās ar basketbola klubu [[Rīgas VEF]] un kopš 2015. gada vairākas sezonas tika saukta par VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgu. Sadarbība ilga līdz 2017. gada sezonas beigām.

2016. gadā turnīrā piedalās septiņas reizes lielāks jauno basketbolistu un komandu skaits nekā tās pastāvēšanas pirmajā sezonā. 2019. gada LJBL sezonu sāka gandrīz 7000 jauno basketbolistu gandrīz 400 komandās,&lt;ref&gt;[http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas LJBL uz 28. sezonas sliekšņa: vairāk savstarpējas cieņas un sadarbības!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920194635/http://basket.lv/ljbl/ljbl-uz-28-sezonas-slieksna-vairak-savstarpejas-cienas-un-sadarbibas |date={{dat|2019|09|20||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; bet 2021. gada septembrī, neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tika pieteikta 401 komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits|title=LJBL: svētdien sākas 30. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=basket.lv|access-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210913190555/http://basket.lv/ljbl/ljbl-svetdien-sakas-30-sezona-cina-par-14-tituliem-dodas-komandu-rekordskaits}}&lt;/ref&gt; Jaunu pieteikto komandu skaitu līga uzstādīja 2022. gada rudenī, kad sezonu iesāka 423 komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/?p=1476|title=LJBL: sestdien sākas 31. sezona, cīņā par 14 tituliem dodas komandu rekordskaits|last=Caballero.lv|website=LJBL|access-date=2022-09-18|date=2022-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024.—2025. gada sezonā ''[[Swedbank]]'' kļuva par jauno līgas ģenerālsponsoru, un šajā sezonā ''Swedbank'' LJBL dalībnieku skaits pirmo reizi pārsniedza 9000 bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/1894395088085594199?t=ZxxIVu305LQc55zSVvd8hA&amp;s=03|title=X|last=Kaspars Cipruss}}&lt;/ref&gt; 2026. gada rudenī LJBL dalībnieku skaita rekords tika labots jau trešo gadu pēc kārtas, sasniedzot 432 komandas 7 vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/KCipruss/status/2098713502198227077|title=Kaspars Cipruss (@KCipruss) on X|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-09-15|date=2026-09-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopumā 2026.—2027. gadā līgā spēlē vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu, kā arī ir atklāta ''Swedbank'' LJBL [[treneris|treneru]] izaugsmes programma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ljbl.basket.lv/swedbank-ljbl-35-sezona-komandu-rekordskaits-jauna-programma-treneriem-atraks-basketbols/|title=Swedbank LJBL 35. sezona: komandu rekordskaits, jauna programma treneriem, ātrāks basketbols|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LJBL|access-date=2026-09-21|date=2026-09-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161213145928/http://basket.lv/sljbl LJBL mājaslapa]


{{Basketbols Latvijā}}

[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]</text>
      <sha1>tuijdlgps76dpmv7nyqfemfr1kfkbwx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zagrebeļnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339408</id>
    <revision>
      <id>4525617</id>
      <parentid>3684903</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:18:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="487" sha1="573ahsre3kw4u9epofegxrjattglp26" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada septembris}}
'''Zagrebeļnijs''' ({{val|uk|Загребельний}}; sieviešu dzimtē [[Zagrebeļnija]]) ir [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Aleksejs Zagrebeļnijs]] (1974) — latviešu uzņēmējs;
* [[Sergejs Zagrebeļnijs]] (''Сергей Загребельный''; 1965) — Uzbekistānas starptautiskais lielmeistars šahā.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Ukraiņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>573ahsre3kw4u9epofegxrjattglp26</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļņas &quot;Žalgiris&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>342846</id>
    <revision>
      <id>4525482</id>
      <parentid>4478199</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4525482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17713" sha1="8hyngqremcvdfp36j28vq9oti3h2nje" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = Viļņas &quot;Žalgiris&quot;
| logo            = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]]
| pilns           = Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot; (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'')
| iesauka         = baltzaļie (''žaliai balti'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 3. vieta
| dib             = 1947
| dib_mēn         = 5
| dib_dat         = 16
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]]
| ietilp          = 5067
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Mindaugas Kasperūnas''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''[[Andrius Skerla]]''
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}}
| 
| pattern_la1 = _rioave1819h
| pattern_b1  = _rioave1819h
| pattern_ra1 = _rioave1819h
| pattern_sh1 = _nikeblack
| pattern_so1 = _nikeblack
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _rioave1819h
| pattern_b2  = _rioave1819h
| pattern_ra2 = _rioave1819h
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 00A650
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = 00A650
| shorts2     = 00A650
| socks2      = 00A650
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _nikewhite
| pattern_so3 = _nikewhite
| leftarm3    = 880000
| body3       = 880000
| rightarm3   = 880000
| shorts3     = 880000
| socks3      = 880000
}}
'''Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot;''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514020637/https://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ }}&lt;/ref&gt;  ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (11): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2024
** Vicečempioni (13): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019, 2023
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021, 2022
** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2023
** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022

== Sezonas ==
; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
| style=&quot;background:White;color:Green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFFFF |
 body=72C186|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1996  
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _greenborder
| pattern_b         = _greencollar
| pattern_ra        = _greenborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = FFFFFF
| body              = FFFFFF
| rightarm          = FFFFFF
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
  title=2018– 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=72C186 |
 body=72C186|
 rightarm=72C186 |
 shorts=72C186 |
 socks=72C186 |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title=1996 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _whiteborder
| pattern_b         = _whitecollar
| pattern_ra        = _whiteborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = 008800
| body              = 008800
| rightarm          = 008800
| shorts            = 008800
| socks             = 008800
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = 339933
| socks             = 339933
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
  title=2018– 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|21||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=VEN|pos=GK|name=[[Carlos Olses]]}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Vincentas Šarkauskas]]|pos=GK}} 
{{Fs player|no=95|nat=LTU|name=Dominykas Čekavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=ROM|name=[[Grigore Turda]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klaudijus Upstas]]}} 
{{Fs player|no=15|nat=CRO|pos=DF|name=[[Petar Bosančić]]}} 
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Vytis Pavilonis]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Younn Zahary]]}}
{{Fs player|no=|nat=GER|name=[[Dominik Franke]]|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Capan]]}} 
{{Fs player|no= 7|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemanja Mihajlović]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} 
{{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Deividas Šešplaukis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ovidijus Verbickas]]}}
{{Fs player|no=29|pos=MF|nat=LTU|name=[[Kajus Bička]]}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nedas Klimavičius]]}} 
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=BLR|name=[[Jurij Kendyš]]}} 
{{Fs player|no=88|pos=MF|nat=LTU|name=Dariuš Stankevičius}}
{{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gustas Jarusevičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 8|nat=ROM|pos=FW|name=[[Liviu Antal]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SRB|pos=FW|name=[[Nikola Petković]]}} 
{{Fs player|no=44|nat=LTU|pos=FW|name=[[Patrik Matyžonok]]}}
{{Fs player|no=70|pos=FW|nat=Cabo Verde|name=[[Bryan Teixeira]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}}
* [https://alyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: alyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-zalgiris-vilnius/1406/ FK Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]</text>
      <sha1>8hyngqremcvdfp36j28vq9oti3h2nje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525483</id>
      <parentid>4525482</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:48:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4525483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17715" sha1="rahtkhqxdqomb1m3jl6qkzsc5uj0xdt" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = Viļņas &quot;Žalgiris&quot;
| logo            = [[Attēls:FK_Žalgiris_Vilnius_logo.png|150px]]
| pilns           = Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot; (''Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“'')
| iesauka         = baltzaļie (''žaliai balti'')
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}}
| līga            = [[TOPLYGA]]
| sez             = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz             = 3. vieta
| dib             = 1947
| dib_mēn         = 5
| dib_dat         = 16
| dib_com         = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadions]]
| ietilp          = 5067
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Lietuva}} ''Mindaugas Kasperūnas''
| tren            = {{flaga|Lietuva}} ''[[Andrius Skerla]]''
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.fkzalgiris.lt}}
| 
| pattern_la1 = _rioave1819h
| pattern_b1  = _rioave1819h
| pattern_ra1 = _rioave1819h
| pattern_sh1 = _nikeblack
| pattern_so1 = _nikeblack
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = FFFFFF
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _rioave1819h
| pattern_b2  = _rioave1819h
| pattern_ra2 = _rioave1819h
| pattern_sh2 = _nikewhite
| pattern_so2 = _nikewhite
| leftarm2    = 00A650
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = 00A650
| shorts2     = 00A650
| socks2      = 00A650
| pattern_la3 = 
| pattern_b3  = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _nikewhite
| pattern_so3 = _nikewhite
| leftarm3    = 880000
| body3       = 880000
| rightarm3   = 880000
| shorts3     = 880000
| socks3      = 880000
}}
'''Viļņas futbola klubs &quot;Žalgiris&quot;''' ({{val|lt|Vilniaus futbolo klubas „Žalgiris“}}) ir profesionāls [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Tas ir dibināts [[1947. gads|1947]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;

Mājas spēles komanda aizvada [[Lietuvas Futbola federācijas stadions|LFF stadionā]], kura ietilpība ir 5067 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ |title=LFF stadionas |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[Lietuvas Futbola federācija|LFF]] |archive-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190514020637/https://lff.lt/federacija/stadionu-nuoma/lff-stadionas/ }}&lt;/ref&gt;  ''Žalgiris'' futbolisti ir septiņas reizes kļuvuši par Lietuvas čempioniem, 11 reizes izcīnījuši Lietuvas kausu un 6 reizes ieguvuši Lietuvas superkausu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |title=TROFĖJAI |language=lt |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=fkzalgiris.lt |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212073235/http://www.fkzalgiris.lt/lt/trofejai |archivedate={{dat|2017|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (11): 1991, 1991–92, 1998–99, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2024
** Vicečempioni (13): 1993, 1994, 1995, 1997, 1998, 1999 (rud.), 2000, 2011, 2012, 2017, 2018, 2019, 2023
* '''Lietuvas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 2003 (rud.), 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016, 2018, 2021, 2022
** Finālisti (6): 1990, 1991–92, 1994–95, 1999–2000, 2000–01, 2017
* '''Lietuvas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2003, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2020, 2023
** Finālisti (3): 2019, 2021, 2022

== Sezonas ==
; VMFD Žalgiris (''Vilniaus miesto futbolo draugija Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2009. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2009.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesl/lito09.html#1lyga&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2010. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#alyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|}

; FK Žalgiris (''Futbolo klubas Žalgiris'')
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border:1px; border-spacing:0;&quot;
|-
| style=&quot;background:Green;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
| style=&quot;background:White;color:Green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FK ŽALGIRIS'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
; Mājas krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=FFFFFF |
 body=72C186|
 rightarm=FFFFFF |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=FFFFFF |
 socks=FFFFFF |
 title=1996  
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _greenborder
| pattern_b         = _greencollar
| pattern_ra        = _greenborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = FFFFFF
| body              = FFFFFF
| rightarm          = FFFFFF
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = FFFFFF
| socks             = FFFFFF
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=FFFFFF|body=339933|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|
  title=2018– 
}}
|}
; Izbraukuma krāsas
{|
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=72C186 |
 body=72C186|
 rightarm=72C186 |
 shorts=72C186 |
 socks=72C186 |
 title=1991 
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_whitestripes |
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title=1996 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = _whiteborder
| pattern_b         = _whitecollar
| pattern_ra        = _whiteborder
| pattern_sh        =
| leftarm           = 008800
| body              = 008800
| rightarm          = 008800
| shorts            = 008800
| socks             = 008800
| title =2007 
}}
|{{Football kit |
| pattern_la        = 
| pattern_b         = _greensquares
| pattern_ra        = 
| pattern_sh        = 
| leftarm           = 009900
| body              = FFFFFF
| rightarm          = 009900
| shorts            = 339933
| socks             = 339933
| title=2016 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=_white_stripes|pattern_b=_whitestripes|pattern_ra=_white_stripes|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
 title=2017 
}}
|{{Football kit |
  pattern_la=|pattern_b=_rioave1819h|pattern_ra=|
  leftarm=339933|body=339933|rightarm=339933|shorts=339933|socks=339933|
  title=2018– 
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|09|21||bez}}.'' 

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=VEN|pos=GK|name=[[Carlos Olses]]}}
{{Fs player|no=12|nat=LTU|name=[[Vincentas Šarkauskas]]|pos=GK}} 
{{Fs player|no=95|nat=LTU|name=Dominykas Čekavičius|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no=5|nat=ROM|name=[[Grigore Turda]]|pos=DF}} 
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=DF|name=[[Klaudijus Upstas]]}} 
{{Fs player|no=15|nat=CRO|pos=DF|name=[[Petar Bosančić]]}} 
{{Fs player|no=25|nat=LTU|name=[[Vytis Pavilonis]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=DF|name=[[Younn Zahary]]}}
{{Fs player|no=21|nat=GER|name=[[Dominik Franke]]|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Capan]]}} 
{{Fs player|no= 7|nat=SRB|pos=MF|name=[[Nemanja Mihajlović]]}}
{{Fs player|no=17|nat=LTU|pos=MF|name=[[Giedrius Matulevičius]]}} 
{{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Deividas Šešplaukis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ovidijus Verbickas]]}}
{{Fs player|no=29|pos=MF|nat=LTU|name=[[Kajus Bička]]}}
{{Fs player|no=33|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nedas Klimavičius]]}} 
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=BLR|name=[[Jurij Kendyš]]}} 
{{Fs player|no=88|pos=MF|nat=LTU|name=Dariuš Stankevičius}}
{{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gustas Jarusevičius]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 8|nat=ROM|pos=FW|name=[[Liviu Antal]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SRB|pos=FW|name=[[Nikola Petković]]}} 
{{Fs player|no=44|nat=LTU|pos=FW|name=[[Patrik Matyžonok]]}}
{{Fs player|no=70|pos=FW|nat=Cabo Verde|name=[[Bryan Teixeira]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.fkzalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/fkzalgiris/ FK Žalgiris: Facebook] {{lt ikona}}
* [https://alyga.lt/komanda/zalgiris FK Žalgiris: alyga.lt] {{lt ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-zalgiris-vilnius/1406/ FK Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-zalgiris-vilnius/15837/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

{{DEFAULTSORT:Žalgiris, Viļņa}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Žalgiris]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]]</text>
      <sha1>rahtkhqxdqomb1m3jl6qkzsc5uj0xdt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ezera iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350460</id>
    <revision>
      <id>4525709</id>
      <parentid>4375119</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4525709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9031" sha1="8sv3yng85eyiedqp28ponos97i50nhj" xml:space="preserve">'''Ezera iela''' var būt:

* Iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]:
** [[Ezera iela (Jēkabpils)|Ezera iela]] — iela Jēkabpilī;
** [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] — iela Liepājā;
** [[Ezera iela (Rēzekne)|Ezera iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
** [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]] — iela Rīgā;
** [[Ezera iela (Valmiera)|Ezera iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
** [[Ezera iela (Ventspils)|Ezera iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]].

* Iela novadu pilsētās:
** [[Ezera iela (Aizpute)|Ezera iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]];
** [[Ezera iela (Alūksne)|Ezera iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Ezera iela (Baloži)|Ezera iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Ezera iela (Balvi)|Ezera iela]] — iela [[Balvi|Balvos]];
** [[Ezera iela (Brocēni)|Ezera iela]] — iela [[Brocēni|Brocēnos]];
** [[Ezera iela (Cēsis)|Ezera iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Ezera iela (Dagda)|Ezera iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]];
** [[Ezera iela (Ikšķile)|Ezera iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Ezera iela (Krāslava)|Ezera iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
** [[Ezera iela (Līvāni)|Ezera iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]];
** [[Ezera iela (Madona)|Ezera iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Ezera iela (Saldus)|Ezera iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
** [[Ezera iela (Smiltene)|Ezera iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
** [[Ezera iela (Talsi)|Ezera iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
** [[Ezera iela (Tukums)|Ezera iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
** [[Ezera iela (Valdemārpils)|Ezera iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]];
** [[Ezera iela (Vangaži)|Ezera iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]];
** [[Ezera iela (Viesīte)|Ezera iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]].

* Iela citās apdzīvotās vietās:
** [[Ezera iela (Aglona)|Ezera iela]] — iela Aglonas pagasta [[Aglona|Aglonā]];
** [[Ezera iela (Andrupene)|Ezera iela]] — iela Andrupenes pagasta [[Andrupene|Andrupenē]];
** [[Ezera iela (Āne)|Ezera iela]] — iela Cenu pagasta [[Āne|Ānē]];
** [[Ezera iela (Asūne)|Ezera iela]] — iela Asūnes pagasta [[Asūne|Asūnē]];
** [[Ezera iela (Augšlīgatne)|Ezera iela]] — iela Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]];
** [[Ezera iela (Auleja)|Ezera iela]] — iela Aulejas pagasta [[Auleja|Aulejā]];
** [[Ezera iela (Baltezers)|Ezera iela]] — iela Ādažu pagasta [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]];
** [[Ezera iela (Bēne)|Ezera iela]] — iela Bēnes pagasta [[Bēne|Bēnē]];
** [[Ezera iela (Blīdene)|Ezera iela]] — iela Blīdenes pagasta [[Blīdene|Blīdenē]];
** [[Ezera iela (Burtnieki)|Ezera iela]] — iela Burtnieku pagasta [[Burtnieki|Burtniekos]];
** [[Ezera iela (Čornaja)|Ezera iela]] — iela Čornajas pagasta [[Čornaja|Čornajā]];
** [[Ezera iela (Drusti)|Ezera iela]] — iela Drustu pagasta [[Drusti|Drustos]];
** [[Ezera iela (Dubuļi)|Ezera iela]] — iela Kaunatas pagasta [[Dubuļi (Kaunatas pagasts)|Dubuļos]];
** [[Ezera iela (Dzilnuciems)|Ezera iela]] — iela Babītes pagasta [[Dzilnuciems|Dzilnuciemā]];
** [[Ezera iela (Ēdole)|Ezera iela]] — iela Ēdoles pagasta [[Ēdole|Ēdolē]];
** [[Ezera iela (Ezere)|Ezera iela]] — iela Ezeres pagasta [[Ezere|Ezerē]];
** [[Ezera iela (Goliševa)|Ezera iela]] — iela Goliševas pagasta [[Goliševa|Goliševā]];
** [[Ezera iela (Izvalta)|Ezera iela]] — iela Izvaltas pagasta [[Izvalta|Izvaltā]];
** [[Ezera iela (Jaungulbene)|Ezera iela]] — iela Jaungulbenes pagasta [[Jaungulbene|Jaungulbenē]];
** [[Ezera iela (Jūdaži)|Ezera iela]] — iela Siguldas pagasta [[Jūdaži|Jūdažos]];
** [[Ezera iela (Jumurda)|Ezera iela]] — iela Jumurdas pagasta [[Jumurda|Jumurdā]];
** [[Ezera iela (Kaunata)|Ezera iela]] — iela Kaunatas pagasta [[Kaunata|Kaunatā]];
** [[Ezera iela (Kivdolova)|Ezera iela]] — iela Pureņu pagasta [[Kivdolova|Kivdolovā]];
** [[Ezera iela (Kļavas)|Ezera iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Kļavas (Inčukalna pagasts)|Kļavās]];
** [[Ezera iela (Kombuļi)|Ezera iela]] — iela Kombuļu pagasta [[Kombuļi|Kombuļos]];
** [[Ezera iela (Kuprava)|Ezera iela]] — iela Kupravas pagasta [[Kuprava|Kupravā]];
** [[Ezera iela (Ķikuri)|Ezera iela]] — iela Turlavas pagasta [[Ķikuri (Turlavas pagasts)|Ķikuros]];
** [[Ezera iela (Lādezers)|Ezera iela]] — iela Limbažu pagasta [[Lādezers|Lādezerā]];
** [[Ezera iela (Lapmežciems)|Ezera iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]];
** [[Ezera iela (Lauderi)|Ezera iela]] — iela Lauderu pagasta [[Lauderi|Lauderos]];
** [[Ezera iela (Launkalne)|Ezera iela]] — iela Launkalnes pagasta [[Launkalne|Launkalnē]];
** [[Ezera iela (Lazdona)|Ezera iela]] — iela Lazdonas pagasta [[Lazdona|Lazdonā]];
** [[Ezera iela (Lendži)|Ezera iela]] — iela Lendžu pagasta [[Lendži|Lendžos]];
** [[Ezera iela (Letes)|Ezera iela]] — iela Beļavas pagasta [[Letes|Letēs]];
** [[Ezera iela (Līdumnieki)|Ezera iela]] — iela Līdumnieku pagasta [[Līdumnieki|Līdumniekos]];
** [[Ezera iela (Liepupe)|Ezera iela]] — iela Liepupes pagasta [[Liepupe (ciems)|Liepupē]];
** [[Ezera iela (Lone)|Ezera iela]] — iela Saukas pagasta [[Lone|Lonē]];
** [[Ezera iela (Matkule)|Ezera iela]] — iela Matkules pagasta [[Matkule|Matkulē]];
** [[Ezera iela (Medumi)|Ezera iela]] — iela Medumu pagasta [[Medumi|Medumos]];
** [[Ezera iela (Mērsrags)|Ezera iela]] — iela Mērsraga pagasta [[Mērsrags|Mērsragā]];
** [[Ezera iela (Mežezeri)|Ezera iela]] — iela Salaspils pagasta [[Mežezeri|Mežezeros]];
** [[Ezera iela (Ozolnieki)|Ezera iela]] — iela Ozolnieku pagasta [[Ozolnieki|Ozolniekos]];
** [[Ezera iela (Palsmane)|Ezera iela]] — iela Palsmanes pagasta [[Palsmane|Palsmanē]];
** [[Ezera iela (Pampāļi)|Ezera iela]] — iela Pampāļu pagasta [[Pampāļi|Pampāļos]];
** [[Ezera iela (Pastende)|Ezera iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Pastende|Pastendē]];
** [[Ezera iela (Puša)|Ezera iela]] — iela Pušas pagasta [[Puša|Pušā]];
** [[Ezera iela (Radopole)|Ezera iela]] — iela Viļānu pagasta [[Radopole|Radopolē]];
** [[Ezera iela (Raiskums)|Ezera iela]] — iela Raiskuma pagasta [[Raiskums|Raiskumā]];
** [[Ezera iela (Rājumi)|Ezera iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]];
** [[Ezera iela (Rāmava)|Ezera iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Rāmava|Rāmavā]];
** [[Ezera iela (Remte)|Ezera iela]] — iela Remtes pagasta [[Remte|Remtē]];
** [[Ezera iela (Rīdzene)|Ezera iela]] — iela Vaives pagasta [[Rīdzene|Rīdzenē]];
** [[Ezera iela (Robežnieki)|Ezera iela]] — iela Robežnieku pagasta [[Robežnieki|Robežniekos]];
** [[Ezera iela (Satiķi)|Ezera iela]] — iela Gaiķu pagasta [[Satiķi|Satiķos]];
** [[Ezera iela (Saurieši)|Ezera iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]];
** [[Ezera iela (Sēme)|Ezera iela]] — iela Sēmes pagasta [[Sēme|Sēmē]];
** [[Ezera iela (Sērmūkši)|Ezera iela]] — iela Skujenes pagasta [[Sērmūkši|Sērmūkšos]];
** [[Ezera iela (Siguļi)|Ezera iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļos]];
** [[Ezera iela (Skaista)|Ezera iela]] — iela Skaistas pagasta [[Skaista|Skaistā]];
** [[Ezera iela (Stoļerova)|Ezera iela]] — iela Stoļerovas pagasta [[Stoļerova|Stoļerovā]];
** [[Ezera iela (Strūžāni)|Ezera iela]] — iela Stružānu pagasta [[Strūžāni|Strūžānos]];
** [[Ezera iela (Svitene)|Ezera iela]] — iela Svitenes pagasta [[Svitene|Svitenē]];
** [[Ezera iela (Taurene)|Ezera iela]] — iela Taurenes pagasta [[Taurene|Taurenē]];
** [[Ezera iela (Ukri)|Ezera iela]] — iela Ukru pagasta [[Ukri|Ukros]];
** [[Ezera iela (Umurga)|Ezera iela]] — iela Umurgas pagasta [[Umurga|Umurgā]];
** [[Ezera iela (Ungurpils)|Ezera iela]] — iela Alojas pagasta [[Ungurpils|Ungurpilī]];
** [[Ezera iela (Vaidava)|Ezera iela]] — iela Vaidavas pagasta [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidavā]];
** [[Ezera iela (Valle)|Ezera iela]] — iela Valles pagasta [[Valle|Vallē]];
** [[Ezera iela (Varnaviči)|Ezera iela]] — iela Kaplavas pagasta [[Varnaviči|Varnavičos]];
** [[Ezera iela (Vecružina)|Ezera iela]] — iela Silmalas pagasta [[Vecružina|Vecružīnā]];
** [[Ezera iela (Vecumnieki)|Ezera iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]];
** [[Ezera iela (Vestiena)|Ezera iela]] — iela Vestienas pagasta [[Vestiena|Vestienā]];
** [[Ezera iela (Vidzeme)|Ezera iela]] — iela Brantu pagasta [[Vidzeme (ciems)|Vidzemē]];
** [[Ezera iela (Zaļesje)|Ezera iela]] — iela Zaļesjes pagasta [[Zaļesje|Zaļesjē]];
** [[Ezera iela (Ziedkalne)|Ezera iela]] — iela Vilces pagasta [[Ziedkalne|Ziedkalnē]];
** [[Ezera iela (Zosna)|Ezera iela]] — iela Lūznavas pagasta [[Zosna|Zosnā]].

* Vēsturiskais nosaukums:
** [[Ezera iela (Jelgava)|Ezera iela]], tagad [[Uzvaras iela (Jelgava)|Uzvaras iela]] Jelgavā.

== Skatīt arī ==
* [[Ezeru iela]]
* [[Lielā Ezera iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>8sv3yng85eyiedqp28ponos97i50nhj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351038</id>
    <revision>
      <id>4525375</id>
      <parentid>4525319</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:13:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4525375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41344" sha1="oceg07tnu3qrjglp9jilr77tnuu5ytf" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''Dare to Dream'' (&quot;Uzdrīksties sapņot&quot;)
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2019 logo.png
|att_izm                = 260
|fināls                 = {{dat|2019|05|18}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2019|05|14}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2019|05|16}}
|vadītājs (i)           = [[Erezs Tals]]&lt;br/ &gt;[[Bara Refaeli]]&lt;br/ &gt;[[Asī Azārs]] (''green room'')&lt;br/ &gt;[[Lūsija Ajūba]] (''green room'')
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = Amirs Ukrainics&lt;br/ &gt;Sivāns Magazaniks
|pārraidītājs           = [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija]] (IPBC)
|vieta                  = {{ESC|Izraēla}}, [[Telaviva]],&lt;br/ &gt;''[[Expo Tel Aviv]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Nīderlande}} [[Dankans Lorencs]] — ''[[Arcade]]''
|balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
|dalībvalstis           = 41
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br/ &gt;{{ESC|Ukraina}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = '''1. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Dana International]]'' —&lt;br /&gt;''[[Just the Way You Are]]''&lt;br /&gt;'''2. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Shalva Band]]'' — ''Million Dreams''&lt;br /&gt;Liors Sašards&lt;br/ &gt;'''Fināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Dana International]]'' — ''[[Diva]]'' un&lt;br /&gt;''Tel Aviv''&lt;br /&gt;''[[Ilanit]]''&lt;br /&gt;[[Nadavs Gedžs]] — ''Golden Boy''&lt;br /&gt;''Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;[[Končita Vursta]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''&lt;br/ &gt;[[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Fuego]]''&lt;br/ &gt;[[Elena Fureira]] —&lt;br /&gt;''[[Dancing Lasha Tumbai]]''&lt;br/ &gt;[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;[[Gali Atari]] — ''[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|Hallelujah]]''&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''Nana Banana''&lt;br/ &gt;[[Idans Raičels]] —&lt;br /&gt;''Bo’ee – Come to Me''&lt;br /&gt;[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — ''Future'' (pied. ''[[Quavo]]'') un ''[[Like A Prayer|Like a Prayer]]''&lt;br /&gt;[[Gala Gadota]]
|map                    = ESC 2019 Map.svg
|col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās šajā konkursā
|col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2018]]
|nākamais               = &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020 ►]]&lt;/s&gt; [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021 ►]]
}}
'''2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2019}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2019}}) bija 64. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika [[Izraēla|Izraēlā]], bet pirmo reizi [[Telaviva]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc dziedātājas ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]] ar dziesmu ''[[Toy]]''. Trīs šovus vadīja [[Erezs Tals]] un [[Bara Refaeli]], kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kas bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/tel-aviv-host-city-eurovision-2019|title=Tel Aviv to host Eurovision 2019! - Eurovision Song Contest Israel 2019|website=eurovision.tv|access-date={{dat|2018|09|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konkursā piedalījās 41 valsts. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/172586/ukraine-uapbc-withdraws-from-eurovision-2019/|title=Eurovision Ukraine: UA:PBC withdraws from Eurovision 2019 - ESCToday.com|last=|first=|website=ESCToday|access-date={{Dat|2019|2|27}}|date={{Dat|2019|2|27}}|language=en}}&lt;/ref&gt; izstājās no konkursa pirms tā sākuma.

Pusfināli notika {{dat|2019|05|14|6=un|7=16}} un {{dat||05|16}}, savukārt fināls — {{dat||05|18}}.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' no [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Expo Tel Aviv - Pavilion 2 - 20190227 13.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Expo Tel Aviv]]'' [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].|260x260px|alt=]]
[[Izraēla]] iespēju rīkot [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]] trešo reizi tā vēsturē izcīnīja pēc ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras ar dziesmu ''[[Toy]]'' [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]].&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Stern|first1=Itay|last2=Tucker|first2=Nati|last3=Lerner|first3=Davide|title=Israel's Netta Wins 2018 Eurovision Song Contest With 'Toy'|url=https://www.haaretz.com/israel-news/israel-s-netta-wins-201eurovision-song-contest-with-toy-1.6077083|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Haaretz|date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

''[[Expo Tel Aviv]]'' ir izstāžu un kongresu centrs, kura 2. paviljonā, kas ir ar 7 300 cilvēku ietilpību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/Israel-News/Few-seats-sky-high-prices-Eurovision-ticket-details-released-581082|title=FEW SEATS, SKY-HIGH PRICES: EUROVISION TICKET DETAILS RELEASED|website=jpost.com|access-date={{Dat|2019|2|20}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atklāts {{Dat|2015|||}} [[Janvāris|janvārī]], notiks konkurss.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center|title=Pavilion 2 opens at Tel Aviv Convention Center|last=Dietz|first=Chantelle|publisher=CIT Magazine|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center}} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center }}&lt;/ref&gt; Centrs ir dažādu pasākumu, piemēram, koncertu, izstāžu, tirgu un konferenču norises vieta. Tur atrodas 10 zāles un paviljoni, kā arī liela ārpustelpu zona. 2. paviljonā noticis [[2018. gada Eiropas čempionāts džudo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv|title=EUROPEAN JUDO CHAMPIONSHIPS 2018 TEL AVIV|last=|first=|website=EJU.net - European Judo Union|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001431/http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv}}&lt;/ref&gt;

{{VietasKarte+ |float=top|Israel |width=200 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)&lt;br/ &gt;Galvenā kandidātpilsēta (zaļā)&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētas (sarkanā) |places=
{{VietasKarte~ |Israel |lat=31.8 |long=35.2 |label=[[Jeruzaleme]] |position=right|mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.8 |long=35 |label=[[Haifa]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=29.5577 |long=34.9519 |label=[[Elata]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.0853 |long=34.7818 |label=[[Telaviva]] |position=right|mark=Blue pog.svg}}
}}

=== Kandidātpilsētas ===
Pēc [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] uzvaras [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Neta Barzila]] un Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], tomēr tas vēl būtu jāapstiprina [[Izraēlas Sabiedriskajā Televīzija|Izraēlas Sabiedriskajai Televīzijai]] (IPBC) un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]i (EBU) — konkursa rīkotājiem.&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;/&gt; Izraēlas finanšu ministrs [[Moše Kahlons]] kādā intervijā paziņoja, ka konkurss var notikt tikai [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un aptuvenās tā izmaksas ir 120 miljoni Izraēlas šekeļu (29 miljoni eiro).&lt;ref name=&quot;Budžets&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Ziv|first1=Yaakov|title=כחלון: &quot;האירוויזיון הבא יהיה רק בירושלים, ויעלה כ-120 מיליון שקלים&quot;|url=http://www.maariv.co.il/culture/music/Article-637907|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Maariv|date={{Dat|2018|5|13}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Nirs Barkats]], [[Jeruzaleme]]s mērs, paziņoja, ka iespējamās konkursa norises vietas ir [[Jeruzalemes arēna]] un [[Tedija stadions]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=אירוויזיון 2019 בישראל: מירי רגב, בירוקרטיה והחרם הבינלאומי|url=https://timeout.co.il/%D7%AA%D7%A8%D7%91%D7%95%D7%AA/%D7%9E%D7%95%D7%96%D7%99%D7%A7%D7%94/%D7%90%D7%99%D7%A8%D7%95%D7%95%D7%99%D7%96%D7%99%D7%95%D7%9F-2019-%D7%91%D7%99%D7%A9%D7%A8%D7%90%D7%9C|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Time Out Israel|date={{Dat|2018|5|16}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Jeruzaleme]]s pārvalde paziņoja arī to, ka konkurss nevarēs notikt [[Starptautiskajā konvenciju centrā]], kur notika [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursi]], jo tur cilvēku ietilpība ir pārāk maza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globes.co.il/en/article-israel-mulls-venue-for-hosting-eurovision-2019-finals-1001235864|title=Israel mulls venue for hosting Eurovision 2019 Finals|website=Globes English|access-date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|6|19}} [[Izraēla]] oficiāli tika paziņota kā konkursa rīkotājvalsts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/167495/eurovision-2019-israeli-team-meets-at-ebu-headquarters-in-geneva/|title=Eurovision 2019: Israeli team meets EBU in Geneva; host city and dates to be decided by September - ESCToday.com|date={{Dat|2018|6|19}}|work=ESCToday|access-date={{Dat|2018|6|22}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un {{Dat||6|24}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] formāli atklāja rīkotājpilsētu kandidēšanas procesu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Launches Formal Bidding Process for Eurovision Song Contest 2019 Host City|url=https://eurovoix.com/2018/06/24/kan-launches-formal-bidding-process-for-eurovision-song-contest-2019-host-city/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|6|24}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|7|28}} Izraēlas ministrs [[Mihaels Orens]], kurš cieši strādā ar premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], paziņoja, ka [[Jeruzaleme]]i nav pietiekamo resursu, lai varētu rīkot konkursu, un visticamāk [[Telaviva]] būtu konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision'19: Israeli Minister States Jerusalem Does Not Have the Resources to Host Eurovision|url=https://eurovoix.com/2018/07/28/eurovision19-israeli-minister-states-jerusalem-does-not-have-the-resources-to-host-eurovision/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam, ziņas, ka Izraēlas valdība nedos 12 miljonu eiro lielu aizdevumu [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]], lai varētu segt rīkošanas izmaksas, kā arī nodrošinātu drošību. Kompromiss tika sasniegts {{Dat|2018|7|29}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Bein-Leibovitz|first=Anat|url=https://en.globes.co.il/en/article-last-gasp-compromise-allows-israel-to-stage-eurovision-final-1001248037|title=Last gasp compromise allows Israel to stage Eurovision final – Globes|website=Globes|access-date={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kas noteica, ka pārraidītājam būs jāapmaksā šie 12 miljoni, kamēr Finanšu ministrija segs izdevumus, ja radīsies kādi sarežģījumi. Kandidātpilsētas [[Telaviva]]s mērs paziņoja to, ka pilsēta būtu gatava maksāt ''[[Expo Tel Aviv]]'' telpu īri pati, ja tā tiktu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Confirms It Will Pay Eurovision 2019 Guarantee |url=https://eurovoix.com/2018/08/14/kan-confirms-it-will-pay-eurovision-2019-guarantee/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|8|14}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|8|27|Ģ}} nedēļā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] koordinators [[Juns Ūla Sanns]] pavadīja vairākus [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] delegātus [[Izraēla|Izraēlā]], lai izvērtētu pieteiktās kandidātpilsētas, [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Telaviva|Telavivu]], un to konkursa norises vietas, kā arī izskatītu [[Elata]]s kandidēšanu konkursa rīkošanā. {{Dat|2018|8|30}} viņš intervijā ar kanālu ''[[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|Kan]]'' paziņoja, ka [[Elata]] vairs nav kandidēšanas sarakstā, kā arī to, ka nav veidojušās nekāda veida diskusijas starp EBU dalībvalstu televīzijām par konkursa boikotēšanu Izraēlas politiskās situācijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=‘No Serious Talk’ About Boycott of Eurovision 2019 – Jon Ola Sand|url=https://eurovoix.com/2018/08/30/no-serious-talk-about-boycott-of-eurovision-2019-jon-ola-sand/|website=Eurovoix |accessdate=3{{Dat|2018|8|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|9|13}} [[Telaviva]] kopā ar norises vietu ''[[Expo Tel Aviv]]'' tika paziņota kā 2019. gada konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&amp;nbsp;}} Rīkotājs {{colorbox|#F2E0CE|‡&amp;nbsp;}} Galvenie kandidāti
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! Pilsēta
! Vieta
! Ietilpība
! Piezīmes
|-
|[[Elata]]
|Ostas angāri
|10 000
|Tika plānots savienot divus angārus, pārveidojot tos par koncertu halli, lai kandidēšana atbilstu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteikumiem.
|-
|[[Haifa]]
|[[Samija Ofera stadions]]
|30 870
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jeruzaleme]]‡&amp;nbsp;
|''[[Pais Arena]]''
|11 000
|Iekštelpu arēna, kas līdzīga pēdējo gadu konkursa norises vietām. Šis bija Jeruzalemes piedāvātā norises vieta, ja tā būtu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.
|-
|[[Tedija stadions]]
|31 733
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
|[[Telaviva]]{{dagger}}&amp;nbsp;
|''[[Expo Tel Aviv]]''&lt;br/ &gt;(2. paviljons)
|7 300
|''Green room'' (&quot;Zaļā istaba&quot;) atradīsies 1. paviljonā, kurā ir 1500 cilvēku ietilpība.
|}

=== Saistīti pasākumi ===

==== Eirovīzijas ciemats ====
Eirovīzijas ciemats ir oficiāla [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, bet tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts konkurss.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791|title=אירוויזיון 2019 – כל מה שצריך לדעת עד כה|work=''כאן-תאגיד השידור הישראלי''|access-date={{Dat|2018|11|20}}|language=he|archive-date={{dat|2018|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181111133717/https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==

=== Vizuālais dizains ===
Konkursa sauklis ''Dare to Dream'' jeb &quot;Uzdrīksties sapņot&quot; tika paziņots {{Dat|2018|10|28}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tel Aviv 2019: Dare to Dream|url=https://eurovision.tv/story/slogan-tel-aviv-2019-dare-to-dream|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2018|10|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt; bet vizuālais dizains, kas ir logo un sastāv no trijstūriem, kuri veido zelta zvaigzni — {{Dat|2019|1|8}}. Logo ir arī 2 citas alternatīvas versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reaching for the stars: Theme artwork for Eurovision 2019 revealed!|url=https://eurovision.tv/story/dare-to-dream-theme-artwork-2019|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|8}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2019|1|25}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] paziņoja, ka konkursa trīs šovus vadīja 4 vadītāji: televīzijas raidījumu vadītājs [[Erezs Tals]] un supermodele [[Bara Refaeli]], kas bija galvenie konkursa vadītāji, kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kuri bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zwart|first=Josianne|title=Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar &amp; Lucy Ayoub to host Eurovision 2019!|url=https://eurovision.tv/story/hosts-2019-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-lucy-ayoub|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|25}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kavaler|first=Ron|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/|title=Meet the Eurovision 2019 hosts: Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar and Lucy Ayoub|date={{Dat|2019|1|25}}|website=wiwibloggs|access-date={{Dat|2019|1|26}}|language=en|archive-date={{dat|2020|07|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731032600/https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināla sadalījuma izloze ===
Izloze, kas nosaka, kura no dalībvalstīm piedalīsies kurā pusfinālā notika {{Dat|2019|1|28}} plkst. 18:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt; [[Telavivas mākslas muzejs|Telavivas mākslas muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2019/01/02/eurovision19-semi-final-allocation-draw-to-take-place-at-tel-aviv-museum-of-art/|title=Eurovision'19: Semi-Final Allocation Draw to Take Place at Tel Aviv Museum of Art|date={{Dat|2019|1|2}}|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2019|1|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Valstis, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem, lai samazinātu tā saukto &quot;kaimiņu balsošanu&quot;, nodrošinot godīgākus konkursa rezultātus. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no &quot;lielā sešinieka&quot; balsos katrā no pusfināliem. Izlozi vadīja divi no konkursa vadītājiem — [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]]. Tā sastāvēja arī no vienas no Eirovīzijas tradīcijām — iepriekšējā gada rīkotājpilsētas Lisabonas mēra [[Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|konkursa rīkošanas]] stafetes nodošana Telavivas mēram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-2019|title=Semi-Final Allocation Draw pots revealed!|publisher=Eurovision Song Contest|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|26}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;170&quot; |1. grupa
! width=&quot;170&quot; |2. grupa
! width=&quot;170&quot; |3. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
! width=&quot;170&quot; |5. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Krievija}}
* &lt;s&gt;{{ESC|Ukraina}}&lt;/s&gt;{{efn|name=Ukraina|Ukraina no konkursa izstājās apmēram mēnesi pēc izlozes.}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Polija|}}
* {{ESC|Portugāle}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Šveice}}{{efn|name=Šveice|Šveice sākotnēji atradās 5. grupā, taču pēc ''[[SRF]]'', Šveices pārraidītāja, pieprasījuma automātiski ieguva vietu 2. pusfinālā.}}
* {{ESC|Ungārija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}
[[Attēls:ESC_2019_Semi-Finals.svg|alt=|thumb|250x250px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās un balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās un balsoja 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas balsoja 2. pusfinālā}}]]

== Dalībvalstis ==
{{Dat|2019|11|7}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja, ka konkursā piedalīsies 42 valstis, bez [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]s, kas no konkursa izstājās finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=42 countries to compete in Eurovision 2019|url=https://eurovision.tv/story/42-countries-take-part-in-eurovision-2019|accessdate={{Dat|2018|11|7}}|work=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|2|27}} [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] paziņoja, ka strīdu ap nacionālo atlasi dēļ izstājas no dalības konkursā, kas nozīmē, ka konkursā piedalījās 41 valsts.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===

*{{ESC|Krievija}}: [[Sergejs Lazarevs]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Lietuva}}: [[Jurijs Vekļenko]] ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] — bekvokālists)
* {{ESC|Sanmarīno}}: [[Serhats]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Serbija}}: [[Nevena Božoviča]]: ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] — kā daļa no ''[[Moje 3]]''; [[Serbija Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas]] pārstāve [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā]])
*{{ESC|Ungārija}}: [[Joci Pāpai]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]])
*{{ESC|Maķedonija}}: [[Tamara Todevska]] ([[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] — kopā ar ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrianu]]; [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — bekvokāliste)

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls notika {{Dat|2019|5|14}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/eurovision/2019/event|title=Eurovision Song Contest 2019: Tel Aviv|accessdate={{Dat|2019|2|9}}|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]], kā arī rīkotājvalsti [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlu]] balsoja šajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|title=Eurovision 2019: Which country takes part in which Semi-Final?|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-results-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji arī [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] tika izlozēta piedalīties pirmajā pusfinālā, taču vēlāk tā izstājās no konkursa.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] ar 261 punktu, tai sekojot [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]] un [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Exclusive: This is the Eurovision 2019 Semi-Final running order!|url=https://eurovision.tv/story/semi-finals-running-order-eurovision-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|4|2}}|date={{Dat|2019|4|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 First Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174926/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Kipra}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |149
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Melnkalne}}
|Angļu
|''[[D mol]]''
|''[[Heaven]]''
|&quot;Debesis&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |46
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Somija}}
|Angļu
|''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]]
|''[[Look Away]]''
|&quot;Skaties prom&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Polija}}
|[[Poļu valoda|Poļu]]&lt;br /&gt;Angļu
|''[[Tulia]]''
|''[[Fire of Love (Pali się)]]''
|&quot;Mīlestības uguns (tas deg)&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |120
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |167
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Čehija}}
|Angļu
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |242
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Ungārija}}
|[[Ungāru valoda|Ungāru]]
|[[Joci Pāpai]]
|''[[Az én apám]]''
|&quot;Mans tēvs&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |97
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Baltkrievija}}
|Angļu
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Serbija}}
|[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |156
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Beļģija}}
|Angļu
|[[Eljots Vasamilē|Eljots]]
|''[[Wake Up]]''
|&quot;Pamosties&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Gruzija}}
|[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Sastāv arī no frazeoloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]].}}
|[[Oto Nemsadze]]
|''[[Sul tsin iare]]'' &lt;small&gt;(''სულ წინ იარე'')&lt;/small&gt;
|&quot;Ej uz priekšu&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |62
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Austrālija}}
|Angļu
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |261
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Islande}}
|[[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |221
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Igaunija}}
|Angļu
|[[Viktors Krons]]
|''[[Storm (Viktora Krona dziesma)|Strom]]''
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |198
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|[[Konans Ozīriss]]
|''[[Telemóveis]]''
|&quot;Mobilie telefoni&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |51
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Grieķija}}
|Angļu
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |185
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Sanmarīno}}
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |150
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls notika {{Dat|2019|5|16}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 18 valstis, tai skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Pēc [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārraidītāja ''[[SRF]]'' pieprasījuma, valsts automātiski piedalījās otrajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] ar 280 punktiem, tai sekojot [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonijai]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot; /&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 Second Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174943/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Armēnija}}
|''[[Srbuk]]''
|''[[Walking Out]]''
|Angļu
|&quot;Ejot ārā&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |49
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Īrija}}
|Angļu
|[[Sāra Makternene]]
|''[[22 (dziesma)|22]]''
|—
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Moldova}}
|Angļu
|[[Anna Odobesku]]
|''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
|&quot;Paliec&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |85
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Šveice}}
|Angļu
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Latvija}}
|Angļu
|''[[Carousel]]''
|''[[That Night]]''
|&quot;Tā nakts&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |50
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Rumānija}}
|Angļu
|[[Estere Peonija]]
|''[[On a Sunday]]''
|&quot;Svētdienā&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |71
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Dānija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |94
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Zviedrija}}
|Angļu
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |238
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Austrija}}
|Angļu
|''[[Paenda|PÆNDA]]''
|''[[Limits]]''
|&quot;Robežas&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |21
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Horvātija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Horvātu valoda|Horvātu]]
|[[Roko Blaževičs|Roko]]
|''[[The Dream]]''
|&quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Malta}}
|Angļu
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Lietuva}}
|Angļu
|[[Jurijs Vekļenko|Jurijs]]
|''[[Run with the Lions]]''
|&quot;Skriet ar lauvām&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |93
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Krievija}}
|Angļu
|[[Sergejs Lazarevs]]
|''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |217
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Albānija}}
|[[Albāņu valoda|Albāņu]]
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |96
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in The Sky]]''
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |210
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Nīderlande}}
|Angļu
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |280
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|Angļu
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |239
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|Angļu
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |224
|}

=== Fināls ===
Fināls notika {{Dat|2019|5|18}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Finālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' ar 492 punktiem, tai sekojot [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Fināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2019 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|5|17}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328142759/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Malta}}
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|Angļu
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |107
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Albānija}}
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|Albāņu
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Čehija}}
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|Angļu
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|Angļu
|&quot;Māsa&quot;
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Krievija}}
|[[Sergejs Lazarevs]]
|[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|''Scream'']]
|Angļu
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |370
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Dānija}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|Angļu&lt;br /&gt;Franču{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|Angļu
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |305
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|Angļu
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |334
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|Slovēņu
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Kipra}}
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|Angļu
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |109
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|Angļu
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |498
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Grieķija}}
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|Angļu
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |74
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Izraēla}} &lt;small&gt;(rīkotāji)&lt;/small&gt;
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziesma)|Home]]''
|Angļu
|&quot;Mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |35
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in the Sky]]''
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |331
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Maikls Raiss]]
|''[[Bigger than Us]]''
|Angļu
|&quot;Lielāks par mums&quot;
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Islande}}
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|Islandiešu
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Igaunija}}
|[[Viktors Krons]]
|[[Storm (Viktora Krona dziesma)|''Storm'']]
|Angļu
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|{{ESC|Baltkrievija}}
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|Angļu
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |31
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|Angļu
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |302
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|{{ESC|Francija}}
|[[Bilals Hasani]]
|''[[Roi]]''
|Franču&lt;br /&gt;Angļu
|”Karalis”
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|{{ESC|Itālija}}
|''[[Mahmood]]''
|''[[Soldi]]''
|[[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv arī no 2 rindiņām [[Arābu valoda|arābu valodā]].}}
|&quot;Nauda&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |472
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|{{ESC|Serbija}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|Serbu{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |89
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|{{ESC|Šveice}}
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|Angļu
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |364
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|{{ESC|Austrālija}}
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|Angļu
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |284
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|{{ESC|Spānija}}
|[[Miki]]
|''[[La venda]]''
|[[Spāņu valoda|Spāņu]]
|&quot;Acu aizklājs&quot;
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |54
|}

== Skatīt arī ==
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2019. gada Eirovīzijas koris]]
* [[Supernova 2019]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2019. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>oceg07tnu3qrjglp9jilr77tnuu5ytf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525376</id>
      <parentid>4525375</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4525376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41495" sha1="qjm9s8p4omywcekjbpwb4mth5pqk4ih" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''Dare to Dream'' (&quot;Uzdrīksties sapņot&quot;)
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2019 logo.png
|att_izm                = 260
|fināls                 = {{dat|2019|05|18}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2019|05|14}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2019|05|16}}
|vadītājs (i)           = [[Erezs Tals]]&lt;br/ &gt;[[Bara Refaeli]]&lt;br/ &gt;[[Asī Azārs]] (''green room'')&lt;br/ &gt;[[Lūsija Ajūba]] (''green room'')
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = Amirs Ukrainics&lt;br/ &gt;Sivāns Magazaniks
|pārraidītājs           = [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija]] (IPBC)
|vieta                  = {{ESC|Izraēla}}, [[Telaviva]],&lt;br/ &gt;''[[Expo Tel Aviv]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Nīderlande}} [[Dankans Lorencs]] — ''[[Arcade]]''
|balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
|dalībvalstis           = 41
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br/ &gt;{{ESC|Ukraina}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = '''1. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Dana International]]'' —&lt;br /&gt;''[[Just the Way You Are]]''&lt;br /&gt;'''2. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Shalva Band]]'' — ''Million Dreams''&lt;br /&gt;Liors Sašards&lt;br/ &gt;'''Fināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Dana International]]'' — ''[[Diva]]'' un&lt;br /&gt;''Tel Aviv''&lt;br /&gt;''[[Ilanit]]''&lt;br /&gt;[[Nadavs Gedžs]] — ''Golden Boy''&lt;br /&gt;''Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;[[Končita Vursta]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''&lt;br/ &gt;[[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Fuego]]''&lt;br/ &gt;[[Elena Fureira]] —&lt;br /&gt;''[[Dancing Lasha Tumbai]]''&lt;br/ &gt;[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;[[Gali Atari]] — ''[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|Hallelujah]]''&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''Nana Banana''&lt;br/ &gt;[[Idans Raičels]] —&lt;br /&gt;''Bo’ee – Come to Me''&lt;br /&gt;[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — ''Future'' (pied. ''[[Quavo]]'') un ''[[Like A Prayer|Like a Prayer]]''&lt;br /&gt;[[Gala Gadota]]
|map                    = ESC 2019 Map.svg
|col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās šajā konkursā
|col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2018]]
|nākamais               = &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020 ►]]&lt;/s&gt; [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021 ►]]
}}
'''2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2019}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2019}}) bija 64. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika [[Izraēla|Izraēlā]], bet pirmo reizi [[Telaviva]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc dziedātājas ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]] ar dziesmu ''[[Toy]]''. Trīs šovus vadīja [[Erezs Tals]] un [[Bara Refaeli]], kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kas bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/tel-aviv-host-city-eurovision-2019|title=Tel Aviv to host Eurovision 2019! - Eurovision Song Contest Israel 2019|website=eurovision.tv|access-date={{dat|2018|09|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konkursā piedalījās 41 valsts. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/172586/ukraine-uapbc-withdraws-from-eurovision-2019/|title=Eurovision Ukraine: UA:PBC withdraws from Eurovision 2019 - ESCToday.com|last=|first=|website=ESCToday|access-date={{Dat|2019|2|27}}|date={{Dat|2019|2|27}}|language=en}}&lt;/ref&gt; izstājās no konkursa pirms tā sākuma.

Pusfināli notika {{dat|2019|05|14|6=un|7=16}} un {{dat||05|16}}, savukārt fināls — {{dat||05|18}}.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' no [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Expo Tel Aviv - Pavilion 2 - 20190227 13.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Expo Tel Aviv]]'' [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].|260x260px|alt=]]
[[Izraēla]] iespēju rīkot [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]] trešo reizi tā vēsturē izcīnīja pēc ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras ar dziesmu ''[[Toy]]'' [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]].&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Stern|first1=Itay|last2=Tucker|first2=Nati|last3=Lerner|first3=Davide|title=Israel's Netta Wins 2018 Eurovision Song Contest With 'Toy'|url=https://www.haaretz.com/israel-news/israel-s-netta-wins-201eurovision-song-contest-with-toy-1.6077083|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Haaretz|date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

''[[Expo Tel Aviv]]'' ir izstāžu un kongresu centrs, kura 2. paviljonā, kas ir ar 7 300 cilvēku ietilpību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/Israel-News/Few-seats-sky-high-prices-Eurovision-ticket-details-released-581082|title=FEW SEATS, SKY-HIGH PRICES: EUROVISION TICKET DETAILS RELEASED|website=jpost.com|access-date={{Dat|2019|2|20}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atklāts {{Dat|2015|||}} [[Janvāris|janvārī]], notiks konkurss.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center|title=Pavilion 2 opens at Tel Aviv Convention Center|last=Dietz|first=Chantelle|publisher=CIT Magazine|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center}} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center }}&lt;/ref&gt; Centrs ir dažādu pasākumu, piemēram, koncertu, izstāžu, tirgu un konferenču norises vieta. Tur atrodas 10 zāles un paviljoni, kā arī liela ārpustelpu zona. 2. paviljonā noticis [[2018. gada Eiropas čempionāts džudo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv|title=EUROPEAN JUDO CHAMPIONSHIPS 2018 TEL AVIV|last=|first=|website=EJU.net - European Judo Union|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001431/http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv}}&lt;/ref&gt;

{{VietasKarte+ |float=top|Israel |width=200 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)&lt;br/ &gt;Galvenā kandidātpilsēta (zaļā)&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētas (sarkanā) |places=
{{VietasKarte~ |Israel |lat=31.8 |long=35.2 |label=[[Jeruzaleme]] |position=right|mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.8 |long=35 |label=[[Haifa]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=29.5577 |long=34.9519 |label=[[Elata]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.0853 |long=34.7818 |label=[[Telaviva]] |position=right|mark=Blue pog.svg}}
}}

=== Kandidātpilsētas ===
Pēc [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] uzvaras [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Neta Barzila]] un Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], tomēr tas vēl būtu jāapstiprina [[Izraēlas Sabiedriskajā Televīzija|Izraēlas Sabiedriskajai Televīzijai]] (IPBC) un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]i (EBU) — konkursa rīkotājiem.&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;/&gt; Izraēlas finanšu ministrs [[Moše Kahlons]] kādā intervijā paziņoja, ka konkurss var notikt tikai [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un aptuvenās tā izmaksas ir 120 miljoni Izraēlas šekeļu (29 miljoni eiro).&lt;ref name=&quot;Budžets&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Ziv|first1=Yaakov|title=כחלון: &quot;האירוויזיון הבא יהיה רק בירושלים, ויעלה כ-120 מיליון שקלים&quot;|url=http://www.maariv.co.il/culture/music/Article-637907|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Maariv|date={{Dat|2018|5|13}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Nirs Barkats]], [[Jeruzaleme]]s mērs, paziņoja, ka iespējamās konkursa norises vietas ir [[Jeruzalemes arēna]] un [[Tedija stadions]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=אירוויזיון 2019 בישראל: מירי רגב, בירוקרטיה והחרם הבינלאומי|url=https://timeout.co.il/%D7%AA%D7%A8%D7%91%D7%95%D7%AA/%D7%9E%D7%95%D7%96%D7%99%D7%A7%D7%94/%D7%90%D7%99%D7%A8%D7%95%D7%95%D7%99%D7%96%D7%99%D7%95%D7%9F-2019-%D7%91%D7%99%D7%A9%D7%A8%D7%90%D7%9C|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Time Out Israel|date={{Dat|2018|5|16}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Jeruzaleme]]s pārvalde paziņoja arī to, ka konkurss nevarēs notikt [[Starptautiskajā konvenciju centrā]], kur notika [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursi]], jo tur cilvēku ietilpība ir pārāk maza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globes.co.il/en/article-israel-mulls-venue-for-hosting-eurovision-2019-finals-1001235864|title=Israel mulls venue for hosting Eurovision 2019 Finals|website=Globes English|access-date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|6|19}} [[Izraēla]] oficiāli tika paziņota kā konkursa rīkotājvalsts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/167495/eurovision-2019-israeli-team-meets-at-ebu-headquarters-in-geneva/|title=Eurovision 2019: Israeli team meets EBU in Geneva; host city and dates to be decided by September - ESCToday.com|date={{Dat|2018|6|19}}|work=ESCToday|access-date={{Dat|2018|6|22}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un {{Dat||6|24}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] formāli atklāja rīkotājpilsētu kandidēšanas procesu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Launches Formal Bidding Process for Eurovision Song Contest 2019 Host City|url=https://eurovoix.com/2018/06/24/kan-launches-formal-bidding-process-for-eurovision-song-contest-2019-host-city/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|6|24}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|7|28}} Izraēlas ministrs [[Mihaels Orens]], kurš cieši strādā ar premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], paziņoja, ka [[Jeruzaleme]]i nav pietiekamo resursu, lai varētu rīkot konkursu, un visticamāk [[Telaviva]] būtu konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision'19: Israeli Minister States Jerusalem Does Not Have the Resources to Host Eurovision|url=https://eurovoix.com/2018/07/28/eurovision19-israeli-minister-states-jerusalem-does-not-have-the-resources-to-host-eurovision/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam, ziņas, ka Izraēlas valdība nedos 12 miljonu eiro lielu aizdevumu [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]], lai varētu segt rīkošanas izmaksas, kā arī nodrošinātu drošību. Kompromiss tika sasniegts {{Dat|2018|7|29}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Bein-Leibovitz|first=Anat|url=https://en.globes.co.il/en/article-last-gasp-compromise-allows-israel-to-stage-eurovision-final-1001248037|title=Last gasp compromise allows Israel to stage Eurovision final – Globes|website=Globes|access-date={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kas noteica, ka pārraidītājam būs jāapmaksā šie 12 miljoni, kamēr Finanšu ministrija segs izdevumus, ja radīsies kādi sarežģījumi. Kandidātpilsētas [[Telaviva]]s mērs paziņoja to, ka pilsēta būtu gatava maksāt ''[[Expo Tel Aviv]]'' telpu īri pati, ja tā tiktu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Confirms It Will Pay Eurovision 2019 Guarantee |url=https://eurovoix.com/2018/08/14/kan-confirms-it-will-pay-eurovision-2019-guarantee/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|8|14}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|8|27|Ģ}} nedēļā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] koordinators [[Juns Ūla Sanns]] pavadīja vairākus [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] delegātus [[Izraēla|Izraēlā]], lai izvērtētu pieteiktās kandidātpilsētas, [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Telaviva|Telavivu]], un to konkursa norises vietas, kā arī izskatītu [[Elata]]s kandidēšanu konkursa rīkošanā. {{Dat|2018|8|30}} viņš intervijā ar kanālu ''[[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|Kan]]'' paziņoja, ka [[Elata]] vairs nav kandidēšanas sarakstā, kā arī to, ka nav veidojušās nekāda veida diskusijas starp EBU dalībvalstu televīzijām par konkursa boikotēšanu Izraēlas politiskās situācijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=‘No Serious Talk’ About Boycott of Eurovision 2019 – Jon Ola Sand|url=https://eurovoix.com/2018/08/30/no-serious-talk-about-boycott-of-eurovision-2019-jon-ola-sand/|website=Eurovoix |accessdate=3{{Dat|2018|8|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|9|13}} [[Telaviva]] kopā ar norises vietu ''[[Expo Tel Aviv]]'' tika paziņota kā 2019. gada konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&amp;nbsp;}} Rīkotājs {{colorbox|#F2E0CE|‡&amp;nbsp;}} Galvenie kandidāti
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! Pilsēta
! Vieta
! Ietilpība
! Piezīmes
|-
|[[Elata]]
|Ostas angāri
|10 000
|Tika plānots savienot divus angārus, pārveidojot tos par koncertu halli, lai kandidēšana atbilstu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteikumiem.
|-
|[[Haifa]]
|[[Samija Ofera stadions]]
|30 870
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jeruzaleme]]‡&amp;nbsp;
|''[[Pais Arena]]''
|11 000
|Iekštelpu arēna, kas līdzīga pēdējo gadu konkursa norises vietām. Šis bija Jeruzalemes piedāvātā norises vieta, ja tā būtu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.
|-
|[[Tedija stadions]]
|31 733
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
|[[Telaviva]]{{dagger}}&amp;nbsp;
|''[[Expo Tel Aviv]]''&lt;br/ &gt;(2. paviljons)
|7 300
|''Green room'' (&quot;Zaļā istaba&quot;) atradīsies 1. paviljonā, kurā ir 1500 cilvēku ietilpība.
|}

=== Saistīti pasākumi ===

==== Eirovīzijas ciemats ====
Eirovīzijas ciemats ir oficiāla [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, bet tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts konkurss.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791|title=אירוויזיון 2019 – כל מה שצריך לדעת עד כה|work=''כאן-תאגיד השידור הישראלי''|access-date={{Dat|2018|11|20}}|language=he|archive-date={{dat|2018|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181111133717/https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==

=== Vizuālais dizains ===
Konkursa sauklis ''Dare to Dream'' jeb &quot;Uzdrīksties sapņot&quot; tika paziņots {{Dat|2018|10|28}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tel Aviv 2019: Dare to Dream|url=https://eurovision.tv/story/slogan-tel-aviv-2019-dare-to-dream|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2018|10|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt; bet vizuālais dizains, kas ir logo un sastāv no trijstūriem, kuri veido zelta zvaigzni — {{Dat|2019|1|8}}. Logo ir arī 2 citas alternatīvas versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reaching for the stars: Theme artwork for Eurovision 2019 revealed!|url=https://eurovision.tv/story/dare-to-dream-theme-artwork-2019|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|8}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2019|1|25}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] paziņoja, ka konkursa trīs šovus vadīja 4 vadītāji: televīzijas raidījumu vadītājs [[Erezs Tals]] un supermodele [[Bara Refaeli]], kas bija galvenie konkursa vadītāji, kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kuri bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zwart|first=Josianne|title=Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar &amp; Lucy Ayoub to host Eurovision 2019!|url=https://eurovision.tv/story/hosts-2019-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-lucy-ayoub|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|25}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kavaler|first=Ron|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/|title=Meet the Eurovision 2019 hosts: Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar and Lucy Ayoub|date={{Dat|2019|1|25}}|website=wiwibloggs|access-date={{Dat|2019|1|26}}|language=en|archive-date={{dat|2020|07|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731032600/https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināla sadalījuma izloze ===
Izloze, kas nosaka, kura no dalībvalstīm piedalīsies kurā pusfinālā notika {{Dat|2019|1|28}} plkst. 18:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt; [[Telavivas mākslas muzejs|Telavivas mākslas muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2019/01/02/eurovision19-semi-final-allocation-draw-to-take-place-at-tel-aviv-museum-of-art/|title=Eurovision'19: Semi-Final Allocation Draw to Take Place at Tel Aviv Museum of Art|date={{Dat|2019|1|2}}|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2019|1|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Valstis, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem, lai samazinātu tā saukto &quot;kaimiņu balsošanu&quot;, nodrošinot godīgākus konkursa rezultātus. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no &quot;lielā sešinieka&quot; balsos katrā no pusfināliem. Izlozi vadīja divi no konkursa vadītājiem — [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]]. Tā sastāvēja arī no vienas no Eirovīzijas tradīcijām — iepriekšējā gada rīkotājpilsētas Lisabonas mēra [[Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|konkursa rīkošanas]] stafetes nodošana Telavivas mēram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-2019|title=Semi-Final Allocation Draw pots revealed!|publisher=Eurovision Song Contest|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|26}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;170&quot; |1. grupa
! width=&quot;170&quot; |2. grupa
! width=&quot;170&quot; |3. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
! width=&quot;170&quot; |5. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Krievija}}
* &lt;s&gt;{{ESC|Ukraina}}&lt;/s&gt;{{efn|name=Ukraina|Ukraina no konkursa izstājās apmēram mēnesi pēc izlozes.}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Polija|}}
* {{ESC|Portugāle}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Šveice}}{{efn|name=Šveice|Šveice sākotnēji atradās 5. grupā, taču pēc ''[[SRF]]'', Šveices pārraidītāja, pieprasījuma automātiski ieguva vietu 2. pusfinālā.}}
* {{ESC|Ungārija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}
[[Attēls:ESC_2019_Semi-Finals.svg|alt=|thumb|250x250px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās un balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās un balsoja 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas balsoja 2. pusfinālā}}]]

== Dalībvalstis ==
{{Dat|2019|11|7}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja, ka konkursā piedalīsies 42 valstis, bez [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]s, kas no konkursa izstājās finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=42 countries to compete in Eurovision 2019|url=https://eurovision.tv/story/42-countries-take-part-in-eurovision-2019|accessdate={{Dat|2018|11|7}}|work=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|2|27}} [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] paziņoja, ka strīdu ap nacionālo atlasi dēļ izstājas no dalības konkursā, kas nozīmē, ka konkursā piedalījās 41 valsts.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===

*{{ESC|Krievija}}: [[Sergejs Lazarevs]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Lietuva}}: [[Jurijs Vekļenko]] ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] — bekvokālists)
* {{ESC|Sanmarīno}}: [[Serhats]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Serbija}}: [[Nevena Božoviča]]: ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] — kā daļa no ''[[Moje 3]]''; [[Serbija Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas]] pārstāve [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā]])
*{{ESC|Ungārija}}: [[Joci Pāpai]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]])
*{{ESC|Maķedonija}}: [[Tamara Todevska]] ([[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] — kopā ar ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrianu]]; [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — bekvokāliste)

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls notika {{Dat|2019|5|14}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/eurovision/2019/event|title=Eurovision Song Contest 2019: Tel Aviv|accessdate={{Dat|2019|2|9}}|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]], kā arī rīkotājvalsti [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlu]] balsoja šajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|title=Eurovision 2019: Which country takes part in which Semi-Final?|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-results-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji arī [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] tika izlozēta piedalīties pirmajā pusfinālā, taču vēlāk tā izstājās no konkursa.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] ar 261 punktu, tai sekojot [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]] un [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Exclusive: This is the Eurovision 2019 Semi-Final running order!|url=https://eurovision.tv/story/semi-finals-running-order-eurovision-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|4|2}}|date={{Dat|2019|4|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 First Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174926/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Kipra}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |149
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Melnkalne}}
|Angļu
|''[[D mol]]''
|''[[Heaven]]''
|&quot;Debesis&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |46
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Somija}}
|Angļu
|''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]]
|''[[Look Away]]''
|&quot;Skaties prom&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Polija}}
|[[Poļu valoda|Poļu]]&lt;br /&gt;Angļu
|''[[Tulia]]''
|''[[Fire of Love (Pali się)]]''
|&quot;Mīlestības uguns (tas deg)&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |120
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |167
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Čehija}}
|Angļu
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |242
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Ungārija}}
|[[Ungāru valoda|Ungāru]]
|[[Joci Pāpai]]
|''[[Az én apám]]''
|&quot;Mans tēvs&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |97
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Baltkrievija}}
|Angļu
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Serbija}}
|[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |156
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Beļģija}}
|Angļu
|[[Eljots Vasamilē|Eljots]]
|''[[Wake Up]]''
|&quot;Pamosties&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Gruzija}}
|[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Sastāv arī no frazeoloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]].}}
|[[Oto Nemsadze]]
|''[[Sul tsin iare]]'' &lt;small&gt;(''სულ წინ იარე'')&lt;/small&gt;
|&quot;Ej uz priekšu&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |62
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Austrālija}}
|Angļu
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |261
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Islande}}
|[[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |221
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Igaunija}}
|Angļu
|[[Viktors Krons]]
|''[[Storm (Viktora Krona dziesma)|Strom]]''
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |198
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|[[Konans Ozīriss]]
|''[[Telemóveis]]''
|&quot;Mobilie telefoni&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |51
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Grieķija}}
|Angļu
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |185
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Sanmarīno}}
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |150
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls notika {{Dat|2019|5|16}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 18 valstis, tai skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Pēc [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārraidītāja ''[[SRF]]'' pieprasījuma, valsts automātiski piedalījās otrajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] ar 280 punktiem, tai sekojot [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonijai]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot; /&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 Second Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174943/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Armēnija}}
|''[[Srbuk]]''
|''[[Walking Out]]''
|Angļu
|&quot;Ejot ārā&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |49
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Īrija}}
|Angļu
|[[Sāra Makternene]]
|''[[22 (dziesma)|22]]''
|—
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Moldova}}
|Angļu
|[[Anna Odobesku]]
|''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
|&quot;Paliec&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |85
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Šveice}}
|Angļu
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Latvija}}
|Angļu
|''[[Carousel]]''
|''[[That Night]]''
|&quot;Tā nakts&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |50
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Rumānija}}
|Angļu
|[[Estere Peonija]]
|''[[On a Sunday]]''
|&quot;Svētdienā&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |71
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Dānija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |94
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Zviedrija}}
|Angļu
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |238
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Austrija}}
|Angļu
|''[[Paenda|PÆNDA]]''
|''[[Limits]]''
|&quot;Robežas&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |21
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Horvātija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Horvātu valoda|Horvātu]]
|[[Roko Blaževičs|Roko]]
|''[[The Dream]]''
|&quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Malta}}
|Angļu
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Lietuva}}
|Angļu
|[[Jurijs Vekļenko|Jurijs]]
|''[[Run with the Lions]]''
|&quot;Skriet ar lauvām&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |93
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Krievija}}
|Angļu
|[[Sergejs Lazarevs]]
|''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |217
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Albānija}}
|[[Albāņu valoda|Albāņu]]
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |96
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in The Sky]]''
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |210
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Nīderlande}}
|Angļu
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |280
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|Angļu
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |239
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|Angļu
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |224
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls notika {{Dat|2019|5|18}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Finālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' ar 492 punktiem, tai sekojot [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Fināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2019 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|5|17}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328142759/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Malta}}
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|Angļu
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |107
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Albānija}}
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|Albāņu
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Čehija}}
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|Angļu
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|Angļu
|&quot;Māsa&quot;
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Krievija}}
|[[Sergejs Lazarevs]]
|[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|''Scream'']]
|Angļu
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |370
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Dānija}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|Angļu&lt;br /&gt;Franču{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|Angļu
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |305
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|Angļu
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |334
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|Slovēņu
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Kipra}}
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|Angļu
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |109
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|Angļu
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |498
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Grieķija}}
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|Angļu
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |74
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Izraēla}} &lt;small&gt;(rīkotāji)&lt;/small&gt;
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziesma)|Home]]''
|Angļu
|&quot;Mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |35
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in the Sky]]''
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |331
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Maikls Raiss]]
|''[[Bigger than Us]]''
|Angļu
|&quot;Lielāks par mums&quot;
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Islande}}
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|Islandiešu
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Igaunija}}
|[[Viktors Krons]]
|[[Storm (Viktora Krona dziesma)|''Storm'']]
|Angļu
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|{{ESC|Baltkrievija}}
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|Angļu
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |31
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|Angļu
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |302
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|{{ESC|Francija}}
|[[Bilals Hasani]]
|''[[Roi]]''
|Franču&lt;br /&gt;Angļu
|”Karalis”
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|{{ESC|Itālija}}
|''[[Mahmood]]''
|''[[Soldi]]''
|[[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv arī no 2 rindiņām [[Arābu valoda|arābu valodā]].}}
|&quot;Nauda&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |472
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|{{ESC|Serbija}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|Serbu{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |89
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|{{ESC|Šveice}}
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|Angļu
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |364
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|{{ESC|Austrālija}}
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|Angļu
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |284
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|{{ESC|Spānija}}
|[[Miki]]
|''[[La venda]]''
|[[Spāņu valoda|Spāņu]]
|&quot;Acu aizklājs&quot;
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |54
|}

== Skatīt arī ==
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2019. gada Eirovīzijas koris]]
* [[Supernova 2019]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2019. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>qjm9s8p4omywcekjbpwb4mth5pqk4ih</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525377</id>
      <parentid>4525376</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4525377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41513" sha1="k4lr8sunkme5yb1boqhrrl7hty055ps" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''Dare to Dream'' (&quot;Uzdrīksties sapņot&quot;)
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2019 logo.png
|att_izm                = 260
|fināls                 = {{dat|2019|05|18}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2019|05|14}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2019|05|16}}
|vadītājs (i)           = [[Erezs Tals]]&lt;br/ &gt;[[Bara Refaeli]]&lt;br/ &gt;[[Asī Azārs]] (''green room'')&lt;br/ &gt;[[Lūsija Ajūba]] (''green room'')
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = Amirs Ukrainics&lt;br/ &gt;Sivāns Magazaniks
|pārraidītājs           = [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija]] (IPBC)
|vieta                  = {{ESC|Izraēla}}, [[Telaviva]],&lt;br/ &gt;''[[Expo Tel Aviv]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Nīderlande}} [[Dankans Lorencs]] — ''[[Arcade]]''
|balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
|dalībvalstis           = 41
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br/ &gt;{{ESC|Ukraina}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = '''1. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Dana International]]'' —&lt;br /&gt;''[[Just the Way You Are]]''&lt;br /&gt;'''2. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Shalva Band]]'' — ''Million Dreams''&lt;br /&gt;Liors Sašards&lt;br/ &gt;'''Fināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Dana International]]'' — ''[[Diva]]'' un&lt;br /&gt;''Tel Aviv''&lt;br /&gt;''[[Ilanit]]''&lt;br /&gt;[[Nadavs Gedžs]] — ''Golden Boy''&lt;br /&gt;''Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;[[Končita Vursta]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''&lt;br/ &gt;[[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Fuego]]''&lt;br/ &gt;[[Elena Fureira]] —&lt;br /&gt;''[[Dancing Lasha Tumbai]]''&lt;br/ &gt;[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;[[Gali Atari]] — ''[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|Hallelujah]]''&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''Nana Banana''&lt;br/ &gt;[[Idans Raičels]] —&lt;br /&gt;''Bo’ee – Come to Me''&lt;br /&gt;[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — ''Future'' (pied. ''[[Quavo]]'') un ''[[Like A Prayer|Like a Prayer]]''&lt;br /&gt;[[Gala Gadota]]
|map                    = ESC 2019 Map.svg
|col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās šajā konkursā
|col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2018]]
|nākamais               = &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020 ►]]&lt;/s&gt; [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021 ►]]
}}
'''2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2019}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2019}}) bija 64. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika [[Izraēla|Izraēlā]], bet pirmo reizi [[Telaviva]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc dziedātājas ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]] ar dziesmu ''[[Toy]]''. Trīs šovus vadīja [[Erezs Tals]] un [[Bara Refaeli]], kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kas bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/tel-aviv-host-city-eurovision-2019|title=Tel Aviv to host Eurovision 2019! - Eurovision Song Contest Israel 2019|website=eurovision.tv|access-date={{dat|2018|09|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konkursā piedalījās 41 valsts. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/172586/ukraine-uapbc-withdraws-from-eurovision-2019/|title=Eurovision Ukraine: UA:PBC withdraws from Eurovision 2019 - ESCToday.com|last=|first=|website=ESCToday|access-date={{Dat|2019|2|27}}|date={{Dat|2019|2|27}}|language=en}}&lt;/ref&gt; izstājās no konkursa pirms tā sākuma.

Pusfināli notika {{dat|2019|05|14|6=un|7=16}} un {{dat||05|16}}, savukārt fināls — {{dat||05|18}}.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' no [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Expo Tel Aviv - Pavilion 2 - 20190227 13.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Expo Tel Aviv]]'' [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].|260x260px|alt=]]
[[Izraēla]] iespēju rīkot [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]] trešo reizi tā vēsturē izcīnīja pēc ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras ar dziesmu ''[[Toy]]'' [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]].&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Stern|first1=Itay|last2=Tucker|first2=Nati|last3=Lerner|first3=Davide|title=Israel's Netta Wins 2018 Eurovision Song Contest With 'Toy'|url=https://www.haaretz.com/israel-news/israel-s-netta-wins-201eurovision-song-contest-with-toy-1.6077083|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Haaretz|date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

''[[Expo Tel Aviv]]'' ir izstāžu un kongresu centrs, kura 2. paviljonā, kas ir ar 7 300 cilvēku ietilpību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/Israel-News/Few-seats-sky-high-prices-Eurovision-ticket-details-released-581082|title=FEW SEATS, SKY-HIGH PRICES: EUROVISION TICKET DETAILS RELEASED|website=jpost.com|access-date={{Dat|2019|2|20}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atklāts {{Dat|2015|||}} [[Janvāris|janvārī]], notiks konkurss.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center|title=Pavilion 2 opens at Tel Aviv Convention Center|last=Dietz|first=Chantelle|publisher=CIT Magazine|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center}} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center }}&lt;/ref&gt; Centrs ir dažādu pasākumu, piemēram, koncertu, izstāžu, tirgu un konferenču norises vieta. Tur atrodas 10 zāles un paviljoni, kā arī liela ārpustelpu zona. 2. paviljonā noticis [[2018. gada Eiropas čempionāts džudo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv|title=EUROPEAN JUDO CHAMPIONSHIPS 2018 TEL AVIV|last=|first=|website=EJU.net - European Judo Union|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001431/http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv}}&lt;/ref&gt;

{{VietasKarte+ |float=top|Israel |width=200 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)&lt;br/ &gt;Galvenā kandidātpilsēta (zaļā)&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētas (sarkanā) |places=
{{VietasKarte~ |Israel |lat=31.8 |long=35.2 |label=[[Jeruzaleme]] |position=right|mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.8 |long=35 |label=[[Haifa]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=29.5577 |long=34.9519 |label=[[Elata]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.0853 |long=34.7818 |label=[[Telaviva]] |position=right|mark=Blue pog.svg}}
}}

=== Kandidātpilsētas ===
Pēc [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] uzvaras [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Neta Barzila]] un Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], tomēr tas vēl būtu jāapstiprina [[Izraēlas Sabiedriskajā Televīzija|Izraēlas Sabiedriskajai Televīzijai]] (IPBC) un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]i (EBU) — konkursa rīkotājiem.&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;/&gt; Izraēlas finanšu ministrs [[Moše Kahlons]] kādā intervijā paziņoja, ka konkurss var notikt tikai [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un aptuvenās tā izmaksas ir 120 miljoni Izraēlas šekeļu (29 miljoni eiro).&lt;ref name=&quot;Budžets&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Ziv|first1=Yaakov|title=כחלון: &quot;האירוויזיון הבא יהיה רק בירושלים, ויעלה כ-120 מיליון שקלים&quot;|url=http://www.maariv.co.il/culture/music/Article-637907|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Maariv|date={{Dat|2018|5|13}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Nirs Barkats]], [[Jeruzaleme]]s mērs, paziņoja, ka iespējamās konkursa norises vietas ir [[Jeruzalemes arēna]] un [[Tedija stadions]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=אירוויזיון 2019 בישראל: מירי רגב, בירוקרטיה והחרם הבינלאומי|url=https://timeout.co.il/%D7%AA%D7%A8%D7%91%D7%95%D7%AA/%D7%9E%D7%95%D7%96%D7%99%D7%A7%D7%94/%D7%90%D7%99%D7%A8%D7%95%D7%95%D7%99%D7%96%D7%99%D7%95%D7%9F-2019-%D7%91%D7%99%D7%A9%D7%A8%D7%90%D7%9C|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Time Out Israel|date={{Dat|2018|5|16}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Jeruzaleme]]s pārvalde paziņoja arī to, ka konkurss nevarēs notikt [[Starptautiskajā konvenciju centrā]], kur notika [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursi]], jo tur cilvēku ietilpība ir pārāk maza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globes.co.il/en/article-israel-mulls-venue-for-hosting-eurovision-2019-finals-1001235864|title=Israel mulls venue for hosting Eurovision 2019 Finals|website=Globes English|access-date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|6|19}} [[Izraēla]] oficiāli tika paziņota kā konkursa rīkotājvalsts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/167495/eurovision-2019-israeli-team-meets-at-ebu-headquarters-in-geneva/|title=Eurovision 2019: Israeli team meets EBU in Geneva; host city and dates to be decided by September - ESCToday.com|date={{Dat|2018|6|19}}|work=ESCToday|access-date={{Dat|2018|6|22}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un {{Dat||6|24}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] formāli atklāja rīkotājpilsētu kandidēšanas procesu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Launches Formal Bidding Process for Eurovision Song Contest 2019 Host City|url=https://eurovoix.com/2018/06/24/kan-launches-formal-bidding-process-for-eurovision-song-contest-2019-host-city/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|6|24}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|7|28}} Izraēlas ministrs [[Mihaels Orens]], kurš cieši strādā ar premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], paziņoja, ka [[Jeruzaleme]]i nav pietiekamo resursu, lai varētu rīkot konkursu, un visticamāk [[Telaviva]] būtu konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision'19: Israeli Minister States Jerusalem Does Not Have the Resources to Host Eurovision|url=https://eurovoix.com/2018/07/28/eurovision19-israeli-minister-states-jerusalem-does-not-have-the-resources-to-host-eurovision/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam, ziņas, ka Izraēlas valdība nedos 12 miljonu eiro lielu aizdevumu [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]], lai varētu segt rīkošanas izmaksas, kā arī nodrošinātu drošību. Kompromiss tika sasniegts {{Dat|2018|7|29}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Bein-Leibovitz|first=Anat|url=https://en.globes.co.il/en/article-last-gasp-compromise-allows-israel-to-stage-eurovision-final-1001248037|title=Last gasp compromise allows Israel to stage Eurovision final – Globes|website=Globes|access-date={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kas noteica, ka pārraidītājam būs jāapmaksā šie 12 miljoni, kamēr Finanšu ministrija segs izdevumus, ja radīsies kādi sarežģījumi. Kandidātpilsētas [[Telaviva]]s mērs paziņoja to, ka pilsēta būtu gatava maksāt ''[[Expo Tel Aviv]]'' telpu īri pati, ja tā tiktu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Confirms It Will Pay Eurovision 2019 Guarantee |url=https://eurovoix.com/2018/08/14/kan-confirms-it-will-pay-eurovision-2019-guarantee/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|8|14}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|8|27|Ģ}} nedēļā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] koordinators [[Juns Ūla Sanns]] pavadīja vairākus [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] delegātus [[Izraēla|Izraēlā]], lai izvērtētu pieteiktās kandidātpilsētas, [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Telaviva|Telavivu]], un to konkursa norises vietas, kā arī izskatītu [[Elata]]s kandidēšanu konkursa rīkošanā. {{Dat|2018|8|30}} viņš intervijā ar kanālu ''[[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|Kan]]'' paziņoja, ka [[Elata]] vairs nav kandidēšanas sarakstā, kā arī to, ka nav veidojušās nekāda veida diskusijas starp EBU dalībvalstu televīzijām par konkursa boikotēšanu Izraēlas politiskās situācijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=‘No Serious Talk’ About Boycott of Eurovision 2019 – Jon Ola Sand|url=https://eurovoix.com/2018/08/30/no-serious-talk-about-boycott-of-eurovision-2019-jon-ola-sand/|website=Eurovoix |accessdate=3{{Dat|2018|8|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|9|13}} [[Telaviva]] kopā ar norises vietu ''[[Expo Tel Aviv]]'' tika paziņota kā 2019. gada konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&amp;nbsp;}} Rīkotājs {{colorbox|#F2E0CE|‡&amp;nbsp;}} Galvenie kandidāti
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! Pilsēta
! Vieta
! Ietilpība
! Piezīmes
|-
|[[Elata]]
|Ostas angāri
|10 000
|Tika plānots savienot divus angārus, pārveidojot tos par koncertu halli, lai kandidēšana atbilstu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteikumiem.
|-
|[[Haifa]]
|[[Samija Ofera stadions]]
|30 870
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jeruzaleme]]‡&amp;nbsp;
|''[[Pais Arena]]''
|11 000
|Iekštelpu arēna, kas līdzīga pēdējo gadu konkursa norises vietām. Šis bija Jeruzalemes piedāvātā norises vieta, ja tā būtu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.
|-
|[[Tedija stadions]]
|31 733
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
|[[Telaviva]]{{dagger}}&amp;nbsp;
|''[[Expo Tel Aviv]]''&lt;br/ &gt;(2. paviljons)
|7 300
|''Green room'' (&quot;Zaļā istaba&quot;) atradīsies 1. paviljonā, kurā ir 1500 cilvēku ietilpība.
|}

=== Saistīti pasākumi ===

==== Eirovīzijas ciemats ====
Eirovīzijas ciemats ir oficiāla [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, bet tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts konkurss.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791|title=אירוויזיון 2019 – כל מה שצריך לדעת עד כה|work=''כאן-תאגיד השידור הישראלי''|access-date={{Dat|2018|11|20}}|language=he|archive-date={{dat|2018|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181111133717/https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==

=== Vizuālais dizains ===
Konkursa sauklis ''Dare to Dream'' jeb &quot;Uzdrīksties sapņot&quot; tika paziņots {{Dat|2018|10|28}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tel Aviv 2019: Dare to Dream|url=https://eurovision.tv/story/slogan-tel-aviv-2019-dare-to-dream|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2018|10|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt; bet vizuālais dizains, kas ir logo un sastāv no trijstūriem, kuri veido zelta zvaigzni — {{Dat|2019|1|8}}. Logo ir arī 2 citas alternatīvas versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reaching for the stars: Theme artwork for Eurovision 2019 revealed!|url=https://eurovision.tv/story/dare-to-dream-theme-artwork-2019|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|8}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2019|1|25}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] paziņoja, ka konkursa trīs šovus vadīja 4 vadītāji: televīzijas raidījumu vadītājs [[Erezs Tals]] un supermodele [[Bara Refaeli]], kas bija galvenie konkursa vadītāji, kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kuri bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zwart|first=Josianne|title=Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar &amp; Lucy Ayoub to host Eurovision 2019!|url=https://eurovision.tv/story/hosts-2019-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-lucy-ayoub|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|25}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kavaler|first=Ron|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/|title=Meet the Eurovision 2019 hosts: Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar and Lucy Ayoub|date={{Dat|2019|1|25}}|website=wiwibloggs|access-date={{Dat|2019|1|26}}|language=en|archive-date={{dat|2020|07|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731032600/https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināla sadalījuma izloze ===
Izloze, kas nosaka, kura no dalībvalstīm piedalīsies kurā pusfinālā notika {{Dat|2019|1|28}} plkst. 18:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt; [[Telavivas mākslas muzejs|Telavivas mākslas muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2019/01/02/eurovision19-semi-final-allocation-draw-to-take-place-at-tel-aviv-museum-of-art/|title=Eurovision'19: Semi-Final Allocation Draw to Take Place at Tel Aviv Museum of Art|date={{Dat|2019|1|2}}|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2019|1|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Valstis, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem, lai samazinātu tā saukto &quot;kaimiņu balsošanu&quot;, nodrošinot godīgākus konkursa rezultātus. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no &quot;lielā sešinieka&quot; balsos katrā no pusfināliem. Izlozi vadīja divi no konkursa vadītājiem — [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]]. Tā sastāvēja arī no vienas no Eirovīzijas tradīcijām — iepriekšējā gada rīkotājpilsētas Lisabonas mēra [[Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|konkursa rīkošanas]] stafetes nodošana Telavivas mēram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-2019|title=Semi-Final Allocation Draw pots revealed!|publisher=Eurovision Song Contest|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|26}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;170&quot; |1. grupa
! width=&quot;170&quot; |2. grupa
! width=&quot;170&quot; |3. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
! width=&quot;170&quot; |5. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Krievija}}
* &lt;s&gt;{{ESC|Ukraina}}&lt;/s&gt;{{efn|name=Ukraina|Ukraina no konkursa izstājās apmēram mēnesi pēc izlozes.}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Polija|}}
* {{ESC|Portugāle}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Šveice}}{{efn|name=Šveice|Šveice sākotnēji atradās 5. grupā, taču pēc ''[[SRF]]'', Šveices pārraidītāja, pieprasījuma automātiski ieguva vietu 2. pusfinālā.}}
* {{ESC|Ungārija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}
[[Attēls:ESC_2019_Semi-Finals.svg|alt=|thumb|250x250px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās un balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās un balsoja 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas balsoja 2. pusfinālā}}]]

== Dalībvalstis ==
{{Dat|2019|11|7}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja, ka konkursā piedalīsies 42 valstis, bez [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]s, kas no konkursa izstājās finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=42 countries to compete in Eurovision 2019|url=https://eurovision.tv/story/42-countries-take-part-in-eurovision-2019|accessdate={{Dat|2018|11|7}}|work=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|2|27}} [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] paziņoja, ka strīdu ap nacionālo atlasi dēļ izstājas no dalības konkursā, kas nozīmē, ka konkursā piedalījās 41 valsts.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===

*{{ESC|Krievija}}: [[Sergejs Lazarevs]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Lietuva}}: [[Jurijs Vekļenko]] ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] — bekvokālists)
* {{ESC|Sanmarīno}}: [[Serhats]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Serbija}}: [[Nevena Božoviča]]: ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] — kā daļa no ''[[Moje 3]]''; [[Serbija Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas]] pārstāve [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā]])
*{{ESC|Ungārija}}: [[Joci Pāpai]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]])
*{{ESC|Maķedonija}}: [[Tamara Todevska]] ([[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] — kopā ar ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrianu]]; [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — bekvokāliste)

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls notika {{Dat|2019|5|14}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/eurovision/2019/event|title=Eurovision Song Contest 2019: Tel Aviv|accessdate={{Dat|2019|2|9}}|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]], kā arī rīkotājvalsti [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlu]] balsoja šajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|title=Eurovision 2019: Which country takes part in which Semi-Final?|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-results-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji arī [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] tika izlozēta piedalīties pirmajā pusfinālā, taču vēlāk tā izstājās no konkursa.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] ar 261 punktu, tai sekojot [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]] un [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Exclusive: This is the Eurovision 2019 Semi-Final running order!|url=https://eurovision.tv/story/semi-finals-running-order-eurovision-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|4|2}}|date={{Dat|2019|4|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 First Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174926/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Kipra}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |149
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Melnkalne}}
|Angļu
|''[[D mol]]''
|''[[Heaven]]''
|&quot;Debesis&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |46
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Somija}}
|Angļu
|''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]]
|''[[Look Away]]''
|&quot;Skaties prom&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Polija}}
|[[Poļu valoda|Poļu]]&lt;br /&gt;Angļu
|''[[Tulia]]''
|''[[Fire of Love (Pali się)]]''
|&quot;Mīlestības uguns (tas deg)&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |120
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |167
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Čehija}}
|Angļu
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |242
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Ungārija}}
|[[Ungāru valoda|Ungāru]]
|[[Joci Pāpai]]
|''[[Az én apám]]''
|&quot;Mans tēvs&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |97
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Baltkrievija}}
|Angļu
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Serbija}}
|[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |156
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Beļģija}}
|Angļu
|[[Eljots Vasamilē|Eljots]]
|''[[Wake Up]]''
|&quot;Pamosties&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Gruzija}}
|[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Sastāv arī no frazeoloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]].}}
|[[Oto Nemsadze]]
|''[[Sul tsin iare]]'' &lt;small&gt;(''სულ წინ იარე'')&lt;/small&gt;
|&quot;Ej uz priekšu&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |62
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Austrālija}}
|Angļu
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |261
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Islande}}
|[[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |221
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Igaunija}}
|Angļu
|[[Viktors Krons]]
|''[[Storm (Viktora Krona dziesma)|Strom]]''
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |198
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|[[Konans Ozīriss]]
|''[[Telemóveis]]''
|&quot;Mobilie telefoni&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |51
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Grieķija}}
|Angļu
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |185
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Sanmarīno}}
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |150
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls notika {{Dat|2019|5|16}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 18 valstis, tai skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Pēc [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārraidītāja ''[[SRF]]'' pieprasījuma, valsts automātiski piedalījās otrajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] ar 280 punktiem, tai sekojot [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonijai]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot; /&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 Second Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174943/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Armēnija}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|''[[Srbuk]]''
|''[[Walking Out]]''
|&quot;Ejot ārā&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |49
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Īrija}}
|Angļu
|[[Sāra Makternene]]
|''[[22 (dziesma)|22]]''
|—
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Moldova}}
|Angļu
|[[Anna Odobesku]]
|''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
|&quot;Paliec&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |85
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Šveice}}
|Angļu
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Latvija}}
|Angļu
|''[[Carousel]]''
|''[[That Night]]''
|&quot;Tā nakts&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |50
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Rumānija}}
|Angļu
|[[Estere Peonija]]
|''[[On a Sunday]]''
|&quot;Svētdienā&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |71
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Dānija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |94
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Zviedrija}}
|Angļu
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |238
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Austrija}}
|Angļu
|''[[Paenda|PÆNDA]]''
|''[[Limits]]''
|&quot;Robežas&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |21
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Horvātija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Horvātu valoda|Horvātu]]
|[[Roko Blaževičs|Roko]]
|''[[The Dream]]''
|&quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Malta}}
|Angļu
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Lietuva}}
|Angļu
|[[Jurijs Vekļenko|Jurijs]]
|''[[Run with the Lions]]''
|&quot;Skriet ar lauvām&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |93
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Krievija}}
|Angļu
|[[Sergejs Lazarevs]]
|''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |217
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Albānija}}
|[[Albāņu valoda|Albāņu]]
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |96
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in The Sky]]''
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |210
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Nīderlande}}
|Angļu
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |280
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|Angļu
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |239
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|Angļu
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |224
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls notika {{Dat|2019|5|18}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Finālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' ar 492 punktiem, tai sekojot [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Fināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2019 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|5|17}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328142759/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Malta}}
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|Angļu
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |107
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Albānija}}
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|Albāņu
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Čehija}}
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|Angļu
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Vācija}}
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|Angļu
|&quot;Māsa&quot;
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Krievija}}
|[[Sergejs Lazarevs]]
|[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|''Scream'']]
|Angļu
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |370
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Dānija}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|Angļu&lt;br /&gt;Franču{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Sanmarīno}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|Angļu
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |305
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Zviedrija}}
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|Angļu
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |334
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|Slovēņu
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Kipra}}
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|Angļu
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |109
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Nīderlande}}
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|Angļu
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |498
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Grieķija}}
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|Angļu
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |74
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Izraēla}} &lt;small&gt;(rīkotāji)&lt;/small&gt;
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziesma)|Home]]''
|Angļu
|&quot;Mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |35
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in the Sky]]''
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |331
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Lielbritānija}}
|[[Maikls Raiss]]
|''[[Bigger than Us]]''
|Angļu
|&quot;Lielāks par mums&quot;
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Islande}}
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|Islandiešu
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Igaunija}}
|[[Viktors Krons]]
|[[Storm (Viktora Krona dziesma)|''Storm'']]
|Angļu
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|{{ESC|Baltkrievija}}
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|Angļu
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |31
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|Angļu
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |302
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|{{ESC|Francija}}
|[[Bilals Hasani]]
|''[[Roi]]''
|Franču&lt;br /&gt;Angļu
|”Karalis”
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|{{ESC|Itālija}}
|''[[Mahmood]]''
|''[[Soldi]]''
|[[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv arī no 2 rindiņām [[Arābu valoda|arābu valodā]].}}
|&quot;Nauda&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |472
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|{{ESC|Serbija}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|Serbu{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |89
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|{{ESC|Šveice}}
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|Angļu
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |364
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|{{ESC|Austrālija}}
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|Angļu
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |284
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|{{ESC|Spānija}}
|[[Miki]]
|''[[La venda]]''
|[[Spāņu valoda|Spāņu]]
|&quot;Acu aizklājs&quot;
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |54
|}

== Skatīt arī ==
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2019. gada Eirovīzijas koris]]
* [[Supernova 2019]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2019. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>k4lr8sunkme5yb1boqhrrl7hty055ps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525671</id>
      <parentid>4525377</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4525671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41633" sha1="4dvnllpursfi8n7zm2cozfqx27wxxzv" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''Dare to Dream'' (&quot;Uzdrīksties sapņot&quot;)
|attēls                 = Eurovision Song Contest 2019 logo.png
|att_izm                = 260
|fināls                 = {{dat|2019|05|18}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2019|05|14}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2019|05|16}}
|vadītājs (i)           = [[Erezs Tals]]&lt;br/ &gt;[[Bara Refaeli]]&lt;br/ &gt;[[Asī Azārs]] (''green room'')&lt;br/ &gt;[[Lūsija Ajūba]] (''green room'')
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = Amirs Ukrainics&lt;br/ &gt;Sivāns Magazaniks
|pārraidītājs           = [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija]] (IPBC)
|vieta                  = {{ESC|Izraēla}}, [[Telaviva]],&lt;br/ &gt;''[[Expo Tel Aviv]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Nīderlande}} [[Dankans Lorencs]] — ''[[Arcade]]''
|balsošanas sistēma     = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
|dalībvalstis           = 41
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br/ &gt;{{ESC|Ukraina}}
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = '''1. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Dana International]]'' —&lt;br /&gt;''[[Just the Way You Are]]''&lt;br /&gt;'''2. pusfināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;''[[Shalva Band]]'' — ''Million Dreams''&lt;br /&gt;Liors Sašards&lt;br/ &gt;'''Fināls'''&lt;br/ &gt;&lt;u&gt;Atklāšanas priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br /&gt;''[[Dana International]]'' — ''[[Diva]]'' un&lt;br /&gt;''Tel Aviv''&lt;br /&gt;''[[Ilanit]]''&lt;br /&gt;[[Nadavs Gedžs]] — ''Golden Boy''&lt;br /&gt;''Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm''&lt;br /&gt;&lt;u&gt;Starpšova priekšnesums&lt;/u&gt;&lt;br/ &gt;[[Končita Vursta]] — ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''&lt;br/ &gt;[[Monss Selmerlēvs]] — ''[[Fuego]]''&lt;br/ &gt;[[Elena Fureira]] —&lt;br /&gt;''[[Dancing Lasha Tumbai]]''&lt;br/ &gt;[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] — ''[[Toy]]''&lt;br /&gt;[[Gali Atari]] — ''[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|Hallelujah]]''&lt;br /&gt;''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''Nana Banana''&lt;br/ &gt;[[Idans Raičels]] —&lt;br /&gt;''Bo’ee – Come to Me''&lt;br /&gt;[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — ''Future'' (pied. ''[[Quavo]]'') un ''[[Like A Prayer|Like a Prayer]]''&lt;br /&gt;[[Gala Gadota]]
|map                    = ESC 2019 Map.svg
|col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās šajā konkursā
|col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2018]]
|nākamais               = &lt;s&gt;[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020 ►]]&lt;/s&gt; [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021 ►]]
}}
'''2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2019}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2019}}) bija 64. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika [[Izraēla|Izraēlā]], bet pirmo reizi [[Telaviva]]s pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc dziedātājas ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]] ar dziesmu ''[[Toy]]''. Trīs šovus vadīja [[Erezs Tals]] un [[Bara Refaeli]], kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kas bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/tel-aviv-host-city-eurovision-2019|title=Tel Aviv to host Eurovision 2019! - Eurovision Song Contest Israel 2019|website=eurovision.tv|access-date={{dat|2018|09|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Konkursā piedalījās 41 valsts. [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/172586/ukraine-uapbc-withdraws-from-eurovision-2019/|title=Eurovision Ukraine: UA:PBC withdraws from Eurovision 2019 - ESCToday.com|last=|first=|website=ESCToday|access-date={{Dat|2019|2|27}}|date={{Dat|2019|2|27}}|language=en}}&lt;/ref&gt; izstājās no konkursa pirms tā sākuma.

Pusfināli notika {{dat|2019|05|14|6=un|7=16}} un {{dat||05|16}}, savukārt fināls — {{dat||05|18}}.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

Konkursā uzvarēja [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' no [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s.

== Norises vieta ==
[[Attēls:Expo Tel Aviv - Pavilion 2 - 20190227 13.jpg|left|thumb|Konkursa norises vieta ''[[Expo Tel Aviv]]'' [[Telaviva|Telavivā]], [[Izraēla|Izraēlā]].|260x260px|alt=]]
[[Izraēla]] iespēju rīkot [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]] trešo reizi tā vēsturē izcīnīja pēc ''[[Neta Barzila|Netta]]'' uzvaras ar dziesmu ''[[Toy]]'' [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]].&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Stern|first1=Itay|last2=Tucker|first2=Nati|last3=Lerner|first3=Davide|title=Israel's Netta Wins 2018 Eurovision Song Contest With 'Toy'|url=https://www.haaretz.com/israel-news/israel-s-netta-wins-201eurovision-song-contest-with-toy-1.6077083|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Haaretz|date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

''[[Expo Tel Aviv]]'' ir izstāžu un kongresu centrs, kura 2. paviljonā, kas ir ar 7 300 cilvēku ietilpību&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/Israel-News/Few-seats-sky-high-prices-Eurovision-ticket-details-released-581082|title=FEW SEATS, SKY-HIGH PRICES: EUROVISION TICKET DETAILS RELEASED|website=jpost.com|access-date={{Dat|2019|2|20}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika atklāts {{Dat|2015|||}} [[Janvāris|janvārī]], notiks konkurss.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center|title=Pavilion 2 opens at Tel Aviv Convention Center|last=Dietz|first=Chantelle|publisher=CIT Magazine|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center}} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001512/https://www.citmagazine.com/article/1330649/pavilion-2-opens-tel-aviv-convention-center }}&lt;/ref&gt; Centrs ir dažādu pasākumu, piemēram, koncertu, izstāžu, tirgu un konferenču norises vieta. Tur atrodas 10 zāles un paviljoni, kā arī liela ārpustelpu zona. 2. paviljonā noticis [[2018. gada Eiropas čempionāts džudo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv|title=EUROPEAN JUDO CHAMPIONSHIPS 2018 TEL AVIV|last=|first=|website=EJU.net - European Judo Union|accessdate={{Dat|2018|06|25}}|date=|language=en|archive-date={{dat|2018|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626001431/http://www.eju.net/european-judo-championships-2018-tel-aviv-5788?q=tel+aviv}}&lt;/ref&gt;

{{VietasKarte+ |float=top|Israel |width=200 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)&lt;br/ &gt;Galvenā kandidātpilsēta (zaļā)&lt;br/ &gt;Kandidātpilsētas (sarkanā) |places=
{{VietasKarte~ |Israel |lat=31.8 |long=35.2 |label=[[Jeruzaleme]] |position=right|mark=Green pog.svg}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.8 |long=35 |label=[[Haifa]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=29.5577 |long=34.9519 |label=[[Elata]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Israel |lat=32.0853 |long=34.7818 |label=[[Telaviva]] |position=right|mark=Blue pog.svg}}
}}

=== Kandidātpilsētas ===
Pēc [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] uzvaras [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Neta Barzila]] un Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], tomēr tas vēl būtu jāapstiprina [[Izraēlas Sabiedriskajā Televīzija|Izraēlas Sabiedriskajai Televīzijai]] (IPBC) un [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]i (EBU) — konkursa rīkotājiem.&lt;ref name=&quot;Rīkošana&quot;/&gt; Izraēlas finanšu ministrs [[Moše Kahlons]] kādā intervijā paziņoja, ka konkurss var notikt tikai [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un aptuvenās tā izmaksas ir 120 miljoni Izraēlas šekeļu (29 miljoni eiro).&lt;ref name=&quot;Budžets&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Ziv|first1=Yaakov|title=כחלון: &quot;האירוויזיון הבא יהיה רק בירושלים, ויעלה כ-120 מיליון שקלים&quot;|url=http://www.maariv.co.il/culture/music/Article-637907|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Maariv|date={{Dat|2018|5|13}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Nirs Barkats]], [[Jeruzaleme]]s mērs, paziņoja, ka iespējamās konkursa norises vietas ir [[Jeruzalemes arēna]] un [[Tedija stadions]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=אירוויזיון 2019 בישראל: מירי רגב, בירוקרטיה והחרם הבינלאומי|url=https://timeout.co.il/%D7%AA%D7%A8%D7%91%D7%95%D7%AA/%D7%9E%D7%95%D7%96%D7%99%D7%A7%D7%94/%D7%90%D7%99%D7%A8%D7%95%D7%95%D7%99%D7%96%D7%99%D7%95%D7%9F-2019-%D7%91%D7%99%D7%A9%D7%A8%D7%90%D7%9C|accessdate={{Dat|2018|5|16}}|agency=Time Out Israel|date={{Dat|2018|5|16}}|language=he}}&lt;/ref&gt; [[Jeruzaleme]]s pārvalde paziņoja arī to, ka konkurss nevarēs notikt [[Starptautiskajā konvenciju centrā]], kur notika [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursi]], jo tur cilvēku ietilpība ir pārāk maza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globes.co.il/en/article-israel-mulls-venue-for-hosting-eurovision-2019-finals-1001235864|title=Israel mulls venue for hosting Eurovision 2019 Finals|website=Globes English|access-date={{Dat|2018|5|13}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|6|19}} [[Izraēla]] oficiāli tika paziņota kā konkursa rīkotājvalsts&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/167495/eurovision-2019-israeli-team-meets-at-ebu-headquarters-in-geneva/|title=Eurovision 2019: Israeli team meets EBU in Geneva; host city and dates to be decided by September - ESCToday.com|date={{Dat|2018|6|19}}|work=ESCToday|access-date={{Dat|2018|6|22}}|language=en}}&lt;/ref&gt; un {{Dat||6|24}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] formāli atklāja rīkotājpilsētu kandidēšanas procesu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Launches Formal Bidding Process for Eurovision Song Contest 2019 Host City|url=https://eurovoix.com/2018/06/24/kan-launches-formal-bidding-process-for-eurovision-song-contest-2019-host-city/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|6|24}}|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018|7|28}} Izraēlas ministrs [[Mihaels Orens]], kurš cieši strādā ar premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], paziņoja, ka [[Jeruzaleme]]i nav pietiekamo resursu, lai varētu rīkot konkursu, un visticamāk [[Telaviva]] būtu konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=Eurovision'19: Israeli Minister States Jerusalem Does Not Have the Resources to Host Eurovision|url=https://eurovoix.com/2018/07/28/eurovision19-israeli-minister-states-jerusalem-does-not-have-the-resources-to-host-eurovision/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Īsi pēc tam, ziņas, ka Izraēlas valdība nedos 12 miljonu eiro lielu aizdevumu [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]], lai varētu segt rīkošanas izmaksas, kā arī nodrošinātu drošību. Kompromiss tika sasniegts {{Dat|2018|7|29}},&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Bein-Leibovitz|first=Anat|url=https://en.globes.co.il/en/article-last-gasp-compromise-allows-israel-to-stage-eurovision-final-1001248037|title=Last gasp compromise allows Israel to stage Eurovision final – Globes|website=Globes|access-date={{Dat|2018|7|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt; kas noteica, ka pārraidītājam būs jāapmaksā šie 12 miljoni, kamēr Finanšu ministrija segs izdevumus, ja radīsies kādi sarežģījumi. Kandidātpilsētas [[Telaviva]]s mērs paziņoja to, ka pilsēta būtu gatava maksāt ''[[Expo Tel Aviv]]'' telpu īri pati, ja tā tiktu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=KAN Confirms It Will Pay Eurovision 2019 Guarantee |url=https://eurovoix.com/2018/08/14/kan-confirms-it-will-pay-eurovision-2019-guarantee/|website=Eurovoix|accessdate={{Dat|2018|8|14}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|8|27|Ģ}} nedēļā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] koordinators [[Juns Ūla Sanns]] pavadīja vairākus [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] delegātus [[Izraēla|Izraēlā]], lai izvērtētu pieteiktās kandidātpilsētas, [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un [[Telaviva|Telavivu]], un to konkursa norises vietas, kā arī izskatītu [[Elata]]s kandidēšanu konkursa rīkošanā. {{Dat|2018|8|30}} viņš intervijā ar kanālu ''[[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|Kan]]'' paziņoja, ka [[Elata]] vairs nav kandidēšanas sarakstā, kā arī to, ka nav veidojušās nekāda veida diskusijas starp EBU dalībvalstu televīzijām par konkursa boikotēšanu Izraēlas politiskās situācijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|title=‘No Serious Talk’ About Boycott of Eurovision 2019 – Jon Ola Sand|url=https://eurovoix.com/2018/08/30/no-serious-talk-about-boycott-of-eurovision-2019-jon-ola-sand/|website=Eurovoix |accessdate=3{{Dat|2018|8|30}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2018|9|13}} [[Telaviva]] kopā ar norises vietu ''[[Expo Tel Aviv]]'' tika paziņota kā 2019. gada konkursa rīkotājpilsēta.&lt;ref name=&quot;Rīkotājpilsēta&quot;/&gt;

{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&amp;nbsp;}} Rīkotājs {{colorbox|#F2E0CE|‡&amp;nbsp;}} Galvenie kandidāti
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! Pilsēta
! Vieta
! Ietilpība
! Piezīmes
|-
|[[Elata]]
|Ostas angāri
|10 000
|Tika plānots savienot divus angārus, pārveidojot tos par koncertu halli, lai kandidēšana atbilstu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteikumiem.
|-
|[[Haifa]]
|[[Samija Ofera stadions]]
|30 870
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#F2E0CE;&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Jeruzaleme]]‡&amp;nbsp;
|''[[Pais Arena]]''
|11 000
|Iekštelpu arēna, kas līdzīga pēdējo gadu konkursa norises vietām. Šis bija Jeruzalemes piedāvātā norises vieta, ja tā būtu izvēlēta kā rīkotājpilsēta.
|-
|[[Tedija stadions]]
|31 733
|Kandidēšana balstījās uz to, ka stadionam tiktu konstruēts jumts.
|- style=&quot;background:#ccccff;&quot;
|[[Telaviva]]{{dagger}}&amp;nbsp;
|''[[Expo Tel Aviv]]''&lt;br/ &gt;(2. paviljons)
|7 300
|''Green room'' (&quot;Zaļā istaba&quot;) atradīsies 1. paviljonā, kurā ir 1500 cilvēku ietilpība.
|}

=== Saistīti pasākumi ===

==== Eirovīzijas ciemats ====
Eirovīzijas ciemats ir oficiāla [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, bet tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts konkurss.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791|title=אירוויזיון 2019 – כל מה שצריך לדעת עד כה|work=''כאן-תאגיד השידור הישראלי''|access-date={{Dat|2018|11|20}}|language=he|archive-date={{dat|2018|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181111133717/https://www.kan.org.il/Item/?itemId=41791}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==

=== Vizuālais dizains ===
Konkursa sauklis ''Dare to Dream'' jeb &quot;Uzdrīksties sapņot&quot; tika paziņots {{Dat|2018|10|28}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tel Aviv 2019: Dare to Dream|url=https://eurovision.tv/story/slogan-tel-aviv-2019-dare-to-dream|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2018|10|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt; bet vizuālais dizains, kas ir logo un sastāv no trijstūriem, kuri veido zelta zvaigzni — {{Dat|2019|1|8}}. Logo ir arī 2 citas alternatīvas versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Reaching for the stars: Theme artwork for Eurovision 2019 revealed!|url=https://eurovision.tv/story/dare-to-dream-theme-artwork-2019|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|8}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vadītāji ===
{{Dat|2019|1|25}} [[Izraēlas Sabiedriskā Televīzija|IPBC]] paziņoja, ka konkursa trīs šovus vadīja 4 vadītāji: televīzijas raidījumu vadītājs [[Erezs Tals]] un supermodele [[Bara Refaeli]], kas bija galvenie konkursa vadītāji, kā arī [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]], kuri bija ''green room'' vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zwart|first=Josianne|title=Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar &amp; Lucy Ayoub to host Eurovision 2019!|url=https://eurovision.tv/story/hosts-2019-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-lucy-ayoub|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|25}}|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Kavaler|first=Ron|url=https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/|title=Meet the Eurovision 2019 hosts: Bar Refaeli, Erez Tal, Assi Azar and Lucy Ayoub|date={{Dat|2019|1|25}}|website=wiwibloggs|access-date={{Dat|2019|1|26}}|language=en|archive-date={{dat|2020|07|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731032600/https://wiwibloggs.com/2019/01/25/meet-the-eurovision-2019-hosts-bar-refaeli-erez-tal-assi-azar-and-lucy-ayoub/230316/}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināla sadalījuma izloze ===
Izloze, kas nosaka, kura no dalībvalstīm piedalīsies kurā pusfinālā notika {{Dat|2019|1|28}} plkst. 18:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt; [[Telavivas mākslas muzejs|Telavivas mākslas muzejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|url=https://eurovoix.com/2019/01/02/eurovision19-semi-final-allocation-draw-to-take-place-at-tel-aviv-museum-of-art/|title=Eurovision'19: Semi-Final Allocation Draw to Take Place at Tel Aviv Museum of Art|date={{Dat|2019|1|2}}|website=Eurovoix|access-date={{Dat|2019|1|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt; Valstis, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem, lai samazinātu tā saukto &quot;kaimiņu balsošanu&quot;, nodrošinot godīgākus konkursa rezultātus. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no &quot;lielā sešinieka&quot; balsos katrā no pusfināliem. Izlozi vadīja divi no konkursa vadītājiem — [[Asī Azārs]] un [[Lūsija Ajūba]]. Tā sastāvēja arī no vienas no Eirovīzijas tradīcijām — iepriekšējā gada rīkotājpilsētas Lisabonas mēra [[Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|konkursa rīkošanas]] stafetes nodošana Telavivas mēram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-2019|title=Semi-Final Allocation Draw pots revealed!|publisher=Eurovision Song Contest|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|1|26}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;170&quot; |1. grupa
! width=&quot;170&quot; |2. grupa
! width=&quot;170&quot; |3. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
! width=&quot;170&quot; |5. grupa
! width=&quot;170&quot; |4. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Krievija}}
* &lt;s&gt;{{ESC|Ukraina}}&lt;/s&gt;{{efn|name=Ukraina|Ukraina no konkursa izstājās apmēram mēnesi pēc izlozes.}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Polija|}}
* {{ESC|Portugāle}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Šveice}}{{efn|name=Šveice|Šveice sākotnēji atradās 5. grupā, taču pēc ''[[SRF]]'', Šveices pārraidītāja, pieprasījuma automātiski ieguva vietu 2. pusfinālā.}}
* {{ESC|Ungārija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Rumānija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}
[[Attēls:ESC_2019_Semi-Finals.svg|alt=|thumb|250x250px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās un balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās un balsoja 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas balsoja 2. pusfinālā}}]]

== Dalībvalstis ==
{{Dat|2019|11|7}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja, ka konkursā piedalīsies 42 valstis, bez [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]s, kas no konkursa izstājās finansiālu apsvērumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=42 countries to compete in Eurovision 2019|url=https://eurovision.tv/story/42-countries-take-part-in-eurovision-2019|accessdate={{Dat|2018|11|7}}|work=Eurovision.tv|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|2|27}} [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] paziņoja, ka strīdu ap nacionālo atlasi dēļ izstājas no dalības konkursā, kas nozīmē, ka konkursā piedalījās 41 valsts.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

=== Dalībnieki, kas atgriežas ===

*{{ESC|Krievija}}: [[Sergejs Lazarevs]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Lietuva}}: [[Jurijs Vekļenko]] ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] — bekvokālists)
* {{ESC|Sanmarīno}}: [[Serhats]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]])
*{{ESC|Serbija}}: [[Nevena Božoviča]]: ([[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] — kā daļa no ''[[Moje 3]]''; [[Serbija Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas]] pārstāve [[2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā]])
*{{ESC|Ungārija}}: [[Joci Pāpai]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]])
*{{ESC|Maķedonija}}: [[Tamara Todevska]] ([[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] — kopā ar ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrianu]]; [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — bekvokāliste)

=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls notika {{Dat|2019|5|14}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/eurovision/2019/event|title=Eurovision Song Contest 2019: Tel Aviv|accessdate={{Dat|2019|2|9}}|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]], kā arī rīkotājvalsti [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlu]] balsoja šajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Groot|first=Evert|title=Eurovision 2019: Which country takes part in which Semi-Final?|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-results-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji arī [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]] tika izlozēta piedalīties pirmajā pusfinālā, taču vēlāk tā izstājās no konkursa.&lt;ref name=&quot;Ukraina&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrālija]] ar 261 punktu, tai sekojot [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]] un [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandei]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Exclusive: This is the Eurovision 2019 Semi-Final running order!|url=https://eurovision.tv/story/semi-finals-running-order-eurovision-2019|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|4|2}}|date={{Dat|2019|4|2}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 First Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174926/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/first-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls1&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Kipra}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |149
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Melnkalne}}
|Angļu
|''[[D mol]]''
|''[[Heaven]]''
|&quot;Debesis&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |46
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Somija}}
|Angļu
|''[[Darude]]'', pied. [[Sebastians Rejmans]]
|''[[Look Away]]''
|&quot;Skaties prom&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Polija}}
|[[Poļu valoda|Poļu]]&lt;br /&gt;Angļu
|''[[Tulia]]''
|''[[Fire of Love (Pali się)]]''
|&quot;Mīlestības uguns (tas deg)&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |120
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |167
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Čehija}}
|Angļu
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |242
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Ungārija}}
|[[Ungāru valoda|Ungāru]]
|[[Joci Pāpai]]
|''[[Az én apám]]''
|&quot;Mans tēvs&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |97
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Baltkrievija}}
|Angļu
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Serbija}}
|[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |156
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Beļģija}}
|Angļu
|[[Eljots Vasamilē|Eljots]]
|''[[Wake Up]]''
|&quot;Pamosties&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |70
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Gruzija}}
|[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Sastāv arī no frazeoloģisma [[Abhāzu valoda|abhāzu valodā]].}}
|[[Oto Nemsadze]]
|''[[Sul tsin iare]]'' &lt;small&gt;(''სულ წინ იარე'')&lt;/small&gt;
|&quot;Ej uz priekšu&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |62
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Austrālija}}
|Angļu
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |261
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Islande}}
|[[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |221
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Igaunija}}
|Angļu
|[[Viktors Krons]]
|''[[Storm (Viktora Krona dziesma)|Strom]]''
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |198
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Portugāle}}
|[[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|[[Konans Ozīriss]]
|''[[Telemóveis]]''
|&quot;Mobilie telefoni&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |51
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Grieķija}}
|Angļu
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |185
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Sanmarīno}}
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |150
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls notika {{Dat|2019|5|16}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Pusfinālā piedalījās 18 valstis, tai skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]]. Šīs valstis kopā ar &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] arī balsoja šajā pusfinālā.

Pēc [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]]s pārraidītāja ''[[SRF]]'' pieprasījuma, valsts automātiski piedalījās otrajā pusfinālā.&lt;ref name=&quot;Balsošana pusfinālos&quot;/&gt;

Pusfinālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] ar 280 punktiem, tai sekojot [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonijai]] un [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Pusfināli&quot; /&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Eurovision Song Contest 2019 Second Semi-Final|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate={{Dat|2019|1|28}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208174943/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/second-semi-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Pusfināls2&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Armēnija}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|''[[Srbuk]]''
|''[[Walking Out]]''
|&quot;Ejot ārā&quot;
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |49
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Īrija}}
|Angļu
|[[Sāra Makternene]]
|''[[22 (dziesma)|22]]''
|—
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Moldova}}
|Angļu
|[[Anna Odobesku]]
|''[[Stay (Annas Odobesku dziesma)|Stay]]''
|&quot;Paliec&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |85
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Šveice}}
|Angļu
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Latvija}}
|Angļu
|''[[Carousel]]''
|''[[That Night]]''
|&quot;Tā nakts&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |50
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Rumānija}}
|Angļu
|[[Estere Peonija]]
|''[[On a Sunday]]''
|&quot;Svētdienā&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |71
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Dānija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |94
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Zviedrija}}
|Angļu
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |238
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Austrija}}
|Angļu
|''[[Paenda|PÆNDA]]''
|''[[Limits]]''
|&quot;Robežas&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |21
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Horvātija}}
|Angļu&lt;br /&gt;[[Horvātu valoda|Horvātu]]
|[[Roko Blaževičs|Roko]]
|''[[The Dream]]''
|&quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Malta}}
|Angļu
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Lietuva}}
|Angļu
|[[Jurijs Vekļenko|Jurijs]]
|''[[Run with the Lions]]''
|&quot;Skriet ar lauvām&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |93
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Krievija}}
|Angļu
|[[Sergejs Lazarevs]]
|''[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|Scream]]''
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |217
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Albānija}}
|[[Albāņu valoda|Albāņu]]
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |96
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in The Sky]]''
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |210
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Nīderlande}}
|Angļu
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |280
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|Angļu
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |239
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|Angļu
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |224
|}

=== Fināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls notika {{Dat|2019|5|18}} plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;,&lt;ref name=&quot;Laiks&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Finālā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]'' ar 492 punktiem, tai sekojot [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijai]] un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijai]].
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; |Nr.&lt;ref name=&quot;Fināls&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2019 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate={{Dat|2019|5|17}}|date={{Dat|2019|1|28}}|language=en|archive-date={{dat|2019|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328142759/https://eurovision.tv/event/tel-aviv-2019/grand-final/participants}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;150&quot; |Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Dziesma&lt;ref name=&quot;Fināls&quot; /&gt;
! width=&quot;200&quot; |Tulkojums
! width=&quot;20&quot; |Vieta
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |01
|{{ESC|Malta}}
|[[Angļu valoda|Angļu]]
|[[Mikela Pače|Mikela]]
|''[[Chameleon]]''
|&quot;Hameleons&quot;
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |107
|-
| align=&quot;center&quot; |02
|{{ESC|Albānija}}
|[[Albāņu valoda|Albāņu]]
|[[Jonida Maliči]]
|''[[Ktheju tokës]]''
|&quot;Atgriešanās uz zemes&quot;
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |90
|-
| align=&quot;center&quot; |03
|{{ESC|Čehija}}
|Angļu
|[[Lake Malawi (grupa)|''Lake Malawi'']]
|''[[Friend of a Friend]]''
|&quot;Drauga draugs&quot;
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |157
|-
| align=&quot;center&quot; |04
|{{ESC|Vācija}}
|Angļu
|''[[S!sters]]''
|''[[Sister]]''
|&quot;Māsa&quot;
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |05
|{{ESC|Krievija}}
|Angļu
|[[Sergejs Lazarevs]]
|[[Scream (Sergeja Lazareva dziesma)|''Scream'']]
|&quot;Kliedz&quot;
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |370
|-
| align=&quot;center&quot; |06
|{{ESC|Dānija}}
|Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]{{efn|name=Dānija|Sastāv arī no rindiņām [[Dāņu valoda|dāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā.}}
|[[Leonora]]
|''[[Love Is Forever]]''
|&quot;Mīlestība ir mūžīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |120
|-
| align=&quot;center&quot; |07
|{{ESC|Sanmarīno}}
|Angļu{{efn|name=Sanmarīno|Sastāv arī no 3 vārdiem [[Turku valoda|turku valodā]].}}
|[[Serhats]]
|''[[Say Na Na Na]]''
|&quot;Saki: &quot;Na, na, na&quot;
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |77
|-
| align=&quot;center&quot; |08
|{{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
|Angļu
|[[Tamara Todevska]]
|''[[Proud]]''
|&quot;Lepna&quot;
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |305
|-
| align=&quot;center&quot; |09
|{{ESC|Zviedrija}}
|Angļu
|[[Džons Lundviks]]
|''[[Too Late for Love]]''
|&quot;Par vēlu mīlestībai&quot;
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |334
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|{{ESC|Slovēnija}}
|[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
|[[Zalagasper|Zala Kraļa un Gašpers Šantls]]
|''[[Sebi]]''
|&quot;Paši&quot;
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|{{ESC|Kipra}}
|Angļu
|[[Tamta]]
|''[[Replay]]''
|&quot;Atkārtot&quot;
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |109
|-style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; |12
|{{ESC|Nīderlande}}
|Angļu
|[[Dankans Lorencs]]
|''[[Arcade]]''
|&quot;Arkāde&quot;
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |498
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|{{ESC|Grieķija}}
|Angļu
|[[Katerina Duska]]
|''[[Better Love]]''
|&quot;Labāka mīla&quot;
| align=&quot;center&quot; |21.
| align=&quot;center&quot; |74
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|{{ESC|Izraēla}} &lt;small&gt;(rīkotāji)&lt;/small&gt;
|Angļu
|[[Kobi Marimi]]
|''[[Home (dziesma)|Home]]''
|&quot;Mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |35
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|{{ESC|Norvēģija}}
|Angļu{{efn|name=Norvēģija|Sastāv arī no vienas atkārtotas rindiņas [[Ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu valodā]].}}
|''[[Keiino|KEiiNO]]''
|''[[Spirit in the Sky]]''
|&quot;Gars debesīs&quot;
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |331
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|{{ESC|Lielbritānija}}
|Angļu
|[[Maikls Raiss]]
|''[[Bigger than Us]]''
|&quot;Lielāks par mums&quot;
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|{{ESC|Islande}}
|[[Islandiešu valoda|Islandiešu]]
|''[[Hatari]]''
|''[[Hatrið mun sigra]]''
|&quot;Naids uzvarēs&quot;
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |232
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|{{ESC|Igaunija}}
|Angļu
|[[Viktors Krons]]
|[[Storm (Viktora Krona dziesma)|''Storm'']]
|&quot;Vētra&quot;
| align=&quot;center&quot; |20.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|{{ESC|Baltkrievija}}
|Angļu
|[[Zinaīda Kuprijanoviča|ZINA]]
|''[[Like It]]''
|&quot;Patiks tas&quot;
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |31
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|{{ESC|Azerbaidžāna}}
|Angļu
|[[Čingizs Mustafajevs|Čingizs]]
|''[[Truth]]''
|&quot;Taisnība&quot;
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |302
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|{{ESC|Francija}}
|Franču,&lt;br /&gt;Angļu
|[[Bilals Hasani]]
|''[[Roi]]''
|”Karalis”
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |105
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|{{ESC|Itālija}}
|[[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|name=Itālija|Sastāv arī no 2 rindiņām [[Arābu valoda|arābu valodā]].}}
|''[[Mahmood]]''
|''[[Soldi]]''
|&quot;Nauda&quot;
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |472
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|{{ESC|Serbija}}
|[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv arī no 2 atkārtotām rindiņām [[Angļu valoda|angļu valodā]].}}
|[[Nevena Božoviča]]
|''[[Kruna]]'' &lt;small&gt;(''Круна'')&lt;/small&gt;
|&quot;Kronis&quot;
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |89
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|{{ESC|Šveice}}
|Angļu
|[[Luka Henni]]
|''[[She Got Me]]''
|&quot;Viņa mani ieguva&quot;
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |364
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|{{ESC|Austrālija}}
|Angļu
|[[Keita Millere-Haidke]]
|''[[Zero Gravity]]''
|&quot;Bez gravitācijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |284
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|{{ESC|Spānija}}
|[[Spāņu valoda|Spāņu]]
|[[Miki]]
|''[[La venda]]''
|&quot;Acu aizklājs&quot;
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |54
|}

== Skatīt arī ==
* [[2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[2019. gada Eirovīzijas koris]]
* [[Supernova 2019]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

{{2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2019. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>4dvnllpursfi8n7zm2cozfqx27wxxzv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristers Čudars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355029</id>
    <revision>
      <id>4525379</id>
      <parentid>4314827</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T12:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50875-06</username>
        <id>150671</id>
      </contributor>
      <comment>Kristers Čudars kopš 2026. gada spēlē Ogre United. Pievienota informācija par jaunu klubu un šī brīža statistika. Avots: https://www.transfermarkt.com/kristers-cudars/leistungsdaten/spieler/372119</comment>
      <origin>4525379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2390" sha1="ehr9xv0u14kak8dfjnprocc22qnafdr" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Kristers Čudars
| image = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|3}}
| cityofbirth = [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvija]]
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova|Super Nova]]
| clubnumber = 19
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2019
| clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| caps1 = 8
| goals1 = 0
| nationalyears1 = 2015
| nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2016
| nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 201—-2020
| nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U21
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2025|07|30|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|07|30|sk|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps2 = 20
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]
| goals2 = 1
| years2 = 2019—2020
| clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]]
| years3 = 2021
| caps3 = 24
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 53
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa|Grobiņa]]
| years5 = 2024
| caps5 = 8
| goals5 = 0
| years6 = 2025
| clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[SK Super Nova|Super Nova]]
| caps6 = 35
| goals6 = 4
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[Ogre United|Ogre United]]
| years7 = 2026–
| caps7 = 29
| goals7 = 9
}}

'''Kristers Čudars''' (dzimis {{dat|1999|9|3}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2026. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgas]] komandā [[Ogre United]]. 

2018.gada SynotTip futbola virslīgas Čempions ar [[Riga FC]] komandu. Pirmie vārti Virslīgā pret ''BFC Daugavpils'' komandu. Pārstāvējis arī Virslīgas komandas [[FK Liepāja]], [[FK Metta]], [[Valmiera FC]], [[FK Grobiņa]] un [[SK Super Nova]]. 

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Latvijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Čudars, Kristers}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Metta spēlētāji]]
[[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]]</text>
      <sha1>ehr9xv0u14kak8dfjnprocc22qnafdr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raidījuma &quot;Aizliegtais paņēmiens&quot; operāciju saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365115</id>
    <revision>
      <id>4525729</id>
      <parentid>4383705</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133645" sha1="rctfshfhx16wy04htlpbqct533evooe" xml:space="preserve">{{Atjaunināt}}
[[Attēls:AizliegtaisPanemiens.png|thumb|250px|Tituluzraksts]]
'''&quot;[[Aizliegtais paņēmiens]]&quot;''' ir [[izmeklējošā žurnālistika|izmeklējošās žurnālistikas]] televīzijas raidījums [[Latvijas Televīzija]]s [[LTV1|pirmajā]] kanālā. Tā autors un vadītājs ir žurnālists [[Guntis Bojārs]]. Katru pārraidi iedala divās daļās: operācijas daļā, kurā LTV žurnālisti, izmantojot gan publisku informāciju, gan [[slēptā kamera|slēptās kameras]] novērojumus, apskata kādu tēmu, un diskusijas daļā, kurā raidījuma vadītājs Guntis Bojārs intervē parasti trīs studijas viesus. Šajā sarakstā apkopoti raidījuma &quot;Aizliegtais paņēmiens&quot; operāciju nosaukumi un studijas viesi.
&lt;div class=&quot;hlist horizontal-toc&quot;&gt;__NOTOC__&lt;div role=&quot;navigation&quot; aria-labelledby=&quot;toc-title-text&quot; class=&quot;toc plainlinks hlist&quot; id=&quot;toc&quot; style=&quot;clear: left;&quot;&gt;
;[[#Sezonas|Sezonas]]
: [[#1. sezona|1]]
: [[#2. sezona|2]]
: [[#3. sezona|3]]
: [[#4. sezona|4]]
: [[#5. sezona|5]]
: [[#6. sezona|6]]
: [[#7. sezona|7]]
: [[#8. sezona|8]]
: [[#9. sezona|9]]
: [[#10. sezona|10]]
: [[#11. sezona|11]]
: [[#12. sezona|12]]
: [[#13. sezona|13]]
* [[#Biežākie studijas viesi|Biežākie studijas viesi]]
* [[#Atsauces|Atsauces]]
* [[#Ārējās saites|Ārējās saites]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Sezonas ==
&lt;onlyinclude&gt;{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 26
| {{dat|2013|10|11|N|bez}}
| {{dat|2014|6|14|N|bez}}
|-
| '''2'''
| 40
| {{dat|2014|9|1|N|bez}}
| {{dat|2015|6|22|N|bez}}
|-
| '''3'''
| 35
| {{dat|2015|9|7|N|bez}}
| {{dat|2016|5|23|N|bez}}
|-
| '''4'''
| 36
| {{dat|2016|9|5|N|bez}}
| {{dat|2017|6|5|N|bez}}
|-
| '''5'''
| 39
| {{dat|2017|9|4|N|bez}}
| {{dat|2018|6|18|N|bez}}
|-
| '''6'''
| 34
| {{dat|2018|9|3|N|bez}}
| {{dat|2019|6|3|N|bez}}
|-
| '''7'''
| 35
| {{dat|2019|9|2|N|bez}}
| {{dat|2020|6|15|N|bez}}
|-
| '''8'''
| 42  
| {{dat|2020|8|17|N|bez}}
| {{dat|2021|6|21|N|bez}} 
|-
| '''9'''
| 40
| {{dat|2021|8|30|N|bez}}
| {{dat|2022|6|20|N|bez}} 
|-
| '''10'''
| 38
| {{dat|2022|9|05|N|bez}}
| {{dat|2023|6|19|N|bez}}
|-
| '''11'''
| 36
| {{dat|2023|9|4|N|bez}}
| {{dat|2024|6|17|N|bez}}
|-
| '''12'''
| 35
| {{dat|2024|9|2|N|bez}}
| {{dat|2025|6|16|N|bez}}
|-
| '''13'''
| {{na|TBA}}
| {{dat|2025|9|1|N|bez}}
| {{na|TBA}}
|}&lt;/onlyinclude&gt;

== Operācijas ==
=== 1. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#438D80; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#438D80; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#438D80; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#438D80; color:#fff;&quot;| Studijas viesi&lt;!--No kreisās uz labo pusi--&gt;
! style=&quot;background:#438D80; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=1
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Lieliskais ceļojums&quot;
 |Aux1=[[Edvīns Bartkevičs]], [[Aivars Ērglis]], [[Pēteris Vaivars]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|10|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=2
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Burka&quot;
 |Aux1=[[Jānis Iesalnieks]], [[Ilze Pētersone-Godmane]], [[Sigita Zandovska-Odiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|10|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=3
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Investors&quot;
 |Aux1=[[Ilze Viņķele]], [[Valdis Dombrovskis]], [[Dzintars Zaķis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|10|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=4
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Sliktie bērni&quot;
 |Aux1=[[Inita Juhņēviča]], [[Iveta Vāvere]], [[Laila Balode]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|11|1|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=5
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Točkas&quot;
 |Aux1=[[Ināra Vārpa]], [[Ints Ķuzis]], [[Pēteris Apinis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|11|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=6
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;18. novembris&quot;
 |Aux1=[[Sergejs Dolgopolovs]], [[Artis Pabriks]], [[Dana Bjorka|Dana Čerņecova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|11|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=7
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Ātrums&quot;
 |Aux1=[[Jānis Golubevs]], [[Pauls Timrots]], [[Edmunds Zivtiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|12|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=8
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=''bez nosaukuma''
 |Aux1=[[Sergejs Parfenkovs]], [[Egita Pole]], [[Viesturs Rudzītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|12|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=9
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Gribu būt politiķis&quot;
 |Aux1=[[Liene Cakare]], [[Jānis Ikstens]], [[Inga Vanaga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2013|12|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=10
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Ēdam veselīgi&quot;
 |Aux1=[[Andris Priekulis]], [[Liene Cipule]], [[Gunārs Ķirsons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|1|10|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=11
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Elitārā skola&quot;
 |Aux1=[[Eiženija Aldermane]], [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]], [[Ina Druviete]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|1|24|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=12
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Trauksme&quot;
 |Aux1=[[Dzintars Lagzdiņš]], [[Valdis Ziemelis]], [[Ivars Austers]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|1|31|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=13
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Cieni savu darbinieku&quot;
 |Aux1=[[Pēteris Krīgers]], [[Elīna Egle]], [[Kristofs Blaus]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|2|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=14
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Runājam krieviski&quot;
 |Aux1=[[Jānis Rozenbergs]], [[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]], [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|2|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=15
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Palīgā&quot;
 |Aux1=[[Andis Rinkevics]], [[Laila Rieksta-Riekstiņa]], [[Valdis Melderis (raidījumu vadītājs)|Valdis Melderis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|3|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=16
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=''bez nosaukuma''
 |Aux1=[[Vija Buša]], [[Kārlis Lesiņš]], [[Ilona Brūvere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|3|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=17
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Eiroparlaments&quot;
 |Aux1=[[Ivars Godmanis]], [[Arnis Cimdars]], [[Karīna Voronova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|3|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=18
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Sliktais kaimiņš&quot;
 |Aux1=[[Egīls Vidriks]], [[Jānis Tālbergs (būvakustiķis)|Jānis Tālbergs]], [[Edgars Turlajs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|3|28|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=19
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Pacients noziedznieks&quot;
 |Aux1=[[Rinalds Muciņš]], [[Diāna Kurpniece]], [[Klāvs Sedlenieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|4|4|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=20
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Mūsu bērni&quot;
 |Aux1=[[Andis Geižāns]], [[Kristīna Brauna]], [[Raimonds Elbakjans]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|4|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=21
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Maksā man aploksnē&quot;
 |Aux1=[[Ināra Pētersone]], [[Ingus Alliks]], [[Vilnis Ulmis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|4|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=22
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;Mūsu ceļi&quot;
 |Aux1=[[Anrijs Matīss]], [[Normunds Krapsis]], [[Arnis Blodons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|5|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=23
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Gurķi un tomāti&quot;
 |Aux1=[[Jānis Bērziņš (Latvijas dārznieks)|Jānis Bērziņš]], [[Māris Eiklons]], [[Zane Ruģēna-Bojāre]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|5|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=24
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Cibla balso&quot;
 |Aux1=[[Lolita Čigāne]], [[Signe Znotiņa-Znota]], [[Ēriks Stendzenieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|5|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=25
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;Cits dzimums&quot;
 |Aux1=[[Ivo Pavlovičs]], [[Aivita Putniņa]], [[Kārlis Streips]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|6|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=26
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Zvejnieka stāsts&quot;
 |Aux1=[[Skaidrīte Ābrama]], [[Reinis Liepiņš]], [[Didzis Šmits]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|6|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 438D80
}}
|}

=== 2. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#347C17; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#347C17; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#347C17; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#347C17; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#347C17; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=27
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Ārā no ēnas&quot;
 |Aux1=[[Iveta Buškevica]], [[Ingus Rūtiņš]], [[Kaspars Rumba]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|9|1|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=28
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Politiskais antitops&quot;
 |Aux1=[[Inese Voika]], [[Otto Ozols]], [[Inta Brikše]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|9|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=29
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Dārgā pārtika&quot;
 |Aux1=[[Lolita Bemhena]], [[Ingūna Gulbe]], [[Ieva Use-Cimmermane]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|9|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=30
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Vietējā pārtika&quot;
 |Aux1=[[Jānis Endziņš]], [[Anita Skudra]], [[Baiba Vītoliņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|9|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=31
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Velotūre&quot;
 |Aux1=[[Jānis Andiņš]], [[Viesturs Silenieks]], [[Evija Ercmane]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|9|29|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=32
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=Lielbritānijas sociālie dienesti Latvijas pilsonei atņem bērnu
 |Aux1=[[Reinis Bērziņš]], [[Valentīna Gluščenko]], [[Aigars Krasnogolovs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|10|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=33
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Viltotais auto&quot;. Pircēju krāpšana lietoto auto tirgū
 |Aux1=[[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]], [[Baiba Vītoliņa]], [[Juris Zvirbulis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|10|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=34
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Neparastie bērni&quot;. Cik lielā mērā skolas ir gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti?
 |Aux1=[[Edvīns Grāvītis]], [[Inta Juhņēviča]], [[Eva Birzniece]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|10|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=35
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Digitālā diēta&quot;
 |Aux1=[[Aija Melle]], [[Ieva Grietēna]], [[Krišs Kupruks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|10|27|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=36
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Maks&quot;
 |Aux1=[[Andrejs Šilaks]], [[Ainars Latkovskis]], [[Juris Rekšņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|11|3|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=37
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Melnais saraksts&quot;
 |Aux1=[[Inese Lībiņa-Egnere]], [[Ojārs Skudra]], [[Mārtiņš Vilsons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|11|10|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=38
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Rindas un kvotas&quot;
 |Aux1=[[Guntis Belēvičs]], [[Mārtiņš Šics]], [[Marta Augucēviča]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|11|24|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=39
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Vistas&quot;
 |Aux1=[[Tatjana Lisakovska]], [[Aivars Bērziņš]], [[Mārtiņš Rītiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|12|1|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=40
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Elektrības brīvais tirgus&quot;
 |Aux1=[[Kārlis Šadurskis]], [[Ojārs Balcers]], [[Mārtiņš Zvīgulis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|12|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=41
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=Sezonas skarbākā operācija – &quot;Bērns kā prece&quot;
 |Aux1=[[Gints Bude]], [[Marika Ģederte]], [[Gunta Andžāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|12|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=42
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Algu shēmas&quot;
 |Aux1=[[Ināra Pētersone]], [[Renārs Lūsis]], [[Elīna Egle]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|12|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=43
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Brīnumlīdzekļi&quot;
 |Aux1=[[Diāna Birkenfelde]], [[Zariņš, Zigurds]], [[Baiba Vītoliņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2014|12|29|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=44
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Jauns un bez darba&quot;
 |Aux1=[[Ilze Zvīdriņa]], [[Normunds Bergs]], [[Inese Vaidere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|1|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=45
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Naida runa&quot;
 |Aux1=[[Artis Pabriks]], [[Jānis Iesalnieks]], [[Anda Rožukalne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|1|12|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=46
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Slimības lapa&quot;
 |Aux1=[[Iveta Lisovska]], [[Pauls Princis]], [[Eduards Filippovs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|1|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=47
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Bez mājām&quot;
 |Aux1=[[Mārtiņš Moors]], [[Egita Pole]], [[Kārlis Dreimanis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|1|26|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=48
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;Krāna ūdens&quot;
 |Aux1=[[Silvija Renita Pastare]], [[Tālis Juhna]], [[Jānis Brizga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|2|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=49
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Birmingema&quot;
 |Aux1=[[Andrejs Grišins]], [[Harijs Rokpelnis]], [[Uģis Pilābers]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|2|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=50
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Skolotāju algas&quot;
 |Aux1=[[Mārīte Seile]], [[Ingrīda Mikiško]], [[Andris Ģērmanis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|2|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=51
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=Taksometru netīrie darbi operācijā &quot;Taksists&quot;
 |Aux1=[[Ina Reinšmite]], [[Jeļena Dzikeviča]], [[Anita Pakalniece]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|2|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=52
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Cenzūra&quot;
 |Aux1=[[Dace Melbārde]], [[Ieva Kalniņa]], [[Ivars Drulle]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|3|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=53
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Aukles&quot;
 |Aux1=[[Maksims Ivanovs]], [[Baiba Bašķere]], [[Ilze Viņķele]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|3|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=54
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Krievija&quot;. Vai krievi patiešām tā mīl Putinu?
 |Aux1=[[Māris Cepurītis]], [[Gaļina Timčenko]], [[Olga Dragiļeva]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|3|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=55
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle=&quot;Krievija&quot; 2. daļa. Cik varena patiesībā ir lielā Krievija? Cenas, algas, pensijas
 |Aux1=[[Aleksandrs Vešņakovs]], [[Uldis Osis]], [[Arnolds Babris]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|3|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=56
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Pedofili&quot;
 |Aux1=[[Mihails Papsujevičs]], [[Andrejs Sozinovs]], [[Arturs Šulcs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|3|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=57
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Gudrs, vēl gudrāks&quot;
 |Aux1=[[Vjačeslavs Kaščejevs]], [[Iveta Safranoviča]], [[Dace Lace]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|4|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=58
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Bio-eko&quot;. Dārgāk, bet vai labāk veselībai?
 |Aux1=[[Ģederts Ieviņš]], [[Laila Meija]], [[Raimonds Zommers]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|4|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=59
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Viltīgais autobuss&quot;
 |Aux1=[[Kristiāns Godiņš]], [[Anita Pakalniece]], [[Ivars Zariņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|4|27|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=60
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Ko neapēdam&quot;. Cik &quot;nabadzīgā Latvija&quot; patiesībā ir nabadzīga?
 |Aux1=[[Tatjana Marčenkova]], [[Artūrs Jansons]], [[Edmunds Rudzītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|5|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=61
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Tikumīgā Rīga&quot;
 |Aux1=[[Juris Radzevičs]], [[Jānis Bērzkalns]], [[Ģirts Mundurs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|5|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=62
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle=&quot;Ķeram agresīvos&quot;
 |Aux1=[[Normunds Krapsis]], [[Indulis Rukuts]], [[Inese Muzikante]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|5|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=63
 |EpisodeNumber2=37
 |RTitle=&quot;Trīs bērni&quot;
 |Aux1=[[Imants Parādnieks]], [[Aigars Šmits]], [[Rasmuss Petersons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|6|1|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=64
 |EpisodeNumber2=38
 |RTitle=&quot;Velozagļi&quot;
 |Aux1=[[Dāvis Ķepītis]], [[Jānis Abāšins]], [[Māris Zanders]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|6|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=65
 |EpisodeNumber2=39
 |RTitle=&quot;Precamies&quot;
 |Aux1=[[Gaidis Bērziņš]], [[Juris Cālītis]], [[Evita Goša]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|6|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=66
 |EpisodeNumber2=40
 |RTitle=&quot;Grils&quot;. Grillējam desas sabiedriskās vietās
 |Aux1=[[Valdis Kivkucāns]], [[Andrejs Ozoliņš]], [[Sandis Bērtaitis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|6|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 347C17
}}
|}

=== 3. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#008AA7; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#008AA7; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#008AA7; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#008AA7; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#008AA7; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=67
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Svešie savējie&quot;. Ārsti atsakās praksēs uzņemt bēgļus
 |Aux1=[[Jānis Sils]], [[Anhelita Kamenska]], [[Džordžs Stīls]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|9|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=68
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Austrumu robeža&quot;. Drošība nulles vērtībā
 |Aux1=[[Normunds Garbars]], [[Solvita Āboltiņa]], [[Ēvalds Krieviņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|9|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=69
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=Turcijā: bēgļu laivas kursē kā mikroautobusi, bizness — iespaidīgs
 |Aux1=[[Juris Paiders]], [[Ojārs Skudra]], [[Kārlis Lesiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|9|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=70
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Sunītis&quot;
 |Aux1=[[Līga Redliha]], [[Valdis Voins]], [[Ilze Viņķele]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|9|28|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=71
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Melnā kase&quot;
 |Aux1=[[Dace Pelēkā]], [[Henriks Danusēvičs]], [[Ritvars Ziders]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|10|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=72
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Angļu valodas eksāmens&quot;
 |Aux1=[[Inese Kalvāne]], [[Inga Zeide]], [[Katrina Vitola]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|10|12|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=73
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Brīvpusdienas&quot;
 |Aux1=[[Egita Pole]], [[Lizete Māldere]], [[Lauris Aleksejevs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|10|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=74
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Nelaimīgā skolotāja&quot;
 |Aux1=[[Andrejs Mūrnieks]], [[Aija Melle]], [[Laima Geikina]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|10|26|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=75
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Bistro Frics&quot;. 1. sērija. Birokrātija
 |Aux1=[[Gatis Truksnis]], [[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]], [[Andis Sīlis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|11|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=76
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Bistro Frics&quot;. 2. sērija. Cik pretīmnākošas ir bankas?
 |Aux1=[[Māris Mančinskis]], [[Elīna Egle]], [[Jēkabs Krieviņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|11|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=77
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Bistro Frics&quot;. 3. sērija. Kur ņemt darbiniekus?
 |Aux1=[[Raitis Apinis]], [[Inese Kalvāne]], [[Vjačeslavs Dombrovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|11|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=78
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Bistro Frics&quot;. 4. sērija. Ierēdņu vara pār biznesu
 |Aux1=[[Māris Balodis]], [[Ināra Pētersone]], [[Mārtiņš Bondars]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|11|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=79
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Bistro Frics&quot;. 5. sērija. Noslēgums
 |Aux1=[[Romāns Naudiņš]], [[Kristaps Soms]], [[Pēteris Strautiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|11|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=80
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Jaukās savrupmājas&quot;
 |Aux1=[[Iveta Buškevica]], [[Lienīte Caune]], [[Aigars Štokenbergs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|12|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=81
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Tahogrāfi&quot;. Par drošību un krāpšanos uz Latvijas ceļiem
 |Aux1=[[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]], [[Normunds Krapsis]], [[Jānis Āboltiņš (uzņēmējs)|Jānis Āboltiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|12|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=82
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Cūkgaļa&quot;
 |Aux1=[[Pārsla Rigonda Krieviņa]], [[Dzintra Lejniece]], [[Aivars Bērziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|12|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=83
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Sportojam&quot;
 |Aux1=[[Edgars Severs]], [[Uldis Gravitis]], [[Sandra Rozenštoka]]
 |OriginalAirDate={{dat|2015|12|28|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=84
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Aizliegts smēķēt&quot;
 |Aux1=[[Guntis Belēvičs]], [[Dainis Turlais]], [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|1|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=85
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Sieviete un islāms&quot;
 |Aux1=[[Hamza Jānis Luciņš]], [[Inga Bite]], [[Andris Priede]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|1|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=86
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Islāms un aizspriedumi&quot;
 |Aux1=[[Gunārs Kūtris]], [[Artis Pabriks]], [[Aivita Putniņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|1|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=87
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Impērija no nekā&quot;
 |Aux1=[[Armīns Meisters]], [[Ināra Pētersone]], [[Alvils Strīķeris]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|2|1|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=88
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;Dezinformācija&quot;
 |Aux1=[[Andris Orols]], [[Anda Rožukalne]], [[Ints Ķuzis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|2|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=89
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Baltmaize un rupjmaize&quot;
 |Aux1=[[Kārlis Zemešs]], [[Lolita Neimane]], [[Mārtiņš Zvīgulis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|2|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=90
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Mana māja&quot;
 |Aux1=[[Andris Ameriks]], [[Einārs Cilinskis]], [[Raimonds Aleksejenko]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|2|29|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=91
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;Advokāti un nodokļi&quot;
 |Aux1=[[Guna Kaminska]], [[Dace Pelēkā]], [[Egils Baldzēns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|3|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=92
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Bērni Latvijā&quot;
 |Aux1=[[Kārlis Šadurskis]], [[Raivis Dzintars]], [[Anta Spunde]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|3|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=93
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Igaunija un bērni&quot;
 |Aux1=[[Imants Parādnieks]], [[Karina Ploka|Karina Korna]], [[Ilmārs Mežs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|3|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=94
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Auto shēmas&quot;
 |Aux1=[[Jānis Golubevs]], [[Dace Pelēkā]], [[Andris Kulbergs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|4|4|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=95
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle=&quot;Nāvējošās sprāgstvielas&quot;
 |Aux1=[[Juris Leitietis]], [[Jānis Ādamsons]], [[Juris Grabovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|4|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=96
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Sporta stundas&quot;
 |Aux1=[[Andis Geižāns]], [[Ilze Viņķele]], [[Gundega Zemture]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|4|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=97
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Bagātnieku kūtis&quot;
 |Aux1=[[Oskars Gabrusenoks]], [[Sanita Šķiltere]], [[Juris Šulcs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|4|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=98
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Nenotveramie takši&quot;
 |Aux1=[[Jānis Naglis]], [[Ilmārs Šņucins]], [[Tālivaldis Vectirāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|5|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=99
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Mājas, kuru nav&quot;
 |Aux1=[[Vita Zvejniece]], [[Jānis Vucāns]], [[Guntis Grūba]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|5|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=100
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Lielveikali&quot;
 |Aux1=[[Ivars Svilāns]], [[Elīna Egle]], [[Lorita Miķelsone]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|5|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=101
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Atskaite&quot;
 |Aux1=[[Ināra Pētersone]], [[Katrīna Zariņa]], [[Ilmārs Mežs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|5|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 008AA7
}}
|}

=== 4. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#d43161; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#d43161; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#d43161; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#d43161; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#d43161; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=102
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Viesmīlīgā Latvija&quot;
 |Aux1=[[Rihards Kols]], [[Armands Krauze]], [[Andris Piebalgs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|9|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=103
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Latvijas lauku labumi&quot;
 |Aux1=[[Māris Balodis]], [[Armands Naudiņš]], [[Edīte Strazdiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|9|12|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=104
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Dārzeņu shēmas&quot;
 |Aux1=[[Sandra Kārkliņa-Ādmine]], [[Andris Morozovs]], [[Ringolds Arnītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|9|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=105
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Dārgie gliemeži&quot;
 |Aux1=[[Kristiāns Godiņš]], [[Sergejs Zabavņikovs]], [[Didzis Ošnieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|9|26|N|bez}}
 |ShortSummary=Tiek salīdzināts [[sabiedriskais transports]] Latvijā, Igaunijā un Somijā. Braucieni autobusā Somijā ir lētāki nekā Latvijā par spīti augstākai vidējai algai valstī. Gan Somijā, gan Igaunijā autobusi ir arī ātrāki.
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=106
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Piekautā grūtniece&quot;
 |Aux1=[[Ilze Rudzīte]], [[Valdis Melderis (psihologs)|Valdis Melderis]], [[Valda Reķe]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|10|3|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=107
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Piekautā grūtniece Norvēģijā&quot;
 |AltTitle=&quot;Piekautā grūtniece&quot; 2. sērija
 |Aux1=[[Juris Lūkass]], [[Ilze Viņķele]], [[Silvija Strankale]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|10|10|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=108
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Izdodam grāmatu&quot;
 |Aux1=[[Dace Pugača]], [[Arno Jundze]], [[Ieva Kolmane]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|10|17|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=109
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Tautas balss&quot;
 |Aux1=[[Romāns Naudiņš]], [[Eva Lossane]], [[Kristīne Mozerte]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|10|24|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=110
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Troļļi&quot;
 |Aux1=[[Ojārs Skudra]], [[Vita Savicka]], [[Jānis Palkavnieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|10|31|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=111
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Miljoni biznesam&quot;
 |Aux1=[[Edgars Babris]], [[Marita Salgrāve]], [[Jānis Endziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|11|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=112
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Trīszvaigžņu ordenis. Likumsargiem!&quot;
 |Aux1=[[Gaidis Bērziņš]], [[Anda Rožukalne]], [[Romualds Vonsovičs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|11|14|N|bez}}
 |ShortSummary=Raidījuma žurnālisti plāno veikt operāciju, kurā viņi izvirza kandidātus [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordenim]] ar mērķi noskaidrot kādi kritēriji ir nozīmīgi šī ordeņa piešķiršanai, bet operācija tiek pārtraukta. Drīz pēc tam pret LTV žurnālisti tiek uzsākts kriminālprocess.
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=113
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Pazudis draugs&quot;
 |Aux1=[[Rolands Tiltiņš]], [[Ringolds Balodis]], [[Artūrs Ancāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|11|21|N|bez}}
 |ShortSummary=Žurnālists prasa padomu [[ekstrasenss|ekstrasensiem]] kāda sava fiktīva pazuduša drauga meklējumos, turklāt fotogrāfija, kuru viņš nodod ekstrasensiem, ir viņa paša fotogrāfija tikai ar citu frizūru. Viņš to dara gan telefonsarunās, gan ierodoties pie ekstrasensiem. Ekstrasensi dod atšķirīgas ziņas par fiktīvo draugu. Lielākā daļa ekstrasensu paziņo, ka šis draugs ir miris un neviens no ekstrasensiem nepamana, ka fotogrāfijā ir attēlots pats žurnālists.
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=114
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Klibā e-veselība&quot;
 |Aux1=[[Egita Pole]], [[Elita Krūmiņa]], [[Aldis Greitāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|11|28|N|bez}}
 |ShortSummary=Kaut arī projekts &quot;[[E-veselība]]&quot; tika uzsākts 2003. gadā, tas vēl joprojām nav pabeigts. Žurnālisti intervē visus deviņus [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības ministrus]], kas izstrādes laikā strādāja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]] un prasa vai tie izjūt atbildību par šī projekta ieilgšanu.
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=115
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Ķepa uz maka&quot;
 |Aux1=[[Liene Ansone]], [[Inga Cerbule]], [[Ilze Džonsone]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|12|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=116
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Studijas uzsauc valsts&quot;
 |Aux1=[[Kārlis Šadurskis]], [[Indriķis Muižnieks]], [[Maira Belova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|12|12|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=117
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Studijas uzsauc valsts II&quot;
 |Aux1=[[Dita Traidās]], [[Artūrs Zeps]], [[Elīza Aizpore]]
 |OriginalAirDate={{dat|2016|12|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=118
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Fiksās laulības&quot;
 |Aux1=[[Ilmārs Tolstovs]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]], [[Dace Miezīte]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|1|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=119
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Kur ražot, Latvijā vai Igaunijā?&quot;
 |Aux1=[[Edvards Smiltēns]], [[Elīna Egle]], [[Kalvis Vītoliņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|1|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=120
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Tīrām jumtu&quot;
 |Aux1=[[Renārs Lūsis]], [[Andris Vikmanis]], [[Jānis Priževoits]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|1|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=121
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Privet&quot;
 |Aux1=[[Guntars Catlaks]], [[Kristaps Kolosovs]], [[Imants Frederiks Ozols]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|1|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=122
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Latvijas kodi&quot;
 |Aux1=[[Edvīns Šnore]], [[Artis Svece]], [[Olga Dragiļeva]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|2|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=123
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;Remontējam datoru&quot;
 |Aux1=[[Dace Pelēkā]], [[Baiba Vītoliņa]], [[Dzintars Zariņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|2|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=124
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Hakeru brīnumi&quot;
 |Aux1=[[Mārtiņš Brižs]], [[Ivars Erčums]], [[Varis Teivāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|2|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=125
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Parunā ar mani&quot;
 |Aux1=[[Ilona Kronberga]], [[Andis Rinkevics]], [[Gunta Andžāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|2|27|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=126
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;Zelta kundze&quot;
 |Aux1=[[Modris Adlers]], [[Juris Stukāns]], [[Valdis Zatlers]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|3|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=127
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Pārbūvējam dzīvokli&quot;
 |Aux1=[[Inguss Vircavs]], [[Andris Lazarevs]], [[Irēna Boks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|3|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=128
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Vergi&quot;
 |Aux1=[[Edijs Ceipe]], [[Andrejs Judins]], [[Renārs Lūsis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|3|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=129
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Vecumdienas. Paradīze vai nabadzība&quot; 1. daļa
 |Aux1=[[Reinis Jansons]], [[Pēteris Leiškalns]], [[Juris Kaža]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|3|27|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=130
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle=&quot;Vecumdienas. Paradīze vai nabadzība&quot; 2. daļa
 |Aux1=[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]], [[Aija Barča]], [[Sarmīte Krecere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|4|3|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=131
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Vecumdienas. Paradīze vai nabadzība&quot; 3. daļa
 |Aux1=[[Jānis Reirs]], [[Baiba Fromane]], [[Pēteris Strautiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|4|10|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=132
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Rīgas propaganda&quot;
 |Aux1=[[Dace Ķezbere]], [[Anda Rožukalne]], [[Ivo Leitāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|4|24|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=133
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Smalkie restorāni&quot;
 |Aux1=[[Dace Pelēkā]], [[Jānis Pinnis]], [[Ilze Auzere|Ilze Jurkāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|5|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=134
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Varas propoganda&quot;
 |Aux1=[[Andris Jaunsleinis]], [[Aiga Grišāne]], [[Edgars Kupčs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|5|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=135
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Ilgās tiesas&quot;
 |Aux1=[[Gaidis Bērziņš]], [[Guntars Stūris]], [[Alēns Mickevičs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|5|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=136
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Vēlēšanu banāni&quot;
 |Aux1=[[Ojārs Skudra]], [[Žaklīna Cinovska]], [[Dzintris Kolāts]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|5|29|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=137
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle=&quot;Smalkie restorāni&quot;. Turpinājums
 |AltTitle=&quot;Dārgie restorāni&quot; 2. daļa
 |Aux1=[[Dace Pelēkā]], [[Henriks Danusēvičs]], [[Normunds Bergs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|6|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = d43161
}}
|}

=== 5. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#006; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#006; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#006; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#006; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#006; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=138
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Viena pati pasaulē&quot;
 |Aux1=[[Ints Ķuzis]], [[Inese Sadauska]], [[Kristiāns Godiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|9|4|N|bez}}
 |ShortSummary=
Žurnālisti seko sešus gadus vecai meitenei [[Vecrīga|Vecrīgā]], kura ir bez vecāku uzraudzības. Novēro, kā viņa iepērkas un brauc ar sabiedrisko transportu.
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=139
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Uzbrukums&quot;
 |Aux1=[[Ainars Latkovskis]], [[Ēriks Cinkus]], [[Olga Dragiļeva]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|9|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
Tiek apskatīta ceļu satiksmes drošība ar uzsvaru uz risku, kāds pastāv Vecrīgā [[terorisms|terorisma]] uzbrukumos ar mikroautobusiem. Tiek izpētīts, kādu ātrumu dažādās Vecrīgas ielās iespējamie teroristi varētu uzņemt ar mērķi sabraukt gājējus.
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=140
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Avoti&quot;
 |Aux1=[[Sandra Bērziņa]], [[Edgars Medvedskis]], [[Inga Retiķe]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|9|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
Žurnālisti apskata 13 no populārākajiem ūdens [[avots|avotiem]] Latvijā, aptaujā apkārtējos iedzīvotājus un veic ūdens analīzi. Par spīti avotu popularitātei iedzīvotāju vidū, liela daļa avotu satur [[zarnu nūjiņa]]s un citas [[koliformas baktērijas]].
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=141
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Tokija&quot; 1. sērija
 |Aux1=[[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|9|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=142
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Tokija&quot; 2. sērija
 |Aux1=[[Edvards Smiltēns]], [[Līga Meņģelsone]], [[Aigars Rostovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|10|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=143
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Tokija&quot; 3. sērija
 |Aux1=[[Reinārs Lūsis]], [[Egils Baldzēns]], [[Iveta Zelča]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|10|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=144
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Tokija&quot; 4. sērija
 |Aux1=[[Sandra Kārkliņa-Ādmine]], [[Jānis Jenzis]], [[Ieva Strode]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|10|16|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=145
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Tokija&quot; 5. sērija. Fināls
 |Aux1=[[Ingmārs Līdaka]], [[Andrejs Judins]], [[Jānis Endziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|10|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
Piecsēriju speciālizlaidums. Žurnāliste strādā kā trauku mazgātāja restorānā ''[[Tokyo City]]'' un ar slēpto kameru nofilmē ilgstošu [[aplokšņu alga|aplokšņu algu]] maksāšanu restorānā. 2017. gadā šis speciālizlaidums saņēma [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]s balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/10.11.2017-lddk-balva--ltv-aizliegtajam-panemienam.id110526/|title=LDDK balva – LTV «Aizliegtajam paņēmienam»|publisher=LSM|accessdate={{dat|2017|11|11||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171114093628/http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/10.11.2017-lddk-balva--ltv-aizliegtajam-panemienam.id110526/}}&lt;/ref&gt;
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=146
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Elektroauto&quot;
 |Aux1=[[Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība)|Jānis Eglītis]], [[Arnis Bergs]], [[Uģis Vītols]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|10|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
Žurnālisti pēta [[elektroauto]] iegādes plusus un mīnusus. Viņi atklāj, ka Rīgā ir maz ātrās uzlādes staciju.
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=147
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Zīdaiņu aukle&quot;
 |Aux1=[[Jānis Reirs]], [[Imants Parādnieks]], [[Ārija Martukāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|11|6|N|bez}}
 |ShortSummary=
Žurnāliste strādā kā aukle bāreņu namā un ar slēpto kameru nofilmē bērnu aprūpes trūkumus.
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=148
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Draudi žurnālistiem&quot;
 |Aux1=[[Nellija Ločmele]], [[Lauris Liepa]], [[Sanita Jemberga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|11|13|N|bez}}
 |ShortSummary=
Raidījuma pirmā daļā ir LTV žurnālista [[Toms Pastors|Toma Pastora]] sagatavots apskats par [[Malta]]s žurnālisti [[Dafne Karuana Galicija|Dafni Karuanu-Galiciju]], kas 2017. gada 16. oktobrī gāja bojā, kad tika uzspridzināta viņas automašīna. Tiek izskatīta versija, ka žurnālistes nāve bija slepkavība ar politisku motīvu. Pastors intervē Maltas žurnālistus par [[vārda brīvība|vārda brīvību]], runā ar protestētājiem ielās par korupciju valstī neilgi pēc žurnālistes nāves. Studijas viesi diskutē par žurnālistu vārda brīvību gan Maltā, gan Latvijā. Bijušas dažādās darbības pret Latvijas žurnālistiem, piemēram, 2001. gadā laikraksta &quot;[[Kurzemes Vārds]]&quot; žurnālists [[Gundars Matīss]] gāja bojā pasūtītā slepkavībā. Slepkavības pasūtītājs vēl joprojām nav zināms.
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=149
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Vecrīgas karalis&quot; un &quot;Barona ielas bruģis&quot;
 |Aux1=[[Ilze Cīrule]], [[Jānis Iesalnieks]], [[Kaspars Novicāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|11|20|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=150
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Ģimenes ārsti&quot; 1. sērija
 |Aux1=[[Solvita Olsena]], [[Anda Čakša]], [[Elita Krūmiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|11|27|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=151
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Ģimenes ārsti&quot; 2. sērija. Alga
 |Aux1=[[Līga Kozlovska]], [[Līga Gaigala]], [[Ints Dālderis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|12|4|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=152
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Strādājam Nīderlandē&quot;
 |Aux1=[[Ināra Šure]], [[Līga Baufale]], [[Dainis Gašpuitis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|12|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=153
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Dopings&quot;
 |Aux1=[[Edgars Bernāns]], [[Dāvids Ernštreits]]
 |OriginalAirDate={{dat|2017|12|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=154
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Palmu eļļa&quot;
 |Aux1=[[Ksenija Andrijanova]], [[Jānis Brizga]], [[Agnese Alksne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|1|8|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=155
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Evakuācija&quot;
 |Aux1=[[Dzintars Lagzdiņš]], [[Ivo Rozenbergs]], [[Aleksandra Fedutina]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|1|15|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=156
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Kriptovalūtas drudzis&quot;
 |Aux1=[[Uldis Upenieks]], [[Deniss Fiļipovs]], [[Kristaps Kaupe]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|1|22|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=157
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Ļaunā vāvere&quot;
 |Aux1=[[Ainars Latkovskis]], [[Rita Ruduša]], [[Ingus Bērziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|1|29|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=158
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Brīnumainie dzērieni&quot;
 |Aux1=[[Santa Līviņa]], [[Anatolijs Danilāns]], [[Lolita Neimane]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|2|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=159
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;Kapseļu iela. Turpinājums&quot;
 |Aux1=[[Jānis Reirs]], [[Indra Lāce]], [[Laila Grāvere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|2|12|N|bez}}
 |ShortSummary=Ir pagājuši trīs mēneši kopš operācijas &quot;Zīdaiņu aukle&quot;, kurā žurnālisti atklāja daudzas nepilnības bērnu aprūpes kvalitātē bērnunamā. Gan darbinieki, gan pārvalde šajā bērnunamā ir mainījusies un daudzas no raidījumā izteiktajām kritikām ir tikušas ievērotas, bet žurnālisti atklāj, ka daudziem bērniem tiek doti medikamenti, tai skaitā [[Nomierinošie līdzekļi|trankvilizatori]]. Šo medikamentu lietošanas nepieciešamību vērtē psihiatrs [[Ņikita Bezborodovs]].
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=160
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Gribam būt audžuģimene&quot;
 |Aux1=[[Karina Ploka]], [[Ginta Kaminskis]], [[Ārija Martukāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|2|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=161
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Latviešu valoda&quot;
 |Aux1=[[Ivars Brīvers]], [[Dite Liepa]], [[Daiga Holma]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|2|26|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=162
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;Linča tiesa&quot;
 |Aux1=[[Andis Rinkevics]], [[Andrija Likova]], [[Toms Apinis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|3|5|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=163
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Video kā pierādījums&quot;
 |Aux1=[[Andrejs Judins]], [[Dainis Turlais]], [[Gundars Jankovs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|3|12|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=164
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Urbjam asfaltu&quot;
 |Aux1=[[Raivis Ragainis]], [[Aigars Nitišs]], [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|3|19|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=165
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Kebabi&quot;
 |Aux1=[[Tatjana Marčenkova]], [[Eva Kataja]], [[Ksenija Koļesņikova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|3|26|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=166
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Gribu dzīvot laukos&quot;
 |Aux1=[[Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība)|Jānis Eglītis]], [[Gints Kaminskis]], [[Mareks Kļaviņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|4|2|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=167
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Mans bērns veģetārietis&quot;
 |Aux1=[[Anda Čakša]], [[Alise Vorkava]], [[Silvija Miniča]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|4|9|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=168
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Inkognito&quot;
 |Aux1=[[Raivis Kronbergs]], [[Agnese Boboviča]], [[Anda Rožukalne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|4|23|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=169
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Rīgas gidu stāsti&quot;
 |Aux1=[[Inguna Priedite]], [[Nauris Puntulis]], [[Aiva Rozenberga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|4|30|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=170
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Auto tirgotāju pasakas&quot;
 |Aux1=[[Jānis Golubevs]], [[Sandra Kārkliņa-Ādmine]], [[Uģis Vītols]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|5|7|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=171
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Gribu būt pārdevējs&quot;
 |Aux1=[[Kaspars Rumba]], [[Maira Muceniece]], [[Vjačeslavs Dombrovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|5|14|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=172
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Baltā apdare būvniecībā&quot;
 |Aux1=[[Baiba Fromane]], [[Sandra Kārkliņa-Ādmine]], [[Edvards Smiltēns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|5|21|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=173
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle=&quot;Atkritumu aizkulises&quot;
 |AltTitle=&quot;Pārstrādājam atkritumus&quot;
 |Aux1=[[Alda Ozola]], [[Jānis Ulmis]], [[Laura Berga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|5|28|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=174
 |EpisodeNumber2=37
 |RTitle=&quot;Dzīve uz ielas&quot;
 |Aux1=[[Mārtiņš Moors]], [[Rita Krinberga]], [[Uldis Līkops]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|6|4|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=175
 |EpisodeNumber2=38
 |RTitle=&quot;Lielās shēmas&quot;
 |Aux1=[[Dace Pelēkā]], [[Jānis Vucāns]], [[Ainis Dābols]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|6|11|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=176
 |EpisodeNumber2=39
 |RTitle=&quot;Sezonas noslēgums&quot;
 |Aux1=[[Endijs Bērziņš]], [[Edgars Putra]], [[Kristiāns Godiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|6|18|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 006
}}
|}

=== 6. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#5B5856; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#5B5856; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#5B5856; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#5B5856; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#5B5856; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=177
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Persona ''non grata''&quot;
 |Aux1=[[Atis Lots]], [[Jānis Dripe]], [[Ivonna Plaude]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|9|3|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=178
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Partijas un pensionāri&quot;
 |Aux1=[[Pēteris Strautiņš]], [[Ruta Zilvere]], [[Dzintra Žilde]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|9|10|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=179
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Uzņēmēja un deputāta godaprāts&quot; un &quot;Uz jauno krastu&quot;
 |Aux1=[[Ilze Borance]], [[Katrīna Zariņa]], [[Arnis Sauka]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|9|17|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=180
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle= Izlaušanās spēle &quot;Latvija&quot;
 |Aux1= ''nav''    
 |OriginalAirDate={{dat|2018|9|24|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=181
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle= Izlaušanās spēle &quot;Latvija&quot; 2. daļa 
 |Aux1= ''nav''  
 |OriginalAirDate={{dat|2018|10|1|N|bez}}
 |ShortSummary= Divsēriju speciālizlaidums. Pārstāvji no astoņām Latvijā populārākajām [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|politiskajām partijām]] sacenšas savā starpā izlaušanās spēlē.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=182
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle= &quot;Dzimumu vienlīdzība&quot;
 |Aux1= [[Žaklīna Cinovska]], [[Roberts Ķīlis]], [[Olga Dragiļeva]]  
 |OriginalAirDate={{dat|2018|10|8|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījumā apskatīta dzimumneitralitātes politika Zviedrijā un attieksme pret dzimumvienlīdzību Latvijā.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=183
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle= &quot;Ģimenes lieta&quot;
 |Aux1= [[Laura Ķurbe]], [[Iveta Štrausa]], [[Iluta Lāce]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2018|10|15|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=184
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle= &quot;Pazudušais tēvs&quot;&lt;br /&gt;un divi temati — &quot;Atkritumu šķirošana&quot; un &quot;Iepirkumu konkursi. Tāmes&quot; 
 |Aux1= [[Romāns Jašins]], [[Laila Skrodele]], [[Anna Vladimirova-Krjukova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|10|22|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums atspoguļo nepilnības [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] darbībā, meklējot bezvēsts pazudušus cilvēkus, kā arī izskata divus tematus — &quot;Atkritumu šķirošana&quot; un &quot;Iepirkumu konkursi. Tāmes&quot; — vaicājot iedzīvotāju viedokli par atkritumu šķirošanas pieejamību un nepieciešamību, un būvnieku attieksmi pret būvprojektu tāmju publicēšanu.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=185
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle= &quot;''Fortnite''&quot; un temats — &quot;Iepirkumu konkursi. Tāmes. 2. daļa&quot;
 |Aux1= [[Andris Grīnbergs]], [[Roberts Lasinskis]], [[Inga Lancmane]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|10|29|N|bez}}
 |ShortSummary= Datorspēļu ēnas puses. Publisku iepirkumu tāmju publiskošana.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=186
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle= &quot;Palielinām lūpas&quot; 
 |Aux1=  [[Santa Līviņa]], [[Kristīne Azarjana]], [[Ingūna Kaļķe]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|11|05|N|bez}}
 |ShortSummary= Tiek pētīts, cik plaši tiek piedāvāta lūpu palielināšana Latvijā, kā tā notiek, cik šis pakalpojums maksā un, vai tiek ievēroti Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti, drošība un saņemtas nepieciešamās licences.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=187
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle= &quot;Degvielas kvalitāte&quot; 
 |Aux1=  [[Viesturs Astičs]], [[Gundars Zalcmanis]], [[Ieva Brante]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|11|12|N|bez}}
 |ShortSummary= Kas ir laba degviela? Polijas, Vācijas, Lielbritānijas un Krievijas degvielu salīdzinājums. Kurā Latvijas degvielas uzpildes stacijā tā ir viskvalitatīvākā? Sliktas degvielas sekas
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=188
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle= &quot;Ekskluzīva kapavieta&quot; un temats — &quot;Kafijas automāti skolās&quot;
 |Aux1= [[Gints Zēla]], [[Dzintars Kurmis]], [[Inita Puzanova]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|11|26|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=189
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle= &quot;Simtgades nauda&quot;
 |Aux1=  [[Linda Pavļuta]], [[Juris Millers]], [[Liene Gātere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2018|12|3|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums cenšas noskaidrot, cik lielus honorārus saņēmuši mākslinieki no valsts budžeta par pretrunīgi vērtēto simtgades koncertu ''Mīlestības vārdā. 18 +''. Un to, vai sabiedrībai vispār būtu jāzina publisko pasākumu tāmes un dalībnieku honorāri.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=190
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle= &quot;Zāļu cenas&quot;
 |Aux1=  [[Roberts Spručs]], [[Jānis Lībķens]], [[Valters Bolēvics]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2018|12|10|N|bez}}
 |ShortSummary= Zāļu cenu salīdzinājums Latvijā un Eiropā.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=191
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle= &quot;Atlantijas Lasis&quot;
 |Aux1=  [[Andris Vaiders]], [[Sandra Kropa]], [[Eva Kataja]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2018|12|18|N|bez}}
 |ShortSummary= Kas jāzina par lasi? Raidījums pēta Latvijas veikalos un Centrāltirgū nopērkamos lašus, kā arī situāciju lašu fermās Skoijā un Norvēģijā.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=192
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle= &quot;Medus&quot;
 |Aux1=  [[Adrija Sietiņsone]], [[Armands Krauze]], [[Inese Siksne]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2019|1|07|N|bez}}
 |ShortSummary= Kas jāzina par medu? Medus, tā izcelsme.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=193
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle= &quot;Atkritumu šķirošana. 1. daļa&quot;
 |Aux1=  [[Rudīte Vesere]], [[Evija Piņķe]], [[Jānis Aizbalts]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2019|1|14|N|bez}}
 |ShortSummary= Kā tiek šķiroti atkritumi Rīgā un kāda ir valsts un pašvaldības attieksme pret to. Vai iedzīvotāji ir gatavi atkritumu šķirošanai? Eksperiments Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā 32.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=194
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle= &quot;Meža zvēri&quot;
 |Aux1=  [[Tālivaldis Vectirāns]], [[Normunds Krapsis]], [[Valters Lūsis]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2019|1|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Sauvaļas dzīvnieku skaits Latvijā pēdējos gados pieaudzis par 30%, taču policijas statistika neuzrāda būtisku ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti meža zvēri, pieaugumu. Kā ir patiesībā? Raidījums pēta arī citu valstu pieredzi sadursmju novēršanai, piemēram, [[Ekvadukts|ekvaduktus]] Igaunijā.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=195
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle= &quot;Vilciens Valka—Valga&quot; un &quot;Tramvaju nav, kukuļi ir&quot;
 |Aux1=  [[Jānis Reirs]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Artūrs Toms Plešs]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2019|1|28|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta [[Rīgas satiksme]]s 2018. gada kukuļdošanas lietu, precīzāk, 62 miljonu eiro vērto 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumu 2015. gadā, kurā uzvaru guva Čehijas uzņēmums [[Škoda|Škoda transportation]], Rīgas satiksmes Iepirkumu uzraudzības komisijas, [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Iepirkumu uzraudzības birojs|Valsts iepirkumu uzraudzības biroja]] un [[Rīgas dome]]s Transporta kometejas, kura nepamanīja tramvaju piegādes kavēšanos un līguma termiņu neievērošanu, atbildību. Tiek pētīta arī krasi atšķirīgā Latvijas un Igaunijas nodokļu, pabalstu un veselības aprūpes politika, kas mudina aizvien vairāk [[Valka]]s iedzīvotājus deklarēties [[Valga|Valgā]]. Izrādās, piedeklarēties Igaunijā nav nemaz tik sarežģīti. Tiek uzklausīti arī [[Valkas novads|Valkas novada domes priekšsēdētāja]] [[Vents Armands Krauklis|Venta Armanda Kraukļa]] un [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķa domes priekšsēdētāja]] [[Margus Lepiks|Margusa Lepika]] viedokļi par šo situāciju.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=196
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle= &quot;Revolucionāri&quot;
 |Aux1=  [[Arnis Kaktiņš]], [[Andris Orols]], [[Ina Strazdiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|2|4|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta dažādu Latvijas iedzīvotāju un apvienību spēju un gatavību uz revolucionāru rīcību.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=197
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle= &quot;Pesticīdi pret romantiku&quot;
 |Aux1=  [[Ilma Nereta]], [[Ilze Aizsilniece]], [[Jana Simanovska]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|2|11|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums veic rožu analīzi. Rezultāti ir pārsteidzoši.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=198
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle= &quot;Strādnieki no Ukrainas&quot;
 |Aux1=  [[Krišjānis Feldmans]], [[Aleksandrs Kiršteins]], [[Katrīna Zariņa]]   
 |OriginalAirDate={{dat|2019|2|18|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta darbaspēka problēmas Latvijā. Tiek atklātas shēmas, kā ar ukraiņiem var aizvietot arī vietējos darbiniekus.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=199
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle= &quot;Takšu bizness. Strādājam par taksistu. 1. daļa&quot;
 |Aux1=  [[Dace Pelēkā]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Anita Pakalniece]]   
 |OriginalAirDate={{dat|2019|2|25|N|bez}}
 |ShortSummary= Jau pirms četriem gadiem politiķi solīja sakārtot taksometru jomu. Kas mainījies? Raidījums pēta taksometru shēmas Latvijā un salīdzina līdzīgu ''Aizliegtā paņēmiena'' operāciju jau 2014. gadā. Žurnālists strādā par taksistu &quot;Panda Taxi&quot; un &quot;Taxify&quot;, tādējādi atklājot jaunākās nodokļu nemaksāšanas un krāpšanās shēmas.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=200
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle= &quot;Takšu bizness. Lidosta. 2. daļa&quot;
 |Aux1=  [[Tālis Linkaits]], [[Kaspars Briedis]], [[Jānis Naglis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|3|4|N|bez}}
 |ShortSummary= Taksometru mafijas aizkulises Lidostā &quot;Rīga&quot; un Vecrīgā.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=201
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle= &quot;''Influenceris''&quot;
 |Aux1=  [[Liene Valdmane]], [[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]], [[Anda Rožukalne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|3|11|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta influenceru lomu Latvijā un to, kā viņi nodarbojas ar dažādu preču reklamēšanu.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=202
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle= &quot;Vitamīni&quot;
 |Aux1=  [[Andris Skride]], [[Dins Šmits]], [[Kristīne Mežale]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|3|18|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=203
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle= &quot;Ērču sekas. Laima slimība&quot;
 |Aux1=  [[Antra Valdmane]], [[Ilze Aizsalniece]], [[Didzis Gavars]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|3|25|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=204
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle= &quot;Vitamīni un citas vielas. 2. daļa&quot;
 |Aux1=  [[Inese Sviestiņa]], [[Dace Ķikute]], [[Baiba Galviņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|4|1|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=205
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle= &quot;Bērzu un kļavu sulas&quot; un temats — &quot;Meža zvēri uz Latvijas ceļiem&quot;
 |Aux1=  [[Māris Eiklons]], [[Eva Kataja]], [[Jānis Rižikovs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|4|8|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=206
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle= &quot;Ērču sekas. 2. daļa&quot;
 |Aux1=  [[Uga Dumpis]], [[Anda Čakša]], [[Atis Drēziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|4|15|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=207
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle= &quot;Gandrīz grausts&quot;
 |Aux1=  [[Ilmārs Ziedonis]], [[Laila Medina]], [[Andris Bačkurs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|4|29|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums izgaismo shēmas, kas ļauj par ēkām maksāt mazāku nekustamā īpašuma nodokli. Atklājas, ka pašlaik likums neparedz nekādu atbildību nodokļu nemaksātājiem.
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=208
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle= &quot;Cita smēķēšana&quot;
 |Aux1=  [[Ilze Viņķele]], [[Māris Bukovskis]], [[Māris Kučinskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|5|13|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=209
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle= &quot;Ceļš uz ''centru''&quot;
 |Aux1=  [[Tālis Linkaits]], [[Aino Salmiņš]], [[Jānis Turlais]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|5|20|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=210
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle= &quot;[[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] pret restorāna saimnieci. Restorāna saimniece pret VID. Sezonas noslēgums&quot;
 |Aux1=  [[Ieva Jaunzeme]], [[Kristīne Rožkalne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|6|03|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 5B5856
}}
|}

=== 7. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#6495ed; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#6495ed; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#6495ed; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#6495ed; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#6495ed; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=211
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;5G&quot;
 |Aux1= [[Tālis Linkaits]], [[Juris Pūce]], [[Ilze Viņķele]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|9|2|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=212
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Mazais bizness Berlīnē&quot; 1. daļa
 |Aux1= [[Eduards Filippovs]], [[Normunds Skauģis]], [[Dana Baltuseviča]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|9|9|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=213
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Mazais bizness Berlīnē&quot; 2. daļa
 |Aux1= [[Jānis Reirs]], [[Katrīna Zariņa]], [[Linda Liepiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|9|16|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=214
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;[[Tokyo-City]] un sods&quot; un temats — &quot;Iepirkumu konkursi. Tāmes. 3. daļa&quot;
 |Aux1= [[Laila Medina]], [[Juris Rancāns]], [[Līga Meņģelsone]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|9|23|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=215
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Suņa dzīve&quot;
 |Aux1= [[Ģirts Krūmiņš]], [[Liene Jansone (Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore)|Liene Jansone]], [[Ivars Lielpēteris]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|9|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, cik pieejamas suņiem ir sabiedriskās vietas Latvijā un kāda ir citu Eiropas valstu sabiedrisko vietu nostāja šajā jautājumā. Ekspermentā piedalās divi franču buldogi, kas kopā ar saimnieku apmeklē dažādas suņiem “draudzīgas” un “nedraudzīgas” publiskās vietas un uzņēmumus.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=216
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Nemirsti dūmos!&quot;
 |Aux1= [[Mārtiņš Baltmanis]], [[Ģirts Beikmanis]], [[Jānis Abāšins]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|10|7|N|bez}}
 |ShortSummary= No 2020. gada 1. janvāra dūmu detektori būs obligāti katrā mājsaimniecībā un kāpņu telpā Latvijā. Cik gatavi ir Latvijas iedzīvotāji un dūmu detektoru pārdevēji? Kā Igaunija panākusi, ka 90% mājsaimniecību ir aprīkotas ar dūmu detektoriem, kamēr Latvijā tikai 10% mājsaimniecību tādi ir? Kā tas nākas, ka ceļu drošības kampaņām Latvijā tiek tērēti milzīgi finanšu līdzekļi, bet kampaņām par dūmu detektoru nepieciešamību [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|VUGD]] nesaņem ne centa?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=217
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Gribu tetovējumu&quot;
 |Aux1= [[Marks Fedosejevs]], [[Nils Sakss Konstantinovs]], [[Lana Kasparāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|10|14|N|bez}}
 |ShortSummary= Vai visi tetovēšanas saloni ievēro visus Latvijas Republikā esošos noteikumus un sanitārās normas? Kā vecākiem reaģēt ar bērnu vēlmi iegūt tetovējumus? Kādas ir nekvalitatīvi uztetovētu tetovējumu sekas?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=218
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle= &quot;Diagnoze vēzis: Ārstu attieksme&quot;
 |Aux1= [[Imants Paeglītis]], [[Jānis Eglītis (Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks)|Jānis Eglītis]], [[Gunta Ancāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|10|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Kad vairāk sāp nevis slimība, bet gan ārsta attieksme...
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=219
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle= &quot;Diagnoze vēzis: Vēzis un ģenētika&quot;
 |Aux1= [[Sanita Janka]], [[Ivars Saulstars]], [[Aija Kinca]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|10|28|N|bez}}
 |ShortSummary= Vai šī slimība var būt iedzimta? Kā tiek veiktas gēnu analīzes? Kāda ir valsts politika? Vai cilvēki vispār vēlās uzzināt savus nākotnes riskus. Tiek uzklausīti arī pacientu pieredzes stāsti
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=220
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle= &quot;Diagnoze vēzis: Vēzis un pateicības&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]], [[Jevgēņijs Kalējs]], [[Irina Januma]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|11|04|N|bez}}
 |ShortSummary= Ko pacienti dod un ārsti ņem? Kāpēc bieži vien ārsta labvēlība jānopērk?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=221
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle= &quot;Centrāltirgus cigarešu mafija&quot; 1. daļa
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2019|11|25|N|bez}}
 |ShortSummary=
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=222
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle= &quot;Centrāltirgus cigarešu mafija&quot; 2. daļa
 |Aux1= [[Ints Ķuzis]], [[Oļegs Burovs]], [[Artis Druvinieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|12|02|N|bez}}
 |ShortSummary= Bīstamākā divu sēriju operācija raidījuma vēsturē. Žurnālists iefiltrējas [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] bezakcīzes cigarešu tirgoņu grupā.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=223
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle= &quot;Tautas kalpu atbildība&quot;
 |Aux1= [[Iveta Benhena-Bēkena]], [[Edgars Pastars]], [[Iveta Kažoka]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|12|09|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta bezatbildīgas deputātu rīcības iemeslus un sekas.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=224
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle= &quot;Jaunā latviešu valoda&quot;
 |Aux1= [[Dita Liepa]], [[Evelīna Zilgalve]], [[Jānis Joņevs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2019|12|16|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta 5. sezonas 24. sērijā iesākto tematu par visizplatītākajām politiķu un sabiedrībā pazīstamu personu valodas kļūdām, kā arī pievērš uzmanību jaunvārdiem.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=225
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle= &quot;C vitamīns&quot; un temats — &quot;Rūdīšanās&quot;
 |Aux1= [[Santa Līviņa]], [[Anatolijs Danilāns]], [[Māris Žunda]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|1|06|N|bez}}
 |ShortSummary= Kā neslimot gripas sezonā?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=226
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle= &quot;Klimats un pasaule&quot;
 |Aux1= [[Inese Vaidere]], [[Māra Rūse]], [[Raimonds Kasparinskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|1|13|N|bez}}
 |ShortSummary= Kā veidojas pasaules piesārņojums, kas pie tā atbildīgs un ko darīt tā mazināšanai?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=227
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle= &quot;Klimats un Latvija&quot;
 |AltTitle= &quot;Latvijas laikaziņas nākotnei&quot;
 |Aux1= [[Juris Pūce]], [[Arnis Lēnerts]], [[Toms Bricis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|1|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Kādas izmaiņas Latvijas klimatā un laikapstākļos, [[flora|florā]] un [[fauna|faunā]] notikušas pēdējo desmitgažu laikā un kā tas siastīts ar globālo sasilšanu? Kā tas ietekmē biznesu, piemēram slēpošanas kalnus un cik lielā mērā planētu silda un piesārņo Latvija, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ES un Ķīnu?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=228
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle= &quot;Sistēmas seniori&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2020|1|27|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta situāciju Latvijas sociālās aprūpes namos. Atklājas virkne šokējošu pārsteigumu.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=229
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle= &quot;Sistēmas seniori&quot; 2. daļa
 |Aux1= [[Aldis Dūdiņš]], [[Ilze Rudzīte]], [[Matīss Budovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|2|3|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums turpina izgaismot Latvijas sociālās aprūpes namos novērotos pārkāpumus un nepilnības, analizē valsts un pašvaldību attieksmi pret senioriem un viesojas sociālās aprūpes centrā Helsinkos, Somijā. Tiek uzklausīta arī aktieru pieredze legāli strādājot aprūoes namos Latvijā, iedvesmojoties izrādei &quot;Pēdējās stundas&quot;.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=230
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle= &quot;Sistēmas seniori&quot; 3. daļa
 |Aux1= [[Ramona Petraviča]], [[Andris Skride]], [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|2|10|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums parāda nepilnības esošajā likumdošanā, kas paredz, ka par senioru aprūpi pansionātā jāmaksā viņa bērniem.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=231
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle= &quot;Āderes&quot;
 |Aux1= [[Jāzeps Jušķevičs]], [[Kristaps Bergfelds]], [[Ivars Vanadziņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|2|17|N|bez}}
 |ShortSummary= Viss par [[ādere|āderēm]] — tiek uzklausīts zinātnieku un [[rīkstnieks|rīkstnieku]] viedoklis. Raidījums veic eksperimentu kādā zemesgabalā pierīgā. Katra piesaistītā rīkstnieka norādes uz āderu vietām atšķiras.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=232
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle= &quot;Dzimumi un reklāmas&quot;
 |Aux1= [[Sabīne Zirdziņa]], [[Deniss Ševeļovs]], [[Indra Salceviča]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|2|24|N|bez}}
 |ShortSummary= Cik liela loma reklāmās demonstrētajam ir dzimumu steriotipizācijai Latvijā? Kāpēc bieži vien televīzijas reklāmās novērojama tendenciozitāte attēlot seniorus kā nevariīgus; sievietes kā neizglītotas mājas darbu veicējas, bērnu pieskatītājas; jauniešus kā viglprātīgus sliņķus, bet vīriešus kā dzīves baudītājus, remonta darbu veicējus, hokeja fanus un datoru, automašīnu ekspertus? Kā uz sabiedrību iedarbojas vīriešu un sieviešu objektivizācija — dzimums un ķermenis kā blakusobjekts reklamējot preces. Vai reklāma var ietekmēt bērnu un jauniešu domāšanu, veicināt vardarbību ģimenē un mainīt attieksmi pret otru dzimumu, ēst gatavošanu, mājas darbiem un citiem pienākumiem? Raidījums analizē arī steriotipisku un bieži vien tuvu diskriminācijas robežai esošu reklāmu piemērus Latvijā un pasaulē, kā arī izceļ pozitīvus reklamēšanas piemērus. Tiek uzklausīti arī Rīgas ielās sastapto cilvēku viedokļi par steriotipiem ģimenes dzīvē un analizēta Lielbritānijas un Zviedrijas pieredze, kur steriotipus veicinošas reklāmas ir aizliegtas. Atklājas, ka Latvijas likumdošana nemaz neparedz iespēju privātpersonām ziņot par nepieņemamu un/vai aizskarošu reklāmu. Aizliegtais paņēmiens demonstrē arī sevis veidotu izglītojošu reklāmu, kas mazinātu dzimumu steriotipus. 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=233
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle= &quot;[[Uhaņa]]s [[COVID-19 pandēmija|koronavīruss]]&quot;
 |Aux1= [[Ilze Viņķele]], [[Liene Cipule]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|3|02|N|bez}}
 |ShortSummary= Vai no vīrusa jābaidās? &quot;Aizliegtais paņēmiens&quot; dodas uz koronavīrusa epicentru Eiropā — Itālijas pilsētu [[Neapole|Neapoli]], kur slimība vēl nav izpletusies, un aptaujā vietējos iedzīvotājus. Kādi piesardzības pasākumi tiek ievēroti Itālijā? Raidījums skaidro vīrusa izcelsmi, izplatīšanos un simptomus kā arī skaidro koronavīrusa atšķirības starp [[gripa|gripu]] un [[SARS]]. Kopā ar nesen no [[Milāna]]s atgriezušos sievieti tiek veiktas analīzes. Kādi būs rezultāti? Kā vīrusam gatavojas Latvijā — gultas vietas slimnīcās sagatavotas, bet vai izstrādāta stratēģija lielveikaliem, starppilsētu autobusiem un citām sabiedriskām vietām? Cik informēti un zinoši ir Latvijas ģimenes ārsti? Raidījums veic eksperimentu tirdzniecības centra &quot;[[Akropolis Group|Akropole]]&quot; vīriešu un sieviešu tualetēs un skaita, cik cilvēku mazgā rokas. Rezultāti pārsteidz.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=234
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle= &quot;Neīstie cilvēki&quot;
 |Aux1= [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]], [[Jānis Skrastiņš (jurists)|Jānis Skrastiņš]], [[Marija Golubeva]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|3|09|N|bez}}
 |ShortSummary= Latvija pēdējā vietā Eiropas Savienībā ar attieksmi pret viendzimuma pāriem. Kāpēc tā?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber= —
 |EpisodeNumber2= —
 |RTitle= &quot;Tuncis un dzīvsudrabs&quot;
 |Aux1= —
 |OriginalAirDate=''atcelta''
 |ShortSummary= Sēriju bija paredzēts translēt 2020. gada 16. martā, bet, sakarā ar ārkārtas situāciju valstī, [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]] dēļ, tā tika atcelta un ēterā pārraidīts raidījums &quot;[[Tieša runa]]&quot;. Operācija par dzīvsudraba līmeni tuncī tika iekļauta 4. aprīļa raidījumā &quot;Tuncis un griķi&quot;.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=235
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle= &quot;Koronavīrusa gūstā&quot;
 |Aux1= [[Uga Dumpis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|3|23|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta cēloņus [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa]] tik straujai izplatībai Itālijā. Kā ar šo vīrusu cīnīties un ko nozīmē &quot;kolektīvā imunitāte&quot;?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=236
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle= &quot;Sejas maskas: kā ir patiesībā?&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Aleksejs Višņakovs]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|3|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Vilkt tās vai nevilkt? Vai maska var pasargāt no [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa]]?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=237
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle= &quot;Tuncis un griķi&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|4|06|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta dzīvsudraba ietekmi uz veselību un tā daudzumu Latvijas veikalos nopērkamajos tunci saturošajos produktos. Tiek pētītas arī griķu, maizes un citu graudaugu īpašības un uzglabāšanas laiki.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=238
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle= &quot;Vīruss un dezinformācija&quot;
 |Aux1= [[Sandis Ģirģens]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|4|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums atmasko [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa]] aizsegā tapušas viltus ziņas. 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=239
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle= &quot;Jaunā dzīve ar vīrusu&quot;
 |Aux1= [[Ilga Šuplinska]], [[Aigars Rostovskis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|4|27|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā sadzīvot ar  [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa]] izraisītajiem ierobežojumiem. 
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=240
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle= &quot;Pilsētas braucamie&quot;
 |Aux1= [[Normunds Krapsis]]
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|5|11|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kuri braucamrīki ir vispiemērotākie pilsētvidei un kādi noteikumi jāievēro, lai tos vadītu. Tiek veikts eksperiments ar velosipēdu, motorolleri un elektrisko skrejriteni. Kurš braucamais visātrāk mēros ceļu no tautā sauktās &quot;Ušakova kepkas&quot; līdz Rātslaukumam?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=241
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle= &quot;Alerģijas&quot;
 |Aux1= [[Ieva Cīrule]], [[Sandija Salaka]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|5|18|N|bez}}
 |ShortSummary= Kādu palīdzību saņem un ar kādām problēmām saskarās alerģiozi cilvēki?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=242
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle= &quot;Valdības caurie lēmumi&quot;
 |Aux1= [[Iveta Kažoka]], [[Inese Lībiņa-Egnere]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|5|25|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, cik pamatoti ir valdības pieņemtie lēmumi [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa]] pandēmijas laikā un, kāpēc par atsevišķu noteikumu pārkāpšanu nav paredzēts sods?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=243
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle= &quot;Melu detektors&quot; un temats — &quot;Kā klājas cigarešu tirgotājiem?&quot;
 |Aux1= [[Ints Ķuzis]], [[Juris Rancāns]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|6|1|N|bez}}
 |ShortSummary= Partijas [[KPV LV]] politiķi aizstāv ideju, ka ar melu detektoru būtu jāpārbauda visas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas. Valsts policijas šefa konkursā tas ir paredzēts, ģenerālprokurora atlasē - nē. Raidījums cenšās saprast vai poligrāfa pārbaudi būtu gatava iziet arī [[Ramona Petraviča|labklājības ministre]] - maksāja vai nemaksāja aplokšņu algas? Raidījums pēta arī 2019. gada 25. novembrī iesāktās operācijas &quot;Centrāltirgus cigarešu mafija&quot; notikumu tālāko attīstību - kādus sodus cigarešu tirgotājiem gatavo Saeima, un kad tie būs?
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=244
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle= &quot;Digitālās pēdas jeb kas mūs izseko&quot;
 |Aux1= [[Varis Teivāns]], [[Jānis Palkavnieks]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|6|8|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta vairāku cilvēku izplatītās bažas, ka lietotne &quot;[[Apturi Covid]]&quot; varētu izsekot cilvēkus. Taču vairākas lietotnes, tādas kā  Facebook, Google citas jau uzkrāj daudz informācijas par to lietotājiem. Raidījums veic eksperimentu un izveido vecmāmiņas Antoņinas profilu Facebook. Kā viņa tiks apstrādāta? Tiek arī skaidrots, kurš un kādā veidā sargā iegūtos datus un ko nozīmē strauju popularitāti guvušais jēdziens &quot;novērošanas kapitāls&quot;.
 |LineColor = 6495ed
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=245
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle= &quot;Visādi zaļumi&quot;
 |Aux1= [[Eva Kataja]], [[Hosams Abu Meri]] &lt;small&gt;(''attālināti'')
 |OriginalAirDate= {{dat|2020|6|15|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta dārzeņu un garšaugu uzturvērtību.
 |LineColor = 6495ed
}}
|}

=== 8. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#FFBA00; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#FFBA00; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#FFBA00; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#FFBA00; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#FFBA00; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=246
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas vēlēšanu]] svētki&quot;
 |Aux1= ''nav''  
 |OriginalAirDate={{dat|2020|8|17|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=247
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas vēlēšanu]] svētki&quot; 2.daļa
 |Aux1= ''nav''  
 |OriginalAirDate={{dat|2020|8|24|N|bez}}
 |ShortSummary= Divu sēriju erudīcijas spēle politiķiem, kuri kandidē uz iekļūšanu Rīgas domē. Kopumā piedalās astoņas partijas ar komandām četru cilvēku sastāvā. Spēle norisinās Centrāltirgus piena paviljona teritorijā, kas sadalīta četrās atsevišķās zonās, kurā katrā jāizpilda noteikti uzdevumi. Uzdevumu mērķis ir noskaidrot erudītāko komandu, novērtēt politiķu radošumu un spēju strādāt komandā, kā arī risināt nestandarta situācijas.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=248
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle= Aizliegtais paņēmiens. Filma: &quot;Laimes lāci meklējot&quot;
 |Aux1= ''nav'', Rūdolfs Anže &lt;small&gt;(''kā ceļabiedrs'')  
 |OriginalAirDate={{dat|2020|8|31|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta lāču izplatību Latvijā un Igaunijā. Līdzās īstajiem lāčiem, raidījums cenšas sameklēt arī ''laimes lāci''.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=249
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle= &quot;Brukna&quot;
 |Aux1= [[Krists Kalniņš]], [[Andrija Likova]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2020|9|7|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=250
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle= &quot;Grūtie bērni&quot;
 |Aux1= [[Guntis Libeks]], [[Ramona Petraviča]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2020|9|14|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=251
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle= &quot;''Kristus Pasaulei''&quot;
 |Aux1= [[Andrejs Judins]], [[Laila Medina]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2020|9|21|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=252
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle= &quot;Studenti peļņai&quot;
 |Aux1= [[Katrīna Zariņa]], [[Ilga Šuplinska]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2020|9|28|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=253
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle= &quot;Vakcīna pret [[COVID-19|Covid]]&quot;
 |Aux1= [[Dace Zavadska]], [[Kristīne Martinsone]] 
 |OriginalAirDate={{dat|2020|10|5|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=254
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle= &quot;[[COVID-19|Covid]] ballīte&quot;
 |Aux1= [[Sandis Ģirģens]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Santa Līviņa]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|10|12|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=255
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle= &quot;Attālinātā dzīve&quot;
 |Aux1= [[Anatolijs Danilāns]], [[Zane Avotiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|10|19|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=256
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle= &quot;[[Covid-19]] un imunitāte&quot;
 |Aux1= [[Jevgēņijs Bondins]], [[Jānis Kloviņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|10|26|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=257
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle= &quot;Bērnība bērnudārzā&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2020|11|02|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=258
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle= &quot;Bērnība bērnudārzā&quot; 2.daļa
 |Aux1= [[Mārtiņš Staķis]], [[Inga Vanaga]]
 |OriginalAirDate={{dat|2020|11|09|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=259
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle= &quot;Atbalsts krīzē&quot;
 |Aux1= [[Baiba Brusbārde]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Kristaps Soms]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|11|16|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=260
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle= &quot;Uzmanību — zagļi!&quot;
 |Aux1= [[Anvars Zavackis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|11|23|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=261
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle= &quot;Policijas ''midzeņi''&quot;
 |Aux1= [[Sandis Ģirģens]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Natālija Ratniece]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Andrejs Judins]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|11|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pievērš uzmanību katastrofālajai telpu situācijai vairākos [[Latvijas Valsts policija]]s iecirkņos un salīdzina, kādā stāvoklī atrodas policijas iecirkņi Tallinā, Igaunijā.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=262
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle= &quot;Kā top ierobežojumi?&quot;
 |Aux1= [[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ieva Strode]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|12|07|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=263
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle= &quot;Centrāltirgus un vistas&quot;
 |Aux1= [[Kaspars Podiņš]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Artis Druvinieks]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2020|12|14|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums atmasko nodokļu nemaksāšanas shēmas Centrāltirgus gaļas paviljonā un pēta, no kā jāuzmanās uzturā lietojot vistas gaļu? Raidījums arī pēta, kas ir vistas gaļā atrodamās [[kampilo baktērijas]] un kādu ietekmi uz veselību tās atstāj.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=264
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle= &quot;Dusmas un protesti&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2020|12|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums analizē, vai valsts augstākās amatpersonas Covid krīzes apstākļos dara to, ko sabiedrība sagaida, kā arī pēta sabiedrības iemeslus un motivāciju protestēt pret Covid ierobežojumiem. Kā krīzei nesašķelt Latvijas sabiedrību, bet politiķiem mazināt tās dusmas?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=265
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle= &quot;Vakcīnas pret [[COVID-19|Covid]]&quot;
 |Aux1= [[Ilze Viņķele]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Tālis Linkaits]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|1|04|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=266
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle= &quot;Terapeits bez grāda&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ņikita Bezborodovs]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|1|11|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=267
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle= &quot;Diagnoze [[Covid-19]]. Pirms slimnīcas&quot;
 |Aux1= [[Ramona Petraviča]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ilmārs Dūrītis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|1|18|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums aktualizē, kas raksturīgs Covid-19 slimībai un kā izvairīties no nokļūšanas slimnīcā, taču atveseļoties? Kā arī stāsta par [[oksimetrs|oksimetru]] nozīmi atveseļošanās procesā. Raidījums ielūkojas arī [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|NMPD]] ikdienā - kāds ir brigāžu algoritms un kā tiek izvērtēts, kam palīdzēt un kam - ne ?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=268
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle= &quot;Diagnoze [[Covid-19]]. Slimnīca&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ronalds Rožkalns]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|1|25|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums aktualizē, kā notiek Covid-19 saslimušo cilvēku ārstēšana un glābšana slimnīcās? Kādi ir slimnīcu standarti, kādi ir riski un kādēļ pacienti tomēr mirst? Tiek salīdzināta arī situācija Vācijas slimnīcās.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=269
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle= &quot;[[Covid-19]] un sabiedrība&quot;
 |Aux1= [[Mārtiņš Staķis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ģirts Briģis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|2|1|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta sabiedrības attieksmi pret Covid-19. Ko dara cilvēki pēc tam, kad ir uztaisījuši Covid-19 testu? Rīcība pārsteidz. Atklājas arī vairāku Rīgas pensionāru drosme - vairākas reizes dienā, dažādos pulksteņa laikos braucot ar sabiedrisko transportu, arī brīžiem neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Raidījums arī veic eksperimentu &quot;Gribam testu. Kur mūs sūtīs?&quot;
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=270
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle= &quot;[[Saeima]]s deputāti — alga un darbs&quot;
 |Aux1= [[Inese Lībiņa-Egnere]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Iveta Kažoka]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|2|8|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums salīdzina Latvijas un citu valstu parlamentu lielumus, deputātu algas, darba struktūru, palīgu lomu un citas nianses.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=271
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle= &quot;[[Covid-19]] un ierobežojumi&quot;
 |Aux1= [[Ilmārs Dūrītis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Elīna Egle]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|2|15|N|bez}}
 |ShortSummary= Kumulatīvais saslimstības rādītājs līdzīgs, bet Latvijā teju viss ir ciet, taču kaimiņos Igaunijā viss vaļā, arī bērni iet uz skolu. Kā tā var būt? Un ja veikalā vienam pircējam ir 25, rēķinām, cik kvadrātmetru vienam pasažierim ir autobusā? Un kādi riski konkurencei?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=272
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle= &quot;Krīzē cietušie un lielā nauda&quot;
 |Aux1= [[Mārtiņš Bondars]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ieva Jaunzeme]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|2|22|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=273
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle= &quot;[[Covid-19]] un ceļošana&quot;
 |Aux1= [[Ludmila Vīksna]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Tālis Linkaits]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|3|01|N|bez}}
 |ShortSummary= Kamēr vieni tikai grib un sapņo, citi par spīti aicinājumam nebraukt ceļo un bauda sauli. Piedāvājumi arī no tūrisma aģentūrām - lidošana no Tallinas un Viļņas uz dažādām pasaules malām. Izrādās, ne viss ir ciet. Raidījums pēta arī programmu, kas ļauj izmantot viesnīcas pašizolācijai. Kāpēc tā izrādījusies tik neefektīva?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=274
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle= &quot;[[Aivars Lembergs|Lemberga]] bagātības&quot;
 |Aux1= [[Juris Stukāns]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Juris Rancāns]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|3|08|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kas tad īsti ir konfiscējamās mantas sarakstā, ko tiesa &quot;Lemberga lietā&quot; līdz ar spriedumu lasīja teju divas stundas?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=275
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle= &quot;Cilvēka cienīga dzīve&quot;
 |Aux1= [[Boriss Cilevičs]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Māris Pūķis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|3|15|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=276
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle= &quot;''[[Facebook]]'' un cenzūra&quot;
 |Aux1= [[Jānis Dombrava]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Mārtiņš Bondars]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|3|22|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kāpēc ''Facebook'' cenzē Latvijas kultūras smagsvarus [[Māra Zālīte|Māru Zālīti]] un [[Alvis Hermanis|Alvi Hermani]]. Raidījums veic eksperimentu un pēta, kā rīkojas cenzūras roboti, vai viņi spēj nolasīt kontekstu un nodomu?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=277
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle= &quot;Imunitāte pret [[Covid-19]]&quot;
 |Aux1= [[Ieva Stūre]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ineta Popēna]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|3|29|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā veidojas [[antivielas]] un cik noturīgas tās ir?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=278
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle= &quot;Garais [[Covid-19]]&quot;
 |Aux1= [[Daniels Pavļuts]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Jevgēņijs Bondins]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|4|12|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā klājas Covid pārslimojušajiem cilvēkiem, kādas citas veselības problēmas un īpatnības viņi piedzīvojuši.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=279
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle= &quot;[[Covid-19]] un alkohols&quot;
 |Aux1= [[Dāvis Vītols]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ilmārs Dūrītis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|4|19|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā pieaudzis alkahola patēriņš Covid krīzes laikā un vai tas var atstāt nopietnas sekas pēc tās?
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=280
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle= &quot;Svaigs gaiss&quot;
 |Aux1= [[Jurģis Miezainis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Aino Salmiņš]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|4|26|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, ko nozīmē &quot;vīrusa aerosols&quot; un kā gaisa kvalitāte ietekmē [[Covid-19]] izplatību? Tiek pētīta arī [[CO2]] izplatība publiskās vietās - veikalā, sabiedriskajā transportā, taksometrā, skolās un citur.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=281
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle= &quot;Latviskā identitāte&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2021|5|03|N|bez}}
 |ShortSummary= Latvietība: savējie, svešie un svešie starp savējiem. Raidījums pēta, kas ir latvieši un kā definējama latvietība.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=282
 |EpisodeNumber2=37
 |RTitle= &quot;Nāve par 5 Eiro&quot;
 |Aux1= [[Dzintars Lagzdiņš]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Olga Feldmane]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|5|10|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta Merķeļa ielas 8 hosteļa aizdegšanās taģēdijas apstākļus un kopējo situāciju ar nelegālo hosteļu un dzīvokļu izīrēšanas biznesu Rīgā.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=283
 |EpisodeNumber2=38
 |RTitle= &quot;Tukuma traģēdija. Rekonstrukcija&quot;
 |Aux1= [[Marija Golubeva]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Jānis Iesalnieks]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|5|17|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=284
 |EpisodeNumber2=39
 |RTitle= &quot;Priekšrocības vakcinētajiem un izslimošajiem&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Ģirts Briģis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|5|24|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=285
 |EpisodeNumber2=40
 |RTitle= &quot;Miljards Eiro un ''neredzamās'' tāmes&quot;
 |Aux1= [[Māris Spička]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Juris Jurašs]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|5|31|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums izgaismo pēdējo gadu korupcijas un karteļu  shēmas būvniecības iepirkumos, īpašu uzmanību pievēršot Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projektam.
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=286
 |EpisodeNumber2=41
 |RTitle= &quot;Ūdeles un kažoki&quot;
 |Aux1= [[Aivars Andersons]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;, [[Liene Ansone]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|6|07|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFBA00
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=287
 |EpisodeNumber2=42
 |RTitle= &quot;Odi&quot; un temats — &quot;Jēkabpils asfalta lieta&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2021|6|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums testē dažādus odu atbaidīšanas līdzekļus un veic eksperimentu ar tiem, kā arī apraksta dažādās Latvijā sastopamās odu sugas un citus ar odiem saistītos jautājumus. Tiek apskatīts arī pirms trīs gadiem skatītais Jēkabpils asfalta temats. Atklājas, ka asfalta biezums vietām tiešām nesasniedz noteikto.
 |LineColor = FFBA00
}}
|}

=== 9. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#FFC0CB; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#FFC0CB; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#FFC0CB; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#FFC0CB; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#FFC0CB; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=288
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Nevakcinēti. Kādēļ nē?&quot;
 |Aux1= [[Juta Kroiča]], [[Kārlis Rācenis]], [[Ainis Dzalbs]], [[Dace Žentiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|8|30|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=289
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Dānijas meistarklase&quot;
 |Aux1= [[Lelde Metla-Rozentāle]], [[Amanda Rasmusena]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|9|6|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kāpēc Dānijā vakcinācijas aptvere ir tik augsta?
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=290
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Vakcinētie/nevakcinētie darba kolektīvos&quot;
 |Aux1= [[Andris Skride]], [[Jānis Ošlejs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|9|13|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=291
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Pūta vējiņi, aizpūta naudiņu&quot;
 |Aux1= [[Artis Lapiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|9|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta [[Konkurences padome]]s uzsākto ''Būvnieku karteļa lietu'', sevišķi iedziļinoties [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] būvniecības procesā un kārtējo reizi izgaismojot nedskaidrības ar kontroltāmēm.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=292
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Vakcīnas pret [[Covid-19]]. Jautājumi un atbildes&quot;
 |Aux1= [[Larisa Savrosova]], [[Āris Kasparāns]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|9|27|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=293
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Suņu un kaķu tirgus&quot;
 |Aux1= [[Māris Balodis]], [[Gundega Bidere]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|10|05|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=294
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Naukšēnu elle&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2021|10|11|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=295
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Vakcinācija un seniori&quot; 1.daļa
 |Aux1= [[Anda Čakša]], [[Aija Barča]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|10|18|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums uzklausa 3 kundžu - vakcinētas, šaubīgas un skeptiski noskaņotas viedokli par vakcināciju, kā arī pēta senioru vakcinācijas nozīmi un statistiku Latvijā
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=296
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Vakcinācija un seniori&quot; 2.daļa
 |Aux1= [[Ģirts Jakovļevs]], [[Lidija Vītiņa]], [[Anatolijs Danilāns]], [[Liesma Neipreisa]], [[Viktors Arbuzovs]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|10|25|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums meklē veidus un paņēmienus, kā motivēt seniorus vakcinēties.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=297
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Vakcinācija un ģimenes ārsti&quot;
 |Aux1= [[Ilmārs Dūrītis]], [[Līga Kozlovska]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|11|1|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums peta, cik aktīvi ģimenes ārsti ir piedalījušies vakcinācijas procesā, kā arī mēģina rast atbildi, kāpēc ģimenes ārstu prakšu vakcinācijas aptvere ir tik atšķirīga - no &gt;50% līdz pat 90% ?
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=298
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Vakcinācija un cittautieši&quot;
 |Aux1= [[Ritvars Jansons]], [[Regīna Ločmele]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|11|8|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums peta, vai vakcinācijas procesam Latvijā ir arī etniskas šķautnes?
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=299
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Skolotāji, kuri vakcīnai pateikuši, nē&quot;
 |Aux1= [[Inga Vanaga]], [[Anita Muižniece]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|11|14|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=300
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Vakcinācija. Blakusparādības. Kompensācijas&quot;
 |Aux1= [[Kārlis Rācenis]], [[Daniels Pavļuts]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|11|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta vakcīnas blakus efektus un atlīdzību politiku Latvijā un citviet Eiropā.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=301
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Kā top viltus vakcinācijas sertifikāti?&quot; 1. daļa &quot;Viltus sertifikāti&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2021|11|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums atmasko, kā top viltus vakcinācijas sertifikāti un analīzes, kā arī atspoguļo viltošanas procesā iesaistīto personu aizturēšanu.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=302
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Cik maksājam pašvaldību varai?&quot;
 |Aux1= [[Edvards Smiltēns]], [[Inese Tauriņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|12|6|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta pašvaldību domju priekšsēdētāju, vietnieku un deputātu algu apmērus.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=303
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Naukšēnu elle 2 jeb neērtie pusaudži&quot;
 |Aux1= [[Anita Muižniece]], [[Diāna Jakaite]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2021|12|13|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums skaidro, kas tālāk notiks ar pusaudžu sociālās korekcijas centru &quot;Naukšēni&quot;
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=304
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Pārtikas cenas «[[Lidl]]», «[[Rimi Baltic|Rimi]]» un «[[Maxima Grupė|Maxima]]»&quot;
 |Aux1= [[Ingūna Gulbe]], [[Noris Krūzītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2021|12|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums skaidro atšķirības starp 3 pārtikas ''milžiem'' Latvijā un to cenu politiku
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=305
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;[[Telegram]]. Slepenā saziņa&quot;
 |Aux1= [[Ieva Ilvesa]], [[Marija Golubeva]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|1|10|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta vai lietotne &quot;Telegram&quot; tiešām ir tik droša, kā tā sevi pasniedz?
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=306
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Dakteris Aikāsāp&quot;
 |Aux1= [[Valdis Šmēliņš]], [[Inese Kreicberga]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|1|17|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta problēmas veterinārijā un dzīvnieku ārstēšanā.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=307
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;''Saltu'' mānija&quot;
 |Aux1= [[Ļevs Poluņins]], [[Andris Skride]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|1|24|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta sabiedrības, īpaši pusaudžu, pieaugošo atkarību no ''saltiem'', izgaismo to ēnas puses, vides piesārņojuma problēmas, kā arī esošo likumdošanu tabakas preču tirgošanai.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=308
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Dārgā gāze, elektrība, siltums. Kāpēc?&quot;
 |Aux1= [[Edijs Šaicāns]], [[Jānis Miķelsons (ekonomists)|Jānis Miķelsons]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|1|31|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta komunālo maksājumu sadārdzināšanās iemeslus.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=309
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;''Mīlestības'' māja&quot;
 |Aux1= [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Oļegs Lavčinovskis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|2|07|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta ''neparastas'' bērnu audzināšanas metodes privātajā izglītības iestādē &quot;Mīlestības māja&quot;, to likumību un ietekmi uz bērnu veselību.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=310
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Kas ir mīlestība?&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|2|14|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=311
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;''Neērtie'' bērni&quot;
 |Aux1= [[Arvils Ašeradens]], [[Anita Pēterkopa]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|2|21|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=312
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;[[Vladimirs Putins|Putina]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara]] runa&quot;
 |Aux1= [[Elīna Lange-Lonatamišvili]], [[Ojārs Skudra]], [[Oskars Priede]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|2|28|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums analizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, kurā viņš piesaka karu Ukrainai.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=313
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Sankcijas. Rietumu priekškars aizveras&quot;
 |Aux1= [[Aigars Rostovskis]], [[Kristaps Markovskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|3|7|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums skaidro visu par un ap Krievijai piemērotajām sankcijām.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=314
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;[[Vladimirs Putins|Putina]] melu ''mašīna''&quot;
 |Aux1= [[Andrejs Judins]], [[Marija Ābeltiņa]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|3|14|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta Krievijas varu attaisnojošās mediju melu kampaņas, īpaši [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara Ukrainā]] laikā.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=315
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;E-pasta vēstule no valsts&quot;
 |Aux1= [[Rolands Strazdiņš]], [[Baiba Bļodniece]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|3|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums skaidro, kāpēc 10 gadu laikā Latvijā tā arī nav ieviesta vienota iedzīvotāju apziņošanas sistēma e-pastā. Tiek salīdzināta Dānijas pieredze.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=316
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle=&quot;[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Karš Ukrainā]]. Ieroči un taktika&quot;
 |Aux1= [[Juris Rancāns]], [[Raimonds Bergmanis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|3|28|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums aplūko un analizē, kādus ierošcus un taktiku šajā karā pielieto Krievija un ko tā spēj. Tiek pētīti arī Ukrainas armijas rīcībā esošie ieroči un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Raidījums analizē kara gaitu un turpmāko attīstību.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=317
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Latvijas militārā aizsardzība&quot;
 |Aux1= [[Artis Pabriks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|4|04|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta Latvijas gatavību reaģēt militāra uzbrukuma gadījumā.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=318
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Bēgļi no Ukrainas&quot;
 |Aux1= [[Viesturs Kleinbergs]], [[Mārtiņš Šteins]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|4|11|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kāpēc bēgļi izvēlas tieši Latviju un vērtē, kādas ir darba iespējas un pabalstu apjomi. Tiek salīdzināta arī Vācijas pieredze.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=319
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Laipni gaidīti, investori&quot;
 |Aux1= [[Kaspars Rožkalns]], [[Gatis Eglītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|4|25|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kāda ir Latvijas attieksme pret ārzemju investoriem, sevišķi metalurģijas nozarē.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=320
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Dārgā degviela&quot;
 |Aux1= [[Ojārs Karčevskis]], [[Juris Pūce]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|5|2|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, vai degvielas cenu sadārdzinājums tiešām motivē iedzīvotājus mainīt savus pārvietošanās paradumus?
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=321
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Ko par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] domā Latvijā?&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|5|9|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums organizē izbraukuma aptaujas Rīgā, [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] un pēta Latvijas krievvalodīgo domas par to, kas notiek Ukrainā. Galvenie jautājumi: &quot;Krievijas rīcība - militāra operācija vai karš?&quot;, &quot;Kādai informācijai jūs uzticaties?&quot;, &quot;Kā Ukrainā panākt mieru?&quot;, &quot;Kā šajā situācijā rīkoties Latvijai?&quot;, &quot;Ko jūs vēlētos pateikt [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidentam]] [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskim]]?&quot; un &quot;Ko jūs vēlētos pateikt Putinam?&quot;. Raidījums uzsver, ka dati nav [[socioloģija|socioloģiski]].
Tiek pētīts arī [[Ventspils]], [[Liepāja]]s, Rīgas, Cēsu, Daugavpils un [[Ludza]]s pašvaldību viedoklis par šīs aptaujas organizēšanu. Ludzas, Ventspils un Liepājas pašvaldības šim jautājumam pieiet ļoti birokrātiski.
Raidījums cenšas arī atrast risinājumus, kā uzrunāt visniknākos Krievijas atbalstītājus un likt tiem noticēt patiesībai.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=322
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Valsts miljoni partijām&quot;
 |Aux1= [[Egils Levits]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|5|16|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums analizē, cik jēdzīgi un mērķtiecīgi izdevusies pirms 3 gadiem lemtā valsts finansējuma palielināšana politiskajām partijām. 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=323
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle=&quot;Tumšais autobusu bizness&quot; 1. sērija
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|5|23|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums 4 mēnešus garā operācijā firmās &quot;Latvijas sabiedriskais autobuss&quot;, &quot;Liepājas autobusu parks&quot; atklāj autobusu šoferu atriebību par zemajām algām - degvielas zādzības, krāpšanos ar biļetēm un kontrolieru izsekošanu.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=324
 |EpisodeNumber2=37
 |RTitle=&quot;Tumšais autobusu bizness&quot; 2. sērija
 |Aux1= [[Leonīds Krongorns]], [[Tālis Linkaits]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|5|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums turpina šķetināt autopārvadātāju blēdības.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=325
 |EpisodeNumber2=38
 |RTitle= &quot;Elektrība no atoma&quot;
 |Aux1= [[Kārlis Šadurskis]], [[Aigars Freimanis]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2022|6|06|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=326
 |EpisodeNumber2=39
 |RTitle= &quot;Cita apkure, ne gāze&quot;
 |Aux1= [[Gatis Eglītis]], [[Kārlis Vilerts]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|6|13|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = FFC0CB
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=327
 |EpisodeNumber2=40
 |RTitle= &quot;Priekā! Vai tomēr nelaimē?&quot; un temati: &quot;Pīpējamās nūjiņas ''salti''&quot; un &quot;Naukšēni&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|6|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta alkoholā esošā etanola, cukura un citu vielu koncentrāciju kā arī tā blaknes. Tiek arī apskatīti divi iepriekš jau demonstrēti temati un pētīts vai situācija mainījusies.
 |LineColor = FFC0CB
}}
|}

=== 10. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#AF181F; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#AF181F; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#AF181F; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#AF181F; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#AF181F; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=328
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Anglomānija&quot;
 |Aux1= [[Gunta Kļava]], [[Kristiāna Grāmatiņa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2022|9|05|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums cenšas rast atbildi, kādēļ tik daudzi Latvijas jaunieši ikdienā sarunājas angliski un apgalvo, ka vairs nespēj domāt laviski.
 |LineColor = AF181F
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=329
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Miljardus vērtais ātrvilciens&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|9|12|N|bez}}
 |ShortSummary= Viss par un ap [[Rail Baltica]] projeku.
 |LineColor = AF181F
}}
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=330
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Kinoseanss&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2022|9|19|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=331
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Politiķu mēmais šovs&quot;
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2022|9|19|N|bez}}
 |ShortSummary= Divu sēriju spēle politiķiem, kuri kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Kopumā piedalās desmit partijas ar komandām piecu cilvēku sastāvā. Raidījums pēta politiķu rekciju, emocijas un personības, radošā un aprātīgā veidā - ar dažādu spēļu palīdzību - cenšoties atrast erudītāko komandu, plašāk iepzīstot politiķu personības.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=332
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Kinoseanss&quot; 2. daļa
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2022|9|26|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums turpina iepriekšējās sērijās uzsākto politiķu spēli un dažādu attēlu demonstrēšanu, lai nosakidrotu klātesošo attieksmi pret tiem. Tiek arī parādītas aizkulises.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=333
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Pārtikas cenas — cenas aug. Inflācija&quot;
 |Aux1= [[Jānis Endziņš]], [[Dace Zīle]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|10|03|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā augušas pārtikas produktu cenas Latvijā, pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un meklē arī citus cenu izmaiņu un augošās inflācijas cēloņus.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=334
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Ne mans dzimums&quot;
 |Aux1= [[Jana Simanovska]], [[Evelīna Zilgalve]], [[Aiga Veckalne]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|10|10|N|bez}}
 |ShortSummary= Dzimuma identitātes jautājumi kļūst arvien aktuālāki arī Latvijā. Raidījums pēta, kāpēc tā. Raidījums arī aktualizē, ka nav skaidrs, kā latviešu valodā pareizi tulkot angļu valodas vārdu &quot;they&quot;. 
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=335
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Apkures cenas - Latvijas aina&quot;
 |Aux1= [[Andris Čuda]], [[Māris Sprindžuks]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|10|17|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta dārgo apkures cenu tarifu iemeslus un atbalsta mehānismus. Raidījums arī cenšas saprast, kāpēc dažādās Latvijas pašvadībās tarifi atšķiras pat 7 reizes.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=336
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Naida runa internetā&quot;
 |Aux1= [[Anda Rožukalne]], [[Lauris Liepa]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|10|24|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta komentāru kultūru sociālo tīklu platformās ''[[Facebook]]'' un ''[[Twitter]]'' un vērtē vai un kā strādā Latvijas likumi gadījumā, ja kāda persona vai to grupa internetā tiek pazemota un naidīgi noniecināta. Tiek analizēta arī komentāru vētra pēc raidījuma operācijas &quot;Ne mans dzimums&quot;.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=337
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;[[Uldis Pīlēns|Pīlēna]] ''pelēkā vara''&quot;
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2022|10|31|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta Ulda Pīlēna statusu turpmākajā Latvijas politikā, ņemot vērā viņa iesaisti koalīcijas veidošanas sarunās, lai gan viņš nav nedz ievēlēts, nedz ministra amata kandidāts, nedz amatpersona partiju apvienībā ''[[Apvienotais saraksts]]&quot;.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=338
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Kodolkarš, kodolieroči&quot;
 |Aux1= [[Ainars Latkovskis]], [[Igors Rajevs]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|11|07|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta Krievijas prezidenta V.Putina retorikā bieži izskanējušos kodolkara un kodolieroču draudus. Raidījums pastāsta, kas ir kodolierocis, kā tie radušies un kuru pasaules valstu arsenālos tie atrodami, kā arī skaidro kodolkara sekas.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=339
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Kļūt par policistu vai karavīru?&quot;
 |Aux1= [[Andrejs Judins]], [[Kristaps Eklons]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|11|14|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums izgaismo atšķirības valsts finansējumā un apstākļos policijas un NBS kadetiem.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=340
 |EpisodeNumber2=13
 |RTitle=&quot;Gājputni&quot;
 |Aux1= [[Pēteris Strautiņš]], [[Jānis Paksis]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|11|21|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta tendenci, ka aizvien vairāk latviešu ziemu nolemj pārlaist citur - Spānijā, Taizemē, un strādā attālināti. Bet kādas ir izmaksas? Un kā šī tendence varētu attīstīties turpmāk?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=341
 |EpisodeNumber2=14
 |RTitle=&quot;Dzīve Krievijā - sankciju cilpā&quot;
 |Aux1= [[Aleksejs Dunda]], [[Tālis Tisenkopfs]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|11|28|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta vai un kā mainījusis dzīve Krievijas iedzīvotājiem pēc Putina sāktā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|kara Ukrainā]]? Kādas ir pārtikas cenas, cik maksā mašīnas un kā krievi tiek pie jaunākajiem ''iPhone''?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=342
 |EpisodeNumber2=15
 |RTitle=&quot;Dzīve Krievijā - sankciju cilpā&quot;  2. sērija
 |Aux1= [[Aigars Rostovskis]], [[Inna Šteinbuka]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
|OriginalAirDate={{dat|2022|12|05|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta uzņēmumu boikotus Krievijas tirgum un V.Putina plaši akceptēto paralēlo importu un sankciju apiešanu.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=343
 |EpisodeNumber2=16
 |RTitle=&quot;Jādodas dienēt&quot;
 |Aux1= [[Rūdolfs Aleksandrs Strods]], [[Paulīna Latsone]]
|OriginalAirDate={{dat|2022|12|12|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums stāsta par valsts aizsardzības dienestu, kuru plānots ieviest arī Latvijā, analizējot Igaunijas pieredzi, kur šāds dienests ieviests jau kopš neatkarības atjaunošanas.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=344
 |EpisodeNumber2=17
 |RTitle=&quot;Mareka ''lielā dzīve''&quot;
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2022|12|19|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta bērnunama bērna dzīves stāstu un valsts un pašvaldības sniegto atbalstu un attieksmi pēc 18 gadu sasniegšanas, kā arī robus likumdošanā.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=345
 |EpisodeNumber2=18
 |RTitle=&quot;Dzimstības krīze Latvijā&quot; 1. sērija &quot;vēlos bērnus, nevēlos&quot;
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2023|1|09|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=346
 |EpisodeNumber2=19
 |RTitle=&quot;Dzimstības krīze Latvijā&quot; 2. sērija
 |Aux1= [[Inga Bērziņa]], [[Ainārs Šlesers]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|1|16|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=347
 |EpisodeNumber2=20
 |RTitle=&quot;Mareka ''lielā dzīve''&quot; 2. sērija
 |Aux1= [[Andrejs Mosjagins]], [[Māris Sprindžuks]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|1|23|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums izgaismo valsts un [[Jelgava]]s pašvaldības melīgo un vienaldzīgo attieksmi pret tā saucamajiem ''sistēmas bērniem'' jeb bāreņiem.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=348
 |EpisodeNumber2=21
 |RTitle=&quot;Nāve uz ceļiem. Kāpēc?&quot;
 |Aux1= [[Edmunds Zivtiņš]], [[Andris Kulbergs]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|1|30|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta ceļu satiksmes negadījumu cēloņus un izmeklēšanu Latvijā. Atklājas, ka ne viss tiek izmeklēts un netiek veikta pienācīga statistika.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=349
 |EpisodeNumber2=22
 |RTitle=&quot;&quot;Saltu&quot; mānija. Aizliegt, neaizliegt??&quot;
 |Aux1= [[Inga Bērziņa]], [[Inese Tauriņa]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|2|06|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta pirms gada jau iesākto tematu par ''saltiem''. Ko darīt? Vai sekot Lietuvas un Igaunijas piemēram tos aizliedzot?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=350
 |EpisodeNumber2=23
 |RTitle=&quot;Parunāsim par seksu skolā&quot; 1.sērija
 |Aux1= [[Anda Čakša]], [[Imants Parādnieks]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|2|13|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā par seksu tiek izglītoti jaunieši Latvijas skolās, kā arī pašmācības ceļā. Raidījums arī veic eksperimentu ar skolām, skaidrojot vai tās vispār vēlētos uzņemt vieslektorus, kas runātu tieši par seksa tēmu.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=351
 |EpisodeNumber2=24
 |RTitle=&quot;Parunāsim par seksu skolā&quot; 2.sērija
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2023|2|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums apspriež galvenos seksuāli reproduktīvās veselības jautājumus, uz kuriem atbildes bieži vien nesniedz nedz Latvijas izglītības sistēma, nedz pieaugušie.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=352
 |EpisodeNumber2=25
 |RTitle=&quot;Temperatūra un asinsspiediens&quot;
 |Aux1= [[Iveta Pudule]], [[Andrejs Ērglis]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|2|27|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kurš termometrs un asisnspiediena mērītājs precīzāks.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=353
 |EpisodeNumber2=26
 |RTitle=&quot;Ārsts pēc gada&quot;
 |Aux1= [[Ilze Ortveina]], [[Ingrīda Circene]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|3|6|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta īpaši garo rindu iemeslus. Uz atsevišķām valsts apmaksātām procedūrām jāgaida pat gadu.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=354
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Dzemdības&quot;
 |Aux1= [[Signe Mežinskaa]], [[Valentīna Berga]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|3|13|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums izgaismo vardarbību dzemdību laikā.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=355
 |EpisodeNumber2=27
 |RTitle=&quot;Ārsts pēc gada&quot; 2. sērija &quot;''Laimīgie'' ar polisēm&quot;
 |Aux1= [[Ināra Pētersone]], [[Daiga Mieriņa]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|3|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta nevienlīdzīgo attieksmi veselības aprūpes jautājumos, īpaši valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kā arī citus ētiskos jautājumus, bieži sarkastiski pieminot attieksmi - ''Slimo vesels!''.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=356
 |EpisodeNumber2=28
 |RTitle=&quot;Par vai pret [[Vladimirs Putins|Putinu]]. Pasaules aina&quot;
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2023|3|20|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas kara Ukrainā]] reģējusi pārējā pasaule un kāpēc ir valstis, kas atbalsta Krieviju?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=357
 |EpisodeNumber2=29
 |RTitle=&quot;(ne)runājam krieviski!&quot;
 |Aux1= [[Dana Bjorka]], [[Mārtiņš Eihe]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
|OriginalAirDate={{dat|2023|4|03|N|bez}}
 |ShortSummary= Gan valsts, gan pašvaldību iestādes, gan arī privātie uzņēmumi attālinātā saziņā ar klientiem sāk atteikties no krievu valodas. Krievu valoda pazūd no interneta mājaslapām, no klientu telefona servisiem, arī cita veida publiskajā komunikācijā. Raidījums pēta krievu valodas lietošanu dažādos uzņēmumos un iestādēs, uzdodoties par Daugavpiliešiem. Lielākā daļa iestāžu piekrīt komunikācijai krieviski.
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=358
 |EpisodeNumber2=30
 |RTitle=&quot;Lipīgais ''TikTok''&quot; un temats &quot;Aizliegt vai neaizliegt mobilos telefonus skolās?&quot;
 |Aux1= [[Undīne Ozoliņa]] (Undixone), [[Rūdolfs Kalvāns]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|4|17|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta sociālo mediju platformas [[TikTok]] popularitāti īpaši jauniešu vidū un drošibas riskus. Vai skolās būtu jāaizliedz mobilo telefonu lietošana?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=359
 |EpisodeNumber2=31
 |RTitle=&quot;Cik pelna Latvijas skolotāji?&quot; 
 |Aux1= [[Anda Čakša]], [[Kaspars Gorkšs]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|4|24|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, kā veidojas pedagogu atalgojums Latvijā? Kas ir likmes, kas ir slodzes?
 |LineColor = AF181F
|-
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=360
 |EpisodeNumber2=32
 |RTitle=&quot;Šprice pret lieko svaru&quot; 
 |Aux1= [[Andris Skride]], [[Baiba Iskrova]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|5|08|N|bez}}
 |ShortSummary= Raidījums pēta, vai tievēšanai var līdzēt injekcijas un diabēta preparāti?
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=361
 |EpisodeNumber2=33
 |RTitle=&quot;Cik liela būs mana pensija?&quot; 
 |Aux1= [[Juris Viļums]], [[Dainis Gašpuitis]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|5|15|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=362
 |EpisodeNumber2=34
 |RTitle=&quot;Latvijas zaļais zelts&quot; 
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2023|5|22|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=363
 |EpisodeNumber2=35
 |RTitle=&quot;Latvijas zaļais zelts&quot; 2. daļa
 |Aux1= ''nav''
|OriginalAirDate={{dat|2023|5|29|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=364
 |EpisodeNumber2=36
 |RTitle=&quot;Latvijas zaļais zelts&quot; 3. daļa
 |Aux1= [[Dins Merirands]], [[Edmunds Zivtiņš]], [[Vilnis Ķirsis]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|6|5|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=365
 |EpisodeNumber2=37
 |RTitle=&quot;Jaunās Vienotības spēle&quot; 
 |Aux1= [[Lolita Čigāne]], [[Jānis Ikstens]], [[Lelde Metla-Rozentāle]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|6|12|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=366
 |EpisodeNumber2=38
 |RTitle=&quot;Kā krāt un investēt?&quot; 
 |Aux1= [[Kristaps Mors]], [[Toms Kreicbergs]]
|OriginalAirDate={{dat|2023|6|19|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = AF181F
}}
|}

=== 11. sezona ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! style=&quot;background:#4B0082; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;seriālā
! style=&quot;background:#4B0082; color:#fff;&quot;| Nr.&lt;br /&gt;sezonā
! style=&quot;background:#4B0082; color:#fff;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;background:#4B0082; color:#fff;&quot;| Studijas viesi
! style=&quot;background:#4B0082; color:#fff;&quot;| Pirmā pārraide
|-
{{Episode list
 |EpisodeNumber=367
 |EpisodeNumber2=1
 |RTitle=&quot;Krievijas pilsoņi Latvijā&quot;
 |Aux1= [[Mārtiņš Kaprāns]], [[Inga Spriņģe]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2023|9|4|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=368
 |EpisodeNumber2=2
 |RTitle=&quot;Mākslīgais intelekts: skola&quot;
 |Aux1= [[Silvija Reinberga]], [[Kārlis Strautiņš]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|9|11|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=369
 |EpisodeNumber2=3
 |RTitle=&quot;Visi gali ūdenī&quot;
 |Aux1= [[Baiba Vītoliņa]], [[Elīna Rožulapa]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|9|18|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=370
 |EpisodeNumber2=4
 |RTitle=&quot;Mākslīgais intelekts: bildes&quot;
 |Aux1= [[Andris Teikmanis]], [[Ēriks Stendzenieks]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|9|25|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=371
 |EpisodeNumber2=5
 |RTitle=&quot;Sapnis par Vāciju&quot;
 |Aux1= ''nav''
 |OriginalAirDate={{dat|2023|10|2|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=372
 |EpisodeNumber2=6
 |RTitle=&quot;Stambulas konvencija&quot;
 |Aux1= [[Uldis Augulis]], [[Rihards Kols]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|10|9|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=373
 |EpisodeNumber2=7
 |RTitle=&quot;Bērns no donora&quot;
 |Aux1= [[Ramona Petraviča]], [[Līga Kozlovska]] &lt;small&gt;(''attālināti'')&lt;/small&gt;
 |OriginalAirDate={{dat|2023|10|16|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=374
 |EpisodeNumber2=8
 |RTitle=&quot;Runā robots&quot;
 |Aux1= [[Kārlis Dagilis]], [[Stella Kaprāne]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|10|23|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=375
 |EpisodeNumber2=9
 |RTitle=&quot;Jubileja un matemātika&quot;
 |Aux1= [[Ineta Helmane]], [[Kārlis Šadurskis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|10|30|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=376
 |EpisodeNumber2=10
 |RTitle=&quot;Istabene no Uzbekistānas&quot;
 |Aux1= [[Ervins Labanovskis]], [[Artūrs Butāns]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|11|6|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=377
 |EpisodeNumber2=11
 |RTitle=&quot;Labu ēstgribu, kaķi!&quot;
 |Aux1= [[Inese Kreicberga]], [[Ilmārs Dūrītis]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|11|13|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
{{Episode list
 |EpisodeNumber=378
 |EpisodeNumber2=12
 |RTitle=&quot;Ko ēd Latvija?&quot;
 |Aux1= [[Gunārs Ķirsons]], [[Ingrīda Circene]]
 |OriginalAirDate={{dat|2023|11|27|N|bez}}
 |ShortSummary= 
 |LineColor = 4B0082
}}
|}

== Biežākie studijas viesi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot;|Reizes
! scope=&quot;col&quot;|Viesis
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
|  [[Andris Skride]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
|  [[Ilze Viņķele]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| [[Dace Pelēkā]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| [[Anda Rožukalne]], [[Andrejs Judins]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| [[Anda Čakša]], [[Ināra Pētersone]], [[Elīna Egle]], [[Tālis Linkaits]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| [[Jānis Reirs]], [[Normunds Krapsis]], [[Ints Ķuzis]], [[Ojārs Skudra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| [[Imants Parādnieks]], [[Kristiāns Godiņš]], [[Sandra Kārkliņa-Ādmine]], [[Egita Pole]], [[Baiba Vītoliņa]], [[Olga Dragiļeva]], [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]], [[Eva Kataja]], [[Katrīna Zariņa]], [[Santa Līviņa]], [[Dana Reizniece|Dana Reizniece-Ozola]], [[Mārtiņš Bondars]], [[Jānis Iesalnieks]],  [[Anatolijs Danilāns]], [[Ilmārs Dūrītis]], [[Edvards Smiltēns]], [[Artis Pabriks]], [[Kārlis Šadurskis]], [[Jānis Endziņš]], [[Ainars Latkovskis]], [[Pēteris Strautiņš]], [[Aigars Rostovskis]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/aizlie/ Raidījuma tīmekļa vietne]

{{Latviešu raidījumi}}

[[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>rctfshfhx16wy04htlpbqct533evooe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371363</id>
    <revision>
      <id>4525600</id>
      <parentid>4523212</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51209-18</username>
        <id>150695</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4525600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10343" sha1="hfl5mpho2m6i2rwjik5usbtf7bpdyzh" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas Nаtālijаs Draudziņas vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| caption = 
| location = [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 24a, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = valsts vidusskola
| fundingtype = Rīgas pašvaldības finansējums
| type = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 24
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 07
| longs = 47
| longEW = E
| opened = 1895
| headmaster = Sarmīte Arbidāne 
| staff = 
| teaching_staff = 80
| employees = 
| grades = 1.—12. klase
| years = 
| students = 946 (2026)
| language = latviešu
| revenue = 
| homepage = {{URL|http://ndv.lv}}
}}
'''Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola''' (saīsināti '''RNDV''') ir skolas dibinātājas [[Natālija Draudziņa|Natālijas Draudziņas]] vārdā nosaukta [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 24a. Skola īsteno dažādas vispārizglītojošā virziena izglītības programmas gan pamatskolā, gan vidusskolā.

== Vēsture ==
Par skolas pirmsākumu uzskata 1895. gadu, kad Natālija Draudziņa Rīgā nodibināja privātu četrklasīgu otrās šķiras meiteņu skolu, kas atradās trīsistabu dzīvoklī [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]] un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] stūrī, mācības tajā uzsāka 69 meitenes.

Pēc jaunas ēkas uzcelšanas 1910. gadā Ģertrūdes ielā 32 pēc arhitekta [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projekta par Natālijas Draudziņas personīgajiem līdzekļiem, tā tika pārdēvēta par '''Natālijas Draudziņas ģimnāziju'''. Pirmā pasaules kara laikā skolu 1915. gadā bija jāevakuē uz Krieviju, taču N. Draudziņa nokārtoja skolas pārcelšanu uz [[Tartu|Tērbatu]] (tagad Tartu). 1918. gada aprīlī Natālija Draudziņa kopā ar savu mācību iestādi atgriezās Latvijā, 1919. gada sākumā skolu nacionalizēja [[Stučkas valdība]]. 

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu nacionalizēja un 1941. gadā Draudziņu atbrīvoja no skolas direktores amata, tomēr saglabāja &quot;goda direktrises&quot; titulu un dzīvokli skolas ēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā skolu pārdēvēja par '''Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu'''.

1974/75.gadā  7.vidusskolu pārvietoja uz Bruņinieku ielu 24a. Natālijas Draudziņas vārdu tā atguva pateicoties skolas absolventu salidojuma dalībnieku vēstulei akadēmiķim  Stradiņam.

Bruņinieku ielā 24a 1982. gadā uzbūvēja skolas sporta kompleksu ar diviem peldbaseiniem. 1991. gadā skola atguva ģimnāzijas vārdu.

[[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2011. gadā Natālijas Draudziņas ģimnāziju apvienoja ar [[Rīgas 99. vidusskola|Rīgas 99. vidusskolu]] un nosauca par '''Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu'''. 2013. gadā tai pievienoja [[Rīgas Centra sākumskola|Rīgas Centra sākumskolu]] [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 69.&lt;ref&gt;[http://ndv.lv/skola/ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas mājas lapa]&lt;/ref&gt;

== Darbības rezultāti ==
2024. gadā publicētajā [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] pēc skolēnu iegūtajiem rezultātiem vidusskolas centralizētajos eksāmenos Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola pilsētu vidusskolu grupā ieņēma 40. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.konkurss.lv/da_eks/grupa.php?g=2019&amp;gr=3&amp;b=99&amp;r=0 Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitings]&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
2020. gada oktobrī, pēc skolotāju dienas ekskursijas, skolā notika masveidīga inficēšanās (104 inficētie līdz 16. oktobrim) ar [[SARS-CoV-2 vīruss|koronavīrusu]], kļūstot tobrīd par [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|Latvijas epidēmijas 2. viļņa]] vienu no lielākajiem slimības perēkļiem.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/413634-skolotaja-no-natalijas-draudzinas-vidusskolas-kura-ari-brauca-ekskursija-es-visu-varda-ludzu-piedosanu Jauns.lv. Skolotāja no Natālijas Draudziņas vidusskolas, kura arī brauca ekskursijā: &quot;Es visu vārdā lūdzu piedošanu&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52568505|title=Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi|last=Gaidule|first=Sarmīte|website=delfi.lv|access-date=2020-10-16|date=2020-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 10. oktobrī lsm.lv publicēja sarunas ar skolēnu un skolotāju pārstāvjiem, kuri bija neapmierināti ar, viņuprāt, haotisko un netaisnīgo skolas vadības stilu. Skolas direktors Māris Zāģeris sākotnēji no intervijas atteicās, bet vēlāk noliedza apsūdzības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.10.2025-natalijas-draudzinas-vidusskola-vadibas-del-aiziet-daudz-skolotaju-atbildigais-departaments-nogaida.a617874/ Natālijas Draudziņas vidusskolā vadības dēļ aiziet daudz skolotāju, atbildīgais departaments nogaida] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; 18. oktobrī TVNET publicēja rakstu sakarā ar šo situāciju, kurā atklājās fakts, ka direktors esot publiski sekojis kontam &quot;Putin_fanclub_&quot;. Šis pavērsiens rosināja Rīgas Domes izglītības kultūras un sporta departamentu vērsties Izglītības valsts kvalitātes dienestā ar lūgumu veikt ātrāku skolas direktora izvērtēšanu. 27. oktobrī direktors Māris Zāģeris platformā &quot;e—klase&quot; paziņoja, ka atkāpsies no amata un pēdējā darba diena būs 2025. gada 31. oktobris. Par direktora pienākumu izpildītāju nozīmēja Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktori Inetu Rudzīti.

== Skolas ēkas ==
Skolas ēku bloks Bruņinieku ielā 24a sastāv no vairākām ēkām. Senākā no tām celta 1910. gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta un ir iekļauta [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļu]] sarakstā. Fasāžu arhitektoniskajā apdarē izmantoti gotiski motīvi. Abi pārējie korpusi būvēti 1970. un 1980. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/natalijas-draudzinas-gimnaziju-plano-atjaunot-par-cetriem-miljoniem-latu-754779 Natālijas Draudziņas ģimnāziju plāno atjaunot par četriem miljoniem latu] [[Diena]] 2010. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt; Ēkas paplašinājuma (arhitekts [[Edgars Šēnbergs]]) primitīvās fasādes novirzi no apbūves līnijas gar Krišjāņa Barona ielu diktējušas administratīvi birokrātiskas prasības celtniecībā izmantot vienīgi saliekamās taisnstūra būvdetaļas. Veiksmīgāks ir apjomu kompozīcijā uzirdinātais paplašinājuma spārns gar Tērbatas ielu.&lt;ref&gt;[http://wikimapia.org/554759/lv/R%C4%ABgas-Nat%C4%81lijas-Draudzi%C5%86as-vidusskola Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]&lt;/ref&gt;

Skolu ēku komplekss ir sadalīts korpusos: 1910. gadā celtā ēka ir B korpuss, 1970. gadā celtā ēka gar Kr. Barona ielu — A, bet 1980. gadā celtā ēka gar Tērbatas ielu — C korpuss; savukārt Sporta kompleksa ēka — D korpuss.

2016. gadā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sāka ēku otrās kārtas atjaunošanas darbus, kuri tika tikai daļēji pabeigti.

2025. gadā Rīgas pašvaldība nolēma piešķirt 250 000 eiro skolas pagalma daļas pielāgošanai āra aktivitātēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ndv.lv/prieciga-zina-musu-skolas-pagalma-projekts-virzits-uz-rigas-lidzdalibas-budzeta-balsosanu/|title=Priecīga ziņa – mūsu skolas pagalma projekts virzīts uz Rīgas līdzdalības budžeta balsošanu! – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolai jau 130 gadi|website=ndv.lv|access-date=2025-12-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8375429/balsojums-nosledzies-istenos-11-projektus-dazadas-rigas-apkaimes|title=Balsojums noslēdzies. Īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs|website=Latvijā|access-date=2025-12-08|date=2025-12-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skolas direktori ==
* Natālija Draudziņa, 1895—1940
* Vasilijs Balodis, 1941—1944
* Andrejs Stūrsteps, 1944—1948
* Eleonora Puķudruva, 1948—1956
* Erna Eglova, 1956—1957
* Kārlis Priedītis, 1957—1966
* Maija Kalnarāja, 1966—1973
* Antons Rudzis, 1973—1979
* Gunvaldis Gudermanis, 1979—1981
* Irēna Bitlere, 1981—1990
* Māris Sika, 1990—2011
* Pēteris Ševčenko, 2011—2024
* Māris Zāģeris, 2024—2025
* p.i. Ineta Rudzīte, 2025—2026
* p.i. Kitija Umbraško, 2026—2026
* Sarmīte Arbidāne, 2026—pašlaik

== Skolā mācījušies ==
* [[Laura Anteina]], valsts darbiniece
* [[Ivars Auziņš]], aktieris un uzņēmējs
* [[Ērika Bērziņa]], dzejniece, literatūrkritiķe
* [[Aleksandrs Cauņa]], futbolists
* [[Lelde Ceriņa]], TV raidījumu un pasākumu vadītāja
* [[Lelde Dreimane]], aktrise un modele
* [[Jānis Dombrava]], politiķis, [[Saeima]]s deputāts
* [[Andris Freidenfelds]], dziedātājs, radio raidījumu un pasākumu vadītājs
* [[Nora Ikstena]], rakstniece un kultūras darbiniece
* [[Kristaps Janičenoks]], basketbolists
* [[Lāsma Jēkabsone]], basketboliste
* [[Emīls Kivlenieks]], aktieris un dziedātājs
* [[Viesturs Kleinbergs]], Rīgas domes priekšsēdētājs
* [[Jānis Kļaviņš (dabas pētnieks)|Jānis Kļaviņš]], motosportists, TV un radio raidījumu veidotājs un dabas pētnieks
* [[Zinaīda Lazda]], rakstniece
* [[Marta Levinska]], volejboliste
* [[Liāna Langa]], dzejniece un publiciste
* [[Linda Liepiņa]], politiķe, Saeimas deputāte
* [[Miks Lipsbergs]], hokejists
* [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]], aktrise
* [[Inguna Minusa]], pludmales volejboliste
* [[Valters Osis]], mūziķis
* [[Reinis Ošenieks]], sporta žurnālists
* [[Ieva Puķe]], aktrise
* [[Ansis Pūpols]], politiķis un kino producents
* [[Edvards Ratnieks]], politiķis un [[Latvijas Studentu apvienība]]s prezidents (2010—2013)
* [[Linda Samsonova]], [[Latvijas Radio]] raidījumu un pasākumu vadītāja
* [[Ilze Skudra]], TV laika ziņu moderatore
* [[Velta Skurstene]], aktrise
* [[Roberts Štelmahers]], basketbolists, basketbola treneris
* [[Līga Šurkusa]], basketboliste
* [[Aidis Tomsons]], [[Latvijas Radio]] žurnālists
* [[Inese Vaikule]], radio un TV žurnāliste
* [[Guntis Valneris]], pasaules un Eiropas čempions dambretē
* [[Emīlija Viesture]], aktrise
* [[Artūrs Vītiņš]], basketbolists.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>hfl5mpho2m6i2rwjik5usbtf7bpdyzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārons Gunnarsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376789</id>
    <revision>
      <id>4525440</id>
      <parentid>4437379</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:45:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2903" sha1="055qzhh18o0hcj19t1e4uzz6ccf0bh1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ārons Gunnarsons
| image = [[Attēls:Aron Einar Malmquist Gunnarsson.jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|22}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Akureiri}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC]]
| clubnumber = 5
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2004—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Islande}} [[Þór Akureyri]]
| years1 = 2005—2006
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Þór Akureyri]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 2006-2008
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2008—2011
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Koventri „City”]]
| caps3 = 123
| goals3 = 6
| years4 = 2011—2019
| clubs4 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.]]
| caps4 = 271
| goals4 = 25
| nationalyears1 = 2005
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2006—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2007—2011
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2008—
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 110
| nationalgoals4 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps5 = 79
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| goals5 = 7
| years5 = 2019—2024
| clubs6 = {{flaga|Islande}} [[Þór Akureyri]]
| years6 = 2024
| caps6 = 6
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| years7 = 2024—2026
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Islande}} [[Þór Akureyri]]
| years8 = 2026
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 1
| goals9 = 1
}}

'''Ārons Gunnarsons''' ({{val|is|Aron Einar Gunnarsson}}; dzimis {{dat|1989|4|22}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Gunnarsons spēlē [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandā ''[[Qatar SC]]''.

== Sasniegumi ==
'''Cardiff City'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2012—13

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gunnarsons Ārons}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>055qzhh18o0hcj19t1e4uzz6ccf0bh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Bjarnasons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376853</id>
    <revision>
      <id>4525433</id>
      <parentid>4259930</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2914" sha1="rfvfqzg2rca70hgtijccdig4r0l7325" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Teodors Bjarnasons
| image = Theodor Bjarnason 2008.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|3|4}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Reikjavīka}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]
| clubnumber = 16
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2003—2004
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]
| caps1 = 10
| goals1 = 0
| years2 = 2004—2008
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2008—2009
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lyn Fotball]]
| caps3 = 40
| goals3 = 3
| years4 = 2009—2012
| clubs4 = {{flaga|Zviedrija}} [[Gēteborgas IFK]]
| caps4 = 60
| goals4 = 4
| years5 = 2012—2015
| clubs5 = {{flaga|Dānija}} [[Randers FC]]
| caps5 = 75
| goals5 = 3
| years6 = 2015—2017
| clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[Aarhus Gymnastikforening]]
| caps6 = 53
| goals6 = 2
| years7 = 2017—2018
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Elazigspor]]
| caps7 = 39
| goals7 = 0
| nationalyears1 = 2003—2004
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2004—2005
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2005—2008
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2007—2018
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 41
| nationalgoals4 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps8 = 13
| caps9 = 36
| caps10 = 17
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep FK|Gaziantep]]
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Akhisarspor]]
| clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[PAS Lamia 1964|Lamia]]
| goals8 = 1
| goals9 = 3
| goals10 = 0
| years8 = 2019
| years9 = 2019—2020
| years10 = 2021
| clubs11 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]
| years11 = 2021—
| caps11 = 83
| goals11 = 8
}}

'''Teodors Elmars Bjarnasons''' ({{val|is|Theódór Elmar Bjarnason}}, dzimis {{dat|1987|3|4}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada spēlē Islandes kluba [[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]] sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bjarnasons Teodors}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aarhus Gymnastikforening spēlētāji]]
[[Kategorija:Randers FC spēlētāji]]
[[Kategorija:PAS Lamia 1964 spēlētāji]]
[[Kategorija:Gaziantep FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Gēteborgas IFK spēlētāji]]
[[Kategorija:Knattspyrnufélag Reykjavíkur spēlētāji]]</text>
      <sha1>rfvfqzg2rca70hgtijccdig4r0l7325</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morteza Puraligandži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377888</id>
    <revision>
      <id>4525399</id>
      <parentid>4397345</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:49:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2652" sha1="8iabimltcegbeendvnc4nfdi6zzo21p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Morteza Puraligandži
| image = Persepolis vs Zob Ahan 20 Jan 2023 01 (cropped).jpg
| caption = Puraligandži 2023. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|19}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Bābola}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2010—2013
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Tehran]]
| years1 = 2010—2015
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Tehran]]
| caps1 = 73
| goals1 = 2
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{flaga|Ķīna}} [[Tianjin Teda]]
| caps2 = 26
| goals2 = 2
| years3 = 2016—2018
| clubs3 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]]
| caps3 = 49
| goals3 = 9
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[K.A.S. Eupen|Eupen]]
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 6
| goals4 = 2
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2015—2023
| nationalteam4 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps4 = 54
| nationalgoals4 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps5 = 22
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| goals5 = 2
| years5 = 2019—2020
| clubs6 = {{flaga|Ķīna}} [[Shenzhen F.C.|Shenzhen]]
| years6 = 2020—2022
| caps6 = 13
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years7 = 2022—2026
| caps7 = 65
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 2
| goals8 = 0
}}

'''Morteza Puraligandži''' ({{val|fa|مرتضی پورعلی‌گنجی}}; dzimis {{dat|1992|4|19}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Uzbekistānas kluba ''[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}

{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Puraligandži, Morteza}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:KAS Eupen spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>8iabimltcegbeendvnc4nfdi6zzo21p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rāmīns Rezāījāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377889</id>
    <revision>
      <id>4525400</id>
      <parentid>4493573</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:50:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3466" sha1="ajvvehvzf1pxdfzqet8gisaxep00319" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Rāmīns Rezāījāns
| image = Ramin Rezaeian in Sepahan.jpg
| caption = Rāmīns Rezāījāns 2024. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|21}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Sārī}}
| height = 189
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| clubnumber = 69
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2008—2009
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} Shensa-ye Tehran
| years1 = 2009—2013
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Saba Qom]]
| caps1 = 98
| goals1 = 7
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Rah Ahan]]
| caps2 = 54
| goals2 = 11
| years3 = 2015—2017
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]]
| caps3 = 40
| goals3 = 8
| years4 = 2017—2018
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende]]
| caps4 = 16
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Shahania]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 32
| goals5 = 17
| nationalyears1 = 2015—
| nationalteam1 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps1 = 77
| nationalgoals1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]
| years6 = 2020—2022
| caps6 = 10
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]
| caps7 = 24
| years7 = 2021—2022
| goals7 = 5
| years8 = 2022
| clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]]
| caps8 = 13
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan S.C.|Sepahan]]
| years9 = 2022—2024
| caps9 = 55
| goals9 = 12
| clubs10 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]
| years10 = 2024—2026
| caps10 = 35
| goals10 = 11
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| years11 = 2026
| caps11 = 6
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| years12 = 2026—
| caps12 = 4
| goals12 = 0
}}

'''Rāmīns Rezāījāns''' ({{val|fa|رامین رضاییان‎}}; dzimis {{dat|1990|3|21}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmās divīzijas]] kluba ''[[Foolad F.C.|Foolad]]'' sastāvā. Viņš ir Irānas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] ar trim gūtajiem vārtiem.

Viņš sāka savu karjeru kā labās malas aizsargs, bet bieži spēlē arī kā [[pussargs (futbols)|malējais uzbrucējs]]. Rezāījāns bija [[Karlušs Keirošs|Karluša Keiroša]] pirmā izvēle Irānas futbola izlases labās puses aizsardzībai [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlēs. Pazīstams ar savu lielisko ātrumu, veiklību un atlētismu, viņš bieži tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Irānas malējiem aizsargiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Rezāījāns, Rāmīns}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:KV Oostende spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Sailiya SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ajvvehvzf1pxdfzqet8gisaxep00319</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ehsans Hādžsafī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377890</id>
    <revision>
      <id>4525396</id>
      <parentid>4480394</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:44:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3448" sha1="rg9h75r72p9vdeqrav37lbv43b20wbe" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ehsans Hādžsafī
| image = نشست خبری پیش از بازی ایران و انگلیس (26) (cropped).jpg
| caption = Ehsans Hādžsafī 2022. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|25}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Kashan}}
| height = 176
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| clubnumber = 28
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2006
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| years1 = 2006—2015
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| caps1 = 260
| goals1 = 31
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Tractor Sazi]]
| caps2 = 46
| goals2 = 9
| years3 = 2015—2016
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FSV Frankfurt]]
| caps3 = 27
| goals3 = 2
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| caps4 = 29
| goals4 = 6
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
| caps5 = 20
| goals5 = 2
| years6 = 2018
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| caps6 = 6
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Irāna}} [[Tractor Sazi F.C.|Tractor Sazi]]
| years7 = 2018—2021
| caps7 = 69
| goals7 = 7
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2007—2011
| nationalteam3 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps3 = 12
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2008—2026
| nationalteam4 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps4 = 148
| nationalgoals4 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| years8 = 2021
| caps8 = 13
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
| years9 = 2021—2025
| caps9 = 91
| goals9 = 3
| clubs10 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| years10 = 2025—
| caps10 = 22
| goals10 = 4
}}

'''Ehsans Hādžsafī''' ({{val|fa|احسان حاج‌صفی}}; dzimis {{dat|1990|2|25}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmās divīzijas]] kluba ''[[Sepahan S.C.|Sepahan]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Sepahan'''

* [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmā divīzija]]: 2009—10, 2010—11, 2014—15
* [[Irānas kauss futbolā|Irānas kauss]]: 2005—06, 2006—07, 2012—13

'''Tractor'''

* Irānas kauss: 2019—20

'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Hādžsafī, Ehsans}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panionios&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>rg9h75r72p9vdeqrav37lbv43b20wbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saīds Ezatolāhī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377891</id>
    <revision>
      <id>4525394</id>
      <parentid>4480396</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3065" sha1="stuxjsb7dnzn83ocu725db3dmja6hos" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Saīds Ezatolāhī
| image = Saeid Ezatolahi at Iran training 2018.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|1}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Bandar-e Anzali}}
| height = 190
| currentclub = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Al Ahli]]
| clubnumber = 6
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2014—2015
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]
| years1 = 2012—2014
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Malavan]]
| caps1 = 19
| goals1 = 0
| years2 = 2014—2015
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid C]]
| caps2 = 5
| goals2 = 0
| years3 = 2015—2002
| clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov]]
| caps3 = 18
| goals3 = 2
| years4 = 2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas &quot;Anži&quot;]]
| caps4 = 10
| goals4 = 0
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Permas &quot;Amkar&quot;]]
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| nationalyears1 = 2011—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U17
| nationalcaps1 = 33
| nationalgoals1 = 10
| nationalyears2 = 2014
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam3 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps3 = 86
| nationalgoals3 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caption = 
| caps6 = 4
| caps7 = 4
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]]
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.A.S. Eupen|Eupen]]
| goals6 = 0
| goals7 = 0
| years6 = 2018—2019
| years7 = 2019—2020
| caps8 = 73
| clubs8 = {{flaga|Dānija}} [[Vejle Boldklub|Vejle]]
| goals8 = 8
| years8 = 2020—2024
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| years9 = 2022
| caps9 = 4
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Al Ahli]]
| years10 = 2024—
| caps10 = 54
| goals10 = 13
}}

'''Saīds Ezatolāhī Afāgs''' ({{val|fa|سعید عزت‌اللهی آفاق}}; dzimis {{dat|1996|10|1}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[AAE Pro līga]]s komandā ''[[Shabab Al Ahli Club|Al Ahli]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ezatolāhī, Saīds}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:KAS Eupen spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Vejle Boldklub spēlētāji]]
[[Kategorija:Mahačkalas &quot;Anži&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Permas &quot;Amkar&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>stuxjsb7dnzn83ocu725db3dmja6hos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omīds Ebrāhīmī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377894</id>
    <revision>
      <id>4525392</id>
      <parentid>4437507</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2486" sha1="id2g0076e2w9ppid8dus9edigcbu09w" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Omīds Ebrāhīmī
| image = 2018 FIFA World Cup Group B march IRN-MAR 5.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|15}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Neka}}
| height = 177
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Lusail SC|Lusail]]
| clubnumber = 6
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2004—2006
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} Shahrdari Neka
| years1 = 2006—2009
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Bank Melli F.C.]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2009—2010
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[F.C. Shahrdari Bandar Abbas]]
| caps2 = 26
| goals2 = 6
| years3 = 2010—2014
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| caps3 = 118
| goals3 = 18
| years4 = 2014—2018
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[Teherānas „Esteghlal”]]
| caps4 = 108
| goals4 = 28
| nationalyears1 = 2012—2024
| nationalteam1 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps1 = 64
| nationalgoals1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caption = 
| caps5 = 43
| caps6 = 18
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.A.S. Eupen|Eupen]]
| goals5 = 6
| goals6 = 0
| years5 = 2018—2021
| years6 = 2019—2020
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]
| years7 = 2021—2023
| caps7 = 30
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]
| years8 = 2023—
| caps8 = 64
| goals8 = 5
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Katara}} [[Lusail SC|Lusail]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 0
| goals9 = 0
}}

'''Omīds Ebrāhīmī''' ({{val|fa|امید ابراهیمی}}; dzimis {{dat|1987|9|15}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Kataras Zvaigžņu līga|Kataras Zvaigžņu līgas]] komandā ''[[Lusail SC|Lusail]]'', kas viņu īrē no [[Al-Shamal SC|''Al-Shamal'']].

== Sasniegumi ==
'''Sepahan'''

* [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmā divīzija]]: 2010—11, 2011—12

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ebrāhīmī, Omīds}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:KAS Eupen spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Shamal SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Wakrah SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>id2g0076e2w9ppid8dus9edigcbu09w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vahīds Amīrī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377895</id>
    <revision>
      <id>4525385</id>
      <parentid>4259082</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:33:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2535" sha1="q9lprf5hbnweg3dsyzzyp2fxc28z16b" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Vahīds Amīrī
| image = [[Attēls:Vahid Amiri at Iran training before Iraq match 20190115.jpg|220px]]
| caption = Amīrī 2019. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|4|2}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Piranshahr County}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| clubnumber = 11
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Datis Lorestan F.C.]]
| caps1 = 
| goals1 = 
| years2 = 2009—2010
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Kowsar Lorestan F.C.]]
| caps2 = 
| goals2 = 
| years3 = 2010—2011
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Gahar Zagros F.C.]]
| caps3 = 
| goals3 = 
| years4 = 2011—2013
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Masjed Soleyman]]
| caps4 = 48
| goals4 = 2
| years5 = 2013—2016
| clubs5 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Tehran]]
| caps5 = 78
| goals5 = 11
| years6 = 2016—2018
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]]
| caps6 = 51
| goals6 = 8
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]]
| years7 = 2018—2019
| caps7 = 22
| goals7 = 1
| nationalyears1 = 2015—2023
| nationalteam1 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps1 = 71
| nationalgoals1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps8 = 139
| clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]]
| goals8 = 13
| years8 = 2019—2025
| clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 6
| goals9 = 0
}}

'''Vahīds Amīrī''' ({{val|fa|وحید امیری}}; dzimis {{dat|1988|4|2}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmās divīzijas]] kluba ''[[Foolad F.C.|Foolad]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Perespolis'''

* [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmā divīzija]]: 2016—17, 2017—18, 2019—20, 2020—21, 2022—23
* [[Irānas Superkauss]]: 2017, 2018, 2020

'''Individuālie sasniegumi'''

* Irānas gada futbolists: 2018

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Amīrī, Vahīds}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]</text>
      <sha1>q9lprf5hbnweg3dsyzzyp2fxc28z16b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alīreza Džahānbahšs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377900</id>
    <revision>
      <id>4525391</id>
      <parentid>4480397</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:39:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3141" sha1="bdg0if8pay3990zzvwjvcn7b9dstvdb" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alīreza Džahānbahšs
| image = Alireza Jahanbakhsh at Tasnim News Agency 02.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|11}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Bijar}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[Excelsior Rotterdam]]
| clubnumber = 11
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2008—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Damash]]
| years1 = 2010—2011
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Parseh Tehran F.C.]]
| caps1 = 12
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2013
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Damash]]
| caps2 = 44
| goals2 = 10
| years3 = 2013—2015
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Neimegenas NEC]]
| caps3 = 55
| goals3 = 17
| years4 = 2015—2018
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]]
| caps4 = 86
| goals4 = 35
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| years5 = 2018—2021
| caps5 = 50
| goals5 = 2
| nationalyears1 = 2010—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps1 = 17
| nationalgoals1 = 11
| nationalyears2 = 2011—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2013—
| nationalteam3 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps3 = 101
| nationalgoals3 = 17
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]]
| years6 = 2021—2024
| goals6 = 9
| caps6 = 71
| clubs7 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 19
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[FCV Dender EH|Dender EH]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 21
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Nīderlande}} [[Excelsior Rotterdam]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 4
| goals9 = 0
}}

'''Alīreza Džahānbahšs''' ({{val|fa|علیرضا جهانبخش}}; dzimis {{dat|1993|8|11}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē ''[[Eredivisie]]'' kluba ''[[Excelsior Rotterdam]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''NEC'''

* [[Eerste Divisie]]: 2014—15
'''Feyenoord'''

* [[Eredivisie]]: 2022—23

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2017—18

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Džahānbahšs, Alīreza}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NEC Nijmegen spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:SBV Excelsior spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>bdg0if8pay3990zzvwjvcn7b9dstvdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aškāns Dežāga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377901</id>
    <revision>
      <id>4525390</id>
      <parentid>4024552</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:36:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3134" sha1="a7bkjyggupehcnqwqhkig512txop1qj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Aškāns Dežāga
| image = [[Attēls:Ashkan Dejagah 2018.jpg|220px]]
| caption = Dežāga 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|5}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Teherāna}}
| height = 181
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2000—2004
| youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| years1 = 2004—2007
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot; B]]
| caps1 = 56
| goals1 = 21
| years2 = 2004—2007
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| caps2 = 26
| goals2 = 1
| years3 = 2007—2012
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| caps3 = 131
| goals3 = 18
| years4 = 2012—2014
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC]]
| caps4 = 44
| goals4 = 6
| years5 = 2014—2017
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Arabi]]
| caps5 = 45
| goals5 = 9
| years6 = 2017
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| years7 = 2017
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg B]]
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| years8 = 2018
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C.]]
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[Tractor Sazi F.C.|Tractor Sazi]]
| years9 = 2018—2021
| caps9 = 62
| goals9 = 10
| nationalyears1 = 2002—2003
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2003—2004
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2004
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2004—2005
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U20
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2005—2009
| nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21
| nationalcaps5 = 20
| nationalgoals5 = 4
| nationalyears6 = 2012—2019
| nationalteam6 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps6 = 59
| nationalgoals6 = 11
| pcupdate = 
| ntupdate = 
| clubs10 = {{flaga|Katara}} [[Al Shahaniya SC|Al Shahaniya]]
| years10 = 2021—2022
| caps10 = 14
| goals10 = 7
| clubs11 = {{flaga|Irāna}} [[Foolad F.C.|Foolad]]
| years11 = 2022—2023
| caps11 = 20
| goals11 = 1
}}

'''Sejeds Aškāns Dežāga''' ({{val|fa|سید اشكان دژآگه}}; dzimis {{dat|1986|7|5}}) ir [[Irāna]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''VfL Wolfsburg'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2008—09

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Dežāga, Aškāns}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>a7bkjyggupehcnqwqhkig512txop1qj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karīms Ansārifards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377902</id>
    <revision>
      <id>4525386</id>
      <parentid>4437412</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3275" sha1="cqe68qdtbgfp1vf3o9787zb4upccahi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Karīms Ansārifards
| image = [[Attēls:Iran and Spain match at the FIFA World Cup (13) (cropped) (cropped).jpg|220px]]
| caption = Ansārifards 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|4|3}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Ardabila}}
| height = 188
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2006—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Saipa]]
| years1 = 2007—2012
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Saipa]]
| caps1 = 131
| goals1 = 56
| years2 = 2012—2013
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis]]
| caps2 = 31
| goals2 = 8
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Tractor Sazi]]
| caps3 = 28
| goals3 = 14
| years4 = 2014—2015
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna]]
| caps4 = 16
| goals4 = 0
| years5 = 2015—2017
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu &quot;Panionios&quot;]]
| caps5 = 44
| goals5 = 14
| years6 = 2017—2018
| clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| caps6 = 34
| goals6 = 18
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Notingemas &quot;Forest&quot;]]
| years7 = 2018—2019
| caps7 = 12
| goals7 = 2
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna|}} Irāna|U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna|}} Irāna|U20
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 5
| nationalyears3 = 2009—2011
| nationalteam3 = {{flaga|Irāna|}} Irāna|U23
| nationalcaps3 = 13
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2009—2024
| nationalteam4 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps4 = 104
| nationalgoals4 = 30
| caps8 = 20
| clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]
| goals8 = 6
| years8 = 2019—2020
| caps9 = 63
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK|AEK Athens]]
| goals9 = 17
| years9 = 2020—2022
| clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas &quot;Omonia&quot;|Omonia]]
| years10 = 2022—2024
| caps10 = 24
| goals10 = 4
| clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]
| years11 = 2024
| caps11 = 12
| goals11 = 1
| totalcaps = 426
| totalgoals = 140
}}

'''Karīms Ansārifards''' ({{val|fa|کریم انصاری‌فرد}}; dzimis {{dat|1990|4|3}}) ir [[Irāna]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{īss-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ansārifards, Karīms}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panionios&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Sailiya SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>cqe68qdtbgfp1vf3o9787zb4upccahi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sardārs Azmūns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377906</id>
    <revision>
      <id>4525387</id>
      <parentid>4259787</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:34:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3320" sha1="3b43qkzqd359ux7czy3n7wx70gjhy03" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Sardārs Azmūns
| image = Sardar Azmoun - IRN vs USA - FIFA WC 2022.jpg
| caption = Azmūns 2022. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|1}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Gonbad-e Kavus}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]]
| clubnumber = 20
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2010—2013
| youthclubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2013—2016
| clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Rubin]]
| caps2 = 27
| goals2 = 5
| years3 = 2015—2016
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov]]
| caps3 = 35
| goals3 = 12
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Rostov]]
| caps4 = 27
| goals4 = 7
| years5 = 2017—2019
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Rubin]]
| caps5 = 40
| goals5 = 9
| nationalyears1 = 2009—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U17
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 7
| nationalyears2 = 2011—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps2 = 19
| nationalgoals2 = 19
| nationalyears3 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 4
| nationalyears4 = 2014—
| nationalteam4 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps4 = 91
| nationalgoals4 = 57
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps6 = 79
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]
| goals6 = 52
| years6 = 2019—2022
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 32
| goals7 = 5
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 23
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|AAE}} [[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 23
| goals9 = 12
}}

'''Sardārs Azmūns''' ({{val|fa|سردار آزمون}}; dzimis {{dat|1995|1|1}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Azmūns spēlē [[AAE Pro līga]]s komandā ''[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al Ahli]]''.

== Sasniegumi ==
'''Sephan'''

* [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pro līga]]: 2011—12

'''Zenit'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21
* [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2019—20
* [[Krievijas Superkauss]]: 2020, 2021

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Azmūns, Sardārs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Kazaņas &quot;Rubin&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Shabab Al Ahli Club spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]</text>
      <sha1>3b43qkzqd359ux7czy3n7wx70gjhy03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilze Auzere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379179</id>
    <revision>
      <id>4525704</id>
      <parentid>4087627</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4525704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5715" sha1="53lzssviows11oyc1hd7xzsl4lipuui" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ilze Auzere
|          dz_vārds = Ilze Auzere
|         attēls = 
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1951
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}, {{USA}}
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|   nodarbošanās = [[banka|baņķiere]], [[finansists|finansiste]], TV raidījumu vadītāja
|        dzimums = S
|         vecāki = Anna Auzere, Valentīns Alberts Auzers
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] (līdz 2016)
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ilze Auzere''' (iepriekšējā laulībā '''Ilze Jurkāne''', dzimusi 1951. gada 12. novembrī [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/egoiste/mode/399538-ilzes_jurkanes_dzives_garsa|title=Ilzes Jurkānes &quot;Dzīves garša&quot;|accessdate=2018.gada 7.marts|publisher=TVNET|date=2011-11-16|ref=1}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ir [[Latvieši|latviešu]] baņķiere un finansiste, TV raidījumu vadītāja, kulinārijas eksperte, pavārgrāmatas &quot;Dzīves garša&quot; autore.&lt;ref name=MV&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/izveidot-sevi-no-jauna/|title=Izveidot sevi no jauna. Saruna ar Ilzi Jurkāni|accessdate=2018. gada 7.marts|publisher=Mājas Viesis|date=2015-11-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180628081133/http://www.la.lv/izveidot-sevi-no-jauna/|archivedate=2018-06-28}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1951. gada 12. novembrī [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Viņa ir rakstnieka [[Jūlijs Pētersons|Jūlija Pētersona]] mazmeita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/no-gaismas-un-milas.-izstade-par-petersonu-dzimtu-lnb-10001634|title=No gaismas un mīlas. Izstāde par Pētersonu dzimtu LNB|website=www.diena.lv|access-date=2019-03-23}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā uzsāka darba gaitas [[Volstrīta|Volstrītā]], strādājusi dažādās Amerikas bankās — bijusi ''[[Citibank]]'' viceprezidente, ''[[Bank of America]]'' bijusi gados jaunākā viceprezidente bankas vēsturē.&lt;ref name=&quot;MV&quot; /&gt;

1991. gadā pārcēlusies dzīvot uz vecāku dzimteni [[Latvija|Latviju]], strādājusi par [[Latvijas Banka]]s prezidenta padomnieci, bijusi arī [[Latvijas Investīciju banka]]s prezidente, bet 1993. gada 30. aprīlī iesniedza atlūgumu saistībā ar 400 miljonu dolāru aizdevumu Brocēnu cementa un šīfera kombinātam no Vācijas firmas [[Maschinen—Anlagen—Service]], kura atdošanu garantēja [[Latvijas Investīciju banka]].&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Ķibilds |first1=Mārtiņš |title=Demisionējusi Investīciju bankas prezidente |journal=Diena |date=05.05.1993 |issue=58 |pages=1 |accessdate=06.05.2019}}&lt;/ref&gt; Kredīta garantijas vekseļus, kurus parakstīja Jurkāne un Brocēnu kombināta direktors [[Juris Reisons]], mēģināja ārvalstīs pārdot vēl pirms kredīts bija nonācis Latvijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Dzelzkalējs |first1=Pāvils |title=Starptautiska afēra par 400 miljoniem $ |accessdate={{dat|2019|5|6||bez}} |work=Diena |issue=87 |date={{dat|1993|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tobrīdējais finanšu ministra vietas izpildītājs [[Uldis Osis]] izteicās, ka, parakstot vekseļus, Jurkāne ir zaudējusi reputāciju un uzticību banku aprindās, savukārt Jurkāne norādīja, ka nav zinājusi, ka paraksta vekseļus, bet domājusi, ka tie ir dokumenti par tehnisko apkalpošanu, tāpēc par tiem bankas padomi nav informējusi.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Smoļenska |first1=Anita |title=Firmai, kura solīja Brocēniem 400 miljonus USD, nav nedz šīs naudas, nedz telefona |journal=Diena |date={{dat|1993|5|8||bez}} |issue=88 |page=1 |accessdate={{dat|2019|5|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;   Vēlāk Jurkāne ir bijusi [[Saules banka]]s viceprezidente, ''[[GE Money Bank]]'' viceprezidente un Baltijas karšu centra direktore. 1995. gadā ieviesa [[Bankas automāts|bankomātus]] un [[Debetkarte|debetkartes]] Latvijā.&lt;ref name=&quot;MV&quot; /&gt;

Vada televīzijas raidījumus un ir viena no &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]]&quot; projekta &quot;Gardēži&quot; vēstnesēm, kura ietvaros vada filmas &quot;Latvijas gardākie stāsti&quot;, vēstot par veiksmīgiem Latvijas pārtikas ražotājiem.&lt;ref name=UNA&gt;{{Publikācijas atsauce|last1=Velde |first1=Solvita |title=Stipra ar trauslu sirdi |journal=UNA |issue= Nr.7/2017| page=15. lpp}}&lt;/ref&gt;

Ir Operetes teātra un [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]] patronese, darbojas dzejnieka [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] fondā &quot;Viegli&quot;, [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra]] atbalsta fondos.&lt;ref name=&quot;UNA&quot; /&gt; [[Studenšu korporācijas]] ''[[Varavīksne (studenšu korporācija)|Varavīksne]]'' [[Filistrs|filistre]].

Līdz 2016. gadam bija precējusies ar politiķi [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāni Jurkānu]]. 2022. gadā nomainīja uzvārdu atpakaļ uz dzimto.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/ilze-jurkane-nomainijusi-uzvardu-esmu-jaunaja-gada-atgriezusies-pie-savam-saknem LA. Ilze Jurkāne nomainījusi uzvārdu: “Esmu jaunajā gadā atgriezusies pie savām saknēm”]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jurkāne, Ilze}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Finansisti]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>53lzssviows11oyc1hd7xzsl4lipuui</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525724</id>
      <parentid>4525704</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5642" sha1="f934bn8uju8lt9flltg9gr1molohn3p" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ilze Auzere
|         attēls = 
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1951
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}, {{USA}}
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|   nodarbošanās = [[banka|baņķiere]], [[finansists|finansiste]], TV raidījumu vadītāja
|        dzimums = S
|         vecāki = Anna Auzere, Valentīns Alberts Auzers
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] (līdz 2016)
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Ilze Auzere''' (iepriekšējā laulībā '''Ilze Jurkāne''', dzimusi {{dat|1951|11|12}} [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4905100/ilzes-jurkanes-dzives-garsa|title=Ilzes Jurkānes &quot;Dzīves garša&quot;|accessdate=2018.gada 7.marts|publisher=TVNET|date=2011-11-16|ref=1}}&lt;/ref&gt; ir [[Latvieši|latviešu]] baņķiere un finansiste, TV raidījumu vadītāja, kulinārijas eksperte, pavārgrāmatas &quot;Dzīves garša&quot; autore.&lt;ref name=MV&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/izveidot-sevi-no-jauna/|title=Izveidot sevi no jauna. Saruna ar Ilzi Jurkāni|accessdate=2018. gada 7.marts|publisher=Mājas Viesis|date=2015-11-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180628081133/http://www.la.lv/izveidot-sevi-no-jauna/|archivedate=2018-06-28}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1951. gada 12. novembrī [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Viņa ir rakstnieka [[Jūlijs Pētersons|Jūlija Pētersona]] mazmeita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/no-gaismas-un-milas.-izstade-par-petersonu-dzimtu-lnb-10001634|title=No gaismas un mīlas. Izstāde par Pētersonu dzimtu LNB|website=www.diena.lv|access-date=2019-03-23}}&lt;/ref&gt; 16 gadu vecumā uzsāka darba gaitas [[Volstrīta|Volstrītā]], strādājusi dažādās Amerikas bankās — bijusi ''[[Citibank]]'' viceprezidente, ''[[Bank of America]]'' bijusi gados jaunākā viceprezidente bankas vēsturē.&lt;ref name=&quot;MV&quot; /&gt;

1991. gadā pārcēlusies dzīvot uz vecāku dzimteni [[Latvija|Latviju]], strādājusi par [[Latvijas Banka]]s prezidenta padomnieci, bijusi arī [[Latvijas Investīciju banka]]s prezidente, bet 1993. gada 30. aprīlī iesniedza atlūgumu saistībā ar 400 miljonu dolāru aizdevumu Brocēnu cementa un šīfera kombinātam no Vācijas firmas ''[[Maschinen—Anlagen—Service]]'', kura atdošanu garantēja [[Latvijas Investīciju banka]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Ķibilds |first1=Mārtiņš |title=Demisionējusi Investīciju bankas prezidente |journal=Diena |date=05.05.1993 |issue=58 |pages=1 |accessdate=06.05.2019}}&lt;/ref&gt; Kredīta garantijas vekseļus, kurus parakstīja Jurkāne un Brocēnu kombināta direktors [[Juris Reisons]], mēģināja ārvalstīs pārdot vēl pirms kredīts bija nonācis Latvijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Dzelzkalējs |first1=Pāvils |title=Starptautiska afēra par 400 miljoniem $ |accessdate={{dat|2019|5|6||bez}} |work=Diena |issue=87 |date={{dat|1993|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tobrīdējais finanšu ministra vietas izpildītājs [[Uldis Osis]] izteicās, ka, parakstot vekseļus, Jurkāne ir zaudējusi reputāciju un uzticību banku aprindās, savukārt Jurkāne norādīja, ka nav zinājusi, ka paraksta vekseļus, bet domājusi, ka tie ir dokumenti par tehnisko apkalpošanu, tāpēc par tiem bankas padomi nav informējusi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Smoļenska |first1=Anita |title=Firmai, kura solīja Brocēniem 400 miljonus USD, nav nedz šīs naudas, nedz telefona |journal=Diena |date={{dat|1993|5|8||bez}} |issue=88 |page=1 |accessdate={{dat|2019|5|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Jurkāne ir bijusi [[Saules banka]]s viceprezidente, ''[[GE Money Bank (Latvija)|GE Money Bank]]'' viceprezidente un Baltijas karšu centra direktore. 1995. gadā ieviesa [[Bankas automāts|bankomātus]] un [[debetkarte]]s Latvijā.&lt;ref name=&quot;MV&quot; /&gt;

Vada televīzijas raidījumus un ir viena no &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]]&quot; projekta &quot;Gardēži&quot; vēstnesēm, kura ietvaros vada filmas &quot;Latvijas gardākie stāsti&quot;, vēstot par veiksmīgiem Latvijas pārtikas ražotājiem.&lt;ref name=UNA&gt;{{Publikācijas atsauce|last1=Velde |first1=Solvita |title=Stipra ar trauslu sirdi |journal=UNA |issue= Nr.7/2017| page=15. lpp}}&lt;/ref&gt;

Ir Operetes teātra un [[Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]] patronese, darbojas dzejnieka [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] fondā &quot;Viegli&quot;, [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] un [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra]] atbalsta fondos.&lt;ref name=&quot;UNA&quot; /&gt; [[Studenšu korporācijas]] ''[[Varavīksne (studenšu korporācija)|Varavīksne]]'' [[Filistrs|filistre]].

Līdz 2016. gadam bija precējusies ar politiķi [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāni Jurkānu]]. 2022. gadā nomainīja uzvārdu atpakaļ uz dzimto.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/ilze-jurkane-nomainijusi-uzvardu-esmu-jaunaja-gada-atgriezusies-pie-savam-saknem LA. Ilze Jurkāne nomainījusi uzvārdu: “Esmu jaunajā gadā atgriezusies pie savām saknēm”]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Auzere, Ilze}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Finansisti]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]</text>
      <sha1>f934bn8uju8lt9flltg9gr1molohn3p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381559</id>
    <revision>
      <id>4525681</id>
      <parentid>4430302</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:21:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zaļmežnīki]] uz [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4430302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2185" sha1="3f2yftgzddzzhqfqvf8431cczpafzy1" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ciemu Lazdukalna pagastā|Zaļmežnieki|Zaļmežnieki}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Zaļmežnīki
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Balvu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Balvu novads]]
| subdivision_name2        = [[Lazdukalna pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007||||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1390 |title=Informācija par objektu: Zaļmežnieki |accessdate={{dat|2018|03|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 4
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 58 | latNS  = N
| longd = 27 | longm = 18 | longs = 11 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4577
| var_id                   = 100107163
| lgia_id                  = 1390
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zaļmežnīki''' (arī '''Zalmežnīki''', '''Zaļmežnieki''') ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 17,5 km no pagasta centra [[Benislava]]s un 240,4 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Keiba]]s upes krastā.

1897. gadā ciemā bija 1 sēta ar 13 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lazdukalna pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>3f2yftgzddzzhqfqvf8431cczpafzy1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525683</id>
      <parentid>4525681</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:22:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2185" sha1="rhxvsd04n32qzm6zl40e1xzyv8h2b4c" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ciemu Lazdukalna pagastā|Zaļmežnīki|Zaļmežnīki}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Zaļmežnīki
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Balvu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Balvu novads]]
| subdivision_name2        = [[Lazdukalna pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007||||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1390 |title=Informācija par objektu: Zaļmežnieki |accessdate={{dat|2018|03|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 4
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 58 | latNS  = N
| longd = 27 | longm = 18 | longs = 11 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4577
| var_id                   = 100107163
| lgia_id                  = 1390
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zaļmežnīki''' (arī '''Zalmežnīki''', '''Zaļmežnieki''') ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumos 17,5 km no pagasta centra [[Benislava]]s un 240,4 km no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Keiba]]s upes krastā.

1897. gadā ciemā bija 1 sēta ar 13 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lazdukalna pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>rhxvsd04n32qzm6zl40e1xzyv8h2b4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emils Halfrēdsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396209</id>
    <revision>
      <id>4525442</id>
      <parentid>3992763</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:46:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3055" sha1="hvd6eguc65cl2cvjqs4q3jrpshk2he9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Emils Halfrēdsons
| image = [[Attēls:Iceland national football team World Cup 2018 (cropped).jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|29}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Habnarfjerdira}}
| height = 185
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2002—2004
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Fimleikafélag Hafnarfjarðar]]
| caps1 = 29
| goals1 = 7
| years2 = 2005—2007
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2006
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Malmes FF]]
| caps3 = 19
| goals3 = 5
| years4 = 2007
| clubs4 = {{flaga|Norvēģija}} [[Lyn Fotball]]
| caps4 = 1
| goals4 = 0
| years5 = 2007—2011
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Urbs Reggina 1914]]
| caps5 = 34
| goals5 = 1
| years6 = 2009—2010
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Barnsley F.C.]]
| caps6 = 27
| goals6 = 3
| years7 = 2010—2011
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]]
| caps7 = 30
| goals7 = 4
| years8 = 2011—2016
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.]]
| caps8 = 148
| goals8 = 12
| years9 = 2016—2018
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]]
| caps9 = 58
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Frosinone Calcio|Frosinone]]
| years10 = 2018—2019
| caps10 = 6
| goals10 = 0
| nationalyears1 = 2000
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2002
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2004-2006
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2005—2020
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 73
| nationalgoals4 = 1
| caps11 = 3
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio]]
| goals11 = 1
| years12 = 2020—2021
| caps12 = 35
| clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Padova|Padova]]
| goals12 = 3
| years11 = 2019
| clubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Virtus Verona]]
| years13 = 2021—2023
| caps13 = 45
| goals13 = 0
| totalcaps = 441
| totalgoals = 36
}}

'''Emils Halfrēdsons''' ({{val|is|Emil Hallfreðsson}}; dzimis {{dat|1984|6|29}}) ir bijušais [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halfrēdsons, Emils}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Frosinone Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:Barnsley F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>hvd6eguc65cl2cvjqs4q3jrpshk2he9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jouns Bedvarsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396295</id>
    <revision>
      <id>4525428</id>
      <parentid>4366609</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:37:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2809" sha1="sohre22p5nbim3giz277l13utqb0tag" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Jons Bedvarsonss
| image = [[Attēls:FWC 2018 - Group D - NGA v ISL - Photo 81 (cropped).jpg|220px]]
| caption = Bedvarsons 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|5|25}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Dienvidu reģions|2s=Dienvidu reģions (Islande)}}
| height = 190
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2009—2012
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[UMF Selfoss]]
| caps1 = 80
| goals1 = 18
| years2 = 2013—2015
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK]]
| caps2 = 81
| goals2 = 15
| years3 = 2016
| clubs3 = {{flaga|Vācija}}  [[1. FC Kaiserslautern]]
| caps3 = 15
| goals3 = 2
| years4 = 2016—2017
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.]]
| caps4 = 42
| goals4 = 3
| years5 = 2017—2019
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
| caps5 = 53
| goals5 = 14
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2011—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2012—2022
| nationalteam3 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps3 = 64
| nationalgoals3 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps6 = 69
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]]
| goals6 = 5
| years6 = 2019—2022
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 78
| goals7 = 14
| clubs8 = {{flaga|Velsa}} [[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 4
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Burton Albion F.C.|Burton Albion]]
| years9 = 2025
| caps9 = 13
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Islande}} [[UMF Selfoss]]
| years10 = 2025—2026
| caps10 = 17
| goals10 = 7
}}

'''Jons Bedvarsonss''' ({{val|is|Jón Daði Böðvarsson}}; dzimis {{dat|1992|5|25}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Bedvarsonss, Jons}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Wrexham A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burton Albion F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>sohre22p5nbim3giz277l13utqb0tag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sverrirs Ingasons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396298</id>
    <revision>
      <id>4525444</id>
      <parentid>4315941</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3194" sha1="s9i4ceg1mymalokchlpzp09diu05l3x" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Sverrirs Ingasons
| image = Iceland national football team World Cup 2018 (cropped) Ingason.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|5}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Koubavogira}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| clubnumber = 15
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Breiðablik UBK]]
| caps1 = 42
| goals1 = 2
| years2 = 2011
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Islande}} [[Augnablik Kópavogur]]
| caps2 = 4
| goals2 = 1
| years3 = 2014
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK]]
| caps3 = 29
| goals3 = 3
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen]]
| caps4 = 67
| goals4 = 1
| years5 = 2017
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF]]
| caps5 = 17
| goals5 = 1
| years6 = 2017—2019
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rostov]]
| caps6 = 45
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2010
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2014—
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 66
| nationalgoals4 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps7 = 105
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Saloniku PAOK]]
| goals7 = 20
| years7 = 2019—2023
| clubs8 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 24
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 42
| goals9 = 1
}}

'''Sverrirs Ingasons''' ({{val|is|Sverrir Ingi Ingason}}; dzimis {{dat|1993|8|5}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Ingasons spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s klubā ''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]''.

== Sasniegumi ==
'''Breiðablik'''

* [[Islandes Līgas kauss]]: 2013

'''PAOK'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2018—19
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2018—19, 2020—21
'''Midtjylland'''

* [[Dānijas Superlīga]]: 2023—24

'''Islande'''

* [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]: [[2022. gada Baltijas kauss futbolā|2022]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ingasons, Sverrirs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Granada CF spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>s9i4ceg1mymalokchlpzp09diu05l3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Herdurs Magnusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396299</id>
    <revision>
      <id>4525447</id>
      <parentid>4260299</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:50:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3266" sha1="8ytgkvfuisy1c803j5xanrxwkuk871j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Herdurs Magnusons
| image = [[Attēls:Iceland national football team World Cup 2018 (cropped) Magnússon.jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|11}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Reikjavika}}
| height = 190
| currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]]
| clubnumber = 32
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2009—2010
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnufélagið Fram]]
| caps1 = 6
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2016
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio]]
| caps3 = 20
| goals3 = 0
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[A.C. Cesena]]
| caps4 = 39
| goals4 = 1
| years5 = 2016—2018
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.]]
| caps5 = 52
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]]
| years6 = 2018—2022
| caps6 = 76
| goals6 = 5
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2009—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2014—
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 54
| nationalgoals4 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years7 = 2022—2025
| caps7 = 28
| goals7 = 2
| clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Levadiakos]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 18
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 1
| goals9 = 0
}}

'''Herdurs Magnusons''' ({{val|is|Hörður Björgvin Magnússon}}; dzimis {{dat|1993|2|11}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] kluba ''[[Atromitos F.C.|Atromitos]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''CSKA Moscow'''

* [[Krievijas Superkauss]]: 2018
'''Panathinaikos'''

* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24

'''Islande'''

* [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]: [[2022. gada Baltijas kauss futbolā|2022]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Magnusons, Herdurs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]]
[[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atromitos F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Levadiakos spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>8ytgkvfuisy1c803j5xanrxwkuk871j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Helmars Eijelfsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396323</id>
    <revision>
      <id>4525434</id>
      <parentid>4366624</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:40:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3149" sha1="6zc4qpv1m873dpzei30r2zuvjox2gz7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Helmars Eijelfsons
| image = Holmar Orn Eyjolfsson (cropped).jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|6}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Ziemeļrietumu reģions|2s=Ziemeļrietumu reģions (Islande)}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Islande}} [[Valur]]
| clubnumber = 15
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2007—2008
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Handknattleiksfélag Kópavogs]]
| caps1 = 19
| goals1 = 0
| years2 = 2008—2011
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2009
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Cheltenham Town F.C.]]
| caps3 = 4
| goals3 = 0
| years4 = 2010
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[K.S.V. Roeselare]]
| caps4 = 9
| goals4 = 0
| years5 = 2011—2013
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum II]]
| caps5 = 9
| goals5 = 0
| years6 = 2011—2014
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]]
| caps6 = 45
| goals6 = 1
| years7 = 2014—2017
| clubs7 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK]]
| caps7 = 65
| goals7 = 4
| years8 = 2017—2018
| clubs8 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Haifa F.C.]]
| caps8 = 16
| goals8 = 0
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas &quot;Levski&quot;]]
| caps9 = 25
| goals9 = 1
| years10 = 2018—2020
| clubs10 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas &quot;Levski&quot;]]
| caps10 = 32
| goals10 = 5
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2007—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 27
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2012—2020
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 19
| nationalgoals4 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps11 = 26
| clubs11 = {{flaga|Norvēģija}} [[Rosenborg BK]]
| goals11 = 3
| years11 = 2020—2021
| clubs12 = {{flaga|Islande}} [[Valur]]
| years12 = 2022—
| caps12 = 99
| goals12 = 5
}}

'''Helmars Eijelfsons''' ({{val|is|Hólmar Örn Eyjólfsson}}; dzimis {{dat|1990|8|6}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Islandes kluba ''[[Valur]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Rosenborg'''

* [[Eliteserien|Norvēģijas Eliteserien]]: 2015, 2016
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2015, 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Eijelfsons, Helmars}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cheltenham Town F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:Sofijas &quot;Levski&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Haifas &quot;Maccabi&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rosenborg BK spēlētāji]]</text>
      <sha1>6zc4qpv1m873dpzei30r2zuvjox2gz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Gudmundsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396330</id>
    <revision>
      <id>4525439</id>
      <parentid>4305589</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:44:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2657" sha1="qt9xe7i2o88nxutkiptdzbtvnc0kp5k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alberts Gudmundsons
| image = [[Attēls:Albert Guðmundsson (cropped).jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|15}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Reikjavika}}
| height = 177
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| clubnumber = 80
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2018
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps1 = 63
| goals1 = 28
| years2 = 2015—2018
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]]
| caps2 = 9
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar]]
| years3 = 2018—2022
| caps3 = 72
| goals3 = 17
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 4
| nationalyears3 = 2015—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 12
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2017—
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 47
| nationalgoals4 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]]
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AZ Alkmaar|Jong AZ]]
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 4
| goals4 = 1
| years5 = 2022—2025
| caps5 = 83
| goals5 = 26
| years6 = 2024—2025
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| caps6 = 24
| goals6 = 6
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 34
| goals7 = 5
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 1
| goals8 = 1
}}

'''Alberts Gudmundsons''' ({{val|is|Albert Guðmundsson}}; dzimis {{dat|1997|6|15}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] komandā [[Romas &quot;Lazio&quot;]], kas viņu īrē no ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gudmundsons, Alberts}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>qt9xe7i2o88nxutkiptdzbtvnc0kp5k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samuels Fridjounsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396336</id>
    <revision>
      <id>4525436</id>
      <parentid>4259941</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:42:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2740" sha1="fthfwsu9v3ic4zgemmbw2d2s5qffx79" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Samuels Fridjensons
| image = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|22}}
| birth_place = {{vieta|Islande|Dienvidu pussala (Islande)}}
| height = 186
| currentclub = {{flaga|Islande}} [[Reikjavikas &quot;Valur&quot;|Valur]]
| clubnumber = 28
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2013
| clubs1 = {{flaga|Islande}} [[Knattspyrnudeild Keflavík]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2013—2016
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Reading FC]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2016—2020
| clubs3 = {{flaga|Norvēģija}} [[Valerenga]]
| caps3 = 28
| goals3 = 3
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Islande}} Islande U17
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Islande}} Islande U19
| nationalcaps2 = 20
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2015—2018
| nationalteam3 = {{flaga|Islande}} Islande U21
| nationalcaps3 = 12
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2018—2019
| nationalteam4 = {{fb|ISL}}
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals4 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caption = 
| caps4 = 28
| caps5 = 5
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SC Paderborn 07|SC Paderborn]]
| goals4 = 2
| goals5 = 0
| years4 = 2019
| years5 = 2020
| caps6 = 48
| clubs6 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK|Viking]]
| goals6 = 7
| years6 = 2020—2022
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]]
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 44
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Islande}} [[Stjarnan]]
| years8 = 2025—2026
| caps8 = 27
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Islande}} [[Reikjavikas &quot;Valur&quot;|Valur]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 11
| goals9 = 0
}}

'''Samuels Fridjensons''' ({{val|is|Samúel Kári Friðjónsson}}; dzimis {{dat|1996|2|22}}) ir [[Islande]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Islandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē Islandes kluba [[Reikjavikas &quot;Valur&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''VIking'''

* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Islandes futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Fridjensons, Samuels}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes futbolisti]]
[[Kategorija:Islandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Paderborn 07 spēlētāji]]
[[Kategorija:Atromitos F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Vålerenga Fotball spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Reikjavikas &quot;Valur&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>fthfwsu9v3ic4zgemmbw2d2s5qffx79</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alīreza Beirānvands</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397520</id>
    <revision>
      <id>4525388</id>
      <parentid>4480392</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2589" sha1="2k0eo77iititq3mbibl46rcwq2i30ui" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Alīreza Beirānvands
| image = Alireza Beiranvand 14021113000490638424849868670974 66487.jpg
| caption = Alīreza Beirānvands 2024. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|21}}
| birth_place = {{vieta|Irāna}}
| height = 198
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2010—2016
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Tehran F.C.]]
| caps1 = 69
| goals1 = 0
| years2 = 2016—2020
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis F.C.]]
| caps2 = 88
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U20
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015—
| nationalteam3 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps3 = 89
| nationalgoals3 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps3 = 10
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Royal Antwerp FC|Royal Antwerp]]
| goals3 = 0
| years3 = 2020—2022
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Boavista FC|Boavista]]
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 8
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Irāna}} [[Persepolis F.C.]]
| years5 = 2022—2024
| caps5 = 55
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[Tractor S.C.|Tractor]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 48
| goals6 = 0
}}

'''Alīreza Beirānvands''' (dzimis {{dat|1992|9|21}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Perespolis'''

* [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmā divīzija]]: 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2022—23, 2023—24
* [[Irānas Superkauss]]: 2017, 2018, 2019, 2023

'''Individuālie sasniegumi'''

* Irānas gada futbolists: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Beirānvands, Alīreza}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Royal Antwerp FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Boavista FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2k0eo77iititq3mbibl46rcwq2i30ui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Milāds Mohammadī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397538</id>
    <revision>
      <id>4525398</id>
      <parentid>4480395</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:46:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2673" sha1="708hmlpdc53o6ihdtvaqfqqsuztkfoi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Milāds Mohammadī
| image = Milad Mohammadi for Iran.jpg
| caption = Milāds Mohammadī 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|29}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Teherāna}}
| height = 174
| currentclub = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Maxline Vitebsk|Maxline Vitebsk]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2014—2016
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Rah Ahan Tehran F.C.]]
| caps1 = 44
| goals1 = 0
| years2 = 2016—2019
| clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas &quot;Akhmat&quot;]]
| caps2 = 78
| goals2 = 3
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalteam1 = {{flaga|Irāna}} Irāna U23
| nationalcaps1 = 15
| nationalgoals1 = 3
| nationalyears2 = 2015—
| nationalteam2 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps2 = 79
| nationalgoals2 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps3 = 47
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| goals3 = 2
| years3 = 2019—2021
| clubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
| years4 = 2021—2024
| caps4 = 48
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| years5 = 2024
| caps5 = 14
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years6 = 2024—2026
| caps6 = 46
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Maxline Vitebsk|Maxline Vitebsk]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}

'''Milāds Mohammadī Kašmarzī''' ({{val|fa|ميلاد محمدی کشمرزی}}; dzimis {{dat|1993|9|29}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievijas Augstākās līgas]] kluba ''[[FC Maxline Vitebsk|Maxline Vitebsk]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mohammadī, Milāds}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Groznijas &quot;Akhmat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>708hmlpdc53o6ihdtvaqfqqsuztkfoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sāmāns Godoss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397539</id>
    <revision>
      <id>4525395</id>
      <parentid>4480400</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:42:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2558" sha1="6c91id96a1xrstjq1lr2ep75ismx1wg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Sāmāns Godoss
| image = [[Attēls:Saman Ghoddos - 2018 FIFA World Cup.jpg|220px]]
| caption = Godoss 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|6}}
| birth_place = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| height = 176
| currentclub = {{flaga|AAE}} [[Kalba FC|Kalba]]
| clubnumber = 7
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[IF Limhamn Bunkeflo]]
| caps1 = 41
| goals1 = 4
| years2 = 2013
| clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Trelleborgs FF]]
| caps2 = 18
| goals2 = 1
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[Syrianska FC]]
| caps3 = 54
| goals3 = 14
| years4 = 2016—2018
| clubs4 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östersunds FK]]
| caps4 = 65
| goals4 = 27
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]]
| years5 = 2018—2021
| caps5 = 35
| goals5 = 5
| nationalyears1 = 2017
| nationalteam1 = {{fb|SWE}}
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2017—
| nationalteam2 = {{fb|IRN}}
| nationalcaps2 = 71
| nationalgoals2 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| caps6 = 16
| caps7 = 78
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals6 = 0
| goals7 = 5
| years6 = 2020—2021
| years7 = 2021—2024
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| clubs8 = {{flaga|AAE}} [[Kalba FC|Kalba]]
| years8 = 2024—
| caps8 = 43
| goals8 = 9
}}

'''Sāmāns Godoss''' (dzimis {{dat|1993|9|6}}) ir [[Irāna]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[AAE Pro līga]]s komandā ''[[Kalba FC|Kalba]]''.

== Sasniegumi ==
'''Östersunds FK'''

* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2016—17

'''Brentford'''

* [[Anglijas futbola čempionāts]] izslēgšanas spēles: 2021

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Godoss, Sāmāns}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malmē dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Östersunds FK spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>6c91id96a1xrstjq1lr2ep75ismx1wg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zabivaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397884</id>
    <revision>
      <id>4525592</id>
      <parentid>3491362</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:59:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls:, {{cite press release → {{publikācijas atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2488" sha1="1u53iv4cao0ue89hgcc5hup7b7fpnno" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada jūnijs}}
[[Attēls:Поезд FIFA World Cup Russia 2018 (S).jpg|thumb|Talismans — Zabivaka|350px]]

'''Zabivaka''' ({{val|ru|Забива́ка}}) ir oficiālais [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2018. gada FIFA Pasaules kausa talismani|talismans]]. 2018. gada FIFA Pasaules kauss notika 11 [[Krievija]]s pilsētās. Talismans oficiāli tika paziņots 2016. gada 21. oktobrī. [[Antropomorfisms|Antropomorfais]] vilks tiek attēlots ar brūnas un baltas krāsas matojumu, [[t krekls|T kreklu]] ar vārdiem ''RUSSIA 2018'' un oranžas krāsas sporta brillēm. Balti zilais T krekls kombinācijā ar sarkanajiem šortiem ir [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola komandas]] nacionālās krāsas.

Talismana dizainers ir studente Jekaterina Bočarova, un talismans tika izraudzīts interneta balsojumā.

== Talismana izvēle ==
2016. gada septembrī [[FIFA]] mājaslapā notika interneta balsojums talismana izvēlei, kurā piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku. Balsojuma rezultāti tika paziņoti 2016. gada 22. oktobrī [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmajā Baltijas kanālā]] raidījumā &quot;[[Vakara Urgants]]&quot; (''Вечерний Ургант'') laikā. Vilks, vārdā Zabivaka, ieguva 53% balsu, apsteidzot tīģeri (27%) un kaķi (20%).&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/y=2016/m=10/news=wolf-chosen-2018-fifa-world-cup-official-mascot-and-named-zabivaka-2845435.html|title=Wolf chosen as 2018 FIFA World Cup Official Mascot and named Zabivaka|publisher=[[FIFA]]|date=21 October 2016|accessdate=21 October 2016|journal=|archive-date={{dat|2016|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161022165539/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2016/m=10/news=wolf-chosen-2018-fifa-world-cup-official-mascot-and-named-zabivaka-2845435.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Vilks &quot;Zabivaka&quot; triumfē Pasaules kausa talismanu konkursā |author=Gatis Druvietis |date= 2016. gada 22. oktobris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/22102016-vilks_zabivaka_triumfe_pasaules_kausa_tal |accessdate= 2016. gada 22. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20180625132443/http://mascot.fifa.com/en/#winner_announce Zabivaka oficiālā lapa FIFA tīmekļa vietnē]

[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>1u53iv4cao0ue89hgcc5hup7b7fpnno</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karlušs Keirošs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397954</id>
    <revision>
      <id>4525579</id>
      <parentid>4499312</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4525579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11009" sha1="l6cvsf7p3btkgq8m0n8774g9i302pnm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Karlušs Keirošs
| image = Carlos Queiroz England v Ghana 23 June 2026-092 (cropped).jpg
| image_size = 250
| caption = Karlušs Keirošs 2026. gadā
| fullname = Karlušs Manuels Britu Leals Keirošs
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1953|3|1}}
| birth_place = {{vieta|Mozambika|Nampula}}
| height = 183
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = {{fb|GHA}} (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1968—1974
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Ferroviário
| manageryears1 = 1984—
| managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril Praia]] (asistents)
| manageryears2 = 1989—1991
| managerclubs2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| manageryears3 = 1991—1993
| managerclubs3 = {{fb|POR}}
| manageryears4 = 1994—1996
| managerclubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting]]
| manageryears5 = 1996
| managerclubs5 = {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls|MetroStars]]
| manageryears6 = 1996—1997
| managerclubs6 = {{flaga|Japāna}} [[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]
| manageryears7 = 1998—1999
| managerclubs7 = {{fb|UAE}}
| manageryears8 = 2000—2002
| managerclubs8 = {{fb|RSA}}
| manageryears9 = 2002—2003
| managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] (asistents)
| manageryears10 = 2003—2004
| managerclubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| manageryears11 = 2004—2008
| managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] (asistents)
| manageryears12 = 2008—2010
| managerclubs12 = {{fb|POR}}
| manageryears13 = 2011—2019
| managerclubs13 = {{fb|IRN}}
| manageryears14 = 2019—2020
| managerclubs14 = {{fb|COL}}
| manageryears15 = 2021—2022
| managerclubs15 = {{fb|EGY}}
| manageryears16 = 2022
| managerclubs16 = {{fb|IRN}}
| manageryears17 = 2023
| managerclubs17 = {{fb|QAT}}
| manageryears18 = 2025—2026
| managerclubs18 = {{fb|OMA}}
| manageryears19 = 2026—pašlaik
| managerclubs19 = {{fb|GHA}}
}}
'''Karlušs Manuels Britu Leals Keirošs''' ({{val|pt|Carlos Manuel Brito Leal Queiroz}}; dzimis {{dat|1953|3|1}}) ir portugāļu [[Futbols|futbola]] treneris. Viņš ir bijis savas dzimtās [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]], kā arī [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu]], [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]], [[Irānas futbola izlase|Irānas]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un [[Kataras futbola izlase|Kataras]], [[Omānas futbola izlase|Omānas]] izlašu galvenais treneris. Pašlaik ir [[Ganas futbola izlase|Ganas izlases]] galvenais treneris.

== Karjera ==
Dzimis [[Nampula|Nampulā]], [[Portugāles Austrumāfrika|Portugāles Austrumāfrikā]] (tagad — [[Mozambika]]), futbolu spēlējis vietējā komandā ''Ferroviário'' kā [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Pēc Mozambikas neatkarības iegūšanas pārcēlies uz Portugāli.

Pirmo trenera pieredzi ieguva Portugāles klubā ''[[G.D. Estoril Praia|Estoril Praia]]'' kā asistents. 1989. gadā sāka strādāt ar Portugāles U20 izlasi, ar kuru divreiz (1989. un 1991. gadā) uzvarēja Pasaules U20 čempionātā. 1991. gadā kļuva par [[Portugāles futbola izlase]]s galveno treneri un nostrādāja šajā amatā divus gadus.

No 1994. līdz 1996. gadam bija [[Lisabonas &quot;Sporting&quot;]] galvenais treneris. 1995. gadā ar šo klubu izcīnīja [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausu]]. Karjeras turpinājumā strādāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna|Japānā]].

Pēc tam atgriezās pie nacionālo izlašu trenēšanas, strādājot ar [[AAE futbola izlase|AAE]] un [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]]. Keiroša vadībā Dienvidāfrikas izlase kvalificējās [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausam]], taču domstarpību dēļ ar vietējo federāciju neilgi pirms finālturnīra treneris amatu atstāja.

2002. gadā kļuva par ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' galvenā trenera [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] asistentu, palīdzot komandai uzvarēt 2002.—2003. gada [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezonā. Uzreiz pēc tam Spānijas futbola klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] piedāvāja kļūt par komandas galveno treneri. Sezonas sākumā uzvarēja Spānijas superkausā, bet turpinājumā neizcīnīja nevienu citu trofeju un ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' sezonu noslēdza 4. vietā. 2004. gada maijā Keirošs no amata tika atlaists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/3742779.stm |title=Real sack Queiroz |language=en |date={{dat|2004|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; Keirošs atgriezās ''Manchester United'' un turpināja darbu kā trenera asistents.

2008. gada jūlijā vēlreiz kļuva par Portugāles izlases galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-portugal-coach/queiroz-leaves-man-united-to-become-portugal-coach-idUKL1115675320080711 |title=Queiroz leaves Man United to become Portugal coach |language=en |date={{dat|2008|7|11||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=''[[Reuters]]'' |archive-date={{dat|2018|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180609125957/https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-portugal-coach/queiroz-leaves-man-united-to-become-portugal-coach-idUKL1115675320080711 }}&lt;/ref&gt; Vadīja Portugāles izlasi [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kur tā izstājās astotdaļfinālā. 2010. gada septembrī [[Portugāles Futbola federācija]] Keirošu no amata atlaida.

2011. gada aprīlī tika apstiprināts par [[Irānas futbola izlase|Irānas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/12963327 |title=Iran appoint Carlos Queiroz as national team coach |language=en |date={{dat|2011|4|4||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] Irāna neizkļuva no grupas, tomēr treneris darbu turpināja un palīdzēja kvalificēties arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] finālturnīram. Tajā izlase ieņēma trešo vietu grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausā]] ar Irānas izlasi sasniedza pusfinālu, kur viņa vadītā komanda piekāpās [[Japānas futbola izlase|Japānai]]. Pēc Āzijas kausa finālturnīra amatu atstāja.

2019. gada februārī kļuva par [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/07022019-kolumbijas_izlasi_trenes_ilggadejais_iran |title=Kolumbijas izlasi trenēs ilggadējais Irānas valstsvienības vadītājs |date={{dat|2019|2|7||bez}} |accessdate={{dat|2019|4|6||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. septembrī Keirošs tika iecelts par Ēģiptes treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rfi.fr/fr/afrique-foot/20210908-egypte-carlos-queiroz-nouveau-s%C3%A9lectionneur-des-pharaons |title=Egypte: Carlos Queiroz nouveau sélectionneur des Pharaons |date={{dat|2021|9|9||bez}} |accessdate={{dat|2021|9|9||bez}} |website=[[Radio France International]]}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 7. septembrī pirms [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] viņš otro reizi  kļuva par Irānas izlases galveno treneri un vadīja izlasi finālturnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tehrantimes.com/news/476527/Carlos-Queiroz-named-Iran-football-coach|title=Carlos Queiroz named Iran football coach|date=2022. gada 7. sept.|website=Tehran Times}}&lt;/ref&gt; 2023. gada februārī Keirošs tika iecelts par Kataras izlases galveno treneri, aizstājot [[Felikss Sančess Bass|Feliksu Sančesu]], kurš vadīja izlasi 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kas notika Katarā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64554297|title=Carlos Queiroz named as new Qatar head coach|date=2023. gada 7. febr.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

2025. gada jūlijā kļuva par [[Omānas futbola izlase|Omānas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/oman-carlos-queiroz|title=Oman appoint Queiroz as coach|date={{dat|2025|7|15||bez}}|website=fifa.com|language=en|access-date={{dat|2025|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā izlase nespēja kvalificēties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. 2026. gada martā Keirošs amatu atstāja. Tā paša gada aprīlī par jauno galveno treneri viņu izvēlējās [[Ganas futbola izlase|Gana]], lai vadītu izlasi 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-appointed-black-stars-head-coach-for-2026-fifa-world-cup|title=Carlos Queiroz appointed Black Stars head coach for 2026 FIFA World Cup|website=ghanafa.org|language=en|access-date={{dat|2026|4|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc zaudējuma sešpadsmitdaļfinālā [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijai]] ar 0:1 un izstāšanās no Pasaules kausa, Keirošs paziņoja par atkāpšanos no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/clyxx288yr6o|title=Queiroz leaves Ghana following World Cup exit|date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=bbc.com|language=en|access-date={{dat|2026|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr {{dat|2026|9|2||bez}} tika paziņots, ka viņš pagarināja savu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Carlos Queiroz Reappointed to Lead Black Stars|url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-re-appointed-to-lead-black-stars|date=2 September 2026|website=ghanafa.org|language=en|access-date={{dat|2026|9|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Ganas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keirošs, Karlušs}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]
[[Kategorija:Portugāles futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Irānas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Ēģiptes futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kataras futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Omānas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Ganas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>l6cvsf7p3btkgq8m0n8774g9i302pnm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omīds Alīshāhs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399214</id>
    <revision>
      <id>4525384</id>
      <parentid>4259081</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:31:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2600" sha1="ndaqqgo88gjaq3ofoz1htvwx7ptbl5f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Omīds Alīshāhs
| image = Omid Alishah 14000312000923637582664956450272.jpg
| caption = Omīds Alīshāhs 2021. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|10}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Sari}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Gol Gohar Sirjan F.C.|Gol Gohar Sirjan]]
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[Nassaji F.C.]]
| youthyears1 = 
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| years1 = 2009—2010
| caps1 = 16
| goals1 = 3
| clubs2 = {{flaga|Irāna}} [[Naft Tehran FC]]
| years2 = 2010—2011
| caps2 = 9
| goals2 = 1
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Rah Ahan FC]]
| years3 = 2011—2013
| caps3 = 46
| goals3 = 14
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Perspolis]]
| years4 = 2013—2026
| caps4 = 228
| goals4 = 20
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Tractorsazi FC]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 6
| goals5 = 2
| nationalteam1 = {{fb|IRN}}
| ntupdate = 
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[Gol Gohar Sirjan F.C.|Gol Gohar Sirjan]]
| years6 = 2026—
| caps6 = 2
| goals6 = 0
}}
[[Attēls:Omid Alishah.jpg|thumb|205x205px]]
'''Omīds Alīshāhs''' ({{val|fa|امید عالیشاه}}; dzimis {{dat|1992|1|10}}) ir [[Irāna|Irānas]] [[Futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Irānas futbola izlase|Irānas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Irānas Pro Līga|Irānas Pro Līgas]] kluba ''[[Gol Gohar Sirjan F.C.|Gol Gohar Sirjan]]'' sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.persianleague.com/7963-omid-alishah-joins-persepolis|title=Omid Alishah joins Persepolis - PersianLeague.Com|last=Administrator|website=www.persianleague.com|access-date=2018-06-28|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.persianleague.com/12118-omid-alishah-rejoins-persepolis|title=Omid Alishah rejoins Persepolis - PersianLeague.Com|last=User|first=Super|website=www.persianleague.com|access-date=2018-06-28|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.persianfootball.com/news/2013/06/10/omid-alishah-joins-persepolis-fc/?lang=fa|title=Omid Alishah Joins Persepolis FC|website=www.persianfootball.com|access-date=2018-06-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;

{{DEFAULTSORT:Alīshāhs, Omīds}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]</text>
      <sha1>ndaqqgo88gjaq3ofoz1htvwx7ptbl5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viņķelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402546</id>
    <revision>
      <id>4525660</id>
      <parentid>4325343</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:50:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="939" sha1="4tdoy1qhrkx39xgl7a1zpjuhcw8mzy4" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada augusts}}
'''Viņķelis''' ir [[Zemgale]]s un [[Vidzeme]]s cilmes latviešu uzvārds (aizguvums no vācu ''Winkel'' — [[leņķis]], arī ‘līkums, stūris’). Minēts [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgā]] 1858. gadā. Pēc [[1935. gada tautas skaitīšana]]s datiem visvairāk cilvēku ar šādu uzvārdu (varianti Viņķelis, Vinķelis) dzīvoja [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķī]] (22), kā arī Staicelē (11), Ādažos (6) un Līgatnē (5). Pēc Fizisko personu reģistra datiem Latvijā 2020. gadā dzīvoja 18 cilvēki ar šādu uzvārdu.&lt;ref&gt;[https://uzvardi.lv/surname/696081 Latviešu valodas aģentūra]&lt;/ref&gt;
 
== Personas ar šādu uzvārdu ==
* [[Jānis Viņķelis]], mākslinieks;
* [[Juris Viņķelis]], ārsts, politiķis;
* [[Pēteris Viņķelis]], politiķis.

== Skatīt arī ==
* [[Viņķele]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>4tdoy1qhrkx39xgl7a1zpjuhcw8mzy4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvirbulis (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>402935</id>
    <revision>
      <id>4525495</id>
      <parentid>3529308</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:07:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4525495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="611" sha1="4rrmr8leb8nqccpyxapzqedgujzzs2k" xml:space="preserve">'''Zvirbulis''' (sieviešu dzimtē [[Zvirbule]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aivars Zvirbulis]] (1952) — uzņēmējs;
* [[Armands Zvirbulis]]:
** [[Armands Zvirbulis (cīkstonis)|Armands Zvirbulis]] (1987) — cīkstonis;
** [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (1972) — režisors;
* [[Leons Zvirbulis]] (1898—1960) — latviešu izcelsmes ASV aviobūves speciālists;
* [[Mārtiņš Zvirbulis]] (1914—?) — latviešu šahists;
* [[Miks Zvirbulis]] (1937) — kinooperators.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>4rrmr8leb8nqccpyxapzqedgujzzs2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Zahārovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403445</id>
    <revision>
      <id>4525637</id>
      <parentid>3717101</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:47:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2403" sha1="dlju50stq68l8xpp6muqe1bileqckkk" xml:space="preserve">'''Aivars Zahārovs''' (dzimis {{dat|1978|11|25}} Rīgā) ir latviešu [[sporta žurnālistika|sporta žurnālists]] un [[televīzija]]s komentētājs. Pārsvarā komentē [[hokejs|hokeju]], [[futbols|futbolu]], [[bokss|boksu]]. Strādājis [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]], ''[[Go3 Sport 1|Viasat Sport Baltic]]''.

== Biogrāfija ==
Aivars Zahārovs mācījies [[Rīgas 85. pamatskola|Rīgas 85. vidusskolā]], absolvējis [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmiju]] (LPA), studējis žurnālistiku un [[sabiedriskās attiecības]] [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātē]]. Skolas laikā trenējies galda tenisā ([[Latvijas PSR]] Spartakiādes uzvarētājs, Latvijas čempionātu medaļnieks vairākās vecuma grupās) un futbolā (&quot;Daugava-Juniors&quot;).

== Televīzija ==
Pēc vidusskolas absolvēšanas 1996. gadā Zahārovs studēja LPA un uzsāka darbu [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]], kur nostrādāja līdz 2003. gadam. Vēloties darboties sporta žurnālistikā, Zahārovs sāka strādāt nacionālajā ziņu aģentūrā [[LETA]] Sporta un Ārzemju ziņu nodaļā.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/daru-to-par-ko-esmu-sapnojis/ Daru to, par ko esmu sapņojis. Saruna ar sporta žurnālistu Aivaru Zahārovu]&lt;/ref&gt; Sekoja moderatora darbs jaunizveidotajā [[TV24]] ziņu kanālā un pārcelšanās uz [[TV3 Latvija|TV3]], kur Zahārovs bija sporta ziņu redaktors un moderators. Pēc sporta ziņu bloka slēgšanas TV3 Zahārovs neilgu brīdi darbojās TV3 ziņu dienestā kā korespondents, kā arī radio ''[[StarFm]]''.

No nozīmīgākajiem sporta pasākumiem Zahārovs komentējis vairākas [[olimpiskās spēles]], desmit pasaules čempionātus hokejā (no 2008. gada līdz 2017. gadam), Pasaules Kausu un Eiropas čempionātu futbolā.
Kopš 2009. gada Zahārovs ir pastāvīgs komentētājs specializētajā sporta kanālā ''[[Go3 Sport 1|Viasat Sport Baltic]]'',&lt;ref&gt;[https://www.viasat.lv/sports/vsb_komentetaji Viasat Sport Baltic komentētāji]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kur komentē hokeja, futbola, biljarda, boksa un citas sacensības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zahārovs, Aivars}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas sporta komentētāji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta žurnālisti]]</text>
      <sha1>dlju50stq68l8xpp6muqe1bileqckkk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reinis Uzulnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404543</id>
    <revision>
      <id>4525690</id>
      <parentid>4522418</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:37:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Даматрий</username>
        <id>21977</id>
      </contributor>
      <origin>4525690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9678" sha1="nhnjrpdfoxmjkbd9lc0gn5l49tushuy" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Reinis Uzulnieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}}
| term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}}
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Uldis Augulis]]
| pēctecis = [[Uldis Augulis]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(pienākumu izpildītājs)&lt;/small&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2012—2026)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = 
* [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]]
* [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|BA Turība]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]].

Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos.

Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolā &quot;Turība&quot;]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}&lt;/ref&gt; loceklis.

=== Politiķa karjera ===

2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē.

2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}&lt;/ref&gt; un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos.

2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts.

Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā &quot;Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā&quot; {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}&lt;/ref&gt; pieņemšanu Saeimā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]&lt;/ref&gt; Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&amp;utm_medium=front&amp;utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&amp;utm_medium=front&amp;utm_campaign=replay}}&lt;/ref&gt;, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;

2026. gada 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra pie stūres alkohola reibumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata.

== Privātā dzīve ==
R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Uldis Augulis]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]]
| periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}}
| pēc = [[Uldis Augulis]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;(pienākumu izpildītājs)&lt;/small&gt;
}}
{{kastes beigas}}

{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{Siliņas Ministru kabinets}}

{{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]]</text>
      <sha1>nhnjrpdfoxmjkbd9lc0gn5l49tushuy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Remko Evenepūls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407820</id>
    <revision>
      <id>4525545</id>
      <parentid>4499846</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:16:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4525545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17589" sha1="h64ap89kch41s206o0c5zmfbo2nhcco" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Remko Evenepūls
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| vārds_orig     = ''Remco Evenepoel''
| image          = Remco Evenepoel WC 2022.jpg
| caption        = Remko Evenepūls 2022. gadā
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|25}}
| birth_place    = {{vieta|Beļģija|Shepdāla}}
| death_date     = 
| death_place    = 
| height         = 
| weight         = 
| currentteam    = {{ct|QST}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = 
| amateuryear 1  = 
| amateurteam 1  = 
| proyear 1      = 2019–2025
| proteam 1      = {{ct|QST|2019}}
| proyear 2      = 2026–
| proteam 2      = {{ct|RBH|2026}}
| majorwins      = '''[[Daudzdienu sacensības]]'''
:''[[Tour of Belgium]]'' (2019)
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Sansevastjanas klasika]] ([[2019. gada Sansevastjanas klasika|2019]], [[2022. gada Sansevastjanas klasika|2022]], [[2023. gada Sansevastjanas klasika|2023]])
:[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempions individuālajā braucienā]] (2019)
:[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem]] (2022)
:Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2022)
:Beļģijas čempionāts riteņbraukšanā (2023)
:[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] (2022, 2023)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2021)
:[[Bernoči kauss]] (2021)
| medaltemplates =
{{MedalCountry| {{BEL}} }}
{{MedalCompetition|[[Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālais brauciens]]}}&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/8067236/belgijas-ritenbraucejs-izcina-olimpisko-zeltu?utm_campaign=draugiem_zinas&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=draugiem.lv&lt;/ref&gt;
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grupas brauciens]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru grupas brauciens }}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]|Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalGold |[[2023. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Stērlinga 2023]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Cīrihe 2024]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2026. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Monreāla 2026]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Grupas brauciens}}
{{MedalBronze |[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Flandrija 2021]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalBronze |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]| Individuālais brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold | Alkmāra 2019 | Individuālais brauciens }}
{{MedalGold | Brno 2018 | Junioru grupas brauciens }}
{{MedalSilver | Trento 2021 | Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalBronze | Trento 2021 | Individuālais brauciens}}
| show-medals = yes
}}
'''Remko Evenepūls''' ({{val|nl|Remco Evenepoel}}; dzimis {{dat|2000|1|25}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|RBH}}'' komandu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://sporza.be/nl/2018/07/18/megatalent-evenepoel-wordt-vanaf-1-januari-al-prof-bij-quick-ste/|title=Evenepoel vanaf 2019 al prof bij Quick-Step: &quot;Sky kwam nog met gek bod&quot;|language=nl|trans-title=Evenepoel from 2019: pro at Quick-Step already: &quot;Sky came with crazy bid&quot;|date=18 July 2018|accessdate=2 January 2019|work=[[Sporza]]|publisher=Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Septiņkārtējs [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] pieaugušiem un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpisko spēļu]] čempions gan individuālajā braucienā, gan grupas braucienā. 2022. gadā R. Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'', bet ''[[Tour de France]]'' augstāko otro vietu izcīnīja 2026. gadā.

== Karjera ==

=== Juniora karjera ===
Remko tēvs Patriks Evenepūls arī ir bijis profesionāls riteņbraucējs.

Karjeru sportā sācis kā futbolists. Piecu gadu vecumā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubam. Vienpadsmit gadu vecumā pārgāja uz ''[[PSV Eindhoven]]'' jauniešu akadēmiju, bet četrpadsmit gadu vecumā atkal atgriezās ''Anderlecht''. Četrās spēlēs pārstāvējis Beļģijas U15 komandu, un piecās Beļģijas U16.

Pēc vairākām neveiksmēm futbolista karjerā 2017. gadā nolēma pievērsties riteņbraukšanai. 2018. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] junioriem viņš uzvarēja gan individuālajā, gan grupas braucienā. Grupas braucienā pārsvars pār otro vietu bija 9 minūtes un 44 sekundes.

Tā paša gada [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] viņš atkārtoja šos panākumus, atkal uzvarot gan individuālajā, gan grupas braucienā junioru konkurencē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/features/evenepoel-shows-true-depth-of-his-talent-with-chase-and-solo-victory/|title=Evenepoel shows true depth of his talent with chase and solo victory {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Deceuninck—Quick-Step'' ===

==== 2019 ====
Remko līdz ar 2019. gada sezonas sākumu pievienojās ''[[UCI WorldTeam]]'' komandai ''{{ct|QST}}'', izlaižot iespēju startēt U23 līmeņa sacensībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Savās pirmajās sacensībās profesionāļa statusā 19 gadu vecumā — Argentīnas daudzdienās ''[[Vuelta a San Juan]]'' — Evenepūls uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņēma 9. vietu, bet individuālā brauciena posmā ieņēma trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2019/|title=Vuelta a San Juan Internacional 2019|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-02-06|date=}}&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru kā profesionālis Evenepūls guva 2019. gada ''[[Baloise Belgium Tour]]'', kur uzvarēja vienā posmā, kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Baloise Belgium Tour: Evenepoel takes overall victory|url=http://www.cyclingnews.com/races/baloise-belgium-tour-2019/stage-5/results/|publisher=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 June 2019|date=16 June 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 3. augustā Evenepūls uzvarēja [[UCI Pasaules tūre]]s sacensībās [[2019. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]].&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2019/results/ Evenepoel wins Clasica San Sebastian]&lt;/ref&gt; Paveicot to 19 gadu un 190 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko kādas Pasaules tūres sacensības uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/|title=The future is now: 19-year-old Evenepoel solos to win Clásica San Sebastián|website=CyclingTips|access-date=2019-08-04|date=2019-08-04|language=en|archive-date=2019-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804200453/https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/}}&lt;/ref&gt; 8. augustā Evenepūls uzvarēja [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāta]] individuālajā braucienā elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08082019-psv_un_anderlecht_spelejusais_evenepuls_s|title=&quot;PSV&quot; un &quot;Anderlecht&quot; spēlējušais Evenepūls satriec konkurentus un uzvar EČ|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-10|date=2019-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. septembrī Evenepūls izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], startējot elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2019/men-elite-individual-time-trial/results/|title=Dennis defends elite men's individual time trial|last=Farr|first=Stephen|last2=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-26|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020 ====
2020. gada februārī Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a San Juan]]'' daudzdienu sacensībās Argentīnā, uzvarot arī trešā posma individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2020/stage-7/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a San Juan|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-02-04|date=|language=en}}&lt;/ref&gt; Februāra beigās Evenepūls uzvarēja arī ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās Portugālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|title=Volta ao Algarve stage 5: Remco Evenepoel tops Rohan Dennis to win TT and secure overall|website=VeloNews.com|access-date=2020-02-23|date=2020-02-23|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200225132247/https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|archivedate=2020-02-25}}&lt;/ref&gt; Atsākoties sacensībām pēc [[COVID-19 pandēmija]]s pārtraukuma, Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a Burgos]]'' daudzdienu sacensībās un to trešajā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-burgos-2020/stage-5/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a Burgos|last=August 2020|first=Alasdair Fotheringham 01|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 2020 ===
R. Evenepūls uzvarēja [[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada pasaules čempionāta]] grupas braucienā un [[2023. gada pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2023. gada pasaules čempionāta]] individuālajā braucienā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš kļuva par čempionu individuālajā braucienā, kļūdams par pirmo riteņbraucēju, kurš ir uzvarējis individuālajā braucienā katrā no trim [[Lielās tūres|Lielajām tūrēm]], pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Dažas dienas vēlāk viņš kļuva par čempionu arī grupas braucienā, kļūdams par vienīgo riteņbraucēju starp vīriešiem, kam izdevies uzvarēt šajās abās disciplīnās olimpiskajās spēlēs.

Augstus sasniegumus R. Evenpūlam izdevies uzrādīt arī Lielajās tūrēs. Viņš ir 2022. gada ''[[Vuelta a España]]'' uzvarētājs, bet ''[[Tour de France]]'' finišēja 3. vietā [[2024. gada Tour de France|2024. gadā]] un 2. vietā, piekāpjoties vien [[Tadejs Pogačars|Tadejam Pogačaram]], [[2026. gada Tour de France|2026. gadā]].

== Sasniegumi nozīmīgākajās sacensībās ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; colspan=2| Event
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Gold medal olympic.svg|15px|alt=|link=Olympic medal]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
! scope=&quot;row&quot; | Individuālais brauciens
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road time trial|9]]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road time trial|'''1''']]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | Grupas brauciens
| [[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road race|49]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road race|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Jersey rainbow.svg|20px|alt=|link=Rainbow jersey]] [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2019 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''2''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2022 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2023 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2024 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2025 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2026 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]]
| [[2019 UCI Road World Championships – Men's road race|DNF]]
| —
| [[2021 UCI Road World Championships – Men's road race|62]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2022 UCI Road World Championships – Men's road race|'''1''']]
| [[2023 UCI Road World Championships – Men's road race|25]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |[[2024 UCI Road World Championships – Men's road race|5]]
| style=&quot;background:silver;&quot;  |[[2025 UCI Road World Championships – Men's road race|2]]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:European champion jersey 2016.svg|20px]] Eiropas čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| Individuālais brauciens
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2019 European Road Championships|'''1''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 European Road Championships – Men's elite time trial|'''3''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2025 European Road Championships|'''1''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| Grupas brauciens
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2021 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2025 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:MaillotBélgica.PNG|20px]] Nacionālais čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Time Trial Championships|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |'''2'''
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |4
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Road Race Championships|Grupas brauciens]]
| 84
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| 37
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot;   |'''2'''
| —
|}

==== Daudzdienu sacensību rezultāti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|colspan=16 align=&quot;center&quot;|'''Lielās tūres kopvērtējuma rezultāti'''
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|pink}} [[Giro d'Italia]]
| —
| —
| [[2021 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| [[2023 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|yellow}} [[Tour de France]]
| —
| —
| —
| —
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2024 Tour de France|'''3''']]
| [[2025 Tour de France|DNF]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2026 Tour de France|'''2''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|red}} [[Vuelta a España]]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:red;&quot;   |{{font colour|white|'''1'''|link=2022 Vuelta a España}}
| [[2023 Vuelta a España|12]]
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}

{{DEFAULTSORT:Evenpūls, Remko}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Vuelta a España kopvērtējuma uzvarētāji]]</text>
      <sha1>h64ap89kch41s206o0c5zmfbo2nhcco</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525546</id>
      <parentid>4525545</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:17:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Daudzdienu sacensību rezultāti */</comment>
      <origin>4525546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17595" sha1="e410u9t2sfwmnvm2lcsj1zrq1f3xumy" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Remko Evenepūls
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| vārds_orig     = ''Remco Evenepoel''
| image          = Remco Evenepoel WC 2022.jpg
| caption        = Remko Evenepūls 2022. gadā
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|25}}
| birth_place    = {{vieta|Beļģija|Shepdāla}}
| death_date     = 
| death_place    = 
| height         = 
| weight         = 
| currentteam    = {{ct|QST}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = 
| amateuryear 1  = 
| amateurteam 1  = 
| proyear 1      = 2019–2025
| proteam 1      = {{ct|QST|2019}}
| proyear 2      = 2026–
| proteam 2      = {{ct|RBH|2026}}
| majorwins      = '''[[Daudzdienu sacensības]]'''
:''[[Tour of Belgium]]'' (2019)
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Sansevastjanas klasika]] ([[2019. gada Sansevastjanas klasika|2019]], [[2022. gada Sansevastjanas klasika|2022]], [[2023. gada Sansevastjanas klasika|2023]])
:[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempions individuālajā braucienā]] (2019)
:[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem]] (2022)
:Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2022)
:Beļģijas čempionāts riteņbraukšanā (2023)
:[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] (2022, 2023)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2021)
:[[Bernoči kauss]] (2021)
| medaltemplates =
{{MedalCountry| {{BEL}} }}
{{MedalCompetition|[[Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālais brauciens]]}}&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/8067236/belgijas-ritenbraucejs-izcina-olimpisko-zeltu?utm_campaign=draugiem_zinas&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=draugiem.lv&lt;/ref&gt;
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grupas brauciens]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru grupas brauciens }}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]|Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalGold |[[2023. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Stērlinga 2023]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Cīrihe 2024]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2026. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Monreāla 2026]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Grupas brauciens}}
{{MedalBronze |[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Flandrija 2021]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalBronze |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]| Individuālais brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold | Alkmāra 2019 | Individuālais brauciens }}
{{MedalGold | Brno 2018 | Junioru grupas brauciens }}
{{MedalSilver | Trento 2021 | Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalBronze | Trento 2021 | Individuālais brauciens}}
| show-medals = yes
}}
'''Remko Evenepūls''' ({{val|nl|Remco Evenepoel}}; dzimis {{dat|2000|1|25}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|RBH}}'' komandu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://sporza.be/nl/2018/07/18/megatalent-evenepoel-wordt-vanaf-1-januari-al-prof-bij-quick-ste/|title=Evenepoel vanaf 2019 al prof bij Quick-Step: &quot;Sky kwam nog met gek bod&quot;|language=nl|trans-title=Evenepoel from 2019: pro at Quick-Step already: &quot;Sky came with crazy bid&quot;|date=18 July 2018|accessdate=2 January 2019|work=[[Sporza]]|publisher=Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Septiņkārtējs [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] pieaugušiem un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpisko spēļu]] čempions gan individuālajā braucienā, gan grupas braucienā. 2022. gadā R. Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'', bet ''[[Tour de France]]'' augstāko otro vietu izcīnīja 2026. gadā.

== Karjera ==

=== Juniora karjera ===
Remko tēvs Patriks Evenepūls arī ir bijis profesionāls riteņbraucējs.

Karjeru sportā sācis kā futbolists. Piecu gadu vecumā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubam. Vienpadsmit gadu vecumā pārgāja uz ''[[PSV Eindhoven]]'' jauniešu akadēmiju, bet četrpadsmit gadu vecumā atkal atgriezās ''Anderlecht''. Četrās spēlēs pārstāvējis Beļģijas U15 komandu, un piecās Beļģijas U16.

Pēc vairākām neveiksmēm futbolista karjerā 2017. gadā nolēma pievērsties riteņbraukšanai. 2018. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] junioriem viņš uzvarēja gan individuālajā, gan grupas braucienā. Grupas braucienā pārsvars pār otro vietu bija 9 minūtes un 44 sekundes.

Tā paša gada [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] viņš atkārtoja šos panākumus, atkal uzvarot gan individuālajā, gan grupas braucienā junioru konkurencē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/features/evenepoel-shows-true-depth-of-his-talent-with-chase-and-solo-victory/|title=Evenepoel shows true depth of his talent with chase and solo victory {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Deceuninck—Quick-Step'' ===

==== 2019 ====
Remko līdz ar 2019. gada sezonas sākumu pievienojās ''[[UCI WorldTeam]]'' komandai ''{{ct|QST}}'', izlaižot iespēju startēt U23 līmeņa sacensībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Savās pirmajās sacensībās profesionāļa statusā 19 gadu vecumā — Argentīnas daudzdienās ''[[Vuelta a San Juan]]'' — Evenepūls uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņēma 9. vietu, bet individuālā brauciena posmā ieņēma trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2019/|title=Vuelta a San Juan Internacional 2019|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-02-06|date=}}&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru kā profesionālis Evenepūls guva 2019. gada ''[[Baloise Belgium Tour]]'', kur uzvarēja vienā posmā, kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Baloise Belgium Tour: Evenepoel takes overall victory|url=http://www.cyclingnews.com/races/baloise-belgium-tour-2019/stage-5/results/|publisher=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 June 2019|date=16 June 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 3. augustā Evenepūls uzvarēja [[UCI Pasaules tūre]]s sacensībās [[2019. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]].&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2019/results/ Evenepoel wins Clasica San Sebastian]&lt;/ref&gt; Paveicot to 19 gadu un 190 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko kādas Pasaules tūres sacensības uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/|title=The future is now: 19-year-old Evenepoel solos to win Clásica San Sebastián|website=CyclingTips|access-date=2019-08-04|date=2019-08-04|language=en|archive-date=2019-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804200453/https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/}}&lt;/ref&gt; 8. augustā Evenepūls uzvarēja [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāta]] individuālajā braucienā elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08082019-psv_un_anderlecht_spelejusais_evenepuls_s|title=&quot;PSV&quot; un &quot;Anderlecht&quot; spēlējušais Evenepūls satriec konkurentus un uzvar EČ|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-10|date=2019-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. septembrī Evenepūls izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], startējot elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2019/men-elite-individual-time-trial/results/|title=Dennis defends elite men's individual time trial|last=Farr|first=Stephen|last2=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-26|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020 ====
2020. gada februārī Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a San Juan]]'' daudzdienu sacensībās Argentīnā, uzvarot arī trešā posma individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2020/stage-7/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a San Juan|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-02-04|date=|language=en}}&lt;/ref&gt; Februāra beigās Evenepūls uzvarēja arī ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās Portugālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|title=Volta ao Algarve stage 5: Remco Evenepoel tops Rohan Dennis to win TT and secure overall|website=VeloNews.com|access-date=2020-02-23|date=2020-02-23|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200225132247/https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|archivedate=2020-02-25}}&lt;/ref&gt; Atsākoties sacensībām pēc [[COVID-19 pandēmija]]s pārtraukuma, Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a Burgos]]'' daudzdienu sacensībās un to trešajā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-burgos-2020/stage-5/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a Burgos|last=August 2020|first=Alasdair Fotheringham 01|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 2020 ===
R. Evenepūls uzvarēja [[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada pasaules čempionāta]] grupas braucienā un [[2023. gada pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2023. gada pasaules čempionāta]] individuālajā braucienā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš kļuva par čempionu individuālajā braucienā, kļūdams par pirmo riteņbraucēju, kurš ir uzvarējis individuālajā braucienā katrā no trim [[Lielās tūres|Lielajām tūrēm]], pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Dažas dienas vēlāk viņš kļuva par čempionu arī grupas braucienā, kļūdams par vienīgo riteņbraucēju starp vīriešiem, kam izdevies uzvarēt šajās abās disciplīnās olimpiskajās spēlēs.

Augstus sasniegumus R. Evenpūlam izdevies uzrādīt arī Lielajās tūrēs. Viņš ir 2022. gada ''[[Vuelta a España]]'' uzvarētājs, bet ''[[Tour de France]]'' finišēja 3. vietā [[2024. gada Tour de France|2024. gadā]] un 2. vietā, piekāpjoties vien [[Tadejs Pogačars|Tadejam Pogačaram]], [[2026. gada Tour de France|2026. gadā]].

== Sasniegumi nozīmīgākajās sacensībās ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; colspan=2| Event
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Gold medal olympic.svg|15px|alt=|link=Olympic medal]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
! scope=&quot;row&quot; | Individuālais brauciens
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road time trial|9]]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road time trial|'''1''']]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | Grupas brauciens
| [[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road race|49]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road race|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Jersey rainbow.svg|20px|alt=|link=Rainbow jersey]] [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2019 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''2''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2022 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2023 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2024 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2025 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2026 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]]
| [[2019 UCI Road World Championships – Men's road race|DNF]]
| —
| [[2021 UCI Road World Championships – Men's road race|62]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2022 UCI Road World Championships – Men's road race|'''1''']]
| [[2023 UCI Road World Championships – Men's road race|25]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |[[2024 UCI Road World Championships – Men's road race|5]]
| style=&quot;background:silver;&quot;  |[[2025 UCI Road World Championships – Men's road race|2]]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:European champion jersey 2016.svg|20px]] Eiropas čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| Individuālais brauciens
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2019 European Road Championships|'''1''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 European Road Championships – Men's elite time trial|'''3''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2025 European Road Championships|'''1''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| Grupas brauciens
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2021 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2025 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:MaillotBélgica.PNG|20px]] Nacionālais čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Time Trial Championships|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |'''2'''
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |4
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Road Race Championships|Grupas brauciens]]
| 84
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| 37
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot;   |'''2'''
| —
|}

==== Daudzdienu sacensību rezultāti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|colspan=16 align=&quot;center&quot;|'''Lielās tūres kopvērtējuma rezultāti'''
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|pink}} [[Giro d'Italia]]
| —
| —
| [[2021 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| [[2023 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|yellow}} [[Tour de France]]
| —
| —
| —
| —
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2024 Tour de France|'''3''']]
| [[2025 Tour de France|DNF]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2026 Tour de France|'''2''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|red}} [[Vuelta a España]]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:red;&quot;   |{{font colour|white|'''1'''|link=2022 Vuelta a España}}
| [[2023 Vuelta a España|12]]
| —
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}

{{DEFAULTSORT:Evenpūls, Remko}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Vuelta a España kopvērtējuma uzvarētāji]]</text>
      <sha1>e410u9t2sfwmnvm2lcsj1zrq1f3xumy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525550</id>
      <parentid>4525546</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17597" sha1="290myu5b49i1fisqrv9soo66mn7ogjw" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Remko Evenepūls
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| vārds_orig     = ''Remco Evenepoel''
| image          = Remco Evenepoel WC 2022.jpg
| caption        = Remko Evenepūls 2022. gadā
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|25}}
| birth_place    = {{vieta|Beļģija|Shepdāla}}
| death_date     = 
| death_place    = 
| height         = 
| weight         = 
| currentteam    = {{ct|QST}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = 
| amateuryear 1  = 
| amateurteam 1  = 
| proyear 1      = 2019–2025
| proteam 1      = {{ct|QST|2019}}
| proyear 2      = 2026–
| proteam 2      = {{ct|RBH|2026}}
| majorwins      = '''[[Daudzdienu sacensības]]'''
:''[[Tour of Belgium]]'' (2019)
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Sansevastjanas klasika]] ([[2019. gada Sansevastjanas klasika|2019]], [[2022. gada Sansevastjanas klasika|2022]], [[2023. gada Sansevastjanas klasika|2023]])
:[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempions individuālajā braucienā]] (2019)
:[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem]] (2022)
:Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2022)
:Beļģijas čempionāts riteņbraukšanā (2023)
:[[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] (2022, 2023)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2021)
:[[Bernoči kauss]] (2021)
| medaltemplates =
{{MedalCountry| {{BEL}} }}
{{MedalCompetition|[[Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālais brauciens]]}}&lt;ref&gt;https://www.apollo.lv/8067236/belgijas-ritenbraucejs-izcina-olimpisko-zeltu?utm_campaign=draugiem_zinas&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=draugiem.lv&lt;/ref&gt;
{{MedalGold |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grupas brauciens]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru grupas brauciens }}
{{MedalGold |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Junioru individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]|Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalGold |[[2023. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Stērlinga 2023]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2024. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Cīrihe 2024]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalGold |[[2026. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Monreāla 2026]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalSilver |[[2025. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Kigali 2025]]|Grupas brauciens}}
{{MedalBronze |[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Flandrija 2021]]|Individuālais brauciens}}
{{MedalBronze |[[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Vollonona 2022]]| Individuālais brauciens}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold | Alkmāra 2019 | Individuālais brauciens }}
{{MedalGold | Brno 2018 | Junioru grupas brauciens }}
{{MedalSilver | Trento 2021 | Grupas brauciens vīriešiem}}
{{MedalBronze | Trento 2021 | Individuālais brauciens}}
| show-medals = yes
}}
'''Remko Evenepūls''' ({{val|nl|Remco Evenepoel}}; dzimis {{dat|2000|1|25}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''{{ct|RBH}}'' komandu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://sporza.be/nl/2018/07/18/megatalent-evenepoel-wordt-vanaf-1-januari-al-prof-bij-quick-ste/|title=Evenepoel vanaf 2019 al prof bij Quick-Step: &quot;Sky kwam nog met gek bod&quot;|language=nl|trans-title=Evenepoel from 2019: pro at Quick-Step already: &quot;Sky came with crazy bid&quot;|date=18 July 2018|accessdate=2 January 2019|work=[[Sporza]]|publisher=Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Septiņkārtējs [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempions]] pieaugušajiem un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpisko spēļu]] čempions gan individuālajā braucienā, gan grupas braucienā. 2022. gadā R. Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'', bet ''[[Tour de France]]'' augstāko otro vietu izcīnīja 2026. gadā.

== Karjera ==

=== Juniora karjera ===
Remko tēvs Patriks Evenepūls arī ir bijis profesionāls riteņbraucējs.

Karjeru sportā sācis kā futbolists. Piecu gadu vecumā pievienojās ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubam. Vienpadsmit gadu vecumā pārgāja uz ''[[PSV Eindhoven]]'' jauniešu akadēmiju, bet četrpadsmit gadu vecumā atkal atgriezās ''Anderlecht''. Četrās spēlēs pārstāvējis Beļģijas U15 komandu, un piecās Beļģijas U16.

Pēc vairākām neveiksmēm futbolista karjerā 2017. gadā nolēma pievērsties riteņbraukšanai. 2018. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] junioriem viņš uzvarēja gan individuālajā, gan grupas braucienā. Grupas braucienā pārsvars pār otro vietu bija 9 minūtes un 44 sekundes.

Tā paša gada [[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] viņš atkārtoja šos panākumus, atkal uzvarot gan individuālajā, gan grupas braucienā junioru konkurencē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/features/evenepoel-shows-true-depth-of-his-talent-with-chase-and-solo-victory/|title=Evenepoel shows true depth of his talent with chase and solo victory {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== ''Deceuninck—Quick-Step'' ===

==== 2019 ====
Remko līdz ar 2019. gada sezonas sākumu pievienojās ''[[UCI WorldTeam]]'' komandai ''{{ct|QST}}'', izlaižot iespēju startēt U23 līmeņa sacensībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Savās pirmajās sacensībās profesionāļa statusā 19 gadu vecumā — Argentīnas daudzdienās ''[[Vuelta a San Juan]]'' — Evenepūls uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā, kopvērtējumā ieņēma 9. vietu, bet individuālā brauciena posmā ieņēma trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2019/|title=Vuelta a San Juan Internacional 2019|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-02-06|date=}}&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru kā profesionālis Evenepūls guva 2019. gada ''[[Baloise Belgium Tour]]'', kur uzvarēja vienā posmā, kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Baloise Belgium Tour: Evenepoel takes overall victory|url=http://www.cyclingnews.com/races/baloise-belgium-tour-2019/stage-5/results/|publisher=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=29 June 2019|date=16 June 2019}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 3. augustā Evenepūls uzvarēja [[UCI Pasaules tūre]]s sacensībās [[2019. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasika]].&lt;ref&gt;[http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2019/results/ Evenepoel wins Clasica San Sebastian]&lt;/ref&gt; Paveicot to 19 gadu un 190 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko kādas Pasaules tūres sacensības uzvarētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/|title=The future is now: 19-year-old Evenepoel solos to win Clásica San Sebastián|website=CyclingTips|access-date=2019-08-04|date=2019-08-04|language=en|archive-date=2019-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190804200453/https://cyclingtips.com/2019/08/the-future-is-now-19-year-old-evenepoel-solos-to-win-clasica-san-sebastian/}}&lt;/ref&gt; 8. augustā Evenepūls uzvarēja [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāta]] individuālajā braucienā elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08082019-psv_un_anderlecht_spelejusais_evenepuls_s|title=&quot;PSV&quot; un &quot;Anderlecht&quot; spēlējušais Evenepūls satriec konkurentus un uzvar EČ|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-10|date=2019-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. septembrī Evenepūls izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], startējot elites grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2019/men-elite-individual-time-trial/results/|title=Dennis defends elite men's individual time trial|last=Farr|first=Stephen|last2=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-26|date=|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020 ====
2020. gada februārī Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a San Juan]]'' daudzdienu sacensībās Argentīnā, uzvarot arī trešā posma individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-san-juan-internacional-2020/stage-7/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a San Juan|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-02-04|date=|language=en}}&lt;/ref&gt; Februāra beigās Evenepūls uzvarēja arī ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās Portugālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|title=Volta ao Algarve stage 5: Remco Evenepoel tops Rohan Dennis to win TT and secure overall|website=VeloNews.com|access-date=2020-02-23|date=2020-02-23|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200225132247/https://www.velonews.com/2020/02/race-report/volta-ao-algarve-stage-5-remco-evenepoel-tops-rohan-dennis-to-win-tt-and-secure-overall_505360|archivedate=2020-02-25}}&lt;/ref&gt; Atsākoties sacensībām pēc [[COVID-19 pandēmija]]s pārtraukuma, Evenepūls uzvarēja ''[[Vuelta a Burgos]]'' daudzdienu sacensībās un to trešajā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-burgos-2020/stage-5/results/|title=Remco Evenepoel wins Vuelta a Burgos|last=August 2020|first=Alasdair Fotheringham 01|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 2020 ===
R. Evenepūls uzvarēja [[2022. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2022. gada pasaules čempionāta]] grupas braucienā un [[2023. gada pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2023. gada pasaules čempionāta]] individuālajā braucienā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš kļuva par čempionu individuālajā braucienā, kļūdams par pirmo riteņbraucēju, kurš ir uzvarējis individuālajā braucienā katrā no trim [[Lielās tūres|Lielajām tūrēm]], pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Dažas dienas vēlāk viņš kļuva par čempionu arī grupas braucienā, kļūdams par vienīgo riteņbraucēju starp vīriešiem, kam izdevies uzvarēt šajās abās disciplīnās olimpiskajās spēlēs.

Augstus sasniegumus R. Evenpūlam izdevies uzrādīt arī Lielajās tūrēs. Viņš ir 2022. gada ''[[Vuelta a España]]'' uzvarētājs, bet ''[[Tour de France]]'' finišēja 3. vietā [[2024. gada Tour de France|2024. gadā]] un 2. vietā, piekāpjoties vien [[Tadejs Pogačars|Tadejam Pogačaram]], [[2026. gada Tour de France|2026. gadā]].

== Sasniegumi nozīmīgākajās sacensībās ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; colspan=2| Event
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Gold medal olympic.svg|15px|alt=|link=Olympic medal]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
! scope=&quot;row&quot; | Individuālais brauciens
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road time trial|9]]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road time trial|'''1''']]
| style=&quot;color:#4d4d4d;&quot; rowspan=2 colspan=2|Nenotika
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | Grupas brauciens
| [[Cycling at the 2020 Summer Olympics – Men's road race|49]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[Cycling at the 2024 Summer Olympics – Men's road race|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:Jersey rainbow.svg|20px|alt=|link=Rainbow jersey]] [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2019 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''2''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2022 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''3''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2023 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2024 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2025 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
| style=&quot;background:gold;&quot;|[[2026 UCI Road World Championships – Men's time trial|'''1''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]]
| [[2019 UCI Road World Championships – Men's road race|DNF]]
| —
| [[2021 UCI Road World Championships – Men's road race|62]]
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2022 UCI Road World Championships – Men's road race|'''1''']]
| [[2023 UCI Road World Championships – Men's road race|25]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |[[2024 UCI Road World Championships – Men's road race|5]]
| style=&quot;background:silver;&quot;  |[[2025 UCI Road World Championships – Men's road race|2]]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:European champion jersey 2016.svg|20px]] Eiropas čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| Individuālais brauciens
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2019 European Road Championships|'''1''']]
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|[[2021 European Road Championships – Men's elite time trial|'''3''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |[[2025 European Road Championships|'''1''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| Grupas brauciens
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2021 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |[[2025 European Road Championships – Men's elite road race|'''2''']]
|
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; rowspan=2| [[Attēls:MaillotBélgica.PNG|20px]] Nacionālais čempionāts
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Time Trial Championships|Individuālais brauciens]]
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot; |'''2'''
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |4
| —
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot;| [[Belgian National Road Race Championships|Grupas brauciens]]
| 84
| —
| style=&quot;background:#C9AE5D;&quot;|'''3'''
| 37
| style=&quot;background:gold;&quot;   |'''1'''
| —
| style=&quot;background:silver;&quot;   |'''2'''
| —
|}

==== Daudzdienu sacensību rezultāti ====
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|colspan=16 align=&quot;center&quot;|'''Lielās tūres kopvērtējuma rezultāti'''
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
! scope=&quot;col&quot; | 2023
! scope=&quot;col&quot; | 2024
! scope=&quot;col&quot; | 2025
! scope=&quot;col&quot; | 2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|pink}} [[Giro d'Italia]]
| —
| —
| [[2021 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| [[2023 Giro d'Italia|DNF]]
| —
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|yellow}} [[Tour de France]]
| —
| —
| —
| —
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2024 Tour de France|'''3''']]
| [[2025 Tour de France|DNF]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;   |[[2026 Tour de France|'''2''']]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | {{cjersey|red}} [[Vuelta a España]]
| —
| —
| —
| style=&quot;background:red;&quot;   |{{font colour|white|'''1'''|link=2022 Vuelta a España}}
| [[2023 Vuelta a España|12]]
| —
| —
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}

{{DEFAULTSORT:Evenpūls, Remko}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Beļģijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Vuelta a España kopvērtējuma uzvarētāji]]</text>
      <sha1>290myu5b49i1fisqrv9soo66mn7ogjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4525544</id>
      <parentid>4525213</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4525544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="643" sha1="iouna02leqybat9rkny3usnc0ihfkwl" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-09-21 18:01:09{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Ēvalds Ribulis|t|h|d}} || 2026-09-15 14:27:57 || 6 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts|due=15|due_date=30.09.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts || 15 (30.09.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>iouna02leqybat9rkny3usnc0ihfkwl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā infrastruktūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415198</id>
    <revision>
      <id>4525674</id>
      <parentid>4473071</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:05:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>pilnībā pārrakstīts raksts......</comment>
      <origin>4525674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13657" sha1="hib9q3b6fa258e8x67zhe5p3h4ddu2s" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada decembris}}
[[Attēls:Meridian Hill Bioswale.jpg|thumb|Apkārtnes ūdens notece ieplūst blakus esošajā biodrenāžā]]
'''Zaļā infrastruktūra''' jeb '''zili zaļā infrastruktūra''' attiecas uz tīklu, kas nodrošina &quot;sastāvdaļas&quot; pilsētu un klimatisko problēmu risināšanai, veidojot kopā ar dabu.&lt;ref name=&quot;Urban green-blue grids&quot;&gt;Hiltrud Pötz &amp; Pierre Bleuze (2011). Urban green-blue grids for sustainable and dynamic cities. Delft: Coop for life. {{ISBN|978-90-818804-0-4}}.&lt;/ref&gt; Šīs pieejas galvenās sastāvdaļas ir [[lietus]] ūdens apsaimniekošana, [[klimats|klimata]] pielāgošanās, [[pārkaršana|karstuma stresa]] mazināšana, [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] palielināšana, [[pārtikas rūpniecība]], labāka [[gaisa piesārņojums|gaisa kvalitāte]], [[zaļā enerģija|ilgtspējīga enerģijas]] ražošana, tīrs ūdens un veselīga [[augsne]], kā arī vairāk uz cilvēku orientētas funkcijas, piemēram, [[dzīves kvalitāte]]s uzlabošana, pateicoties [[rekreācija|atpūtai]] un [[ēna]]s un patvēruma nodrošināšana [[pilsēta|pilsētās]] un ap tām.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Chiesura |first1=Anna |title=The role of urban parks for the sustainable city |journal=Landscape and Urban Planning |date=2004 |volume=68 |issue=1 |pages=129–138 |doi=10.1016/j.landurbplan.2003.08.003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ictsd.org/bridges-news/bridges-africa/news/sustainable-trade-infrastructure-in-africa-a-key-element-for-growth|title=Sustainable trade infrastructure in Africa: A key element for growth and prosperity?|publisher=International Centre for Trade and Sustainable Development}}&lt;/ref&gt; Zaļā infrastruktūra kalpo arī kā ekoloģisks ietvars apkārtnes sociālajai, ekonomiskajai un vides veselībai.&lt;ref name=&quot;issuu.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/utkmedia/docs/nachhaltigesinvestment_2016/65?e=1307954/30767650|title=Nachhaltigesinvestment 2016|access-date=2022-03-19|archive-date=2017-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20170123040322/https://issuu.com/utkmedia/docs/nachhaltigesinvestment_2016/65?e=1307954%2F30767650}}&lt;/ref&gt; Pavisam nesen zinātnieki un aktīvisti ir aicinājuši veidot zaļo infrastruktūru, kas veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzību, nevis pastiprina jau esošās struktūras, kurās ir nevienlīdzīga piekļuve dabas pakalpojumiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Staddon |first1=Chad |last2=Ward |first2=Sarah |last3=De Vito |first3=Laura |last4=Zuniga-Teran |first4=Adriana |last5=Gerlak |first5=Andrea K. |last6=Schoeman |first6=Yolandi |last7=Hart |first7=Aimee |last8=Booth |first8=Giles |title=Contributions of green infrastructure to enhancing urban resilience |journal=Environment Systems and Decisions |date=September 2018 |volume=38 |issue=3 |pages=330–338 |doi=10.1007/s10669-018-9702-9|s2cid=62800263}}&lt;/ref&gt;

Zaļā infrastruktūra tiek uzskatīta par daļu no &quot;ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras&quot; apakškopas, kas ir definēta tādos standartos kā ''SuRe'' (''The Standard for Sustainable and Resilient Infrastructure'') — Ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras standarts. Tomēr zaļā infrastruktūra var nozīmēt arī &quot;zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūru&quot;, piemēram, [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgās enerģijas]] infrastruktūru un [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas (piemēram, zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūra).&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |doi=10.1787/5k3xr8k6jb0n-en |title=Institutional Investors and Green Infrastructure Investments |series=OECD Working Papers on Finance, Insurance and Private Pensions |year=2013}}&lt;/ref&gt; Zilzaļā infrastruktūra var būt arī &quot;ilgtspējīgu drenāžas sistēmu&quot; vai &quot;ilgtspējīgu pilsētu drenāžas sistēmu&quot; (''Sustainable drainage system'' (''SuDS'' vai ''SUDS'')) sastāvdaļa, kas paredzētas ūdens daudzuma un kvalitātes pārvaldībai, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību un ērtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ciria.org/Memberships/The_SuDs_Manual_C753_Chapters.aspx|title=The SuDS Manual|last=Woods-Ballard|display-authors=et al|date=2015|website=www.ciria.org|access-date=2018-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402181344/https://www.ciria.org/Memberships/The_SuDs_Manual_C753_Chapters.aspx|archive-date=2019-04-02}}&lt;/ref&gt;

== Zaļā infrastruktūra ==
[[Attēls:2012-12-04 Stormwater Bio-Treatment Area.jpg|thumb|Noteces bioloģiskās attīrīšanas zonas piemērs]]
[[daba|Dabu]] var izmantot, lai sniegtu kopienām svarīgus pakalpojumus, aizsargājot tās pret [[plūdi]]em vai pārmērīgu karstumu, vai palīdzot uzlabot [[gaisa piesārņojums|gaisa]], augsnes un [[ūdens kvalitāte|ūdens kvalitāti]]. Kad cilvēki izmanto dabu kā infrastruktūras sistēmu, to sauc par &quot;zaļo infrastruktūru&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Benedict, Mark A. &amp; McMahon, Edward T. (2006). Green Infrastructure: linking landscapes and communities&lt;/ref&gt; Daudzi šādi centieni par paraugu izmanto [[prērija]]s, kur absorbējoša augsne novērš noteci un [[augājs]] filtrē piesārņojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Ladapo |first1=Adeyinka |title=Where Your Water Comes From—And Why You Should Care |url=https://www.fieldmuseum.org/blog/where-your-water-comes-and-why-you-should-care |publisher=Field Museum of Natural History |access-date=26 November 2021 |date=January 6, 2020}}&lt;/ref&gt; Zaļā infrastruktūra pastāv visos mērogos. Visbiežāk tā tiek saistīta ar zaļajām [[lietus]] ūdens apsaimniekošanas sistēmām, kas ir viedas un rentablas.&lt;ref name=&quot;cnt.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnt.org/repository/gi-values-guide.pdf|title=The Value of Green Infrastructure: A Guide to Recognizing Its Economic, Environmental and Social Benefits|date=21 January 2011|publisher=Center for Neighborhood Technology|location=Chicago, IL}}&lt;/ref&gt; Tomēr zaļā infrastruktūra darbojas kā papildinoša sastāvdaļa citiem saistītiem jēdzieniem un galu galā nodrošina [[ekoloģija|ekoloģisku]] ietvaru apkārtējās vides sociālajai, ekonomiskajai un vides veselībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sprawlwatch.org/greeninfrastructure.pdf |title=Green Infrastructure: Smart Conservation for the 21st Century |work=Sprawl Watch Clearinghouse Monograph Series |access-date=August 30, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Gunawardena |first1=K. R. |last2=Wells |first2=M. J. |last3=Kershaw |first3=T. |date=2017-04-15 |title=Utilising green and bluespace to mitigate urban heat island intensity |journal=Science of the Total Environment |volume=584-585 |pages=1040–1055 |doi=10.1016/j.scitotenv.2017.01.158 |pmid=28161043 |issn=0048-9697}}&lt;/ref&gt;

== Zilā infrastruktūra ==
Zilā infrastruktūra attiecas uz pilsētu infrastruktūru, kas saistīta ar ūdeni. Zilā infrastruktūra pilsētvidē parasti tiek saistīta ar zaļo infrastruktūru, un, aplūkojot to kopā, to sauc par &quot;zili zaļo infrastruktūru&quot;. [[Upe]]s, [[strauts|strauti]], [[dīķis|dīķi]] un [[ezers|ezeri]] var pastāvēt kā dabiskas iezīmes pilsētās vai arī tikt pievienoti pilsētvidei kā tās dizaina aspekts. Piekrastes pilsētu attīstības projekti var izmantot arī jau esošās piekrastes iezīmes, kas īpaši izmantotas to dizainā. [[Osta]]s, [[krastmala]]s, [[mols (hidrotehniskā būve)|moli]] un citi pilsētvides paplašinājumi bieži tiek pievienoti, lai izmantotu ar [[jūra]]s vidi saistītos ieguvumus. Zilā infrastruktūra var atbalstīt unikālu ūdens bioloģisko daudzveidību pilsētu teritorijās, tostarp ūdens [[kukaiņi|kukaiņus]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Liao |first1=W. |last2=Venn |first2=S. |last3=Niemelä |first3=J. |title=Environmental determinants of diving beetle assemblages (Coleoptera: Dytiscidae) in an urban landscape |journal=Biodiversity and Conservation |year=2020 |volume=29 |issue=7 |pages=2343–2359 |doi=10.1007/s10531-020-01977-9}}&lt;/ref&gt; [[abinieki|abiniekus]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hamer |first1=A.J. |last2=Parris |first2=K.M. |title=Local and landscape determinants of amphibian communities in urban ponds |journal=Ecological Applications |year=2011 |volume=21 |issue=2 |pages=378–390 |doi=10.1890/10-0390.1 |pmid=21563570}}&lt;/ref&gt; un [[ūdensputni|ūdensputnus]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Murray |first1=C.G. |last2=Loyn |first2=R.H. |last3=Hepworth |first3=G. |last4=Hamilton |first4=A.J. |title=Waterbird use of artificial wetlands in an Australian urban landscape |journal= Hydrobiologia |year=2013 |volume=71 6|issue=1 |pages=131–146 |doi=10.1007/s10750-013-1558-x hdl=11343/282542 |s2cid=15262570}}&lt;/ref&gt; Piekļuve zilajām zonām pilsētvidē var sniegt ievērojamu papildu labumu iedzīvotāju [[veselība]]i un [[labklājība]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bluehealth2020.eu/ |title=BlueHealth |website=BlueHealth |access-date=13 September 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name = grellier2017&gt;{{publikācijas atsauce |last1= Grellier |first1=James |last2=White |first2=Mathew P |last3=Albin |first3=Maria |last4=Bell |first4=Simon |last5=Elliott |first5=Lewis R |last6=Gascón |first6=Mireia |last7=Gualdi |first7=Silvio |last8=Mancini |first8=Laura |last9=Nieuwenhuijsen |first9=Mark J |last10=Sarigiannis |first10=Dennis A |last11= van den Bosch |first11=Matilda |last12=Wolf |first12=Tanja |last13=Wuijts |first13=Susanne |last14=Fleming |first14=Lora E |date=2017 |title=BlueHealth: a study programme protocol for mapping and quantifying the potential benefits to public health and well-being from Europe's blue spaces |journal=BMJ Open |volume=7 |issue=6 |article-number= e016188|doi= 10.1136/bmjopen-2017-016188|doi-access= free|pmid= 28615276|pmc= 5726080}}&lt;/ref&gt; Pieejama zilā infrastruktūra pilsētu teritorijās tiek saukta arī par [[zilā zona|zilajām zonām]].

== Terminoloģija ==
Idejas par zaļajām pilsētvides struktūrām aizsākās 1870. gados ar [[pilsētvides dārzniecība]]s un dārziņu konceptiem.&lt;ref name=&quot;Urban green-blue grids&quot; /&gt; Alternatīva terminoloģija ietver lietus ūdens labākās apsaimniekošanas praksi un [[avots|avotu]] kontroli.

Zaļā infrastruktūra ir jēdziens, kas uzsver dabiskās vides nozīmi lēmumos par zemes izmantošanas plānošanu.&lt;ref&gt;The Conservation Fund, Arlington, VA. [http://www.greeninfrastructure.net/ &quot;Green Infrastructure.&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130117104810/http://www.greeninfrastructure.net/ |date=2013-01-17 }} Accessed 2009-10-06.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Maryland Department of Natural Resources, Annapolis, MD. [http://www.dnr.state.md.us/greenways/gi/gidoc/gidoc.html ''Maryland's Green Infrastructure Assessment: A Comprehensive Strategy for Land Conservation and Restoration.''] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080309184735/http://www.dnr.state.md.us/greenways/gi/gidoc/gidoc.html |date=2008-03-09 }} May 2003.&lt;/ref&gt; Tomēr šim terminam nav plaši atzītas definīcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Dige |first=Gorm |title=Green infrastructure and territorial cohesion |url=http://www.eea.europa.eu/publications/green-infrastructure-and-territorial-cohesion |date=2011-12-19 |publisher=European Environment Agency |location=Copenhagen |isbn=978-92-9213-242-2 |doi=10.2800/88266 |id=EEA Technical report No. 18/2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csc.noaa.gov/magazine/2009/03/article2.html |title=Coming to Terms with Green Infrastructure |website=Coastal Services Center - National Oceanic and Atmospheric Administration |archive-url=https://web.archive.org/web/20131102002110/http://www.csc.noaa.gov/magazine/2009/03/article2.html |archive-date=2013-11-02 }}&lt;/ref&gt; Pazīstams arī kā &quot;zili zaļā infrastruktūra&quot;,&lt;ref name=&quot;Multifunctional green areas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ramboll.com/projects/viewproject?projectid=F73AC734-B657-48A0-AE92-0C8A85C8992A |title= Multifunctional green areas enriching urban life|website=www.ramboll.com |access-date=2022-05-22}}&lt;/ref&gt; šos terminus lieto daudzas ar dizainu, saglabāšanu un plānošanu saistītas disciplīnas, un tie parasti ietver lietus ūdens apsaimniekošanu, klimata pielāgošanos un daudzfunkcionālas zaļās zonas.

Termins &quot;zaļā infrastruktūra&quot; dažkārt tiek paplašināts līdz &quot;daudzfunkcionālai&quot; zaļajai infrastruktūrai. Daudzfunkcionalitāte šajā kontekstā attiecas uz dažādu funkciju vai darbību integrāciju un mijiedarbību vienā zemes gabalā.

Tomēr ir skaidrs, ka termins &quot;zili zaļā infrastruktūra&quot; tiek lietots pilsētvides kontekstā un lielāks uzsvars tiek likts uz lietus ūdens apsaimniekošanu kā neatņemamu ilgtspējīgas, daudzfunkcionālas pilsētvides veidošanas sastāvdaļu.&lt;ref name=&quot;Multifunctional green areas&quot; /&gt; Ēku līmenī tiek lietots termins &quot;zili zaļā arhitektūra&quot;, kas īsteno tos pašus principus mazākā mērogā. Šeit uzmanības centrā ir ēku [[apzaļumošana]], izmantojot ūdens apsaimniekošanu no alternatīviem ūdens resursiem, piemēram, [[pelēkais ūdens|pelēkā ūdens]] un lietus ūdens.&lt;ref name=&quot;Well &amp; Ludwig 2020&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Well |first1=Friederike |last2=Ludwig |first2=Ferdinand |title=Blue–green architecture: A case study analysis considering the synergetic effects of water and vegetation |journal=Frontiers of Architectural Research |date=March 2020 |volume=9 |issue=1 |pages=191–202 |doi=10.1016/j.foar.2019.11.001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Ainavas]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]</text>
      <sha1>hib9q3b6fa258e8x67zhe5p3h4ddu2s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525678</id>
      <parentid>4525674</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nav izolēts......</comment>
      <origin>4525678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13611" sha1="s7l8aro8quu1wqbpofuebp3ztgg64zk" xml:space="preserve">[[Attēls:Meridian Hill Bioswale.jpg|thumb|Apkārtnes ūdens notece ieplūst blakus esošajā biodrenāžā]]
'''Zaļā infrastruktūra''' jeb '''zili zaļā infrastruktūra''' attiecas uz tīklu, kas nodrošina &quot;sastāvdaļas&quot; pilsētu un klimatisko problēmu risināšanai, veidojot kopā ar dabu.&lt;ref name=&quot;Urban green-blue grids&quot;&gt;Hiltrud Pötz &amp; Pierre Bleuze (2011). Urban green-blue grids for sustainable and dynamic cities. Delft: Coop for life. {{ISBN|978-90-818804-0-4}}.&lt;/ref&gt; Šīs pieejas galvenās sastāvdaļas ir [[lietus]] ūdens apsaimniekošana, [[klimats|klimata]] pielāgošanās, [[pārkaršana|karstuma stresa]] mazināšana, [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] palielināšana, [[pārtikas rūpniecība]], labāka [[gaisa piesārņojums|gaisa kvalitāte]], [[zaļā enerģija|ilgtspējīga enerģijas]] ražošana, tīrs ūdens un veselīga [[augsne]], kā arī vairāk uz cilvēku orientētas funkcijas, piemēram, [[dzīves kvalitāte]]s uzlabošana, pateicoties [[rekreācija|atpūtai]] un [[ēna]]s un patvēruma nodrošināšana [[pilsēta|pilsētās]] un ap tām.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Chiesura |first1=Anna |title=The role of urban parks for the sustainable city |journal=Landscape and Urban Planning |date=2004 |volume=68 |issue=1 |pages=129–138 |doi=10.1016/j.landurbplan.2003.08.003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ictsd.org/bridges-news/bridges-africa/news/sustainable-trade-infrastructure-in-africa-a-key-element-for-growth|title=Sustainable trade infrastructure in Africa: A key element for growth and prosperity?|publisher=International Centre for Trade and Sustainable Development}}&lt;/ref&gt; Zaļā infrastruktūra kalpo arī kā ekoloģisks ietvars apkārtnes sociālajai, ekonomiskajai un vides veselībai.&lt;ref name=&quot;issuu.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/utkmedia/docs/nachhaltigesinvestment_2016/65?e=1307954/30767650|title=Nachhaltigesinvestment 2016|access-date=2022-03-19|archive-date=2017-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20170123040322/https://issuu.com/utkmedia/docs/nachhaltigesinvestment_2016/65?e=1307954%2F30767650}}&lt;/ref&gt; Pavisam nesen zinātnieki un aktīvisti ir aicinājuši veidot zaļo infrastruktūru, kas veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzību, nevis pastiprina jau esošās struktūras, kurās ir nevienlīdzīga piekļuve dabas pakalpojumiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Staddon |first1=Chad |last2=Ward |first2=Sarah |last3=De Vito |first3=Laura |last4=Zuniga-Teran |first4=Adriana |last5=Gerlak |first5=Andrea K. |last6=Schoeman |first6=Yolandi |last7=Hart |first7=Aimee |last8=Booth |first8=Giles |title=Contributions of green infrastructure to enhancing urban resilience |journal=Environment Systems and Decisions |date=September 2018 |volume=38 |issue=3 |pages=330–338 |doi=10.1007/s10669-018-9702-9|s2cid=62800263}}&lt;/ref&gt;

Zaļā infrastruktūra tiek uzskatīta par daļu no &quot;ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras&quot; apakškopas, kas ir definēta tādos standartos kā ''SuRe'' (''The Standard for Sustainable and Resilient Infrastructure'') — Ilgtspējīgas un noturīgas infrastruktūras standarts. Tomēr zaļā infrastruktūra var nozīmēt arī &quot;zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūru&quot;, piemēram, [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgās enerģijas]] infrastruktūru un [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas (piemēram, zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūra).&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |doi=10.1787/5k3xr8k6jb0n-en |title=Institutional Investors and Green Infrastructure Investments |series=OECD Working Papers on Finance, Insurance and Private Pensions |year=2013}}&lt;/ref&gt; Zilzaļā infrastruktūra var būt arī &quot;ilgtspējīgu drenāžas sistēmu&quot; vai &quot;ilgtspējīgu pilsētu drenāžas sistēmu&quot; (''Sustainable drainage system'' (''SuDS'' vai ''SUDS'')) sastāvdaļa, kas paredzētas ūdens daudzuma un kvalitātes pārvaldībai, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību un ērtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ciria.org/Memberships/The_SuDs_Manual_C753_Chapters.aspx|title=The SuDS Manual|last=Woods-Ballard|display-authors=et al|date=2015|website=www.ciria.org|access-date=2018-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402181344/https://www.ciria.org/Memberships/The_SuDs_Manual_C753_Chapters.aspx|archive-date=2019-04-02}}&lt;/ref&gt;

== Zaļā infrastruktūra ==
[[Attēls:2012-12-04 Stormwater Bio-Treatment Area.jpg|thumb|Noteces bioloģiskās attīrīšanas zonas piemērs]]
[[daba|Dabu]] var izmantot, lai sniegtu kopienām svarīgus pakalpojumus, aizsargājot tās pret [[plūdi]]em vai pārmērīgu karstumu, vai palīdzot uzlabot [[gaisa piesārņojums|gaisa]], augsnes un [[ūdens kvalitāte|ūdens kvalitāti]]. Kad cilvēki izmanto dabu kā infrastruktūras sistēmu, to sauc par &quot;zaļo infrastruktūru&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Benedict, Mark A. &amp; McMahon, Edward T. (2006). Green Infrastructure: linking landscapes and communities&lt;/ref&gt; Daudzi šādi centieni par paraugu izmanto [[prērija]]s, kur absorbējoša augsne novērš noteci un [[augājs]] filtrē piesārņojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Ladapo |first1=Adeyinka |title=Where Your Water Comes From—And Why You Should Care |url=https://www.fieldmuseum.org/blog/where-your-water-comes-and-why-you-should-care |publisher=Field Museum of Natural History |access-date=26 November 2021 |date=January 6, 2020}}&lt;/ref&gt; Zaļā infrastruktūra pastāv visos mērogos. Visbiežāk tā tiek saistīta ar zaļajām [[lietus]] ūdens apsaimniekošanas sistēmām, kas ir viedas un rentablas.&lt;ref name=&quot;cnt.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnt.org/repository/gi-values-guide.pdf|title=The Value of Green Infrastructure: A Guide to Recognizing Its Economic, Environmental and Social Benefits|date=21 January 2011|publisher=Center for Neighborhood Technology|location=Chicago, IL}}&lt;/ref&gt; Tomēr zaļā infrastruktūra darbojas kā papildinoša sastāvdaļa citiem saistītiem jēdzieniem un galu galā nodrošina [[ekoloģija|ekoloģisku]] ietvaru apkārtējās vides sociālajai, ekonomiskajai un vides veselībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sprawlwatch.org/greeninfrastructure.pdf |title=Green Infrastructure: Smart Conservation for the 21st Century |work=Sprawl Watch Clearinghouse Monograph Series |access-date=August 30, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Gunawardena |first1=K. R. |last2=Wells |first2=M. J. |last3=Kershaw |first3=T. |date=2017-04-15 |title=Utilising green and bluespace to mitigate urban heat island intensity |journal=Science of the Total Environment |volume=584-585 |pages=1040–1055 |doi=10.1016/j.scitotenv.2017.01.158 |pmid=28161043 |issn=0048-9697}}&lt;/ref&gt;

== Zilā infrastruktūra ==
Zilā infrastruktūra attiecas uz pilsētu infrastruktūru, kas saistīta ar ūdeni. Zilā infrastruktūra pilsētvidē parasti tiek saistīta ar zaļo infrastruktūru, un, aplūkojot to kopā, to sauc par &quot;zili zaļo infrastruktūru&quot;. [[Upe]]s, [[strauts|strauti]], [[dīķis|dīķi]] un [[ezers|ezeri]] var pastāvēt kā dabiskas iezīmes pilsētās vai arī tikt pievienoti pilsētvidei kā tās dizaina aspekts. Piekrastes pilsētu attīstības projekti var izmantot arī jau esošās piekrastes iezīmes, kas īpaši izmantotas to dizainā. [[Osta]]s, [[krastmala]]s, [[mols (hidrotehniskā būve)|moli]] un citi pilsētvides paplašinājumi bieži tiek pievienoti, lai izmantotu ar [[jūra]]s vidi saistītos ieguvumus. Zilā infrastruktūra var atbalstīt unikālu ūdens bioloģisko daudzveidību pilsētu teritorijās, tostarp ūdens [[kukaiņi|kukaiņus]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Liao |first1=W. |last2=Venn |first2=S. |last3=Niemelä |first3=J. |title=Environmental determinants of diving beetle assemblages (Coleoptera: Dytiscidae) in an urban landscape |journal=Biodiversity and Conservation |year=2020 |volume=29 |issue=7 |pages=2343–2359 |doi=10.1007/s10531-020-01977-9}}&lt;/ref&gt; [[abinieki|abiniekus]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hamer |first1=A.J. |last2=Parris |first2=K.M. |title=Local and landscape determinants of amphibian communities in urban ponds |journal=Ecological Applications |year=2011 |volume=21 |issue=2 |pages=378–390 |doi=10.1890/10-0390.1 |pmid=21563570}}&lt;/ref&gt; un [[ūdensputni|ūdensputnus]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Murray |first1=C.G. |last2=Loyn |first2=R.H. |last3=Hepworth |first3=G. |last4=Hamilton |first4=A.J. |title=Waterbird use of artificial wetlands in an Australian urban landscape |journal= Hydrobiologia |year=2013 |volume=71 6|issue=1 |pages=131–146 |doi=10.1007/s10750-013-1558-x hdl=11343/282542 |s2cid=15262570}}&lt;/ref&gt; Piekļuve zilajām zonām pilsētvidē var sniegt ievērojamu papildu labumu iedzīvotāju [[veselība]]i un [[labklājība]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bluehealth2020.eu/ |title=BlueHealth |website=BlueHealth |access-date=13 September 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name = grellier2017&gt;{{publikācijas atsauce |last1= Grellier |first1=James |last2=White |first2=Mathew P |last3=Albin |first3=Maria |last4=Bell |first4=Simon |last5=Elliott |first5=Lewis R |last6=Gascón |first6=Mireia |last7=Gualdi |first7=Silvio |last8=Mancini |first8=Laura |last9=Nieuwenhuijsen |first9=Mark J |last10=Sarigiannis |first10=Dennis A |last11= van den Bosch |first11=Matilda |last12=Wolf |first12=Tanja |last13=Wuijts |first13=Susanne |last14=Fleming |first14=Lora E |date=2017 |title=BlueHealth: a study programme protocol for mapping and quantifying the potential benefits to public health and well-being from Europe's blue spaces |journal=BMJ Open |volume=7 |issue=6 |article-number= e016188|doi= 10.1136/bmjopen-2017-016188|doi-access= free|pmid= 28615276|pmc= 5726080}}&lt;/ref&gt; Pieejama zilā infrastruktūra pilsētu teritorijās tiek saukta arī par [[zilā zona|zilajām zonām]].

== Terminoloģija ==
Idejas par zaļajām pilsētvides struktūrām aizsākās 1870. gados ar [[pilsētvides dārzniecība]]s un dārziņu konceptiem.&lt;ref name=&quot;Urban green-blue grids&quot; /&gt; Alternatīva terminoloģija ietver lietus ūdens labākās apsaimniekošanas praksi un [[avots|avotu]] kontroli.

Zaļā infrastruktūra ir jēdziens, kas uzsver dabiskās vides nozīmi lēmumos par zemes izmantošanas plānošanu.&lt;ref&gt;The Conservation Fund, Arlington, VA. [http://www.greeninfrastructure.net/ &quot;Green Infrastructure.&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130117104810/http://www.greeninfrastructure.net/ |date=2013-01-17 }} Accessed 2009-10-06.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Maryland Department of Natural Resources, Annapolis, MD. [http://www.dnr.state.md.us/greenways/gi/gidoc/gidoc.html ''Maryland's Green Infrastructure Assessment: A Comprehensive Strategy for Land Conservation and Restoration.''] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080309184735/http://www.dnr.state.md.us/greenways/gi/gidoc/gidoc.html |date=2008-03-09 }} May 2003.&lt;/ref&gt; Tomēr šim terminam nav plaši atzītas definīcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Dige |first=Gorm |title=Green infrastructure and territorial cohesion |url=http://www.eea.europa.eu/publications/green-infrastructure-and-territorial-cohesion |date=2011-12-19 |publisher=European Environment Agency |location=Copenhagen |isbn=978-92-9213-242-2 |doi=10.2800/88266 |id=EEA Technical report No. 18/2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csc.noaa.gov/magazine/2009/03/article2.html |title=Coming to Terms with Green Infrastructure |website=Coastal Services Center - National Oceanic and Atmospheric Administration |archive-url=https://web.archive.org/web/20131102002110/http://www.csc.noaa.gov/magazine/2009/03/article2.html |archive-date=2013-11-02 }}&lt;/ref&gt; Pazīstams arī kā &quot;zili zaļā infrastruktūra&quot;,&lt;ref name=&quot;Multifunctional green areas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ramboll.com/projects/viewproject?projectid=F73AC734-B657-48A0-AE92-0C8A85C8992A |title= Multifunctional green areas enriching urban life|website=www.ramboll.com |access-date=2022-05-22}}&lt;/ref&gt; šos terminus lieto daudzas ar dizainu, saglabāšanu un plānošanu saistītas disciplīnas, un tie parasti ietver lietus ūdens apsaimniekošanu, klimata pielāgošanos un daudzfunkcionālas zaļās zonas.

Termins &quot;zaļā infrastruktūra&quot; dažkārt tiek paplašināts līdz &quot;daudzfunkcionālai&quot; zaļajai infrastruktūrai. Daudzfunkcionalitāte šajā kontekstā attiecas uz dažādu funkciju vai darbību integrāciju un mijiedarbību vienā zemes gabalā.

Tomēr ir skaidrs, ka termins &quot;zili zaļā infrastruktūra&quot; tiek lietots pilsētvides kontekstā un lielāks uzsvars tiek likts uz lietus ūdens apsaimniekošanu kā neatņemamu ilgtspējīgas, daudzfunkcionālas pilsētvides veidošanas sastāvdaļu.&lt;ref name=&quot;Multifunctional green areas&quot; /&gt; Ēku līmenī tiek lietots termins &quot;zili zaļā arhitektūra&quot;, kas īsteno tos pašus principus mazākā mērogā. Šeit uzmanības centrā ir ēku [[apzaļumošana]], izmantojot ūdens apsaimniekošanu no alternatīviem ūdens resursiem, piemēram, [[pelēkais ūdens|pelēkā ūdens]] un lietus ūdens.&lt;ref name=&quot;Well &amp; Ludwig 2020&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Well |first1=Friederike |last2=Ludwig |first2=Ferdinand |title=Blue–green architecture: A case study analysis considering the synergetic effects of water and vegetation |journal=Frontiers of Architectural Research |date=March 2020 |volume=9 |issue=1 |pages=191–202 |doi=10.1016/j.foar.2019.11.001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Ainavas]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]</text>
      <sha1>s7l8aro8quu1wqbpofuebp3ztgg64zk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4525543</id>
      <parentid>4525212</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4525543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16985" sha1="49s2qwot4k8sgzgbinrty69destmhtu" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|21||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200299}}]
| {{formatnum:1724}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13743}}]
| 2009-02-13
| 2026-09-21
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175536}}]
| {{formatnum:9865}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8113}}]
| 2007-12-03
| 2026-09-21
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14820}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115899}}]
| {{formatnum:10469}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1953}}]
| 2009-10-02
| 2026-09-21
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115381}}]
| {{formatnum:8632}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9984}}]
| 2007-11-24
| 2026-09-21
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89353}}]
| {{formatnum:8069}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6785}}]
| 2005-10-30
| 2026-09-19
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73085}}]
| {{formatnum:9575}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2184}}]
| 2009-05-24
| 2026-09-21
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68977}}]
| {{formatnum:1642}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}]
| 2005-07-26
| 2026-09-21
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}]
| {{formatnum:541}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-08-19
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53497}}]
| {{formatnum:7420}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6588}}]
| 2018-06-22
| 2026-09-21
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50146}}]
| {{formatnum:5636}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:396}}]
| 2007-01-07
| 2026-09-21
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49675}}]
| {{formatnum:5468}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3156}}]
| 2007-04-26
| 2026-09-17
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49338}}]
| {{formatnum:1396}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3548}}]
| 2006-05-03
| 2026-09-20
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45441}}]
| {{formatnum:6056}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1651}}]
| 2015-03-11
| 2026-09-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42395}}]
| {{formatnum:1443}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-09-16
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39332}}]
| {{formatnum:4396}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}]
| 2013-03-30
| 2026-09-21
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32531}}]
| {{formatnum:9855}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5072}}]
| 2023-01-18
| 2026-09-20
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32475}}]
| {{formatnum:3945}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:673}}]
| 2020-05-10
| 2026-09-21
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27166}}]
| {{formatnum:4650}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:936}}]
| 2015-08-30
| 2026-09-21
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-09-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1292}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16027}}]
| {{formatnum:1350}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-09-21
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15521}}]
| {{formatnum:3021}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1404}}]
| 2014-07-27
| 2026-09-21
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}]
| {{formatnum:2366}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-31
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}]
| {{formatnum:394}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2341}}]
| 2011-08-03
| 2026-08-31
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14254}}]
| {{formatnum:603}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-09-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13471}}]
| {{formatnum:888}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-09-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11014}}]
| {{formatnum:1752}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:426}}]
| 2021-07-27
| 2026-09-13
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}]
| {{formatnum:272}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}]
| 2011-10-13
| 2026-09-12
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10227}}]
| {{formatnum:346}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-09-20
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9607}}]
| {{formatnum:185}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}]
| 2013-03-14
| 2026-09-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:76}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}]
| {{formatnum:228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-08-17
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:532}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}]
| {{formatnum:87}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-09-10
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5032}}]
| {{formatnum:150}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-09-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 66.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>49s2qwot4k8sgzgbinrty69destmhtu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ZAAO</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418558</id>
    <revision>
      <id>4525591</id>
      <parentid>4217302</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:55:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nav izolēts......</comment>
      <origin>4525591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6250" sha1="44khf6gvmfel7utafz1u4l9ekdvslty" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{vikisaites+}}
SIA “ZAAO” (ZAAO) ir publiski privāta kapitālsabiedrība, kas pieder 11 pašvaldībām: Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras. ZAAO nodrošina kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu, apstrādi un apglabāšanu videi draudzīgā veidā. Tāpat uzņēmums aktīvi iesaistās sabiedrības informēšanā un izglītošanā.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par inovatīvu un nozares vadošo uzņēmumu, kas nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus līdzatbildīgam klientam, veicinot vides ilgtspējas saglabāšanu.

ZAAO misija — veicināt ilgtspējīgu attīstību Latvijā, piedāvājot mūsdienīgus un atbildīgus resursu pārvaldības risinājumus cilvēkam un videi.

Uzņēmuma vērtības: sadarbība, profesionalitāte, mērķtiecība, lojalitāte, atbildīgums un attīstība.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/par-zaao/] Par SIA &quot;ZAAO&quot; &lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanas ietvaros Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras pašvaldības pieņēma lēmumu par reģionālas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas dibināšanu un jauna mūsdienu prasībām atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošanu Ziemeļvidzemes reģionā.
1998. gada novembrī tika nodibināta SIA ZAAO.
2002. gada 29. novembrī ZAAO ieguva ''Bureau Veritas Quality International'' (BVQI) Integrētās vadības sistēmas kvalitātes un vides standartu sertifikātus. SIA ZAAO ir pirmā atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība, kuras darbībā ir izveidota, ieviesta un tiek uzturēta integrētā vadības sistēma, kas atbilst kvalitātes standartam ISO 9001:2000 un vides standartam ISO 14001:2004. No 2005. gada 1. janvāra atkritumu poligons “Daibe” ir vienīgā visu Ziemeļvidzemes reģiona (Cēsu, Limbažu, Valkas, Valmieras rajoni) cieto sadzīves atkritumu (CSA) apstrādes un noglabāšanas vieta.&lt;ref&gt;[http://www.zaao.lv/lv/saturs/vesture] SIA &quot;ZAAO&quot; Vēsture&lt;/ref&gt;

== Aprites ekonomikas centri (AEC) ==
ZAAO apsaimnieko divus Aprites ekonomikas centrus. Aprites ekonomikas centrs ir iežogota un apsargāta teritorija, kurā notiek atkritumu apstrāde un kontrolēta atkritumu apglabāšana atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. 

== AEC &quot;Daibe&quot; ==
[[Attēls:AEC Daibe 2024.jpg|thumb]]
Aprites ekonomikas centrs “Daibe” (AEC “Daibe”) ir iežogota un apsargāta teritorija, kas atrodas Stalbes pagastā, Cēsu novadā (LV-4151). Aprites ekonomikas centrā  tiek veikta atkritumu apstrāde un kontrolēta apglabāšana, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasības. Poligons savu darbību uzsāka 2004. gada 26. novembrī, un tā darbība tiek organizēta saskaņā ar Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes izsniegtās A kategorijas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai nosacījumiem. 

Teritorijā tiek īstenoti šādi procesi:

- atkritumu sagatavošana un apstrāde pirms apglabāšanas,
- atkritumu apglabāšana,
- dalīti vākto otrreiz izmantojamo materiālu sagatavošana nodošanai pārstrādei,
- bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana,
- EKO laukuma apsaimniekošana,
- infiltrāta apsaimniekošana,
- biogāzes apsaimniekošana,
- elektroenerģijas ražošana,
- vides kvalitātes monitorings,
- sabiedrības izglītošana.&lt;ref&gt;[http://www.zaao.lv/lv/saturs/vesture] AEC &quot;Daibe&quot;&lt;/ref&gt;

== AEC &quot;Kaudzītes&quot; ==
[[Attēls:AEC Kaudzites 2024.jpg|thumb|AEC &quot;Kaudzītes&quot;]]
Aprites ekonomikas centrs “Kaudzītes” (AEC “Kaudzītes”) ir iežogota un apsargāta teritorija, kas atrodas Kaudzītēs, Litenē, Litenes pagastā, Gulbenes novadā (LV-4405). Centrā tiek veikta atkritumu apstrāde un kontrolēta apglabāšana, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasības. 

AEC darbība ietver šādus procesus:

- atkritumu sagatavošanu un apstrādi pirms to apglabāšanas,
- atkritumu apglabāšanu,
- dalīti vākto otrreiz izmantojamo materiālu sagatavošanu nodošanai pārstrādei,
- EKO laukuma apsaimniekošanu,
- infiltrāta apsaimniekošanu.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/aec-kaudzites/] AEC &quot;kaudzītes&quot;&lt;/ref&gt;

== EKO laukumi ==
Uzņēmums, sadarbībā ap pašvaldībām, ir izveidojis 21 EKO laukumu šķirotu atkritumu pieņemšanai. EKO laukums ir slēgta, norobežota teritorija, kurā noteiktā darba laikā iespējams nodot gan bez maksas, gan par maksu (pēc noteikta cenrāža) noteikta veida šķirotus atkritumus, kā arī saņemt konsultācijas par SIA “ZAAO” pakalpojumiem. Šajos laukumos var nodot dažāda veida materiālus, tostarp papīru, kartonu, stikla iepakojumu, plastmasas iepakojumu, metālu, sadzīves tehniku, elektroiekārtas, lielgabarīta atkritumus, bioloģiski noārdāmos atkritumus, būvgružus, bīstamos atkritumus, riepas un citus īpaši norādītus materiālus.

EKO laukumi ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, veicinot materiālu atkārtotu pārstrādi un samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/eko-laukumi/]EKO laukumi&quot;&lt;/ref&gt;

== Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” ==
[[Attēls:DTP URDA 2024.jpg|thumb|Dabas un tehnoloģiju parks &quot;URDA&quot;]]
Sabiedrības izglītošanai par atkritumu šķirošanu un dažādu resursu apriti dabā SIA ZAAO 2018. gadā sāk realizēt mācību programmu jaunizveidotajā dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” jeb Universāla Radoša Dabaszinātņu apmācība. URDA piedāvā licencētu vides izglītības programmu. Interešu grupām pieejamas ekskursijas, radošas aktivitātes, skolām — konkursi.&lt;ref&gt;[http://urda.lv/lv/par-mums/par-urdu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190227075605/http://www.urda.lv/lv/par-mums/par-urdu|date={{dat|2019|02|27||bez}}}} Par Dabas un tehnoloģiju parku URDA&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.zaao.lv/ ZAAO mājaslapa]
* [http://www.urda.lv/lv Dabas un tehnoloģiju parka URDA mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190212184631/http://www.urda.lv/lv |date={{dat|2019|02|12||bez}} }}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>44khf6gvmfel7utafz1u4l9ekdvslty</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525599</id>
      <parentid>4525591</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:44:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</comment>
      <origin>4525599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6376" sha1="dvfjih5553sxnfblcjib8606yi6l9bh" xml:space="preserve">{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}
{{noformējums+}}
{{vikisaites+}}
SIA “ZAAO” (ZAAO) ir publiski privāta kapitālsabiedrība, kas pieder 11 pašvaldībām: Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras. ZAAO nodrošina kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu, apstrādi un apglabāšanu videi draudzīgā veidā. Tāpat uzņēmums aktīvi iesaistās sabiedrības informēšanā un izglītošanā.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par inovatīvu un nozares vadošo uzņēmumu, kas nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus līdzatbildīgam klientam, veicinot vides ilgtspējas saglabāšanu.

ZAAO misija — veicināt ilgtspējīgu attīstību Latvijā, piedāvājot mūsdienīgus un atbildīgus resursu pārvaldības risinājumus cilvēkam un videi.

Uzņēmuma vērtības: sadarbība, profesionalitāte, mērķtiecība, lojalitāte, atbildīgums un attīstība.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/par-zaao/] Par SIA &quot;ZAAO&quot; &lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanas ietvaros Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras pašvaldības pieņēma lēmumu par reģionālas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas dibināšanu un jauna mūsdienu prasībām atbilstoša atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošanu Ziemeļvidzemes reģionā.
1998. gada novembrī tika nodibināta SIA ZAAO.
2002. gada 29. novembrī ZAAO ieguva ''Bureau Veritas Quality International'' (BVQI) Integrētās vadības sistēmas kvalitātes un vides standartu sertifikātus. SIA ZAAO ir pirmā atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrība, kuras darbībā ir izveidota, ieviesta un tiek uzturēta integrētā vadības sistēma, kas atbilst kvalitātes standartam ISO 9001:2000 un vides standartam ISO 14001:2004. No 2005. gada 1. janvāra atkritumu poligons “Daibe” ir vienīgā visu Ziemeļvidzemes reģiona (Cēsu, Limbažu, Valkas, Valmieras rajoni) cieto sadzīves atkritumu (CSA) apstrādes un noglabāšanas vieta.&lt;ref&gt;[http://www.zaao.lv/lv/saturs/vesture] SIA &quot;ZAAO&quot; Vēsture&lt;/ref&gt;

== Aprites ekonomikas centri (AEC) ==
ZAAO apsaimnieko divus Aprites ekonomikas centrus. Aprites ekonomikas centrs ir iežogota un apsargāta teritorija, kurā notiek atkritumu apstrāde un kontrolēta atkritumu apglabāšana atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. 

== AEC &quot;Daibe&quot; ==
[[Attēls:AEC Daibe 2024.jpg|thumb]]
Aprites ekonomikas centrs “Daibe” (AEC “Daibe”) ir iežogota un apsargāta teritorija, kas atrodas Stalbes pagastā, Cēsu novadā (LV-4151). Aprites ekonomikas centrā  tiek veikta atkritumu apstrāde un kontrolēta apglabāšana, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasības. Poligons savu darbību uzsāka 2004. gada 26. novembrī, un tā darbība tiek organizēta saskaņā ar Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes izsniegtās A kategorijas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai nosacījumiem. 

Teritorijā tiek īstenoti šādi procesi:

- atkritumu sagatavošana un apstrāde pirms apglabāšanas,
- atkritumu apglabāšana,
- dalīti vākto otrreiz izmantojamo materiālu sagatavošana nodošanai pārstrādei,
- bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana,
- EKO laukuma apsaimniekošana,
- infiltrāta apsaimniekošana,
- biogāzes apsaimniekošana,
- elektroenerģijas ražošana,
- vides kvalitātes monitorings,
- sabiedrības izglītošana.&lt;ref&gt;[http://www.zaao.lv/lv/saturs/vesture] AEC &quot;Daibe&quot;&lt;/ref&gt;

== AEC &quot;Kaudzītes&quot; ==
[[Attēls:AEC Kaudzites 2024.jpg|thumb|AEC &quot;Kaudzītes&quot;]]
Aprites ekonomikas centrs “Kaudzītes” (AEC “Kaudzītes”) ir iežogota un apsargāta teritorija, kas atrodas Kaudzītēs, Litenē, Litenes pagastā, Gulbenes novadā (LV-4405). Centrā tiek veikta atkritumu apstrāde un kontrolēta apglabāšana, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasības. 

AEC darbība ietver šādus procesus:

- atkritumu sagatavošanu un apstrādi pirms to apglabāšanas,
- atkritumu apglabāšanu,
- dalīti vākto otrreiz izmantojamo materiālu sagatavošanu nodošanai pārstrādei,
- EKO laukuma apsaimniekošanu,
- infiltrāta apsaimniekošanu.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/aec-kaudzites/] AEC &quot;kaudzītes&quot;&lt;/ref&gt;

== EKO laukumi ==
Uzņēmums, sadarbībā ap pašvaldībām, ir izveidojis 21 EKO laukumu šķirotu atkritumu pieņemšanai. EKO laukums ir slēgta, norobežota teritorija, kurā noteiktā darba laikā iespējams nodot gan bez maksas, gan par maksu (pēc noteikta cenrāža) noteikta veida šķirotus atkritumus, kā arī saņemt konsultācijas par SIA “ZAAO” pakalpojumiem. Šajos laukumos var nodot dažāda veida materiālus, tostarp papīru, kartonu, stikla iepakojumu, plastmasas iepakojumu, metālu, sadzīves tehniku, elektroiekārtas, lielgabarīta atkritumus, bioloģiski noārdāmos atkritumus, būvgružus, bīstamos atkritumus, riepas un citus īpaši norādītus materiālus.

EKO laukumi ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa, veicinot materiālu atkārtotu pārstrādi un samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.&lt;ref&gt;[https://zaao.lv/eko-laukumi/]EKO laukumi&quot;&lt;/ref&gt;

== Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” ==
[[Attēls:DTP URDA 2024.jpg|thumb|Dabas un tehnoloģiju parks &quot;URDA&quot;]]
Sabiedrības izglītošanai par atkritumu šķirošanu un dažādu resursu apriti dabā SIA ZAAO 2018. gadā sāk realizēt mācību programmu jaunizveidotajā dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” jeb Universāla Radoša Dabaszinātņu apmācība. URDA piedāvā licencētu vides izglītības programmu. Interešu grupām pieejamas ekskursijas, radošas aktivitātes, skolām — konkursi.&lt;ref&gt;[http://urda.lv/lv/par-mums/par-urdu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190227075605/http://www.urda.lv/lv/par-mums/par-urdu|date={{dat|2019|02|27||bez}}}} Par Dabas un tehnoloģiju parku URDA&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.zaao.lv/ ZAAO mājaslapa]
* [http://www.urda.lv/lv Dabas un tehnoloģiju parka URDA mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190212184631/http://www.urda.lv/lv |date={{dat|2019|02|12||bez}} }}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>dvfjih5553sxnfblcjib8606yi6l9bh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:ZAAO</title>
    <ns>1</ns>
    <id>418682</id>
    <revision>
      <id>4525598</id>
      <parentid>4217293</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:40:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4525598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="671" sha1="ou9ugss2c35dz46r87oa55konquiaz4" xml:space="preserve">Tai abreviatūrai kaut kāds atšifrējums arī ir? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. februāris, plkst. 16.30 (EET)

Joprojām jautājums aktuāls. ZiemeļAustrumu Atkritumu... Organizācija? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 29. janvāris, plkst. 10.44 (EET)

:Ziemeļaustrumu Avtonomnaja Oblast'. Bet, cik saprotu, te viss bezjēdzīgais teksts ir kopēts no ZAAO saita, tai skaitā par teritoriālajām nodaļām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 00.40 (EEST)</text>
      <sha1>ou9ugss2c35dz46r87oa55konquiaz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PM 1910</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421099</id>
    <revision>
      <id>4525438</id>
      <parentid>3162122</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:43:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1270" sha1="32csbklzwm2n7e2dx1tvyc8fh8jkqb9" xml:space="preserve">{{Ieroča infokaste
|attēls             = Maxim Maschinengewehr 1910.jpg
|paraksts           = 
|nosaukums          = PM 1910
|valsts             = {{flaga|Krievijas Impērija}} Krievijas Impērija , {{flaga|PSRS}} PSRS
|tips               = ložmetējs
|konstruktors       = 
|konstruktori       = 
|ražotājs           = 
|ražošanā           = 
|bruņojumā          = 
|patronu_tips       = 7,62 × 54 mm R 
|darbības_princips  = 
|šaušanas_ātrums    = 600 šāviņi/min
|sākuma_ātrums      = 740 m/s
|attālums           = 
|masa               = 
|garums             = 
|stobrs             = 
|pārlādes_sistēma   = 
|patronas_aptverē   =  250 patronas
|tēmēklis           = 
|versijas           = 
|daudzums           = 
}}
'''PM 1910''' ir [[Krievija|Krievijā]] pēc britu [[Maksim (ložmetējs)|Maksima ložmetēja]] parauga ražots 7,62×54 mm [[ložmetējs]], kuru [[Krievijas impērija]]s armija un [[Sarkanā armija]] plaši pielietoja [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Ložmetēju sāka ražot 1910. gadā. PM1910 tika lietots atklāti uzbrūkošu ienaidnieka grupu un uguns punktu iznīcināšanai attālumā līdz 1 kilometram.


{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ložmetēji]]</text>
      <sha1>32csbklzwm2n7e2dx1tvyc8fh8jkqb9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>819. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421557</id>
    <revision>
      <id>4525456</id>
      <parentid>4481341</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:00:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="659" sha1="d3lfc3r30e9ehvjqdz0u2gscpv6v4dq" xml:space="preserve">{{Gads|819}}
{{Gada citi notikumi|819}}
{{Gads citos kalendāros|819}}
'''819. gads''' ({{Rom sk gadam|819}}) ir [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] izveidojās [[Samanīdu impērija]].
* Franku karalis [[Luijs Dievbijīgais]] apprecējās otro reizi, apprecot [[Bavārijas Jūdīte|Bavārijas Judīti]].
* Totilons kļuva par [[Gaskoņa]]s hercogu.
* Balderiks kļuva par [[Friuli]] hercogu.

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[28. novembris]] — [[Liu Dzunjuaņs]], ķīniešu dzejnieks
* [[Kadolags]], Friuli hercogs

[[Kategorija:819. gads| ]]</text>
      <sha1>d3lfc3r30e9ehvjqdz0u2gscpv6v4dq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldo Zadrima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424614</id>
    <revision>
      <id>4525595</id>
      <parentid>3215304</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:03:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: ref&gt;. → ref&gt; (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3246" sha1="kd79dpjzik0c4h8qfxjzj3wjchn2rfz" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada aprīlis}}
{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aldo Zadrima
 |    vārds_orig = ''Aldo Zadrima''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1948
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 15
 |      dz_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = šahists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aldo Zadrima''' ({{val|sq|Aldo Zadrima}}; dzimis {{dat|1948|1|15}}) ir [[Albāņi|albāņu]] [[šahists]], sporta meistars.&lt;ref name=AV&gt;[http://www.giovanniarmillotta.it/albania/scacchi/ Albānijas šaha vēsture]&lt;/ref&gt;

[[Albānija]]s izlases komandās sastāvā viņš bija piecu [[Šaha olimpiāde|šaha olimpiāžu]] (1980, 1982, 1984, 1994, 2002) dalībnieks, kā arī 1972. gada šaha olimpiādē Albānijas komandas otrais rezervists, kas neizspēlēja nevienu partiju.&lt;ref&gt;[http://cluster003.ovh.net/~bartelsk/olimpbase/players/k6m84y6d.html Aldo Zadrimas rezultāti šaha olimpiādēs]&lt;/ref&gt; 1994. gada Albānijas čempions.&lt;ref name=AV /&gt;

== Biogrāfija ==
Aldo Zadrima piedzima 1948. gada 15. janvārī [[Tirāna|Tirānā]]. Starptautiskā arēnā spēlēja no 1972. līdz 2003. gadam. Maksimālo reitingu (2270 punktus) sasniedza 1995. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chess-db.com/public/pinfo.jsp?id=4700104 |title=Aldo Zadrimas profils mājas lapā ''chess-db.com'' |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160911010637/http://chess-db.com/public/pinfo.jsp?id=4700104 |archivedate={{dat|2016|09|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Galvenie rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 |-
 !Gads ||Vieta ||Turnīrs ||+ || = ||− ||Rezultāts ||Vieta
 |-
 |1980 ||align=left|[[Valleta]], [[Malta]] ||align=left|[[24. šaha olimpiāde|1980. gada šaha olimpiāde]] ||2 ||1 ||3 ||2½ no 6 ||
 |-
 |1982 ||align=left|[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Šveice]] ||align=left|[[25. šaha olimpiāde|1982. gada šaha olimpiāde]] ||0 ||2 ||3 ||1 no 5 ||
 |-
 |1984 ||align=left|[[Saloniki]], [[Grieķija]] ||align=left|[[26. šaha olimpiāde|1984. gada šaha olimpiāde]] ||4 ||7 ||1 ||7½ no 12 ||18
 |-
 |1994 ||align=left|[[Maskava]], [[Krievija]] ||align=left|[[31. šaha olimpiāde|1994. gada šaha olimpiāde]] ||5 ||1 ||6 ||5½ no 12 ||85
 |-
 |2002 ||align=left|[[Bleda]], [[Slovēnija]] ||align=left|[[35. šaha olimpiāde|2002. gada šaha olimpiāde]] ||1 ||0 ||4 ||1 no 5 ||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide =4700104 | chessgames =24717 | 365chess =Aldo_Zadrima | chesstempo=232777 | chess-db=4700104 | iccf= | olimp =k6m84y6d | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zadrima, Aldo}}
[[Kategorija:Albānijas šahisti]]</text>
      <sha1>kd79dpjzik0c4h8qfxjzj3wjchn2rfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525597</id>
      <parentid>4525595</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nav izolēts......</comment>
      <origin>4525597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3201" sha1="40rl2bux68zyck1ylg66rtoo4vexenc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aldo Zadrima
 |    vārds_orig = ''Aldo Zadrima''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1948
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 15
 |      dz_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = šahists
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aldo Zadrima''' ({{val|sq|Aldo Zadrima}}; dzimis {{dat|1948|1|15}}) ir [[Albāņi|albāņu]] [[šahists]], sporta meistars.&lt;ref name=AV&gt;[http://www.giovanniarmillotta.it/albania/scacchi/ Albānijas šaha vēsture]&lt;/ref&gt;

[[Albānija]]s izlases komandās sastāvā viņš bija piecu [[Šaha olimpiāde|šaha olimpiāžu]] (1980, 1982, 1984, 1994, 2002) dalībnieks, kā arī 1972. gada šaha olimpiādē Albānijas komandas otrais rezervists, kas neizspēlēja nevienu partiju.&lt;ref&gt;[http://cluster003.ovh.net/~bartelsk/olimpbase/players/k6m84y6d.html Aldo Zadrimas rezultāti šaha olimpiādēs]&lt;/ref&gt; 1994. gada Albānijas čempions.&lt;ref name=AV /&gt;

== Biogrāfija ==
Aldo Zadrima piedzima 1948. gada 15. janvārī [[Tirāna|Tirānā]]. Starptautiskā arēnā spēlēja no 1972. līdz 2003. gadam. Maksimālo reitingu (2270 punktus) sasniedza 1995. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chess-db.com/public/pinfo.jsp?id=4700104 |title=Aldo Zadrimas profils mājas lapā ''chess-db.com'' |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160911010637/http://chess-db.com/public/pinfo.jsp?id=4700104 |archivedate={{dat|2016|09|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Galvenie rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
 |-
 !Gads ||Vieta ||Turnīrs ||+ || = ||− ||Rezultāts ||Vieta
 |-
 |1980 ||align=left|[[Valleta]], [[Malta]] ||align=left|[[24. šaha olimpiāde|1980. gada šaha olimpiāde]] ||2 ||1 ||3 ||2½ no 6 ||
 |-
 |1982 ||align=left|[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Šveice]] ||align=left|[[25. šaha olimpiāde|1982. gada šaha olimpiāde]] ||0 ||2 ||3 ||1 no 5 ||
 |-
 |1984 ||align=left|[[Saloniki]], [[Grieķija]] ||align=left|[[26. šaha olimpiāde|1984. gada šaha olimpiāde]] ||4 ||7 ||1 ||7½ no 12 ||18
 |-
 |1994 ||align=left|[[Maskava]], [[Krievija]] ||align=left|[[31. šaha olimpiāde|1994. gada šaha olimpiāde]] ||5 ||1 ||6 ||5½ no 12 ||85
 |-
 |2002 ||align=left|[[Bleda]], [[Slovēnija]] ||align=left|[[35. šaha olimpiāde|2002. gada šaha olimpiāde]] ||1 ||0 ||4 ||1 no 5 ||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide =4700104 | chessgames =24717 | 365chess =Aldo_Zadrima | chesstempo=232777 | chess-db=4700104 | iccf= | olimp =k6m84y6d | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zadrima, Aldo}}
[[Kategorija:Albānijas šahisti]]</text>
      <sha1>40rl2bux68zyck1ylg66rtoo4vexenc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaciši (Pildas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434482</id>
    <revision>
      <id>4525594</id>
      <parentid>4434470</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T21:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav izolēts......</comment>
      <origin>4525594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1307" sha1="6sh7299t2yq60j4es4o1o4r2ms61qlg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Zaciši
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2    = [[Pildas pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65454 |title=Informācija par objektu: Zaciši |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 5
| population_density_km2  = 
| latd = 56.4195 | latNS = N
| longd = 27.7227 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Zaciši''' ir ciems [[Pildas pagasts|Pildas pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 287 km attālumā no [[Rīga]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Ludzas novada ciemi]]
[[Kategorija:Pildas pagasts]]</text>
      <sha1>6sh7299t2yq60j4es4o1o4r2ms61qlg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaharova (Robežnieku pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434493</id>
    <revision>
      <id>4525626</id>
      <parentid>4434481</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:28:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>nav izolēts......</comment>
      <origin>4525626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1397" sha1="h9doxvbm6ua88rpshlifr0ayllvxw89" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Zaharova
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Krāslavas novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Krāslavas novads]]
| subdivision_name2    = [[Robežnieku pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4013 |title=Informācija par objektu: Zaharova |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 17
| population_density_km2  = 
| latd = 55.9848 | latNS = N
| longd = 27.6863 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Zaharova''' ir ciems [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 304 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Nauļānu ezers]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Krāslavas novada ciemi]]
[[Kategorija:Robežnieku pagasts]]</text>
      <sha1>h9doxvbm6ua88rpshlifr0ayllvxw89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļmežnīki (Vīksnas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434507</id>
    <revision>
      <id>4525680</id>
      <parentid>4434495</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:20:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ nav izolēts......</comment>
      <origin>4525680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1454" sha1="gxo1yqq7po2przyvguwn6hapgrpe0x9" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Zaļmežnīki
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija#Balvu novads
| pushpin_label_position  =  
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Balvu novads]]
| subdivision_name2    = [[Vīksnas pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1609 |title=Informācija par objektu: Zaļmežnīki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 4
| population_density_km2  = 
| latd = 57.181 | latNS = N
| longd = 27.3858 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}
'''Zaļmežnīki''' ir ciems [[Vīksnas pagasts|Vīksnas pagastā]], [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas 229 km attālumā no [[Rīga]]s.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V490]].

1897. gadā ciemā bija 7 sētas ar 57 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Vīksnas pagasta ciemi}}
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Balvu novada ciemi]]
[[Kategorija:Vīksnas pagasts]]</text>
      <sha1>gxo1yqq7po2przyvguwn6hapgrpe0x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hoseins Kanānīzādegans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436954</id>
    <revision>
      <id>4525397</id>
      <parentid>4480399</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:44:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" sha1="jbq6rxmmwkdcty2elo8f8ufugjtt4tg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hoseins Kanānīzādegans
| image = Hossein Kanaanizadegan 20191201.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|23}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Mahshahr}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| clubnumber = 6
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| caps1 = 1
| caps2 = 46
| caps3 = 2
| caps4 = 7
| caps5 = 27
| caps6 = 52
| goals1 = 0
| goals2 = 3
| goals3 = 0
| goals4 = 3
| goals5 = 1
| goals6 = 2
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Malavan F.C.|Malavan]]
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[Saipa F.C.|Saipa]]
| clubs5 = {{flaga|Irāna}} [[Machine Sazi F.C.|Machine Sazi]]
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years1 = 2012—2016
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2017
| years4 = 2017—2018
| years5 = 2018—2019
| years6 = 2019—2021
| nationalyears1 = 2015—
| nationalcaps1 = 67
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam1 = {{fb|Irāna}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| years7 = 2021—2023
| caps7 = 41
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years8 = 2023—
| caps8 = 71
| goals8 = 10
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
}}
'''Mahmuds Hoseins Kanānīzādegans''' ({{val|fa|محمد حسين کنعانى زادگان}}; dzimis {{dat|1994|3|23}}) ir [[Irāna]]s [[Futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pro Līga]]s kluba ''[[FK Perspolis|Persepolis]]'' sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parsnews.com/بخش-%D9%88%D8%B1%D8%B2%D8%B4%DB%8C-7/526774-%D8%A8%D8%A7%D8%B2%DB%8C%DA%A9%D9%86-%D8%AC%D9%86%D8%AC%D8%A7%D9%84%DB%8C-%D9%BE%D8%B1%D8%AD%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%87-%D8%A7%D8%B3%D8%AA%D9%82%D9%84%D8%A7%D9%84-%D8%A8%D9%87-%D9%85%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%86-%D8%B3%D8%A7%D8%B2%DB%8C-%D9%BE%DB%8C%D9%88%D8%B3%D8%AA|title=بازیکن جنجالی و پرحاشیه استقلال به ماشین سازی پیوست!|website=پارس نیوز|access-date=2019-07-10|language=fa}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isna.ir/news/98041608417/کنعانی-زادگان-با-پرسپولیس-دو-ساله-بست|title=کنعانی‌زادگان با پرسپولیس دو ساله بست|website=ایسنا|access-date=2019-07-10|date=2019-07-07|language=fa}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.khabarvarzeshi.com/fa/news/218780|title=کنعانی‌زادگان: عاشق پرسپولیسم؛ ‌می‌خواهم جبران کنم|last=خبرورزشی|website=fa|access-date=2019-07-10|date=۱۳۹۸/۰۴/۱۶ - ۲۱:۴۲|language=fa}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}

{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kanānīzādegans, Hoseins}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jbq6rxmmwkdcty2elo8f8ufugjtt4tg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437581</id>
    <revision>
      <id>4525623</id>
      <parentid>4064770</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246" sha1="0mvv1n5z4rjzbrl1z26tdssfl2tcvub" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada marts}}
'''Zaha''' var būt:

* [[Pavels Zaha]] (''Pavel Zacha''; 1997) — Čehijas hokejists;
* [[Vilfrīds Zaha]] (''Wilfried Zaha''; 1992) — Kotdivuāras futbolists.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>0mvv1n5z4rjzbrl1z26tdssfl2tcvub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeimuss Kolmens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438535</id>
    <revision>
      <id>4525417</id>
      <parentid>4380735</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:05:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2124" sha1="lwxg6ucluttu0c9trwktn5nygmrdt40" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|11}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 374
| caps3 = 9
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackpool F.C.|Blackpool]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Donegolas grāfiste|Kilibegsa}}
| currentclub = 
| goals1 = 1
| goals2 = 22
| goals3 = 1
| height = 177
| image = Nair Tiknizyan, Seamus Coleman, Festy Ebosele YantsImages - Asatur Yesayants 668 (cropped).jpg
| caption = Šeimuss Kolmens 2025. gadā
| nationalcaps2 = 81
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam2 = {{fb|Īrija}}
| nationalyears2 = 2011—
| nationalyears1 = 2007—2010
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Šeimuss Kolmens
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2006—2009
| years2 = 2009—2026
| years3 = 2010
}}'''Šeimuss Kolmens''' ({{Val|ga|Séamus Coleman}}, dzimis {{Dat|1988|10|11}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

== Sasniegumi ==
'''Blackpool'''

*[[Championship izslēgšanas spēles]]: 2009—10

'''Īrija'''
*[[Nāciju kauss (futbols)|Nāciju kauss]]: 2011&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.bbc.com/sport/scotland/13590290|title=Republic of Ireland 1—0 Scotland|website=BBC Sport|first=Clive|last=Lindsay|date=29 May 2011|access-date=22 January 2017}}&lt;/ref&gt;
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
&lt;br /&gt;
{{DEFAULTSORT:Kolmens, Šeimuss}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Olsterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īri]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackpool F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>lwxg6ucluttu0c9trwktn5nygmrdt40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Makārtijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438537</id>
    <revision>
      <id>4525420</id>
      <parentid>4259907</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:30:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2561" sha1="m1l9m3o3qt5rxrgaictaq53qti0xwot" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 95
| caps2 = 120
| caps3 = 108
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Hamilton Academical F.C.|Hamilton Academical]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| currentclub = 
| goals1 = 13
| goals2 = 7
| goals3 = 6
| height = 180
| image = 1 james mccarthy everton 2015.jpg
| caption = Makārtijs 2015. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U18
| nationalyears2 = 2007
| nationalyears1 = 2007
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = 
| name = 
| playername = Džeimss Makārtijs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2006—2009
| years2 = 2009—2013
| years3 = 2013—2019
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 7
| nationalcaps5 = 43
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam5 = {{fb|Īrija}}
| nationalyears3 = 2007—2008
| nationalyears5 = 2010—2020
| nationalyears4 = 2008—2011
| caps4 = 49
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals4 = 0
| years4 = 2019—2021
| clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]]
| years5 = 2021—2024
| caps5 = 12
| goals5 = 0
| totalcaps = 384
| totalgoals = 26
}}'''Džeimss Makārtijs''' ({{Val|en|James McCarthy}}, dzimis {{Dat|1990|11|12}}) ir [[Īri|īru]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir bijis [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlases]] dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Wigan'''

* [[FA kauss]]: 2012—13
'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2021—22, 2022—23
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2021—22, 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Makārtijs, Džeimss}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]]
[[Kategorija:Īri]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamilton Academical FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>m1l9m3o3qt5rxrgaictaq53qti0xwot</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rubika kuba matemātika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446934</id>
    <revision>
      <id>4525573</id>
      <parentid>4490403</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:40:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86864" sha1="ct6cfdrwyxrulzg4064drzs7o2rebrq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}}
{{jāuzlabo|jāsakārto atsauces, vienkārši jāpārkopē tās no krievu raksta, šeit, šķiet, Vizuālais redaktors ir visu sabojājis}}
[[Attēls:Rubik's_cube_scrambled.svg|thumb|150x150px| Sajaukts Rubika kubs]]
[[Attēls:Rubiks_cube_solved.jpg|thumb|150x150px| Sakārtots Rubika kubs]]
'''Rubika kuba matemātika''' ir matemātisko metožu kopums, kas apskata [[Rubika kubs|Rubika kuba]] īpašības no abstraktās matemātiskas skatu punkta. Šī matemātika pēta un novērtē kuba sakārtošanas [[Algoritms|algoritmus]]. Balstās uz [[Grafu teorija|grafu teoriju]], [[Grupu teorija|grupu teoriju]], [[Skaitāmības teorija|rekursīvo funkciju teoriju]] un [[Kombinatorika|kombinatoriku]].

Pastāv daudz algoritmu, kas izstrādāti, lai pārvietotu Rubika kubu no patvaļīgas konfigurācijas uz ''galīgo konfigurāciju'' (sakārtots kubs). 2010. gadā tika stingri pierādīts, ka, lai pārvietotu Rubika kubu no patvaļīgas konfigurācijas uz saliktu konfigurāciju (bieži šis process tiek saukts par “sakārtošanu” vai “risinājumu”), pietiek ar mazāk kā 20 gājieniem, kas ir jebkuras skaldnes viens pagrieziens.&lt;ref name=&quot;cube20&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Rokicki, T.; Kociemba, H.; Davidson, M.; and Dethridge, J.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.cube20.org God's Number is 20]&lt;/span&gt; &lt;span title=&quot;на английском языке&quot; class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Šis skaitlis ir Rubika kuba [[Grāfs Kailijs|Kailija skaita diametrs]].&lt;ref&gt;По системе образующих, состоящей из поворотов граней на ±90° и на 180°.&lt;/ref&gt; 2014. gadā tika pierādīts, ka ar 26 gājieniem, pagriežot skaldnes tikai par 90°, vienmēr pietiek, lai atrisinātu Rubika kubu.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Rokicki, T. and Davidson, M.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.cube20.org/qtm God's Number is 26 in the Quarter-Turn Metric]&lt;/span&gt; &lt;span title=&quot;на английском языке&quot; class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 4 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Algoritmu, kas atrisina mīklu ar pēc iespējas mazāku gājienu skaitu, sauc par [[Dieva algoritms|Dieva algoritmu]].

== Apzīmējumi ==
Šajā rakstā izmantoti “Singmastera apzīmējumi”,{{Sfn|Joyner|2002|p=7}} ko izstrādājis [[Deivids Singmasters]] un publicējis 1981. gadā, lai norādītu Rubika kuba skaldņu pagriešanas secību 3×3×3.

Burti &lt;math&gt;L,R,F,B,U,D&lt;/math&gt; norāda attiecīgi 90° skaldnes pagriezienu pulksteņrādītāja virzienā pa kreisi (left), pa labi (right), uz priekšu (front), uz aizmuguri (back), augšup (up) un lejup (down). 180° skaldnes pagriešanu norāda, ar ciparu 2 burta labajā pusē vai augšējā indeksā, labajā pusē, norādot ciparu 2. Par 90° skaldnes griešanos pretēji pulksteņa rādītāja virzienam norāda, pievienojot apostrofu {{Nowrap|( ′ )}} vai pievienojot -1 pa labi no burta. Tā, piemēram, &lt;math&gt;L^2&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;L2&lt;/math&gt; ir ekvivalenti apzīmējumi, kā arī &lt;math&gt;L'&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;L^{-1}&lt;/math&gt;.

== Konfigurācijas skaita metrika ==
Pastāv divi visizplatītākie risinājuma garuma mērīšanas veidi (metriskie). Pirmais veids — tiek uzskatīts, ka viens pagrieziens pagriež šķautni par 90° (''quarter turn metric'', '''QTM'''). Saskaņā ar otro metodi viens gājiens skaitās šķautnes daļēja pagriešana (''face turn metric'', '''FTM''',vai '''HTM''' — ''half-turn metric''). Tātad, F2 (priekšējās virsmas pagriešana par 180°) var tikt apzīmēta ar diviem gājieniem QTM metrikā vai vienu gājienu FTM metrikā.&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation no-wikidata&quot; data-wikidata-property-id=&quot;P1343&quot;&gt;''Jerry Slocum, David Singmaster, Wei-Hwa Huang, Dieter Gebhardt, Geert Hellings.'' [http://amzn.com/157912805X The Cube: The Ultimate Guide to the World's Bestselling Puzzle — Secrets, Stories, Solutions]{{Novecojusi saite}}. — 2009. — С. 26. — 142 с.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_metric&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric Useful Mathematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric |date={{dat|2012|11|24||bez}} }}.Metrics&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Дата обращения 17 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric Архивировано] 24 ноября 2012 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Lai tekstā norādītu izmantotās metrikas risinājuma garumu, tiek izmantots apzīmējums, kas sastāv no gājienu skaita un metrikas apzīmējuma mazā burta. '''14f''' apzīmē — 14 gājienus FTM metrikā, bet '''10q''' apzīmē 10 gājienus QTM metrikā. Lai norādītu, ka šajā metrikā gājienu skaits ir minimālais, tiek izmantota zvaigznīte: '''10f *''' norāda optimālo risinājumu skaitu — 10 gājienus FTM metrikā.

== Rubika kuba grupa ==
Rubika kubu var uzskatīt par [[Grupa (matemātika)|matemātiskas grupas]] piemēru.

Katru no sešām Rubika kuba skaldnēm var sadalīt deviņās daļās un kopumā Rubika kuba 48 etiķešu komplektu var uzskatīt par [[Simetriskā grupa|simetriskās grupas]] elementu, kas nav skaldņu centri. Precīzāk, jūs varat atzīmēt visas 48 etiķetes ar cipariem no 1 līdz 48 un sagrupēt katru no tām pa gājieniem &lt;math&gt;
\{F,B,U,D,L,R\}&lt;/math&gt;, kas būtu elementi simetriskās grupas &lt;math&gt;S_{48}&lt;/math&gt;.

Tad Rubika kuba grupa &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; tiek definēta kā [[apakšgrupa]] &lt;math&gt;S_{48}&lt;/math&gt;, kas sastāv no sešām skaldnes rotācijām: &lt;center&gt;&lt;math&gt;G=\langle F,B,U,D,L,R\rangle&lt;/math&gt;&lt;/center&gt; Secība grupai &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; vienāda ar:&lt;ref name=&quot;GAP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cube3&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm Rubik's Cube 3x3x3] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130728153420/http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm |date={{dat|2013|07|28||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20130728153420/http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm Архивировано] 28 июля 2013 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; &lt;center&gt;&lt;math&gt;|G| = \dfrac{8!\cdot 12!\cdot 3^8\cdot 2^{12}}{3\cdot 2\cdot 2} = 43\ 252\ 003\ 274\ 489\ 856\ 000 = 2^{27}\cdot 3^{14}\cdot 5^3\cdot 7^2\cdot 11&lt;/math&gt;&lt;/center&gt; Katru no &lt;math&gt;4{,}325\cdot 10^{19}&lt;/math&gt; risinājumiem var paveikt ne vairāk kā ar 20 gājieniem (ja par gājienu uzskata jebkuru skaldnes pagriezienu).&lt;ref name=&quot;cube20&quot;/&gt;

Grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; elementu secība vienāda ar 1260. Piemēram, gājienu secību &lt;math&gt;(R\ U^2\ D^{\prime}\ B\ D^{\prime})&lt;/math&gt; ir nepieciešams atkārtot 1260 reizes, lai Rubika kubs atgrieztos sākotnējā stāvoklī.{{Sfn|Joyner|2008|pp=[https://books.google.com/books?id{{=}}iM0fco-_Ri8C&amp;pg{{=}}PA93 93], 108}}

== Dieva algoritms ==
Dieva algoritms radās ne vēlāk kā 1980. gadā, kad tika aizsākta sarakste starp Rubika kuba faniem.&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot; /&gt; Kopš tā laika matemātiķi, programmētāji un amatieri ir centušies atrast Dieva algoritmu, lai praksē spētu atrast minimālo gājienu skaits, lai sakārtotu Rubika kubu. Tā kā Rubika kubu ir nepieciešams pilnībā sakārtot, tad no algoritma tika prasīts atrast vajadzīgo gājienu skaitu, lai atrisinātu mīklu.

2010. gadā programmētājs Tomass Rokiki no [[Paloalto|Palo Alto]], matemātikas skolotājs Herberts Kotsemba no [[Darmštate]]s, [[Kentas Universitāte]]s matemātiķis Morlijs Deividsons un [[Google|Google Inc.]] inženieris Džons Detridžs pierādīja, ka Rubika kubu no jebkura izjaukta stāvokļa var sakārtot atpakaļ sākotnējā stāvoklī vien ar 20 gājieniem. Turklāt jebkurš skaldnes pagrieziens tika uzskatīts par vienu kustību. Lai veiktu aprēķina secību bija nepieciešami 35 gadi no [[CPU laiks|procesora darbības laika]], ko ziedoja kompānija Google.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/performance.htm Two-Phase-Algorithm and God's Algorithm: God's number is 20] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502030137/http://kociemba.org/performance.htm |date={{dat|2013|05|02||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Дата обращения 23 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20130502030137/http://kociemba.org/performance.htm Архивировано] 2 мая 2013 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Tehniskie dati par datoru skaitu un veiktspēju netika atklāti. Aprēķinu ilgums sasniedza vairākas nedēļas.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Rik van Grol.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://digitaleditions.walsworthprintgroup.com/article/The_Quest_For_God%E2%80%99s_Number/532775/50242/article.html The Quest For God’s Number]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Math Horizons (November 2010). Дата обращения 26 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;hsta&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation no-wikidata&quot; data-wikidata-property-id=&quot;P1343&quot;&gt;''Stefan Edelkamp, Stefan Schrōdl.'' Heuristic search: theory and applications. — [[Morgan Kaufmann Publishers]], 2012. — 712 с. — {{ISBN|978-0-12-372512-7}}.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;siam2013&quot;&gt;[http://epubs.siam.org/doi/abs/10.1137/120867366 SIAM J. Discrete Math., 27(2), 1082—1105]&lt;/ref&gt;

Tomass Rokiki un Morlijs Davidsons 2014. gadā pierādīja, ka Rubika kubu var sakārtot ar ne vairāk kā 26 gājieniem, neizmantojot 180° skaldņu pagriezienus. Aprēķins aizņēma 29 gadus no procesora darbības laika Ohaio superdatoru centrā.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot;/&gt;

=== Zemāki Dieva skaita aprēķini ===
Ir viegli parādīt, ka pastāv atrisinājuma konfigurācijas,&lt;ref&gt;«Разрешимой» конфигурацией называется конфигурация, которая может быть переведена в собранную. Так как граф кубика Рубика ненаправленный, из этого следует, что любая конфигурация, полученная из исходной произвольной последовательностью ходов разрешима. Но существуют неразрешимые конфигурации. Например, если в собранном состоянии повернуть одну из вершин кубика на 120°, то получится неразрешимая конфигурация.&lt;/ref&gt; kuras nevar atrisināt ar mazāk nekā 17 gājieniem FTM metrikā vai 19 gājieniem QTM metrikā.

Šo atrisinājumu skaitu var uzlabot, ņemot vērā papildu identitātes: divu pretējo virsmu rotācijas (LR = RL, L2 R = R L2 utt.). Līdzīga pieeja ļauj mums iegūt Dieva skaitļa apakšējo robežu 18f vai 21q.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''В. Дубровский, А. Калинин.'' [http://kvant.mccme.ru/1992/11/novosti_kubologii.htm Новости кубологии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141109174156/http://kvant.mccme.ru/1992/11/novosti_kubologii.htm |date={{dat|2014|11|09||bez}} }} // Квант. — 1992. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;№ 11&lt;/span&gt;. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;С. 52-56&lt;/span&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal Useful Mathematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal |date={{dat|2012|11|24||bez}} }}. God's Algorithm&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Дата обращения 17 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal Архивировано] 24 ноября 2012 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot; /&gt;
[[Attēls:Superflip1.svg|thumb|''Super flip'' ir pirmā atklātā konfigurācija, kas atrodas 20f * gājienu attālumā no sākotnējā stāvokļa]]
Šis atrisinājums jau sen ir palicis kā labākais no zināmajiem. Tas izriet no nekonstruktīviem pierādījumiem, jo tas nenorāda uz konkrētu konfigurācijas piemēru, kura montāžai nepieciešams 18f vai 21q gājienu skaits.

Viena no konfigurācijām, kurai nebija iespējams atrast īsāku risinājumu, bija tā sauktais ''[[Super flip]]'' vai ''12-flip''. ''Super flip'' risinājumā visi stūra un malas klucīši ir savās vietās, bet katrs malas kubs ir vērsts pretējā virzienā.&lt;ref name=&quot;reid_msymmetric&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://cflmath.com/Rubik/m_symmetric.html Michael Reid's Rubik's cube page]. M-symmetric positions&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (May 24, 2005). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Virsotne, kas atbilst ''Super flip'' Rubika kuba skaitam, ir lokālā maksimālā vērtība: jebkurš šīs konfigurācijas pārvietojums samazina attālumu līdz sākotnējai konfigurācijai. Tas liek domāt, ka ''Super flip'' ir maksimālā attālumā no sākotnējās konfigurācijas. Tas ir, ''Super flip'' ir globālais maksimums.&lt;ref name=&quot;circular_5_24&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''David Singmaster.'' [http://www.jaapsch.net/puzzles/cubic5.htm#p24 Cubic Circular] &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. — 1982. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;Iss. 5 &amp; 6&lt;/span&gt;. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;P. 24&lt;/span&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;{{Sfn|Joyner|2002|p=149}}&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Stefan Pochmann.'' [http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf Analyzing Human Solving Methods for Rubik’s Cube and similar Puzzles (Diploma Thesis)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141109173029/http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf |date={{dat|2014|11|09||bez}} }} &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

1992. gadā Diks T. Vinterds atrada &quot;Super flip&quot; risinājumu pie 20f.&lt;ref name=&quot;winter_92_sf&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Dik T. Winter.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Kociemba%27s_algorithm_%283%29.html Kociemba's algorithm]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Mon, 18 May 92 00:49:48 +0200). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Maikls Rīds 1995. gadā pierādīja šī risinājuma pietiekamību,&lt;ref name=&quot;reid_95_sf&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip_requires_20_face_turns.html superflip requires 20 face turns]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Wed, 18 Jan 95 10:13:45 -0500). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; kā rezultātā Dieva skaita apakšējā robeža kļuva par 20 FTM. 1995. gadā Maikls Rīds atklāja “Super flip” risinājumu kā 24q.&lt;ref name=&quot;reid_95_sf_q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip.html superflip]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Tue, 10 Jan 95 18:57:20 -0500). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Šī risinājuma pietiekamību pierādīja Džerijs Braiens.&lt;ref name=&quot;bryan_95_sf_q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jerry Bryan.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Jerry_Bryan__Qturn_Lengths_of_M-Symmetric_Positions.html Qturn Lengths of M-Symmetric Positions]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Sun, 19 Feb 95 23:20:22 -0500 (EST)). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Maikls Rīds 1998. gadā atrada konfigurāciju, kuras optimālais risinājums bija 26q *.&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.cube20.org/cubelovers/CL25/106.txt superflip composed with four spot]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Sun, 2 Aug 1998 08:47:44 -0400). Дата обращения 4 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

=== Dieva skaita augšējie aprēķini ===
Lai iegūtu Dieva skaitļa augšējo robežu, pietiek norādīt jebkuru mīklas risinājuma algoritmu, kas sastāv no ierobežota skaita gājieniem.

Pirmie augšējie Dieva skaita aprēķini balstījās uz &quot;cilvēka&quot; algoritmiem, kas sastāv no vairākiem posmiem. Augšējo robežu pievienošana katram posmam ļāva iegūt galīgo aprēķinu par vairākiem desmitiem vai simts gājieniem.

Droši vien, pirmo konkrēto novērtējumu no augšējā skaita deva [[Deivids Singmasters]] 1979. gadā. Viņa sakārtošanas algoritms ļāva atrisināt mīklu ne vairāk kā ar 277 gājieniem.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kaluzhnin_143&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation no-wikidata&quot; data-wikidata-property-id=&quot;P1343&quot;&gt;''Л. А. Калужнин, В. И. Сущанский.'' Преобразования и перестановки. — М, 1985. — С. 143. — 160 с.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Vēlāk Singmasters teica, ka Elvin Berlykemp, [[Konvejs, Džons Hortons|John Conway]] un [[Ričards Kenets Gajs|Ričards Guy]] izstrādātais algoritms, prasa ne vairāk kā 160 gājienus. Drīz vien &quot;Conway's Cambridge Cubists&quot; grupā tika sastādīta vienas skaldnes kombināciju saraksts, atradot 94 gājienu algoritmus.&lt;ref name=&quot;singmaster_notes&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''David Singmaster.'' Notes on Rubik's Magic Cube. — Enslow Publishers, 1981. — P. 30.&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; 1982. gadā žurnāls [[Quantum (žurnāls)|&quot;Quantum&quot;]] publicēja to kombināciju sarakstu, kas spēja atrisināt Rubika kubu 79 gājienos.&lt;ref name=&quot;kvant_1982_7&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''В. Дубровский.'' [http://kvant.mccme.ru/1982/07/algoritm_volshebnogo_kubika.htm Алгоритм волшебного кубика] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110907093710/http://kvant.mccme.ru/1982/07/algoritm_volshebnogo_kubika.htm |date={{dat|2011|09|07||bez}} }} // Квант. — 1982. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;№ 7&lt;/span&gt;. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;С. 22-25&lt;/span&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

==== Thistletway algoritms ====
Astoņdesmito gadu sākumā angļu matemātiķis [[Thistletwaite, Morven B.|Morvins Tistletvaits]] izstrādāja algoritmu, kas ievērojami uzlaboja augšējo Dieva robežu. Sīkāka informācija par algoritmu tika publicēta 1981. gadā žurnālā ''[[Zinātniskais amerikānis|Scientific American]], ko rakstīja [[Hofstadters, Douglass|Douglas Hofstadter]]''. Algoritms balstījās uz [[Grupu teorija|grupu teoriju]] un ietvēra četrus posmus.

===== Apraksts =====
Thistletway izmantoja vairākas apakšgrupas, kuru garums bija 4 &lt;center&gt; &lt;math&gt;G=G_0\supseteq G_1\supseteq G_2\supseteq G_3\supseteq G_4=\{1\}&lt;/math&gt;, kur: &lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_0=\langle L,R,F,B,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šī grupa ir tāda pati kā Rubika kuba grupa. &lt;math&gt;G&lt;/math&gt;. Tās secība ir&lt;ref&gt;Порядок этой и следующих трёх групп вычисляется как произведение трёх множителей, указывающих соответственно количество разрешимых конфигураций углов, количество разрешимых конфигураций рёбер и общее ограничение «чётности» разрешимой конфигурации.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap-subgroup&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm Cube subgroups] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120032850/http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm |date={{dat|2013|01|20||bez}} }}. Subgroups generated by face moves&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20130120032850/http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm Архивировано] 20 января 2013 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;&lt;math&gt;\dfrac{8!\cdot 3^8}{3}\cdot\dfrac{12!\cdot 2^{12}}{2}\cdot \dfrac{1}{2}=43\ 252\ 003\ 274\ 489\ 856\ 000&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_1=\langle L^2,R^2,F,B,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt, neizmantojot kreisās vai labās puses pagriezienus par ± 90 °. Viņu secība vienāda ar:

&lt;center&gt;&lt;math&gt;\dfrac{8!\cdot 3^8}{3}\cdot 12!\cdot\dfrac{1}{2}=21\ 119\ 142\ 223\ 872\ 000&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_2=\langle L^2,R^2,F^2,B^2,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt, ja ir aizliegta četru vertikālo virsmu pagriešana ± 90 °. Viņu kārtība ir vienāda

&lt;center&gt;&lt;math&gt;8!\cdot (8!\cdot 4!)\cdot\dfrac{1}{2}=19\ 508\ 428\ 800&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_3=\langle L^2,R^2,F^2,B^2,U^2,D^2\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt tikai, izmantojot 180° pagriezienus (daļējus pagriezienus). To sauc par “kvadrātu grupu”(squares group). Viņu kārtība ir vienāda

&lt;center&gt;&lt;math&gt;(4!\cdot 4)\cdot\dfrac{4!\cdot 4!\cdot 4!}{2}\cdot 1=663\ 552&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_4=\{1\}&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ir iekļauta viena sākotnējā konfigurācija.

Pirmajā posmā patvaļīga konfigurācija no grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; samazināts līdz konfigurācijai, kas atrodas apakšgrupā &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt;. Otrās pakāpes mērķis ir panākt kuba konfigurāciju apakšgrupā &lt;math&gt;G_2&lt;/math&gt; neizmantojot kreisās un labās puses pagriezienus ± 90°. Trešajā posmā Rubika kubs tiek samazināts līdz konfigurācijai, kas pieder grupai &lt;math&gt;G_3&lt;/math&gt;, savukārt vertikālo virsmu pagriešana ± 90° ir aizliegta. Pēdējā, ceturtajā posmā Rubika kubs ir pilnībā salikts, pagriežot malas par 180°.

[[Apakšgrupu indekss|Apakšgrupu indeksi]] &lt;math&gt;[G_i:G_{i+1}]&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;i=0,1,2,3&lt;/math&gt; vienāds ar attiecīgi 2048, 1082565, 29400 un 663552.

Katrai no četrām blakus esošās klases ģimenēm &lt;math&gt;G_i/G_{i+1}&lt;/math&gt; [[meklēšanas tabula]] ir izveidota &lt;math&gt;T_i&lt;/math&gt; kuru lielums sakrīt ar apakšgrupas indeksu &lt;math&gt;G_{i+1}&lt;/math&gt; grupā &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;. Katrā blakus esošajā klasē pa apakšgrupām &lt;math&gt;G_{i}&lt;/math&gt; uzmeklēšanas tabula &lt;math&gt;T_i&lt;/math&gt; satur kustību secību, kas pārveido jebkuru konfigurāciju no šīs blakus esošās klases uz konfigurāciju, kas atrodas pašā apakšgrupā &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;.

Lai samazinātu ierakstu skaitu uzmeklēšanas tabulās, Thistletways izmantoja vienkāršotus sākotnējos gājienus. Sākotnēji viņš saņēma rezultātu 85 gājienos. 1980. gadā šis rādītājs tika samazināts līdz 80 gājieniem, pēc tam līdz 63 un tad jau 52.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cubeman_dotcs&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Mark Longridge.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://cubeman.org/dotcs.txt Progressive Improvements in Solving Algorithms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131009060245/http://cubeman.org/dotcs.txt |date={{dat|2013|10|09||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Thistletway studenti veica pilnīgu katra soļa analīzi. Maksimālās vērtības tabulās ir attiecīgi FTM 7, 10, 13 un 15 gājieni. Tā kā 7 + 10 + 13 + 15 = 45, Rubika kubu vienmēr var atrisināt 45 FTM kustībās.&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1982_8&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''В. Дубровский.'' [http://kvant.mccme.ru/1982/08/matematika_volshebnogo_kubika.htm Математика волшебного кубика] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140530001544/http://kvant.mccme.ru/1982/08/matematika_volshebnogo_kubika.htm |date={{dat|2014|05|30||bez}} }} // Квант. — 1982. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;№ 8&lt;/span&gt;. — &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;С. 22-27, 48&lt;/span&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap-thistle&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/thistle.htm Thistlethwaite's 52-move algorithm]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

===== Šreijera skaits =====
Šreijera skaits — &lt;math&gt;S(G,X,H)&lt;/math&gt; saistīts ar grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; ģeneratora komplektu &lt;math&gt;X=\{x_i|i\in I\}&lt;/math&gt; un apakšgrupu &lt;math&gt;H\subseteq G&lt;/math&gt;. Katra Šreijera grafika virsotne ir labā robeža &lt;math&gt;Hg=\{hg|h\in H\}&lt;/math&gt; dažiem &lt;math&gt;g\in G&lt;/math&gt;. Šreijera skaitam ir pāri &lt;math&gt;(Hg,Hgx_i)&lt;/math&gt;.

Katrs no Thistletway algoritma četriem soļiem ir [[Meklēšana plašumā|gājiens pa]] Šreijera grafika platumu &lt;math&gt;S_i(G_i,X_i,G_{i+1})&lt;/math&gt; kur &lt;math&gt;X_i&lt;/math&gt; — ģenerējošo grupu komplekts &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;.

Tādējādi augšējais punktu skaits 45 kustībās ir vienāds ar

: &lt;math&gt;\sum_{i=0}^{3}(\epsilon(v_i))&lt;/math&gt;,

kur

: &lt;math&gt;\epsilon(v_i)&lt;/math&gt; — [[Ekscentriskuma virsotnes|virsotnes ekscentriskums]] &lt;math&gt;v_i\in S_i&lt;/math&gt; kas atbilst vienībai, kas robežojas ar klasi &lt;math&gt;G_{i+1}&lt;/math&gt;.

Šreijera jēdziens tika izmantots Radu,&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''silviu.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/53 Rubik can be solved in 27f] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130827214604/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F53 |date={{dat|2013|08|27||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (04/01/2006). Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Kankla un Kupermana&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot;&gt;&lt;cite style=&quot;font-style:normal&quot;&gt;''Kunkle, D.''; ''Cooperman, C.'' (2007). &quot;[http://www.ccs.neu.edu/home/gene/papers/rubik.pdf Twenty-Six Moves Suffice for Rubik's Cube] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190218050513/http://www.ccs.neu.edu/home/gene/papers/rubik.pdf |date={{dat|2019|02|18||bez}} }}&quot; (PDF). ''Proceedings of the International Symposium on Symbolic and Algebraic Computation (ISSAC '07)'', ACM Press.&lt;/cite&gt;&lt;span class=&quot;Z3988&quot; title=&quot;ctx_ver=Z39.88-2004&amp;rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&amp;rft.genre=proceeding&amp;rft.btitle=Proceedings+of+the+International+Symposium+on+Symbolic+and+Algebraic+Computation+%28ISSAC+%2707%29&amp;rft.atitle=Twenty-Six+Moves+Suffice+for+Rubik%27s+Cube&amp;rft.aulast=Kunkle&amp;rft.aufirst=D.&amp;rft.date=2007&amp;rft.pub=ACM+Press&amp;rft_id=http%3A%2F%2Fwww.ccs.neu.edu%2Fhome%2Fgene%2Fpapers%2Frubik.pdf&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; darbos.

==== Thistletwait algoritma modifikācijas ====
1990. gada decembrī Hanss Kloostermans izmantoja mainītu Thistletwaita metodes versiju, lai pierādītu 42 gājienu pietiekamību.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kloosterman&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__an_upper_bound_on_god%27s_number.html an upper bound on god's number]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Wed, 29 Apr 92 01:37:26 -0700 (PDT)). Дата обращения 17 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

1992. gada maijā Maikls Rīds uzrādīja pietiekamību 39f jeb 56q.&lt;ref name=&quot;reid_39f_56q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bound.html new upper bound]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Fri, 22 May 92 22:56:34 -0700 (PDT)). Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Tā modifikācijā tika izmantota šāda apakšgrupu ķēde:

* &lt;math&gt;G_0=\langle U,F,R,L,B,D\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_1=\langle U,R,F\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_2=\langle U,R^2,F^2\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_3=\{1\}&lt;/math&gt;

Dažas dienas vēlāk Diks T. Vinters pazemināja savu rezultātu FTM metrikā līdz 37 gājieniem.&lt;ref name=&quot;winter_37f&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Dik T. Winter.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Corrected_calculations_are_now_done..html Corrected calculations are now done.]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Thu, 28 May 92 15:00:49 +0200). Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Ryan Hayes 2002. gada decembrī izstrādāja Thistletwaita algoritma variantu, kas paredzēts Rubika kuba [[Rubika kubs|ātrdarbīgai sakārtošanai]].&lt;ref name=&quot;heise_thistle&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Ryan Heise.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.ryanheise.com/cube/human_thistlethwaite_algorithm.html The Human Thistlethwaite Algorithm]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

==== Kotsomba divfāžu algoritms ====
[[Attēls:Rubik-3-facelet-kociemba.svg|thumb|Rubika kuba starpposma stāvoklis Kotsomba algoritmā. Otrajā posmā atļautie gājieni saglabā “+” un “-” atzīmju atrašanās vietu]]
''Thistletwait'' algoritmu 1992. gadā uzlaboja Herberts Kotsemba, matemātikas skolotājs no Darmštates.

===== Apraksts =====
Kotsemba samazināja algoritma posmu skaitu līdz diviem:&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/math/imptwophase.htm Two-Phase Algorithm Details]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal Computer Puzzling] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200525214643/https://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal |date={{dat|2020|05|25||bez}} }}. Kociemba's Algorithm&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 23 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

* &lt;math&gt;G_0=\langle U,D,L,R,F,B\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_1=\langle U,D,L^2,R^2,F^2,B^2\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_2=\{1\}&lt;/math&gt;

Vizuāls grupas apraksts &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt; var iegūt, veicot šādu marķējumu:&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_subgroupH&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/math/20moves/subgroupH.html The Subgroup H and its cosets]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 23 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

* Atzīmējiet visas '''U''' un '''D''' etiķetes ar “+”.
* '''F''' un '''B''' etiķetes uz šķautņu malu elementiem '''FR''', '''FL''', '''BL''' un '''BR ir''' jāmarķē ar “-”.
* Pārējās etiķetes atstājiet bez atzīmēm.

Tad visās grupas konfigurācijās &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt; būs tāds pats iezīmējums (atbilst marķējumam uz sakārtotā kuba).

Risinājums sastāv no diviem posmiem. Pirmajā posmā norādītā konfigurācija &lt;math&gt;x\in G_0&lt;/math&gt; tulkots ar gājienu secību &lt;math&gt;s_1&lt;/math&gt; kaut kādā konfigurācijā &lt;math&gt;x^{\prime}\in G_1&lt;/math&gt;. Citiem vārdiem sakot, pirmā posma uzdevums ir atjaunot marķējumu, kas atbilst sākotnējai konfigurācijai, ignorējot etiķešu krāsas.

Otrajā posmā — konfigurācija &lt;math&gt;x^{\prime}\in G_1&lt;/math&gt; tulkots ar gājienu secību &lt;math&gt;s_2&lt;/math&gt; uz sākotnējo konfigurāciju. Šajā gadījumā sānu virsmu pagriezienus par ± 90° neizmanto, kā dēļ marķējums tiek automātiski saglabāts.

Apkopojot secības &lt;math&gt;s_1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;s_2&lt;/math&gt;, tas ir suboptimāls sākotnējās konfigurācijas risinājums.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/twophase.htm The Two-Phase-Algorithm]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 23 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

===== Alternatīvi suboptimālie risinājumi =====
Pēc pirmā risinājuma atklāšanas Kotsomba algoritms neapstājas. Alternatīvi optimāli risinājumi pirmajā posmā var izraisīt īsākus risinājumus otrajā posmā, kas samazinās kopējo risinājuma garumu. Algoritms arī turpina meklēt neoptimālus risinājumus pirmajā posmā to garuma pieaugošā secībā.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot; /&gt;

===== Ieviešanas funkcijas =====
Lai rastu risinājumus katrā no diviem posmiem, [[IDA *]] algoritms tiek izmantots ar heiristiskām funkcijām, kuru pamatā ir attiecīgo apakšuzdevumu risināšanas alternatīvas.&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot; /&gt;

Pirmā posma uzdevums ir atrast risinājumu telpā ar trim koordinātām no marķējuma ar koordinātām (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) līdz marķējumam (0, 0, 0):&lt;ref&gt;[http://kociemba.org/math/twophase.htm Биекция между конфигурациями и тройками координат] установлена таким образом, что целевой разметке первого этапа (т.е. любой конфигурации из группы ''G''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) соответствует тройка (0, 0, 0).&lt;/ref&gt;

# Orientācija ''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; astoņiem stūra elementiem (2187 vērtības)
# Orientācija ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; divpadsmit malas elementiem (2048 vērtības)
# Četru malu elementu '''FR''', '''FL''', '''BL''' un '''BR''' — ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; izvietojums (495 vērtības)

Apskatīsim trīs apakšuzdevumus, kā atrast risinājumu no iezīmēšanas (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) līdz iezīmējumam (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;', ''y&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' ', 0), (''x'' &lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; ', 0, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'), (0, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; ', ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; '). Pirmajā posmā izmantotās heiristiskās funkcijas ''h&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' vērtība ir vienāda ar šo apakšproblēmu risināšanas alternatīvo maksimālo. Apakšuzdevumu risināšanas alternatīvas ir iepriekš aprēķinātas un saglabātas datu bāzu veidā ar veidnēm.&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation no-wikidata&quot; data-wikidata-property-id=&quot;P1343&quot;&gt;''Стюарт Рассел, Питер Норвиг.'' &lt;span data-wikidata-qualifier-id=&quot;P248&quot;&gt;Составление допустимых эвристических функций&lt;/span&gt; &amp;#x2F;&amp;#x2F; Искусственный интеллект: современный подход &amp;#x3D; Artificial Intelligence: A Modern Approach. — 2-е изд.. — &lt;abbr title=&quot;Москва&quot;&gt;М.&lt;/abbr&gt;: Вильямс, 2006. — С. 170 — 173. — 1408 с. — {{ISBN|5-8459-0887-6}}.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Англ. ''pattern databases''. В [http://kociemba.org/math/pruning.htm изложении автора алгоритма] — «pruning tables».&lt;/ref&gt;

Otrās pakāpes uzdevums ir atrast risinājumu telpā ar trim koordinātām no konfigurācijas (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) līdz konfigurācijai (0, 0, 0):&lt;ref&gt;Из-за ограничения, связанного с чётностью перестановки элементов, встречается только половина всех троек координат.&lt;/ref&gt;

# Pārkārtot ''x'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; astoņus malu elementus (40,320 vērtības)
# Pārkārtojiet ''y'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; astoņiem augšējās un apakšējās malas elementiem (40320 vērtības)
# Pārkārtojiet ''z'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; vidējā slāņa četriem malu elementiem (24 vērtības)

Apsveriet trīs apakšuzdevumus, kā atrast ceļu no konfigurācijas (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) konfigurācijā (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', 0), (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', 0, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;'), (0, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;'). Otrajā posmā izmantotās heiristiskās funkcijas ''h''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; vērtība ir vienāda ar šo apakšproblēmu risināšanas alternatīvo maksimālo.

Algoritmā tiek izmantotas papildu optimizācijas, kuru mērķis ir palielināt ātrumu un samazināt atmiņu, ko aizņem tabulas.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_pruning&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/math/pruning.htm Pruning Tables]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 23 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

===== Programmatūras ieviešana =====
Cube Explorer ir Windows algoritma programmatūras ieviešana. Lejupielādes saites atrodas Herberta Kotsemba vietnē.&lt;ref name=&quot;koci_download&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://kociemba.org/download.htm Download]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; 1992. gadā [[Atari ST]] personālajā datorā ar 1 MB atmiņu un 8&amp;nbsp;MHz frekvenci algoritms ļāva atrast risinājumu, kas nepārsniedz 22 pārvietojumus 1—2 minūšu laikā.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot; /&gt; Mūsdienu datorā Cube Explorer ļauj patvaļīgai konfigurācijai dažās sekundēs atrast ne vairāk kā 20 gājienus.

Pastāv algoritma tiešsaistes versija.&lt;ref name=&quot;online_koci&quot; /&gt;

===== Analīze =====
Maikls Rīds 1995. gadā parādīja, ka Kotsomba algoritma pirmajai un otrajai fāzei var būt nepieciešami attiecīgi ne vairāk kā 12 un 18 gājieni (FTM). No tā izriet, ka Rubika kubu vienmēr var atrisināt 30 gājienos. Papildu analīze parādīja, ka 29f vai 42q&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;reid_29f_42q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bounds.html new upper bounds]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt; (Sat, 07 Jan 95 20:24:35 -0500). Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; vienmēr ir pietiekami.

=== Korfa algoritms ===
Kotsomba algoritms ļauj ātri atrast īsus, suboptimālus risinājumus. Tomēr atrastā risinājuma optimāluma pierādīšana var prasīt daudz laika. Bija nepieciešams specializēts algoritms optimālu risinājumu atrašanai.

1997. gadā Ričards Korfs publicēja algoritmu, kas optimāli atrisina Rubika kuba patvaļīgas konfigurācijas. Desmit izlases veidā atlasītas konfigurācijas tika izšķirtas ne vairāk kā 18 FTM gājienos.&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Richard E. Korf.'' [http://www-compsci.swan.ac.uk/~csphil/CS335/korfrubik.pdf Finding Optimal Solutions to Rubik's Cube Using Pattern Databases] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819052447/http://www-compsci.swan.ac.uk/~csphil/CS335/korfrubik.pdf |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}. — 1997.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://books.google.com/books?id=3aUMamjxVpMC&amp;pg=PA58|title=Rubik's Reduced|work=[[Popular Science]]|date=1997-10|last=Arthur Fisher|pages=58|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pats Korfa algoritms darbojas šādi. Pirmkārt, tiek noteikti apakšuzdevumi, kas ir pietiekami vienkārši, lai veiktu pilnīgu uzskaitījumu. Tika izmantoti šādi trīs apakšuzdevumi:&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;

# Puzles stāvokli nosaka tikai astoņi stūra virsmām, malu pozīcijas un orientācija tiek ignorēta.
# Puzles stāvokli nosaka seši no 12 malas virsmām, citi bloki tiek ignorēti.
# Puzles stāvokli nosaka ''pārējās'' sešas malas virsmām.

Pārvietojumu skaits, kas nepieciešams, lai atrisinātu katru no šiem apakšuzdevumiem, ir zemāk konfigurāciju par pašu skaitu, kas vajadzīgs, lai pabeigtu risinājumu. Patvaļīgi noteikta Rubika kuba konfigurācija tiek atrisināta, izmantojot [[IDA *]] algoritmu, izmantojot šo aprēķinu kā heiristiku. Apakšuzdevumu risināšanas izmaksas tiek glabātas datu bāzes veidā ar veidnēm.&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot;/&gt;

Lai arī šis algoritms vienmēr atradīs optimālus risinājumus, tas tieši nenosaka, cik gājienu sliktākajā gadījumā var būt nepieciešams.

Algoritma ieviešana C valodā ir atrodama.&lt;ref name=&quot;reid_solver&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Michael Reid.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cflmath.com/Rubik/optimal_solver.html Rubik's cube page]. Optimal Rubik's cube solver&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt; (October 28, 2006). Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

=== Turpmākie uzlabojumi ===
2005. gadā Maikla Rīda QTM rādītājs uzlaboja Silviu Radu līdz 40q.&lt;ref name=&quot;radu_40q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot; id=&quot;CITEREFSilviu_Radu&quot;&gt;Silviu Radu, &quot;A New Upper Bound on Rubik's Cube Group&quot;, ''[[ArXiv.org|arΧiv]]:[http://www.arxiv.org/abs/math/0512485 math/0512485]''&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;Z3988&quot; title=&quot;ctx_ver=Z39.88-2004&amp;rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&amp;rft.genre=bookitem&amp;rft.atitle=A+New+Upper+Bound+on+Rubik%27s+Cube+Group&amp;rft.title=&amp;rft.aulast=Silviu+Radu&quot;&gt;&lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;/span&gt;
&lt;/ref&gt; Silviu Radu 2006. gadā pierādīja, ka Rubika kubu var salikt ar 27f&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot; /&gt; vai 35q.&lt;ref name=&quot;radu_35q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''silviu.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/50 Rubik can be solved in 35q] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190429204208/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F50 |date={{dat|2019|04|29||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (03/22/2006). Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

2007. gadā Daniels Cankle un Gene Cooperman izmantoja superdatoru, lai pierādītu, ka visas neatrisinātās konfigurācijas var atrisināt ne vairāk kā 26 FTM kustībās. Ideja bija apvienot Rubika kubu vienā no 15 752 [[Rubika kuba grupa|kvadrātu apakšgrupas]] konfigurācijām, kuras katru beidzot var atrisināt ar dažiem papildu gājieniem. Lielākā daļa konfigurāciju tika atrisinātas šādā veidā ne vairāk kā 26 reizes. Atlikušās konfigurācijas tika pakļautas papildu analīzei, kas parādīja, ka tās tiek atrisinātas arī 26 gājienos.&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;&lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://www.northeastern.edu/nupr/news/0507/rubik.html Northeastern University Researchers Solve Rubik’s Cube in 26 Moves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191023011911/https://www.northeastern.edu/nupr/news/0507/rubik.html |date={{dat|2019|10|23||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Tomass Rokiki 2008. gadā publicēja [[Uz pierādījumiem balstīta skaitļošana|skaitlisku pierādījumu]] puzles atrisinājumam ar 25 FTM kustībām.&lt;ref name=&quot;rokicki_25f&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;citation&quot; id=&quot;CITEREFTom_Rokicki&quot;&gt;Tom Rokicki, &quot;Twenty-Five Moves Suffice for Rubik's Cube&quot;, ''arΧiv:[http://www.arxiv.org/abs/0803.3435 0803.3435]''&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;Z3988&quot; title=&quot;ctx_ver=Z39.88-2004&amp;rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&amp;rft.genre=bookitem&amp;rft.atitle=Twenty-Five+Moves+Suffice+for+Rubik%27s+Cube&amp;rft.title=&amp;rft.aulast=Tom+Rokicki&quot;&gt;&lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;/span&gt;
&lt;/ref&gt; Rokiki 2008. gada augustā paziņoja par pierādījumu ar 23f.&lt;ref name=&quot;rokicki_23f&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/117 Twenty-Three Moves Suffice] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130827222725/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F117 |date={{dat|2013|08|27||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (04/29/2008). Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Vēlāk šis rādītājs uzlabojās līdz 22f.&lt;ref name=&quot;rokicki_22f&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/121 Twenty-Two Moves Suffice] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111205023257/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F121 |date={{dat|2011|12|05||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (08/12/2008). Дата обращения 20 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20111205023257/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F121 Архивировано] 5 декабря 2011 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; 2009. gadā viņam izdevās parādīt veikumu ar 29 QTM gājieniem.&lt;ref name=&quot;rokicki_29q&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/143 Twenty-Nine QTM Moves Suffice] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110726010154/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F143 |date={{dat|2011|07|26||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (06/15/2009). Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

2010. gadā Tomass Rokiki, Herberts Kotsomba, Morlijs Deividsons un Džons Detridžs paziņoja par pierādījumiem, ka jebkuru Rubika kuba konfigurāciju var atrisināt ne vairāk kā 20 kustībās FTM metrikā.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot; /&gt; Kopā ar iepriekš zināmo apakšējo robežu 20f *, tas bija pierādījums tam, ka FTM metrikā Rubika kuba Dieva numurs ir 20.

2014. gada augustā Rokijs un Deividsons paziņoja, ka Rubika kuba Dieva numurs QTM metrikā ir 26.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Adam P. Goucher.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cp4space.wordpress.com/2015/09/25/superflip-composed-with-fourspot/ Superflip composed with fourspot]&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Complex Projective 4-Space (25 сентября 2015).&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

=== Antipodes meklēšana ===
Rubika kuba konfigurāciju, kas atrodas maksimālā attālumā no sākotnējās konfigurācijas, sauc par antipodi. Jebkuram antipodam FTM metrikā ir optimāls risinājums 20f *, un jebkuram antipodam QTM metrikā ir optimāls risinājums 26q *.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/cayley.htm#distances Cayley Graphs]. Distances&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 4 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Ir zināms, ka FTM metrikā ir miljoniem antipodu.&lt;ref name=&quot;cube20_hardpositions&quot;&gt;[http://www.cube20.org/distance20s/ Known Distance-20 Positions in the Half-Turn Metric. Known Distance-24 or Greater Positions in the Quarter-Turn Metric]&lt;/ref&gt; Viena no šīm konfigurācijām ir “Super flip”. Gluži pretēji, QTM metrikā šobrīd ir zināma tikai viena antipoda konfigurācija (neskaitot no tā iegūtās konfigurācijas pēc pagriezieniem) — “Super flip un četru punktu sastāvs” (Super flip sastāv no četriem punktiem).&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.randelshofer.ch/rubik/patterns/V010.01.html|title=Pretty Patterns Rubik's Cube &amp;#124; Edge Flip, Dot &amp;#124; Superflip, With 4 Dots}}&lt;/ref&gt; Ir zināmas tikai divas konfigurācijas 25q * attālumā no sākotnējās konfigurācijas un apmēram 80 tūkstoši konfigurāciju 24q * attālumā.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;

=== Asimptotiskie aprēķini ===
2011. gadā tika parādīts, ka Dieva kuba ''n'' × ''n'' × ''n skaitlis'' ir [[“O” ir liels un “o” ir mazs|Θ (''n'' &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; / log (''n''))]].&lt;ref name=&quot;theta2011&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot; id=&quot;CITEREFDemaineDemaineEisenstatLubiw2011&quot;&gt;Demaine, Erik D.; Demaine, Martin L.; Eisenstat, Sarah; Lubiw, Anna &amp;#x26; Winslow, Andrew (2011), &quot;Algorithms for Solving Rubik's Cubes&quot;, ''arΧiv:[http://www.arxiv.org/abs/1106.5736v1 1106.5736v1]'' [cs.DS]&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;Z3988&quot; title=&quot;ctx_ver=Z39.88-2004&amp;rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&amp;rft.genre=bookitem&amp;rft.atitle=Algorithms+for+Solving+Rubik%27s+Cubes&amp;rft.title=&amp;rft.aulast=Demaine&amp;rft.aufirst=Erik+D.&amp;rft.date=2011&quot;&gt;&lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;/span&gt;
&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;theta2011news&quot;&gt;
&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Larry Hardesty.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://web.mit.edu/newsoffice/2011/rubiks-cube-0629.html The math of the Rubik’s cube]. New research establishes the relationship between the number of squares in a Rubik’s-cube-type puzzle and the maximum number of moves required to solve it&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. MIT News Office (June 29, 2011). Дата обращения 23 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

== Citas mīklas ==

=== Void Cube ===
Void Cube ir 3x3x3 Rubika kubs bez centrāliem elementiem.

FTM metrikā optimālā &quot;Void Super flip&quot; risinājuma garums ir 20f,&lt;ref name=&quot;void20_cubezzz&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/171 Void cube diameter at least 20 (face turn metric)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306102100/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F171 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (01/19/2010). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;void20_ss&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?18637 Void cube diameter at least 20 (probably 20)]&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Speedsolving.com (01/19/2010). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; kas ir pierādījums tam, ka ir nepieciešami 20 gājieni. Tā kā Void Cube ir ''vieglāka'' Rubika kuba ''versija'',&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot; /&gt; tad esošo 20 Rubika gājienu pierādījums var būt&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt; attiecināms uz Void Cube. Tāpēc FTM metrikā Void Cube mīkla ir arī attiecināma uz Dieva algoritmu.

=== Kubs 4 × 4 × 4 ===
[[Attēls:Rubiks_revenge_scrambled.jpg|thumb|Rubik's Revenge — Rubika atriebība]]
Mīklas 4 × 4 × 4 konfigurāciju skaits ({{val|en|Rubik's Revenge}} — Rubika atriebība) ir vienāds ar&lt;ref name=&quot;jaap_cube4&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Jaap Scherphuis.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.jaapsch.net/puzzles/cube4.htm Rubik's Revenge]&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

: &lt;math&gt;\frac{8! \times 3^7 \times 24!^2}{4!^6 \times 24} \approx 7.40 \times 10^{45}&lt;/math&gt;

==== Metrika 4 × 4 × 4 ====
Ir vairāki veidi, kā noteikt metriku 4 × 4 × 4 kubam. Šajā sadaļā tiek izmantota šādi apzīmējumi:

* '''q-s''' (quarter slice): vienu pagriezienu uzskata par jebkura 12 mīklas skaldņu pagriešanos par ± 90°;
* '''q-w''' (quarter twist): vienu pagriezienu uzskata par jebkura ārēja bloka (ti, ''tikai virsmu'' vai ''virsmu ar vairākiem blakus esošām skaldnēm, kas tam blakus atrodas'') pagriešanos par ± 90°;
* '''q-b''' (quarter block): vienā kustībā tiek pagriezts jebkurš ārējs vai iekšējs bloks (t.i., jebkura ''secīgu'' paralēlu slāņu secība) par ± 90° attiecībā pret pārējo mīklas daļu;
* '''h-s''', '''h-w''', '''h-b''' : līdzīgi kā iepriekšējie trīs rādītāji, izņemot to, ka ir atļautas arī 180° rotācijas.

Patvaļīgas konfigurācijas optimālā risinājuma garums '''q-b''' metrikā nav lielāks kā '''q-w''' vai '''q-s''' metrikā, jo '''q-b''' metrikā ir atļauti visi pārējo divu q-metriku gājieni. Tas pats attiecas uz h-metriku.

==== Aprēķins par Dieva kuba konfigurāciju skaitu 4 × 4 × 4 ====
2006.-2007. gadā Brūss Norskogs veica 4 × 4 × 4 kuba 5-pakāpju analīzi, līdzīgi kā Tistletwaits veiktā 4-pakāpju analīze 3 × 3 × 3 Rubika kubam. Analīzes rezultātā tika iegūtas augšējās robežas 82 kustībām metriskajā '''h-w'''&lt;ref name=&quot;norskog_82w_67b&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Bruce Norskog.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93#comment-376 New upper bounds: 82 twist turns, 67 block turns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042137/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93#comment-376 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (08/13/2007). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; 77 kustībām metriskajā '''h-s'''&lt;ref name=&quot;norskog_77s&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Bruce Norskog.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93 The 4x4x4 can be solved in 77 single-slice turns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042137/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (07/26/2007).&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pe_jaap_4x4x4&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;&lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 Bigger rubik cube bound] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140529052631/http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 |date={{dat|2014|05|29||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot;&gt;(недоступная ссылка)&lt;/span&gt;. Project Euler. Дата обращения 28 июля 2013. [https://web.archive.org/web/20140529052631/http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 Архивировано] 29 мая 2014 года.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; un 67 kustībām metriskajā '''h-b'''.

2013. gadā Šuangs Čens (陈 霜) pazemināja aprēķinu '''h-w''' metrikā no 82 līdz 57 pagriezieniem.&lt;ref name=&quot;chen_57w&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''CS.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/525 Solving the 4x4x4 in 57 moves(OBTM)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042108/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F525 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (09/30/2013). Дата обращения 19 ноября 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Tomass Rokiki 2015. gadā apstiprināja savu labāko rezultātu 57 '''h-w''' pagriezienos un saņēma jaunus rezultātus 56 '''h-s''' un 53 '''h-b'''.&lt;ref name=&quot;rokicki_4x4x4_56s53b&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541 4x4x4 upper bounds: 57 OBTM confirmed; 56 SST and 53 BT calculated.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042119/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (03/03/2015). Дата обращения 1 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Dažas dienas vēlāk Šuangam Čenam (陈 霜) izdevās iegūt augšējās robežas 55 '''h-w''' un 53 '''h-s''', no jauna definējot pierādīšanas posmus.&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_55w&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''CS.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3006 4x4x4 new upper bound: 55 OBTM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042119/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3006 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (03/07/2015). Дата обращения 1 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_53s&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''CS.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3009 4x4x4 new upper bound: 53 SSTM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170909042119/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3009 |date={{dat|2017|09|09||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (03/09/2015). Дата обращения 1 июля 2015.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

2011. gadā Tomass Rokiki, balstoties uz vairākām esošām idejām, sešās metrikās noteica zemākas Dieva skaita robežas kubveida mīklām ar izmēriem no 2 × 2 × 2 līdz 20 × 20 × 20.&lt;ref name=&quot;rokicki_lb&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''rokicki.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/236 Lower Bounds for n x n x n Rubik's Cubes (through n=20) in Six Metrics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191020164641/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F236 |date={{dat|2019|10|20||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (07/18/2011). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Rezultāti par 4 × 4 × 4 kubu ir parādīti tabulā (kopā ar zināmajām augšējām robežām).
[[Attēls:Megaminx12.jpg|thumb|12 krāsu Megaminks]]
{| class=&quot;standard&quot;
|+ Dieva kuba konfigurāciju skaits 4 × 4 × 4
! metriskā
| '''hs'''
| '''hw'''
| '''hb'''
| '''qs'''
| '''qw'''
| '''qb'''
|-
! zemāks rezultāts
| 32
| 35
| 29
| 37
| 41
| 33
|-
! labākais rezultāts
| 53
| 55
| 53
| ?
| ?
| ?
|}

=== Megaminks ===
[[Megaminx|Megaminks]] ir vienkāršākais Rubika kuba analogs dodekaedra formā. 12 krāsu Megaminks konfigurāciju skaits ir 1,01 · 10 &lt;sup&gt;68&lt;/sup&gt;.

Herberts Kotsemba 2012. gadā Megaminks noteica Dieva skaitļa apakšējo robežu, kas ir vienāda ar 45 virsmu pagriešanu uz jebkura leņķa vai 55 pagriezieniem pa aptuveni 72° leņķi.&lt;ref name=&quot;megaminx_45h&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/328 Megaminx needs at least 45 moves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723070909/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F328 |date={{dat|2017|07|23||bez}} }}&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Domain of the Cube Forum (02/28/2012). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;megaminx_45h_ss&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Herbert Kociemba.'' &lt;span lang=&quot;und&quot;&gt;[http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?35724 Lower bound for Megaminx in htm and qtm]&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;hidden-ref&quot; style=&quot;display:none&quot;&gt;''' &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на неопределённом языке&quot;&gt;(неопр.)&lt;/span&gt;'''&lt;/span&gt;. Speedsolving.com (03-01-2012). Дата обращения 28 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt; Herberts Kotsomba 2016. gadā noskaidroja Megaminks zemāko Dieva algoritma skaitu, palielinot to līdz 48 šķautņu rotācijām jebkurā leņķī.&lt;ref&gt;[https://www.speedsolving.com/forum/threads/lower-bound-for-megaminx-in-htm-and-qtm.35724/#post-1190421 Lower bound for Megaminx in htm and qtm]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em|refs=&lt;!-- Megaminx --&gt;

&lt;ref name=&quot;megaminx_45h&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/328 |title=Megaminx needs at least 45 moves |date=02/28/2012 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172053/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F328 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;megaminx_45h_ss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?35724 |date=03-01-2012 |title=Lower bound for Megaminx in htm and qtm |publisher=Speedsolving.com |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-28 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!--  Jaap's Puzzle Page --&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_metric&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric |title=Useful Mathematics |subtitle=Metrics |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric |archivedate=2012-11-24 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cube3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm |title=Rubik's Cube 3x3x3 |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-19 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130728153420/http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm |archivedate=2013-07-28 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal |title=Useful Mathematics |subtitle=God's Algorithm |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal |archivedate=2012-11-24 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;circular_5_24&quot;&gt;{{atsauce | author=David Singmaster |title=Cubic Circular |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cubic5.htm#p24 |language=en |year=1982 |issue=5 &amp; 6 |page=24 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap-subgroup&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm |title=Cube subgroups |subtitle=Subgroups generated by face moves |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-19 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130120032850/http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm |archivedate=2013-01-20 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap-thistle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/thistle.htm |title=Thistlethwaite's 52-move algorithm |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal |title = Computer Puzzling |subtitle = Kociemba's Algorithm |author = Jaap Scherphuis |accessdate = 2013-07-23 |lang = en |archiveurl = https://web.archive.org/web/20130625160557/http://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal |archivedate = 2013-06-25 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.jaapsch.net/puzzles/cayley.htm#distances |title = Cayley Graphs |subtitle = Distances |author = Jaap Scherphuis |accessdate = 2015-07-04 |lang = en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cube4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Jaap Scherphuis |title=Rubik's Revenge |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cube4.htm |accessdate=2013-07-28 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;circular_5_26&quot;&gt;{{atsauce |author=David Singmaster |title=Cubic Circular |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cubic5.htm#p26 |language=en |year=1982 |issue=5 &amp; 6 |page=26 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_puzstats&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/puzstats.htm |title=Puzzle Statistics |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Квант --&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский, А. Калинин |title=Новости кубологии |publisher=Квант |year=1992 |issue=11 |page=52-56 |url=http://kvant.mccme.ru/1992/11/novosti_kubologii.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1982_7&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский |title=Алгоритм волшебного кубика |publisher=Квант |year=1982 |issue=7 |page=22-25 |url=http://kvant.mccme.ru/1982/07/algoritm_volshebnogo_kubika.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1982_8&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский |title=Математика волшебного кубика |publisher=Квант |year=1982 |issue=8 |pages=22-27, 48 |url=http://kvant.mccme.ru/1982/08/matematika_volshebnogo_kubika.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Kociemba's Home Page --&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://kociemba.org/performance.htm |author = Herbert Kociemba |title = Two-Phase-Algorithm and God's Algorithm: God's number is 20 |accessdate = 2013-07-23 |lang = en |archiveurl = https://web.archive.org/web/20130502030137/http://kociemba.org/performance.htm |archivedate = 2013-05-02 |deadlink = yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/imptwophase.htm |title=Two-Phase Algorithm Details |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-20 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_subgroupH&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/20moves/subgroupH.html |title=The Subgroup H and its cosets |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/twophase.htm |title=The Two-Phase-Algorithm |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_pruning&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/pruning.htm |title=Pruning Tables |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_download&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/download.htm |title=Download |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-20 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Rokicki --&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_25f&quot;&gt;
{{cite arxiv
|eprint=0803.3435
|title=Twenty-Five Moves Suffice for Rubik's Cube
|author=Tom Rokicki
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_23f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/117
| title=Twenty-Three Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=04/29/2008
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20130827222725/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F117
| archivedate=2013-08-27
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_22f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/121
| title=Twenty-Two Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=08/12/2008
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205023257/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F121
| archivedate=2011-12-05
| dead-url=yes
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_29q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/143
| title=Twenty-Nine QTM Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=06/15/2009
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726010154/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F143
| archivedate=2011-07-26
}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Asymptotic bounds --&gt;

&lt;ref name=&quot;theta2011&quot;&gt;{{cite arxiv | last1=Demaine | first1=Erik D. | last2=Demaine | first2=Martin L. | last3=Eisenstat | first3=Sarah | last4=Lubiw | first4=Anna | last5=Winslow | first5=Andrew | eprint=1106.5736 | title=Algorithms for Solving Rubik's Cubes | year=2011 | version=v1 | class=cs.DS}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;theta2011news&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce
 | url = http://web.mit.edu/newsoffice/2011/rubiks-cube-0629.html
 | title = The math of the Rubik’s cube
 | subtitle = New research establishes the relationship between the number of squares in a Rubik’s-cube-type puzzle and the maximum number of moves required to solve it
 | author = Larry Hardesty
 | publisher = MIT News Office
 | date = June 29, 2011
 | accessdate = 2013-07-23
 | lang = en
}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Прочие ссылки --&gt;

&lt;ref name=&quot;cube20&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org |title=God's Number is 20 |author=Rokicki, T.; Kociemba, H.; Davidson, M.; and Dethridge, J. |accessdate=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org/qtm |title=God's Number is 26 in the Quarter-Turn Metric |author=Rokicki, T. and Davidson, M. |accessdate=2015-07-04 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author= Jerry Slocum, David Singmaster, Wei-Hwa Huang, Dieter Gebhardt, Geert Hellings |title= The Cube: The Ultimate Guide to the World's Bestselling Puzzle — Secrets, Stories, Solutions |url= http://amzn.com/157912805X |year= 2009 |pages= 142 | page= 26 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GAP&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Schönert, Martin'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.gap-system.org/Doc/Examples/rubik.html Analyzing Rubik's Cube with GAP] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120065025/http://www.gap-system.org/Doc/Examples/rubik.html |date={{dat|2013|01|20||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;the_quest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://digitaleditions.walsworthprintgroup.com/article/The_Quest_For_God%E2%80%99s_Number/532775/50242/article.html |title = The Quest For God’s Number |author      = Rik van Grol |date = November 2010 |accessdate = 2013-07-26 |publisher = Math Horizons |lang = en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;hsta&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | author= Stefan Edelkamp, Stefan Schrōdl
 | title= Heuristic search: theory and applications
 | publisher= Morgan Kaufmann Publishers
 | year= 2012
 | pages= 712
 | isbn = 978-0-12-372512-7
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;siam2013&quot;&gt;[http://epubs.siam.org/doi/abs/10.1137/120867366 SIAM J. Discrete Math., 27(2), 1082–1105]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_msymmetric&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cflmath.com/Rubik/m_symmetric.html |title=Michael Reid's Rubik's cube page |subtitle=M-symmetric positions |author=Michael Reid |date=May 24, 2005 |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot;&gt;{{atsauce |author= Stefan Pochmann |title= Analyzing Human Solving Methods for Rubik’s Cube and similar Puzzles (Diploma Thesis) |url= http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf |language= en |date= March 29, 2008 |publisher=  |archiveurl = https://web.archive.org/web/20141109173029/http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf |archivedate = {{dat|2014|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;winter_92_sf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Kociemba%27s_algorithm_%283%29.html |title=Kociemba's algorithm |author=Dik T. Winter
|date=Mon, 18 May 92 00:49:48 +0200 |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_95_sf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip_requires_20_face_turns.html |title=superflip requires 20 face turns |author=Michael Reid |date=Wed, 18 Jan 95 10:13:45 -0500 |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_95_sf_q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip.html |title=superflip |author=Michael Reid |date=Tue, 10 Jan 95 18:57:20 -0500 |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;bryan_95_sf_q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Jerry_Bryan__Qturn_Lengths_of_M-Symmetric_Positions.html |title=Qturn Lengths of M-Symmetric Positions |author=Jerry Bryan |date=Sun, 19 Feb 95 23:20:22 -0500 (EST) |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org/cubelovers/CL25/106.txt |title=superflip composed with four spot |author=Michael Reid |date=Sun, 2 Aug 1998 08:47:44 -0400 |accessdate=2015-07-04 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kaluzhnin_143&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author= Л. А. Калужнин, В. И. Сущанский |title= Преобразования и перестановки |year= 1985 |page= 143 |pages= 160 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;singmaster_notes&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author = David Singmaster |title = Notes on Rubik's Magic Cube |year = 1981 |publisher = Enslow Publishers |page = 30 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cubeman_dotcs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Mark Longridge |url=http://cubeman.org/dotcs.txt |title=Progressive Improvements in Solving Algorithms |accessdate=2013-07-28 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131009060245/http://cubeman.org/dotcs.txt |archivedate=2013-10-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/53 |title=Rubik can be solved in 27f |publisher=Domain of the Cube Forum |author=silviu |date=04/01/2006 |accessdate=2013-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130827214604/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F53 |archivedate=2013-08-27 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot;&gt;
{{cite conference
  | first = D.
  | last = Kunkle
  | coauthors = Cooperman, C.
  | title = Twenty-Six Moves Suffice for Rubik's Cube
  | booktitle = Proceedings of the International Symposium on Symbolic and Algebraic Computation (ISSAC '07)
  | year = 2007 
  | publisher = ACM Press
  | url = http://www.ccs.neu.edu/home/gene/papers/rubik.pdf
  | format = PDF
}}
&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kloosterman&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__an_upper_bound_on_god%27s_number.html |title=an upper bound on god's number |author=Michael Reid |date=Wed, 29 Apr 92 01:37:26 -0700 (PDT) |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_39f_56q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bound.html |title=new upper bound |author=Michael Reid |date=Fri, 22 May 92 22:56:34 -0700 (PDT) |accessdate=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;winter_37f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Corrected_calculations_are_now_done..html |title=Corrected calculations are now done. |author=Dik T. Winter |date=Thu, 28 May 92 15:00:49 +0200 |accessdate=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;heise_thistle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ryanheise.com/cube/human_thistlethwaite_algorithm.html |title=The Human Thistlethwaite Algorithm |author=Ryan Heise |accessdate=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | author= Стюарт Рассел, Питер Норвиг
 | title= Искусственный интеллект: современный подход - Составление допустимых эвристических функций
 | issue= 2-е изд.
 | publisher= Вильямс
 | year= 2006
 | page= 170 — 173
 | pages= 1408
 | isbn = 5-8459-0887-6
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;bryan_notation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | author = Jerry Bryan
 | title = Notational convention
 | url = http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/41#comment-270
 | date = 05/27/2006
 | accessdate = 2013-07-28
 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141109171944/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F41#comment-270
 | archivedate = 2014-11-09
 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;online_koci&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Eric Dietz.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://rubiksolve.com Solve Your Cube In Less Than 25 Moves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220109193203/https://rubiksolve.com/ |date={{dat|2022|01|09||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_29f_42q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bounds.html |title=new upper bounds |author=Michael Reid |date=Sat, 07 Jan 95 20:24:35 -0500 |accessdate=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot;&gt;{{atsauce |author= Richard E. Korf |title= Finding Optimal Solutions to Rubik's Cube Using Pattern Databases |url= http://www-compsci.swan.ac.uk/~csphil/CS335/korfrubik.pdf |year= 1997 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_solver&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cflmath.com/Rubik/optimal_solver.html |title=Rubik's cube page |subtitle=Optimal Rubik's cube solver |author=Michael Reid |date=October 28, 2006 |accessdate=2013-07-20 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;radu_40q&quot;&gt;{{cite arxiv |eprint=math/0512485 |title=A New Upper Bound on Rubik's Cube Group |author=Silviu Radu }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;radu_35q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/50 |title=Rubik can be solved in 35q |publisher=Domain of the Cube Forum |author=silviu |date=03/22/2006 |accessdate=2013-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172557/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F50 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.northeastern.edu/nupr/news/0507/rubik.html |title=Northeastern University Researchers Solve Rubik’s Cube in 26 Moves |accessdate=2013-07-20 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=http://cp4space.wordpress.com/2015/09/25/superflip-composed-with-fourspot/
 |title=Superflip composed with fourspot
 |author=Adam P. Goucher
 |publisher=Complex Projective 4-Space
 |date=2015-09-25
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;void20_cubezzz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/171 |title=Void cube diameter at least 20 (face turn metric) |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |date=01/19/2010 |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172418/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F171 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;void20_ss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?18637 |title=Void cube diameter at least 20 (probably 20) |publisher=Speedsolving.com |author=rokicki |date=01/19/2010 |accessdate=2013-07-28 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;norskog_82w_67b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93#comment-376 |title=New upper bounds: 82 twist turns, 67 block turns |date=08/13/2007 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Bruce Norskog |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140529153815/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93#comment-376 |archivedate=2014-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;norskog_77s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93 |title=The 4x4x4 can be solved in 77 single-slice turns |date=07/26/2007 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Bruce Norskog |accesdate=2013-07-28 |access-date=2020-06-18 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909042137/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93 |archivedate=2017-09-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pe_jaap_4x4x4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 |title=Bigger rubik cube bound |publisher=Project Euler |accessdate=2013-07-28 |dead-url=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140529052631/http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 |archivedate=2014-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_57w&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/525 |title=Solving the 4x4x4 in 57 moves(OBTM) |date=09/30/2013 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |accessdate=2013-11-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131126124128/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F525 |archivedate=2013-11-26 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_4x4x4_56s53b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541 |title=4x4x4 upper bounds: 57 OBTM confirmed; 56 SST and 53 BT calculated. |date=03/03/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_55w&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3006 |title=4x4x4 new upper bound: 55 OBTM |date=03/07/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3006 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_53s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3009 |title=4x4x4 new upper bound: 53 SSTM |date=03/09/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3009 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_lb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/236 |title=Lower Bounds for n x n x n Rubik's Cubes (through n=20) in Six Metrics |date=07/18/2011 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109171948/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F236 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://geocities.com/CapeCanaveral/4344/192.html|title=Кубик Рубика: штурм твердыни|last=Константин Кноп|access-date=2013-07-20|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091020022021/http://geocities.com/CapeCanaveral/4344/192.html|archivedate=2009-10-20}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://digitaleditions.walsworthprintgroup.com/article/The_Quest_For_God%E2%80%99s_Number/532775/50242/article.html|title=The Quest For God’s Number|last=Rik van Grol|publisher=Math Horizons|access-date=2013-07-26|date=November 2010|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jaapsch.net/puzzles/|title=Jaap's Puzzle Page|last=Jaap Scherphuis|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://kociemba.org/cube.htm|title=Cube Explorer 5.01|last=Herbert Kociemba|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cube20.org|title=God's Number is 20|last=Tomas Rokicki, Herbert Kociemba, Morley Davidson, John Dethridge|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/|title=Cube Lovers archives converted to HTML|last=Martin Schönert|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/|title=Domain of the Cube Forum|last=Mark Longridge|access-date=2013-07-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130922230445/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/|archivedate=2013-09-22}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://permutationpuzzles.org/rubik/webnotes/|title=Lecture notes on the mathematics of the Rubik's cube|last=W. D. Joyner|access-date=2013-07-22|language=en|archiveurl=https://www.webcitation.org/6JOd4xeFh?url=http://permutationpuzzles.org/rubik/webnotes/|archivedate=2013-09-05}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cube.stanford.edu/class/files/rokicki_cubecomp.pdf|title=Computers and the Cube (slides)|last=Tomas Rokicki|access-date=2013-07-30|date=3 November 2009|language=en}}

[[Kategorija:Kombinatorika]]
[[Kategorija:Grupu teorija]]
[[Kategorija:Meklēšanas algoritmi]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>ct6cfdrwyxrulzg4064drzs7o2rebrq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525585</id>
      <parentid>4525573</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>sakārtotas atsauces.....</comment>
      <origin>4525585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55767" sha1="0sl0w12xry368phbo1p774rvli7qgk1" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}}
[[Attēls:Rubik's_cube_scrambled.svg|thumb|150x150px| Sajaukts Rubika kubs]]
[[Attēls:Rubiks_cube_solved.jpg|thumb|150x150px| Sakārtots Rubika kubs]]
'''Rubika kuba matemātika''' ir matemātisko metožu kopums, kas apskata [[Rubika kubs|Rubika kuba]] īpašības no abstraktās matemātiskas skatu punkta. Šī matemātika pēta un novērtē kuba sakārtošanas [[Algoritms|algoritmus]]. Balstās uz [[Grafu teorija|grafu teoriju]], [[Grupu teorija|grupu teoriju]], [[Skaitāmības teorija|rekursīvo funkciju teoriju]] un [[Kombinatorika|kombinatoriku]].

Pastāv daudz algoritmu, kas izstrādāti, lai pārvietotu Rubika kubu no patvaļīgas konfigurācijas uz ''galīgo konfigurāciju'' (sakārtots kubs). 2010. gadā tika stingri pierādīts, ka, lai pārvietotu Rubika kubu no patvaļīgas konfigurācijas uz saliktu konfigurāciju (bieži šis process tiek saukts par “sakārtošanu” vai “risinājumu”), pietiek ar mazāk kā 20 gājieniem, kas ir jebkuras skaldnes viens pagrieziens.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt; Šis skaitlis ir Rubika kuba [[Grāfs Kailijs|Kailija skaita diametrs]].&lt;ref&gt;По системе образующих, состоящей из поворотов граней на ±90° и на 180°.&lt;/ref&gt; 2014. gadā tika pierādīts, ka ar 26 gājieniem, pagriežot skaldnes tikai par 90°, vienmēr pietiek, lai atrisinātu Rubika kubu.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;

Algoritmu, kas atrisina mīklu ar pēc iespējas mazāku gājienu skaitu, sauc par [[Dieva algoritms|Dieva algoritmu]].

== Apzīmējumi ==
Šajā rakstā izmantoti “Singmastera apzīmējumi”,{{Sfn|Joyner|2002|p=7}} ko izstrādājis [[Deivids Singmasters]] un publicējis 1981. gadā, lai norādītu Rubika kuba skaldņu pagriešanas secību 3×3×3.

Burti &lt;math&gt;L,R,F,B,U,D&lt;/math&gt; norāda attiecīgi 90° skaldnes pagriezienu pulksteņrādītāja virzienā pa kreisi (left), pa labi (right), uz priekšu (front), uz aizmuguri (back), augšup (up) un lejup (down). 180° skaldnes pagriešanu norāda, ar ciparu 2 burta labajā pusē vai augšējā indeksā, labajā pusē, norādot ciparu 2. Par 90° skaldnes griešanos pretēji pulksteņa rādītāja virzienam norāda, pievienojot apostrofu {{Nowrap|( ′ )}} vai pievienojot -1 pa labi no burta. Tā, piemēram, &lt;math&gt;L^2&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;L2&lt;/math&gt; ir ekvivalenti apzīmējumi, kā arī &lt;math&gt;L'&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;L^{-1}&lt;/math&gt;.

== Konfigurācijas skaita metrika ==
Pastāv divi visizplatītākie risinājuma garuma mērīšanas veidi (metriskie). Pirmais veids — tiek uzskatīts, ka viens pagrieziens pagriež šķautni par 90° (''quarter turn metric'', '''QTM'''). Saskaņā ar otro metodi viens gājiens skaitās šķautnes daļēja pagriešana (''face turn metric'', '''FTM''',vai '''HTM''' — ''half-turn metric''). Tātad, F2 (priekšējās virsmas pagriešana par 180°) var tikt apzīmēta ar diviem gājieniem QTM metrikā vai vienu gājienu FTM metrikā.&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_metric&quot; /&gt;

Lai tekstā norādītu izmantotās metrikas risinājuma garumu, tiek izmantots apzīmējums, kas sastāv no gājienu skaita un metrikas apzīmējuma mazā burta. '''14f''' apzīmē — 14 gājienus FTM metrikā, bet '''10q''' apzīmē 10 gājienus QTM metrikā. Lai norādītu, ka šajā metrikā gājienu skaits ir minimālais, tiek izmantota zvaigznīte: '''10f *''' norāda optimālo risinājumu skaitu — 10 gājienus FTM metrikā.

== Rubika kuba grupa ==
Rubika kubu var uzskatīt par [[Grupa (matemātika)|matemātiskas grupas]] piemēru.

Katru no sešām Rubika kuba skaldnēm var sadalīt deviņās daļās un kopumā Rubika kuba 48 etiķešu komplektu var uzskatīt par [[Simetriskā grupa|simetriskās grupas]] elementu, kas nav skaldņu centri. Precīzāk, jūs varat atzīmēt visas 48 etiķetes ar cipariem no 1 līdz 48 un sagrupēt katru no tām pa gājieniem &lt;math&gt;
\{F,B,U,D,L,R\}&lt;/math&gt;, kas būtu elementi simetriskās grupas &lt;math&gt;S_{48}&lt;/math&gt;.

Tad Rubika kuba grupa &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; tiek definēta kā [[apakšgrupa]] &lt;math&gt;S_{48}&lt;/math&gt;, kas sastāv no sešām skaldnes rotācijām: &lt;center&gt;&lt;math&gt;G=\langle F,B,U,D,L,R\rangle&lt;/math&gt;&lt;/center&gt; Secība grupai &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; vienāda ar:&lt;ref name=&quot;GAP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cube3&quot; /&gt; &lt;center&gt;&lt;math&gt;|G| = \dfrac{8!\cdot 12!\cdot 3^8\cdot 2^{12}}{3\cdot 2\cdot 2} = 43\ 252\ 003\ 274\ 489\ 856\ 000 = 2^{27}\cdot 3^{14}\cdot 5^3\cdot 7^2\cdot 11&lt;/math&gt;&lt;/center&gt; Katru no &lt;math&gt;4{,}325\cdot 10^{19}&lt;/math&gt; risinājumiem var paveikt ne vairāk kā ar 20 gājieniem (ja par gājienu uzskata jebkuru skaldnes pagriezienu).&lt;ref name=&quot;cube20&quot;/&gt;

Grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; elementu secība vienāda ar 1260. Piemēram, gājienu secību &lt;math&gt;(R\ U^2\ D^{\prime}\ B\ D^{\prime})&lt;/math&gt; ir nepieciešams atkārtot 1260 reizes, lai Rubika kubs atgrieztos sākotnējā stāvoklī.{{Sfn|Joyner|2008|pp=[https://books.google.com/books?id{{=}}iM0fco-_Ri8C&amp;pg{{=}}PA93 93], 108}}

== Dieva algoritms ==
Dieva algoritms radās ne vēlāk kā 1980. gadā, kad tika aizsākta sarakste starp Rubika kuba faniem.&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot; /&gt; Kopš tā laika matemātiķi, programmētāji un amatieri ir centušies atrast Dieva algoritmu, lai praksē spētu atrast minimālo gājienu skaits, lai sakārtotu Rubika kubu. Tā kā Rubika kubu ir nepieciešams pilnībā sakārtot, tad no algoritma tika prasīts atrast vajadzīgo gājienu skaitu, lai atrisinātu mīklu.

2010. gadā programmētājs Tomass Rokiki no [[Paloalto|Palo Alto]], matemātikas skolotājs Herberts Kotsemba no [[Darmštate]]s, [[Kentas Universitāte]]s matemātiķis Morlijs Deividsons un [[Google|Google Inc.]] inženieris Džons Detridžs pierādīja, ka Rubika kubu no jebkura izjaukta stāvokļa var sakārtot atpakaļ sākotnējā stāvoklī vien ar 20 gājieniem. Turklāt jebkurš skaldnes pagrieziens tika uzskatīts par vienu kustību. Lai veiktu aprēķina secību bija nepieciešami 35 gadi no [[CPU laiks|procesora darbības laika]], ko ziedoja kompānija Google.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot; /&gt; Tehniskie dati par datoru skaitu un veiktspēju netika atklāti. Aprēķinu ilgums sasniedza vairākas nedēļas.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;hsta&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;siam2013&quot; /&gt;

Tomass Rokiki un Morlijs Davidsons 2014. gadā pierādīja, ka Rubika kubu var sakārtot ar ne vairāk kā 26 gājieniem, neizmantojot 180° skaldņu pagriezienus. Aprēķins aizņēma 29 gadus no procesora darbības laika Ohaio superdatoru centrā.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot;/&gt;

=== Zemāki Dieva skaita aprēķini ===
Ir viegli parādīt, ka pastāv atrisinājuma konfigurācijas,&lt;ref&gt;«Разрешимой» конфигурацией называется конфигурация, которая может быть переведена в собранную. Так как граф кубика Рубика ненаправленный, из этого следует, что любая конфигурация, полученная из исходной произвольной последовательностью ходов разрешима. Но существуют неразрешимые конфигурации. Например, если в собранном состоянии повернуть одну из вершин кубика на 120°, то получится неразрешимая конфигурация.&lt;/ref&gt; kuras nevar atrisināt ar mazāk nekā 17 gājieniem FTM metrikā vai 19 gājieniem QTM metrikā.

Šo atrisinājumu skaitu var uzlabot, ņemot vērā papildu identitātes: divu pretējo virsmu rotācijas (LR = RL, L2 R = R L2 utt.). Līdzīga pieeja ļauj mums iegūt Dieva skaitļa apakšējo robežu 18f vai 21q.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot; /&gt;
[[Attēls:Superflip1.svg|thumb|''Super flip'' ir pirmā atklātā konfigurācija, kas atrodas 20f * gājienu attālumā no sākotnējā stāvokļa]]
Šis atrisinājums jau sen ir palicis kā labākais no zināmajiem. Tas izriet no nekonstruktīviem pierādījumiem, jo tas nenorāda uz konkrētu konfigurācijas piemēru, kura montāžai nepieciešams 18f vai 21q gājienu skaits.

Viena no konfigurācijām, kurai nebija iespējams atrast īsāku risinājumu, bija tā sauktais ''[[Super flip]]'' vai ''12-flip''. ''Super flip'' risinājumā visi stūra un malas klucīši ir savās vietās, bet katrs malas kubs ir vērsts pretējā virzienā.&lt;ref name=&quot;reid_msymmetric&quot; /&gt; Virsotne, kas atbilst ''Super flip'' Rubika kuba skaitam, ir lokālā maksimālā vērtība: jebkurš šīs konfigurācijas pārvietojums samazina attālumu līdz sākotnējai konfigurācijai. Tas liek domāt, ka ''Super flip'' ir maksimālā attālumā no sākotnējās konfigurācijas. Tas ir, ''Super flip'' ir globālais maksimums.&lt;ref name=&quot;circular_5_24&quot; /&gt;{{Sfn|Joyner|2002|p=149}}&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;

1992. gadā Diks T. Vinterds atrada &quot;Super flip&quot; risinājumu pie 20f.&lt;ref name=&quot;winter_92_sf&quot; /&gt; Maikls Rīds 1995. gadā pierādīja šī risinājuma pietiekamību,&lt;ref name=&quot;reid_95_sf&quot; /&gt; kā rezultātā Dieva skaita apakšējā robeža kļuva par 20 FTM. 1995. gadā Maikls Rīds atklāja “Super flip” risinājumu kā 24q.&lt;ref name=&quot;reid_95_sf_q&quot; /&gt; Šī risinājuma pietiekamību pierādīja Džerijs Braiens.&lt;ref name=&quot;bryan_95_sf_q&quot; /&gt; Maikls Rīds 1998. gadā atrada konfigurāciju, kuras optimālais risinājums bija 26q *.&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot; /&gt;

=== Dieva skaita augšējie aprēķini ===
Lai iegūtu Dieva skaitļa augšējo robežu, pietiek norādīt jebkuru mīklas risinājuma algoritmu, kas sastāv no ierobežota skaita gājieniem.

Pirmie augšējie Dieva skaita aprēķini balstījās uz &quot;cilvēka&quot; algoritmiem, kas sastāv no vairākiem posmiem. Augšējo robežu pievienošana katram posmam ļāva iegūt galīgo aprēķinu par vairākiem desmitiem vai simts gājieniem.

Droši vien, pirmo konkrēto novērtējumu no augšējā skaita deva [[Deivids Singmasters]] 1979. gadā. Viņa sakārtošanas algoritms ļāva atrisināt mīklu ne vairāk kā ar 277 gājieniem.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kaluzhnin_143&quot; /&gt; Vēlāk Singmasters teica, ka Elvin Berlykemp, [[Konvejs, Džons Hortons|John Conway]] un [[Ričards Kenets Gajs|Ričards Guy]] izstrādātais algoritms, prasa ne vairāk kā 160 gājienus. Drīz vien &quot;Conway's Cambridge Cubists&quot; grupā tika sastādīta vienas skaldnes kombināciju saraksts, atradot 94 gājienu algoritmus.&lt;ref name=&quot;singmaster_notes&quot; /&gt; 1982. gadā žurnāls [[Quantum (žurnāls)|&quot;Quantum&quot;]] publicēja to kombināciju sarakstu, kas spēja atrisināt Rubika kubu 79 gājienos.&lt;ref name=&quot;kvant_1982_7&quot; /&gt;

==== Thistletway algoritms ====
Astoņdesmito gadu sākumā angļu matemātiķis [[Thistletwaite, Morven B.|Morvins Tistletvaits]] izstrādāja algoritmu, kas ievērojami uzlaboja augšējo Dieva robežu. Sīkāka informācija par algoritmu tika publicēta 1981. gadā žurnālā ''[[Zinātniskais amerikānis|Scientific American]], ko rakstīja [[Hofstadters, Douglass|Douglas Hofstadter]]''. Algoritms balstījās uz [[Grupu teorija|grupu teoriju]] un ietvēra četrus posmus.

===== Apraksts =====
Thistletway izmantoja vairākas apakšgrupas, kuru garums bija 4 &lt;center&gt; &lt;math&gt;G=G_0\supseteq G_1\supseteq G_2\supseteq G_3\supseteq G_4=\{1\}&lt;/math&gt;, kur: &lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_0=\langle L,R,F,B,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šī grupa ir tāda pati kā Rubika kuba grupa. &lt;math&gt;G&lt;/math&gt;. Tās secība ir&lt;ref&gt;Порядок этой и следующих трёх групп вычисляется как произведение трёх множителей, указывающих соответственно количество разрешимых конфигураций углов, количество разрешимых конфигураций рёбер и общее ограничение «чётности» разрешимой конфигурации.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaap-subgroup&quot; /&gt;

&lt;center&gt;&lt;math&gt;\dfrac{8!\cdot 3^8}{3}\cdot\dfrac{12!\cdot 2^{12}}{2}\cdot \dfrac{1}{2}=43\ 252\ 003\ 274\ 489\ 856\ 000&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_1=\langle L^2,R^2,F,B,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt, neizmantojot kreisās vai labās puses pagriezienus par ± 90 °. Viņu secība vienāda ar:

&lt;center&gt;&lt;math&gt;\dfrac{8!\cdot 3^8}{3}\cdot 12!\cdot\dfrac{1}{2}=21\ 119\ 142\ 223\ 872\ 000&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_2=\langle L^2,R^2,F^2,B^2,U,D\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt, ja ir aizliegta četru vertikālo virsmu pagriešana ± 90 °. Viņu kārtība ir vienāda

&lt;center&gt;&lt;math&gt;8!\cdot (8!\cdot 4!)\cdot\dfrac{1}{2}=19\ 508\ 428\ 800&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_3=\langle L^2,R^2,F^2,B^2,U^2,D^2\rangle&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ietilpst visas konfigurācijas, kuras var atrisināt tikai, izmantojot 180° pagriezienus (daļējus pagriezienus). To sauc par “kvadrātu grupu”(squares group). Viņu kārtība ir vienāda

&lt;center&gt;&lt;math&gt;(4!\cdot 4)\cdot\dfrac{4!\cdot 4!\cdot 4!}{2}\cdot 1=663\ 552&lt;/math&gt;&lt;/center&gt;

* &lt;math&gt;G_4=\{1\}&lt;/math&gt;

: Šajā apakšgrupā ir iekļauta viena sākotnējā konfigurācija.

Pirmajā posmā patvaļīga konfigurācija no grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; samazināts līdz konfigurācijai, kas atrodas apakšgrupā &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt;. Otrās pakāpes mērķis ir panākt kuba konfigurāciju apakšgrupā &lt;math&gt;G_2&lt;/math&gt; neizmantojot kreisās un labās puses pagriezienus ± 90°. Trešajā posmā Rubika kubs tiek samazināts līdz konfigurācijai, kas pieder grupai &lt;math&gt;G_3&lt;/math&gt;, savukārt vertikālo virsmu pagriešana ± 90° ir aizliegta. Pēdējā, ceturtajā posmā Rubika kubs ir pilnībā salikts, pagriežot malas par 180°.

[[Apakšgrupu indekss|Apakšgrupu indeksi]] &lt;math&gt;[G_i:G_{i+1}]&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;i=0,1,2,3&lt;/math&gt; vienāds ar attiecīgi 2048, 1082565, 29400 un 663552.

Katrai no četrām blakus esošās klases ģimenēm &lt;math&gt;G_i/G_{i+1}&lt;/math&gt; [[meklēšanas tabula]] ir izveidota &lt;math&gt;T_i&lt;/math&gt; kuru lielums sakrīt ar apakšgrupas indeksu &lt;math&gt;G_{i+1}&lt;/math&gt; grupā &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;. Katrā blakus esošajā klasē pa apakšgrupām &lt;math&gt;G_{i}&lt;/math&gt; uzmeklēšanas tabula &lt;math&gt;T_i&lt;/math&gt; satur kustību secību, kas pārveido jebkuru konfigurāciju no šīs blakus esošās klases uz konfigurāciju, kas atrodas pašā apakšgrupā &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;.

Lai samazinātu ierakstu skaitu uzmeklēšanas tabulās, Thistletways izmantoja vienkāršotus sākotnējos gājienus. Sākotnēji viņš saņēma rezultātu 85 gājienos. 1980. gadā šis rādītājs tika samazināts līdz 80 gājieniem, pēc tam līdz 63 un tad jau 52.&lt;ref name=&quot;the_quest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cubeman_dotcs&quot; /&gt; Thistletway studenti veica pilnīgu katra soļa analīzi. Maksimālās vērtības tabulās ir attiecīgi FTM 7, 10, 13 un 15 gājieni. Tā kā 7 + 10 + 13 + 15 = 45, Rubika kubu vienmēr var atrisināt 45 FTM kustībās.&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1982_8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap-thistle&quot; /&gt;

===== Šreijera skaits =====
Šreijera skaits — &lt;math&gt;S(G,X,H)&lt;/math&gt; saistīts ar grupas &lt;math&gt;G&lt;/math&gt; ģeneratora komplektu &lt;math&gt;X=\{x_i|i\in I\}&lt;/math&gt; un apakšgrupu &lt;math&gt;H\subseteq G&lt;/math&gt;. Katra Šreijera grafika virsotne ir labā robeža &lt;math&gt;Hg=\{hg|h\in H\}&lt;/math&gt; dažiem &lt;math&gt;g\in G&lt;/math&gt;. Šreijera skaitam ir pāri &lt;math&gt;(Hg,Hgx_i)&lt;/math&gt;.

Katrs no Thistletway algoritma četriem soļiem ir [[Meklēšana plašumā|gājiens pa]] Šreijera grafika platumu &lt;math&gt;S_i(G_i,X_i,G_{i+1})&lt;/math&gt; kur &lt;math&gt;X_i&lt;/math&gt; — ģenerējošo grupu komplekts &lt;math&gt;G_i&lt;/math&gt;.

Tādējādi augšējais punktu skaits 45 kustībās ir vienāds ar

: &lt;math&gt;\sum_{i=0}^{3}(\epsilon(v_i))&lt;/math&gt;,

kur

: &lt;math&gt;\epsilon(v_i)&lt;/math&gt; — [[Ekscentriskuma virsotnes|virsotnes ekscentriskums]] &lt;math&gt;v_i\in S_i&lt;/math&gt; kas atbilst vienībai, kas robežojas ar klasi &lt;math&gt;G_{i+1}&lt;/math&gt;.

Šreijera jēdziens tika izmantots Radu,&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot; /&gt; Kankla un Kupermana&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot; /&gt; darbos.

==== Thistletwait algoritma modifikācijas ====
1990. gada decembrī Hanss Kloostermans izmantoja mainītu Thistletwaita metodes versiju, lai pierādītu 42 gājienu pietiekamību.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kloosterman&quot; /&gt;

1992. gada maijā Maikls Rīds uzrādīja pietiekamību 39f jeb 56q.&lt;ref name=&quot;reid_39f_56q&quot; /&gt; Tā modifikācijā tika izmantota šāda apakšgrupu ķēde:

* &lt;math&gt;G_0=\langle U,F,R,L,B,D\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_1=\langle U,R,F\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_2=\langle U,R^2,F^2\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_3=\{1\}&lt;/math&gt;

Dažas dienas vēlāk Diks T. Vinters pazemināja savu rezultātu FTM metrikā līdz 37 gājieniem.&lt;ref name=&quot;winter_37f&quot; /&gt;

Ryan Hayes 2002. gada decembrī izstrādāja Thistletwaita algoritma variantu, kas paredzēts Rubika kuba [[Rubika kubs|ātrdarbīgai sakārtošanai]].&lt;ref name=&quot;heise_thistle&quot; /&gt;

==== Kotsomba divfāžu algoritms ====
[[Attēls:Rubik-3-facelet-kociemba.svg|thumb|Rubika kuba starpposma stāvoklis Kotsomba algoritmā. Otrajā posmā atļautie gājieni saglabā “+” un “-” atzīmju atrašanās vietu]]
''Thistletwait'' algoritmu 1992. gadā uzlaboja Herberts Kotsemba, matemātikas skolotājs no Darmštates.

===== Apraksts =====
Kotsemba samazināja algoritma posmu skaitu līdz diviem:&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;

* &lt;math&gt;G_0=\langle U,D,L,R,F,B\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_1=\langle U,D,L^2,R^2,F^2,B^2\rangle&lt;/math&gt;
* &lt;math&gt;G_2=\{1\}&lt;/math&gt;

Vizuāls grupas apraksts &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt; var iegūt, veicot šādu marķējumu:&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_subgroupH&quot; /&gt;

* Atzīmējiet visas '''U''' un '''D''' etiķetes ar “+”.
* '''F''' un '''B''' etiķetes uz šķautņu malu elementiem '''FR''', '''FL''', '''BL''' un '''BR ir''' jāmarķē ar “-”.
* Pārējās etiķetes atstājiet bez atzīmēm.

Tad visās grupas konfigurācijās &lt;math&gt;G_1&lt;/math&gt; būs tāds pats iezīmējums (atbilst marķējumam uz sakārtotā kuba).

Risinājums sastāv no diviem posmiem. Pirmajā posmā norādītā konfigurācija &lt;math&gt;x\in G_0&lt;/math&gt; tulkots ar gājienu secību &lt;math&gt;s_1&lt;/math&gt; kaut kādā konfigurācijā &lt;math&gt;x^{\prime}\in G_1&lt;/math&gt;. Citiem vārdiem sakot, pirmā posma uzdevums ir atjaunot marķējumu, kas atbilst sākotnējai konfigurācijai, ignorējot etiķešu krāsas.

Otrajā posmā — konfigurācija &lt;math&gt;x^{\prime}\in G_1&lt;/math&gt; tulkots ar gājienu secību &lt;math&gt;s_2&lt;/math&gt; uz sākotnējo konfigurāciju. Šajā gadījumā sānu virsmu pagriezienus par ± 90° neizmanto, kā dēļ marķējums tiek automātiski saglabāts.

Apkopojot secības &lt;math&gt;s_1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;s_2&lt;/math&gt;, tas ir suboptimāls sākotnējās konfigurācijas risinājums.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot; /&gt;

===== Alternatīvi suboptimālie risinājumi =====
Pēc pirmā risinājuma atklāšanas Kotsomba algoritms neapstājas. Alternatīvi optimāli risinājumi pirmajā posmā var izraisīt īsākus risinājumus otrajā posmā, kas samazinās kopējo risinājuma garumu. Algoritms arī turpina meklēt neoptimālus risinājumus pirmajā posmā to garuma pieaugošā secībā.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot; /&gt;

===== Ieviešanas funkcijas =====
Lai rastu risinājumus katrā no diviem posmiem, [[IDA *]] algoritms tiek izmantots ar heiristiskām funkcijām, kuru pamatā ir attiecīgo apakšuzdevumu risināšanas alternatīvas.&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot; /&gt;

Pirmā posma uzdevums ir atrast risinājumu telpā ar trim koordinātām no marķējuma ar koordinātām (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) līdz marķējumam (0, 0, 0):&lt;ref&gt;[http://kociemba.org/math/twophase.htm Биекция между конфигурациями и тройками координат] установлена таким образом, что целевой разметке первого этапа (т.е. любой конфигурации из группы ''G''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) соответствует тройка (0, 0, 0).&lt;/ref&gt;

# Orientācija ''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; astoņiem stūra elementiem (2187 vērtības)
# Orientācija ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; divpadsmit malas elementiem (2048 vērtības)
# Četru malu elementu '''FR''', '''FL''', '''BL''' un '''BR''' — ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; izvietojums (495 vērtības)

Apskatīsim trīs apakšuzdevumus, kā atrast risinājumu no iezīmēšanas (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;) līdz iezīmējumam (''x''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;', ''y&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' ', 0), (''x'' &lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; ', 0, ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'), (0, ''y''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; ', ''z''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; '). Pirmajā posmā izmantotās heiristiskās funkcijas ''h&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;'' vērtība ir vienāda ar šo apakšproblēmu risināšanas alternatīvo maksimālo. Apakšuzdevumu risināšanas alternatīvas ir iepriekš aprēķinātas un saglabātas datu bāzu veidā ar veidnēm.&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Англ. ''pattern databases''. В [http://kociemba.org/math/pruning.htm изложении автора алгоритма] — «pruning tables».&lt;/ref&gt;

Otrās pakāpes uzdevums ir atrast risinājumu telpā ar trim koordinātām no konfigurācijas (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) līdz konfigurācijai (0, 0, 0):&lt;ref&gt;Из-за ограничения, связанного с чётностью перестановки элементов, встречается только половина всех троек координат.&lt;/ref&gt;

# Pārkārtot ''x'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; astoņus malu elementus (40,320 vērtības)
# Pārkārtojiet ''y'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; astoņiem augšējās un apakšējās malas elementiem (40320 vērtības)
# Pārkārtojiet ''z'' &lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; vidējā slāņa četriem malu elementiem (24 vērtības)

Apsveriet trīs apakšuzdevumus, kā atrast ceļu no konfigurācijas (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) konfigurācijā (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', 0), (''x''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', 0, ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;'), (0, ''y''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;', ''z''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;'). Otrajā posmā izmantotās heiristiskās funkcijas ''h''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; vērtība ir vienāda ar šo apakšproblēmu risināšanas alternatīvo maksimālo.

Algoritmā tiek izmantotas papildu optimizācijas, kuru mērķis ir palielināt ātrumu un samazināt atmiņu, ko aizņem tabulas.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_pruning&quot; /&gt;

===== Programmatūras ieviešana =====
Cube Explorer ir Windows algoritma programmatūras ieviešana. Lejupielādes saites atrodas Herberta Kotsemba vietnē.&lt;ref name=&quot;koci_download&quot; /&gt; 1992. gadā [[Atari ST]] personālajā datorā ar 1 MB atmiņu un 8 MHz frekvenci algoritms ļāva atrast risinājumu, kas nepārsniedz 22 pārvietojumus 1—2 minūšu laikā.&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot; /&gt; Mūsdienu datorā Cube Explorer ļauj patvaļīgai konfigurācijai dažās sekundēs atrast ne vairāk kā 20 gājienus.

Pastāv algoritma tiešsaistes versija.&lt;ref name=&quot;online_koci&quot; /&gt;

===== Analīze =====
Maikls Rīds 1995. gadā parādīja, ka Kotsomba algoritma pirmajai un otrajai fāzei var būt nepieciešami attiecīgi ne vairāk kā 12 un 18 gājieni (FTM). No tā izriet, ka Rubika kubu vienmēr var atrisināt 30 gājienos. Papildu analīze parādīja, ka 29f vai 42q&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;reid_29f_42q&quot; /&gt; vienmēr ir pietiekami.

=== Korfa algoritms ===
Kotsomba algoritms ļauj ātri atrast īsus, suboptimālus risinājumus. Tomēr atrastā risinājuma optimāluma pierādīšana var prasīt daudz laika. Bija nepieciešams specializēts algoritms optimālu risinājumu atrašanai.

1997. gadā Ričards Korfs publicēja algoritmu, kas optimāli atrisina Rubika kuba patvaļīgas konfigurācijas. Desmit izlases veidā atlasītas konfigurācijas tika izšķirtas ne vairāk kā 18 FTM gājienos.&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://books.google.com/books?id=3aUMamjxVpMC&amp;pg=PA58|title=Rubik's Reduced|work=[[Popular Science]]|date=1997-10|last=Arthur Fisher|pages=58|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pats Korfa algoritms darbojas šādi. Pirmkārt, tiek noteikti apakšuzdevumi, kas ir pietiekami vienkārši, lai veiktu pilnīgu uzskaitījumu. Tika izmantoti šādi trīs apakšuzdevumi:&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot; /&gt;

# Puzles stāvokli nosaka tikai astoņi stūra virsmām, malu pozīcijas un orientācija tiek ignorēta.
# Puzles stāvokli nosaka seši no 12 malas virsmām, citi bloki tiek ignorēti.
# Puzles stāvokli nosaka ''pārējās'' sešas malas virsmām.

Pārvietojumu skaits, kas nepieciešams, lai atrisinātu katru no šiem apakšuzdevumiem, ir zemāk konfigurāciju par pašu skaitu, kas vajadzīgs, lai pabeigtu risinājumu. Patvaļīgi noteikta Rubika kuba konfigurācija tiek atrisināta, izmantojot [[IDA *]] algoritmu, izmantojot šo aprēķinu kā heiristiku. Apakšuzdevumu risināšanas izmaksas tiek glabātas datu bāzes veidā ar veidnēm.&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot;/&gt;

Lai arī šis algoritms vienmēr atradīs optimālus risinājumus, tas tieši nenosaka, cik gājienu sliktākajā gadījumā var būt nepieciešams.

Algoritma ieviešana C valodā ir atrodama.&lt;ref name=&quot;reid_solver&quot; /&gt;

=== Turpmākie uzlabojumi ===
2005. gadā Maikla Rīda QTM rādītājs uzlaboja Silviu Radu līdz 40q. Silviu Radu 2006. gadā pierādīja, ka Rubika kubu var salikt ar 27f&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot; /&gt; vai 35q.&lt;ref name=&quot;radu_35q&quot; /&gt;

2007. gadā Daniels Cankle un Gene Cooperman izmantoja superdatoru, lai pierādītu, ka visas neatrisinātās konfigurācijas var atrisināt ne vairāk kā 26 FTM kustībās. Ideja bija apvienot Rubika kubu vienā no 15 752 [[Rubika kuba grupa|kvadrātu apakšgrupas]] konfigurācijām, kuras katru beidzot var atrisināt ar dažiem papildu gājieniem. Lielākā daļa konfigurāciju tika atrisinātas šādā veidā ne vairāk kā 26 reizes. Atlikušās konfigurācijas tika pakļautas papildu analīzei, kas parādīja, ka tās tiek atrisinātas arī 26 gājienos.&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007&quot; /&gt;

Tomass Rokiki 2008. gadā publicēja [[Uz pierādījumiem balstīta skaitļošana|skaitlisku pierādījumu]] puzles atrisinājumam ar 25 FTM kustībām. Rokiki 2008. gada augustā paziņoja par pierādījumu ar 23f.&lt;ref name=&quot;rokicki_23f&quot; /&gt; Vēlāk šis rādītājs uzlabojās līdz 22f.&lt;ref name=&quot;rokicki_22f&quot; /&gt; 2009. gadā viņam izdevās parādīt veikumu ar 29 QTM gājieniem.&lt;ref name=&quot;rokicki_29q&quot; /&gt;

2010. gadā Tomass Rokiki, Herberts Kotsomba, Morlijs Deividsons un Džons Detridžs paziņoja par pierādījumiem, ka jebkuru Rubika kuba konfigurāciju var atrisināt ne vairāk kā 20 kustībās FTM metrikā.&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot; /&gt; Kopā ar iepriekš zināmo apakšējo robežu 20f *, tas bija pierādījums tam, ka FTM metrikā Rubika kuba Dieva numurs ir 20.

2014. gada augustā Rokijs un Deividsons paziņoja, ka Rubika kuba Dieva numurs QTM metrikā ir 26.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot; /&gt;

=== Antipodes meklēšana ===
Rubika kuba konfigurāciju, kas atrodas maksimālā attālumā no sākotnējās konfigurācijas, sauc par antipodi. Jebkuram antipodam FTM metrikā ir optimāls risinājums 20f *, un jebkuram antipodam QTM metrikā ir optimāls risinājums 26q *.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot; /&gt;

Ir zināms, ka FTM metrikā ir miljoniem antipodu.&lt;ref name=&quot;cube20_hardpositions&quot;&gt;[http://www.cube20.org/distance20s/ Known Distance-20 Positions in the Half-Turn Metric. Known Distance-24 or Greater Positions in the Quarter-Turn Metric]&lt;/ref&gt; Viena no šīm konfigurācijām ir “Super flip”. Gluži pretēji, QTM metrikā šobrīd ir zināma tikai viena antipoda konfigurācija (neskaitot no tā iegūtās konfigurācijas pēc pagriezieniem) — “Super flip un četru punktu sastāvs” (Super flip sastāv no četriem punktiem).&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.randelshofer.ch/rubik/patterns/V010.01.html|title=Pretty Patterns Rubik's Cube &amp;#124; Edge Flip, Dot &amp;#124; Superflip, With 4 Dots}}&lt;/ref&gt; Ir zināmas tikai divas konfigurācijas 25q * attālumā no sākotnējās konfigurācijas un apmēram 80 tūkstoši konfigurāciju 24q * attālumā.&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot; /&gt;

=== Asimptotiskie aprēķini ===
2011. gadā tika parādīts, ka Dieva kuba ''n'' × ''n'' × ''n skaitlis'' ir [[“O” ir liels un “o” ir mazs|Θ (''n'' &lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; / log (''n''))]].&lt;ref name=&quot;theta2011&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot; id=&quot;CITEREFDemaineDemaineEisenstatLubiw2011&quot;&gt;Demaine, Erik D.; Demaine, Martin L.; Eisenstat, Sarah; Lubiw, Anna &amp;#x26; Winslow, Andrew (2011), &quot;Algorithms for Solving Rubik's Cubes&quot;, ''arΧiv:[http://www.arxiv.org/abs/1106.5736v1 1106.5736v1]'' [cs.DS]&lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;Z3988&quot; title=&quot;ctx_ver=Z39.88-2004&amp;rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&amp;rft.genre=bookitem&amp;rft.atitle=Algorithms+for+Solving+Rubik%27s+Cubes&amp;rft.title=&amp;rft.aulast=Demaine&amp;rft.aufirst=Erik+D.&amp;rft.date=2011&quot;&gt;&lt;span style=&quot;display: none;&quot;&gt; &lt;/span&gt;&lt;/span&gt;
&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;theta2011news&quot; /&gt;

== Citas mīklas ==

=== Void Cube ===
Void Cube ir 3x3x3 Rubika kubs bez centrāliem elementiem.

FTM metrikā optimālā &quot;Void Super flip&quot; risinājuma garums ir 20f,&lt;ref name=&quot;void20_cubezzz&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;void20_ss&quot; /&gt; kas ir pierādījums tam, ka ir nepieciešami 20 gājieni. Tā kā Void Cube ir ''vieglāka'' Rubika kuba ''versija'',&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot; /&gt; tad esošo 20 Rubika gājienu pierādījums var būt&lt;ref name=&quot;cube20&quot; /&gt; attiecināms uz Void Cube. Tāpēc FTM metrikā Void Cube mīkla ir arī attiecināma uz Dieva algoritmu.

=== Kubs 4 × 4 × 4 ===
[[Attēls:Rubiks_revenge_scrambled.jpg|thumb|Rubik's Revenge — Rubika atriebība]]
Mīklas 4 × 4 × 4 konfigurāciju skaits ({{val|en|Rubik's Revenge}} — Rubika atriebība) ir vienāds ar&lt;ref name=&quot;jaap_cube4&quot; /&gt;

: &lt;math&gt;\frac{8! \times 3^7 \times 24!^2}{4!^6 \times 24} \approx 7.40 \times 10^{45}&lt;/math&gt;

==== Metrika 4 × 4 × 4 ====
Ir vairāki veidi, kā noteikt metriku 4 × 4 × 4 kubam. Šajā sadaļā tiek izmantota šādi apzīmējumi:

* '''q-s''' (quarter slice): vienu pagriezienu uzskata par jebkura 12 mīklas skaldņu pagriešanos par ± 90°;
* '''q-w''' (quarter twist): vienu pagriezienu uzskata par jebkura ārēja bloka (ti, ''tikai virsmu'' vai ''virsmu ar vairākiem blakus esošām skaldnēm, kas tam blakus atrodas'') pagriešanos par ± 90°;
* '''q-b''' (quarter block): vienā kustībā tiek pagriezts jebkurš ārējs vai iekšējs bloks (t.i., jebkura ''secīgu'' paralēlu slāņu secība) par ± 90° attiecībā pret pārējo mīklas daļu;
* '''h-s''', '''h-w''', '''h-b''' : līdzīgi kā iepriekšējie trīs rādītāji, izņemot to, ka ir atļautas arī 180° rotācijas.

Patvaļīgas konfigurācijas optimālā risinājuma garums '''q-b''' metrikā nav lielāks kā '''q-w''' vai '''q-s''' metrikā, jo '''q-b''' metrikā ir atļauti visi pārējo divu q-metriku gājieni. Tas pats attiecas uz h-metriku.

==== Aprēķins par Dieva kuba konfigurāciju skaitu 4 × 4 × 4 ====
2006.-2007. gadā Brūss Norskogs veica 4 × 4 × 4 kuba 5-pakāpju analīzi, līdzīgi kā Tistletwaits veiktā 4-pakāpju analīze 3 × 3 × 3 Rubika kubam. Analīzes rezultātā tika iegūtas augšējās robežas 82 kustībām metriskajā '''h-w'''&lt;ref name=&quot;norskog_82w_67b&quot; /&gt; 77 kustībām metriskajā '''h-s'''&lt;ref name=&quot;norskog_77s&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pe_jaap_4x4x4&quot; /&gt; un 67 kustībām metriskajā '''h-b'''.

2013. gadā Šuangs Čens (陈 霜) pazemināja aprēķinu '''h-w''' metrikā no 82 līdz 57 pagriezieniem.&lt;ref name=&quot;chen_57w&quot; /&gt;

Tomass Rokiki 2015. gadā apstiprināja savu labāko rezultātu 57 '''h-w''' pagriezienos un saņēma jaunus rezultātus 56 '''h-s''' un 53 '''h-b'''.&lt;ref name=&quot;rokicki_4x4x4_56s53b&quot; /&gt; Dažas dienas vēlāk Šuangam Čenam (陈 霜) izdevās iegūt augšējās robežas 55 '''h-w''' un 53 '''h-s''', no jauna definējot pierādīšanas posmus.&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_55w&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_53s&quot; /&gt;

2011. gadā Tomass Rokiki, balstoties uz vairākām esošām idejām, sešās metrikās noteica zemākas Dieva skaita robežas kubveida mīklām ar izmēriem no 2 × 2 × 2 līdz 20 × 20 × 20.&lt;ref name=&quot;rokicki_lb&quot; /&gt; Rezultāti par 4 × 4 × 4 kubu ir parādīti tabulā (kopā ar zināmajām augšējām robežām).
[[Attēls:Megaminx12.jpg|thumb|12 krāsu Megaminks]]
{| class=&quot;standard&quot;
|+ Dieva kuba konfigurāciju skaits 4 × 4 × 4
! metriskā
| '''hs'''
| '''hw'''
| '''hb'''
| '''qs'''
| '''qw'''
| '''qb'''
|-
! zemāks rezultāts
| 32
| 35
| 29
| 37
| 41
| 33
|-
! labākais rezultāts
| 53
| 55
| 53
| ?
| ?
| ?
|}

=== Megaminks ===
[[Megaminx|Megaminks]] ir vienkāršākais Rubika kuba analogs dodekaedra formā. 12 krāsu Megaminks konfigurāciju skaits ir 1,01 · 10 &lt;sup&gt;68&lt;/sup&gt;.

Herberts Kotsemba 2012. gadā Megaminks noteica Dieva skaitļa apakšējo robežu, kas ir vienāda ar 45 virsmu pagriešanu uz jebkura leņķa vai 55 pagriezieniem pa aptuveni 72° leņķi.&lt;ref name=&quot;megaminx_45h&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;megaminx_45h_ss&quot; /&gt; Herberts Kotsomba 2016. gadā noskaidroja Megaminks zemāko Dieva algoritma skaitu, palielinot to līdz 48 šķautņu rotācijām jebkurā leņķī.&lt;ref&gt;[https://www.speedsolving.com/forum/threads/lower-bound-for-megaminx-in-htm-and-qtm.35724/#post-1190421 Lower bound for Megaminx in htm and qtm]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em|refs=&lt;!-- Megaminx --&gt;

&lt;ref name=&quot;megaminx_45h&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/328 |title=Megaminx needs at least 45 moves |date=02/28/2012 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172053/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F328 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;megaminx_45h_ss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?35724 |date=03-01-2012 |title=Lower bound for Megaminx in htm and qtm |publisher=Speedsolving.com |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-28 }}&lt;/ref&gt;

&lt;!--  Jaap's Puzzle Page --&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_metric&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric |title=Useful Mathematics |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#metric |archivedate=2012-11-24 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cube3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm |title=Rubik's Cube 3x3x3 |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-19 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130728153420/http://www.jaapsch.net/puzzles/cube3.htm |archivedate=2013-07-28 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_godal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal |title=Useful Mathematics |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121124002029/http://www.jaapsch.net/puzzles/theory.htm#godal |archivedate=2012-11-24 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;circular_5_24&quot;&gt;{{atsauce | author=David Singmaster |title=Cubic Circular |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cubic5.htm#p24 |language=en |year=1982 |issue=5 &amp; 6 |page=24 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap-subgroup&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm |title=Cube subgroups - Subgroups generated by face moves |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-19 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130120032850/http://www.jaapsch.net/puzzles/subgroup.htm |archivedate=2013-01-20 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap-thistle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/thistle.htm |title=Thistlethwaite's 52-move algorithm |author=Jaap Scherphuis |accessdate=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_kocal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal |title = Computer Puzzling - Kociemba's Algorithm |author = Jaap Scherphuis |accessdate = 2013-07-23 |language = en |archiveurl = https://web.archive.org/web/20130625160557/http://www.jaapsch.net/puzzles/compcube.htm#kocal |archivedate = 2013-06-25 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cayley_distances&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.jaapsch.net/puzzles/cayley.htm#distances |title = Cayley Graphs - Distances |author = Jaap Scherphuis |accessdate = 2015-07-04 |language = en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;jaap_cube4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Jaap Scherphuis |title=Rubik's Revenge |url=http://www.jaapsch.net/puzzles/cube4.htm |accessdate=2013-07-28 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Квант --&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1992_11&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский, А. Калинин |title=Новости кубологии |publisher=Квант |year=1992 |issue=11 |page=52-56 |url=http://kvant.mccme.ru/1992/11/novosti_kubologii.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1982_7&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский |title=Алгоритм волшебного кубика |publisher=Квант |year=1982 |issue=7 |page=22-25 |url=http://kvant.mccme.ru/1982/07/algoritm_volshebnogo_kubika.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kvant_1982_8&quot;&gt;{{atsauce |author=В. Дубровский |title=Математика волшебного кубика |publisher=Квант |year=1982 |issue=8 |pages=22-27, 48 |url=http://kvant.mccme.ru/1982/08/matematika_volshebnogo_kubika.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Kociemba's Home Page --&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_performance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://kociemba.org/performance.htm |author = Herbert Kociemba |title = Two-Phase-Algorithm and God's Algorithm: God's number is 20 |accessdate = 2013-07-23 |language= en |archiveurl = https://web.archive.org/web/20130502030137/http://kociemba.org/performance.htm |archivedate = 2013-05-02 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_imptwophase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/imptwophase.htm |title=Two-Phase Algorithm Details |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-20 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_subgroupH&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/20moves/subgroupH.html |title=The Subgroup H and its cosets |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_twophase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/twophase.htm |title=The Two-Phase-Algorithm |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_pruning&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/math/pruning.htm |title=Pruning Tables |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-23 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;koci_download&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kociemba.org/download.htm |title=Download |author=Herbert Kociemba |accessdate=2013-07-20 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Rokicki --&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_23f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/117
| title=Twenty-Three Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=04/29/2008
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20130827222725/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F117
| archivedate=2013-08-27
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_22f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/121
| title=Twenty-Two Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=08/12/2008
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205023257/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F121
| archivedate=2011-12-05
| dead-url=yes
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_29q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/143
| title=Twenty-Nine QTM Moves Suffice
| publisher=Domain of the Cube Forum
| author=rokicki
| date=06/15/2009
| accessdate=2013-07-20
| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726010154/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F143
| archivedate=2011-07-26
}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Asymptotic bounds --&gt;

&lt;ref name=&quot;theta2011news&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce
 | url = http://web.mit.edu/newsoffice/2011/rubiks-cube-0629.html
 | title = The math of the Rubik’s cube - New research establishes the relationship between the number of squares in a Rubik’s-cube-type puzzle and the maximum number of moves required to solve it
 | author = Larry Hardesty
 | publisher = MIT News Office
 | date = June 29, 2011
 | access-date = 2013-07-23
 | language = en
}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- Прочие ссылки --&gt;

&lt;ref name=&quot;cube20&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org |title=God's Number is 20 |author=Rokicki, T.; Kociemba, H.; Davidson, M.; and Dethridge, J. |access-date=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cube26_qtm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org/qtm |title=God's Number is 26 in the Quarter-Turn Metric |author=Rokicki, T. and Davidson, M. |access-date=2015-07-04 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;slocum2009&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author= Jerry Slocum, David Singmaster, Wei-Hwa Huang, Dieter Gebhardt, Geert Hellings |title= The Cube: The Ultimate Guide to the World's Bestselling Puzzle — Secrets, Stories, Solutions |url= http://amzn.com/157912805X |year= 2009 |page= 26}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GAP&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Schönert, Martin'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://www.gap-system.org/Doc/Examples/rubik.html Analyzing Rubik's Cube with GAP] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120065025/http://www.gap-system.org/Doc/Examples/rubik.html |date={{dat|2013|01|20||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 19 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;the_quest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://digitaleditions.walsworthprintgroup.com/article/The_Quest_For_God%E2%80%99s_Number/532775/50242/article.html |title = The Quest For God’s Number |author      = Rik van Grol |date = November 2010 |access-date = 2013-07-26 |publisher = Math Horizons |language= en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;hsta&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | author= Stefan Edelkamp, Stefan Schrōdl
 | title= Heuristic search: theory and applications
 | publisher= Morgan Kaufmann Publishers
 | year= 2012
 | pages= 712
 | isbn = 978-0-12-372512-7
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;siam2013&quot;&gt;[http://epubs.siam.org/doi/abs/10.1137/120867366 SIAM J. Discrete Math., 27(2), 1082–1105]&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_msymmetric&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cflmath.com/Rubik/m_symmetric.html |title=Michael Reid's Rubik's cube page - M-symmetric positions |author=Michael Reid |date=May 24, 2005 |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pochmann_thesis&quot;&gt;{{atsauce |author= Stefan Pochmann |title= Analyzing Human Solving Methods for Rubik’s Cube and similar Puzzles (Diploma Thesis) |url= http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf |language= en |date= March 29, 2008 |publisher=  |archiveurl = https://web.archive.org/web/20141109173029/http://www.stefan-pochmann.info/hume/hume_diploma_thesis.pdf |archivedate = {{dat|2014|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;winter_92_sf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Kociemba%27s_algorithm_%283%29.html |title=Kociemba's algorithm |author=Dik T. Winter
|date=Mon, 18 May 92 00:49:48 +0200 |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_95_sf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip_requires_20_face_turns.html |title=superflip requires 20 face turns |author=Michael Reid |date=Wed, 18 Jan 95 10:13:45 -0500 |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_95_sf_q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__superflip.html |title=superflip |author=Michael Reid |date=Tue, 10 Jan 95 18:57:20 -0500 |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;bryan_95_sf_q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Jerry_Bryan__Qturn_Lengths_of_M-Symmetric_Positions.html |title=Qturn Lengths of M-Symmetric Positions |author=Jerry Bryan |date=Sun, 19 Feb 95 23:20:22 -0500 (EST) |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_98_26q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cube20.org/cubelovers/CL25/106.txt |title=superflip composed with four spot |author=Michael Reid |date=Sun, 2 Aug 1998 08:47:44 -0400 |access-date=2015-07-04 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kaluzhnin_143&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author= Л. А. Калужнин, В. И. Сущанский |title= Преобразования и перестановки |year= 1985 |page= 143}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;singmaster_notes&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author = David Singmaster |title = Notes on Rubik's Magic Cube |year = 1981 |publisher = Enslow Publishers |page = 30 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cubeman_dotcs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Mark Longridge |url=http://cubeman.org/dotcs.txt |title=Progressive Improvements in Solving Algorithms |access-date=2013-07-28 |language=en |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131009060245/http://cubeman.org/dotcs.txt |archivedate=2013-10-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;radu_27f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/53 |title=Rubik can be solved in 27f |publisher=Domain of the Cube Forum |author=silviu |date=04/01/2006 |access-date=2013-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130827214604/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F53 |archivedate=2013-08-27 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007_paper&quot;&gt;
{{cite conference
  | first = D.
  | last = Kunkle
  | coauthors = Cooperman, C.
  | title = Twenty-Six Moves Suffice for Rubik's Cube
  | booktitle = Proceedings of the International Symposium on Symbolic and Algebraic Computation (ISSAC '07)
  | year = 2007 
  | publisher = ACM Press
  | url = http://www.ccs.neu.edu/home/gene/papers/rubik.pdf
  | format = PDF
}}
&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kloosterman&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__an_upper_bound_on_god%27s_number.html |title=an upper bound on god's number |author=Michael Reid |date=Wed, 29 Apr 92 01:37:26 -0700 (PDT) |access-date=2013-07-17 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_39f_56q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bound.html |title=new upper bound |author=Michael Reid |date=Fri, 22 May 92 22:56:34 -0700 (PDT) |access-date=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;winter_37f&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/Dik_T._Winter__Corrected_calculations_are_now_done..html |title=Corrected calculations are now done. |author=Dik T. Winter |date=Thu, 28 May 92 15:00:49 +0200 |access-date=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;heise_thistle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ryanheise.com/cube/human_thistlethwaite_algorithm.html |title=The Human Thistlethwaite Algorithm |author=Ryan Heise |access-date=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;russell_norvig_adm&quot;&gt;{{grāmatas atsauce
 | author= Стюарт Рассел, Питер Норвиг
 | title= Искусственный интеллект: современный подход - Составление допустимых эвристических функций
 | issue= 2-е изд.
 | publisher= Вильямс
 | year= 2006
 | page= 170 — 173
 | isbn = 5-8459-0887-6
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;online_koci&quot;&gt;&lt;span class=&quot;citation&quot;&gt;''Eric Dietz.'' &lt;span lang=&quot;en&quot;&gt;[http://rubiksolve.com Solve Your Cube In Less Than 25 Moves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220109193203/https://rubiksolve.com/ |date={{dat|2022|01|09||bez}} }}&lt;/span&gt; &lt;span class=&quot;ref-info&quot; style=&quot;cursor:help;&quot; title=&quot;на английском языке&quot;&gt;(англ.)&lt;/span&gt;. Дата обращения 20 июля 2013.&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_29f_42q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/michael_reid__new_upper_bounds.html |title=new upper bounds |author=Michael Reid |date=Sat, 07 Jan 95 20:24:35 -0500 |access-date=2013-07-19 |language=en }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;korf_1997&quot;&gt;{{atsauce |author= Richard E. Korf |title= Finding Optimal Solutions to Rubik's Cube Using Pattern Databases |url= http://www-compsci.swan.ac.uk/~csphil/CS335/korfrubik.pdf |year= 1997 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;reid_solver&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cflmath.com/Rubik/optimal_solver.html |title=Rubik's cube page - Optimal Rubik's cube solver |author=Michael Reid |date=October 28, 2006 |access-date=2013-07-20 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;radu_35q&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/50 |title=Rubik can be solved in 35q |publisher=Domain of the Cube Forum |author=silviu |date=03/22/2006 |access-date=2013-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172557/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F50 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;kunkle_cooperman_2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.northeastern.edu/nupr/news/0507/rubik.html |title=Northeastern University Researchers Solve Rubik’s Cube in 26 Moves |access-date=2013-07-20 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cp4space-2015-09-25&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=http://cp4space.wordpress.com/2015/09/25/superflip-composed-with-fourspot/
 |title=Superflip composed with fourspot
 |author=Adam P. Goucher
 |publisher=Complex Projective 4-Space
 |date=2015-09-25
}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;void20_cubezzz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/171 |title=Void cube diameter at least 20 (face turn metric) |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |date=01/19/2010 |access-date=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109172418/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F171 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;void20_ss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.speedsolving.com/forum/showthread.php?18637 |title=Void cube diameter at least 20 (probably 20) |publisher=Speedsolving.com |author=rokicki |date=01/19/2010 |access-date=2013-07-28 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;norskog_82w_67b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93#comment-376 |title=New upper bounds: 82 twist turns, 67 block turns |date=08/13/2007 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Bruce Norskog |access-date=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140529153815/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93#comment-376 |archivedate=2014-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;norskog_77s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/93 |title=The 4x4x4 can be solved in 77 single-slice turns |date=07/26/2007 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=Bruce Norskog |access-date=2020-06-18 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170909042137/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F93 |archivedate=2017-09-09 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pe_jaap_4x4x4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 |title=Bigger rubik cube bound |publisher=Project Euler |access-date=2013-07-28 |dead-url=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140529052631/http://forum.projecteuler.net/viewtopic.php?f=26&amp;t=2155 |archivedate=2014-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_57w&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/525 |title=Solving the 4x4x4 in 57 moves(OBTM) |date=09/30/2013 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |access-date=2013-11-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131126124128/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F525 |archivedate=2013-11-26 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_4x4x4_56s53b&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541 |title=4x4x4 upper bounds: 57 OBTM confirmed; 56 SST and 53 BT calculated. |date=03/03/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_55w&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3006 |title=4x4x4 new upper bound: 55 OBTM |date=03/07/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3006 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chen_4x4x4_53s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/541#comment-3009 |title=4x4x4 new upper bound: 53 SSTM |date=03/09/2015 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=CS |accessdate=2015-07-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529073443/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F541#comment-3009 |archivedate=2015-05-29 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;rokicki_lb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node/view/236 |title=Lower Bounds for n x n x n Rubik's Cubes (through n=20) in Six Metrics |date=07/18/2011 |publisher=Domain of the Cube Forum |author=rokicki |accessdate=2013-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141109171948/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/?q=node%2Fview%2F236 |archivedate=2014-11-09 }}&lt;/ref&gt;}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://geocities.com/CapeCanaveral/4344/192.html|title=Кубик Рубика: штурм твердыни|last=Константин Кноп|access-date=2013-07-20|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091020022021/http://geocities.com/CapeCanaveral/4344/192.html|archivedate=2009-10-20}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://digitaleditions.walsworthprintgroup.com/article/The_Quest_For_God%E2%80%99s_Number/532775/50242/article.html|title=The Quest For God’s Number|last=Rik van Grol|publisher=Math Horizons|access-date=2013-07-26|date=November 2010|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jaapsch.net/puzzles/|title=Jaap's Puzzle Page|last=Jaap Scherphuis|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://kociemba.org/cube.htm|title=Cube Explorer 5.01|last=Herbert Kociemba|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cube20.org|title=God's Number is 20|last=Tomas Rokicki, Herbert Kociemba, Morley Davidson, John Dethridge|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.rwth-aachen.de/~Martin.Schoenert/Cube-Lovers/|title=Cube Lovers archives converted to HTML|last=Martin Schönert|access-date=2013-07-20|language=en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cubezzz.dyndns.org/drupal/|title=Domain of the Cube Forum|last=Mark Longridge|access-date=2013-07-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130922230445/http://cubezzz.dyndns.org/drupal/|archivedate=2013-09-22}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://permutationpuzzles.org/rubik/webnotes/|title=Lecture notes on the mathematics of the Rubik's cube|last=W. D. Joyner|access-date=2013-07-22|language=en|archiveurl=https://www.webcitation.org/6JOd4xeFh?url=http://permutationpuzzles.org/rubik/webnotes/|archivedate=2013-09-05}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://cube.stanford.edu/class/files/rokicki_cubecomp.pdf|title=Computers and the Cube (slides)|last=Tomas Rokicki|access-date=2013-07-30|date=3 November 2009|language=en}}

[[Kategorija:Kombinatorika]]
[[Kategorija:Grupu teorija]]
[[Kategorija:Meklēšanas algoritmi]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>0sl0w12xry368phbo1p774rvli7qgk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reiz Holivudā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448898</id>
    <revision>
      <id>4525583</id>
      <parentid>4449565</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:22:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <origin>4525583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8019" sha1="qedccacj9fthmk6w5kiou8j7zdufyn0" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Reiz Holivudā
| oriģinālnos = ''Once Upon a Time in Hollywood''
| attēls = Reiz Holivudā plakātsLV.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Kventins Tarantīno]]
| producents = * [[Deivids Heimans]]
* [[Šenona Makintoša]]
* Kventins Tarantīno
| scenārijs = Kventins Tarantīno
| aktieri = * [[Leonardo Di Kaprio]]
* [[Breds Pits]]
* [[Margo Robija]]
* [[Emīls Hiršs]]
* [[Mārgarita Kvolija]]
* [[Timotijs Olifents]]
* [[Ostins Batlers]]
* [[Dakota Faninga]]
* [[Brūss Derns]]
* [[Als Pačīno]]
| mūzika = 
| operators = [[Roberts Ričardsons]]
| mākslinieks = 
| montāža = [[Freds Raskins]]
| studija = * ''[[Columbia Pictures]]''
* ''[[Polybona Films|Bona Film Group]]''
* ''[[Heyday Films]]''
* ''Visiona Romantica''
| izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]''
| izdošana = {{filmas datums|2019|5|21|[[Kannu kinofestivāls]]|2019|7|26|ASV|2019|8|14|Apvienotā Karaliste|2019|8|16|Latvija}}
| ilgums = 161 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://bbfc.co.uk/releases/once-upon-time-hollywood-2019 |title=ONCE UPON A TIME IN HOLLYWOOD (18) |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |date=July 11, 2019 |accessdate=July 15, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190711130452/https://bbfc.co.uk/releases/once-upon-time-hollywood-2019 |archive-date=July 11, 2019}}&lt;/ref&gt;
| valsts = * {{USA}}
* {{GBR}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|90–96 miljoni}}&lt;ref name=opening&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/07/once-upon-a-time-in-hollywood-quentin-tarantino-box-office-lion-king-weekend-1202654606/ |title=Hooray For 'Hollywood': Quentin Tarantino Sees His Biggest B.O. Opening Of All-Time With $40M+ As 'Lion King' Still Lords With $76M+ – Sunday Update |last=D'Alessandro |first=Anthony |website=[[Deadline Hollywood]] |date=July 27, 2019 |access-date=July 27, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190726232213/https://deadline.com/2019/07/once-upon-a-time-in-hollywood-quentin-tarantino-box-office-lion-king-weekend-1202654606/ |archive-date=July 26, 2019}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|377,6 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt7131622/ |title=Once Upon a Time in Hollywood (2019) |website=[[Box Office Mojo]] |publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]] |access-date={{dat|2022|12|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = ''[[The Further Mis-Adventures of Cliff Booth]]'' (2026)
| imdb = 
}}
'''&quot;Reiz Holivudā&quot;''' ({{val|en|Once Upon a Time in Hollywood}}) ir 2019. gada ASV un Apvienotās Karalistes kopražojuma [[komēdijdrāma]]. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Kventins Tarantīno]]. Filmu producējušas studijas ''[[Columbia Pictures]]'', ''[[Bona Film Group]]'', ''[[Heyday Films]]'' un ''Visiona Romantica'', izplata ''[[Sony Pictures Releasing]]''. Galvenās lomas atveido aktieri [[Leonardo Di Kaprio]], [[Breds Pits]], [[Margo Robija]], [[Emīls Hiršs]] un [[Als Pačīno]]. Filmas darbība norisinās 1969. gada [[Losandželosa|Losandželosā]], sižets seko aktierim un viņa kaskadierim, kas mēģina izdzīvot mainīgajā kino industrijā Holivudas Zelta ēras norieta laikā.&lt;ref name=&quot;synopis&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Once Upon a Time In... Hollywood Movie Synopsis {{!}} Official Website {{!}} Sony Pictures |url=https://www.onceuponatimeinhollywood.movie/synopsis/ |accessdate=March 22, 2019 |work=Once Upon a Time In... Hollywood |archive-url=https://web.archive.org/web/20190322054919/https://www.onceuponatimeinhollywood.movie/synopsis/ |archive-date=March 22, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Olson |first1=Matthew |url=http://digg.com/2019/once-upon-a-time-in-hollywood-reviews-is-it-good-tarantino-dicaprio-robbie-pitt |title=Does Quentin Tarantino's 'Once Upon A Time In Hollywood' Live Up To The Hype? Here's What Critics Say |publisher=Digg.com |accessdate=July 25, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190724215302/http://digg.com/2019/once-upon-a-time-in-hollywood-reviews-is-it-good-tarantino-dicaprio-robbie-pitt |archive-date=July 24, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2017/11/quentin-tarantino-harvey-weinstein-sony-manson-movie |title=Quentin Tarantino Is Ditching Weinstein for Sony |last=Sperling |first=Nicole |date=November 17, 2017 |website=[[Vanity Fair]] |accessdate=June 18, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180225160449/https://www.vanityfair.com/hollywood/2017/11/quentin-tarantino-harvey-weinstein-sony-manson-movie|archive-date=February 25, 2018}}&lt;/ref&gt;

Par filmas izveidi tika paziņots 2017. gada jūlijā, un šī ir pirmā Tarantīno filma, kas nav veidota sadarbībā ar [[Bobs Vainstīns|Bobu]] un [[Hārvijs Vainstīns|Hārviju Vainstīnu]], jo Tarantīno pārtrauca sadarbību ar producentiem pēc Hārvija apsūdzībām seksuālā izmantošanā. Pēc solīšanas beigām, par filmas izplatītāju kļuva ''[[Sony Pictures]]'', saglabājot tiesības Tarantīno uz pēdējo filmas redakciju. Pits, Di Kaprio, Robija, [[Zoja Bella]], [[Kurts Rasels]] un citi pievienojās aktieru sastāvam laika posmā no 2018. gada janvāra līdz jūnijam. Filmēšana norisinājās Losandželosā no jūnija līdz novembrim. Šī ir pēdējā filma, kurā filmējas [[Lūks Perijs]], kurš nomira 2019. gada martā.

Filmas &quot;Reiz Holivudā&quot; pirmizrāde norisinājās {{dat|2019|5|21||bez}} [[2019. gada Kannu kinofestivāls|72. Kannu kinofestivālā]], savukārt ASV kinoteātros filmu sāka demonstrēt {{dat|2019|7|26||bez}}, bet Apvienotajā Karalistē tā paša gada 14. augustā. Latvijā filmas pirmizrāde norisinājās {{dat|2019|8|16||bez}}. Filmas pasaules ienākumi ir vairāk kā 377 miljoni ASV dolāru. Tā ir saņēmusi pozitīvu kritiku par Tarantīno scenāriju un režiju, aktierspēli, operatora darbu, kostīmiem, un skaņu celiņu. Šo filmu starp desmit labākajām 2019. gada filmām ir izvēlējušies [[Amerikas Kinoinstitūts]], [[ASV kinokritiķu padome]] un [[Time]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.indiewire.com/2019/12/national-board-of-review-2019-winners-irishman-1202193897/ |title= National Board of Review 2019: ‘The Irishman’ Wins Best Film, Adam Sandler Named Best Actor |publisher=[[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]] |date=December 3, 2019|accessdate=December 3, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://time.com/5737103/best-movies-2019/|title=The 10 Best Movies of 2019|website=[[Time]]|first=Stephanie|last=Zacharek|date=November 25, 2019|accessdate=December 3, 2019|archive-date={{dat|2019|11|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191125192431/https://time.com/5737103/best-movies-2019/}}&lt;/ref&gt; Filma tika nominēta [[77. Zelta globusa balva]]i piecās kategorijās, no kurām ieguva trīs — [[Labākā filma — mūzikls vai komēdija (Zelta globusa balva)|&quot;Labākā filma — mūzikls vai komēdija&quot;]], [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|&quot;Labākais otrā plāna aktieris&quot;]] (Breds Pits) un [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|&quot;Labākais scenārijs&quot;]] (Kventins Tarantīno). Tāpat filma saņēmusi desmit nominācijas, gan [[92. Kinoakadēmijas balva]]i un [[73. BAFTA kino balva]]i. Kinoakadēmijas balvas saņēma Breds Pits (&quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;) un kategorijā &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;, bet BAFTA kino balvu — Breds Pits.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Kventins Tarantīno}}
{{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}}

[[Kategorija:2019. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Columbia Pictures filmas]]
[[Kategorija:Kventina Tarantīno filmas]]
[[Kategorija:Satīriskās filmas]]
[[Kategorija:Melnās komēdijas]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>qedccacj9fthmk6w5kiou8j7zdufyn0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robijs Breidijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467321</id>
    <revision>
      <id>4525401</id>
      <parentid>4380732</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2803" sha1="a3t3s4mogb6s5q6mwaelqeb1cuapghs" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|14}}
| nationalcaps3 = 8
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Robijs Breidijs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2013
| years2 = 2011—2012
| years3 = 2012—2013
| years4 = 2013—2015
| caps6 = 81
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| goals6 = 4
| years6 = 2017—2021
| nationalcaps4 = 13
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps5 = 11
| nationalcaps6 = 73
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 7
| nationalgoals6 = 10
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam6 = {{fb|IRE}}
| nationalyears3 = 2008
| nationalyears4 = 2009—2011
| nationalyears5 = 2010—2012
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2006—2007
| birth_place = 
| goals2 = 3
| caps1 = 0
| caps2 = 39
| caps3 = 12
| caps4 = 63
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = 
| goals1 = 0
| goals3 = 1
| nationalyears2 = 2007—2008
| goals4 = 6
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| years5 = 2015—2017
| caps5 = 59
| goals5 = 7
| height = 176
| image = Robbie Brady.png
| caption = Robijs Breidijs 2024. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U16
| nationalyears6 = 2012—
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
| years7 = 2021—2022
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]]
| years8 = 2022—2026
| caps8 = 100
| goals8 = 1
}}'''Robijs Breidijs''' ({{Val|en|Robbie Brady}}, dzimis {{Dat|1992|1|14}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Breidijs, Robijs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>a3t3s4mogb6s5q6mwaelqeb1cuapghs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Īgans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467523</id>
    <revision>
      <id>4525410</id>
      <parentid>4259894</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2916" sha1="jhp4xel04jd9kzw3unfl4we8cly3h2x" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|20}}
| nationalcaps3 = 6
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džons Īgans
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2014
| years2 = 2012
| years3 = 2012
| years4 = 2012
| caps6 = 81
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Gillingham F.C.|Gillingham]]
| goals6 = 10
| years6 = 2014—2016
| nationalcaps4 = 38
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|IRE}}
| nationalyears3 = 2012—2014
| nationalyears4 = 2017—
| caps7 = 67
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals7 = 6
| years7 = 2016—2018
| caps8 = 208
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]]
| goals8 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| nationalyears1 = 
| birth_place = 
| goals2 = 0
| caps1 = 0
| caps2 = 1
| caps3 = 1
| caps4 = 4
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bradford City A.F.C.|Bradford City]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Korkas grāfiste|Korka}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| goals1 = 0
| goals3 = 0
| nationalyears2 = 2010—2011
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Southend United F.C.|Southend United]]
| years5 = 2014
| caps5 = 13
| goals5 = 1
| height = 185
| image = John Egan, Gillingham FC footballer, November 2014.jpg
| caption = Īgans 2014. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| years8 = 2018—2024
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 7
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| years10 = 2025—
| caps10 = 54
| goals10 = 3
}}'''Džons Īgans''' ({{Val|en|John Egan}}; dzimis {{Dat|1992|10|20}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Īgans pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu ''[[Hull City AFC|Hull City]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Īgans, Džons}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mansterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>jhp4xel04jd9kzw3unfl4we8cly3h2x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mets Dohertijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467806</id>
    <revision>
      <id>4525405</id>
      <parentid>4380742</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2984" sha1="bwtwfui2z32q0zvigo72ade8kuo18fi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|16}}
| playername = Mets Dohertijs
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalyears2 = 2012—2014
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| nationalgoals2 = 4
| years1 = 2010—2020
| years2 = 2012
| years3 = 2012—2013
| years4 = 2020—2023
| nationalcaps3 = 53
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|IRE}}
| nationalyears3 = 2018—
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalcaps2 = 8
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury F.C.|Bury]]
| caps1 = 260
| caps2 = 13
| caps3 = 17
| caps4 = 44
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Hibernian F.C.|Hibernian]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| caption = Dohertijs 2024. gadā
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| goals1 = 20
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| goals4 = 3
| height = 186
| image = Matt Doherty.png
| nationalgoals1 = 0
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| years5 = 2023
| caps5 = 2
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| years6 = 2023—2026
| caps6 = 71
| goals6 = 3
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 2
| goals7 = 0
}}'''Mets Dohertijs''' ({{Val|en|Matt Doherty}}, dzimis {{Dat|1992|1|16}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Dohertijs pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]''. Iepriekš spēlējis [[Wolverhampton Wanderers|''Wolverhampton Wanderers'']] un [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']], kā arī Spānijas komandā [[Atletico Madrid|''Atletico Madrid'']].

== Sasniegumi ==
'''Wolverhampton Wanderers'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2017—18
* [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmā līga]]: 2013—14

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' gada labākais spēlētājs: 2015—16

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Dohertijs, Mets}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lensterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>bwtwfui2z32q0zvigo72ade8kuo18fi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeins Dafijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470924</id>
    <revision>
      <id>4525403</id>
      <parentid>4259828</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:52:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3731" sha1="rulfxjusg0e9pv4jhe6dyg2defrcnb8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|1}}
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals6 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals3 = 2
| nationalcaps6 = 3
| nationalcaps5 = 1
| nationalcaps3 = 4
| nationalteam4 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U19
| years6 = 2016—2023
| goals6 = 9
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| caps6 = 140
| years4 = 2013—2014
| years3 = 2011
| nationalteam3 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija B]]
| years1 = 2009—2014
| nationalcaps7 = 20
| nationalteam7 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalyears8 = 2014—
| nationalyears7 = 2011—2014
| nationalgoals8 = 7
| nationalgoals7 = 1
| nationalcaps8 = 61
| years7 = 2020—2021
| nationalteam6 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| goals7 = 3
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| caps7 = 18
| nationalyears6 = 2010
| nationalyears5 = 2009
| nationalyears4 = 2009
| nationalyears3 = 2008
| years2 = 2011
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| birth_place = 
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]
| goals3 = 1
| goals2 = 0
| goals1 = 0
| currentclub = 
| countryofbirth = {{vieta|Ziemeļīrija|Deri}}
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| clubnumber = 
| caps4 = 37
| caps3 = 18
| caps2 = 1
| caps1 = 5
| goals4 = 1
| years5 = 2014—2016
| playername = Šeins Dafijs
| nationalteam2 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U17
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalyears1 = 2008
| nationalyears2 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|Ziemeļīrija}} Ziemeļīrijas U16
| caps5 = 63
| nationalgoals2 = 1
| nationalgoals1 = 1
| nationalcaps2 = 5
| caption = Dafijs 2018. gadā
| image = Shane Duffy 2018.jpg
| height = 193
| goals5 = 5
| nationalteam8 = {{fb|IRE}}
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| caps8 = 4
| goals8 = 0
| years8 = 2022—2023
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years9 = 2023
| caps9 = 1
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| years10 = 2023—2026
| caps10 = 85
| goals10 = 5
}}'''Šeins Dafijs''' ({{Val|en|Shane Duffy}}, dzimis {{Dat|1992|1|1}}) ir [[Īrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

[[Īrijas futbola izlase]]s sastāvā Dafijs ir spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2019—20

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|''Brighton &amp; Hove Albion'']] gada labākais spēlētājs: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Dafijs, Šeins}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Īri]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>rulfxjusg0e9pv4jhe6dyg2defrcnb8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefs Hendriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470985</id>
    <revision>
      <id>4525407</id>
      <parentid>4259892</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3017" sha1="t8v1946zezyt7y17xcnlwhcen9sk5hc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|31}}
| nationalgoals5 = 1
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2016
| years2 = 2016—2020
| years3 = 2020—2024
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 13
| nationalcaps6 = 7
| nationalgoals3 = 4
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals6 = 0
| name = 
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U18
| nationalteam5 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalteam6 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalyears3 = 2008—2009
| nationalyears4 = 2009—2010
| nationalyears5 = 2010—2011
| nationalyears6 = 2011—2014
| nationalcaps7 = 79
| nationalgoals7 = 2
| nationalteam7 = {{fb|IRE}}
| playername = Džefs Hendriks
| birth_place = 
| goals2 = 9
| caps1 = 196
| caps2 = 122
| caps3 = 25
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County F.C.|Derby County]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = 
| goals1 = 22
| goals3 = 3
| height = 185
| image = Hendrick 2017 (cropped).jpg
| caption = Hendriks 2017. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U16
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalyears1 = 2006—2007
| nationalcaps1 = 4
| nationalyears7 = 2013—2023
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| years4 = 2022
| caps4 = 10
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading FC|Reading]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 45
| goals5 = 4
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 11
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Derby County FC|Derby County]]
| years7 = 2025
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| totalcaps = 409
| totalgoals = 39
}}'''Džefs Hendriks''' ({{Val|en|Jeff Hendrick}}, dzimis {{Dat|1992|1|31}}) ir [[Īrija|Īrijas]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un bija [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlases]] dalībnieks.

[[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlases]] sastāvā Hendriks ir spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{DEFAULTSORT:Hendriks, Džefs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Derby County F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Īri]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>t8v1946zezyt7y17xcnlwhcen9sk5hc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Maklīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470988</id>
    <revision>
      <id>4525424</id>
      <parentid>4259912</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:32:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3338" sha1="bgcs7lvm0lstlbxw20zymp30szpdhf5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|22}}
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 11
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džeimss Maklīns
| years1 = 2007—2008
| caption = Maklīns 2013. gadā
| years2 = 2008—2011
| years3 = 2011—2013
| years4 = 2013—2015
| caps6 = 102
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]]
| goals6 = 12
| years6 = 2018—2021
| nationalyears1 = 2008—2009
| nationalteam2 = {{fb|IRE}}
| nationalcaps2 = 103
| image = FIFA WC-qualification 2014 - Austria vs Ireland 2013-09-10 - James McClean 01.jpg
| birth_place = 
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| caps1 = 1
| caps2 = 79
| caps3 = 59
| caps4 = 73
| clubnumber = 16
| clubs1 = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Institute F.C.|Institute]]
| clubs2 = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Derry City F.C.|Derry City]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| countryofbirth = {{vieta|Ziemeļīrija|Deri}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Derry City F.C.|Derry City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 16
| goals3 = 7
| goals4 = 9
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
| years5 = 2015—2018
| caps5 = 99
| goals5 = 4
| nationalyears2 = 2012—2023
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| years7 = 2021—2023
| caps7 = 79
| goals7 = 12
| clubs8 = {{flaga|Velsa}} [[Wrexham FC|Wrexham]]
| years8 = 2023—2026
| caps8 = 95
| goals8 = 7
| clubs9 = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Derry City F.C.|Derry City]]
| years9 = 2026—
| caps9 = 17
| goals9 = 0
}}'''Džeimss Maklīns''' ({{Val|en|James McClean}}; dzimis {{Dat|1989|4|22}}) ir [[Īrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Īrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Maklīns pārstāv [[Īrijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Derry City FC|Derry City]]''.

[[Īrijas futbola izlase]]s sastāvā Maklīns ir spēlējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]], un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Wigan Athletic]]'' gada labākais spēlētājs: 2014—15
* [[Stoke City F.C.|''Stoke City'']] gada labākais spēlētājs: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stokecityfc.com/news/2020/august/McClean-lands-top-honour/|title=Stoke City FC - McClean lands top honour|last=FC|first=Stoke City|website=Stoke City FC|access-date=2021-03-08}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Maklīns, Džeimss}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Wrexham A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Derry City FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>bgcs7lvm0lstlbxw20zymp30szpdhf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavels Zaha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476000</id>
    <revision>
      <id>4525621</id>
      <parentid>4460642</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:24:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3337" sha1="169xq95e5c770gz5emdlzbmm293n2jg" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Pavels Zaha
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 6., 1. kārtā
| dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]]
| dr_līga = NHL
| dr_kom = [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| balv = 
| numurs = 18
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|4|28||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| amats = 
| kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
| vārds_orig = ''Pavel Zacha''
| mir_dat = 
| attēls = Pavel Zacha - New Jersey Devils.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|6}}
| dz_viet = {{Vieta|Čehija|Brno}}
| mir_viet = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| garums = 191 [[centimetrs|cm]]
| svars = 95 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2013
| kar_beig = 
| medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}}
}}

'''Pavels Zaha''' ({{Val|cz|Pavel Zacha}}, dzimis {{Dat|1997|4|6}}) ir [[Čehija]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Zaha pārstāv [[NHL]] komandu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]].

[[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Zahu ar kopējo sesto numuru izvēlējās [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]. Iepriekš spēlējis [[Čehijas Ekstralīga]]s komandā [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]] un [[Ontārio hokeja līga]]s komandā [[Sarnijas &quot;Sting&quot;]].

2022. gada 13. jūlijā Zahu kā ierobežoti brīvo aģentu &quot;Devils&quot; aizmainīja uz [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] apmaiņā pret [[Ēriks Haula|Ēriku Haulu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/bruins/news/boston-bruins-acquire-pavel-zacha-from-devils-in-exchange-for-erik-hau-334953572|title=Boston Bruins Acquire Pavel Zacha From Devils In Exchange For Erik Haula &amp;#124; Boston Bruins|date=2022. gada 13. jūl.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt; Izvairoties no šķīrējtiesas ar Bruins, Zaha vēlāk 2022. gada 8. augustā parakstīja līgumu uz vienu gadu un 3,5 miljonus USD uz 2022.—2023. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-pavel-zacha-to-one-year-contract-335215552|title=Bruins Sign Pavel Zacha To One-Year Contract &amp;#124; Boston Bruins|date=2022. gada 8. aug.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 14. janvārī Bruins parakstīja ar Zahu līguma pagarinājumu uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-pavel-zacha-to-four-year-contract-extension-339960908|title=Bruins Sign Pavel Zacha to Four-Year Contract Extension &amp;#124; Boston Bruins|date=2023. gada 15. janv.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Zaha, Pavels}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>169xq95e5c770gz5emdlzbmm293n2jg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rihards Lomažs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497951</id>
    <revision>
      <id>4525639</id>
      <parentid>4511838</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11423" sha1="mq7jvb8hqej2rbfla07jm7l8nyiofwc" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Rihards Lomažs
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Rihards Lomažs 19 Merkezefendi Belediyesi Denizli Basket TBSL 20241202 (1) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Rihards Lomažs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Tukums}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=87}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|2}}
 |          kar_sāk = 2014
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]
 |           numurs = 
 |             līga = [[ABA līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2013—2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]]
 |         kl_sez 2 = 2014
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]]
 |         kl_sez 3 = 2014—2015
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 4 = 2015—2019
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 5 = 2019—2020
 |          klubs 5 = {{flaga|Francija}} ''[[ASVEL Basket]]''
 |         kl_sez 6 = 2021
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} ''[[BG Göttingen]]''
 |         kl_sez 7 = 2021—2022
 |          klubs 7 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 8 = 2022
 |          klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Basket Zaragoza]]''
 |         kl_sez 9 = 2022—2023
 |          klubs 9 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2023
 |          klubs 10 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 11 = 2023—2024
 |          klubs 11 = {{flaga|ITA}} [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2024—2025
 |          klubs 12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 13 = 2025
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2025—2026
 |          klubs 14 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2026—pašlaik
 |          klubs 15 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2018—pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s finālu MVP &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = [[Artūrs Kalnītis]] &lt;small&gt;(līdz 2026)&lt;/small&gt;
 |            slavz =  
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Rihards Lomažs''' (dzimis {{dat|1996|4|13||bez}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[ABA līga]]s klubu no [[Slovēnija]]s [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]. R. Lomažs ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs un komandas kapteinis. 2019. gada [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions un MVP [[BK Ventspils]] sastāvā.

Uzaudzis [[Valdemārpils|Valdemārpilī]], jaunatnes līmenī trenējies basketbolā [[Talsi|Talsu]] sporta skolā pie trenera Arkādija Bajāra.

== Karjera ==
[[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu &quot;[[LMT Basketbola akadēmija]]&quot;. Pēc tam spēlējis [[BK Jelgava]] un [[BK Jūrmala]], bet vairākas sezonas pārstāvējis vienu no [[Latvijas Basketbola līga]]s spēcīgākajiem klubiem [[BK Ventspils]]. 2016. gadā guva smagu traumu ([[ceļa locītava|ceļgala]] [[krusteniskās saites|krustenisko saišu]] plīsums) un bija spiests izlaist visu sezonu. 2018. gadā BK Ventspils sastāvā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu, bet 2019. gadā kopā ar komandu uzvarēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]; R. Lomažu atzina par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.

Pirmais ārvalstu klubs, kurā spēlējis, bija ''[[ASVEL Basket]]'' no [[Francija]]s. 2021. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s klubu ''[[Denizli Basket]]''. 2022. gada jūlijā tika paziņots, ka R. Lomažs pievienojas [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] klubam ''[[Basket Zaragoza]]''. Pēc neveiksmīga sākuma (seši zaudējumi sešās spēlēs) jau novembrī spēlētājs klubu pameta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04112022-lomazs_jau_pec_piecam_spelem_pamet_sarago|title=Lomažs jau sezonas sākumā pamet Saragosu un kļūst par brīvo aģentu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-05|date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; uzreiz pievienojoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam [[Oldenburgas ''EWE Baskets'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/07112022-lomazs_atgriezas_bundesliga_un_pievienoja|title=Lomažs atgriežas Bundeslīgā un pievienojas Oldenburgas ''EWE Baskets''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sākumā R. Lomažs guva smagu ceļgala traumu, vēlreiz saraujot krusteniskās saites,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/basketbols/gada-basketbolistam-lomazam-krustenisko-saisu-plisums-otrdien-tiek-veikta-operacija/|title=Gada basketbolistam Lomažam krustenisko saišu plīsums; otrdien tiek veikta operācija|website=tv3.lv|access-date=2023-01-25|language=lv|archive-date=2023-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20230124133700/https://sports.tv3.lv/basketbols/gada-basketbolistam-lomazam-krustenisko-saisu-plisums-otrdien-tiek-veikta-operacija/}}&lt;/ref&gt; kas liedza spēlētājam būt Latvijas izlases sastāvā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]].

2023. gada oktobrī atgriezās laukumā pēc traumas, atkal pārstāvot [[Turcija]]s klubu ''[[Denizli Basket]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/06102023-lomazs_atgriezas_turcijas_augstakas_ligas|title=Lomažs Turcijas augstākajā līgā atgriežas ar 15 punktiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-08|date=2023-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 29. decembrī R. Lomažs parakstīja līgumu ar [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenā trenera [[Luka Banki|Lukas Banki]] trenēto [[Itālija]]s klubu [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]], kura sastāvā spēlēja arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]].&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/lomazs-kad-man-piezvanija-no-virtus-es-uzreiz-atbildeju-ja/&lt;/ref&gt; Pēc nepilnas sezonas Itālijā, kuras laikā spēlētājam neatradās nozīmīga loma komandas rotācijā, līgumsaistības netika turpinātas. 2024. gada rudenī R. Lomažs jau trešo reizi noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s līgas sezonas vājāko klubu ''[[Denizli Basket]]'', bet 2025. gada sākumā atgriezās [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], pievienojoties [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]].

2025. gada vasarā R. Lomažs pievienojās [[Lietuvas Basketbola līga]]s (LKL) klubam [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]], kas spēlē arī [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. 2026. gada janvārī viņš aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli starptautisko klubu turnīru līmenī, gūstot 33 putnktus uzvarā pār [[Hamburg (basketbola klubs)|''Hamburg'']]. Sezonas noslēgumā viņš tika iekļauts LKL simboliskajā pieciniekā, tāpat kā viņa komandas biedrs, [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlases]] spēlētājs [[Arns Velička]].

Pēc labas sezonas Klaipēdas klubā R. Lomažs samērāilgi nespēja vienoties par līgumu jaunajai sezonai, līdz 2026. gada septembra beigās pievienojās vadošajam [[Slovēnija]]s klubam [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA Līga|ABA līgā]] un [[ULEB Eirokauss|Eirokausā]].

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis Latvijas jaunatnes basketbola izlasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/57186/rihards-lomazs|title=Rihards Lomazs, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā.

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā debitējis 2018. gadā un strauji kļuvis par vienu no komandas līderiem. 2021. gada novembrī spēlēs pret [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]] un [[Slovākijas basketbola izlase|Slovākiju]] R. Lomažs guva attiecīgi 33 un 28 punktus, būdams rezultatīvākais Latvijas izlasē,&lt;ref&gt;[https://leta.lv/home/important/72B7BEE0-779E-42F1-B1DC-7B1C70F57F3A Lomažs atkal uzņemas līdera lomu un palīdz Latvijas izlasei uzvarēt Slovākiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211201071647/https://leta.lv/home/important/72B7BEE0-779E-42F1-B1DC-7B1C70F57F3A |date={{dat|2021|12|01||bez}} }} LETA&lt;/ref&gt; kā arī pēc šī rādītāja izvirzoties līderpozīcijās starp visu Eiropas komandu spēlētājiem [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Pašā finālturnīrā, kurā Latvija izcīnīja 5. vietu, R. Lomažs nevarēja piedalīties , jo ārstējās pēc traumas.

Latvijas izlasē lielajos starptautiskajos turnīros R. Lomažs debitēja tikai [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā, 29 gadu vecumā kļūstot par vienu no vecākajiem Eiropas finālturnīru debitantiem izlases vēsturē.

Pēc tam, kad iepriekšējais izlases kapteinis [[Dairis Bertāns]], paziņoja par karjeras noslēgšanu izlasē, 2025. gada novembrī R. Lomažs kļuva par izlases kapteini.&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_izlases/30112025-daira_vietu_sastava_ienems_silins_latvija Daira vietu sastāvā ieņems Šiliņš, Latvijas izlasē jauns kapteinis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{Ventspils 2018}}
{{Latvija vir basket 2016 U-20}}
{{Latvija vir basket 2014 U-18}}
{{Latvija vir basket 2013 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Lomažs, Rihards}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>mq7jvb8hqej2rbfla07jm7l8nyiofwc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525642</id>
      <parentid>4525639</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11476" sha1="0e0hliceltj2erz9b3ntxv5gnkhh89y" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Rihards Lomažs
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Rihards Lomažs 19 Merkezefendi Belediyesi Denizli Basket TBSL 20241202 (1) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Rihards Lomažs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|13}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Tukums}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=193}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=87}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|2}}
 |          kar_sāk = 2014
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]
 |           numurs = 
 |             līga = [[ABA līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2013—2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]]
 |         kl_sez 2 = 2014
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]]
 |         kl_sez 3 = 2014—2015
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |         kl_sez 4 = 2015—2019
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 5 = 2019—2020
 |          klubs 5 = {{flaga|Francija}} ''[[ASVEL Basket]]''
 |         kl_sez 6 = 2021
 |          klubs 6 = {{flaga|Vācija}} ''[[BG Göttingen]]''
 |         kl_sez 7 = 2021—2022
 |          klubs 7 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 8 = 2022
 |          klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Basket Zaragoza]]''
 |         kl_sez 9 = 2022—2023
 |          klubs 9 = {{flaga|Vācija}} [[Oldenburgas &quot;EWE Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 2023
 |          klubs 10 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 11 = 2023—2024
 |          klubs 11 = {{flaga|ITA}} [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2024—2025
 |          klubs 12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Denizli Basket]]''
 |         kl_sez 13 = 2025
 |          klubs 13 = {{flaga|Vācija}} [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2025—2026
 |          klubs 14 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2026—pašlaik
 |          klubs 15 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2018—pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s finālu MVP &lt;small&gt;(2019)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = [[Artūrs Kalnītis]] &lt;small&gt;(līdz 2026)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;Mārtiņš Bērziņš &lt;small&gt;(kopš 2026)&lt;/small&gt;
 |            slavz =  
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Rihards Lomažs''' (dzimis {{dat|1996|4|13||bez}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[ABA līga]]s klubu no [[Slovēnija]]s [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]]. R. Lomažs ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs un komandas kapteinis. 2019. gada [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions un MVP [[BK Ventspils]] sastāvā.

Uzaudzis [[Valdemārpils|Valdemārpilī]], jaunatnes līmenī trenējies basketbolā [[Talsi|Talsu]] sporta skolā pie trenera Arkādija Bajāra.

== Karjera ==
[[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu &quot;[[LMT Basketbola akadēmija]]&quot;. Pēc tam spēlējis [[BK Jelgava]] un [[BK Jūrmala]], bet vairākas sezonas pārstāvējis vienu no [[Latvijas Basketbola līga]]s spēcīgākajiem klubiem [[BK Ventspils]]. 2016. gadā guva smagu traumu ([[ceļa locītava|ceļgala]] [[krusteniskās saites|krustenisko saišu]] plīsums) un bija spiests izlaist visu sezonu. 2018. gadā BK Ventspils sastāvā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu, bet 2019. gadā kopā ar komandu uzvarēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]]; R. Lomažu atzina par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.

Pirmais ārvalstu klubs, kurā spēlējis, bija ''[[ASVEL Basket]]'' no [[Francija]]s. 2021. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s klubu ''[[Denizli Basket]]''. 2022. gada jūlijā tika paziņots, ka R. Lomažs pievienojas [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] klubam ''[[Basket Zaragoza]]''. Pēc neveiksmīga sākuma (seši zaudējumi sešās spēlēs) jau novembrī spēlētājs klubu pameta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/04112022-lomazs_jau_pec_piecam_spelem_pamet_sarago|title=Lomažs jau sezonas sākumā pamet Saragosu un kļūst par brīvo aģentu|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-05|date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; uzreiz pievienojoties [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam [[Oldenburgas ''EWE Baskets'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/07112022-lomazs_atgriezas_bundesliga_un_pievienoja|title=Lomažs atgriežas Bundeslīgā un pievienojas Oldenburgas ''EWE Baskets''|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-07|date=2022-11-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sākumā R. Lomažs guva smagu ceļgala traumu, vēlreiz saraujot krusteniskās saites,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/basketbols/gada-basketbolistam-lomazam-krustenisko-saisu-plisums-otrdien-tiek-veikta-operacija/|title=Gada basketbolistam Lomažam krustenisko saišu plīsums; otrdien tiek veikta operācija|website=tv3.lv|access-date=2023-01-25|language=lv|archive-date=2023-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20230124133700/https://sports.tv3.lv/basketbols/gada-basketbolistam-lomazam-krustenisko-saisu-plisums-otrdien-tiek-veikta-operacija/}}&lt;/ref&gt; kas liedza spēlētājam būt Latvijas izlases sastāvā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]].

2023. gada oktobrī atgriezās laukumā pēc traumas, atkal pārstāvot [[Turcija]]s klubu ''[[Denizli Basket]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/06102023-lomazs_atgriezas_turcijas_augstakas_ligas|title=Lomažs Turcijas augstākajā līgā atgriežas ar 15 punktiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-08|date=2023-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 29. decembrī R. Lomažs parakstīja līgumu ar [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenā trenera [[Luka Banki|Lukas Banki]] trenēto [[Itālija]]s klubu [[Boloņas &quot;Virtus&quot;]], kura sastāvā spēlēja arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]].&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/lomazs-kad-man-piezvanija-no-virtus-es-uzreiz-atbildeju-ja/&lt;/ref&gt; Pēc nepilnas sezonas Itālijā, kuras laikā spēlētājam neatradās nozīmīga loma komandas rotācijā, līgumsaistības netika turpinātas. 2024. gada rudenī R. Lomažs jau trešo reizi noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s līgas sezonas vājāko klubu ''[[Denizli Basket]]'', bet 2025. gada sākumā atgriezās [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], pievienojoties [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]].

2025. gada vasarā R. Lomažs pievienojās [[Lietuvas Basketbola līga]]s (LKL) klubam [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]], kas spēlē arī [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. 2026. gada janvārī viņš aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli starptautisko klubu turnīru līmenī, gūstot 33 putnktus uzvarā pār [[Hamburg (basketbola klubs)|''Hamburg'']]. Sezonas noslēgumā viņš tika iekļauts LKL simboliskajā pieciniekā, tāpat kā viņa komandas biedrs, [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlases]] spēlētājs [[Arns Velička]].

Pēc labas sezonas Klaipēdas klubā R. Lomažs samērāilgi nespēja vienoties par līgumu jaunajai sezonai, līdz 2026. gada septembra beigās pievienojās vadošajam [[Slovēnija]]s klubam [[Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;]], kas spēlē [[ABA Līga|ABA līgā]] un [[ULEB Eirokauss|Eirokausā]].

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis Latvijas jaunatnes basketbola izlasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/57186/rihards-lomazs|title=Rihards Lomazs, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā.

[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā debitējis 2018. gadā un strauji kļuvis par vienu no komandas līderiem. 2021. gada novembrī spēlēs pret [[Serbijas basketbola izlase|Serbiju]] un [[Slovākijas basketbola izlase|Slovākiju]] R. Lomažs guva attiecīgi 33 un 28 punktus, būdams rezultatīvākais Latvijas izlasē,&lt;ref&gt;[https://leta.lv/home/important/72B7BEE0-779E-42F1-B1DC-7B1C70F57F3A Lomažs atkal uzņemas līdera lomu un palīdz Latvijas izlasei uzvarēt Slovākiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211201071647/https://leta.lv/home/important/72B7BEE0-779E-42F1-B1DC-7B1C70F57F3A |date={{dat|2021|12|01||bez}} }} LETA&lt;/ref&gt; kā arī pēc šī rādītāja izvirzoties līderpozīcijās starp visu Eiropas komandu spēlētājiem [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Pašā finālturnīrā, kurā Latvija izcīnīja 5. vietu, R. Lomažs nevarēja piedalīties , jo ārstējās pēc traumas.

Latvijas izlasē lielajos starptautiskajos turnīros R. Lomažs debitēja tikai [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā, 29 gadu vecumā kļūstot par vienu no vecākajiem Eiropas finālturnīru debitantiem izlases vēsturē.

Pēc tam, kad iepriekšējais izlases kapteinis [[Dairis Bertāns]], paziņoja par karjeras noslēgšanu izlasē, 2025. gada novembrī R. Lomažs kļuva par izlases kapteini.&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_izlases/30112025-daira_vietu_sastava_ienems_silins_latvija Daira vietu sastāvā ieņems Šiliņš, Latvijas izlasē jauns kapteinis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{Ventspils 2018}}
{{Latvija vir basket 2016 U-20}}
{{Latvija vir basket 2014 U-18}}
{{Latvija vir basket 2013 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Lomažs, Rihards}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>0e0hliceltj2erz9b3ntxv5gnkhh89y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501664</id>
    <revision>
      <id>4525646</id>
      <parentid>3852963</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:09:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3822" sha1="cvreyvqbjv10xeistr4lyqmom9lqczh" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = #FFFFFF
 |                 bg_color = #007941
 |                    klubs = ''KK Cedevita Olimpija''
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 
 |                  pilsēta = {{Vieta|Slovēnija|Ļubļana}}
 |                     līga = [[ABA līga]]&lt;br&gt;[[Slovēnijas basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2019
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = ''[[Arena Stožice]]''
 |                ietilpība = 12 480
 |                   krāsas = zaļa, oranža, balta&lt;br /&gt;{{color box|#007941}} {{color box|#F58233}} {{color box|#FFFFFF}}
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = {{flaga|CRO}} [[Emils Tedesči]]
 |               menedžeris = {{flaga|CRO}} [[Davors Užbinecs]]
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Melnkalne}} [[Zvezdans Mitrovičs]]
 |                kapteinis = {{flaga|SLO}} [[Jaka Blažičs]]
 |                   mediji = [http://www.cedevita.olimpija.com/ cedevita.olimpija.com]
 |               sadarbojas = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 
 |                      LKL = 
 |                      BBL = 
 |                     LSBL = 
 |                     PSRS = 
 |                    līga1 = [[Slovēnijas basketbola līga]]
 |                 uzvaras1 = 2 (2021, 2022)
 |                    līga2 = [[Adrijas līga]]
 |                 uzvaras2 = 1 (2002)
}}
'''Ļubļanas &quot;Cedevita Olimpija&quot;''', pazīstams arī kā '''''KK Cedevita Olimpija''''' ({{val|sl|Košarkarski klub Cedevita Olimpija}}), ir [[Slovēnija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs no [[Ļubļana]]s. Klubs spēlē [[Slovēnijas basketbola līga|Slovēnijas basketbola līgā]], [[ABA līga|ABA līgā]] un [[EuroCup Basketball|Eirokausā]]. Tas tika dibināts 2019. gadā, pārņemot nosaukumu no iepriekš pastāvējušā kluba '''''KK Olimpija''''', kura vēsture aizsākās 1946. gadā, bet jauno komandu veidoja apvienojot to ar [[Horvātija]]s komandu no [[Zagreba]]s ''[[KK Cedevita]]''. Mājas spēles aizvada arēnā ''[[Arena Stožice]]'' ar 12 480 vietām.

Klubos, no kuriem veidota ''KK Cedevita Olimpija'', ir spēlējusi virkne izcilu basketbolistu. ''KK Cedevita'' pārstāvējuši [[Jusufs Nurkičs]] un [[Mikels Želabals]], savukārt ''KK Olimpija'' [[Ārons Beinss]], [[Dāvis Bertāns]], [[Primožs Brezecs]], [[Ivo Daneu]], [[Gorans Dragičs]], [[Denijs Grīns]], [[Šarūns Jasikēvičs]], [[Vinko Jelovacs]], [[Erazems Lorbeks]], [[Kērtiss Miledžs]], [[Marko Miličs]], [[Boštjans Nahbars]], [[Rašo Nesterovičs]], [[Vladimirs Stepanija]], [[Luka Šamaničs]], [[Beno Udrihs]], [[Jirži Velšs]], [[Jure Zdovcs]].

''KK Olimpija'' spēlējuši vairāki [[Latvija]]s basketbolisti. [[Dāvis Bertāns]] pārstāvēja &quot;Olimpija&quot; no 2010. gada līdz 2012. gadam, savukārt 2001. gadā tās sastāvā bija [[Kaspars Cipruss]], bet no 2002. līdz 2004. gadam &quot;Olimpija&quot; pārstāvēja viens no tālaika [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] līderiem [[Roberts Štelmahers]]. 2026. gada septembrī klubam pievienojās Latvijas izlases kapteinis [[Rihards Lomažs|Rihads Lomažs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Slovēnijas basketbola līga]] (6)''':
** 2020—21, 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26

* '''Slovēnijas kauss (5)''':
** 2022, 2023, 2024, 2025, 2026

* '''Slovēnijas Superkauss (6)''':
** 2020, 2021, 2022, 2023, 2024, 2025

* '''ABA (Adrijas) līga (1)''':
** 2001—2002

== Ārējās saites ==
* [http://www.cedevita.olimpija.com/ Oficiālā kluba mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{Slovēnija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slovēnijas basketbola klubi]]</text>
      <sha1>cvreyvqbjv10xeistr4lyqmom9lqczh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotais saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517533</id>
    <revision>
      <id>4525584</id>
      <parentid>4501434</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51072-89</username>
        <id>150692</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4525584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6999" sha1="0el9igye1mc3jbx3ew2cs16tijibkuk" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Apvienotais saraksts
|logo          = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
|leader        = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
|colorcode     = #ffa800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2022}}
|ideology      = 
* [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
|colours       = {{krāsa|#ffa800}} [[Oranžā krāsa]]
|merged        = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
|website       = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], Tā arī ir daļa no politiskās partijas “PROGRESĪVIE”.

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;
 
== Vēsture ==
“Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot; un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]].
Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.
Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.
2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā &quot;Apvienotais saraksts&quot; vairs nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no &quot;Apvienotā saraksta&quot; [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir &quot;Apvienotajam sarakstam&quot; — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]).

== Vēlēšanas ==
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>0el9igye1mc3jbx3ew2cs16tijibkuk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525586</id>
      <parentid>4525584</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51072-89|~2026-51072-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DaceX</comment>
      <origin>4501434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6937" sha1="kk818ounwmrbzut89j0ewy34d7mfasv" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Apvienotais saraksts
|logo          = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
|leader        = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
|colorcode     = #ffa800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2022}}
|ideology      = 
* [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
|colours       = {{krāsa|#ffa800}} [[Oranžā krāsa]]
|merged        = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
|website       = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;
 
== Vēsture ==
“Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot; un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]].
Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.
Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.
2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā &quot;Apvienotais saraksts&quot; vairs nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts no &quot;Apvienotā saraksta&quot; [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir &quot;Apvienotajam sarakstam&quot; — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]).

== Vēlēšanas ==
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>kk818ounwmrbzut89j0ewy34d7mfasv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lautas grāfiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522230</id>
    <revision>
      <id>4525389</id>
      <parentid>4289582</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4525389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16160" sha1="lksus5b745zr3cl83e96jvb2mrnhgbp" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Lautas grāfiste
|official_name=''Contae Lú''&lt;br /&gt;''County Louth''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=Louth Coat of Arms.png
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Dandolka]]
|largest_city=[[Droheda]]
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Louth.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Lenstera]]
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=826
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=
|population_footnotes=&lt;ref name=&quot;:o&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Iedzīvotāji 2016. gadā|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&amp;Geog_Code=2AE19629149113A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-26|archive-date=2018-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180707010648/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&amp;Geog_Code=2AE19629149113A3E055000000000001}}&lt;/ref&gt;
|population_total=139100
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website={{URL|https://www.louthcoco.ie/}}
|footnotes=
|blank_name=ISO 3166 kods
|blank_info=IE-LH
|blank1_name=
|blank1_info=
|established_title=Izveidots
|established_date=1210&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libraryireland.com/Pedigrees1/irish-chiefs-clans-county-louth.php|title=Irish Chiefs and Clans in County Louth - Irish Pedigrees|website=web.archive.org|access-date=2022-10-08|date=2019-06-22|archive-date=2019-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190622214618/https://www.libraryireland.com/Pedigrees1/irish-chiefs-clans-county-louth.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.familysearch.org/wiki/en/County_Louth,_Ireland_Genealogy|title=County Louth, Ireland Genealogy • FamilySearch|website=web.archive.org|access-date=2022-10-08|date=2021-09-03|archive-date=2021-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210903064956/https://www.familysearch.org/wiki/en/County_Louth,_Ireland_Genealogy}}&lt;/ref&gt;
}}

'''Lautas grāfiste''' ({{Val|en|County Louth}}, {{Val|ga|An Lú}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lensteras provincē]]. Lautas grāfiste ir mazākā grāfiste Īrijā pēc [[platība]]s, taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 168 cilvēki uz [[km²]]. Grāfistes [[pārvaldes centrs]] atrodas [[Dandolka|Dandolkā]].

Lautas grāfiste robežojas ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] no ziemeļiem, ar [[Mītas grāfiste|Mītas grāfisti]] no dienvidiem, ar [[Monahanas grāfiste|Monahanas grāfisti]] no rietumiem un ar [[Īrijas jūra|Īrijas jūru]] no austrumiem.

== Etimoloģija ==
Lautas grāfiste nosaukta [[Lauta (Īrija)|Lauta]]s [[Ciems|ciema]] vārdā. Ciema nosaukums ''Lú'' cēlies no seno [[Ķelti|ķeltu]] [[Dievs|dieva]] Luga, kas bija viens no ievērojamākajiem dieviem vecajos [[Īri|īru]] [[Mīts|mītos]] un [[Leģenda|leģendās]]. Vēsturiski nasaukumam bijuši dažādi uzrakstīšanas veidi — ''Lugmad'', ''Lughmhaigh'', un ''Lughmhadh''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishamericanmom.com/county-louth-the-land-of-legends/|title=County Louth - The Land of Legends {{!}} Irish American Mom|access-date=2022-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lautas grāfiste aizņem redzamu vietu [[Senīri|senīru]] [[Pasaka|pasakās]]. [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] tā nonāca [[Vikingi|vikingu]] ietekmē, par ko liecina nosaukums — ''Carlingford Lough''. 9. gadsimtā vikingi uzcēla fortu [[Annagasāna|Annagasānā]].&lt;ref name=&quot;:d&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irishcentral.com/culture/travel/county-louth-87157967-237774011.html|title=What's your Irish County? County Louth|website=IrishCentral.com|access-date=2022-09-30|date=2022-05-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

1185. gadā [[princis Džons]] pievienoja teritoriju [[Anglija]]i. Lautas grāfiste bija daļa no teritorijām, kuras palika pastāvīgā [[Lielbritānija]]s kontrolē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.igp-web.com/Louth/|title=County Louth - Ireland Genealogy Projects (IGP)|website=www.igp-web.com|access-date=2022-09-30}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimta sākumā [[Edvards Brūss|Edvarda Brūsa]] [[Skotija|skotu]] [[Armija (bruņotie spēki)|armija]] tika sakauta Foghārtas kaujā netālu no [[Dandolka]]s, un Edvards zaudēja ne tikai savas tiesības uz karalisti, bet arī dzīvību.&lt;ref name=&quot;:d&quot; /&gt;

== Ģeogrāfija ==
Lautas grāfistes kopējā [[platība]] ir 826 [[km²]] — tā ir mazākā no 32 grāfistēm Īrijā pēc platības. Tā robežojas ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] no ziemeļiem, ar [[Mītas grāfiste|Mītas grāfisti]] no dienvidiem, ar [[Monahanas grāfiste|Monahanas grāfisti]] no rietumiem un ar [[Īrijas jūra|Īrijas jūru]] no austrumiem. [[Dandolka]] ir grāfistes [[pārvaldes centrs]], tā atrodas 80 [[Kilometrs|km]] no [[Belfāsta]]s un 85 [[Kilometrs|km]] no [[Dublina]]s. Lautas grāfiste atrodas vistālāk ziemeļos no visām grāfiste [[Lenstera|Lensteras provincē]] un tā ir vienīgā grāfiste provincē, kurai ir kopīga robeža ar Ziemeļīriju.

Lielākā daļa Lautas grāfistes ir daļa no centrālās [[zemiene]]s, kura parasti ir aptuveni 60 metri [[virs jūras līmeņa]]. Tikai viena astotā daļa no grāfistes ir neapgūtās zemes, no kurām lielākā daļa atrodas [[Karlingfordas pussala]]s [[Kalns|kalnos]] ziemeļaustrumos. Daudzas [[kūdra]]s [[Purvs|purvu]] platības ir iztīrītas un zeme tiek izmantota [[Ganības|ganībām]] un [[labība]]s audzēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Louth|title=Louth {{!}} county, Ireland {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:View at Johnstown, Dunany, Co. Louth - geograph.org.uk - 888901.jpg|thumb|[[Vasara]]s pļava Džonstaunā|left]]
Lautas grāfistē ir mērens okeāna klimats ([[Kepena klimata klasifikācija]] Cfb) ar vēsām, mitrām [[Vasara|vasarām]] un maigām [[Ziema|ziemām]], ko spēcīgi ietekmē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Okeāna straume|straumes]]. Piekrastes daļā parasti ir maigākas ziemas un vēsākas, un vējainākas vasaras nekā iekšzemes daļā. [[Jūlijs|Jūlijā]] visā grāfistē dienas maksimālā [[temperatūra]] parasti ir 18—23 [[°C]] (64—73 [[°F]]), savukārt [[nakts]] minimālā temperatūra ir 10—14 [[°C]] (50—57 [[°F]]) diapazonā. [[Janvāris]] un [[februāris]] ir aukstākie mēneši, un dienas vidējā minimālā temperatūra parasti nokrītas zem 2 [[°C]] (36 [[°F]]).

{{Laikapstākļu kaste
|location = [[Ārdī]] vidējās temperatūras (1989–2019), maksimālās un minimālās temperatūras (1968–mūsdienas)
|collapsed = y
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan record high C = 14.7
|Feb record high C = 16.7
|Mar record high C = 21.5
|Apr record high C = 22.1
|May record high C = 27.2
|Jun record high C = 29.4
|Jul record high C = 30.9
|Aug record high C = 29.5
|Sep record high C = 27.1
|Oct record high C = 20.7
|Nov record high C = 17.6
|Dec record high C = 16.1
|year record high C = 30.9
|Jan high C = 8.3
|Feb high C = 8.9
|Mar high C = 10.7
|Apr high C = 13.3
|May high C = 16.1
|Jun high C = 19.0
|Jul high C = 20.6
|Aug high C = 20.2
|Sep high C = 18.1
|Oct high C = 14.5
|Nov high C = 10.9
|Dec high C = 8.6
|year high C = 
|Jan low C = 1.9
|Feb low C = 1.7
|Mar low C = 2.5
|Apr low C = 4.2
|May low C = 6.6
|Jun low C = 9.6
|Jul low C = 11.4
|Aug low C = 11.0
|Sep low C = 9.2
|Oct low C = 6.2
|Nov low C = 3.7
|Dec low C = 2.0
|year low C = 
|Jan record low C = -15.2
|Feb record low C = -11.1
|Mar record low C = -8.4
|Apr record low C = -5.4
|May record low C = -3.2
|Jun record low C = -1.5
|Jul record low C = 1.0
|Aug record low C = -1.1
|Sep record low C = -3.5
|Oct record low C = -5.5
|Nov record low C = -8.2
|Dec record low C = -11.8
|year record low C = -15.2
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 74.0
|Feb precipitation mm = 57.8
|Mar precipitation mm = 54.1
|Apr precipitation mm = 53.8
|May precipitation mm = 61.5
|Jun precipitation mm = 66.2
|Jul precipitation mm = 67.0
|Aug precipitation mm = 70.3
|Sep precipitation mm = 63.3
|Oct precipitation mm = 84.4
|Nov precipitation mm = 86.7
|Dec precipitation mm = 76.1
|year precipitation mm = 
|unit precipitation days = 1.0 mm
|Jan precipitation days = 16
|Feb precipitation days = 12
|Mar precipitation days = 12
|Apr precipitation days = 11
|May precipitation days = 12
|Jun precipitation days = 11
|Jul precipitation days = 12
|Aug precipitation days = 11
|Sep precipitation days = 11
|Oct precipitation days = 13
|Nov precipitation days = 14
|Dec precipitation days = 14
|year precipitation days = 
|source 1 = [[Met Éireann]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.met.ie/climate/available-data/historical-data|title=Ardee 1989-2019 Averages, Extremes 1968-|access-date=2022-09-28|language=en|archive-date=2021-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624195529/https://www.met.ie/climate/available-data/historical-data}}&lt;/ref&gt;
}}

== Iedzīvotāji ==
[[Attēls:Louth Population Density Map 2016.png|thumb|Lautas grāfistes 2016. gada [[Iedzīvotāju blīvums|iedzīvotāju blīvuma]] karte|250x250px]]
Lautas grāfiste ir 18. apdzīvotākā grāfiste [[Īrija|Īrijā]], taču tajā ir vislielākais [[iedzīvotāju blīvums]] (izņemot [[Dublinas grāfiste|Dublinu]]) — 168 cilvēki uz [[km²]], kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji valstī.

Grāfistē ir divas dominējošās [[Apdzīvota vieta|apdzīvotās vietas]] — [[Dandolka]], kas atrodas grāfistes [[Ziemeļi|ziemeļos]], un [[Droheda]], kas atrodas [[Dienvidi|dienvidos]] uz robežas ar [[Mītas grāfiste|Mītas grāfisti]]. Šīs divas [[pilsēta]]s kopā veido aptuveni 58,3% no grāfistes kopējā iedzīvotāju skaita un ir attiecīgi ir 6. un 8. lielākā pilsēta pēc [[iedzīvotāji]]em Īrijā. Drogheda ir lielākā no grāfistes pilsētām, tomēr pilsētas dienvidu nomale, kurā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, atrodas Mitā. Tādējādi Dundalka ir lielākā apdzīvotā vieta, kas pilnībā atrodas Lautā, kā arī grāfistes [[administratīvais centrs]].

Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Lauta ir piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu, piecdesmit gadu laikā no 1966. līdz 2016. gada [[tautas skaitīšana]]i tas ir gandrīz dubultojies. Tā pieauguma temps (4,9%) kopš 2011. gada tautas skaitīšanas ierindojas 7. vietā no 26 Īrijas grāfistēm. Tomēr grāfistes ziemeļu daļās gar [[Ziemeļīrija]]s robežu no 2011. līdz 2016. gadam bija vērojams neliels iedzīvotāju skaita samazinājums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.cso.ie/|title=Population Estimates|website=data.cso.ie|access-date=2022-09-29}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Louta sasniedza 128 884 iedzīvotāju skaitu, kļūstot par vienu no nedaudzām grāfistēm, kuras pārspēja pirms [[Lielais bads Īrijā|bada]] sasniegto iedzīvotāju maksimumu.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = 
| cols = 4
| graph-pos = bottom
|1600|3454
|1610|6787
|1653|8527
|1659|9690
|1821|119129
|1831|124846
|1841|128240
|1851|107662
|1861|90713
|1871|84021
|1881|77684
|1891|71038
|1901|65820
|1911|63665
|1926|62739
|1936|64339
|1946|66194
|1951|68771
|1956|69194
|1961|67378
|1966|69519
|1971|74951
|1979|86135
|1981|88514
|1986|91810
|1991|90724
|1996|92166
|2002|101821
|2006|111267
|2011|122897
|2016|128884
|2022|139100
}}

=== Lielākās apdzīvotās vietas ===
2016. gada tautas skaitīšanas laikā vislielākās pēc [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] [[Apdzīvota vieta|apdzīvotās vietas]] Lautā bija:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Iedzīvotāju&lt;br&gt;skaits (2016)
|-
| 1. || [[Droheda]] || 40 956
|-
| 2. || [[Dandolka]] || 39 004
|-
| 3. || [[Ārdī]] || 4 928
|-
| 4. || [[Danlīra]] || 1 822
|-
| 5. || [[Termonfekina]] || 1 579
|}

Tomēr, tā kā aptuveni 15% [[Droheda]]s iedzīvotāju dzīvo [[Mītas grāfiste|Mītas grāfistē]], lielākā pilsēta Lautas grāfistē ir [[Dandolka]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/organisation/department-of-housing-local-government-and-heritage/?referrer=http://www.housing.gov.ie/sites/default/files/publications/files/local_electoral_area_boundary_committee_no.1_report_2018.pdf|title=Department of Housing, Local Government and Heritage|website=www.gov.ie|access-date=2022-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Nacionālais sastāvs ===
Atšķirībā no citām [[Lenstera]]s provinces grāfistēm, kurām raksturīga masveida [[Iedzīvotāju migrācija|migrācija]] no [[Dublina]]s, Lautā ir viens no augstākajiem pamatiedzīvotāju īpatsvariem [[Īrija|Īrijā]]. Apmēram divas trešdaļas (66,2%) Lautas iedzīvotāju ir dzimuši grāfistē. 2016. gadā cilvēki no Dublinas veidoja tikai 7% no Lautas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņos esošo [[Mītas grāfiste|Mītas grāfisti]] ar 28% iedzīvotāju no Dublinas. Kopā 18 638 cilvēki (14,6%) dzimuši citviet Īrijā un 24 509 cilvēki (19,2%) dzimuši ārpus valsts.&lt;ref name=&quot;:o&quot; /&gt;

Lautā tāpat kā citās pierobežas grāfistēs, [[Ziemeļīrija]]s iedzīvotāji veido lielāko daļu ārpus Īrijas Republikas dzimušo cilvēku Lautā. Ziemeļīrijā dzimušie veido 5,5% Lauta iedzīvotāju, savukārt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] dzimušie veido vēl 3,1% iedzīvotāju.

Neskaitot Apvienoto Karalisti, piecas lielākās ārzemnieku grupas Lautā ir: [[poļi]] (2,2%), [[lietuvieši]] (1,6%), [[nigērieši]] (0,7%), [[Īrijas latvieši|latvieši]] (0,6%) un [[pakistānieši]] (0,45%).

{| class=&quot;mw-collapsible&quot;
! Galvenās imigrantu grupas
! Skaits (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cso.ie/px/pxeirestat/Statire/SelectVarVal/define.asp?MainTable=E7050&amp;ProductID=DB_E7&amp;PLanguage=0&amp;Tabstrip=&amp;PXSId=0&amp;SessID=7827795&amp;FF=1&amp;tfrequency=1 |title=Population Usually Resident and Present in the State 2011 to 2016 by Sex, Aggregate Town or Rural Area, Birthplace, County of Usual Residence and CensusYear - StatBank - data and statistics |website=www.cso.ie |accessdate=2 May 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180310010253/http://www.cso.ie/px/pxeirestat/Statire/SelectVarVal/define.asp?MainTable=E7050&amp;ProductID=DB_E7&amp;PLanguage=0&amp;Tabstrip=&amp;PXSId=0&amp;SessID=7827795&amp;FF=1&amp;tfrequency=1 |archivedate=10 March 2018 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{GBR}}
|10 969
|-
|{{POL}}
|1 936
|-
|{{LTU}}
|1794
|-
|{{NGA}}
|1307
|-
|{{LAT}}
|1061
|-
|{{PAK}}
|590
|-
|{{USA}}
|493
|-
|{{ROU}}
|454
|-
|{{CHN}}
|390
|-
|{{IND}}
|383
|-
|}

=== Īru valoda ===
Lautā ir vismazākais [[Īru valoda|īru valodā]] runājošo iedzīvotāju skaits no visām Īrijas grāfistēm. 2016. gada tautas skaitīšanā tikai 34,1% iedzīvotāju apgalvoja, ka runā īru valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cp10esil/p10esil/ilg//|title=Irish Language and the Gaeltacht - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pīrss Brosnans]] — [[aktieris]] (1953)
* [[Stīvs Stontons]] — [[futbolists]] (1969)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}

{{Īrijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>lksus5b745zr3cl83e96jvb2mrnhgbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monahanas grāfiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522604</id>
    <revision>
      <id>4525383</id>
      <parentid>4015598</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4525383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2548" sha1="jc95w25lo630eooyn3s5gb7j3crklpm" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name=Monahanas grāfiste
|official_name=''Contae Mhuineacháin''&lt;br/&gt;''County Monaghan''
|other_name=
|settlement_type=Grāfiste
|image_skyline=
|imagesize=
|image_caption=
|image_flag=
|flag_size=
|image_shield=County Monaghan CoA.png
|shield_size=100px
|image_seal=
|seal_size=
|nickname=
|motto=
|anthem=
|capital=[[Monahana]]
|largest_city=
|official_language=
|spoken_language=
|image_map=Island of Ireland location map Monaghan.svg
|mapsize=
|map_caption=
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{Karogs|Īrija}}
|subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]]
|subdivision_name2=[[Olstera]]
|leader_party=
|leader_title=
|leader_name=
|area_footnotes=
|area_magnitude=
|area_total_km2=1295
|area_land_km2=
|area_water_km2=
|area_water_percent=
|area_rank=
|elevation_max_m=373
|population_footnotes=&lt;ref&gt;[https://visual.cso.ie/?body=entity/ima/cop/2022&amp;boundary=C03789V04537&amp;guid=2ae19629-1495-13a3-e055-000000000001 &quot;Census Mapping – Monaghan County Council&quot;. Census 2022. Central Statistics Office.]&lt;/ref&gt;
|population_total=65288
|population_as_of=2022
|population_rank=
|population_density_km2=auto
|population_blank1_title=
|population_blank1=
|population_blank2_title=
|population_blank2=
|timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]]
|utc_offset=+0
|timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]]
|utc_offset_DST=+1
|website={{url|http://www.monaghan.ie/}}
|footnotes=
|blank_name=ISO 3166 kods
|blank_info=IE-MN
|blank1_name=
|blank1_info=
|established_title=Dibināta|established_date=1585}}

'''Monahanas grāfiste''' ({{Val|en|County Monaghan}}, {{Val|ga|Contae Mhuineacháin}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas valsts ziemeļaustrumos, robežojas ziemeļos ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]] [[Fermena|Fermenas]], [[Tirona|Tironas]] un [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] grāfistēm, dienvidaustrumos – ar [[Lautas grāfiste|Lautu]], dienvidos – ar [[Mītas grāfiste|Mītu]], bet dienvidrietumos – ar [[Kevanas grāfiste|Kevanu]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Monahana]] ({{Sk|7894}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta – [[Karikmakrosa]] ({{Sk|5745}} iedzīvotāji).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]]
[[Kategorija:Īrijas grāfistes]]</text>
      <sha1>jc95w25lo630eooyn3s5gb7j3crklpm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miks Zvejnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525184</id>
    <revision>
      <id>4525477</id>
      <parentid>4525342</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Baisulis|Baisulis]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-50884-48</comment>
      <origin>4525337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8247" sha1="nnl2wn51r0e3cv3tu7lxhq0rpvnhg0e" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Miks Zvejnieks
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Miks Edgars Zvejnieks
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|8}}
 |             dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = Ģimnāzija
 |      izgl iest1_nos = [[Mārupes Valsts ģimnāzija]]
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]], skrituļslaloms
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Martins Fāreners
 |         bij_treneri = Jana Zvejniece (pirmā trenere)
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = {{dat|2016|11|13|N|bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Miks Edgars Zvejnieks''' (dzimis {{dat|1995|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], {{oss|Z=2022|L=Ģ}} dalībnieks. Pēc aktīvās sporta karjeras beigām — kalnu slēpošanas treneris, sporta izaugsmes platformas SQ Sports līdzdibinātājs.

== Karjera ==
Piedalījies [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]. Slalomā un milzu slalomā ieguva 13. vietu, supergigantā bija 32. vietā, bet superkombinācijā nefinišēja. 2013. gadā pirmoreiz piedalījās [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]]. Milzu slaloma kvalifikācijas sacensībās nefinišēja otrajā braucienā un pamatsacensībām nekvalificējās. Pasaules čempionātos labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gadā]] [[Ore (Zviedrija)|Orē]], slalomā ieņemot 38. vietu.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 2016. gada novembrī [[Levi]], Somijā. Saloma pirmajā braucienā ieņēma 56. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/13112016-miks_zvejnieks_pasaules_kausa_debite_ar_5?is_ |title=Miks Zvejnieks Pasaules kausā debitē ar 56. vietu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2016|11|13||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt; Vēlreiz Pasaules kausā startēja 2018. gada 18. novembrī arī turpat Levi, tomēr netika galā ar trasi un izstājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/others/zvejnieks-piedzivo-izstasanos-pasaules-kausa-starta-latvijas-simtgade.d?id=50592691 |title=Zvejnieks piedzīvo izstāšanos Pasaules kausa startā Latvijas simtgadē  |website=delfi.lv |date={{dat|2018|11|19||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī tika apstiprināts, ka M. Zvejnieks ieguvis tiesības piedalīties [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/17012022-kalnu_sleposana_latviju_olimpiskajas_spel |title=Kalnu slēpošanā Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs Zvejnieks un Bondare |date={{dat|2022|1|17||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]] startēja divās disciplīnās. Milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa Kristapa sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pekina_2022/13022022-zvejnieks_33_vieta_pec_milzu_slaloma_pirm |title=Miks Zvejnieks izcīna 26. vietu milzu slalomā |date={{dat|2022|2|13||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Slalomā M. Zvejnieks trases vidusdaļā izlaida vārtus un nefinišēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ |title=Kalnu slēpotājs Zvejnieks Pekinā nesasniedz finišu pirmajā braucienā slalomā |date={{dat|2022|2|16||bez}} |website=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221106105443/https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ }}&lt;/ref&gt;

Savulaik aktīvi nodarbojies arī ar [[Skrituļslalomu|skrituļslaloma]] , 2017. gadā kļuvis par Eiropas čempionu paralēlā slaloma disciplīnā, 2019. gadā Barselonā ''World Roller Games'' ietvaros kļuva par pasaules čempionu skrituļslalomā, milzu slaloma disciplīnā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/miks-zvejnieks-klust-par-eiropas-cempionu-skritulslaloma.a246498/ |title=Miks Zvejnieks kļūst par Eiropas čempionu skrituļslalomā  |date={{dat|2017|8|13||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2023. gada rudenī M. Zvejnieks paziņoja par aktīvās sporta karjeras beigām, taču turpina darboties kā kalnu slēpošanas treneris, 2024. gadā dibinājis sociālo uzņēmumus SIA &quot;MF Sports&quot;. Uzņēmuma misija ir veicināt sporta izcilību Latvijā, fokusējoties uz ilgtermiņa izaugsmi sportā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/16.01.2024-sportista-karjeras-finisa-miks-zvejnieks-no-slepem-nenokapj-paliek-gimene-uz-kalna.a539016/|title=Sportista karjeras finišā Miks Zvejnieks no slēpēm nenokāpj, paliek ģimenē uz kalna|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
M. Zvejnieks nāk no sportiskas ģimenes. Pirmā trenere ir māte Jana Zvejniece. Vecākais brālis [[Kristaps Zvejnieks]] ir piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, startējot kalnu slēpošanā, bet šobrīd ir atzīts sporta psihologs. Arī jaunākie brāļi nodarbojas ar kalnu slēpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoski.lv/kalnusleposana/jaunumi/2017-2018-gada-sezona/bralu-speks/ |title=Brāļu spēks |date={{dat|2017|10|23||bez}} |website=infoski.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Zvejnieks, Miks}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>nnl2wn51r0e3cv3tu7lxhq0rpvnhg0e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525479</id>
      <parentid>4525477</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:45:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>piekārtots un izņemts nevajadzīgais ......</comment>
      <origin>4525479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8034" sha1="17yk56ezxjxjstj2eqok6rvq7p7f0gn" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Miks Zvejnieks
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Miks Edgars Zvejnieks
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|8}}
 |             dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = Ģimnāzija
 |      izgl iest1_nos = [[Mārupes Valsts ģimnāzija]]
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]], skrituļslaloms
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Martins Fāreners
 |         bij_treneri = Jana Zvejniece (pirmā trenere)
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = {{dat|2016|11|13|N|bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Miks Edgars Zvejnieks''' (dzimis {{dat|1995|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], {{oss|Z=2022|L=Ģ}} dalībnieks. Pēc aktīvās sporta karjeras beigām — kalnu slēpošanas treneris.

== Karjera ==
Piedalījies [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]. Slalomā un milzu slalomā ieguva 13. vietu, supergigantā bija 32. vietā, bet superkombinācijā nefinišēja. 2013. gadā pirmoreiz piedalījās [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]]. Milzu slaloma kvalifikācijas sacensībās nefinišēja otrajā braucienā un pamatsacensībām nekvalificējās. Pasaules čempionātos labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gadā]] [[Ore (Zviedrija)|Orē]], slalomā ieņemot 38. vietu.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 2016. gada novembrī [[Levi (pilsēta)|Levi]], Somijā. Slaloma pirmajā braucienā ieņēma 56. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/13112016-miks_zvejnieks_pasaules_kausa_debite_ar_5?is_ |title=Miks Zvejnieks Pasaules kausā debitē ar 56. vietu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2016|11|13||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt; Vēlreiz Pasaules kausā startēja 2018. gada 18. novembrī arī turpat Levi, tomēr netika galā ar trasi un izstājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/others/zvejnieks-piedzivo-izstasanos-pasaules-kausa-starta-latvijas-simtgade.d?id=50592691 |title=Zvejnieks piedzīvo izstāšanos Pasaules kausa startā Latvijas simtgadē  |website=delfi.lv |date={{dat|2018|11|19||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī tika apstiprināts, ka M. Zvejnieks ieguvis tiesības piedalīties [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/17012022-kalnu_sleposana_latviju_olimpiskajas_spel |title=Kalnu slēpošanā Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs Zvejnieks un Bondare |date={{dat|2022|1|17||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]] startēja divās disciplīnās. Milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa Kristapa sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pekina_2022/13022022-zvejnieks_33_vieta_pec_milzu_slaloma_pirm |title=Miks Zvejnieks izcīna 26. vietu milzu slalomā |date={{dat|2022|2|13||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Slalomā M. Zvejnieks trases vidusdaļā izlaida vārtus un nefinišēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ |title=Kalnu slēpotājs Zvejnieks Pekinā nesasniedz finišu pirmajā braucienā slalomā |date={{dat|2022|2|16||bez}} |website=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221106105443/https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ }}&lt;/ref&gt;

Savulaik aktīvi nodarbojies arī ar [[skrituļslaloms|skrituļslaloma]], 2017. gadā kļuvis par Eiropas čempionu paralēlā slaloma disciplīnā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/miks-zvejnieks-klust-par-eiropas-cempionu-skritulslaloma.a246498/ |title=Miks Zvejnieks kļūst par Eiropas čempionu skrituļslalomā  |date={{dat|2017|8|13||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Barselonā ''World Roller Games'' ietvaros kļuva par pasaules čempionu skrituļslalomā, milzu slaloma disciplīnā.

2023. gada rudenī M. Zvejnieks paziņoja par aktīvās sporta karjeras beigām un turpina darboties kā kalnu slēpošanas treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/16.01.2024-sportista-karjeras-finisa-miks-zvejnieks-no-slepem-nenokapj-paliek-gimene-uz-kalna.a539016/|title=Sportista karjeras finišā Miks Zvejnieks no slēpēm nenokāpj, paliek ģimenē uz kalna|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
M. Zvejnieks nāk no sportiskas ģimenes. Pirmā trenere ir māte Jana Zvejniece. Vecākais brālis [[Kristaps Zvejnieks]] ir piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, startējot kalnu slēpošanā, bet šobrīd ir atzīts sporta psihologs. Arī jaunākie brāļi nodarbojas ar kalnu slēpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoski.lv/kalnusleposana/jaunumi/2017-2018-gada-sezona/bralu-speks/ |title=Brāļu spēks |date={{dat|2017|10|23||bez}} |website=infoski.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Zvejnieks, Miks}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>17yk56ezxjxjstj2eqok6rvq7p7f0gn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525514</id>
      <parentid>4525479</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:43:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8041" sha1="ozsdn9d0gylvmjgn9lvzpplzm1lz9cs" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Miks Zvejnieks
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Miks Edgars Zvejnieks
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|8}}
 |             dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;]]
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = Ģimnāzija
 |      izgl iest1_nos = [[Mārupes Valsts ģimnāzija]]
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[kalnu slēpošana]], skrituļslaloms
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Martins Fāreners
 |         bij_treneri = Jana Zvejniece (pirmā trenere)
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = {{dat|2016|11|13|N|bez}}
 |           pk_beigas = 
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 
 |       pk_pjedestāli = 
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{oss|Z=2022}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Miks Edgars Zvejnieks''' (dzimis {{dat|1995|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], {{oss|Z=2022|L=Ģ}} dalībnieks. Pēc aktīvās sporta karjeras beigām&amp;nbsp;— kalnu slēpošanas treneris.

== Karjera ==
Piedalījies [[2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2012. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]. Slalomā un milzu slalomā ieguva 13. vietu, supergigantā bija 32. vietā, bet superkombinācijā nefinišēja. 2013. gadā pirmoreiz piedalījās [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]]. Milzu slaloma kvalifikācijas sacensībās nefinišēja otrajā braucienā un pamatsacensībām nekvalificējās. Pasaules čempionātos labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gadā]] [[Ore (Zviedrija)|Orē]], slalomā ieņemot 38. vietu.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja 2016. gada novembrī [[Levi (pilsēta)|Levi]], Somijā. Slaloma pirmajā braucienā ieņēma 56. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/13112016-miks_zvejnieks_pasaules_kausa_debite_ar_5?is_ |title=Miks Zvejnieks Pasaules kausā debitē ar 56. vietu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2016|11|13||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt; Vēlreiz Pasaules kausā startēja 2018. gada 18. novembrī arī turpat Levi, tomēr netika galā ar trasi un izstājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/others/zvejnieks-piedzivo-izstasanos-pasaules-kausa-starta-latvijas-simtgade.d?id=50592691 |title=Zvejnieks piedzīvo izstāšanos Pasaules kausa startā Latvijas simtgadē  |website=delfi.lv |date={{dat|2018|11|19||bez}} |access-date={{dat|2022|11|6||bez}}}} &lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī tika apstiprināts, ka M. Zvejnieks ieguvis tiesības piedalīties [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/sleposana/17012022-kalnu_sleposana_latviju_olimpiskajas_spel |title=Kalnu slēpošanā Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs Zvejnieks un Bondare |date={{dat|2022|1|17||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajās spēlēs]] startēja divās disciplīnās. Milzu slalomā izcīnīja 26. vietu, atkārtojot brāļa Kristapa sasniegto vietu kombinācijā [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pekina_2022/13022022-zvejnieks_33_vieta_pec_milzu_slaloma_pirm |title=Miks Zvejnieks izcīna 26. vietu milzu slalomā |date={{dat|2022|2|13||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Slalomā M. Zvejnieks trases vidusdaļā izlaida vārtus un nefinišēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ |title=Kalnu slēpotājs Zvejnieks Pekinā nesasniedz finišu pirmajā braucienā slalomā |date={{dat|2022|2|16||bez}} |website=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221106105443/https://sports.tv3.lv/pekina2022/kalnu-slepotajs-zvejnieks-pekina-nesasniedz-finisu-pirmaja-brauciena-slaloma/ }}&lt;/ref&gt;

Savulaik aktīvi nodarbojies arī ar [[skrituļslaloms|skrituļslalomu]], 2017. gadā kļuvis par Eiropas čempionu paralēlā slaloma disciplīnā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/miks-zvejnieks-klust-par-eiropas-cempionu-skritulslaloma.a246498/ |title=Miks Zvejnieks kļūst par Eiropas čempionu skrituļslalomā  |date={{dat|2017|8|13||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā Barselonā ''World Roller Games'' ietvaros kļuva par pasaules čempionu skrituļslalomā, milzu slaloma disciplīnā.

2023. gada rudenī M. Zvejnieks paziņoja par aktīvās sporta karjeras beigām un turpina darboties kā kalnu slēpošanas treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ziemas-sports/16.01.2024-sportista-karjeras-finisa-miks-zvejnieks-no-slepem-nenokapj-paliek-gimene-uz-kalna.a539016/|title=Sportista karjeras finišā Miks Zvejnieks no slēpēm nenokāpj, paliek ģimenē uz kalna|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
M. Zvejnieks nāk no sportiskas ģimenes. Pirmā trenere ir māte Jana Zvejniece. Vecākais brālis [[Kristaps Zvejnieks]] ir piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs, startējot kalnu slēpošanā, bet šobrīd ir atzīts sporta psihologs. Arī jaunākie brāļi nodarbojas ar kalnu slēpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoski.lv/kalnusleposana/jaunumi/2017-2018-gada-sezona/bralu-speks/ |title=Brāļu spēks |date={{dat|2017|10|23||bez}} |website=infoski.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Zvejnieks, Miks}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>ozsdn9d0gylvmjgn9lvzpplzm1lz9cs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:BK Liepāja spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>533724</id>
    <revision>
      <id>4525557</id>
      <parentid>4506585</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1049" sha1="e5t1533hsnr3tu4vydnja5r5pwyqrd1" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = BK Liepāja spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #00008b
 | fg            = white
 | komanda       = BK Liepāja
 | komanda_saite = BK Liepāja
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 1 [[Edvards Egle|Egle]]
* 2 [[Edvards Jonaitis|Jonaitis]]
* 5 [[Reds Martinsons|Martinsons]]
* 10 [[Kristiāns Šulcs|Šulcs]]
* 14 [[Edgars Lieķis|Lieķis]]
* 17 [[Henriks Bajārs|Bajārs]]
* 32 [[Matīss Ozoliņš-Pese|Ozoliņš-Pese]]
* ? [[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]
* ? [[Džulians Braients|Braients]]
* ? [[Renārs Jasāns|Jasāns]]
* ? [[Roks Jucjus|Jucjus]]
* ? [[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]
* ? [[Rodijs Mačoha|Mačoha]]
* ? [[Francis Neilands|Neilands]]
* ? [[Trejs Sampsons|Sampsons]]
* ? [[Ivo Tamms|Tamms]]

* Galvenais treneris [[Gundars Vētra]]
* Treneri: [[Arvis Steckis|Steckis]]
* [[Olafs Ozols|Ozols]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|BK Liepāja]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>e5t1533hsnr3tu4vydnja5r5pwyqrd1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agate Caune</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535649</id>
    <revision>
      <id>4525541</id>
      <parentid>4518792</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:52:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10725" sha1="n2gisp3e02ftsmdu89qi4sb5we40y9b" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Agate Caune
| vārds_orig = 
| attēls = WKBO3432 5000m W heats (53173581808).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Agate Caune 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|8|7}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| disc = garās distances
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = Uģis Jocis&lt;br /&gt;Līga Dzene&lt;br /&gt;Raitis Ravinskis
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 1 ({{oss|V=2024}})
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 8:39,78
| PR1_d = [[3000 m]]
| PR2 = 8:56,88
| PR2_d = [[3000 m]] (telpās)
| PR3 = 15:00,48
| PR3_d = [[5000 m]]
| PR4 = 31:55,79
| PR4_d = [[10 000 m]]
| PR5 = 1.14:27
| PR5_d = [[Pusmaratons]]
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = [[Trīs Zvaigžņu balva]] &quot;Gada sportiste&quot;: [[Trīs Zvaigžņu balva 2023|2023]]
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-20 čempionāts}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Jeruzaleme 2023]]|5000 m}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Jeruzaleme 2023]]|3000 m}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Tallina 2021]]|5000 m}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]|5000 m}}
}}
'''Agate Caune''' (dzimusi {{dat|2004|8|7}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies garo distanču skriešanā.

== Karjera ==
A. Caune ir Valmieras sporta skolas audzēkne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/23050|title=LVS {{!}} Agate Caune|website=athletics.lv|access-date=2023-03-07}}&lt;/ref&gt; Divkārtēja Latvijas čempione pieaugušajiem [[5000 m]] distancē stadionā (2021, 2022) un Latvijas rekordiste šajā distancē šosejas skrējienā (15:23,00; 2023).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07052023-caune_labo_prokopcukas_latvijas_rekordu_p|title=Caune labo Prokopčukas Latvijas rekordu piecu kilometru skrējienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-08|date=2023-05-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Sasniegusi labus panākumus starptautiskajos jaunatnes čempionātos. [[2022. gada Pasaules U-20 čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules U-20 čempionātā]], kas notika [[Kolumbija|Kolumbijā]], viņa izcīnīja 4. vietu 5000 m distancē un 6. vietu 3000 m distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/jerusalem-and-budapest-beckons-for-rising-latvian-distance-running-prodigy-caune|title=European Athletics|website=www.european-athletics.com|access-date=2023-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|2021. gada Eiropas U-20 čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja 5000 m distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/_/14852324|title=Agate CAUNE {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2023-03-07}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2023. gada Eiropas čempionātā telpās]] (pieaugušajiem) A. Caune iekļuva finālā, kur, uzstādot jaunu Latvijas rekordu U-20 vecuma grupai 3000 m (8:56,88), izcīnīja 11. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/caune-labo-latvijas-u-20-rekordu-izcina-11-vietu-3000-metru-skrejiena-eiropas-cempionata-telpas.a499104/|title=Caune labo Latvijas U-20 rekordu, izcīna 11. vietu 3000 metru skrējienā Eiropas čempionātā telpās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] ieguva zelta medaļu 5000 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/23.06.2023-caunei-eiropas-speles-zelta-medala-5000-metru-skriesana.a514079/ |title=Caunei Eiropas spēlēs zelta medaļa 5000 metru skriešanā  |website=lsm.lv |date={{dat|2023|6|23|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2023|7|16||bez}} [[Hožova|Hožovā]] debitēja [[Dimanta līga]]s posmā un 3000 metru distancē ieguva septīto vietu, labojot Latvijas rekordu (8:39,78).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16072023-caune_dimanta_liga_debite_ar_jaunu_latvij |title=Caune Dimanta līgā debitē ar jaunu Latvijas rekordu 3000 metru skrējienā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|7|16|N|bez}} |access-date={{dat|2023|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] izcīnīja zelta medaļu 3000 metru&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/09082023-caune_parliecinosi_triumfe_3000m_skrejien |title=Caune pārliecinoši triumfē 3000m skrējienā EČ U20 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|8|9|N|bez}} |access-date={{dat|2023|8|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 5000 m metru distancē (šajā uzstādot arī čempionāta rekordu 15:03,85).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/10082023-caune_sasniedz_eiropas_cempionata_rekordu|title=Caune sasniedz Eiropas čempionāta rekordu un triumfē 5000 metros|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 5000 metru pusfināla skrējienā, veicot izrāvienu un lielāko distances daļu atrodoties pārliecinošā vadībā, sasniedza jaunu personisko rekordu (15:00,48) un iekļuva finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/23.08.2023-skrejeja-caune-ar-teicamu-solo-izravienu-sasniedz-pasaules-cempionata-finalu-5000-metros.a521234/ |title=Skrējēja Caune ar teicamu solo izrāvienu sasniedz pasaules čempionāta finālu 5000 metros |website=lsm.lv |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}|date={{dat|2023|8|23|N|bez}}}}&lt;/ref&gt; Finālā savainojuma dēļ nestartēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/26082023-caune_savainojuma_del_nestartes_pc_5000_m |title=Caune savainojuma dēļ nestartēs PČ 5000 metru finālskrējienā |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|26||bez}}|date={{dat|2023|8|26|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 15:28,04 A. Caune ieņēma 16. vietu 5000 metru distancē. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] 5000 metru distanci veica 15 minūtēs 38,19 sekundēs un savā pusfinālā finišēja 16. vietā, finālam nekvalificējoties, kopvērtējumā ierindojās 33. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/02.08.2024-skrejeja-caune-un-trissolleceja-lasmane-nesasniedz-olimpisko-spelu-finalus.a563730/ |title=Skrējēja Caune un trīssoļlēcēja Lasmane nesasniedz olimpisko spēļu finālus |website=lsm.lv |access-date={{dat|2024|8|20||bez}}|date={{dat|2024|8|2|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada septembrī [[Ogre|Ogrē]] A. Caune uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 5 km šosejas skrējienā, noskrienot distanci 15 minūtēs un 21 sekundē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/sports/vieglatletika/reaktiva-caune-uzstada-jaunu-latvijas-rekordu-un-triumfe-latvijas-cempionata-piecu-kilometru-distance/|title=Reaktīvā Caune uzstāda jaunu Latvijas rekordu un triumfē Latvijas čempionātā piecu kilometru distancē|website=tv3.lv|access-date=2024-09-26|date=2024-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]], kur 3000 metru priekšskrējienā finišēja 12. vietā ar rezultātu deviņas minūtes un 22,00 sekundes un finālam nekvalificējās, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/08.03.2025-skrejeja-caune-netiek-finala-eiropas-cempionata-vieglatletika-telpas.a590784/ |title=Skrējēja Caune netiek finālā Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās |website=lsm.lv |access-date={{dat|2025|3|10||bez}}|date={{dat|2025|3|8|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pievērsusies garāku distanču sktiešanai un šī gada Latvijas čempionātā [[Jelgava|Jelgavā]] viņa pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni [[Pusmaratons|pusmaratonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/06092026-caunei_pirmais_latvijas_pusmaratona_titul|title=Caunei pirmais Latvijas pusmaratona tituls, vētras pārceltajā skrējienā uzvar arī Serjogins|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-07|date=2026-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Septembrī Pasaules čempionātā skriešanā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] ar jaunu personīgo un Latvijas U-23 rekordu (1.14:27) viņa ieņēma 72. vietu starp pusmaratona skrējējām.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[3000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot; | 8:39,78 || {{dat|2023|7|16|N|bez}} || {{Vieta|Polija|Hožova}} ||[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[3000 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot; | 8:56,88 || {{dat|2023|3|3|N|bez}} || {{Vieta|Turcija|Stambula}} ||
|-
| [[5000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 15:00,48 || {{dat|2023|8|23|N|bez}}|| {{Vieta|Ungārija|Budapešta}}||
|-
| 5 km (šoseja) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 15:21 || {{dat|2024|9|22|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} ||[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[10 000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 31:55,79 || {{dat|2022|8|31|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
|-
| [[Pusmaratons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.14:27 || {{dat|2026|9|20|N|bez}} || {{Vieta|Dānija|Kopemhāgena}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]]
| periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2023|2023]]
| pirms = [[Tīna Graudiņa]]
| pēc = [[Kitija Laksa]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvija 2024 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Caune, Agate}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>n2gisp3e02ftsmdu89qi4sb5we40y9b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525542</id>
      <parentid>4525541</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:53:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Personiskie rekordi */</comment>
      <origin>4525542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10725" sha1="i22vuczr9390c8z0irqx7gvgu7f5my0" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Agate Caune
| vārds_orig = 
| attēls = WKBO3432 5000m W heats (53173581808).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Agate Caune 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|8|7}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| disc = garās distances
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = Uģis Jocis&lt;br /&gt;Līga Dzene&lt;br /&gt;Raitis Ravinskis
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 1 ({{oss|V=2024}})
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 8:39,78
| PR1_d = [[3000 m]]
| PR2 = 8:56,88
| PR2_d = [[3000 m]] (telpās)
| PR3 = 15:00,48
| PR3_d = [[5000 m]]
| PR4 = 31:55,79
| PR4_d = [[10 000 m]]
| PR5 = 1.14:27
| PR5_d = [[Pusmaratons]]
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = [[Trīs Zvaigžņu balva]] &quot;Gada sportiste&quot;: [[Trīs Zvaigžņu balva 2023|2023]]
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-20 čempionāts}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Jeruzaleme 2023]]|5000 m}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Jeruzaleme 2023]]|3000 m}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|Tallina 2021]]|5000 m}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}}
{{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]|5000 m}}
}}
'''Agate Caune''' (dzimusi {{dat|2004|8|7}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies garo distanču skriešanā.

== Karjera ==
A. Caune ir Valmieras sporta skolas audzēkne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/23050|title=LVS {{!}} Agate Caune|website=athletics.lv|access-date=2023-03-07}}&lt;/ref&gt; Divkārtēja Latvijas čempione pieaugušajiem [[5000 m]] distancē stadionā (2021, 2022) un Latvijas rekordiste šajā distancē šosejas skrējienā (15:23,00; 2023).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07052023-caune_labo_prokopcukas_latvijas_rekordu_p|title=Caune labo Prokopčukas Latvijas rekordu piecu kilometru skrējienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-08|date=2023-05-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Sasniegusi labus panākumus starptautiskajos jaunatnes čempionātos. [[2022. gada Pasaules U-20 čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules U-20 čempionātā]], kas notika [[Kolumbija|Kolumbijā]], viņa izcīnīja 4. vietu 5000 m distancē un 6. vietu 3000 m distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/jerusalem-and-budapest-beckons-for-rising-latvian-distance-running-prodigy-caune|title=European Athletics|website=www.european-athletics.com|access-date=2023-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2021. gada Eiropas U-20 čempionāts vieglatlētikā|2021. gada Eiropas U-20 čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja 5000 m distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/_/14852324|title=Agate CAUNE {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2023-03-07}}&lt;/ref&gt;

[[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2023. gada Eiropas čempionātā telpās]] (pieaugušajiem) A. Caune iekļuva finālā, kur, uzstādot jaunu Latvijas rekordu U-20 vecuma grupai 3000 m (8:56,88), izcīnīja 11. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/caune-labo-latvijas-u-20-rekordu-izcina-11-vietu-3000-metru-skrejiena-eiropas-cempionata-telpas.a499104/|title=Caune labo Latvijas U-20 rekordu, izcīna 11. vietu 3000 metru skrējienā Eiropas čempionātā telpās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] ieguva zelta medaļu 5000 metru distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/23.06.2023-caunei-eiropas-speles-zelta-medala-5000-metru-skriesana.a514079/ |title=Caunei Eiropas spēlēs zelta medaļa 5000 metru skriešanā  |website=lsm.lv |date={{dat|2023|6|23|N|bez}} |access-date={{dat|2023|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2023|7|16||bez}} [[Hožova|Hožovā]] debitēja [[Dimanta līga]]s posmā un 3000 metru distancē ieguva septīto vietu, labojot Latvijas rekordu (8:39,78).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16072023-caune_dimanta_liga_debite_ar_jaunu_latvij |title=Caune Dimanta līgā debitē ar jaunu Latvijas rekordu 3000 metru skrējienā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|7|16|N|bez}} |access-date={{dat|2023|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] izcīnīja zelta medaļu 3000 metru&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/09082023-caune_parliecinosi_triumfe_3000m_skrejien |title=Caune pārliecinoši triumfē 3000m skrējienā EČ U20 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|8|9|N|bez}} |access-date={{dat|2023|8|9||bez}}}}&lt;/ref&gt; un 5000 m metru distancē (šajā uzstādot arī čempionāta rekordu 15:03,85).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/10082023-caune_sasniedz_eiropas_cempionata_rekordu|title=Caune sasniedz Eiropas čempionāta rekordu un triumfē 5000 metros|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 5000 metru pusfināla skrējienā, veicot izrāvienu un lielāko distances daļu atrodoties pārliecinošā vadībā, sasniedza jaunu personisko rekordu (15:00,48) un iekļuva finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/23.08.2023-skrejeja-caune-ar-teicamu-solo-izravienu-sasniedz-pasaules-cempionata-finalu-5000-metros.a521234/ |title=Skrējēja Caune ar teicamu solo izrāvienu sasniedz pasaules čempionāta finālu 5000 metros |website=lsm.lv |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}|date={{dat|2023|8|23|N|bez}}}}&lt;/ref&gt; Finālā savainojuma dēļ nestartēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/26082023-caune_savainojuma_del_nestartes_pc_5000_m |title=Caune savainojuma dēļ nestartēs PČ 5000 metru finālskrējienā |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|26||bez}}|date={{dat|2023|8|26|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 15:28,04 A. Caune ieņēma 16. vietu 5000 metru distancē. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] 5000 metru distanci veica 15 minūtēs 38,19 sekundēs un savā pusfinālā finišēja 16. vietā, finālam nekvalificējoties, kopvērtējumā ierindojās 33. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/02.08.2024-skrejeja-caune-un-trissolleceja-lasmane-nesasniedz-olimpisko-spelu-finalus.a563730/ |title=Skrējēja Caune un trīssoļlēcēja Lasmane nesasniedz olimpisko spēļu finālus |website=lsm.lv |access-date={{dat|2024|8|20||bez}}|date={{dat|2024|8|2|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

2024. gada septembrī [[Ogre|Ogrē]] A. Caune uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 5 km šosejas skrējienā, noskrienot distanci 15 minūtēs un 21 sekundē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/sports/vieglatletika/reaktiva-caune-uzstada-jaunu-latvijas-rekordu-un-triumfe-latvijas-cempionata-piecu-kilometru-distance/|title=Reaktīvā Caune uzstāda jaunu Latvijas rekordu un triumfē Latvijas čempionātā piecu kilometru distancē|website=tv3.lv|access-date=2024-09-26|date=2024-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]], kur 3000 metru priekšskrējienā finišēja 12. vietā ar rezultātu deviņas minūtes un 22,00 sekundes un finālam nekvalificējās, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/08.03.2025-skrejeja-caune-netiek-finala-eiropas-cempionata-vieglatletika-telpas.a590784/ |title=Skrējēja Caune netiek finālā Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās |website=lsm.lv |access-date={{dat|2025|3|10||bez}}|date={{dat|2025|3|8|N|bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā pievērsusies garāku distanču sktiešanai un šī gada Latvijas čempionātā [[Jelgava|Jelgavā]] viņa pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni [[Pusmaratons|pusmaratonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/06092026-caunei_pirmais_latvijas_pusmaratona_titul|title=Caunei pirmais Latvijas pusmaratona tituls, vētras pārceltajā skrējienā uzvar arī Serjogins|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-07|date=2026-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Septembrī Pasaules čempionātā skriešanā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] ar jaunu personīgo un Latvijas U-23 rekordu (1.14:27) viņa ieņēma 72. vietu starp pusmaratona skrējējām.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[3000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot; | 8:39,78 || {{dat|2023|7|16|N|bez}} || {{Vieta|Polija|Hožova}} ||[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[3000 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot; | 8:56,88 || {{dat|2023|3|3|N|bez}} || {{Vieta|Turcija|Stambula}} ||
|-
| [[5000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 15:00,48 || {{dat|2023|8|23|N|bez}}|| {{Vieta|Ungārija|Budapešta}}||
|-
| 5 km (šoseja) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 15:21 || {{dat|2024|9|22|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} ||[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[10 000 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 31:55,79 || {{dat|2022|8|31|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Valmiera}}
|-
| [[Pusmaratons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.14:27 || {{dat|2026|9|20|N|bez}} || {{Vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]]
| periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2023|2023]]
| pirms = [[Tīna Graudiņa]]
| pēc = [[Kitija Laksa]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvija 2024 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Caune, Agate}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>i22vuczr9390c8z0irqx7gvgu7f5my0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Krūmiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537188</id>
    <revision>
      <id>4525554</id>
      <parentid>4522624</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:41:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5416" sha1="s79lyfxuu8gvz73fmyt804ejlj5upq0" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Emīls Krūmiņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|10}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 84 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = Ķekava
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 2 = 2019—2020
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]]
| kl_sez 3 = 2020—2023
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 4 = 2023—2024
| klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 5 = 2024—2025
| klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[Raplas &quot;Utilitas&quot;]]
| kl_sez 6 = 2025—2026
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 7 = 2026—pašlaik
| klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| kl_sez 8 = 
| klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]]—[[2022.—2023. gada LBL sezona|2023]])&lt;/small&gt;
* 2× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Emīls Krūmiņš''' (dzimis {{dat|2001|10|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[BK Grobiņa]], bet iepriekš spēlēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandā [[BK Liepāja]]. Spēlējis arī [[Rīgas VEF]], ar kuru četras reizes kļuvis par Latvijas čempionu un 2022. gadā uzvarējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

== Karjera ==
E. Krūmiņš nāk no [[Ķekava]]s, kur uzsācis savas basketbolista gaitas, bet jau ātri devies uz [[Rīga|Rīgu]], kur trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā, kur viņa komandas biedrs bija cits VEF basketbolists [[Roberts Bērziņš]], bet treneris [[Raivo Otersons]].

Jau kopš 2019. gada E. Krūmiņš ir [[Rīgas VEF]] sistēmā, vienu sezonu pārstāvējis ar VEF saistīto [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s komandu [[BK Valka/Valga]]. VEF sastāvā kļuvis par četrkārtēju Latvijas Basketbola līgas čempionu (2020—2023), kā arī uzvarējis Latvijas-Igaunijas līgā un divreiz ieguvis [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]].

2023. gada vasarā E. Krūmiņš noslēdza līgumu ar citu LBL klubu [[BK Liepāja]]. Pēc sezonas Liepājā viņš pārcēlās uz [[Igaunija|Igauniju]] un pārstāvēja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas komandu [[Raplas &quot;Utilitas&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17082024-rapla_pec_divu_gadu_pauzes_atgriezas_pie_|title=&quot;Rapla&quot; pēc divu gadu pauzes atgriežas pie Latvijas preces un piesaista Krūmiņu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-05|date=2024-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras sastāvā sezonas noslēgumā izcīnīja Igaunijas līgas bronzas medaļu. 2025. gada vasarā E. Krūmiņš atgriezās labi pazīstamajā [[BK Liepāja]], turpinot sadarbību ar treneri [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]]. Pēc vienas sezonas Liepājā E. Krūmiņš meklēja iespējas pievienoties kādai ārzemju komandai, bet, kad tas neizdevās, sezonu uzsāka [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubā [[BK Grobiņa]].

E. Krūmiņš ir spēlējis Latvijas U-16 izlasē un Latvijas U-18 izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/74980/emils-krumins|title=Emils Krumins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā E. Krūmiņš tika iekļauts Latvijas otrajā izlasē (&quot;Latvijas Misija 2025&quot;).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
}}
{{Latvija vir basket 2019 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Emīls}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>s79lyfxuu8gvz73fmyt804ejlj5upq0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525555</id>
      <parentid>4525554</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4525555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5712" sha1="rz930d2o9gvnldu63e2qlowdm93ppyl" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Emīls Krūmiņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|10}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 84 [[Kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = Ķekava
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 2 = 2019—2020
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]]
| kl_sez 3 = 2020—2023
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 4 = 2023—2024
| klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 5 = 2024—2025
| klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[Raplas &quot;Utilitas&quot;]]
| kl_sez 6 = 2025—2026
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 7 = 2026—pašlaik
| klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| kl_sez 8 = 
| klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]]—[[2022.—2023. gada LBL sezona|2023]])&lt;/small&gt;
* 2× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Emīls Krūmiņš''' (dzimis {{dat|2001|10|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[BK Grobiņa]], bet iepriekš spēlēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandā [[BK Liepāja]]. Spēlējis arī [[Rīgas VEF]], ar kuru četras reizes kļuvis par Latvijas čempionu un 2022. gadā uzvarējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

== Karjera ==
E. Krūmiņš nāk no [[Ķekava]]s, kur uzsācis savas basketbolista gaitas, bet jau ātri devies uz [[Rīga|Rīgu]], kur trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā, kur viņa komandas biedrs bija cits VEF basketbolists [[Roberts Bērziņš]], bet treneris [[Raivo Otersons]].

Jau kopš 2019. gada E. Krūmiņš ir [[Rīgas VEF]] sistēmā, vienu sezonu pārstāvējis ar VEF saistīto [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s komandu [[BK Valka/Valga]]. VEF sastāvā kļuvis par četrkārtēju Latvijas Basketbola līgas čempionu (2020—2023), kā arī uzvarējis Latvijas-Igaunijas līgā un divreiz ieguvis [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]].

2023. gada vasarā E. Krūmiņš noslēdza līgumu ar citu LBL klubu [[BK Liepāja]]. Pēc sezonas Liepājā viņš pārcēlās uz [[Igaunija|Igauniju]] un pārstāvēja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas komandu [[Raplas &quot;Utilitas&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17082024-rapla_pec_divu_gadu_pauzes_atgriezas_pie_|title=&quot;Rapla&quot; pēc divu gadu pauzes atgriežas pie Latvijas preces un piesaista Krūmiņu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-05|date=2024-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kuras sastāvā sezonas noslēgumā izcīnīja Igaunijas līgas bronzas medaļu. 2025. gada vasarā E. Krūmiņš atgriezās labi pazīstamajā [[BK Liepāja]], turpinot sadarbību ar treneri [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]]. Pēc vienas sezonas Liepājā E. Krūmiņš meklēja iespējas pievienoties kādai ārzemju komandai, bet, kad tas neizdevās, sezonu uzsāka [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubā [[BK Grobiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/19092026-pierigas_cinina_kurzemnieki_cesis|title=Pierīgas cīniņā dominē &quot;Ķekava&quot;, kurzemnieki trāpa 17 tālmetienus Cēsīs|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-21|date=2026-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

E. Krūmiņš ir spēlējis Latvijas U-16 izlasē un Latvijas U-18 izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/74980/emils-krumins|title=Emils Krumins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā E. Krūmiņš tika iekļauts Latvijas otrajā izlasē (&quot;Latvijas Misija 2025&quot;).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
{{VEF 2020}}
}}
{{Latvija vir basket 2019 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Emīls}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>rz930d2o9gvnldu63e2qlowdm93ppyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristaps Miglinieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537974</id>
    <revision>
      <id>4525552</id>
      <parentid>4336330</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:37:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5664" sha1="8cwprv0n1w0rlzfsjuynl2bcxympfhx" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Kristaps Miglinieks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|22}}
| dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 196 [[centimetrs|cm]]
| svars = 
| poz = [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 2010
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Nacionālā basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2010–2015
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas lauvas]]
| kl_sez 2 = 2015–2017
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]]
| kl_sez 3 = 2017–2019
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]]
| kl_sez 4 = 2020–2023
| klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
| kl_sez 5 = 2023–2025
| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 6 = 2025–pašlaik
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Grobiņa]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristaps Miglinieks''' (dzimis {{dat|1990|1|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[BK Grobiņa]].

K. Miglinieks ir pazīstamo basketbolistu [[Igors Miglinieks|Igora]] un [[Raimonds Miglinieks|Raimonda Miglinieku]] radinieks.

== Karjera ==
Karjeras sākumā spēlējis dažādās [[Liepāja]]s komandās, divreiz izcīnot LBL bronzas medaļu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/052685_kristaps_miglinieks|title=Kristaps Miglinieks – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-07}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk pārstāvējis arī [[BK Jēkabpils]] un [[BK Valka/Valga]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/8341/kristaps-miglinieks|title=Kristaps Miglinieks, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2023. gadam spēlēja [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālās līgas]] (LBL3) amatieru komandā [[BK Grobiņa]], ar kuru uzvarēja čempionātā pirmo reizi komandas vēsturē pacēlās uz [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālo līgu]], bet pats K. Miglinieks tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/11052022-bobslejists_miknis_un_grobina_klust_par_r|title=Bobslejists Miknis un &quot;Grobiņa&quot; kļūst par Reģionālās līgas čempioniem|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-11|date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada sākumā atgriezies profesionālajā basketbolā, pievienojoties [[BK Liepāja]] pēc tam, kad komandā traumu dēļ nevarēja spēlēt vairāki spēlētāji,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/01032023-liepaja_izmanto_priekspedejo_iespeju_koma|title=&quot;Liepāja&quot; izmanto priekšpēdējo iespēju, komandai pievienojas Miglinieks|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-07|date=2023-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; un palika komandā līdz pat sezonas beigām. LBL izslēgšanas spēļu pirmās kārtas pirmajā spēlē pret [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandu (uzvara ar 93:65) K. Miglinieks atkārtoja savu karjeras rekordu, iemetot 6 tālmetienus, kopā gūstot 18 punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1644275941789540352?t=xGjqwPSwERHDAsa-5juFvA&amp;s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1644275941789540352?t=xGjqwPSwERHDAsa-5juFvA&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-04-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt otrajā pusfināla sērijas spēlē pret Rīgas VEF, kuru Liepājas komanda uzvarēja ar 76:71, viņš bija rezultatīvākais, gūstot 19 punktus un savācot arī 7 atlēkušās bumbas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajasbasketbols.lv/2023/04/23/liepajnieki-rada-raksturu-un-uzvarot-vef-panak-serija-11/|title=Liepājnieki rāda raksturu un uzvarot VEF panāk sērijā 1:1|last=Atvars|first=Normunds|website=Liepājas Basketbols|access-date=2023-04-26|date=2023-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā BK Liepāja sastāvā K. Miglinieks izcīnīja savā karjerā trešo LBL bronzas medaļu.

2025. gada vasarā K. Miglinieks atgriezās Nacionālās basketbola līgas komandā [[BK Grobiņa]], par kuras galveno treneri kļuva viņa ilggadējais komandas biedrs [[Roberts Freimanis]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Miglinieks, Kristaps}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8cwprv0n1w0rlzfsjuynl2bcxympfhx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Pasaules čempionāts hokejā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>541326</id>
    <revision>
      <id>4525474</id>
      <parentid>4524896</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28444" sha1="lahwhbkc33xbf1oc6vorbcgfokimebv" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>lahwhbkc33xbf1oc6vorbcgfokimebv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525475</id>
      <parentid>4525474</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:40:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28544" sha1="chzcs7sbeoap8hf0u0hxuvx5a7t0kp0" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>chzcs7sbeoap8hf0u0hxuvx5a7t0kp0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525478</id>
      <parentid>4525475</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* A grupa */</comment>
      <origin>4525478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30292" sha1="b8ifp8gwckl8126nzwh9stlqf3ifni8" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>b8ifp8gwckl8126nzwh9stlqf3ifni8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525487</id>
      <parentid>4525478</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30507" sha1="q09efk1en35wiik5t8raf7fw2ldhaj9" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>q09efk1en35wiik5t8raf7fw2ldhaj9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525488</id>
      <parentid>4525487</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30641" sha1="owxcjlk3q31vmiyntrohixxw84gjwkx" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>owxcjlk3q31vmiyntrohixxw84gjwkx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525489</id>
      <parentid>4525488</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:59:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30708" sha1="3f4c9ygr9i3gezft2a3iartopqqoyly" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Pusfināli ===
''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Par 3. vietu ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
}}

=== Fināls ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>3f4c9ygr9i3gezft2a3iartopqqoyly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525492</id>
      <parentid>4525489</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50877-51</username>
        <id>150681</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas spēles */</comment>
      <origin>4525492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31084" sha1="tgrt55q09my3cwu8f2hy91pq59c2a3v" xml:space="preserve">{{būs sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |          nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
 |     citi_nosaukumi = 
 |               gads = 
 |       gads_pa_labi = 
 |             attēls =
 |            att_izm = 
 |           apraksts = 
 |          mājaslapa = 
 |             valsts = {{GER}}
 |            valsts2 = 
 |            valsts3 = 
 |            valsts4 = 
 |            pilsēta = 
 |              laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} 
 |     komandu_skaits = 
 |  kval_dalībvalstis = 
 |     konfederācijas = 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |           čempioni = 
 |             tituls = 
 |              otrie = 
 |             trešie = 
 |        trešie_cits = 
 |           ceturtie = 
 |             spēles = 
 |          skatītāji = 
 |    rezultatīvākais = 
 |                mvp = 
 |            pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
 |            nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]]
 |          atjaunots = 
}}
'''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}&lt;/ref&gt;

== Arēnas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|'''[[Diseldorfa]]'''
!rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places=
{{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}}
{{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}}
}}
|'''[[Manheima]]'''
|-
|''[[ISS Dome]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 284
|''[[SAP Arena]]''&lt;br /&gt;Ietilpība: 13 200
|-
|[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]]
|[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]]
|}

== Komandas==
[[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]]
Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Kvalifikācijas metode
!colspan=4 data-sort-type=&quot;number&quot;|Dalības reizes
!rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}}
!rowspan=2|Pasaules ranga vieta
|-
!{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}}
!{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}}
!{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}}
!{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}}
|-
| {{ih|GER}} '''(H)'''
| align=&quot;center&quot;|Rīkotāji
| align=&quot;center&quot;|63.
| align=&quot;center&quot;|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]
| align=&quot;center&quot;|20
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} 
| align=&quot;center&quot;|7
|-
| {{ih|FIN}} 
| align=&quot;center&quot;| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|73.
| align=&quot;center&quot;|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]]
| align=&quot;center&quot;|67
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}}  
| align=&quot;center&quot;|4
|-
| {{ih|SUI}} 
| align=&quot;center&quot;|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|59.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|29
| {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|1
|-
| {{ih|NOR}} 
| align=&quot;center&quot;|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]  
| align=&quot;center&quot;|42.
| align=&quot;center&quot;|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]]
| align=&quot;center&quot;|21
| {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|11
|-
| {{ih|CAN}} 
| align=&quot;center&quot;| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|80.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|47
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|2
|-
| {{ih|CZE}}
| align=&quot;center&quot;|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|34.
| align=&quot;center&quot;|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| align=&quot;center&quot;|34
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|6
|-
| {{ih|LAT}} 
| align=&quot;center&quot;|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]   
| align=&quot;center&quot;|35.
| align=&quot;center&quot;|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]]
| align=&quot;center&quot;|30.
|{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}}
| align=&quot;center&quot;|9
|-
| {{ih|SWE}} 
| align=&quot;center&quot;|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|85.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|77
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}}
| align=&quot;center&quot;|5
|-
| {{ih|USA}} 
| align=&quot;center&quot;|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|78.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]]
| align=&quot;center&quot;|41
| {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}}
| align=&quot;center&quot;|3
|-
| {{ih|SVK}} 
| align=&quot;center&quot;|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]]
| align=&quot;center&quot;|31.
| align=&quot;center&quot;|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] 
| align=&quot;center&quot;|31 
|  | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} 
| align=&quot;center&quot;|8
|-
| {{ih|AUT}} 
| align=&quot;center&quot;|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] 
| align=&quot;center&quot;|39.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|6 
| {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} 
| align=&quot;center&quot;|12
|-
| {{ih|DEN}} 
| align=&quot;center&quot;|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] 
| align=&quot;center&quot;|25.
| align=&quot;center&quot;| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] 
| align=&quot;center&quot;|24
| {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} 
| align=&quot;center&quot;|10
|-
| {{ih|SLO}} 
| align=&quot;center&quot;|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā
| align=&quot;center&quot;|13.
| align=&quot;center&quot;|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} 
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| {{ih|HUN}} 
| align=&quot;center&quot;|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
| align=&quot;center&quot;|3
| {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} 
| align=&quot;center&quot;|17
|-
| {{ih|KAZ}} 
| align=&quot;center&quot; rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] 
| align=&quot;center&quot;|14.
| align=&quot;center&quot;|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| align=&quot;center&quot;|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}}  
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| {{ih|UKR}} 
| align=&quot;center&quot;|10.
| align=&quot;center&quot;|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| align=&quot;center&quot;| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] 
| align=&quot;center&quot;|1 
| {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}}   
| align=&quot;center&quot;|19
|-
|}

== Sadalījums pa grupām ==
Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;) pēc tā sauktā serpentīna principa.

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;A grupa
* {{ih|SUI}} (1)
* {{ih|FIN}} (4)
* {{ih|SWE}} (5)
* {{ih|GER}} (7)
* {{ih|LAT}} (9)
* {{ih|AUT}} (12)
* {{ih|SLO}} (13)
* {{ih|UKR}} (19)

{{Col-2}}
;B grupa
* {{ih|CAN}} (2)
* {{ih|USA}} (3)
* {{ih|CZE}} (6)
* {{ih|SVK}} (8)
* {{ih|DEN}} (10)
* {{ih|NOR}} (11)
* {{ih|KAZ}} (14)
* {{ih|HUN}} (17)
{{Col-end}}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR

|win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0
|win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0
|win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0
|win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H
|win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0
|win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0
|win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0
|win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0

|name_SWE={{ih|SWE}}
|name_SUI={{ih|SUI}}
|name_FIN={{ih|FIN}}
|name_GER={{ih|GER}}
|name_LAT={{ih|LAT}}
|name_AUT={{ih|AUT}}
|name_SLO={{ih|SLO}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|13|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = {{ih|SUI}}
| komanda2           = {{ih-rt|GER}}
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metient1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=future |start_date=
|source=

| team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN

|win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0
|win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0
|win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0
|win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0
|win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0
|win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0
|win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0
|win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0

|name_CAN={{ih|CAN}}
|name_USA={{ih|USA}}
|name_CZE={{ih|CZE}}
|name_DEN={{ih|DEN}}
|name_SVK={{ih|SVK}}
|name_NOR={{ih|NOR}}
|name_HUN={{ih|HUN}}
|name_KAZ={{ih|KAZ}}

|status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam
|result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL

|res_col_header=QR  
|col_Q=green1  |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam
|col_REL=red1  |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]]
}}

''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''

{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| puntki             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| meiteni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|14|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|15|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|16|N|bez}}
| laiks              = 
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis          = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
----

== Izslēgšanas spēles ==
{{#invoke:RoundN|N8
|widescore=yes|bold_winner=high
|3rdplace=yes
&lt;!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --&gt;
&lt;!-- quarter finals --&gt;
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
|node_function{orphan} 27. maijs||||
&lt;!-- semi finals --&gt;
|node_function{orphan} 29. maijs||||
|node_function{orphan} 29. maijs||||
&lt;!-- final --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
&lt;!-- third place --&gt;
|node_function{orphan} 30. maijs||||
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 16:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[SAP Arena]], [[Manheima]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|27|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Pusfināli ===
''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 14:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}
{{Hokeja spēle3
| bg                 = 
| datums             = {{dat||5|29|N|bez}}
| laiks              = 18:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Par 3. vietu ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #ffdab9
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 15:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

=== Fināls ===
''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).''
{{Hokeja spēle3
| bg                 = #F7F6A8
| datums             = {{dat||5|30|N|bez}}
| laiks              = 20:20
| komanda1           = 
| komanda2           = 
| punkti             = 
| periodi            = 
| spēles informācija = 
| vārtsargs1         = 
| vārtsargs2         = 
| starprez           = 
| vārti1             = 
| vārti2             = 
| arēna              = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]]
| skatītāji          = 
| tiesnesis1         = 
| tiesnesis2         = 
| noraidījumi1       = 
| noraidījumi2       = 
| metieni1           = 
| metieni2           = 
}}

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>tgrt55q09my3cwu8f2hy91pq59c2a3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvīvīns Kelehers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548826</id>
    <revision>
      <id>4525411</id>
      <parentid>4293864</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:02:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2917" sha1="rdgfrupao28fyz1ldkbkkedt8k72b0i" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 25
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Korka}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]]
| goals1 = 0
| height = 188
| image = Caoimhín Kelleher.jpg
| caption = Kvīvīns Kelehers 2025. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kvīvīns Kelehers
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2019—2025
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 32
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|IRL}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021—
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]]
| years2 = 2025—
| caps2 = 42
| goals2 = 0
}}'''Kvīvīns Kelehers''' ({{Val|ga|Caoimhín Kelleher}}; dzimis {{Dat|1998|11|23}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kelehers spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Brentford FC|''Brentford'']].

Ar ''Liverpool'' komandu uzvarējis [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19. gada UEFA Čempionu līgas sezonā]]. Ieguvis arī [[FA kauss|FA kausu]], [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausu]] divas reizes un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]].

Īrijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2021—22
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2021—22, 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2019

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{DEFAULTSORT:Kelehers, Kvīvīns}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]</text>
      <sha1>rdgfrupao28fyz1ldkbkkedt8k72b0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kīrens Vestvuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550901</id>
    <revision>
      <id>4525425</id>
      <parentid>4152588</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:34:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3073" sha1="c5otbpkgrllicbg1ul0amgjeqku4cbt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 0
| caps3 = 131
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Mančestra}}
| currentclub = 
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 187
| image = Kieren Westwood.jpg
| caption = Kīrens Vestvuds 2012. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|IRL}}
| nationalyears1 = 2009—2017
| nationalcaps1 = 21
| name = 
| playername = Kīrens Vestvuds
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2003—2004
| years2 = 2003—2004
| years3 = 2004—2008
| years4 = 2008—2011
| caps4 = 131
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| years5 = 2011—2014
| caps5 = 19
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]
| years6 = 2014—2021
| caps6 = 178
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| years7 = 2022
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| totalcaps = 465
| totalgoals = 0
}}'''Kīrens Vestvuds''' ({{Val|en|Keiren Westwood}}; dzimis {{Dat|1984|10|23}}) ir bijušais [[Īrija]]s [[futbolists]], spēlējis [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]].

Visu savu spēlētāja karjeru pavadījis Anglijā, pārsvarā spēlējot [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], kur pārstāvējis [[Coventry City F.C.|''Coventry City'']], [[Sheffield Wednesday F.C.|''Sheffield Wednesday'']] un [[Queens Park Rangers FC|''Queens Park Rangers'']] komandas. Ar [[Sunderland AFC|''Sunderland'']] komandu spēlējis arī [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]].

[[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2009. līdz 2017. gadam, kopumā aizvadot 21 maču. Pārstāvējis izlasi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Carlisle United'''

* [[EFL League Two]]: 2005—06

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vestvuds, Kīrens}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Oldham Athletic A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>c5otbpkgrllicbg1ul0amgjeqku4cbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glens Vīlens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550902</id>
    <revision>
      <id>4525426</id>
      <parentid>4501297</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:35:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5907" sha1="tptxrqsecm862yv16s5or9iy8gz3ipj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|1|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 7
| caps3 = 6
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury F.C.|Bury]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury F.C.|Bury]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = 
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 180
| image = Glenn Whelan 2012 Sopot.jpg
| caption = Glens Vīlens 2012. gadā
| nationalcaps2 = 19
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalyears2 = 2002–2005
| nationalyears1 = 2000
| nationalcaps1 = 2
| name = 
| playername = Glens Vīlens
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2001–2004
| years2 = 2003
| years3 = 2003–2004
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 91
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas B
| nationalteam4 = {{fb|IRL}}
| nationalyears3 = 2007
| nationalyears4 = 2008–2019
| years4 = 2004–2008
| caps4 = 142
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]
| goals4 = 12
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]]
| years5 = 2008–2017
| caps5 = 291
| goals5 = 5
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years6 = 2017–2019
| caps6 = 68
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]
| years7 = 2019–2020
| caps7 = 15
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Fleetwood Town F.C.|Fleetwood Town]]
| years8 = 2020–2021
| caps8 = 34
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Wythenshawe F.C.|Wythenshawe]]
| years9 = 2021
| caps9 = 4
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]
| years10 = 2021–2023
| caps10 = 43
| goals10 = 0
| totalcaps = 610
| totalgoals = 19
| managerclubs1 = {{ENG}} [[Viganas &quot;Athletic&quot;]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2025
| managerclubs2 = {{ENG}} [[Viganas &quot;Athletic&quot;]] (viens no pagaidu treneriem)
| managerclubs3 = {{flaga|SCO}} [[Livingston FC]]
| manageryears2 = 2026
| manageryears3 = 2026
}}'''Glens Deivids Vīlens''' ({{Val|en|Glenn David Whelan}}; dzimis {{Dat|1984|1|13}}) ir [[Īrija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]].

Lielu daļu savas karjeras pavadījis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Stoke City FC|''Stoke City'']], kur deviņu sezonu laikā kopumā aizvadījis 338 mačus.

[[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2008. līdz 2019. gadam, kopumā 91 mačā gūstot 2 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].
== Trenera karjera ==
2022. gada oktobrī Vīlens bija Īrijas Republikas U-16 izlases treneru komandas sastāvā “Victory Shield” sacensībās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.bristolpost.co.uk/sport/football/bristol-rovers-coach-earns-international-7771913|title=Bristol Rovers coach earns international recognition on next step of his career in the dugout|publisher=Bristol Post|last1=Piercy|first1=James|date=1 November 2022|accessdate=1 November 2022|archive-date=1 November 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221101161432/https://www.bristolpost.co.uk/sport/football/bristol-rovers-coach-earns-international-7771913|url-status=}}&lt;/ref&gt;

Pēc trenera amata savā pēdējā spēlētāja klubā “[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]” Vīlens pameta klubu 2023. gada decembrī pēc jaunā komandas trenera Meta Teilora iecelšanas.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.bristolpost.co.uk/sport/football/football-news/bristol-rovers-coaches-senior-staff-8957209|title=Bristol Rovers coaches and senior staff depart as Gas move on from Joey Barton era|publisher=Bristol Post|last1=Hargraves|first1=Daniel|date=11 December 2023|accessdate=11 December 2023|archive-date=11 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211131447/https://www.bristolpost.co.uk/sport/football/football-news/bristol-rovers-coaches-senior-staff-8957209|url-status=}}&lt;/ref&gt;

2024. gada septembrī viņš tika iecelts par jauno pirmās komandas treneri [[EFL League One|EFL Pirmās līgas]] komandā [[Viganas &quot;Athletic&quot;]].&lt;ref&gt;https://wiganathletic.com/news/2024/september/21/glenn-whelan-appointed-as-wigan-athletic-first-team-coach-/, Glenn Whelan appointed as Wigan Athletic first team coach, Wigan Athletic FC, 21 September 2024&lt;/ref&gt; Pēc Šona Malonija atlaišanas 2025. gada 2. martā Vīlens tika iecelts par pagaidu treneri. Viņš pameta klubu 2026. gada februārī pēc tam, kad par galveno treneri tika iecelts [[Gerijs Koldvels]].

Vīlens tika iecelts par Skotijas čempionāta kluba “Livingston” galveno treneri 2026. gada maijā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c775g7pv5veo |title=Glenn Whelan is new head coach at Livingston |publisher=BBC Sport |date=30 May 2026 |access-date=30 May 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vīlens, Glens}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Bristol Rovers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>tptxrqsecm862yv16s5or9iy8gz3ipj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karīna Miķelsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555624</id>
    <revision>
      <id>4525418</id>
      <parentid>4474299</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4525418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4830" sha1="c2foal5fo8gau46t3dfi141scw5t8x6" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Karīna Miķelsone
| attēls = Karīna Miķelsone.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums = {{dat|2022|11|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2026|01|08|N}}
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Māris Sprindžuks]]
| pēctecis = [[Gatis Miglāns]] &lt;small&gt;(pienākumu izpildītājs līdz 2026. g. 28. maijam)&lt;/small&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}}
| dzim_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe un bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. 

Karīna Miķelsone 2010. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, 2016. gadā – profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. Pirms karjeras politikā Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības &quot;[[Rīgas Metropole]]&quot; padomniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija &quot;Latvijas Reģionu Apvienība&quot; / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;  

Miķelsone pirmo reizi [[Ādažu novada dome|Ādažu novada domē]] tika ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, pēc kurām kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja [[14. Saeima|14. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. 

2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/ |title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone |date={{dat|2026|01|08||bez}} |access-date={{dat|2026|01|08||bez}} |website=[[lsm.lv]]}}&lt;/ref&gt; Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Māris Sprindžuks]]
| virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}}
| pēc = [[Gatis Miglāns]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>c2foal5fo8gau46t3dfi141scw5t8x6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirils Zaics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560222</id>
    <revision>
      <id>4525693</id>
      <parentid>4241473</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:44:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="qu8ohbpe53ifpbxdbodkbazpp5mqvmp" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Kirils Zaics
|     vārds_orig =
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1869
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Jaunāmāja}}&lt;br&gt;{tagad {{vieta|Latvija|Ogres novads|Madlienas pagasts}})
|         m_gads = 1948
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 28
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Karlags|Doļinka}}&lt;br&gt;{tagad {{vieta|Kazahstāna|Karaghandi apgabals|Šahtinska}})
|      m_dat_alt = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mācītājs, publicists
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Kirils Zaics''', arī '''Kārlis Zaķis''' ({{val|ru|Кирилл Иванович Зайц}}; dzimis {{dat|1869|7|15}}, miris {{dat|1948|10|28}}) bija [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīcas]] garīdznieks un publicists, [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]]s pārvaldnieks, [[Pleskavas garīgā misija|Pleskavas garīgās misijas]] vadītājs [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.

Dzimis pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē. 1891. gadā beidza [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgo semināru]]. Kalpoja vairākās pareizticīgo draudzēs Latgalē, no 1899. līdz 1911. gadam&amp;nbsp;— mācītājs [[Viļakas pareizticīgo baznīca|Eržepolē]] (faktiski [[Viļaka]]s pilsētas daļa). Kā delegāts piedalījās 1917.&amp;nbsp;— 1918. gada Krievijas Pareizticīgās baznīcas koncilā Maskavā. No 1918. līdz 1922. gadam&amp;nbsp;— mācītājs Polijā. Vēlāk atgriezās dzimtenē, kļuva par Kristus Piedzimšanas katedrāles pārvaldnieku un žurnāla &quot;Ticība un Dzīve&quot; redaktoru. 1933. gadā apvainots baznīcas kases piesavināšanā, notiesāts uz 8 mēnešiem cietumā, tomēr iesniedzis apelāciju. Pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas pāriešanas [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] pakļautībā, darbību baznīcā pārtrauca. Pēc tam, kad 1940. gadā Latviju okupēja [[PSRS]], atkal kalpoja katedrālē. Sākoties Vācijas okupācijai, metropolīta [[Dmitrijs Voskresenskis|Sergija]] aicināts, kļuva par [[Pleskavas garīgā misija|Pleskavas garīgās misijas]] vadītāju. Pleskavas misija no 1941. līdz 1944. gadam atjaunoja pareizticīgās baznīcas darbību Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.

1944. gada augustā Kirilu Zaicu arestēja [[NKVD]]. Izsūtīts uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]], kur miris.

== Ārējās saites ==
* [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/k-zaits.html Latvijas krievi] {{lv ikona}}
* [https://www.balticorthodoxy.com/kirils-zaics Kirils Zaics Baltic Orthodoxy] {{en ikona}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zaics, Kirils}}
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo garīdznieki]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>qu8ohbpe53ifpbxdbodkbazpp5mqvmp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Kalniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566992</id>
    <revision>
      <id>4525582</id>
      <parentid>4510154</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:17:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4525582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5103" sha1="6h4dhuxbczx4bfs53xf5pqecrkpwydg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_gads = 1893
| m_dat_alt = {{dat|1950|03|04}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|Kandavas pagasts|td=Latvija}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Komi APSR|Šudajaga|td=Krievija}}
| attēls = Attēls:Ansis Kalniņš.jpg
| att_izmērs = 180px
}}

'''Ansis Kalniņš''' (1893—1950) bija [[latvieši|latviešu]] [[Revolūcija|revolucionārs]], [[Padomju Savienība|padomju]] valsts darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1883. gadā [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]]. No 1890. līdz 1895. gadam pabeidza [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolas 5 klases. No 1902. līdz 1905. gadam mācījās lauksaimniecības skolā [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņā]],&lt;!-- Старо-Жищенская / Сторожищенская школа? --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.vgd.ru/56/51872/210.htm?a=stdforum_view&amp;o=|title=Курляндская губерния|website=Всероссийское генеалогическое древо}}&lt;/ref&gt; kļuva par veterinārfeldšeri. 1904. gadā iestājies [[LSDSP vēsture|LSDSP]], ievēlēts LSD Centrālkomitejā. 1905. gadā pildījis kara dienestu&lt;!-- Kur un kāpēc tikai vienu gadu? --&gt;.

Kopš 1906. gada [[Aģitācija|aģitēja]] strādniekus, izmantoja pseidonīmu '''Jūliuss Rederss''', tika arestēts un ieslodzīts Rīgas cietumā. 1911. gadā [[Sanktpēterburga]]s Tiesu palāta A. Kalniņu notiesāja, viņš izsūtīts nometinājumā [[Irkutskas guberņa]]s Verhoļenskas apriņķa Ilgas pagastā. 1912. gadā aizbēdzis no nometinājuma, 1913. gadā no [[Japānas Impērija|Japānas]] ieradies [[Brisbena|Brisbenā]], [[Austrālija|Austrālijā]]. Dzīvoja ar vārdu ''John Cook'', strādāja par cukurniedru cirtēju, pēc tam pārvācies uz [[Sidneja|Sidneju]]. Bija Austrālijas Sociālistiskās partijas loceklis, Krievu emigrantu savienības loceklis, avīzes ''«Известия Союза русских эмигрантов»'' redakcijas padomes loceklis. Kopā ar [[Fjodors Sergejevs|Fjodoru Sergejevu]] darbojās avīzes dibināšanā.

1917. gada maijā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, atgriezās Krievijā, ierazdamies [[Vladivostoka|Vladivostokā]]. Iestājies [[KSDSP]]. No 1917. gada jūnija darbojās [[Partizanska|Sučanas]] raktuvēs, kuru strādnieki pirmie [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] savās raktuvēs ieviesuši [[Strādnieku kontrole|strādnieku kontroli]]. No šejienes A. Kalniņš deleģēts uz Tālo Austrumu novada padomju kongresu [[Habarovska|Habarovskā]], kur viņš ievēlēts par Tālo Austrumu&lt;!-- Bet tā nav TA Republika --&gt; Tautas komisāru padomes locekli — darba, rūpniecības un transporta Tautas komisāru. Tālo Austrumu TKP ievēlēts 3 reizes.

1918. gadā [[Čehoslovāku korpusa dumpis|Čehoslovāku korpusa dumpja]] laikā un [[Militārā intervence Krievijā|interventiem ieņemot Vladivostoku]], A. Kalniņš piedalījās kaujās [[Usurijska]]s frontē. Vēlāk evakuējies uz [[Zeja (pilsēta)|Zeju]] [[Partizānu karš|partizānu]] vienību veidošanai, pēc tam nokļuvis līdz [[Tomska]]i, kur [[Baltā kustība|balto]] aizmugurē veicis aģitācijas darbu. 1919. gadā pārgājis fronti, nokļūdams sarkano pusē, iestājies [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 5. armijā, piedalījās kaujās. Pēc [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] spēku sagrāves strādāja [[Maskava|Maskavā]] [[Sarkanā starptautiskā arodbiedrība|Profinternā]], Sojuzasbestā, [[PSRS Naftas sindikāts|PSRS Naftas sindikātā]] un citur.

1937. gada 1. augustā arestēts. Tobrīd strādāja par pārzini kūdras izmēģinājumu stacijā [[Tveras apgabals|Kaļiņinas apgabala]] Zavidovskas rajonā. Apsūdzēts dalībā [[trockisms|trockistiskā]] teroristiskā organizācijā un kaitniecībā. 1938. gada 5. martā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu TK]] Īpašā apspriede piesprieda A. Kalniņam 8 gadus [[Gulags|labošanas darbu nometņu]]. Sodu izcieta [[Uhta]]s—Ižmas LDN (Uhtižemlags).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%BD%D0%B8%D0%BD_%D0%90%D0%BD%D1%81_%D0%AD%D1%80%D0%BD%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1883)|title=Калнин Анс Эрнестович (1883)|website=Открытый список}}&lt;/ref&gt;

Nomiris 1950. gadā.&lt;!-- Kur? Spriežot pēc paraksta zem kapavietas foto (timenote), apglabāts Komi Republikā, laikam tur arī nomiris. --&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/ru/person/view?id=11665034&amp;dlang=ru|title=Анс Калнин|website=timenote.info|access-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240321231713/https://timenote.info/ru/person/view?id=11665034&amp;dlang=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kalniņš, Ansis}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]</text>
      <sha1>6h4dhuxbczx4bfs53xf5pqecrkpwydg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kailais piesis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570572</id>
    <revision>
      <id>4525717</id>
      <parentid>4310222</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T09:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2652" sha1="invyao15s83cdp61s6ydyp8krhk725r" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Kailais piesis
| operators = 
| attēls = The Naked Spur (1952 poster).jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = vesterns
| režisors = [[Entonijs Manns]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Džeimss Stjuarts]]
* [[Dženeta Lī]]
* [[Roberts Raians]]
* [[Ralfs Mīkers]]
* [[Millards Mičels]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''The Naked Spur''
| studija = ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''
| montāža = 
| izplatītājs = ''Loew's, Inc''
| izdošana = {{Filmas datums|1953|2|1}}
| ilgums = 91 minūte
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|1,3 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|3,9 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Kailais piesis&quot;''' ({{Val|en|The Naked Spur}}) ir 1953. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vesterns|vesterna]] filma, kuras režisors ir [[Entonijs Manns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeimss Stjuarts]], [[Dženeta Lī]], [[Roberts Raians]], [[Ralfs Mīkers]] un [[Millards Mičels]].

Filma stāsta par atlīdzības mednieku, kurš nogādā slepkavu, lai saņemtu atlīdzību, bet ir spiests pieņemt divu svešinieku palīdzību.

Filmas &quot;Kailais piesis&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1953|2|1|5=bez}} un to izplatīja ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]''. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un bija viens no retajiem vesterniem, ko nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot;. Mūsdienās &quot;Kailais piesis&quot; tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām vesterna filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/reviews/naked-spur-review/|title=The Naked Spur|website=Empire|access-date=2024-05-06|date=2007-01-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jonathanrosenbaum.net/2023/09/mann-of-the-west/|title=Mann of the West {{!}} Jonathan Rosenbaum|website=jonathanrosenbaum.net|access-date=2024-05-06|archive-date=2021-12-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202123348/https://chicagoreader.com/film/mann-of-the-west/}}&lt;/ref&gt; Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 100% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/naked_spur|title=The Naked Spur {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-05-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}{{Entonijs Manns}}
[[Kategorija:1953. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV vesterni]]
[[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]]
[[Kategorija:Entonija Manna filmas]]</text>
      <sha1>invyao15s83cdp61s6ydyp8krhk725r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Informēto pilsoņu savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571195</id>
    <revision>
      <id>4525603</id>
      <parentid>4496230</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T00:31:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9754" sha1="9fkrlxpvn6lm4o0s2pb4vnucnokge6c" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}}
{{Organizācijas infokaste
| nosaukums              = Informēto pilsoņu savienība
| logo                = UIC organization logo.jpeg
| founder             = Daniels Joanisjans&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hetq.am/hy/article/98001|title=Պարզաբանում՝ «Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» ՀԿ-ի համակարգող Դանիել Իոաննիսյանի հայտարարության վերաբերյալ|website=Hetq.am}}&lt;/ref&gt;
| type                = [[NVO]]
| purpose             = Vēlēšanu brīvība un godīgums, preses brīvība, cilvēktiesības
| headquarters        = [[Erevāna]], {{ARM}}
| methods             = Juridiskās, izglītošanas un faktu pārbaudes darbības
| affiliations        = 
| revenue             = [[Bezpeļņas organizācija]]
| footnotes           = 
}}

'''Informēto pilsoņu savienība''' (IPS) ({{val|hy|''Իրազեկ քաղաքացիների միավորում, Irazek k’aghak’ats’ineri miavorum''}}) ir [[Armēnija]]s [[nevalstiska organizācija]]. 2014. gadā dibinātās IPS galvenā mītne atrodas [[Erevāna|Erevānā]], un tā pārvaldīja arī biroju [[Arcaha]]s galvaspilsētā [[Stepanakerta|Stepanakertā]] līdz Arcahas atgriešanai [[Azerbaidžāna]]s kontrolē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aravot.am/2019/08/23/1062005/|title=Դանիել Իոաննիսյանը՝ կառավարությունից ֆինանսավորում ստանալու ու անաչառությունը պահպանելու մասին &amp;#124; Առավոտ - Լուրեր Հայաստանից}}&lt;/ref&gt; Organizācija deklarē, ka veicina vēlēšanu godīgumu, reformas, [[Preses brīvība|preses brīvību]], [[Demokrātija|demokrātiju]] un [[cilvēktiesības]] Armēnijā, vienlaikus cīnoties pret dezinformāciju.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uic.am/en/our-organisation|title=our organisation &amp;#124; Union of Informed Citizens|date=10 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://factor.am/166230.html|title=«Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» ՀԿ-ն դատի է տվել ԱԱԾ-ին &amp;#124; Ֆակտոր տեղեկատվական կենտրոն}}&lt;/ref&gt;

== Mērķi ==
Informēto pilsoņu savienība dibināta 2014. gadā kā [[NVO]]. Organizācijas mērķis ir uzlabot cilvēktiesības Armēnijā, veicināt demokrātiskas reformas un pilsonisko sabiedrību, kā arī apkarot dezinformāciju.&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aravot.am/2022/06/04/1272352/|title=«Եվ այս մարդն իրեն իրավապաշտպան է համարում»․ «Առերեսում» &amp;#124; Առավոտ - Լուրեր Հայաստանից}}&lt;/ref&gt; IPS regulāri rīko seminārus, apmācību programmas un faktu pārbaudes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aysor.am/am/news/2022/03/11/%D5%B0%D5%A1%D5%B5%D6%81-%D5%B4%D5%A5%D6%80%D5%AA%D5%BE%D5%A5%D5%AC/1939205|title=«Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» հասարակական կազմակերպության հայցն ընդդեմ «Իրավական ուղու» մերժվել է - Այսօր' թարմ լուրեր Հայաստանից|last=LLC|first=Helix Consulting|website=www.aysor.am}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://armtimes.com/hy/article/234424|title=Ընդդիմության հանրահավաքին մասնակցել է 11.200 մարդ. Իրազեկ քաղաքացիների միավորում (տեսանյութ)|website=Armtimes.com}}&lt;/ref&gt; IPS arī uzrauga vēlēšanas Armēnijā un agrāk Arcahā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://armtimes.com/hy/article/193981|title=«Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» ՀԿ-ն ներկայացրել է Արցախի համապետական ընտրությունների դիտարկման զեկույցը|website=Armtimes.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aravot.am/2017/04/02/873841/|title=Դանիել Իոաննիսյան. «Որոշ տեղամասերում քվեախցի հետեւում 4 մարդ կար» &amp;#124; Առավոտ - Լուրեր Հայաստանից}}&lt;/ref&gt;

Organizācija atbalsta ciešāku attiecību veidošanu starp Armēniju un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://factor.am/20810.html|title=ՀՀ-ԵՄ համաձայնագրի կարևորագույն դրույթները. «Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» &amp;#124; Ֆակտոր տեղեկատվական կենտրոն}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mamul.am/am/news/115653|title=Հակիրճ Հայաստան-Եվրոմիություն հարաբերությունների մասին. «Իրազեկ քաղաքացիների միավորում»|website=ՄԱՄՈՒԼ․ամ|access-date={{dat|2024|05|13||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122165350/https://mamul.am/am/news/115653}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus IPS ir skeptiski noskaņota pret Armēnijas dalību [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomiskajā savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1in.am/2177618.html|title=ՌԴ-ն խախտում է ԵԱՏՄ պայմանագիրը. «Իրազեկ քաղաքացիների միավորում»|last=Technologies|first=Peyotto}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aravot.am/2020/04/20/1107022/|title=Եվ դեռ ինչքան ճանապարհ ունի ԵԱՏՄ-ն եվրոպական լավագույն փորձը յուրացնելու համար. ԵՄ-ի և ԵԱՏՄ-ի տարբերությունը. «Իրազեկ քաղաքացիների միավորում» &amp;#124; Առավոտ - Լուրեր Հայաստանից}}&lt;/ref&gt;

== Partnerība ==
IPS uztur partnerattiecības ar citām struktūrām, tostarp ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]], Eiropas Demokrātijas fondu, Nacionālo demokrātijas fondu, Atvērtās sabiedrības fondu-Armēnija un ASV vēstniecību Armēnijā. IPS sadarbojas arī ar ES [[Austrumu partnerība]]s pilsoniskās sabiedrības forumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uic.am/en/our-partners|title=օur partners &amp;#124; Union of Informed Citizens|date=7 January 2016}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
2017. gada 14. aprīlī IPS tikās ar Eiropas Savienības delegāciju Armēnijā. Bijušais ES vēstnieks Armēnijā Pjotrs Švitalskis apsprieda [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s ievērošanas nozīmi valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arminfo.info/full_news.php?id=25338&amp;lang=1|title=Arminfo: «Իրազեկ քաղաքացիների միավորումը» Հայաստանում ԵՄ պատվիրակությանը ներկայացրել է մինչև խորհրդարանական ընտրությունները վարչական ռեսուրսների չարաշահման իր բացահայտումները|website=arminfo.info}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā IPS tika iekļauta pretkorupcijas politikas padomē. Organizācija bija vienīgā NVO, kas bija iesaistīta Pretkorupcijas komitejas vadītāja, izmeklētāju un operatīvo darbinieku uzņemšanas komitejā. 2020. gadā ar Armēnijas premjerministra lēmumu Daniels Joanisjans kā IPS pārstāvis tika iesaistīts policijas reformu koordinācijas padomē.

2019. gada 11. martā IPS ieguva [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO Demokrātijas aizstāvja balvu]] par darbu plašsaziņas līdzekļu pārredzamības un neatkarīgas žurnālistikas atbalstīšanā, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Armēnijā. ASV misija EDSO pasniedza IPS balvu ceremonijas laikā [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osce.usmission.gov/2019-democracy-defender-award-seminar-and-presentation/|title=2019 Democracy Defender Award Seminar and Presentation|website=U.S. Mission to the OSCE|access-date=2023-01-12|date=2019-03-13|language=en-US|archive-date=2020-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200728033903/https://osce.usmission.gov/2019-democracy-defender-award-seminar-and-presentation/}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 29. jūlijā IPS aicināja telekomunikāciju uzņēmumus Arcahā samazināt izmaksas un censties palielināt uzņēmumu pārredzamību un patērētāju tiesības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://168.am/2020/07/29/1343720.html|title=««Իրազեկ քաղաքացիների միավորումը» պայքարելու է Արցախում հեռահաղորդակցության թափանցիկության համար». Դանիել Իոաննիսյան}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 12. janvārī organizācijas vadītājs Daniels Joanisjans intervijā paziņoja, ka Krievija mēģina izdarīt spiedienu uz Armēniju, lai tā pievienotos tās [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotajai valstij]] apmaiņā pret Krievijas palīdzību toreizējās Arcahas blokādes atrisināšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mamul.am/am/news/257198|title=«Մոսկվան ուզում է, որ Երևանը խնդրի»․ Դանիել Իոաննիսյան (տեսանյութ)|website=ՄԱՄՈՒԼ․ամ|access-date={{dat|2024|05|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230115092021/https://mamul.am/am/news/257198}}&lt;/ref&gt;

=== Internets ===
Neskaitot savu galveno vietni, IPS izveidojusi arī vairākas citas tiešsaistes platformas, tai skaitā pirmo specializēto faktu pārbaudes mediju Armēnijā, padomu vietni dažādām dzīves situācijām un dokumentu noformēšanai, videoapmācības projektu faktu pārbaudītājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://uic.am/en/ Mājaslapa]


[[Kategorija:Armēnijas politika]]</text>
      <sha1>9fkrlxpvn6lm4o0s2pb4vnucnokge6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Ozoliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571765</id>
    <revision>
      <id>4525661</id>
      <parentid>4406294</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2082" sha1="t8ciuzcgnrw3mgph5dwzdh8o0ny7cjo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Juris Ozoliņš
| attēls              =
| apraksts            =
| amats               = [[Latvijas Republikas enerģētikas valsts ministrs]]
| term_sākums         = {{Dat|1994|09|19|N}}
| term_beigas         = {{Dat|1995|12|21|N}}
| prezidents          = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers            = [[Māris Gailis]]
| priekštecis         = [[Ojārs Kehris]]
| pēctecis            = [[Guntars Krasts]]
| dzim_dati           = {{ddv|1942|1|14}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           =
| partija             = 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = 
| profesija           = enerģētikas eksperts
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Juris Ozoliņš''' (dzimis 1942. gada 14. janvārī) ir [[latvieši|latviešu]] enerģētikas eksperts, bijušais [[Latvijas Republikas enerģētikas valsts ministrs]] 1994. un 1995. gadā. 1995. gadā bija &quot;[[Latvenergo]]&quot; pagaidu pārvaldītājs.&lt;ref&gt;[https://new.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/elektribas-tirgus-darbojas-efektivi-14117650 Elektrības tirgus darbojas efektīvi]{{Novecojusi saite}} diena.lv 2015. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

No 1994. gada 19. septembra līdz 1995. gada 21. decembrim J. Ozoliņš bija enerģētikas valsts ministrs [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]. No 1997. gada viņš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Guntars Krasts|Guntara Krasta]] padomnieks, bet no 2004. gada — [[Eiropas Savienība]]s enerģētikas komisāra [[Andris Piebalgs|Andra Piebalga]] padomnieks.

No 2016. gada 29. aprīļa līdz 2018. gada 6. februārim Juris Ozoliņš vadīja Enerģētikas drošības komisiju.&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/energetikas-drosibas-komisija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F Enerģētikas drošības komisija] president.lv 17.03.2021.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Juris}}

[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas enerģētikas valsts ministri]]</text>
      <sha1>t8ciuzcgnrw3mgph5dwzdh8o0ny7cjo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ezrael9</title>
    <ns>3</ns>
    <id>576216</id>
    <revision>
      <id>4525580</id>
      <parentid>4094849</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:58:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jules*</username>
        <id>31470</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Jules* pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Adjerbi]] uz [[Dalībnieka diskusija:Ezrael9]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Adjerbi|Adjerbi]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Ezrael9|Ezrael9]]&quot;</comment>
      <origin>4094849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="qh3eybmxp7gmlk4infkp4rtbgks6rh1" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Adjerbi}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 24. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST)</text>
      <sha1>qh3eybmxp7gmlk4infkp4rtbgks6rh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evans Fērgusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581504</id>
    <revision>
      <id>4525406</id>
      <parentid>4380748</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:58:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2296" sha1="jcuad9vy8qw7250uvndcqlyxjgghk68" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|10|19}}
| birth_place = 
| caps1 = 3
| caps2 = 60
| clubnumber = 28
| clubs1 = {{flaga|Īrija}} [[Bohemian F.C.|Bohemian]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Droheda}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 0
| goals2 = 13
| height = 183
| image = Evan Ferguson YantsImages - Asatur Yesayants 626 (cropped).jpg
| caption = Evans Fērgusons 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrija U17
| nationalyears2 = 2019—2020
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Evans Fērgusons
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2021—
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 26
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 8
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrija U21
| nationalteam4 = {{fb|IRL}}
| nationalyears3 = 2021—2022
| nationalyears4 = 2022—
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| years3 = 2025
| caps3 = 8
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years4 = 2025—2026
| caps4 = 16
| goals4 = 3
}}
'''Evans Džo Fērgusons''' ({{Val|en|Evan Joe Ferguson}}, dzimis {{Dat|2004|10|19}}) ir [[Īri|īru]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]]. Kopš 2-21. gada Fērgusons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

[[Īrijas futbola izlase]] rindās debitējis 2022. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Fērgusons, Evans}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lensterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]</text>
      <sha1>jcuad9vy8qw7250uvndcqlyxjgghk68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Be4ore27</title>
    <ns>3</ns>
    <id>592746</id>
    <revision>
      <id>4525515</id>
      <parentid>4230639</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:44:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:獅眠洞]] uz [[Dalībnieka diskusija:Be4ore27]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/獅眠洞|獅眠洞]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Be4ore27|Be4ore27]]&quot;</comment>
      <origin>4230639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="tjtiwzg0ivarvevn797avo6edcw15qz" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=獅眠洞}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 09.10 (EET)</text>
      <sha1>tjtiwzg0ivarvevn797avo6edcw15qz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofers Karlsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597132</id>
    <revision>
      <id>4525556</id>
      <parentid>4519768</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:52:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6687" sha1="kdmn1mt3ssbzjt6ts1e8vjpoicgh0kn" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Kristofers Karlsons
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|21}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 185 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| poz = [[saspēles vadītājs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = 
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2019–2022
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BS Rīga/DSN]]
| kl_sez 2 = 2022–2026
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
| kl_sez 3 = 2026–pašlaik
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Kristofers Karlsons''' (dzimis {{dat|2004|03|21}})&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ventspils]], bet iepriekš spēlēja [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kas bija viņa pirmais profesionālais klubs. 2022.—2023. gada sezonas [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kausa]] ieguvējs. Kopā ar [[Valmiera]]s klubu 2026. gadā izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]] un uzvarēja Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionātos. Pievērsies arī [[3x3 basketbols|3x3 basketbolam]].

== Karjera ==
Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; [[Daugavas Sporta nams|Daugavas sporta nama]] (DSN) filiālē pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/14042025-karlsons_pec_serijas_uzvaras_groza_ka_man|title=Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: &quot;Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis no DSN jauniešiem veidotajā [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] komandā [[BS Rīga/DSN]], kur bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 18,9 punktus vidēji spēlē 2021.—2022. gada sezonas pirmajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/ljbl/show-player?player_id=4853361&amp;season_id=122139&amp;league_id=24563|title={{!}}|website=www2.basket.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī viņš pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Valmiera Glass VIA]], iegūstot drošu vietu komandas spēlētāju rotācijā. 2024.—2025. gada sezonā, kad [[Valmiera]]s klubam bija lielāks budžets un spēcīgs sastāvs, viņa loma komandā samazinājās, un K. Karlsons spēlēja 11,2 minūtes vidēji regulārās sezonas spēlē, gūstot vidēji 3,4 punktus. Tomēr LBL izslēgšanas spēlēs viņa iesaiste ievērojami pieauga, un ceturtdaļfināla sērijas trešajā spēlē K. Karlsons guva uzvaras metienu no laukuma centra pret [[BK Liepāja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/12042025-karlsons_iznicina_liepajas_ceribas_uz_pus|title=Video: Karlsons iznīcina Liepājas cerības uz pusfinālu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2025-04-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā kopā ar Valmieras klubu kļuva par Latvijas kausa ieguvēju un uzvarēja gan Latvijas—Igaunijas līgas, gan LBL turnīrā. 2026. gada jūlijā pārcēlās uz citu Latvijas—Igaunijas līgas klubu [[BK Ventspils]].

K. Karlsons ir pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlases, kas tolaik spēlēja Eiropas čempionāta B divīzijas turnīros,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/239996/karlsons-kristofers|title=Kristofers Karlsons, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt; bet laikā, kad viņš spēlēja U-16 izlasē, [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] nenotika, jo tas bija [[Covid19 pandēmija]]s laikā, taču izlase piedalījās citos turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27012020-karlsons_i_flirte_i_ar_triple_double_u16_|title=Karlsons flirtē ar &quot;triple-double&quot;, U16 izlase nepanāk jaunos krievus|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-14|date=2020-01-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada septembrī kopā ar Latvijas 3x3 basketbola izlasi (arī Mārtiņš Bumbieris, [[Dāvis Skreivers]] un Mārtiņš Zviedris) kļuva par Pasaules kausa U-23 vecuma basketbolistiem ieguvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://3x3.basket.lv/3x3-sieviesu-izlase-u23-pasaules-kausa-pusfinala-viriem-1100-ceturtdalfinals-ar-asv/|title=3x3: Latvijas vīriešu izlasei otrais sudrabs U23 Pasaules kausā, sievietes finišē 4. vietā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=3x3|access-date=2026-09-21|date=2026-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{BK Ventspils spēlētāji}}
{{Valmiera Glass VIA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Karlsons, Kristofers}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>kdmn1mt3ssbzjt6ts1e8vjpoicgh0kn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:IRAN</title>
    <ns>3</ns>
    <id>597384</id>
    <revision>
      <id>4525669</id>
      <parentid>4313829</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:38:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>S.Marchenko</username>
        <id>149144</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fotrus]] uz [[Dalībnieka diskusija:IRAN]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Fotrus|Fotrus]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/IRAN|IRAN]]&quot;</comment>
      <origin>4262393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="ex1jn6obbh4qh828ayhsrh7bwn37zs0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Shamkhaliam}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 17. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)</text>
      <sha1>ex1jn6obbh4qh828ayhsrh7bwn37zs0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidāfrikas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602348</id>
    <revision>
      <id>4525730</id>
      <parentid>4491681</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1923" sha1="6e4h4725v6ugur9ecyfzdtb9zqvyzy0" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
| Name = Dienvidāfrikas
| Article = 
| Type = Valsts karogs un flaga
| Image = Flag of South Africa.svg
| Nickname = 
| Morenicks = 
| Use = 111111
| Symbol = 
| Proportion = 2:3
| Adoption = 1994. gada 27. aprīlis
| Design = horizontāls „Y” veida raksts ar melnu, dzeltenu un zaļu krāsu, ko ieskauj sarkans (augšā) un zils (apakšā) lauks, ar baltiem atdalījumiem
| Designer = ''Frederick Brownell''
}}
'''Dienvidāfrikas karogs''' ir viens no [[Dienvidāfrika]]s valsts simboliem. Karogs tika pieņemts 1994. gada 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc [[Aparteīds|aparteīda]] beigām. Tas simbolizē jaunu sākumu, vienotību un daudzveidību.

Karogā izmantotas sešas krāsas: melna, zaļa, dzeltena, balta, sarkana un zila. „Y” burta forma simbolizē tautas apvienošanos no dažādiem virzieniem uz kopīgu ceļu. Krāsas nav oficiāli definētas kā noteiktu simbolu apzīmējumi, taču tās bieži tiek saistītas ar valsts vēsturi&amp;nbsp;— melnā, zaļā un dzeltenā ar [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālo kongresu]] (ANC), bet sarkanā, balta un zilā ar vecāko Eiropas kolonizatoru (nīderlandiešu un britu) karogiem.

Pirms pašreizējā karoga Dienvidāfrikas Republikā tika izmantoti dažādi karogi, tostarp karogs ar britu ietekmi un vēlāk [[trikolors]], kurš attēloja arī trīs vēsturiskās republikas. 1994. gadā tika rīkots dizaina konkurss, taču izvēlētais karogs tika izveidots pēc kompromisa, un tā dizains radīts īsā laikā, lai nodrošinātu jaunu nacionālu simbolu demokrātijas sākumam.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1994).svg|thumbnail|195px|Dienvidāfrikas karogs 1928.—1994. g.]]
* [[Dienvidāfrikas ģerbonis]]


{{Karogs-aizmetnis}}

{{Āfrikas karogi}}

[[Kategorija:Dienvidāfrika]]
[[Kategorija:Nacionālie karogi]]</text>
      <sha1>6e4h4725v6ugur9ecyfzdtb9zqvyzy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Daugaviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608051</id>
    <revision>
      <id>4525570</id>
      <parentid>4384376</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="8h1ujo0p1g5ainsu1mbononimqwad18" xml:space="preserve">{{aktiera infokaste
 |                 vārds = Andris Daugaviņš
 |                attēls = 
 |             komentārs = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1966|4|7}}
 |              dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |          nodarbošanās = aktieris
 |         darbības gadi = 
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums= 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]: &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (&quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;)
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Andris Daugaviņš''' (dzimis {{dat|1966|4|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], kurš plašāk pazīstams ar raksturlomām filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot; un seriālā &quot;[[Nelūgtie viesi (seriāls)|Nelūgtie viesi]]&quot;.

== Biogrāfija ==
1990. gados bijis komercbankas &quot;[[Dinastija (komercbanka)|Dinastija]]&quot; viceprezidents.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/aktieris-andris-daugavins-alkohols-tiesam-problemas-neatrisina-46917/|title=Aktieris Andris Daugaviņš: Alkohols tiešām problēmas neatrisina|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-19}}&lt;/ref&gt; No 1999. līdz 2018. gadam strādājis par maksātnespējas administratoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vini-nemaz-neapzinas-ka-izvilka-mani-no-bedres.-daugavins-dzimsanas-diena-sanem-ipasu-sveicienu-73004/|title=«Viņi nemaz neapzinās, ka izvilka mani no bedres.» Daugaviņš dzimšanas dienā saņem īpašu sveicienu|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-19}}&lt;/ref&gt;

Saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Privātā dzīve ==
Brālis Armands (miris 2022. gadā),&lt;ref&gt;Ievas Stāsti. — 2020.g. — Nr.10&lt;/ref&gt; kura dēls ir hokejists [[Kaspars Daugaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/306137-kriminali-ekselentais-daugavins-uzvaru-lielaja-kristapa-nosvinejis-kopa-ar-miloto |title=&quot;Krimināli ekselentais&quot; Daugaviņš uzvaru &quot;Lielajā Kristapā&quot; nosvinējis kopā ar mīļoto |date={{dat|2018|11|28||bez}}|website=jauns.lv |accessdate={{dat|2023|9|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nodarbojies ar autosportu, startējot ''VW Golf'' kausā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daugaviņš, Andris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>8h1ujo0p1g5ainsu1mbononimqwad18</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525572</id>
      <parentid>4525570</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:39:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3055" sha1="3bx6xjm7vidbjw7undry43rxac3ru13" xml:space="preserve">{{aktiera infokaste
 |                 vārds = Andris Daugaviņš
 |                attēls = 
 |             komentārs = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1966|4|7}}
 |              dz vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |          nodarbošanās = [[jurists]], [[aktieris]]
 |         darbības gadi = 
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums= 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]: &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (&quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;)
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Andris Daugaviņš''' (dzimis {{dat|1966|4|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]], kurš plašāk pazīstams ar raksturlomām filmā &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot; un seriālā &quot;[[Nelūgtie viesi (seriāls)|Nelūgtie viesi]]&quot;.

== Biogrāfija ==
1990. gados bijis komercbankas &quot;[[Dinastija (komercbanka)|Dinastija]]&quot; viceprezidents.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/aktieris-andris-daugavins-alkohols-tiesam-problemas-neatrisina-46917/|title=Aktieris Andris Daugaviņš: Alkohols tiešām problēmas neatrisina|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-19}}&lt;/ref&gt; No 1999. līdz 2018. gadam strādājis par maksātnespējas administratoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/vini-nemaz-neapzinas-ka-izvilka-mani-no-bedres.-daugavins-dzimsanas-diena-sanem-ipasu-sveicienu-73004/|title=«Viņi nemaz neapzinās, ka izvilka mani no bedres.» Daugaviņš dzimšanas dienā saņem īpašu sveicienu|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-19}}&lt;/ref&gt;

Saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Privātā dzīve ==
Brālis Armands (miris 2022. gadā),&lt;ref&gt;Ievas Stāsti. — 2020.g. — Nr.10&lt;/ref&gt; kura dēls ir hokejists [[Kaspars Daugaviņš]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/306137-kriminali-ekselentais-daugavins-uzvaru-lielaja-kristapa-nosvinejis-kopa-ar-miloto |title=&quot;Krimināli ekselentais&quot; Daugaviņš uzvaru &quot;Lielajā Kristapā&quot; nosvinējis kopā ar mīļoto |date={{dat|2018|11|28||bez}}|website=jauns.lv |accessdate={{dat|2023|9|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nodarbojies ar autosportu, startējot ''VW Golf'' kausā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Daugaviņš, Andris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>3bx6xjm7vidbjw7undry43rxac3ru13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neitans Kolinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608061</id>
    <revision>
      <id>4525416</id>
      <parentid>4346529</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:04:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4525416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2501" sha1="jfqugy1n43rdebt23ioqdhw42zh4fit" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 39
| caps2 = 19
| caps3 = 26
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley F.C.|Burnley]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Līkslipa}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals1 = 2
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 193
| image = Nathan Collins 02082025 (4).jpg
| caption = Neitans Kolinss 2025. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U19
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2016—2018
| nationalcaps1 = 19
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Neitans Kolinss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2023
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 40
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Īrija}} Īrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|IRL}}
| nationalyears3 = 2019—2020
| nationalyears4 = 2021—
| years4 = 2023—
| caps4 = 105
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]]
| goals4 = 4
}}
'''Neitans Maikls Kolinss''' ({{Val|en|Nathan Michael Collins}}, dzimis {{Dat|2001|4|30}}) ir [[Īrija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Īrijas futbola izlase|Īrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Kolinss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brentford FC|Brentford]]'', kur viņš ir arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

Iepriekš pārstāvējis [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'' un Premjerlīgas komandas ''[[Burnley FC|Burnley]]'' un ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.

[[Īrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kolinss, Neitans}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lensterā dzimušie]]
[[Kategorija:Īrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Īrijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>jfqugy1n43rdebt23ioqdhw42zh4fit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Viņķelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608220</id>
    <revision>
      <id>4525611</id>
      <parentid>4325361</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4525611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1632" sha1="831humy3qpq9h8bl9a2xdo7djwnshs7" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Pēteris Viņķelis''' (dzimis 1966. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[psihologs]] un politiķis. Partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedrs, [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domes deputāts]] (2013—2015), tad &quot;[[Kustība Par!]]&quot; padomes (2017) un valdes (2021) loceklis. Politiķa [[Juris Viņķelis|Jura Viņķeļa]] brālis.

Studēja psiholoģiju [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], strādāja par [[Latvijas Radio]] korespondentu Maskavā, tad par [[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecības Maskavā]] preses sekretāru un pirmo sekretāru. [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|Akadēmiskās vienības &quot;Austrums&quot;]] loceklis.&lt;ref&gt;[https://austrums.lv/cilveki-austruma/peteris-vinkelis?pp= Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;]&lt;/ref&gt; 1995. gadā Viņķeli iecēla par [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Starptautiskās drošības politikas departamenta vadītāju. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija padomnieks [[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas vēstniecībā Vašingtonā]], no 2001. līdz 2003. gadam Latvijas Ministru Prezidenta [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks. 2003. gadā kļuva par [[Sorosa fonds—Latvija|Sorosa fonda — Latvijā]] direktora vietnieku.

No 2009. gada bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks, Rīgas domes deputāts, no 2019. gada [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Pēteris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]</text>
      <sha1>831humy3qpq9h8bl9a2xdo7djwnshs7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525659</id>
      <parentid>4525611</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1660" sha1="6oh3nhtgj1vxamhj80tbgvt120aw5ft" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Pēteris Viņķelis''' (dzimis 1966. gada 27. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[psihologs]] un politiķis. Partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedrs, [[Rīgas dome (2013—2017)|Rīgas domes deputāts]] (2013—2015), tad &quot;[[Kustība Par!]]&quot; padomes (2017) un valdes (2021) loceklis. Politiķa [[Juris Viņķelis|Jura Viņķeļa]] brālis.

Studēja psiholoģiju [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], strādāja par [[Latvijas Radio]] korespondentu Maskavā, tad par [[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecības Maskavā]] preses sekretāru un pirmo sekretāru. [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|Akadēmiskās vienības &quot;Austrums&quot;]] loceklis.&lt;ref&gt;[https://austrums.lv/cilveki-austruma/peteris-vinkelis?pp= Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;]&lt;/ref&gt; 1995. gadā Viņķeli iecēla par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Starptautiskās drošības politikas departamenta vadītāju. No 1998. līdz 2002. gadam viņš bija padomnieks [[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas vēstniecībā Vašingtonā]], no 2001. līdz 2003. gadam Latvijas Ministru Prezidenta [[Einars Repše|Einara Repšes]] padomnieks. 2003. gadā kļuva par [[Fonds DOTS|Sorosa fonda — Latvijā]] direktora vietnieku.

No 2009. gada bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks, Rīgas domes deputāts, no 2019. gada [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viņķelis, Pēteris}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas psihologi]]</text>
      <sha1>6oh3nhtgj1vxamhj80tbgvt120aw5ft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Cirkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608247</id>
    <revision>
      <id>4525614</id>
      <parentid>4513383</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:16:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3249" sha1="1t9x92a3smmszodt31m61owytexqnq3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 114
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| goals1 = 8
| height = 182
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deniss Cirkins
| position = [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2021—2026
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]
| years2 = 2026—
| caps2 = 0
| goals2 = 0
}}
'''Deniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}} [[Dublina|Dublinā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''.

Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā [[Anglija|Anglijā]], bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''.

Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>1t9x92a3smmszodt31m61owytexqnq3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525620</id>
      <parentid>4525614</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4525620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3926" sha1="6szi2n9c3nm7lipz66pyedes7pv1f2k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 114
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''
| countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''
| goals1 = 8
| height = 182
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}}
| name = 
| playername = Deniss Cirkins
| position = [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2021—2026
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20
| nationalteam5 = {{fb|LVA}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2021
| nationalyears5 = 2026—
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''
| years2 = 2026—
| caps2 = 0
| goals2 = 0
}}
'''Deniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}} [[Dublina|Dublinā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''.

Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā [[Anglija|Anglijā]], bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''.

Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi Latvijas izlases nometnē ieradās martā, taču nevarēja piedalīties spēlēs, jo nebija pabeigts viņa sportiskās pilsonības maiņas process. Septembrī pievienojās izlasei kā pilnvērīgs dalībnieks un paredzēts, ka dabitēs [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/21092026-cirkins_par_izveli_parstavet_latviju_nole|title=Cirkins par izvēli pārstāvēt Latviju: &quot;Nolēmu sekot savai sirdij&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-22|date=2026-09-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>6szi2n9c3nm7lipz66pyedes7pv1f2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juvals Noa Harari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615583</id>
    <revision>
      <id>4525666</id>
      <parentid>4484692</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:12:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46332" sha1="hnfn1mkqxi5c308pglqfmw3lyrcryjy" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|              vārds = Juvals Noa Harari
|         vārds_orig = ''יובל נח הררי (Yuval Noah Harari)''
|             attēls = MKr364740 Yuval Noah Harari (Frankfurter Buchmesse 2024) (cropped).jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 2024. gadā
|            dz_gads = 1976
|         dz_mēnesis = 02
|           dz_diena = 24
|           dz_vieta = {{flaga|Izraēla}} [[Kirjatata]], [[Izraēla]]
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = {{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]], [[Izraēla]]
|          pilsonība = {{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]
|            tautība = ebrejs
|            dzimums = V
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = {{ubl|Iciks Jahavs (kopš 2002)}}
|              bērni = 
|           paraksts = Yuval Noah Harari signature.svg
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = rakstnieks, vēsturnieks
| rakstīšanas valoda = [[ivrits]], [[angļu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = [[vēsture]], [[futuroloģija]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = {{ubl|“Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture”|“21 lekcija 21. gadsimtā”|“Homo Deus: rītdienas īsā vēsture”}}
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Juvals Noa Harari''' (dzimis 1976. gada 24. februārī)&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Official Website|url=https://www.ynharari.com/|website=Yuval Noah Harari|access-date=2025-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; ir [[Izraēla]]s viduslaiku pētnieks, militārais vēsturnieks un populārzinātniskais rakstnieks. Viņa pirmais [[dižpārdoklis]] &quot;Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture&quot; (2011) ir balstīts uz viņa lekcijām pasaules vēstures bakalaura kursam. Citi viņa darbi ir bestselleri &quot;Homo Deus: rītdienas īsā vēsture&quot; (2016), &quot;21 mācība 21. gadsimtam&quot; (2018) un &quot;Nexus: Īsa informācijas tīklu vēsture no akmens laikmeta līdz mākslīgajam intelektam&quot; (2024). Viņa publicētie darbi pēta brīvās gribas, apziņas, intelekta, laimes, ciešanu un stāstniecības lomas cilvēka evolūcijā tēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/21ddf963-e47a-4028-8e29-0ecf8f302bd5|title=Beware the AI bureaucrats: It's not killer robots we should be worried about, but the automated plumbers of the information network|last=Harari|first=Yuval Noah|website=[[Financial Times]]}}&lt;/ref&gt; Harari, [[Jeruzalemes Ebreju universitāte]]s Vēstures katedras profesors, specializējas makrovēsturiskos jautājumos, pasaules vēsturē un militārajā vēsturē, balstoties uz materiālistisku perspektīvu, lai apgalvotu, ka Homo sapiens dominējošo stāvokli sasniedza, pateicoties kognitīvajām spējām, kas ļāva radīt un ticēt intersubjektīvām fikcijām, piemēram, dieviem, tautām un naudai.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.history.huji.ac.il/people/yuval-noah-harari|title=Something went wrong...|website=en.history.huji.ac.il|access-date=2025-11-01|archive-date=2025-09-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20250914152456/https://en.history.huji.ac.il/people/yuval-noah-harari}}&lt;/ref&gt; Viņa darbi, kas visā pasaulē pārdoti desmitiem miljonu eksemplāru, apvieno vēsturisko naratīvu ar apcerošu futūrismu par biotehnoloģiju, mākslīgo intelektu un transhumānismu.

Grāmatā ''“Sapiensi''” Harari raksta par “kognitīvo revolūciju”, kas, domājams, notikusi aptuveni pirms 70 000 gadiem, kad ''[[Cilvēks|Homo sapiens]]'' izspieda konkurējošos [[Neandertālietis|neandertāliešus]] un citas ''[[Cilvēki|Homo]]'' ģints sugas, attīstīja valodas prasmes un strukturēja sabiedrību, un, pateicoties [[Neolītiskā revolūcija|Pirmās lauksaimniecības revolūcijas ietekmei]], kļuva par barības ķēdes augstākajiem plēsējiem, kas ļāva cilvēkiem gandrīz pilnībā kontrolēt savu vidi. Turklāt viņš pēta futūristiskas [[Biotehnoloģija|biotehnoloģiskās]] pasaules iespējamās sekas, kurā inteliģentus bioloģiskos organismus pārspēj viņu pašu radītie organismi; viņš ir teicis: “''Homo sapiens,'' kā mēs tos pazīstam, izzudīs apmēram gadsimta laikā”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2017/mar/19/yuval-harari-sapiens-readers-questions-lucy-prebble-arianna-huffington-future-of-humanity|title=Yuval Noah Harari: ''Homo sapiens'' as we know them will disappear in a century or so|work=The Observer|access-date=17 March 2018|date=19 March 2017|last=|first=|authorlink=Andrew Anthony|language=|deadurl=Lucy Prebble}}&lt;/ref&gt; Lai gan Harari grāmatas kopš ''“Sapiensi”'' publicēšanas ir guvušas ievērojamus komerciālus panākumus, akadēmiskajās aprindās viņa darbs ir ticis uztverts negatīvāk.&lt;ref name=&quot;hallpike&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hallpike|first=C. R.|date=December 2017|title=A Response to Yuval Harari's 'Sapiens: A Brief History of Humankind'|url=https://www.newenglishreview.org/custpage.cfm?sec_id=189085|journal=New English Review|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203050910/https://www.newenglishreview.org/custpage.cfm?sec_id=189085|archive-date=3 December 2021|access-date=31 August 2020}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Juvals Noa Harari un viņa vīrs Iciks Jahavs nodibināja ''Sapienship'' — sociālās ietekmēšanas uzņēmumu, kas iestājas par globālu atbildību. Viņu deklarētā misija ir stāstīt un pārstāstīt cilvēces kopīgo stāstu, lai veicinātu uzticēšanos un sadarbību starp visiem cilvēkiem. Uzņēmums koncentrējas uz pētniecību, satura izstrādi, izglītību un nostājas dokumentu publicēšanu par globāliem izaicinājumiem tehnoloģiju un nākotnes pasaules kārtības jomā.

== Agrīnā dzīve un izglītība ==
Juvals Noa Harari ir dzimis un audzis [[Kirjatata|Kirjatatā]], rūpniecības pilsētā netālu no [[Haifa]]s,&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kids.kiddle.co/Yuval_Noah_Harari|title=Yuval Noah Harari facts for kids|last=Jerusalem (BA)|first=Hebrew University of|last2=Oxford (DPhil)|first2=University of|website=kids.kiddle.co|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; kā viens no trim bērniem Šlomo un Pninas Harari ģimenē, laicīgā ebreju ģimenē ar [[Bukovina]]s un [[Polija]]s ebreju izcelsmi. Abām pusēm var izsekot izcelsmi līdz [[Austrumeiropa]]s imigrantiem, kuri ieradās reģionā 1920. un 1930. gados, kā arī dažām saknēm [[Libāna|Libānā]].&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://smashinginterviews.com/interviews/authors/yuval-noah-harari-interview-there-is-a-collision-between-the-latest-scientific-findings-and-the-stories-that-you-find-in-the-bible|title=Yuval Noah Harari Interview: &quot;There Is a Collision Between the Latest Scientific Findings and the Stories That You Find in the Bible&quot;|last=Parker|first=Marc|last2=Parker|first2=Melissa Benefield|website=Smashing Interviews Magazine|access-date=2025-11-01|date=2015-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Yuval-%D7%94%D7%A8%D7%A8%D7%99/6000000125090454833|title=Yuval Noah הררי (Harari)|website=www.geni.com|access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs Šlomo Harari, dzimis Blajbergā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Shlomo-Harari/6000000182887711858|title=Shlomo Harari|website=geni_family_tree|date=17 August 2024}}&lt;/ref&gt; bija valsts nodarbināts bruņojuma inženieris, bet viņa māte Pnina, dzimusi Lutingerā, bija biroja administratore.&lt;ref name=&quot;guardian0705&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2015/jul/05/yuval-harari-sapiens-interview-age-of-cyborgs|title=Yuval Noah Harari: The age of the cyborg has begun – and the consequences cannot be known|last=Cadwalladr|first=Carole|authorlink=|access-date=2 November 2016|date=5 July 2015}}&lt;/ref&gt; Harari iemācījās lasīt pats trīs gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;newyorker&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200211004838/https://www.newyorker.com/magazine/2020/02/17/yuval-noah-harari-gives-the-really-big-picture New Yorker]&lt;/ref&gt; No astoņu gadu vecuma viņš mācījās intelektuāli apdāvinātu bērnu klasē Leo Beka izglītības centrā [[Haifa|Haifā]]. Viņš atteicās no obligātā militārā dienesta [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas aizsardzības spēkos]], lai turpinātu studijas universitātē Atudas programmas ietvaros, bet vēlāk veselības problēmu dēļ tika atbrīvots no militārā dienesta pabeigšanas.&lt;ref name=&quot;newyorker&quot; /&gt;

Juvals Noa Harari uzsāka akadēmisko apmācību Jeruzalemes Ebreju universitātē, ap 1993. gadu 17 gadu vecumā uzsākot bakalaura studijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cfhu.org/news/face-to-face-with-prof-yuval-noah-harari/|title=Face to Face with Prof. Yuval Noah Harari|last=Stambler|first=David|website=The Canadian Friends of Hebrew University|access-date=2025-11-01|date=2023-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa agrīnie kursi uzsvēra militāro vēsturi un starptautiskās attiecības, liekot pamatus specializētai vēstures analīzei.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Pēc bakalaura un maģistra studiju pabeigšanas Ebreju universitātē Harari turpināja padziļinātu pētniecību ārzemēs, 2002. gadā iegūstot filozofijas doktora grādu [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Viņa disertācija ar nosaukumu “ Vēsture un es: karš un vēstures un personiskās identitātes attiecības renesanses militārajos memuāros, ap 1450.—1600. gadu ” analizēja, kā renesanses karavīru personīgās atmiņas savija subjektīvo pieredzi ar vēsturisko dokumentāciju, izceļot identitātes veidošanās tēmas karadarbības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/title/59504748|title=History and I : war and the relations between history and personal identity in Renaissance military memoirs, c.1450-1600 {{!}} WorldCat.org|website=search.worldcat.org|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Šajā periodā Harari zinātniskā uzmanība bija vērsta uz viduslaiku un militāro vēsturi pasaules vēstures kontekstā, prioritāti piešķirot makro modeļiem, nevis atsevišķiem notikumiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Šī orientācija daļēji iedvesmojās no [[Džāreds Daimonds|Džāreda Daimonda]], kuru Harari ir atzinis par ietekmējušu viņa paša rakstniecību, uzsvara uz vides un ģeogrāfiskajiem faktoriem,, veicinot Harari nepatiku pret pārāk šaurām historiogrāfiskām vienībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fs.blog/yuval-noah-harari-dominate-earth/|title=Yuval Noah Harari: Why We Dominate the Earth|last=Shane|website=Farnam Street|access-date=2025-11-01|date=2019-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Šāda apmācība veicināja starpdisciplināru skatījumu, kas bija pielāgots cēloņsakarībām starp laikmetiem, atšķirībā no tradicionālās, uz konkrētu periodu vērstas pētniecības. Berggrīna institūta salonā Harari teica, ka Daimonda grāmata &quot;''Ieroči, baktērijas un tērauds''&quot; &quot;bija sava veida atklāsme manā akadēmiskajā karjerā. Es sapratu, ka es pats arī varu uzrakstīt šādas grāmatas.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.berggruen.org/activity/historian-yuval-harari-on-the-books-that-shaped-him/|title=Historian Yuval Harari on the Books That Shaped Him – Activities|publisher=Berggruen Institute|access-date=24 July 2020|date=28 February 2017|language=en|archive-date={{dat|2020|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724001756/https://www.berggruen.org/activity/historian-yuval-harari-on-the-books-that-shaped-him/}}&lt;/ref&gt; No 2003. līdz 2005. gadam viņš studēja vēsturi pēcdoktorantūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pluto.huji.ac.il/~ynharari/cv.html|title=CV at The Hebrew University of Jerusalem|date=2008}}&lt;/ref&gt;

== Darbi un uzstāšanās ==
Harari ir publicējis vairākas grāmatas un rakstus, tostarp &quot;Speciālās operācijas bruņinieku laikmetā, 1100—1550&quot;; &quot;Galīgā pieredze: kaujas lauka atklāsmes un mūsdienu kara kultūras veidošanās, 1450—2000&quot;; &quot;Izšķirošo kauju&quot; jēdziens pasaules vēsturē&quot;; un &quot;Atzveltnes krēsli, kafija un autoritāte: aculiecinieki un miesas liecinieki runā par karu, 1100—2000&quot;.

Viņa grāmata “Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture” sākotnēji tika publicēta ivritā 2011. gadā, pamatojoties uz 20 lekcijām bakalaura līmeņa pasaules vēstures kursā, ko viņš pasniedza. Pēc tam tā tika izdota angļu valodā 2014. gadā un kopš tā laika ir tulkota aptuveni 45 valodās.&lt;ref name=&quot;Telegraph_Payne&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/books/bookreviews/11120947/Sapiens-a-Brief-History-of-Humankind-by-Yuval-Noah-Harari-review-urgent-questions.html|title=Sapiens: a Brief History of Humankind by Yuval Noah Harari, review: 'urgent questions'|work=The Telegraph|access-date=29 October 2014|date=26 September 2014|last=Payne|first=Tom}}&lt;/ref&gt; Grāmatā ir aplūkota visa [[Pasaules vēsture|cilvēces vēsture]], sākot ar ''[[Cilvēks|Homo sapiens]]'' evolūciju [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]]. Savā cilvēka grēkā krišanas stāstījumā Harari sākumā salīdzina senos iedzīvotājus ar [[Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks|pērtiķiem]],&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Graeber|first=David|title=[[The Dawn of Everything: A New History of Humanity]]|date=2021|first2=David|last2=Wengrow|isbn=978-0-374-72110-7|location=New York|publisher=Farrar, Straus and Giroux|oclc=1284998482}}&lt;/ref&gt; tālāk stāsts pamazām noved pie 21. gadsimta politiskajām un tehnoloģiskajām revolūcijām. [[Ivrits|Ivrita]] izdevums kļuva par dižpārdokli Izraēlā un izraisīja lielu interesi plašākā sabiedrībā. Džozefs Drū rakstīja, ka “''Sapiensi'' sniedz plašu un rosinošu ievadu salīdzinošās civilizācijas studentiem”, uzskatot to par darbu, kas “izceļ sociālo zinātņu nozīmi un plašo darbības jomu”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Drew|first=Joseph|date=Spring 2019|title=Yuval Noah Harari. Sapiens: A Brief History of Humankind. New. New York: HarperCollins Publishers, 2015 [review]|url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=2094&amp;context=ccr|format=PDF|journal=Comparative Civilizations Review|volume=80|pages=142–148|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202055440/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=2094&amp;context=ccr|archive-date=2021-12-02}}&lt;/ref&gt;

Harari pamattēze darbā &quot;Sapiensi&quot; postulē, ka lauksaimniecības revolūcija bija &quot;luksusa slazds&quot;, kas pasliktināja cilvēku dzīves apstākļus, neskatoties uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt mūsdienu zinātne un kapitālisms virza cilvēci uz potenciāli dievišķām spējām, taču riskē ar novecošanu mākslīgā intelekta dominētā laikmetā, kā tas aprakstīts darbā &quot;Homo Deus&quot;. Viņš atbalsta vipasanas [[Meditācija|meditāciju]] pašieskatīšanai, intensīvi to praktizējot kopš 2000. gada, un kritizē liberālā humānisma uzsvaru uz individuālo brīvo gribu kā iluzoru bioķīmiskā determinisma apstākļos.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ynharari.com/about/|title=About|website=Yuval Noah Harari|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā [[Pasaules Ekonomikas forums|Davosas forumā]] Harari izvirzīja ideju, ka Ceturtās industriālās revolūcijas rezultātā &quot;cilvēce tiks sadalīta uzlaboto cilvēku superelitē un &quot;bezjēdzīgu cilvēku&quot; masā un ka &quot;vara ir to rokās, kas kontrolē algoritmus&quot;.&lt;ref name=&quot;qts1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://quarkts.com/the-fourth-industrial-revolution-the-greatest-act-in-the-history-of-humanity/|title=The fourth industrial revolution: The greatest act in the history of humanity|publisher=Quark|date=25 October 2018}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās pie šīs tēmas 2017. gada oktobra intervijā laikrakstam ''People's Daily Online,'' uz kuru viņš atbildēja:&lt;ref name=&quot;pdo1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://en.people.cn/n3/2017/1018/c90000-9281530.html|title=Harari: China will play a key role in the next global revolution|date=18 October 2018}}&lt;/ref&gt;

Harari turpinājuma grāmata &quot; ''Homo Deus: Īsa rītdienas vēsture&quot;'' tika publicēta 2016. gadā un tajā tiek pētītas ''Homo sapiens'' nākotnes iespējas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2016/aug/24/homo-deus-by-yuval-noah-harari-review|title=Homo Deus by Yuval Noah Harari review – how data will destroy human freedom|work=The Guardian|access-date=20 October 2017|date=24 August 2016|last=Runciman|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Grāmatas pamatprincips ir tāds, ka nākotnē cilvēce, visticamāk, veiks nopietnus mēģinājumus iegūt laimi, nemirstību un dievišķas spējas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Homo Deus: A Brief History of Tomorrow|url=https://archive.org/details/homodeusbriefhis0000unse|last=Harari|first=Yuval Noah|date=2016|publisher=Vintage|isbn=978-1-78470-393-6|location=London|page=[https://archive.org/details/homodeusbriefhis0000unse/page/75 75]|oclc=953597984}}&lt;/ref&gt; Grāmatā, balstoties uz pagātni un tagadni, tiek apcerēti dažādi veidi, kā šī ambīcija varētu tikt īstenota ''Homo sapiens'' nākotnē. Starp vairākām nākotnes iespējām Harari attīsta terminu &quot;datuisms&quot;, kas apzīmē filozofiju vai domāšanas veidu, kas uzskata par galveno pasaulē datu informācijas plūsmu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Homo Deus: A Brief History of Tomorrow|url=https://archive.org/details/homodeusbriefhis0000unse|last=Harari|first=Yuval Noah|date=2017|publisher=Vintage|isbn=978-1-78470-393-6|location=London|page=[https://archive.org/details/homodeusbriefhis0000unse/page/428 429]|oclc=953597984}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/50bb4830-6a4c-11e6-ae5b-a7cc5dd5a28c|title=Yuval Noah Harari on big data, Google and the end of free will|last=Harari|first=Yuval Noah|website=Financial Times|access-date=20 October 2017|date=26 August 2016}}&lt;/ref&gt; Rakstot žurnālā ''&quot;The New York Times Book Review&quot;'', [[Sidharta Maherdžī]] norādīja, ka, lai gan grāmata viņu pilnībā nepārliecinājusi, viņš to uzskata par &quot;obligātu lasāmvielu tiem, kas domā par nākotni&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/03/13/books/review/yuval-noah-harari-homo-deus.html|title=The Future of Humans? One Forecaster Calls for Obsolescence|last=Mukherjee|first=Siddhartha|authorlink=|website=The New York Times|access-date=30 July 2021|date=13 March 2017}}&lt;/ref&gt;

Harari grāmata “''21 lekcija 21. gadsimtam''” (2018) vairāk pievērsās mūsdienu problēmām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thenational.ae/arts-culture/books/book-review-is-21-lessons-for-the-21st-century-another-hit-for-yuval-noah-harari-1.763381|title=Book review: Is '21 Lessons for the 21st Century' another hit for Yuval Noah Harari|work=The National|access-date=25 August 2018|date=August 25, 2018|last=Snell|first=James|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2018/aug/15/21-lessons-for-the-21st-century-by-yuval-noah-harari-review|title=21 Lessons for the 21st Century by Yuval Noah Harari review – a guru for our times?|last=Lewis|first=Helen|website=The Guardian|access-date=25 August 2018|date=15 August 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.com/article/review-21-lessons-for-the-21st-century-by-yuval-noah-harari-chilling-predictions-from-the-author-of-sapiens-f3n30fn6q|title=Review: 21 Lessons for the 21st Century by Yuval Noah Harari — chilling predictions from the author of Sapiens|work=[[The Times]]|access-date=25 August 2018|date=19 August 2018|last=Russell|first=Jenni|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.standard.co.uk/lifestyle/books/21-lessons-for-the-21st-century-by-yuval-noah-harari-review-a3918696.html|title=Can mindfulness save us from the menace of artificial intelligence?|work=Evening Standard|access-date=25 August 2018|date=23 August 2018|last=Sexton|first=David|language=en}}&lt;/ref&gt; Žurnālā ''“New Statesman”'' publicētā recenzijā tika komentēti “smieklīgie morāles diktāti, kas izmētāti visā tekstā”, kritizēts Harari rakstīšanas stils un apgalvots, ka viņš “tirgojas ar bezjēdzīgām atkāpēm un mokošām banalitātēm”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newstatesman.com/culture/books/2018/08/yuval-noah-harari-s-21-lessons-21st-century-banal-and-risible-self-help-book|title=Yuval Noah Harari's 21 Lessons for the 21st Century is a banal and risible self-help book|last=Jacobson|first=Gavin|website=New Statesman|access-date=30 July 2021|date=22 August 2018}}&lt;/ref&gt; ''“Kirkus Reviews”'' toties slavēja grāmatu kā “pārliecinošu sasniegumu” un raksturoja to kā “ļoti pamācošu mūsdienu notikumu un cilvēku sabiedrību tuvākās nākotnes izpēti”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/yuval-noah-harari/21-lessons-for-the-21st-century/|title=21 Lessons for the 21st Century|website=Kirkus|access-date=30 July 2021|date=27 June 2018}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Harari tika kritizēts par vairāku izlaidumu un grozījumu pieļaušanu savas trešās grāmatas ''“21 lekcija 21. gadsimtam”'' krievu izdevumā, lietojot maigāku toni, runājot par Krievijas varas iestādēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/author-yuval-noah-harari-under-fire-removing-putin-criticism-russian-translation-new-book-1450676|title=Author Yuval Noah Harari Under Fire for Removing Putin Criticism From Russian Translation of New Book|work=[[Newsweek]]|access-date=24 July 2019|date=23 July 2019|last=Brennan|first=David}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/uval-noah-harari-lets-russians-delete-putin-s-lies-from-translation-of-his-book-1.7567650|title=Yuval Noah Harari Lets Russians Delete Putin's Lies From Translation of His Book|work=[[Haaretz]]|access-date=24 July 2019|date=23 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190724010852/https://www.haaretz.com/israel-news/uval-noah-harari-lets-russians-delete-putin-s-lies-from-translation-of-his-book-1.7567650}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Artis Svece {{!}} Izteikt laikmetu|url=https://satori.lv/article/izteikt-laikmetu|website=satori.lv|access-date=2025-11-29|language=en|archive-date=2023-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130165253/https://satori.lv/article/izteikt-laikmetu}}&lt;/ref&gt; [[Leonīds Beršidskis]] laikrakstā ''“[[The Moscow Times]]”'' to nosauca par bailīgumu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2019/07/24/putin-gets-stronger-when-creators-censor-themselves-a66545|title=Putin Gets Stronger When Creators Censor Themselves|work=[[The Moscow Times]]|access-date=28 July 2019|date=24 July 2019|last=Bershidsky|first=Leonid|authorlink=}}&lt;/ref&gt; un Netanels Sļomovičs laikrakstā ''“''[[Haaretz]]''”'' apgalvoja, ka “viņš upurē tās pašas liberālās idejas, kuras viņš uzskata par pārstāvam”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/opinion/.premium-yuval-noah-harari-s-problem-is-much-more-serious-than-self-censorship-1.7571242|title=Yuval Noah Harari's Problem Is Much More Serious Than Self-censorship|work=[[Haaretz]]|access-date=28 July 2019|date=24 July 2019|last=Slyomovics|first=Nettanel}}&lt;/ref&gt; Atbildē Harari norādīja, ka viņš “tika brīdināts, ka šo dažu piemēru dēļ Krievijas cenzūra neļaus izplatīt grāmatas tulkojumu krievu valodā” un ka viņš “tāpēc ir saskāries ar dilemmu”, proti, “aizstāt šos dažus piemērus ar citiem piemēriem un publicēt grāmatu Krievijā” vai “neko nemainīt un neko nepublicēt”, un ka viņš “dod priekšroku publicēšanai, jo Krievija ir starp vadošajām pasaules lielvarām un šķiet svarīgi, lai grāmatas idejas sasniegtu lasītājus Krievijā, jo īpaši tāpēc, ka grāmata joprojām ir ļoti kritiska pret Putina režīmu — tikai neminot vārdus”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/yuval-noah-harari-responds-to-backlash-after-he-let-russia-censor-his-book-1.7576761|title=Prof. Yuval Noah Harari Responds to Censoring Russian Translation of His Book|last=Harari|first=Yuval Noah|website=Haaretz|access-date=30 July 2021|date=26 July 2019|archive-date={{dat|2021|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629084917/https://www.haaretz.com/israel-news/yuval-noah-harari-responds-to-backlash-after-he-let-russia-censor-his-book-1.7576761}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika publicēts un tiešraides pasākumā, ko organizēja ''How to Academy'' un [[Penguin Books]], prezentēts viņa grafiskās adaptācijas ''&quot;Sapiens: A Brief History of Humankind&quot;'' pirmais sējums ''&quot;Sapiens: A Graphic History — The Birth of Humankind&quot;,'' kas sarakstīts kopā ar Deividu Vandermīlenu un Danielu Kazanavi''.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtoacademy.com/events/an-evening-with-yuval-noah-harari/|title=Livestream Event {{!}} An Evening With Yuval Noah Harari|website=How To Academy|access-date=13 November 2020|date=12 November 2020|language=en|archive-date={{dat|2020|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201113004604/https://howtoacademy.com/events/an-evening-with-yuval-noah-harari/}}&lt;/ref&gt;

[[COVID-19 pandēmija]]s laikā Harari sniedza plašas intervijas par tās ģeopolitiskajām sekām, tostarp 2020. gada marta [[BBC]] ''Hardtalk'' sesijā, kurā brīdināja par iespējamu cilvēku novērošanas paplašināšanu kā politisku mērķi, un 2020. gada 25. aprīļa analīzē apgalvoja, ka pandēmijas pasākumi gadu desmitiem ietekmēs globālo pārvaldību, prioritāti piešķirot centralizētai datu kontrolei, nevis indivīda privātumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/programmes/w3cszc1p|title=BBC World Service - The Interview, Yuval Noah Harari: Covid-19 - a new regime of surveillance?|website=BBC|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cfhu.org/news/hu-yuval-harari-pandemic-policies-will-influence-world-for-decades/|title=HU’s Yuval Harari: Pandemic policies will influence world for decades|last=Stambler|first=David|website=The Canadian Friends of Hebrew University|access-date=2025-11-01|date=2020-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 25. janvāra diskusijā viņš saistīja pandēmijas ar plašākiem kara cēloņiem un politiskajām sekām, apgalvojot, ka mūsdienu tehnoloģiskajos apstākļos tās vairs nav tikai dabas katastrofas.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=A History of Humanity, War &amp; Pandemics - Yuval Noah Harari  [2022] {{!}} Intelligence Squared|url=https://www.youtube.com/watch?v=EVAuHlVNU-U|date=2023-01-25|accessdate=2025-11-01|last=Intelligence Squared}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika publicēta Harari grāmata “''Unstoppable Us: How Humans Took Over the World” (Neapturamie mēs: Kā cilvēki pārņēma pasauli)'', kuras ilustrācijas autors ir Rikards Saplana Ruiss, un tā ir “Cilvēces vēstures stāsts bērniem”.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/11/06/books/review/yuval-noah-harari-unstoppable-us.html|title=Yuval Noah Harari Unspools the Story of Human History — for Kids|work=The New York Times|access-date=November 18, 2022|date=November 6, 2022|last=Schwartz|first=John}}&lt;/ref&gt; Mazāk nekā 200 lappusēs bērniem draudzīgā valodā Harari aptver to pašu saturu, ko viņa bestsellers ''“Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture'' ”, taču “viņš ir vienkāršojis prezentāciju jaunākajai auditorijai”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šī grāmata ir “pirmais no četriem plānotajiem sējumiem”.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc 2020. gada Harari palielināja dalību [[Raidieraksts|podkāstos]] un forumos, kuros tika aplūkoti [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] riski no vēsturiska skatpunkta, piemēram, 2023. gada 13. augusta raidījuma “ The Rest Is Politics” epizodē, kurā tika pētīts, kā mākslīgais intelekts varētu diktēt kultūras normas un saasināt šķelšanos, un 2025. gada 4. jūnija podkāstā “Possible” , kurā tika kritizēts mākslīgā intelekta potenciāls graut cilvēku uzticību un rīcībspēju bez stingriem ētiskiem aizsardzības pasākumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://podcasts.apple.com/us/podcast/yuval-noah-harari-the-dangers-of-ai-and-the/id1665265193?i=1000622683326|title=Yuval Noah Harari: The dangers of AI and the future of humanity (Part 2)|website=Apple Podcasts|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.possible.fm/podcasts/yuval/|title=Yuval Noah Harari on trust, the dangers of AI, power, and revolutions|website=Possible|access-date=2025-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atkārtoti pauda šīs bažas 2024. gada 13. septembra uzstāšanās laikā raidījumā “Hard Fork”, uzsverot mākslīgā intelekta spēju pastiprināt konfliktus, izmantojot informācijas tīklus, vienlaikus iestājoties par starptautisku regulējumu, pretēji pašreizējai tā nevienmērīgai piemērošanai dažādās jurisdikcijās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/09/13/podcasts/do-you-need-a-new-iphone-yuval-noah-hararis-ai-fears-hard-fork-crimes-division.html|title=Do You Need a New iPhone? + Yuval Noah Harari’s A.I. Fears + Hard Fork Crimes Division (Published 2024)|access-date=2025-11-01|date=2024-09-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Nesenāki ģeopolitiskie komentāri ietvēra 2025. gada 11. septembra interviju laikrakstam “[[Financial Times]]” par Izraēlu, ASV politiku Trampa vadībā un mākslīgā intelekta lomu spriedzes saasināšanā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Yuval Noah Harari on Israel, Trump &amp; the rise of AI {{!}} FT Weekend Festival|url=https://www.youtube.com/watch?v=HqKPD3svlFc|date=2025-09-11|accessdate=2025-11-01|last=FT Live}}&lt;/ref&gt;

== Kritikas reakcija ==
Harari populārās publikācijas tiek uzskatītas par piederīgām [[Lielā vēsture|Lielās vēstures]] žanram, kas orientējas uz lielu vēstures periodu kopapskatu bez specializēšanās, un Iens Pārkers 2020. gadā laikrakstā ''The New Yorker'' rakstīja, ka &quot;Harari neizgudroja Lielo vēsturi, bet gan atjaunināja to ar pašpalīdzības un futuroloģijas mājieniem, kā arī ar augstprātīgu, gandrīz nihilistisku mieru attiecībā uz cilvēku ciešanām.&quot;

Akadēmiskajās aprindās viņa darbs ir ticis uztverts negatīvāk, un Kristofers Roberts Holpaiks 2020. gada recenzijā par ''grāmatu “Sapiensi”'' norādīja, ka “bieži vien ir jāuzsver, cik pārsteidzoši maz viņš, šķiet, ir lasījis par diezgan daudzām būtiskām tēmām. Varētu teikt, ka vienmēr, kad viņa fakti ir lielā mērā pareizi, tie nav jauni, un vienmēr, kad viņš mēģina paši sevi pierādīt, viņš bieži vien kļūdās, dažreiz pat nopietni.” Holpīks tālāk norāda, ka “mums nevajadzētu vērtēt ''“Sapiensi”'' kā nopietnu ieguldījumu zināšanās, bet gan kā “informācijas un izklaides” grāmatu, izdevniecības pasākumu, kas sajūsmina lasītājus ar mežonīgu intelektuālu braucienu pa vēstures ainavu, kas ir pilna ar sensacionālu spriedumu ieskatiem un beidzas ar asinis stindzinošiem paredzējumiem par cilvēka likteni. Pēc šiem kritērijiem tā ir ļoti veiksmīga grāmata.”&lt;ref name=&quot;hallpike&quot; /&gt;

Harari raksti ir izpelnījušies asu zinātnieku kritiku par faktu kļūdām, piemēram, evolūcijas bioloģijas un ģenētikas sagrozīšanu, sarežģītu vēsturisku un filozofisku parādību pārāku vienkāršošanu un redukcionistisku pasaules uzskatu, kas sensacionālismu izvirza augstāk par stingriem pierādījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theprint.in/science/is-israeli-writer-yuval-harari-a-real-scholar-or-a-fake-questions-as-experts-launch-new-assault/1035477/|title=Is Israeli writer Yuval Harari a real scholar or a fake: Questions as experts launch new assault|last=Ramesh|first=Sandhya|website=ThePrint|access-date=2025-11-01|date=2022-07-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whyevolutionistrue.com/2022/10/26/a-critique-of-yuval-hararis-popular-science-writing/|title=A critique of Yuval Harari’s popular-science writing|last=whyevolutionistrue|website=Why Evolution Is True|access-date=2025-11-01|date=2022-10-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/religion/the-problem-with-yuval-noah-harari/12451764|title=Sapiens, maybe; Deus, no|last=Spencer|first=Nick|website=ABC Religion &amp; Ethics|access-date=2025-11-01|date=2020-07-13|language=en-AU}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā filozofs Maiks V. Mārtins žurnāla rakstā kritizēja Harari viedokli, norādot, ka &quot;[Harari] pārprot cilvēktiesības, pārspīlē zinātnes lomu morāles jautājumos un nespēj saskaņot savu morālo aizrautību ar savu morālo skepsi.&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Martin|first=Mike W.|date=2020|title=Compassion with Justice: Harari's Assault on Human Rights|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/sjp.12367|journal=The Southern Journal of Philosophy|volume=58|issue=2|pages=264–278|doi=10.1111/sjp.12367|url-access=subscription}}&lt;/ref&gt;

2022. gada jūlijā amerikāņu žurnāls ''“Current Affairs”'' publicēja neirozinātnieces Daršanas Narajanas rakstu ar nosaukumu “Juvala Noa Harari bīstamā populistiskā zinātne”, kurā tika norādīts uz zinātniskās precizitātes trūkumu viņa grāmatās. “Pārdotāko grāmatu autors ir apdāvināts stāstnieks un populārs orators,” viņa rakstīja. “Taču viņš upurē zinātni sensacionālisma vārdā, un viņa darbs ir pilns ar kļūdām.”&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.currentaffairs.org/news/2022/07/the-dangerous-populist-science-of-yuval-noah-harari|title=The Dangerous Populist Science of Yuval Noah Harari|work=Current Affairs|access-date=2022-07-12|date=2022-07-06|last=Narayanan|first=Darshana|issue=March/April 2022|issn=2471-2647|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā vācu laikraksts ''Frankfurter Allgemeine Zeitung'' nosauca Harari par vēsturnieku un zīmolu. Tajā tika norādīts, ka viņa partnera Jahava izveidotā &quot;Yahav Harari group&quot; ir “plaukstošs produktu kosmoss”, kas pārdod komiksus un bērnu grāmatas, un drīz vien arī filmas un dokumentālās filmas. Tajā tika novērota viņa grāmatu “ledaina [[Determinisms|deterministiska]] pieskaņa”, kas padarīja tās tik populāras Silīcija ielejā. Tajā tika norādīts, ka klausītāji viņu cildina kā popzvaigzni, lai gan viņam bija tikai skumja vēsts, ka cilvēki ir “slikti algoritmi”, kas drīz kļūs lieki un tiks aizstāti, jo mašīnas to varētu izdarīt labāk.&lt;ref name=&quot;faz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/feuilleton/die-gefaehrlichen-irrtuemer-des-bestellerautors-yuval-noah-harari-18462651.html|title=Bestellerautor Yuval Noah Harari: Der Hausprophet des Silicon Valley|work=Frankfurter Allgemeine Zeitung|access-date=2022-11-21|date=2022-11-21|last=Thiel|first=Thomas|issn=0174-4909|language=de}}&lt;/ref&gt;

Krievu galēji labējais politiskais filozofs [[Aleksandrs Dugins]] ir izcēlis Harari &quot;tieksmi uz postcilvēcisku eksistenci&quot; kā pierādījumu tam, ka mūsdienu Rietumu pasaule ir &quot;Antikrista civilizācija&quot;, pret ko [[krievu pasaule]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasaule]] tāpēc pamatoti iebilst.&lt;ref name=&quot;dugin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.majalla.com/node/303746/politics/aleksandr-dugin-my-vision-new-world-order-and-gaza-war|title=Aleksandr Dugin: My vision for the new world order and Gaza war|website=Al Majalla|access-date=2024-12-31|date=2023-11-07}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un atzinība ==
Harari divas reizes ieguva Polonska balvu par &quot;radošumu un oriģinalitāti&quot; — 2009. un 2012. gadā. 2011. gadā viņš ieguva Militārās vēstures biedrības &quot;Moncado&quot; balvu par izciliem rakstiem militārajā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh-hq.org/awards/vandervort.html|title=Vandervort Prize|website=The Society for Military History|access-date=2025-02-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā viņš tika ievēlēts Jauno Izraēliešu Zinātņu akadēmijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://young.academy.ac.il/Index2/Entry.aspx?nodeId=754&amp;entryId=41|title=פרופ' יובל נח הררי|publisher=The Young Israeli Academy|language=he}}&lt;/ref&gt;

''Sapiensi'' 96 nedēļas pēc kārtas atradās [[The New York Times]] bestselleru saraksta pirmajās 3 vietās. 2018. gadā Harari pirmo reizi [[TED|TED runu]] teica kā digitāls avatārs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://overseas.huji.ac.il/yuval-noah-harari/|title=Yuval Noah Harari|publisher=Rothberg International School|access-date=28 April 2020|date=20 February 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Yuval Noah Harari {{!}} Speaker {{!}} TED|url=https://www.ted.com/speakers/yuval_noah_harari|website=www.ted.com|access-date=2025-11-29|language=en|first=Yuval Noah|last=Harari}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā grāmata ''“Homo Deus”'' ieguva laikraksta [[Handelsblatt]] Vācijas ekonomikas grāmatu balvu kā gada pārdomātākā un ietekmīgākā ekonomikas grāmata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@brand_minds/brand-minds-2019-come-and-see-yuval-noah-harari-live-4136f9d148fa|title=Brand Minds 2019 — Come and see Yuval Noah Harari live!|last=Minds|first=Brand|website=Medium|access-date=28 April 2020|date=18 October 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. un 2020. gadā Harari uzstājās [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas foruma]] ikgadējā konferencē [[Davosa|Davosā]].

== Personīgā dzīve ==
Harari ir gejs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2017/mar/19/yuval-harari-sapiens-readers-questions-lucy-prebble-arianna-huffington-future-of-humanity|title=Yuval Noah Harari: 'Homo sapiens as we know them will disappear in a century or so'|work=The Guardian|access-date=5 March 2019|date=9 March 2017|last=Anthony|first=Andrew|authorlink=}}&lt;/ref&gt; un 2002. gadā satika savu vīru Iciku Jahavu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2016/aug/27/yuval-noah-harari-we-are-quickly-acquiring-powers-that-were-always-thought-to-be-divine|title=Yuval Noah Harari: 'We are acquiring powers thought to be divine'|last=Adams|first=Tim|website=The Guardian|access-date=17 March 2018|date=27 August 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/fast-talk-the-road-to-happiness-1.426554|title=Fast Talk / The Road to Happiness|website=Haaretz|access-date=17 March 2018|date=25 April 2012|archive-date={{dat|2017|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916001935/http://www.haaretz.com/israel-news/fast-talk-the-road-to-happiness-1.426554}}&lt;/ref&gt; Jahavs ir bijis arī Harari personīgais menedžeris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nrg.co.il/online/55/ART2/726/869.html|title=זה ייגמר בבכי: סוף העולם לפי יובל נח הררי|access-date=17 March 2018}}&lt;/ref&gt; Viņi apprecējās civilā ceremonijā [[Toronto]], Kanādā, jo Izraēla atzīst civillaulības (viena dzimuma vai pretēja dzimuma) tikai tad, ja tās noslēgtas ārzemēs, un neviena atzīta reliģiska institūcija Izraēlā neorganizē viendzimuma laulības.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/aee05cca-3416-11e4-b81c-00144feabdc0|title=Yuval Noah Harari|work=Financial Times|access-date=2025-02-26|date=2014-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sapir|first=Gideon|url=https://books.google.com/books?id=L5FlDwAAQBAJ&amp;pg=PT272|title=The Israeli Constitution: From Evolution to Revolution|date=2018-07-26|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-068034-3}}&lt;/ref&gt; Viņš dzīvo Telavivas vidusšķiras priekšpilsētā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tim.blog/2020/10/30/yuval-noah-harari-transcript/|title=Yuval Noah Harari on The Story of Sapiens, Forging the Skill of Awareness, and The Power of Disguised Books|publisher=The Tim Ferriss Show|work=The Blog of Author Tim Ferriss|access-date=30 June 2022|date=30 October 2020|last=Ferriss|first=Tim}}&lt;/ref&gt;

Lai gan viņš ir [[Ateisms|ateists]], Harari praktizē Vipasanas meditāciju kopš 2000. gada&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/panoply/yuval-harari-author-of-sapiens-on-ai-religion-and-60-day-meditation-retreats|title=Yuval Harari, author of &quot;Sapiens&quot;, on AI, religion, and 60-day meditation retreats|access-date=17 March 2018}}&lt;/ref&gt; un teica, ka tā &quot;pārveidoja&quot; viņa dzīvi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2016/aug/27/yuval-noah-harari-we-are-quickly-acquiring-powers-that-were-always-thought-to-be-divine|title=Yuval Noah Harari: 'We are quickly acquiring powers that were always thought to be divine'|work=The Guardian|date=27 August 2016|last=Adams|first=Tim}}&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada viņš praktizēja divas stundas katru dienu (pa vienai stundai darba dienas sākumā un beigās); katru gadu piedalījās 30 dienu vai ilgākā meditācijas retrītā klusumā un bez grāmatām vai sociālajiem medijiem;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chathamhouse.org/sites/files/chathamhouse/field/field_document/Interview%20-%20Yuval%20Harari.pdf|title=Interview – Yuval Harari|publisher=[[Chatham House]]|website=[[The World Today (magazine)|The World Today]]|access-date=17 March 2018|date=October–November 2015|pages=30–32}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theaustralian.com.au/life/weekend-australian-magazine/yuval-noah-harari-sapiens-and-the-age-of-the-algorithm/news-story/dec563f94ceb523228049fdaf8ab8915|title=Yuval Noah Harari, Sapiens and the age of the algorithm|publisher=Josh Glancy|website=[[The Australian]]|date=3 September 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;haaretz.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/fast-talk-the-road-to-happiness-1.426554|title=Fast Talk The Road to Happiness|work=Haaretz|date=25 April 2017|access-date={{dat|2025|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2017|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916001935/http://www.haaretz.com/israel-news/fast-talk-the-road-to-happiness-1.426554}}&lt;/ref&gt; un ir meditācijas skolotāja asistents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vridhamma.org/en2013-12|title=The messenger of inner peace: Satya Narayan Goenka; New Appointments|publisher=Vipassana Research Institute|website=Vipassana Newsletter 23 (12)|access-date=17 March 2018|date=17 December 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš veltīja ''Homo Deus'' &quot;manam skolotājam S.&amp;amp;nbsp;N. Goenkam, kurš ar mīlestību mācīja man svarīgas lietas&quot;, un teica: &quot;Es nebūtu varējis uzrakstīt šo grāmatu bez koncentrēšanās, miera un atziņas, kas gūta, praktizējot Vipasanu piecpadsmit gadus.&quot; Viņš arī uzskata meditāciju par pētniecības veidu.&lt;ref name=&quot;haaretz.com&quot; /&gt;

COVID-19 pandēmijas laikā pēc toreizējā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] finansējuma samazināšanas Harari paziņoja, ka viņš un viņa vīrs ziedos 1 miljonu ASV dolāru PVO caur ''Sapienship'', viņu sociālās ietekmes uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/yuval-harari-pandemic-policy-will-influence-world-politics-economy-for-decades/|title=Yuval Harari: Pandemic policy will influence world politics, economy for decades|last=Sterkl|first=Maria|website=The Times of Israel|access-date=28 April 2020|date=25 April 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/19d90308-6858-11ea-a3c9-1fe6fedcca75|title=Yuval Noah Harari: the world after coronavirus|last=Harari|first=Yuval Noah|website=Financial Times|access-date=28 April 2020|date=20 March 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;

Harari ir viens no Izraēlas premjerministra [[Benjamins Netanjahu|Benjamina Netanjahu]] kritiķiem un īpaši iebildis pret Izraēlas trīsdesmit septītās valdības tiesu reformas plāniem. Sarunā ar Leksu Fridmanu 2023. gadā viņš teica: &quot;... Un tagad Netanjahu valdība cenšas neitralizēt vai pārņemt Augstāko tiesu, un viņi jau ir sagatavojuši garu likumu sarakstu — viņi par to jau runā —, kas tiks pieņemti brīdī, kad šī pēdējā kontrole varai būs zudusi, viņi atklāti cenšas iegūt neierobežotu varu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://open.spotify.com/episode/4cDwZmBR7pbGsEM4dVmCl2?si=kCwj4bMhTvaRbMEnBEem0w|title=#390 - Yuval Noah Harari: Human Nature, Intelligence, Power, and Conspiracies|website=[[Spotify]]|date=17 July 2023}}&lt;/ref&gt;

== Grāmatu autors (angļu valodā) ==

* ''Renaissance Military Memoirs: War, History and Identity'', 1450—1600 (Woodbridge: Boydell &amp; Brewer, 2004), {{ISBN|978-184-383-064-1}}
* ''Special Operations in the Age of Chivalry, 1100—1550'' (Woodbridge: Boydell &amp; Brewer, 2007), {{ISBN|978-184-383-292-8}}
* ''The Ultimate Experience: Battlefield Revelations and the Making of Modern War Culture, 1450—2000'' (Houndmills: Palgrave-Macmillan, 2008), {{ISBN|978-023-058-388-7}}
* ''Sapiens: A Brief History of Humankind'' (London: Harvill Secker, 2014) {{ISBN|978-006-231-609-7}}
* ''Homo Deus: A Brief History of Tomorrow'' (2016), {{ISBN|978-1-910701-88-1}}
* ''Money: Vintage Minis'' (select excerpts from ''Sapiens'' and ''Homo Deus'' (London: Penguin Random House, 2018) {{ISBN|978-1-78487-402-5}}
* ''21 Lessons for the 21st Century'' (London: Jonathan Cape, 2018)'','' {{ISBN|1-78733-067-2}}
* ''Sapiens: A Graphic History, Volume 1 — The Birth of Humankind'' (London: Jonathan Cape, 2020)
* ''Sapiens: A Graphic History, Volume 2 − The Pillars of Civilization'' (London: Jonathan Cape, 2021)
* ''Sapiens: A Graphic History, Volume 3 − The Masters of History'' (London: Jonathan Cape, 2024)
* ''Unstoppable Us, Volume 1 − How Humans Took Over the World'' (Bright Matter Books, 2022)'','' {{ISBN|0-593-64346-1}}
* ''Unstoppable Us, Volume 2 − Why the World Isn't Fair'' (Bright Matter Books, 2024)'','' {{ISBN|9780593711521}}
* ''Nexus: A Brief History of Information Networks from the Stone Age to AI'', (Fern Press, 2024), {{ISBN|978-1911717089}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Izraēlas cilvēki]]
[[Kategorija:Vēsturnieki]]</text>
      <sha1>hnfn1mkqxi5c308pglqfmw3lyrcryjy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džena Andersone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615764</id>
    <revision>
      <id>4525588</id>
      <parentid>4525261</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ dzimums.....</comment>
      <origin>4525588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6433" sha1="nxxjrj6i2z9duwpe6wozl59ph300k02" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = Dzena Andersone 2024.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džena Andersone 2024. gadā
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1977
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 19
| dz_vieta =  {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| dzimums = S
| paraksts = 
| pseidonīms =
| nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods =
| žanri = proza
| apbalvojumi = 
}}
'''Džena Andersone''' (dzimusi {{dat|1977|7|19}}) ir latviešu rakstniece un juriste.

== Biogrāfija ==
[[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]s un [[Ventspils Medicīnas skola]]s absolvente.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tikšanās ar Ventspilī dzimušo rakstnieci, tulkotāju, juristi Dženu Andersoni|url=https://www.ventspils.lv/tiksanas-ar-ventspili-dzimuso-rakstnieci-tulkotaju-juristi-dzenu-andersoni/|website=Ventspils|date=2023-06-27|access-date=2025-12-01|language=lv|last=@anete}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā ieguvusi [[bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] jurisprudencē [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], 2009. gadā [[maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] Tiesību zinātnes programmā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Juridiskajā darbā strādā no 1999. gada, t.sk. kā tiesneša palīgs tiesā, jurists Latvijas Cilvēktiesību centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TLA sarunu istabā – DŽENA ANDERSONE – TLA|url=https://www.tla.lv/2024/03/tla-sarunu-istaba-dzena-andersone/|date=2024-03-02|access-date=2025-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2019. gada 22. marta līdz 2025. gada 28. martam strādāja par prokurori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=LRP|url=https://www.prokuratura.lv/lv/aktualitates/galerijas/prokuraturas-apbalvojumu-sanem-prokurore-dzena-andersone-507|website=www.prokuratura.lv|access-date=2025-12-01|language=en|last=LRP}}&lt;/ref&gt;

Džena Andersone raksta prozu un dzeju; aktīvi publicējas kopš 2021. gada, kad žurnālā &quot;Domuzīme&quot; nopublicēts Dženas Andersones stāsts &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot;.

2021. gadā izdots Dženas Andersones pirmais debijas stāstu krājums &quot;Dadži&quot;, kuru nominēja [[Literatūras gada balva]]i kategorijā &quot;Spilgtākā debija&quot;, kā arī [[Kilograms kultūras|Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas]] kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2022&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Starts&quot;. Savukārt rakstnieka [[Egona Līva piemiņas balvas &quot;Krasta ļaudis&quot;]] 2022 pasniegšanas ietvaros Dženai Andersonei piešķirta pateicība par grāmatu &quot;Dadži&quot; kā ieguldījumu latviešu literatūrā.
No stāstu krājuma &quot;Dadži&quot; titulstāsts &quot;Dadži&quot; un stāsts &quot;Spēle&quot; iekļauti un izdoti latviešu prozas antoloģijā [[spāņu valoda|spāņu valodā]] — ''A por el mar — relatos Letones Contemporaneos''.

2022. gadā izdots stāstu krājums &quot;Sainis&quot;, bet 2023. gadā — stāstu krājums &quot;Krīta apļi&quot;, kas nominēts Literatūras gada balvai kategorijā &quot;Labākais prozas darbs&quot;, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2024&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Literatūra&quot;.

2024. gadā izdots Dženas Andersones romāns &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;, bet 2025. gadā romāns &quot;Demiurgs&quot;.

Džena Andersone vairākkārt piedalījusies festivālā &quot;Prozas lasījumi&quot;. 2022. gada festivālā stāsts &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Patvertne, patversme, slēptuve&quot;. 2023. gada festivālā stāsts &quot;Kāds pieskaras rokai&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Profesija — rakstnieks&quot;. 2024. gadā stāsts &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Kā dzīvot tālāk?&quot;.

== Bibliogrāfija ==

=== Proza ===
* &quot;Dadži&quot; [stāstu krājums]. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 2021.
* &quot;Sainis&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022.
* &quot;Krīta apļi&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023.
* &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;' [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024.
* &quot;Demiurgs&quot; [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025.
* &quot;Spoguļi&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2026.

=== Dzeja ===

&quot;Pilsētas putni&quot; [dzejas krājums]. Rīga: [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|izdevniecība “Jānis Roze”]], 2026.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/fen5-pilsetas-putni.html|title=izdevniecība &quot;Jānis Roze&quot;|access-date=04.03.2026.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Kopkrājumi (lugas, stāsti, dzeja) ===
* &quot;Dubļi&quot;, lugu kopkrājums &quot;Cilvēklaiks&quot;, biedrība &quot;[[Dramaturgu asociācija]]&quot;, lugu krājums izdots projekta &quot;Lugu konkurss — lugu krājums&quot; ietvaros, 2024
* &quot;Paej malā&quot;, stāstu kopkrājums &quot;Davai&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot;, dzejas kopkrājums &quot;Atbildes — latviešu sieviešu autobiogrāfiskā dzeja&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2025

=== Publikācijas (proza un dzeja) ===
* &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2021
* &quot;Lukrēcija mācās peldēt&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2022
* &quot;Nelaiks&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2022
* &quot;Virzība uz priekšu” [stāsts]. Mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”, 2022
* &quot;Kāds pieskaras rokai” [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2023
* &quot;Bumba&quot; un &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; [stāsti]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2023
* &quot;Balto zirgu gaidot&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2023
* &quot;Dzeja&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2024
* &quot;Dzejas kopa&quot; [dzeja]. Laikraksts &quot;Kultūrzīmes&quot;, 2024
* &quot;Spogulis&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2024
* &quot;Himenesa garā diena&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2024
* ''Bacha Posh: you will be a boy, my daughter'' [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, kalendārs &quot;Nesanāca, bet sanāca&quot;, 2024
* &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025
* &quot;Protokols&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2025
* &quot;Bailes atkāpjas pamazām&quot; [dzejas kopa]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2025
* &quot;Klusā uguns&quot; [stāsts]. Mēnešraksts &quot;[[Avīzes Nosaukums]]&quot;, 2025
* &quot;Mikimauša apskāviens&quot; [eseja]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu dzejnieki]]</text>
      <sha1>nxxjrj6i2z9duwpe6wozl59ph300k02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525589</id>
      <parentid>4525588</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:48:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+defaultsort......</comment>
      <origin>4525589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6467" sha1="aes9747mz8e54o2jadzv4mt3ne47o02" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = Dzena Andersone 2024.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Džena Andersone 2024. gadā
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1977
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 19
| dz_vieta =  {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| dzimums = S
| paraksts = 
| pseidonīms =
| nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods =
| žanri = proza
| apbalvojumi = 
}}
'''Džena Andersone''' (dzimusi {{dat|1977|7|19}}) ir latviešu rakstniece un juriste.

== Biogrāfija ==
[[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]s un [[Ventspils Medicīnas skola]]s absolvente.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tikšanās ar Ventspilī dzimušo rakstnieci, tulkotāju, juristi Dženu Andersoni|url=https://www.ventspils.lv/tiksanas-ar-ventspili-dzimuso-rakstnieci-tulkotaju-juristi-dzenu-andersoni/|website=Ventspils|date=2023-06-27|access-date=2025-12-01|language=lv|last=@anete}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā ieguvusi [[bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] jurisprudencē [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], 2009. gadā [[maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] Tiesību zinātnes programmā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Juridiskajā darbā strādā no 1999. gada, t.sk. kā tiesneša palīgs tiesā, jurists Latvijas Cilvēktiesību centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TLA sarunu istabā – DŽENA ANDERSONE – TLA|url=https://www.tla.lv/2024/03/tla-sarunu-istaba-dzena-andersone/|date=2024-03-02|access-date=2025-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2019. gada 22. marta līdz 2025. gada 28. martam strādāja par prokurori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=LRP|url=https://www.prokuratura.lv/lv/aktualitates/galerijas/prokuraturas-apbalvojumu-sanem-prokurore-dzena-andersone-507|website=www.prokuratura.lv|access-date=2025-12-01|language=en|last=LRP}}&lt;/ref&gt;

Džena Andersone raksta prozu un dzeju; aktīvi publicējas kopš 2021. gada, kad žurnālā &quot;Domuzīme&quot; nopublicēts Dženas Andersones stāsts &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot;.

2021. gadā izdots Dženas Andersones pirmais debijas stāstu krājums &quot;Dadži&quot;, kuru nominēja [[Literatūras gada balva]]i kategorijā &quot;Spilgtākā debija&quot;, kā arī [[Kilograms kultūras|Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas]] kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2022&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Starts&quot;. Savukārt rakstnieka [[Egona Līva piemiņas balvas &quot;Krasta ļaudis&quot;]] 2022 pasniegšanas ietvaros Dženai Andersonei piešķirta pateicība par grāmatu &quot;Dadži&quot; kā ieguldījumu latviešu literatūrā.
No stāstu krājuma &quot;Dadži&quot; titulstāsts &quot;Dadži&quot; un stāsts &quot;Spēle&quot; iekļauti un izdoti latviešu prozas antoloģijā [[spāņu valoda|spāņu valodā]] — ''A por el mar — relatos Letones Contemporaneos''.

2022. gadā izdots stāstu krājums &quot;Sainis&quot;, bet 2023. gadā — stāstu krājums &quot;Krīta apļi&quot;, kas nominēts Literatūras gada balvai kategorijā &quot;Labākais prozas darbs&quot;, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2024&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Literatūra&quot;.

2024. gadā izdots Dženas Andersones romāns &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;, bet 2025. gadā romāns &quot;Demiurgs&quot;.

Džena Andersone vairākkārt piedalījusies festivālā &quot;Prozas lasījumi&quot;. 2022. gada festivālā stāsts &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Patvertne, patversme, slēptuve&quot;. 2023. gada festivālā stāsts &quot;Kāds pieskaras rokai&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Profesija — rakstnieks&quot;. 2024. gadā stāsts &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Kā dzīvot tālāk?&quot;.

== Bibliogrāfija ==

=== Proza ===
* &quot;Dadži&quot; [stāstu krājums]. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 2021.
* &quot;Sainis&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022.
* &quot;Krīta apļi&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023.
* &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;' [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024.
* &quot;Demiurgs&quot; [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025.
* &quot;Spoguļi&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2026.

=== Dzeja ===

&quot;Pilsētas putni&quot; [dzejas krājums]. Rīga: [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|izdevniecība “Jānis Roze”]], 2026.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/fen5-pilsetas-putni.html|title=izdevniecība &quot;Jānis Roze&quot;|access-date=04.03.2026.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Kopkrājumi (lugas, stāsti, dzeja) ===
* &quot;Dubļi&quot;, lugu kopkrājums &quot;Cilvēklaiks&quot;, biedrība &quot;[[Dramaturgu asociācija]]&quot;, lugu krājums izdots projekta &quot;Lugu konkurss — lugu krājums&quot; ietvaros, 2024
* &quot;Paej malā&quot;, stāstu kopkrājums &quot;Davai&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot;, dzejas kopkrājums &quot;Atbildes — latviešu sieviešu autobiogrāfiskā dzeja&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2025

=== Publikācijas (proza un dzeja) ===
* &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2021
* &quot;Lukrēcija mācās peldēt&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2022
* &quot;Nelaiks&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2022
* &quot;Virzība uz priekšu” [stāsts]. Mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”, 2022
* &quot;Kāds pieskaras rokai” [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2023
* &quot;Bumba&quot; un &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; [stāsti]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2023
* &quot;Balto zirgu gaidot&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2023
* &quot;Dzeja&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2024
* &quot;Dzejas kopa&quot; [dzeja]. Laikraksts &quot;Kultūrzīmes&quot;, 2024
* &quot;Spogulis&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2024
* &quot;Himenesa garā diena&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2024
* ''Bacha Posh: you will be a boy, my daughter'' [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, kalendārs &quot;Nesanāca, bet sanāca&quot;, 2024
* &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025
* &quot;Protokols&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2025
* &quot;Bailes atkāpjas pamazām&quot; [dzejas kopa]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2025
* &quot;Klusā uguns&quot; [stāsts]. Mēnešraksts &quot;[[Avīzes Nosaukums]]&quot;, 2025
* &quot;Mikimauša apskāviens&quot; [eseja]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Andersone, Džena}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu dzejnieki]]</text>
      <sha1>aes9747mz8e54o2jadzv4mt3ne47o02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaķīnas svīta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616594</id>
    <revision>
      <id>4525577</id>
      <parentid>4487276</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:47:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5119" sha1="f41zd6y7zwgpyiyinp489lawdvm9yfc" xml:space="preserve">{{Ģeoloģiskā formācija
| nosaukums          = Šaķīnas svīta
| oriģinālnosaukums  = 
| attēls             = 
| attēla_paraksts    = 
| karte              = 
| kartes_paraksts    = 
| stratotips         = [[Šaķīna]]s 27. urbuma intervāls 1355,6—1362,4 m
| vecums             = ap 467 Ma
| sistēma            = [[Ordoviks]]
| virsnodalījums     = 
| nodalījums         = [[Vidusordoviks]]
| stāvs              = [[Darrivilas stāvs|Darrivilas]]
| grupa              = 
| formācija          = 
| horizonts          = [[Kundas horizonts|Kundas]]
| svīta              = '''Šaķīnas'''
| rida               = 
| slāņi              = 
| valsts             = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]]
| reģions            = [[Baltijas valstis|Baltija]]
| platība            = 
| koordinātas        = 
| sastāvs            = [[merģeļi]], [[argillīti]], [[kaļķakmeņi]]
| biezums            = līdz 9,2 m
| izrakteņi          = 
| fosilijas          = [[trilobīti]], [[gliemeņvēži]], [[graptolīti]]
| atklājējs          = [[Jozas Paškēvičs]]
}}
'''Šaķīnas svīta''' ir [[Vidusordoviks|vidusordovika]] (pēc senākiem datiem [[Apakšordoviks|apakšordovika]]&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|3|46}}&lt;/ref&gt;) [[Kundas horizonts|kundas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Pēc tam, kad [[Rita Ulste]] 1975. gadā izdalīja [[Cieceres svīta|cieceres svītu]], lietuviešu ģeologs [[Jozas Paškēvičs]] to sadalīja divās daļās — [[Krjuku svīta|krjuku]] un šakines ridās, pēdējai par [[Stratotips|stratotipu]] ņemot Šaķīnas 27. urbuma griezumu 1355,6—1362,4 m intervālā. Vēlāk šaķīnas rinda tika pārveidota par svītu kundas horizonta sastāvā, bet krjuku svīta tika pieskaitīta zemākajam [[Volhovas horizonts|volhovas horizontam]]. Svīta nosaukta [[Lietuva]]s miesta [[Šakīna|Šaķīna]]s vārdā, pie kuras tika izveidots stratotipiskais dziļurbums. Otrs stratotipiskais griezums ir [[Kruki (miests)|Kruku]] 146. urbuma 1096—1107,5 m intervālā.

== Apraksts ==
Šaķīnas svītu veido mālaini zaļganpelēki un pelēki neskaidras viļņainslāņotas [[Iežu tekstūra|tekstūras]] [[merģeļi]] ar retām pelēku un sarkanīgu [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]] un merģeļu starpkārtām. Merģeļos ir sastopami lieli [[Trilobīti|trilobītu]] fragmenti, reti [[bezslēdzenes pleckāji]] un [[graptolīti]]. Pēdējie parasti sastopami pelēkajos merģeļos un ir raksturīga faunas grupa priekš šaķīnas svītas nogulumiem. Svītas maksimālais biezums — 2,5 m ir konstatēts [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūru]] 8. urbuma griezumā. Šaķīnas svītai ir daudz šaurāks izplatības areāls, nekā zem tās esošajai krjuku svītai, un tā aizņem tikai [[Jelgavas paleoieliece]]s vidusdaļu.&lt;ref&gt;Ульст, Р.Ж., Л.К. Гайлите и В.И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 28. lpp.&lt;/ref&gt;

Šaķīnas zaļganīgi un tumši pelēkie mālainie merģeļi veidojās salīdzinoši dziļā [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] daļā. Merģeļu masīvā un neskaidri slāņotā tekstūra liecina par mālaini karbonātisku un karbonatiski mālainu [[Dūņas|dūņu]] uzkrāšanos zem viļņu darbības zonas. [[Bentoss|Bentosa]] faunas kompleksa nabadzība. ko pārstāv trilobīti un [[Gliemeņvēži|ostrakodi]], norāda uz [[sedimentācija]]s apgabala nozīmīgu dziļumu. To apstiprina arī Šaķīnas svītā atrastie graptolīti.

=== Igaunijā un Lietuvā ===
[[Igaunija|Igaunijā]] šaķīnas svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā. To veido pelēki [[argillīti]] un merģeļi, kā arī pelēki [[Glaukonīts|glaukonītu]] saturoši kaļķakmeņi, kuros [[Fosilijas|fosilā]] veidā ir atrodami pārsvarā trilobīti. Lietuvā svīta ir izplatīta tās ziemeļrietumu daļā. Tās maksimalais biezums ir 9,2 m.

== Paleontoloģiskais raksturojums ==
Šaķīnas svītas nogulumos ir konstatēta samērā bagātīga graptolītu, trilobītu un ostrakodu fauna, kuras starpā vissvarīgākā nozīme ir ''[[Aulograptus cucullus]]'', ''[[Glyptograptus austrodentatus|Glyptograptus ex gr. austrodentatus]]'', ''[[Glyptograptus dentatus|Gl. dentatus]]'', ''[[Tristichograptus ensiformis]]'', ''[[Diplograptus ellesi]]'', ''[[Asaphus expansus]]'', ''[[Asaphus raniceps|A. raniceps]]'', ''[[Tallinnellina primaris]]'', ''[[Ogmoopsis bocki]]''. ''Aulograptus cucullus'' paliekas nodrošina sugu iekļaujo nogulumu korelāciju ar ''[[Didymograptus bifidus]]'' zonu un tādējādi nosaka to kundas vecumu.&lt;ref&gt;Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, &quot;Зиннтне&quot;, 1976. 230 с. 41. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Ordoviks]]
[[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]]</text>
      <sha1>f41zd6y7zwgpyiyinp489lawdvm9yfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4525710</id>
      <parentid>4524585</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4525710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165910" sha1="6bt1jbeey6qquqd8nsaf1l6ubs9u8xk" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]: 
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā atmosfēras fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes tika novēroti arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80–100 metriem naktī tika konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140–240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jekabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9–13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā tika reģistrētas vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet tika novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlažu bija posmā starp [[Jūrmala|Jūrmalas]] un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas–Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>6bt1jbeey6qquqd8nsaf1l6ubs9u8xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jervakandi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622814</id>
    <revision>
      <id>4525624</id>
      <parentid>4420238</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:26:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4525624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3294" sha1="aev4082uqcz2wymwsuwhwppdxz6th9m" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Jervakandi
 | official_name            = ''Järvakandi''
 | settlement_type          = mazpilsēta
 | image_skyline            = Järvakandi Kultuurihall.jpg
 | image_caption            = Jervakandi kultūras nams
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Igaunija#Raplas apriņķis
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{EST}}
 | subdivision_type1        = Apriņķis
 | subdivision_name1        = [[Raplas apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Pagasts
 | subdivision_name2        = [[Kehtnas pagasts]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 4.83
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1201
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd = 58 | latm = 46 | lats = 45 | latNS = N
 | longd = 24 | longm = 49 | longs = 3 | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 79101
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Jervakandi''' ({{val|et|Järvakandi}}) ir mazpilsēta (''alev'') [[Igaunija]]s rietumu daļā, [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]], [[Kehtnas pagasts|Kehtnas pagasta]] administratīvais centrs. Jervakandi vēsturiski un saimnieciski ir pazīstama kā Igaunijas [[stikls|stikla]] rūpniecības centrs.

== Vēsture ==
Jervakandi attīstība sākās 1879. gadā, kad šeit tika nodibināta stikla fabrika. Ap rūpnīcu izveidojās strādnieku ciemats, kas 1945. gadā ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk mazpilsētas) statusu. Līdz 2017. gada administratīvajai reformai Jervakandi veidoja atsevišķu pašvaldību — Jervakandi pagastu (kā mazpilsētas tipa pagasts).

== Saimniecība un kultūra ==
Pilsētas lielākais uzņēmums joprojām ir saistīts ar stikla ražošanu, specializējoties stikla iepakojuma ražošanā.

Jervakandi ir nozīmīgs kultūras centrs:
* Stikla muzejs: vienīgais muzejs Igaunijā, kas veltīts stikla vēsturei un ražošanai.
* Mūzikas festivāli: pilsētā regulāri notiek dažādi pasākumi, no kuriem pazīstamākais vēsturiski ir bijis roka festivāls ''Rabarock''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.kehtna.ee/ Kehtnas pagasta oficiālā vietne] (igauniski)
* [http://klaasimuuseum.ee/ Jervakandi stikla muzeja mājaslapa]{{Novecojusi saite}} (igauniski)

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas mazpilsētas]]
[[Kategorija:Raplas apriņķis]]</text>
      <sha1>aev4082uqcz2wymwsuwhwppdxz6th9m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars14/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>622940</id>
    <revision>
      <id>4525631</id>
      <parentid>4482736</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:39:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4525631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2188" sha1="rxbq55t6754xrbfrsc2b6wrazrt1qqb" xml:space="preserve">List of most 198 military countries
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Army
!Countries
!Power Index
!Army Budget
!Points
!Army Active
!Points
|-
!
!
|
!
|
!
|-
!
!
|
!
|
!
|-
!
!
|
!
|
!
|-
!
!
|
!
|
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces I
!Countries
!Tanks
!Points
!Armored Vehicles
!Points
!Self Propelled Artillery
!Points
|'''Towed Artillery'''
!Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces II
!Countries
!MLRS Rocket Artillery
!Points
!Anti Aircraft Defense
!Points
!Anti Tank Systems
!Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces III
!Countries
!Main Battle Tanks
!Points
!Total Points
|-
!
|
!
!
|-
!
|
!
!
|-
!
|
!
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Air Forces I
!Countries
!Aircraft
!Points
!Fighter/Interceptors
!Points
!Dedicated Attack
!Points
!Transports
!Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Air Forces II
!Countries
!Trainers
!Points
!Helicopters
!Points
!Attack Helicopters
!Points
!Strategic Drones (UAV)
!Points
!Total Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Naval Forces I
!Countries
!Warships
!Points
!Aircraft Carriers
!Points
!Helicopter Carriers
!Points
!Submarines
!Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Naval Forces II
!Destroyers
!Points
!Frigates
!Points
!Corvettes
!Points
!Patrol Vessels
!Points
!Mine Warfare Vessels
!Points
!Total Points
|-
|
!
|
!
|
!
|
!
|
!
!
|-
|
!
|
!
|
!
|
!
|
!
!
|-
|
!
|
!
|
!
|
!
|
!
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Military Strength/Details I
!Countries
!Nuclear Warheads
!Points
!ICBMS
!Points
!Military Drones
!Points
!Suicide Drones
!Points
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|-
!
|
!
|
!
|
!
|
!
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Military Strength/Details II
!Countries
!Cruise Missiles
!Points
!Total Points
|-
!
|
!
!
|-
!
|
!
!
|-
!
|
!
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Army Power
!Countries
!Army
!Land Forces
!Air Forces
!Naval Forces
!Military Strength/Details
!Total Points
|-
!
|
|
|
|
|
!
|-
!
|
|
|
|
|
!
|-
!
|
|
|
|
|
!
|}</text>
      <sha1>rxbq55t6754xrbfrsc2b6wrazrt1qqb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525667</id>
      <parentid>4525631</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars14</username>
        <id>141372</id>
      </contributor>
      <origin>4525667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4250" sha1="e3bsb3dg1ver492q5qfcft4sqvvyuml" xml:space="preserve">List of most 198 military countries
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Army
!Countries
!Rank
!Power Index
!Army Budget
!Points
!Army Active
!Points
|-
!Afghanistan
!70
!43.4
|$2,170
!
|130,000
!
|-
!Albania
!125
!33.7
|$386
!
|11,500
!
|-
!Algeria
!19
!59.4
|$8,652
!
|164,900
!
|-
!Andorra
!194
!23.1
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
!45
!50.2
|$2,088
!
|107,000
!
|-
!Antigua-Barbuda
!207
!21.9
|$27
!
|180
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces I
!Countries
!Tanks
!Points
!Armored Vehicles
!Points
!Self Propelled Artillery
!Points
|'''Towed Artillery'''
!Points
|-
!Afghanistan
|450
!
|8,250
!
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Albania
|40
!
|210
!
|10
!
| -
!NA
|-
!Algeria
|1,630
!
|24,920
!
|224
!
|483
!
|-
!Andorra
| -
!NA
|48
!
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
|320
!
|2,450
!
|25
!
|575
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
|8
!
| -
!NA
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces II
!Countries
!MLRS Rocket Artillery
!Points
!Anti Aircraft Defense
!Points
!Anti Tank Systems
!Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
|260
!
|780
!
|-
!Albania
| -
!NA
|10
!
|28
!
|-
!Algeria
|188
!
|712
!
|2,445
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
|116
!
|192
!
|625
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Land Forces III
!Countries
!Main Battle Tanks
!Points
!Total Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
!
|-
!Albania
|40
!
!
|-
!Algeria
|1,630
!
!
|-
!Andorra
| -
!NA
!
|-
!Angola
|320
!
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Air Forces I
!Countries
!Aircraft
!Points
!Fighter/Interceptors
!Points
!Dedicated Attack
!Points
!Transports
!Points
|-
!Afghanistan
|135
!
| -
!NA
| -
!NA
|54
!
|-
!Albania
|19
!
| -
!NA
| -
!NA
|1
!
|-
!Algeria
|605
!
|111
!
|42
!
|63
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
|285
!
|69
!
|6
!
|33
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Air Forces II
!Countries
!Trainers
!Points
!Helicopters
!Points
!Attack Helicopters
!Points
!Strategic Drones (UAV)
!Points
!Total Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
|81
!
| -
!NA
|65
!
!
|-
!Albania
| -
!NA
|18
!
|5
!
|24
!
!
|-
!Algeria
|90
!
|299
!
|74
!
|140
!
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|8
!
!
|-
!Angola
|58
!
|119
!
|14
!
|45
!
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|8
!
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Naval Forces I
!Countries
!Warships
!Points
!Aircraft Carriers
!Points
!Helicopter Carriers
!Points
!Submarines
!Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Albania
|19
!
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Algeria
|213
!
| -
!NA
| -
!NA
|7
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
|36
!
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Naval Forces II
!Countries
!Destroyers
!Points
!Frigates
!Points
!Corvettes
!Points
!Patrol Vessels
!Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Albania
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|33
!
|-
!Algeria
| -
!NA
|9
!
|9
!
|83
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|-
!Angola
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|32
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Naval Forces III
!Countries
!Mine Warfare Vessels
!Points
!Total Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
!NA
|-
!Albania
| -
!NA
!
|-
!Algeria
|3
!
!
|-
!Andorra
| -
!NA
!NA
|-
!Angola
| -
!NA
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
!NA
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Military Strength/Details I
!Countries
!Nuclear Warheads
!Points
!ICBMS
!Points
!Military Drones
!Points
!Suicide Drones
!Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
| -
!NA
|65
!
|180
!
|-
!Albania
| -
!NA
| -
!NA
|24
!
|50
!
|-
!Algeria
| -
!NA
| -
!NA
|140
!
|650
!
|-
!Andorra
| -
!NA
| -
!NA
|8
!
| -
!NA
|-
!Angola
| -
!NA
| -
!NA
|45
!
|80
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
| -
!NA
|6
!
| -
!NA
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Military Strength/Details II
!Countries
!Cruise Missiles
!Points
!Total Points
|-
!Afghanistan
| -
!NA
!
|-
!Albania
| -
!NA
!
|-
!Algeria
|400
!
!
|-
!Andorra
| -
!NA
!
|-
!Angola
|30
!
!
|-
!Antigua-Barbuda
| -
!NA
!
|}
----
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Army Power
!Countries
!Army
!Land Forces
!Air Forces
!Naval Forces
!Military Strength/Details
!Total Points
|-
!Afghanistan
|
|
|
|
|
!
|-
!Albania
|
|
|
|
|
!
|-
!Algeria
|
|
|
|
|
!
|-
!Andorra
|
|
|
|
|
!
|-
!Angola
|
|
|
|
|
!
|-
!Antigua-Barbuda
|
|
|
|
|
!
|}</text>
      <sha1>e3bsb3dg1ver492q5qfcft4sqvvyuml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heilostomāti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630081</id>
    <revision>
      <id>4525668</id>
      <parentid>4459021</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T06:37:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7431" sha1="7qpnv57f9bkpodqtxqzw7qokpduryah" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Thalamoporella californica (YPM IZ 089534).jpeg
| att_nosaukums =Heilostomāti {{TaksoSaite|Thalamoporella californica}} 
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| nodalījums = Bilateria
| nodalījums_lv =Bilaterāļi
| apakšnod =Protostomia
| apakšnod_lv =Pirmmutnieki
| virstips =Lophotrochozoa
| virstips_lv =Spirālveidīgie
| tips =Bryozoa
| tips_lv =Sūneņi
| klase =Gymnolaemata
| klase_lv =Kailmutes
| kārta =Cheilostomatida
| kārta_lv =Heilostomāti
| binomial =Cheilostomatida &lt;small&gt;Busk, 1852&lt;/small&gt;
| sinonīmi =''Cheilostomata''
| iedalījums =
| kategorijas =nē
}}
'''Heilostomāti''' (''Cheilostomatida'') ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta britu zoologam un paleontologam [[Džordžs Basks|Džordžam Baskam]], kurš 1852. gadā izveidoja ''Cheilostomata'' apakškārtu. Heilostomāti ir sēdoši koloniāli organismi, kas lielākoties dzīvo jūrās, piestiprinoties pie zemūdens akmeņiem, [[Aļģes|aļģēm]], bet atsevišķos gadījumos pat pie dzīvniekiem (piemēram, pie [[Zivis|zivīm]]). Šīs kārtas [[fosilijas]] ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] vai [[Krīts (periods)|krīta]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Heilostomāti veido dažādas formas [[Kolonija (bioloģija)|kolonijas]]. Atkarībā no piestiprināšanās veida izšķir apaugošās un brīvās formas (piestiprināšanās var notikt vienā punktā vai arī nosedzot virsmas). Starp brīvajām formām ir izplatītas divslāņaini simetriskās, zarojošās, tīklveidīgās, diskveidīgās, posmotās un bezformīgās, masīvās kolonijas. Apaugošās kolonijas var būt vienslāņainas vai daudzslāņainas.

[[Cistīdi]] ir veidoti īsu dažāda griezuma kameru veidā. To sānu, distālās un proksimālās sienas ir slīpi orientētas pret pamatni (aizmugurējo jeb muguras sienu). Priekšējā siena var būt gandrīz pilnībā pārkaļķota, izņemot cistālo daļu, kur atrodas atvere (areja vai aperturas laukums). Daļai sugu priekšējai sienai ir pārkaļķotas tikai malas, veidojot rāmi, bet pārējā daļa ir membrānveidīga, kas fosilā veidā nesaglabājas. Tās vietā fosilajām formām ir liela atvere — [[opezijs]]. Dažiem ''[[Anasca]]'' ģints pārstāvjiem [[kriptocista]] distālajā daļā ir divas mazas atveres — [[opeziulas]], caur kurām iziet parietālie [[muskuļi]].

[[Cistīdu atveres]] visbiežāk ir izvietotas priekšējās sienas distālajā daļā, un tām ir pusapaļa, apaļa vai iedobes forma. Daudzām ģintīm virs atveres atrodas cauruļveida paplašinājums — [[peristomija]] ar ārēju atveri — [[Peristomiks|peristomiku]] un to aptverošu valnīti — [[Peristoma|peristomu]]. Saziņa starp rindās izvietotajiem cistīdiem notiek ar [[septulas (sūneņi)|septulu]] palīdzību, kas koncentrētas sānu sienu distālajā daļā, vai arī ar poru kameru ([[Dietellas|dietellu]]) palīdzību, kas atrodas stūros starp muguras un vienu no tai perpendikulārajām sienām.

[[Cistīdu sienas]] izceļas ar augstu uzbūves sarežģītības pakāpi un sastāv no dažādiem pēc uzbūves un stāvokļa slāņiem:
* [[Kriptocists]] — cistīda sienas [[Kalcīts|kalcīta]] vai membrānveida slānis, kuru ieskauj rāmis, veidojas formām, kurām nav [[kompensācijas soma]]s.
* [[Gimnocists]] — priekšējās sienas apakšējā ārējā pārkaļķotā daļa.
* [[Olocists]] — gluds, plāns iekšējais kalcīta slānis, kas izklāj cistīda iekšējo dobumu, sastāv no mezglainiem kalcīta daļiņu sakopojumiem. Citīdiem bez kompensācijas somas ar membrānveida ārējo sienu olocists veido arī rāmi. Daudzām sugām virs olocista ārpusē priekšējās sienas rajonā ir attīstīts otrs kalcīta slānis — [[tremocists]], kuru caurauž poras ([[tremoporas]]).
* [[pleirocits]] (jeb pericists) ''[[Cribrimorpha]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir cistīdu priekšējā siena, kas piesegta ar izmainītiem malu dzelkšņiem.

Hidrostatiskā sistēma dažādām apakškārtām ir atšķirīga. ''[[Anasca]]'' ģintij to veido [[hipostegs]] — dobums, kas izvietots starp kriptocistu un [[Kutikula|kutikulu]] ([[Ektocists|ektocistu]]) un uzpildīto šķidrumu, kas kompensē [[Polipīds|polipīda]] tilpumu. ''[[Ascophora]]'' ģintij zem priekšējās sienas, kas sastāv no tremocista, pleirocista vai biezāka olocista, atrodas kompensācijas soma, kas atveras cistīda atverē vai arī tai ir sava atvere — [[askopora]]. Cistīdu atveres aizver dažādas formas vāciņi. Tiem ''Ascophora'' pārstāvjiem, kuriem nav askoporas, vāciņš vienlaicīgi aizver arī kompensācijas somas atveri. Kad kompensācijas somas un cistīda atveri nenosedz vāciņš, to aizsargā īpašs izaugums — [[lirula]] vai [[mukro]] (''[[Smittina]]'' ģintij). Ja kompensācijas somai ir askopora, vāciņam, kas aizver cistīda atveri, ir pusmēness forma ar taisnu proksimālo malu. Askoporu vāciņš neapsedz.

[[Polimorfie cistīdi]] heilostomātiem raksturojas ar daļēju vai pilnīgu polipīdu [[Redukcija (bioloģija)|redukciju]]. Plaši ir izplatīti [[avikulāriji]], [[vibrakulāriji]], [[kenozooīdi]] un dzelkšņi. Kenozooīdi ir sakņveida izaugumi, kas kalpo kolonijas fiksācijai pie substrāta. Dzelkšņi ir sastopami dažām primitīvām ģintīm. Tie stiprinas uz normālu cistīdu priekšējās sienas pie atveres un katram cistīdam ir viens vai divi dzelkņi, vai arī daudz dzelkšņu, kas izvietoti pa perimetru gar visu rāmi.

=== Vairošanās ===
Daži heilostomāti ir oldējēji un izgrūž [[ola]]s ārā ar īpaša intertentakulārā orgāna palīdzību. Taču lielākajai daļai ir dažāda veida [[ovicellas]]. Dažu mūsdienu heilostomātu novērojumi rāda, ka kolonijas sākotnējais indivīds ([[ancestruls]]) dod sākumu trim primārajiem distālajiem pumpuriem, otro paaudzi veido seši pumpuri, trešo vienpadsmit u.t.t. ''[[Membranipora memЬгаnасеа]]'' kolonija ap 6—7 cm diametrā sastāv apmēram no 7000 cistīdiem. Heilostomātu lielākajai daļai [[pumpurošanās]] ir laterāla un tikai ''[[Scrupariina]]'' virsdzimtas pārstāvjiem ir frontāla pumpurošanās, kas tiek uzskatīts par primitīvu īpašību.&lt;ref&gt;Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Сарычева Т.Г., Соколов Б.С., ''Основы палеонтологии (Мшанки, брахиоподы, форониды)'', Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 93-96. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Heilostomātu kārtā ir 8 apakškārtas:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=110722 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;
* kārta: '''''Cheilostomatida''''' &lt;small&gt;Busk, 1852&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Belluloporina]]'' &lt;small&gt;Ostrovsky, 2013&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Cupuladriina]]'' &lt;small&gt;Håkansson et al, 2026&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Flustrina]]'' &lt;small&gt;Smitt, 1868&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Inovicellata]]'' &lt;small&gt;Jullien, 1888&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Membraniporina]]'' &lt;small&gt;Ortmann, 1890&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Scrupariina]]'' &lt;small&gt;Silén, 1941&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Tendrina]]'' &lt;small&gt;Ostrovsky, 2013&lt;/small&gt;
:* apakškārta: ''[[Thalamoporellina]]'' &lt;small&gt;Ostrovsky, 2013&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sūneņi]]</text>
      <sha1>7qpnv57f9bkpodqtxqzw7qokpduryah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jeļena Mizuļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631557</id>
    <revision>
      <id>4525632</id>
      <parentid>4466583</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:42:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu</comment>
      <origin>4525632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10880" sha1="tbg8ucm9zckemrrib8gic3d2k3h1fiw" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jeļena Mizuļina
| vārds_orģ = ''Елена Мизулина''
| attēls = Elena_Mizulina,_2016.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]]
| term_sākums = 2015. gada 23. septembris
| term_beigas = 2023. gada 16. septembris
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte
| term_sākums2 = 1995
| term_beigas2 = 2004
| amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte
| term_sākums3 = 2007
| term_beigas3 = 2015
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kostromas apgabals|Buja|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Boriss Dmitrijevs
| māte = 
| dzīvesb = Mihails Mizuļins
| bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]]
| profesija = juriste, politiķe
| alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi '''Dmitrijeva''' {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s [[juriste]], valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}&lt;/ref&gt;

Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku.

Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]] māte.

== Dzīvesgājums ==

Jeļena Mizuļina piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja [[Jaroslavļas Valsts universitāte]]s Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot [[juriste]]s kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}&lt;/ref&gt;

Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām.

Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību.

== Politiskā darbība ==

1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā.

1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas &quot;[[Jabloko]]&quot;. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]].

1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar &quot;Jabloko&quot; un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]].

2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas &quot;[[Taisnīgā Krievija]]&quot;. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā.

2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]]. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}&lt;/ref&gt;

== Likumdošanas iniciatīvas ==

Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību.

Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem.

2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā.

Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “[[Dimas Jakovļeva likums|Dimas Jakovļeva likumu]]”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs.

Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām.

== Uzskati ==

Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku.

Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm.

Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates.

== Sabiedriskā rezonanse un kritika ==

Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē.

Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā.

2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība.

== Sankcijas ==

2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija]]s Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}&lt;/ref&gt;

Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}&lt;/ref&gt;

Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu.

== Personīgā dzīve ==

Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}}
* [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}}
* [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas juristi]]
[[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Jabloko politiķi]]
[[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]]
[[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]]
[[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]]
[[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]]</text>
      <sha1>tbg8ucm9zckemrrib8gic3d2k3h1fiw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livnolepji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632356</id>
    <revision>
      <id>4525635</id>
      <parentid>4470694</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3633" sha1="88nbviumg4k2kx1f2t6j81ety4udmvy" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Livnolepis zadonica.jpg
| att_nosaukums = Livnolepja ''[[Livnolepis zadonica]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Euantiarcha
|  virskārta_lv = Īstie antiarhi
|         kārta = Bothriolepiformes
|      kārta_lv = Botriolepveidīgie
|        dzimta = Bothriolepididae
|     dzimta_lv = Botriolepidīdi
|   apakšdzimta = Livnolepidinae
|apakšdzimta_lv = Livnolepidīnes
|         ģints = Livnolepis
|      ģints_lv = Livnolepji
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Livnolepis &lt;small&gt;Moloshnikov, 2008&lt;/small&gt;
}}
'''Livnolepji''' (''Livnolepis'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo ģinti 2008. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Ģints [[tipiskā suga]] (un vienīgā) ir ''[[Livnolepis zadonica]]'' &lt;small&gt;(H. Obrucheva, 1983)&lt;/small&gt;. Livnolepji dzīvoja [[Augšdevons|vēlajā devonā]] ([[Famenas stāvs|famena]]) [[Austrumeiropas platforma]]s teritorijā ([[Centrālais devona lauks]]).

== Apraksts ==
Livnolepji ir lielas [[zivis]], kurām [[Endokrānijs|endokrānija]] priekšējo postorbitālo izaugumu nospiedumi uz [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] iekšējās virsmas ir sekli un vāji izteikti. [[Preorbitālā iedobe]] ir ļoti liela. Sejas un deguna plātnes izvietotas 60°—80° leņķī. [[Sānu pakauša kauli|Sānu pakauša kaulus]] (''Pn'') norobežo [[pakaļējie malas kauli]] (''Pmg''). [[Pakauša kauls|Pakauša kaula]] (''Nu''), [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') un [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (''PMD'') vislielākais platums ir šo kaulu laterālo stūru līmenī (pakauša kaula lielākais platums ir laterālo un postlaterālo stūru līmenī). [[Ķermeņa bruņa]] ir ar [[Vidējais vēdera kauls|vidējo vēdera kaulu]] (''MV''). Uz bruņas dorsālās sienas ir labi attīstīts, augsts mediālais ķīlis.&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V., ''Devonian Antiarchs (Pisces, Antiarchi) from Central and Southern European Russia,'' Paleontol. J. (Moscow), 2008, vol. 42, no. 7, pp. 691—773, 753. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Salīdzinājums ===
Livnolepji atšķiras no [[botriolepji]]em (''Bothriolepis'') un [[grosilepji]]em (''Grossilepis'') ar ļoti lielu preorbitālo iedobi un ar 60°—80° leņķi starp sejas un deguna plātnēm [[Priekšējais nepāra kauls|priekšējam nepāra kaulam]] (''Prm'') un [[sānu kauli]]em (''La'') (botriolepjiem un grosilepjiem šīs plātnes ir gandrīz paralēlas). Bez to, tie atšķiras no grosilepjiem ar galvas vairoga un ķermeņa bruņas izmēriem (livnolepjiem tie sasniedz 40 cm garumu, bet grosilepjiem — līdz 10 cm), ar ''Nu'', ''AMD'' un ''PMD'' kaulu formu, un ar augstu muguras ķīli.

No [[tubalepji]]em (''Tubalepis'') livnolepji atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā, un ar ''Pn'' kaula stāvokli (livnolepjiem to norobežo ''Pmg'' kauls). No [[rosolepji]]em (''Rossolepis'') tie atšķiras ar galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālo stūru platajām pamatnēm (livnolepjiem šie stūri ir izteiktāki) un ar dziļāku trapecveida formas preorbitālo iedobi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>88nbviumg4k2kx1f2t6j81ety4udmvy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Damfrīsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634493</id>
    <revision>
      <id>4525633</id>
      <parentid>4497181</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3911" sha1="j50bje6im52sy5kumf4a9guuxpnj0ex" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Damfrīsa
| official_name            = ''Dumfries''&lt;br/&gt;''Dùn Phris''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    =
| image_skyline            = Dumfries - panoramio (1).jpg
| image_caption            = Damfrīsas centrs
| image_flag   =
| image_shield =
| shield_size  =
| pushpin_map              = Skotija#Damfrīsa un Geloveja#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 04| lats  = | latNS  = N
| longd = 03| longm = 36| longs = | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Damfrīsa un Geloveja]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 33470
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indeksa prefikss
| postal_code              = DG1, DG2
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Damfrīsa''' ({{val|en|Dumfries}}, {{val|gd|Dùn Phris}}) ir pilsēta un vēsturisks tirdzniecības centrs [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, netālu no Solvejas līča krasta. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsas un Galovejas]] apgabalā. Cauri pilsētai plūst Nitas upe.

Pilsēta tautā tiek dēvēta par &quot;Dienvidu karalieni&quot; (''Queen of the South''), un šis pats nosaukums ir piešķirts arī vietējam profesionālajam [[Queen of the South FC|futbola klubam]].

== Vēsture ==
Damfrīsa vēsturiski izveidojusies kā nozīmīgs pierobežas nocietinājums un tirdzniecības mezgls. Karalis [[Viljams I Lauva]] 1186. gadā piešķīra Damfrīsai karaliskās pilsētas (''Royal Burgh'') statusu, kas veicināja tās strauju izaugsmi un padarīja to par stratēģiski svarīgu punktu Skotijas neatkarības karu laikā. 1306. gadā pilsētas franciskāņu klosterī [[Roberts I Brūss]] nogalināja savu konkurentu uz Skotijas troni Džonu Kominu, kas kļuva par pagrieziena punktu Skotijas vēsturē.

18. un 19. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[Apavi|apavu]] ražošana un tirdzniecība. Damfrīsa ir cieši saistīta ar Skotijas nacionālo dzejnieku [[Roberts Bērnss|Robertu Bērnsu]], kurš pilsētā aizvadīja sava mūža pēdējos gadus (no 1791. līdz 1796. gadam) un ir šeit apglabāts Svētā Miķeļa kapsētā.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Damfrīsa ir reģionālais pakalpojumu, mazumtirdzniecības un izglītības centrs. Pilsētā atrodas [[Glāzgovas Universitāte]]s un [[Rietumskotijas Universitāte]]s kopīgie reģionālie studiju korpusi, kā arī Damfrīsas un Gelovejas koledža. Galvenās saimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, mežizstrāde un pakalpojumu sektors.

Pilsētā ir saglabājusies vēsturiskā arhitektūra, tostarp 15. gadsimtā celtais Devorgilas tilts pār Nitas upi, kas ir viens no vecākajiem saglabājušajiem tiltiem Skotijā. Roberta Bērnsa māja-muzejs un viņa mauzolejs ir ievērojami tūrisma objekti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>j50bje6im52sy5kumf4a9guuxpnj0ex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mohammads Štajje</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635859</id>
    <revision>
      <id>4525629</id>
      <parentid>4497012</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2187" sha1="18uvmtzw5rlty0261c6bmhp5hcaak4u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mohammads Štajje
| vārds_orģ = محمد اشتية
| attēls = Visit_of_Mohammad_Shtayyeh,_former_Palestinian_Prime_Minister,_to_the_European_Commission_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Palestīniešu pašpārvalde]]s premjerministrs
| term_sākums = {{dat|2019|4|13}}
| term_beigas = {{dat|2024|3|31}}
| prezidents = [[Mahmūds Abāss]]
| priekštecis = [[Rāmī Hamdallāhs]]
| pēctecis = [[Mohammads Mustafa]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{ddv|1958|1|17}}
| dzim_vieta = Tella, [[Rietumkrasts]] (toreiz [[Jordānija]])
| tautība = palestīnietis
| partija = [[Fatah]]
| profesija = ekonomists, politiķis
| alma_mater = [[Saseksas Universitāte]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
}}

'''Mohammads Štajje''' ({{val|ar|محمد اشتية}}; dzimis {{dat|1958|1|17}}) ir [[Palestīnieši|palestīniešu]] [[ekonomists]] un politiķis. No 2019. līdz 2024. gadam viņš bija [[Palestīniešu pašpārvalde]]s premjerministrs.

Štajje studēja ekonomiku un ieguva doktora grādu [[Saseksas Universitāte|Saseksas Universitātē]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Viņš ir ilggadējs ''[[Fatah]]'' kustības biedrs un ieņēmis vairākus amatus Palestīniešu pašpārvaldē, tostarp darbojies Palestīnas Ekonomikas attīstības un atjaunošanas padomē.

2019. gada aprīlī [[Mahmūds Abāss]] iecēla Štajji par Palestīniešu pašpārvaldes premjerministru pēc [[Rāmī Hamdallāhs|Rāmī Hamdallāha]] atkāpšanās. Viņa valdība koncentrējās uz ekonomikas attīstību, valsts institūciju stiprināšanu un starptautisko sadarbību.

2024. gada februārī Štajje iesniedza atkāpšanās rakstu, un 2024. gada martā viņa valdības pilnvaras beidzās. Par premjerministru kļuva [[Mohammads Mustafa]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Štajje, Mohammads}}
[[Kategorija:1958. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Palestīniešu politiķi]]
[[Kategorija:Palestīniešu pašpārvaldes premjerministri]]
[[Kategorija:Ekonomisti]]</text>
      <sha1>18uvmtzw5rlty0261c6bmhp5hcaak4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apzaļumošana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636656</id>
    <revision>
      <id>4525676</id>
      <parentid>4503029</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1340" sha1="i01awrh7wg44295tiaicmrik34whxhk" xml:space="preserve">[[Attēls:Acrosfukuoka02.jpg|thumb|Jumtu apzaļumošana]]
'''Apzaļumošana''' ir teritorijas labiekārtošanas process, kura laikā tiek ierīkoti, atjaunoti vai uzturēti [[apstādījumi]], piemēram, [[zāliens|zālāji]], [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]], puķu dobes un citi dekoratīvie augi. Apzaļumošanas mērķis ir uzlabot vides estētisko izskatu, radīt labvēlīgu mikroklimatu, veicināt [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] un paaugstināt dzīves kvalitāti.

Apzaļumošana tiek veikta [[parks|parkos]], [[dārzs|dārzos]], [[skvērs|skvēros]], ielu malās, dzīvojamo rajonu pagalmos, rūpniecības teritorijās un citās publiskās vai privātās teritorijās. Tā var ietvert arī ainavu elementu ierīkošanu, piemēram, dekoratīvas puķu dobes, dzīvžogus, akmens dārzus, ūdenstilpes un automātiskās laistīšanas sistēmas.

Mūsdienu apzaļumošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, vietējo augu sugu izmantošanai, lietusūdens apsaimniekošanai un [[zaļās infrastruktūra]]s attīstībai pilsētvidē.

== Skatīt arī ==
* [[Apstādījumi]]
* [[Ainavu arhitektūra]]
* [[Dārzkopība]]
* [[Pilsētvide]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ainavu arhitektūra]]
[[Kategorija:Dārzkopība]]
[[Kategorija:Vides aizsardzība]]</text>
      <sha1>i01awrh7wg44295tiaicmrik34whxhk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525677</id>
      <parentid>4525676</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4525677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1295" sha1="tnzkpe4btmk8gnnucj4qlwse2oiel0f" xml:space="preserve">[[Attēls:Acrosfukuoka02.jpg|thumb|Jumtu apzaļumošana]]
'''Apzaļumošana''' ir teritorijas labiekārtošanas process, kura laikā tiek ierīkoti, atjaunoti vai uzturēti [[apstādījumi]], piemēram, [[zāliens|zālāji]], [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]], puķu dobes un citi dekoratīvie augi. Apzaļumošanas mērķis ir uzlabot vides estētisko izskatu, radīt labvēlīgu mikroklimatu, veicināt [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] un paaugstināt dzīves kvalitāti.

Apzaļumošana tiek veikta [[parks|parkos]], [[dārzs|dārzos]], [[pilsētas laukums|skvēros]], ielu malās, dzīvojamo rajonu pagalmos, rūpniecības teritorijās un citās publiskās vai privātās teritorijās. Tā var ietvert arī ainavu elementu ierīkošanu, piemēram, dekoratīvas puķu dobes, dzīvžogus, akmens dārzus, ūdenstilpes un automātiskās laistīšanas sistēmas.

Mūsdienu apzaļumošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, vietējo augu sugu izmantošanai, lietusūdens apsaimniekošanai un [[zaļā infrastruktūra|zaļās infrastruktūras]] attīstībai pilsētvidē.

== Skatīt arī ==
* [[Dārzkopība]]

{{aizmetnis}}

[[Kategorija:Ainavu arhitektūra]]
[[Kategorija:Dārzkopība]]
[[Kategorija:Vides aizsardzība]]</text>
      <sha1>tnzkpe4btmk8gnnucj4qlwse2oiel0f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruno Bauers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637361</id>
    <revision>
      <id>4525627</id>
      <parentid>4507615</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:31:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7524" sha1="qf1v89h06w30megujpdz25ts49nkd93" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums =
|               vārds =
|          vārds_orig = ''Bruno Bauer''
|              attēls = Bruno Bauer.jpg
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = Bruno Bauers
|             dz_gads = 1809
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 06
|            dz_vieta = [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]], [[Saksijas-Altenburgas hercogiste]],&lt;br /&gt;(tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1882
|           m_mēnesis = 04
|             m_diena = 13
|             m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]],&lt;br /&gt;(tagad {{DEU}})
|           pilsonība =
|             tautība = [[vācieši|vācietis]]
|            paraksts =
|               skola = [[jaunhēgelieši]]
|           intereses = [[filozofija]], [[teoloģija]], [[reliģijas filozofija]], [[vēsture]], [[politika]]
|              idejas = reliģijas kritika, [[kristietība]]s izcelsmes kritiska analīze
|          alma_mater = [[Humbolta Berlīnes universitāte|Berlīnes Universitāte]]
|           skolotājs = [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]]
|           skolnieks =
|          ietekme_no = [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]]
|          ietekmējis = [[Kārlis Markss]], [[Frīdrihs Engelss]], [[Makss Štirners]]
|               darbi = ''Kritik der evangelischen Geschichte der Synoptiker'' (1841—1842), ''Die Judenfrage'' (1843)
|              valoda = [[vācu valoda]]
|            piezīmes =
|         kategorijas =
}}

'''Bruno Bauers''' ({{val|de|Bruno Bauer}}; dzimis {{dat|1809|09|06}}, miris {{dat|1882|04|13}}) bija [[vācieši|vācu]] [[filozofs]], [[teologs]], [[vēsturnieks]] un viens no ievērojamākajiem [[jaunhēgelieši|jaunhēgeliešu]] pārstāvjiem. Viņš kļuva pazīstams ar radikālu [[kristietība]]s kritiku, pētījumiem par [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] tekstu izcelsmi un polemiku par reliģijas un politiskās emancipācijas attiecībām. Bauera darbi būtiski ietekmēja jauno [[Kārlis Markss|Kārli Marksu]] un [[Frīdrihs Engelss|Frīdrihu Engelsu]], kuri vēlāk asi kritizēja viņa filozofiskos uzskatus.

== Biogrāfija ==
Bruno Bauers piedzima 1809. gada 6. septembrī [[Eizenberga|Eizenbergā]]. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]]. Bauers studēja [[Teoloģija|teoloģiju]] un filozofiju [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes Universitātē]], kur klausījās arī [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa]] lekcijas. Hēgeļa filozofija būtiski ietekmēja Bauera intelektuālo attīstību.

Savas akadēmiskās darbības sākumā Bauers piederēja pie konservatīvākajiem Hēgeļa sekotājiem un nodarbojās galvenokārt ar teoloģijas jautājumiem. Tomēr 1830. gadu beigās viņa uzskati kļuva arvien radikālāki, un viņš pievienojās jaunhēgeliešu kustībai.

1839. gadā Bauers sāka pasniegt teoloģiju [[Bonnas Universitāte|Bonnas Universitātē]]. Šajā laikā viņš pievērsās kritiskai [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] analīzei. Darbos par evaņģēliju vēsturi Bauers apšaubīja tradicionālo kristīgo priekšstatu par [[Evaņģēlijs|evaņģēlijiem]] kā tiešām un neatkarīgām vēsturiskām liecībām.

Viņa teoloģiskie uzskati izraisīja konfliktu ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] varas iestādēm. 1842. gadā Baueram tika atņemtas tiesības pasniegt universitātē. Pēc akadēmiskās karjeras beigām viņš turpināja darboties kā neatkarīgs rakstnieks un publicists.

=== Jaunhēgelieši ===
1840. gadu sākumā Bauers kļuva par vienu no Berlīnes jaunhēgeliešu aprindu ievērojamākajiem pārstāvjiem. Viņš bija saistīts ar grupu ''Die Freien'', kurā darbojās arī [[Makss Štirners]] un citi radikāli vācu intelektuāļi.

Šajā periodā ar Baueru bija cieši saistīts arī jaunais Kārlis Markss. Sākotnēji Markss augstu vērtēja Bauera filozofisko un reliģisko kritiku, tomēr vēlāk abu domātāju uzskati būtiski atšķīrās.

Bauers uzskatīja, ka cilvēka atbrīvošanās ir saistīta ar kritiskās pašapziņas attīstību un reliģisko priekšstatu pārvarēšanu. Markss savukārt pakāpeniski nonāca pie uzskata, ka ar filozofisku un reliģisku kritiku vien nepietiek un nepieciešams analizēt sabiedrības materiālās, ekonomiskās un sociālās attiecības.

=== Ebreju jautājums ===
1843. gadā Bauers publicēja darbu ''Die Judenfrage'' („Ebreju jautājums”), kurā analizēja diskusiju par ebreju politisko emancipāciju Prūsijā. Bauers argumentēja, ka sekulārā politiskā emancipācija prasa atteikšanos no reliģiskām privilēģijām un ka pilnīgai emancipācijai gan ebrejiem, gan kristiešiem jāpārvar reliģija kā politiskās identitātes pamats.

Bauera nostāju kritizēja Kārlis Markss savā 1843. gadā sarakstītajā un 1844. gadā publicētajā darbā ''[[Par ebreju jautājumu]]'' (''Zur Judenfrage''). Markss iebilda pret Bauera uzskatu, ka atteikšanās no reliģijas ir priekšnoteikums politiskajai emancipācijai, un nošķīra politisko emancipāciju no plašākas sociālās un cilvēka emancipācijas.

=== Konflikts ar Marksu un Engelsu ===
1840. gadu vidū Markss un Engelss arvien vairāk attālinājās no Bauera un citiem jaunhēgeliešiem. Viņi uzskatīja, ka Bauera filozofija pārāk lielu nozīmi piešķir apziņai un ideju kritikai, nepietiekami analizējot materiālos sabiedrības apstākļus.

Bauers un viņa domubiedri kļuva par vienu no galvenajiem kritikas objektiem Marksa un Engelsa darbā ''[[Svētā ģimene]]'' (1845). Jaunhēgeliešu filozofijas kritika tika turpināta arī darbā ''[[Vācijas ideoloģija]]'', kur Markss un Engelss attīstīja savu materiālistisko vēstures izpratni.

Šīs polemikas rezultātā Bauera un Marksa intelektuālie ceļi galīgi šķīrās.

=== Vēlākie gadi ===
Pēc [[1848. gada revolūcijas|1848. gada revolūcijām]] Bauers pakāpeniski attālinājās no saviem agrākajiem radikālajiem politiskajiem uzskatiem. Viņš turpināja rakstīt par vēsturi, politiku, reliģiju un Eiropas sabiedrības attīstību, taču vairs neieņēma tik nozīmīgu vietu Vācijas intelektuālajā dzīvē kā 1840. gadu sākumā.

Īpašu uzmanību Bauers turpināja pievērst agrīnās kristietības vēsturei. Viņš centās analizēt kristietības rašanos vēsturiskajā un kultūras kontekstā un uzsvēra grieķu-romiešu filozofijas ietekmi uz agrīno kristīgo domu. Daži viņa secinājumi par Jaunās Derības tekstiem bija ļoti radikāli un netika pieņemti vairākuma tā laika pētnieku vidū.

Dzīves pēdējos gados Bauers dzīvoja Berlīnes apkārtnē un turpināja publicēt vēsturiskus un politiskus darbus. Viņš nomira 1882. gada 13. aprīlī.

Bauers galvenokārt palicis filozofijas vēsturē kā viens no nozīmīgākajiem jaunhēgeliešiem un reliģijas kritiķiem. Viņa polemika ar Marksu bija nozīmīgs posms Marksa pārejā no jaunhēgeliešu filozofijas uz savu vēlāko sabiedrības un vēstures teoriju.

== Skatīt arī ==
* [[Jaunhēgelieši]]
* [[Kārlis Markss]]
* [[Makss Štirners]]
* [[Ludvigs Feijerbahs]]
* [[Par ebreju jautājumu]]
* [[Svētā ģimene]]
* [[Vācijas ideoloģija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bauers, Bruno}}
[[Kategorija:Vācijas filozofi]]
[[Kategorija:19. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Vācijas teologi]]
[[Kategorija:Jaunhēgelieši]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Prūsijā dzimušie]]</text>
      <sha1>qf1v89h06w30megujpdz25ts49nkd93</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saniveila</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638381</id>
    <revision>
      <id>4525576</id>
      <parentid>4514279</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:44:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4525576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4380" sha1="legvp141fl4d8wg96qprwkkw86y9shw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Saniveila
 | official_name            = ''Sunnyvale''
 | settlement_type          = [[ASV pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_seal               = {{#property:P158}}
 | seal_size                = 75px
 | pushpin_map              = Kalifornija#ASV#Ziemeļamerika
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{USA}}
 | subdivision_type1        = [[ASV štati|Štats]]
 | subdivision_name1        = {{karogs|Kalifornija}}
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = [[Santaklāras apgabals]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1912. gada 24. decembrī
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 58,8
 | area_land_km2            = 56,4
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;Census&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/sunnyvalecitycalifornia/
 |title=Sunnyvale city, California
 |publisher=[[Amerikas Savienoto Valstu Tautas skaitīšanas birojs]]
 |language=en
 |access-date=2026-08-28
}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 155805
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Klusā okeāna laiks|PTZ]]
 | utc_offset               = -8
 | timezone_DST             = [[Klusā okeāna vasaras laiks|PDT]]
 | utc_offset_DST           = -7
 | latd = 37 | latm = 22 | lats = 18 | latNS = N
 | longd = 122 | longm = 02 | longs = 18 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 94085—94089
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 38
 | website                  = {{URL|https://www.sunnyvale.ca.gov/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Saniveila''' ({{val|en|Sunnyvale}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] rietumos, [[Kalifornija]]s štatā, [[Santaklāras apgabals|Santaklāras apgabalā]]. Tā atrodas [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līča]] dienvidu daļā, [[Silīcija ieleja|Silīcija ielejā]], starp [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]] un [[Mauntinvjū]]. Saniveila ir viena no nozīmīgākajām tehnoloģiju nozares pilsētām Sanfrancisko līča reģionā.

Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanu Saniveilā dzīvoja 155 805 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;Census&quot;/&gt; Pilsētas sauszemes platība ir aptuveni 56,4 km².

Mūsdienu Saniveilas teritorija 19. gadsimtā galvenokārt bija lauksaimniecības reģions, kur audzēja augļus un citus lauksaimniecības produktus. Apdzīvotās vietas attīstību veicināja dzelzceļa izbūve un tuvums Sanfrancisko līcim. Pilsēta tika oficiāli inkorporēta 1912. gada 24. decembrī.

20. gadsimta vidū Saniveilas ekonomika pakāpeniski pārorientējās no lauksaimniecības uz rūpniecību un augsto tehnoloģiju nozari. Šo procesu veicināja Silīcija ielejas izveidošanās un straujā elektronikas, pusvadītāju un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu attīstība.

Mūsdienās Saniveila ir nozīmīgs tehnoloģiju un inovāciju centrs. Pilsētā un tās apkārtnē darbojas vairāki starptautiski tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp ''[[Google]]'', ''[[Apple]]'', ''[[LinkedIn]]'', ''[[Lockheed Martin]]'' un citi. Būtiska pilsētas ekonomikas daļa ir informācijas tehnoloģijas, aizsardzības rūpniecība, pētniecība, programmatūras izstrāde un profesionālie pakalpojumi.

Pilsēta ir daļa no plašās Sanhosē—Sanfrancisko līča metropoles teritorijas, un tās attīstību lielā mērā nosaka tuvums galvenajiem Silīcija ielejas tehnoloģiju un pētniecības centriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.sunnyvale.ca.gov/
 |title=Saniveilas pilsētas oficiālā tīmekļvietne
 |language=en
}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}

{{Kalifornijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]]</text>
      <sha1>legvp141fl4d8wg96qprwkkw86y9shw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šķērīte (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640225</id>
    <revision>
      <id>4525441</id>
      <parentid>4525103</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T14:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4525441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12007" sha1="a8d5yt6jy31k3jyji8n9f1cd3x6k7v4" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]]

[[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pāri galvai''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanai]] raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.&lt;ref&gt;Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.&lt;/ref&gt;

''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem.

[[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle|Čīles]] un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. [[Brazīlija|Brazīlijas]] futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”.

Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]].

== Nosaukums ==
[[File:Chilena de Sergio Ramos.jpg|thumb|upright=1.1|alt=Photograph of a football match|''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' aizsargs [[Serhio Ramoss]] (baltajā formā) 2010. gada ''[[La Liga]]'' spēlē pret sāncenšiem ''[[Athletic Bilbao]]'' izpilda ''šķērīti''.]]
Sitiens [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir pazīstams ar trim nosaukumiem: ''bicycle kick'', ''overhead kick'' un ''scissors kick''. Termins “bicycle kick” apraksta kāju kustību, ķermenim atrodoties gaisā, kas atgādina velosipēda mīšanu.&lt;ref&gt;Tyagi, Arun Kumar (2010). ''Football: Skills and Rules''. New Delhi: KSK Publisher. {{ISBN|978-81-7524-572-3}}.&lt;/ref&gt; Šo paņēmienu sauc arī par “overhead kick” (sitiens pāri galvai), kas attiecas uz bumbas raidīšanu pāri galvai,&lt;ref&gt;Bischops, Klaus; Gerards, Heinz-Willi (2003). ''Soccer Training for Girls''. Translated by Anne Lammert. Oxford, UK: Meyer &amp; Meyer. 88. lpp. {{ISBN|978-1-84126-097-6}}.&lt;/ref&gt; vai par “scissors kick” (''šķērīte''), jo šī tehnika atgādina divu šķēru asmeņu satuvināšanos.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Schmidt, Colin (1997). ''Advanced Soccer Drills: 69 Drills for Techniques and Tactics''. Champaign, Illinois: Human Kinetics. 88. lpp. {{ISBN|978-0-88011-614-5}}.&lt;/ref&gt; Daži autori “scissors kick” uzskata par &quot;bicycle kick&quot; sitienam līdzīgu paņēmienu, kas tiek izpildīts uz sāniem vai leņķī,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The complete idiot's guide to soccer basics|url=http://archive.org/details/completeidiotsgu0000bord|publisher=Indianapolis, IN : Alpha Books|date=2009|isbn=978-1-59257-830-6|first=Sam|last=Borden|page=138}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=144, 148}}&lt;/ref&gt; savukārt citi uzskata, ka abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu kustību.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Ruiz, Laureano (2003). ''The Spanish Soccer Coaching Bible''. Vol.&amp;#x20;2. Spring City, Pennsylvania: Reedswain Inc. {{ISBN|978-1-59164-022-6}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;Rull, Nomdedeu (2004). ''Terminología del Fútbol y Diccionarios: Elaboración de un diccionario de especialidad para el gran público'' &amp;#x5B;''Terminology of Football and Dictionaries: Elaboration of a Specialized Dictionary for the General Public''&amp;#x5D; (PhD). &quot;Universitat Autònoma de Barcelona&quot;. 166. lpp. {{ISBN|978-84-689-0939-4}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Arī citās valodās šī paņēmiena nosaukums bieži atspoguļo kustību, kurai tas līdzinās. [[Čīle|Čīles]] laikraksta ''El Mercurio'' sporta žurnālists Alehandro Sisternass apkopoja šo nosaukumu sarakstu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id={94d4d5e9-b792-408e-ad03-60d56e61d1bf}|title=En Todas Partes Se Llama Chilena|website=El Mercurio}}&lt;/ref&gt;{{Novecojusi saite}} Vairumā gadījumu tie vai nu atsaucas uz sitiena kustību, kas atgādina šķēres, piemēram, [[Franču valoda|franču]] ''ciseaux retourné'' (“atgrieztās šķēres”) un [[Grieķu valoda|grieķu]] ''anapodo psalidi'' (“apgrieztās šķēres”), vai arī uz kustību, kas atgādina velosipēda mīšanu, piemēram, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ''pontapé de bicicleta'' (“velosipēda sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}} Citās valodās tiek aprakstīta pašas kustības būtība: [[Vācu valoda|vācu]] ''Fallrückzieher'' (“sitiens, krītot atmuguriski”), [[Poļu valoda|poļu]] ''przewrotka'' (“apmešanās/apgāšanās sitiens”), [[Holandiešu valoda|holandiešu]] ''omhaal'' (“apgrieziena sitiens”) un [[Itāļu valoda|itāļu]] ''rovesciata'' (“apgrieztais sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}}

Izņēmumi no šiem nosaukumu veidošanas principiem ir sastopami valodās, kurās šo paņēmienu nosauc, atsaucoties uz kādu vietu vai reģionu, piemēram, [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ''brassespark'' (“Brazīlijas sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}}&lt;ref&gt;Coppock, Patrick (2001). ''The Semiotics of Writing: Transdisciplinary Perspectives on the Technology of Writing''. Oakville, Connecticut: The David Brown Book Company. 139. lpp. {{ISBN|978-2-503-51241-9}}.&lt;/ref&gt; Šis izņēmums ir īpaši nozīmīgs [[Spāņu valoda|spāņu valodā]], kur starp Čīli un [[Peru]] — abu valstu vēsturiskās sporta sāncensības kontekstā — pastāv asas domstarpības par &quot;bicycle kick&quot; nosaukumu. Čīlieši un lielākā daļa Latīņamerikas iedzīvotāju to sauc par ''chilena'', savukārt peruāņi — par ''chalaca''.&lt;ref&gt;&quot;Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game&quot;. ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 100. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20101118025653/http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp|title=A propósito de la 'Chalaca' ...|website=Peru.com|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Bellos, Alex (2014). ''Futebol: The Brazilian Way of Life''. London: Bloomsburry Publish Plc. 38. lpp. {{ISBN|978-1-4088-5416-7}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2015/06/26/actualidad/1435311849_896179.html|title=De pisco y chalacas|work=El País|access-date=2026-09-20|date=2015-06-29|last=Lati|first=Alberto|issn=1134-6582|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. lpp. 1–2. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dechalaca.com/informes/curiosidades/el-huevo-o-la-gallina|title=El huevo o la gallina|last=Castro (Twitter: @rcastrolizarbe)|first=Roberto|website=De Chalaca {{!}} Futbol para el que la conoce|access-date=2026-09-20|date=2011-10-11|language=es}}&lt;/ref&gt; Tomēr spāņu valodā šo paņēmienu apzīmē arī ar mazāk strīdīgiem nosaukumiem ''tijera'' un ''tijereta'', kas abi atsaucas uz kustības līdzību šķērēm.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Izpildījums ==
[[File:Rovesciata.jpg|upright=1.8|thumb|alt=Diagram of the different stages in a bicycle kick|''Šķērītes'' izpildes fāzes. R = labā kāja.]]

Veiksmīga ''šķērītes'' izpilde parasti prasa lielu meistarību un atlētiskumu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;&quot;Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game&quot;. ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 98. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;United States Soccer Federation; Lewis, Michael (2000). ''Soccer For Dummies''. Hoboken, New Jersey: Wiley Publishing. {{ISBN|978-0-7645-5229-8}}.&lt;/ref&gt; Lai izpildītu ''šķērīti'', bumbai jāatrodas gaisā, lai spēlētājs varētu to atsist, vienlaikus veicot atmugurisku salto; bumba var lidot spēlētāja virzienā, piemēram, pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]], vai arī spēlētājs pats var to uzsist gaisā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Lai palīdzētu ķermenim pacelties, vispirms augšup jāpaceļ kāja, kas nepieskaras bumbai, kamēr ar sitiena kāju tiek veikts lēciens.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 70. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lēciena laikā mugurai jāvirzās atpakaļ, līdz ķermenis atrodas paralēli zemei.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. lpp. 70-71. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt; Kad ķermenis sasniedz augstāko punktu, sitiena kājai strauji jāvirzās bumbas virzienā, vienlaikus nolaižot otru kāju, lai palielinātu sitiena spēku.&lt;ref&gt;Coleman, Lori (2000). ''Soccer''. Minneapolis: Lerner Publications Company. 56. lpp. {{ISBN|978-0-8225-9876-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 71. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Skatienam jābūt vērstam uz bumbu līdz brīdim, kad pēda tai pieskaras.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 69. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Rokas jāizmanto līdzsvara saglabāšanai un kritiena trieciena mazināšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
{{portal bar|Futbols}}

* [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens)

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]]</text>
      <sha1>a8d5yt6jy31k3jyji8n9f1cd3x6k7v4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525512</id>
      <parentid>4525441</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4525512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16225" sha1="98ep8h9qrocvqhhmosvqlzx09b5kmc9" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]]

[[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pāri galvai''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanai]] raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.&lt;/ref&gt;

''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem.

[[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle|Čīles]] un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. [[Brazīlija|Brazīlijas]] futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”.

Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]].

== Nosaukums ==
[[File:Chilena de Sergio Ramos.jpg|thumb|upright=1.1|alt=Photograph of a football match|''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' aizsargs [[Serhio Ramoss]] (baltajā formā) 2010. gada ''[[La Liga]]'' spēlē pret sāncenšiem ''[[Athletic Bilbao]]'' izpilda ''šķērīti''.]]
Sitiens [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir pazīstams ar trim nosaukumiem: ''bicycle kick'', ''overhead kick'' un ''scissors kick''. Termins “bicycle kick” apraksta kāju kustību, ķermenim atrodoties gaisā, kas atgādina velosipēda mīšanu.&lt;ref&gt;Tyagi, Arun Kumar (2010). ''Football: Skills and Rules''. New Delhi: KSK Publisher. {{ISBN|978-81-7524-572-3}}.&lt;/ref&gt; Šo paņēmienu sauc arī par “overhead kick” (sitiens pāri galvai), kas attiecas uz bumbas raidīšanu pāri galvai,&lt;ref&gt;Bischops, Klaus; Gerards, Heinz-Willi (2003). ''Soccer Training for Girls''. Translated by Anne Lammert. Oxford, UK: Meyer &amp; Meyer. 88. lpp. {{ISBN|978-1-84126-097-6}}.&lt;/ref&gt; vai par “scissors kick” (''šķērīte''), jo šī tehnika atgādina divu šķēru asmeņu satuvināšanos.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Schmidt, Colin (1997). ''Advanced Soccer Drills: 69 Drills for Techniques and Tactics''. Champaign, Illinois: Human Kinetics. 88. lpp. {{ISBN|978-0-88011-614-5}}.&lt;/ref&gt; Daži autori “scissors kick” uzskata par &quot;bicycle kick&quot; sitienam līdzīgu paņēmienu, kas tiek izpildīts uz sāniem vai leņķī,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The complete idiot's guide to soccer basics|url=http://archive.org/details/completeidiotsgu0000bord|publisher=Indianapolis, IN : Alpha Books|date=2009|isbn=978-1-59257-830-6|first=Sam|last=Borden|page=138}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=144, 148}}&lt;/ref&gt; savukārt citi uzskata, ka abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu kustību.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Ruiz, Laureano (2003). ''The Spanish Soccer Coaching Bible''. Vol.&amp;#x20;2. Spring City, Pennsylvania: Reedswain Inc. {{ISBN|978-1-59164-022-6}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;Rull, Nomdedeu (2004). ''Terminología del Fútbol y Diccionarios: Elaboración de un diccionario de especialidad para el gran público'' &amp;#x5B;''Terminology of Football and Dictionaries: Elaboration of a Specialized Dictionary for the General Public''&amp;#x5D; (PhD). &quot;Universitat Autònoma de Barcelona&quot;. 166. lpp. {{ISBN|978-84-689-0939-4}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Arī citās valodās šī paņēmiena nosaukums bieži atspoguļo kustību, kurai tas līdzinās. [[Čīle|Čīles]] laikraksta ''El Mercurio'' sporta žurnālists Alehandro Sisternass apkopoja šo nosaukumu sarakstu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id={94d4d5e9-b792-408e-ad03-60d56e61d1bf}|title=En Todas Partes Se Llama Chilena|website=El Mercurio}}&lt;/ref&gt;{{Novecojusi saite}} Vairumā gadījumu tie vai nu atsaucas uz sitiena kustību, kas atgādina šķēres, piemēram, [[Franču valoda|franču]] ''ciseaux retourné'' (“atgrieztās šķēres”) un [[Grieķu valoda|grieķu]] ''anapodo psalidi'' (“apgrieztās šķēres”), vai arī uz kustību, kas atgādina velosipēda mīšanu, piemēram, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ''pontapé de bicicleta'' (“velosipēda sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}} Citās valodās tiek aprakstīta pašas kustības būtība: [[Vācu valoda|vācu]] ''Fallrückzieher'' (“sitiens, krītot atmuguriski”), [[Poļu valoda|poļu]] ''przewrotka'' (“apmešanās/apgāšanās sitiens”), [[Holandiešu valoda|holandiešu]] ''omhaal'' (“apgrieziena sitiens”) un [[Itāļu valoda|itāļu]] ''rovesciata'' (“apgrieztais sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}}

Izņēmumi no šiem nosaukumu veidošanas principiem ir sastopami valodās, kurās šo paņēmienu nosauc, atsaucoties uz kādu vietu vai reģionu, piemēram, [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ''brassespark'' (“Brazīlijas sitiens”).&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;{{Novecojusi saite}}&lt;ref&gt;Coppock, Patrick (2001). ''The Semiotics of Writing: Transdisciplinary Perspectives on the Technology of Writing''. Oakville, Connecticut: The David Brown Book Company. 139. lpp. {{ISBN|978-2-503-51241-9}}.&lt;/ref&gt; Šis izņēmums ir īpaši nozīmīgs [[Spāņu valoda|spāņu valodā]], kur starp Čīli un [[Peru]] — abu valstu vēsturiskās sporta sāncensības kontekstā — pastāv asas domstarpības par &quot;bicycle kick&quot; nosaukumu. Čīlieši un lielākā daļa Latīņamerikas iedzīvotāju to sauc par ''chilena'', savukārt peruāņi — par ''chalaca''.&lt;ref&gt;&quot;Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game&quot;. ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 100. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20101118025653/http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp|title=A propósito de la 'Chalaca' ...|website=Peru.com|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Bellos, Alex (2014). ''Futebol: The Brazilian Way of Life''. London: Bloomsburry Publish Plc. 38. lpp. {{ISBN|978-1-4088-5416-7}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2015/06/26/actualidad/1435311849_896179.html|title=De pisco y chalacas|work=El País|access-date=2026-09-20|date=2015-06-29|last=Lati|first=Alberto|issn=1134-6582|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. lpp. 1–2. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dechalaca.com/informes/curiosidades/el-huevo-o-la-gallina|title=El huevo o la gallina|last=Castro (Twitter: @rcastrolizarbe)|first=Roberto|website=De Chalaca {{!}} Futbol para el que la conoce|access-date=2026-09-20|date=2011-10-11|language=es}}&lt;/ref&gt; Tomēr spāņu valodā šo paņēmienu apzīmē arī ar mazāk strīdīgiem nosaukumiem ''tijera'' un ''tijereta'', kas abi atsaucas uz kustības līdzību šķērēm.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Izpildījums ==
[[File:Rovesciata.jpg|upright=1.8|thumb|alt=Diagram of the different stages in a bicycle kick|''Šķērītes'' izpildes fāzes. R = labā kāja.]]

Veiksmīga ''šķērītes'' izpilde parasti prasa lielu meistarību un atlētiskumu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;&quot;Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game&quot;. ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 98. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;United States Soccer Federation; Lewis, Michael (2000). ''Soccer For Dummies''. Hoboken, New Jersey: Wiley Publishing. {{ISBN|978-0-7645-5229-8}}.&lt;/ref&gt; Lai izpildītu ''šķērīti'', bumbai jāatrodas gaisā, lai spēlētājs varētu to atsist, vienlaikus veicot atmugurisku salto; bumba var lidot spēlētāja virzienā, piemēram, pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]], vai arī spēlētājs pats var to uzsist gaisā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Lai palīdzētu ķermenim pacelties, vispirms augšup jāpaceļ kāja, kas nepieskaras bumbai, kamēr ar sitiena kāju tiek veikts lēciens.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 70. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lēciena laikā mugurai jāvirzās atpakaļ, līdz ķermenis atrodas paralēli zemei.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. lpp. 70-71. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt; Kad ķermenis sasniedz augstāko punktu, sitiena kājai strauji jāvirzās bumbas virzienā, vienlaikus nolaižot otru kāju, lai palielinātu sitiena spēku.&lt;ref&gt;Coleman, Lori (2000). ''Soccer''. Minneapolis: Lerner Publications Company. 56. lpp. {{ISBN|978-0-8225-9876-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 71. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Skatienam jābūt vērstam uz bumbu līdz brīdim, kad pēda tai pieskaras.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 69. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Rokas jāizmanto līdzsvara saglabāšanai un kritiena trieciena mazināšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

''Šķērīti'' parasti izpilda divās situācijās — aizsardzībā un uzbrukumā. Aizsardzības ''šķērīti'' spēlētājs izpilda tad, kad, esot ar seju pret savas komandas vārtiem, viņš izmanto šo paņēmienu, lai raidītu bumbu prom no savas komandas vārtu puses. Sporta vēsturnieks Ričards Vicigs uzskata, ka aizsardzības ''šķērīte'' ir izmisīgs paņēmiens, kura izpildei nepieciešama mazāka precizitāte nekā uzbrukuma ''šķērītei''.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Uzbrukuma ''šķērīti'' izmanto, kad spēlētājs ir ar muguru pret pretinieku vārtiem un atrodas to tuvumā. Pēc Viciga teiktā, uzbrukuma ''šķērītei'' nepieciešama koncentrēšanās un laba izpratne par bumbas atrašanās vietu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; ''Šķērīti'' var izpildīt arī laukuma vidusdaļā, taču tas nav ieteicams, jo šajā zonā iespējams veikt drošākas un precīzākas piespēles.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

[[File:Peru Chile Copa America 1975 Oblitas Chalaca Version2.png|left|thumb|alt=Two photographs of a bicycle kick execution|[[Peru futbola izlase|Peru]] izlases malējais uzbrucējs [[Huans Karloss Oblitass]] gūst vārtus ar ''šķērīti'' pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]] [[1975. gada Copa América|1975. gada ''Copa América'']] spēlē, kas notika ''[[Estadio Alejandro Villanueva]]'' laukumā.]]

Centrējumi, kas tiek veikti pirms uzbrukuma ''šķērītes'', mēdz būt apšaubāmi precīzi — tiek ziņots, ka vācu [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Klauss Fišers]] ir norādījis: lielākā daļa centrējumu pirms ''šķērītes'' ir slikti.&lt;ref&gt;Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 3. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.&lt;/ref&gt; Turklāt ''šķērītes'' izpilde ir bīstama pat tad, ja tā tiek veikta pareizi, jo tā var savainot laukumā esošu spēlētāju, kuru šāds paņēmiens pārsteidz.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;Wahl, Grant (2010). ''The Beckham Experiment''. New York City: Three Rivers Press. 135. lpp. {{ISBN|978-0-307-40859-4}}.&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ Peru [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[Sesars Gonsaless]] iesaka spēlētājam, kurš izpilda ''šķērīti'', nodrošināt sev pietiekami daudz vietas tās veikšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id=%7Be03d4504-1316-418b-b566-e4b637814f5a%7D|title=¿Quién inventó la chilena?|last=S.A.P.|first=El Mercurio|website=diario.elmercurio.cl|access-date=2026-09-21|language=Spanish}}&lt;/ref&gt; Spēlētājam, kurš izpilda šo paņēmienu, vislielākais risks rodas piezemēšanās laikā — neveiksmīgs kritiens var izraisīt galvas, muguras vai plaukstas locītavas [[Sporta trauma|traumu]]. Vicigs iesaka spēlētājiem, kas mēģina izpildīt šo paņēmienu, piezemēties uz muguras augšdaļas, izmantojot rokas atbalstam, un vienlaikus pārvelties uz sāniem, lai mazinātu kritiena triecienu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

Vicigs iesaka futbolistiem mēģināt izpildīt ''šķērīti'' ar koncentrētu un apņēmīgu prāta stāvokli.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Izpildot šo kustību, spēlētājam jāievēro pareiza tehnika, vienlaikus demonstrējot izcilu precizitāti un trāpīgumu, sitot pa bumbu.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Brazīlijas uzbrucējs [[Pelē]], viens no sporta veida izcilākajiem spēlētājiem, arī uzskatīja šo manevru par sarežģītu un atcerējās, ka savā 1283 vārtu guvumu karjerā viņam bija izdevies gūt vārtus ar šo paņēmienu tikai dažas reizes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/jun/30/sport.comment|title=And God created Pele|work=The Guardian|access-date=2026-09-21|date=2003-06-30|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šīs kustības sarežģītības dēļ veiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' ir ievērības cienīga un, pēc sporta žurnālista Eliota Tērnera domām, var izraisīt skatītāju sajūsmu un apbrīnu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Savukārt neveiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' var pakļaut spēlētāju izsmieklam.&lt;ref&gt;O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
{{portal bar|Futbols}}

* [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens)

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]]
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]
[[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]]</text>
      <sha1>98ep8h9qrocvqhhmosvqlzx09b5kmc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stepans Kurakins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640226</id>
    <revision>
      <id>4525562</id>
      <parentid>4524925</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:06:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1365" sha1="o00y4v4exryw697oxuvv1mscfkjcshs" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Kurakin Stepan by Ludwig Guttenbrunn.jpg|thumb|Stepans Kurakins]]
'''Stepans Kurakins''' ({{val|ru|Степан Борисович Куракин}}; 1754—1805) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un muižnieks.

Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Stepans Kurakins piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]], viņa aizbildinis bija ģenerālis [[Pjotrs Paņins]]. 1773. gadā piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]], 1783. gadā piedalījās [[Krimas hanistes aneksija|Krimas hanistes ieņemšanā]].

1789. gadā atvaļinājās no karadienesta ģenerālmajora pakāpē un saimniekoja savās muižās. 
1797. gada 8. jūlijā Stepans Kurakins un viņa brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1754–1805) un [[Aleksejs Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurakins, Stepans}}
[[Kategorija:1754. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1805. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>o00y4v4exryw697oxuvv1mscfkjcshs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liforda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640228</id>
    <revision>
      <id>4525561</id>
      <parentid>4524928</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude, replaced: &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4673" sha1="ecg59k14frgtyvdgh4ho9le3hubzy9t" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Liforda
| official_name            = ''Lifford''&lt;br /&gt;''Leifear''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Lifford Courthouse and Jail - geograph.org.uk - 1303993.jpg
| image_caption            = Lifordas vēsturiskā tiesas ēka
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Īrija
| latd  = 54| latm  = 50| lats  = 08 | latNS  = N
| longd = 07| longm = 28| longs = 41 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{IRL}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Olstera]]
| subdivision_type2        = Grāfiste
| subdivision_name2        = [[Donegolas grāfiste|Donegola]]
| subdivision_type3        = 
| subdivision_name3        = 
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 1613
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 6
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Eircode
| postal_code              = F93
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Liforda''' ({{val|en|Lifford}}, {{val|ga|Leifear}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera]]s provincē, [[Donegolas grāfiste]]s administratīvais centrs. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumos, tieši pie robežas ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ([[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]]), aptuveni 2 kilometrus uz rietumiem no [[Strabena]]s un 24 kilometrus uz dienvidiem no [[Deri]].

Pilsēta izvietojusies Finas un Mornas upju satekā, kur sākas [[Foila]]s upe. Lifordas tilts pār Finas upi savieno to ar kaimiņos esošo Strabenu, veidojot nozīmīgu starpvalstu dvīņu pilsētu mezglu.

Pilsētas nosaukums cēlies no senākās īru formas ''Leith Bhearr'', ko tulko kā 'pelēkais ūdens' vai 'puse no upes/ūdens', kas apraksta tuvējo Finas upi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill &amp; Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=108 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta izveidojās ap O'Donelu valdnieku dzimtas 16. gadsimta sākumā celto nocietinājumu, ko uzcēla Manuss O'Donels. Pils stratēģiskā atrašanās vieta pie upes brasla ļāva kontrolēt iebraukšanu Tirconelas (''Tír Chonaill'') karalistē.

17. gadsimta sākumā, pēc O'Donelu un O'Nīlu klanu varas sabrukuma un [[Olsteras kolonizācija]]s sākuma, zemi ieguva angļu virsnieks sers Ričards Hansards (''Sir Richard Hansard''). Viņam tika uzdots izveidot nocietinātu apmetni un nodrošināt regulāru prāmja satiksmi pār Finas upi. 1612. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra Lifordai pilsētas hartu.

Vēsturiski Liforda kļuva par Donegolas grāfistes tieslietu un administratīvo centru. Pilsētā tika uzcelta ievērojama tiesas ēka un cietums. Lai gan lielākā apdzīvotā vieta grāfistē mūsdienās ir [[Leterkeni]], Lifordā joprojām atrodas Donegolas grāfistes padomes galvenā mītne.

== Saimniecība un transports ==
Lifordas saimniecība ir cieši saistīta ar publisko pārvaldi, pakalpojumu nozari un pierobežas tirdzniecību. Būtiska loma pilsētas ikdienā ir ekonomiskajai un sociālajai mijiedarbībai ar Strabenu Ziemeļīrijā.

Pilsētu šķērso galvenais autoceļš N14, kas savieno Lifordu ar Leterkeni, kā arī ceļš N15, kas ved uz dienvidiem uz [[Slaigo]]. Ar Lifordas tiltu pilsēta ir savienota ar Ziemeļīrijas autoceļu tīklu (A38 un A5 šoseju uz [[Deri]] un [[Dublina|Dublinu]]).

== Ievērojamas vietas ==
* Lifordas vēsturiskā tiesas ēka (''Lifford Courthouse'') — 1746. gadā celta neoklasicisma stila ēka pilsētas centrā, kurā mūsdienās darbojas kultūras mantojuma centrs un muzejs.
* Donegolas grāfistes padomes ēka — reģionālās pašvaldības galvenais administratīvais komplekss.
* Lifordas tilts — 1964. gadā uzceltais dzelzsbetona tilts pār Finas upi, kas kalpo arī kā robežpunkts starp Īriju un Ziemeļīriju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ecg59k14frgtyvdgh4ho9le3hubzy9t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Kurakins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640233</id>
    <revision>
      <id>4525560</id>
      <parentid>4524937</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1669" sha1="aeix1xgsusn6ccz2k9mwhmwnm7ys9gl" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Kurakin Alexey Borisovich.jpg|thumb|Aleksejs Kurakins]]
'''Aleksejs Kurakins''' ({{val|ru|Алексе́й Бори́сович Кура́кин}}; 1759—1829) bija [[krievi|krievu]] valsts ierēdnis, [[Kanclers (valsts sekretārs)|Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks]].

Viņa vectēvs bija krievu diplomāts kņazs Aleksandrs [[Kurakini|Kurakins]] (1697–1749), bet vecvectēvs diplomāts kņazs Boriss Kurakins (1676–1727). [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Aleksejs Kurakins bija [[Leidenes Universitāte]]s students (1775–1776). 
Nokļūstot pie varas, [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1796. gada 4. decembrī viņu iecēla par ģenerālprokuroru, 1797. gada 8. jūlijā Aleksejs Kurakins un viņa brāļi [[Aleksandrs Kurakins]] (1754–1805) un [[Stepans Kurakins]] (1759–1829) kļuva par [[Livonijas bruņniecība]]s locekļiem.

1798. gada 8. augustā Pāvils I viņu atlaida no amata, bet 1802. gada 4. februārī [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] viņu iecēla par [[Mazkrievija]]s ģenerālgubernatoru, no 1807. gada 24. novembra līdz 1810. gada 31. martam viņš bija [[Krievijas Impērija]]s iekšlietu ministrs. No 1821. gada viņš bija Valsts padomes Valsts ekonomikas departamenta priekšsēdētājs.

Miris 1829. gadā, apglabāts savā Preobraženskas muižā [[Orlas guberņa|Orlas guberņā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kurakins, Aleksejs}}
[[Kategorija:1759. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1829. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>aeix1xgsusn6ccz2k9mwhmwnm7ys9gl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simeons Zoričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640239</id>
    <revision>
      <id>4525530</id>
      <parentid>4525028</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:11:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude, replaced: {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2018" sha1="ji07q07zuemto6jpt1128friz9pbiix" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Zorich Semyon Gavrilovich.jpg|thumb|Simeons Zoričs]]
'''Simeons Zoričs''' ({{val|sr|Симеон Гавриловић Зорић-Неранџић}}, {{val|ru|Семён Гаврилович Зорич}}; 1743–1799) bija [[serbi|serbu]] virsnieks un galminieks, [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] favorīts (1777–1778).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1743. gadā [[Banata]]s serbu Nerandžiču ģimenē, pirms 1754. gada viņu adoptēja tēvocis Maksims Zoričs, līdz 1757. gadam mācījās Sanktpēterburgas kadetu korpusā, no 1760. gada piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], tad kā huzāru pulka virsnieks kaujās pret [[Baras konfederācija|Baras konfederāciju]] un [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā]] (1769–1770). 1770. gadā viņš krita turku gūstā, pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] noslēgšanas 1775. gadā atgriezās Krievijā un 1776. gada kļuva par kņaza [[Grigorijs Potjomkins|Potjomkina]] adjutantu.

1777. gadā ķeizariene Katrīna II viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un iecēla par huzāru pulka komandieri, uzdāvināja [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muižu]] (pārvaldīja kopā ar patēvu Maksimu Zoriču) un [[Cesvaines pils]]muižu. Viņš ieguva arī [[Šklova]]s pilsētu [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|anektētajā]] [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] daļā.

Pēc Katrīnas II nāves Krievijas ķeizars Pāvils I viņu iecēla par huzāru pulka komandieri ģenerālleitnanta pakāpē. 1797. gadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 1797. gada septembrī viņu apsūdzēja kroņa mantas izšķērdēšanā un atbrīvoja no dienesta. Miris 1799. gadā Šklovā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zoričs, Simeons}}
[[Kategorija:1743. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1799. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>ji07q07zuemto6jpt1128friz9pbiix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas vācieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640240</id>
    <revision>
      <id>4525528</id>
      <parentid>4524993</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:09:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5968" sha1="erpw4kwj7smm5xf21halh6zt5rqkm6b" xml:space="preserve">'''Krievijas vācieši''' ({{val|de|Russlanddeutsche}}; [[Krievu valoda|krievu]]: ''российские немцы'') ir [[Vācieši|vācu]] izcelsmes iedzīvotāju vēsturiska un etniska grupa [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušās [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība]]s teritorijās. Krievijas vāciešu kopiena veidojās vairāku migrācijas viļņu rezultātā, īpaši 18. un 19. gadsimtā. Pie Krievijas vāciešiem piederēja vairākas reģionālas grupas, tostarp [[Volgas vācieši]], [[Melnās jūras vācieši]], [[Volīnijas vācieši]] un vācu kolonisti Kaukāzā, Sibīrijā un citos reģionos.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;&gt;[https://ahsgr.org/history/ History of Germans from Russia]. ''American Historical Society of Germans from Russia''.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vācieši Krievijas zemēs dzīvoja jau pirms plašās lauksaimniecības kolonizācijas, galvenokārt kā tirgotāji, amatnieki, karavīri un speciālisti. Īpaši nozīmīga vācu un citu Rietumeiropas ieceļotāju kopiena izveidojās [[Maskava|Maskavā]], kur pastāvēja tā sauktā [[Vācu sloboda]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/biography/Peter-the-Great Peter I]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Plaša vācu kolonistu ieceļošana sākās [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā. 1763. gadā imperatore izdeva manifestu, aicinot ārzemniekus apmesties Krievijas Impērijā. Kolonistiem tika piedāvātas dažādas privilēģijas, tostarp reliģijas brīvība, nodokļu atvieglojumi un atbrīvojums no militārā dienesta.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

Daudzi vācu kolonisti apmetās [[Volga]]s lejtecē, kur izveidojās [[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]] kopiena. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā vācu kolonijas tika dibinātas arī tagadējās [[Ukraina]]s dienvidos, [[Krima|Krimā]], [[Volīnija|Volīnijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un citos Krievijas Impērijas reģionos.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

== Krievijas Impērijā ==
19. gadsimtā vācu kolonisti galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību. Daudzās kolonijās tika saglabāta vācu valoda, konfesionālās skolas un reliģiskās tradīcijas. Kolonistu vidū bija [[luterisms|luterāņi]], [[menonīti]], [[katoļi]] un citu kristīgo konfesiju pārstāvji.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Krievijas valdība pakāpeniski atcēla agrāk kolonistiem piešķirtās privilēģijas. 1870. gados uz vācu kolonistiem tika attiecināts arī obligātais militārais dienests. Šīs pārmaiņas veicināja daļas Krievijas vāciešu izceļošanu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

== Padomju Savienībā ==
Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Krievijas vācieši nonāca padomju varas pakļautībā. 1924. gadā tika izveidota [[Volgas Vācu APSR]], kur vācu valodai un kultūrai sākotnēji bija institucionāla autonomija.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;&gt;[https://www.britannica.com/place/Volga-German-Autonomous-Soviet-Socialist-Republic Volga German Autonomous Soviet Socialist Republic]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Situācija būtiski mainījās [[Josifs Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. [[Kolektivizācija PSRS|Kolektivizācijas]] un politisko represiju laikā tika ierobežota vācu reliģisko un kultūras institūciju darbība, bet daudzi vācieši tika represēti.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CG%5CE%5CGermans.htm Germans]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma PSRS 1941. gadā padomju vadība vācu izcelsmes iedzīvotājus sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. 1941. gada augustā tika pieņemts lēmums par Volgas vāciešu deportāciju, bet Volgas Vācu APSR tika likvidēta. Simtiem tūkstošu vāciešu tika deportēti galvenokārt uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un citiem PSRS austrumu reģioniem.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.loc.gov/exhibits/archives/ethn.html Internal Workings of the Soviet Union — Revelations from the Russian Archives]. ''Library of Congress''.&lt;/ref&gt;

Daudzi deportētie tika mobilizēti piespiedu darba vienībās, kas pazīstamas kā ''Trudarmija'' ({{val|ru|Трудармия}}).&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

== Pēc Otrā pasaules kara ==
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] deportētajiem vāciešiem ilgstoši netika atļauts atgriezties agrākajās dzīvesvietās. Ierobežojumi pakāpeniski tika atcelti pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves, taču Volgas vāciešu autonomija netika atjaunota.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;/&gt;

1980. gadu beigās un īpaši pēc Padomju Savienības sabrukuma sākās plaša bijušās PSRS vāciešu izceļošana uz [[Vācija|Vāciju]]. Vācija daudzus no viņiem uzņēma kā vācu izcelsmes pārceļotājus (''Aussiedler'' un ''Spätaussiedler'').&lt;ref&gt;[https://www.bmi.bund.de/EN/topics/community-and-integration/ethnic-german-resettlers/ethnic-german-resettlers-node.html Ethnic German resettlers]. ''Bundesministerium des Innern''.&lt;/ref&gt;

== Identitāte ==
Krievijas vācieši neveidoja vienotu reģionālu kopienu. Dažādās grupas atšķīrās pēc izcelsmes, dialekta, konfesijas un vēsturiskās pieredzes. Pie pazīstamākajām grupām pieder [[Volgas vācieši]], [[Melnās jūras vācieši]] un [[Volīnijas vācieši]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

Ilgstoši dzīvojot Krievijas Impērijā un Padomju Savienībā, daļa Krievijas vāciešu pārņēma krievu valodu, tomēr daudzās kopienās vairākas paaudzes tika saglabāta vācu valoda un vācu kultūras tradīcijas.

== Skatīt arī ==
* [[Vācbaltieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]</text>
      <sha1>erpw4kwj7smm5xf21halh6zt5rqkm6b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525529</id>
      <parentid>4525528</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:09:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4525529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6079" sha1="8407dusyjphyrdbj7wfcj1fwtuoviwe" xml:space="preserve">'''Krievijas vācieši''' ({{val|de|Russlanddeutsche}}; [[Krievu valoda|krievu]]: ''российские немцы'') ir [[Vācieši|vācu]] izcelsmes iedzīvotāju vēsturiska un etniska grupa [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušās [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība]]s teritorijās. Krievijas vāciešu kopiena veidojās vairāku migrācijas viļņu rezultātā, īpaši 18. un 19. gadsimtā. Pie Krievijas vāciešiem piederēja vairākas reģionālas grupas, tostarp [[Volgas vācieši]], [[Melnās jūras vācieši]], [[Volīnijas vācieši]] un vācu kolonisti Kaukāzā, Sibīrijā un citos reģionos.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;&gt;[https://ahsgr.org/history/ History of Germans from Russia]. ''American Historical Society of Germans from Russia''.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vācieši Krievijas zemēs dzīvoja jau pirms plašās lauksaimniecības kolonizācijas, galvenokārt kā tirgotāji, amatnieki, karavīri un speciālisti. Īpaši nozīmīga vācu un citu Rietumeiropas ieceļotāju kopiena izveidojās [[Maskava|Maskavā]], kur pastāvēja tā sauktā [[Vācu sloboda]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/biography/Peter-the-Great Peter I]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Plaša vācu kolonistu ieceļošana sākās [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā. 1763. gadā imperatore izdeva manifestu, aicinot ārzemniekus apmesties Krievijas Impērijā. Kolonistiem tika piedāvātas dažādas privilēģijas, tostarp reliģijas brīvība, nodokļu atvieglojumi un atbrīvojums no militārā dienesta.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

Daudzi vācu kolonisti apmetās [[Volga]]s lejtecē, kur izveidojās [[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]] kopiena. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā vācu kolonijas tika dibinātas arī tagadējās [[Ukraina]]s dienvidos, [[Krima|Krimā]], [[Volīnija|Volīnijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un citos Krievijas Impērijas reģionos.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CV%5CO%5CVolhynia.htm Volhynia]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

== Krievijas Impērijā ==
19. gadsimtā vācu kolonisti galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību. Daudzās kolonijās tika saglabāta vācu valoda, konfesionālās skolas un reliģiskās tradīcijas. Kolonistu vidū bija [[luterisms|luterāņi]], [[menonīti]], [[katoļi]] un citu kristīgo konfesiju pārstāvji.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Krievijas valdība pakāpeniski atcēla agrāk kolonistiem piešķirtās privilēģijas. 1870. gados uz vācu kolonistiem tika attiecināts arī obligātais militārais dienests. Šīs pārmaiņas veicināja daļas Krievijas vāciešu izceļošanu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

== Padomju Savienībā ==
Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Krievijas vācieši nonāca padomju varas pakļautībā. 1924. gadā tika izveidota [[Volgas Vācu APSR]], kur vācu valodai un kultūrai sākotnēji bija institucionāla autonomija.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;&gt;[https://www.britannica.com/place/Volga-German-Autonomous-Soviet-Socialist-Republic Volga German Autonomous Soviet Socialist Republic]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Situācija būtiski mainījās [[Josifs Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. [[Kolektivizācija PSRS|Kolektivizācijas]] un politisko represiju laikā tika ierobežota vācu reliģisko un kultūras institūciju darbība, bet daudzi vācieši tika represēti.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CG%5CE%5CGermans.htm Germans]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma PSRS 1941. gadā padomju vadība vācu izcelsmes iedzīvotājus sāka uzskatīt par potenciāli politiski neuzticamiem. 1941. gada augustā tika pieņemts lēmums par Volgas vāciešu deportāciju, bet Volgas Vācu APSR tika likvidēta. Simtiem tūkstošu vāciešu tika deportēti galvenokārt uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un citiem PSRS austrumu reģioniem.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://www.loc.gov/exhibits/archives/ethn.html Internal Workings of the Soviet Union — Revelations from the Russian Archives]. ''Library of Congress''.&lt;/ref&gt;

Daudzi deportētie tika mobilizēti piespiedu darba vienībās, kas pazīstamas kā ''Trudarmija'' ({{val|ru|Трудармия}}).&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

== Pēc Otrā pasaules kara ==
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] deportētajiem vāciešiem ilgstoši netika atļauts atgriezties agrākajās dzīvesvietās. Ierobežojumi pakāpeniski tika atcelti pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves, taču Volgas vāciešu autonomija netika atjaunota.&lt;ref name=&quot;BritannicaVolga&quot;/&gt;

1980. gadu beigās un īpaši pēc Padomju Savienības sabrukuma sākās plaša bijušās PSRS vāciešu izceļošana uz [[Vācija|Vāciju]]. Vācija daudzus no viņiem uzņēma kā vācu izcelsmes pārceļotājus (''Aussiedler'' un ''Spätaussiedler'').&lt;ref&gt;[https://www.bmi.bund.de/EN/topics/community-and-integration/ethnic-german-resettlers/ethnic-german-resettlers-node.html Ethnic German resettlers]. ''Bundesministerium des Innern''.&lt;/ref&gt;

== Identitāte ==
Krievijas vācieši neveidoja vienotu reģionālu kopienu. Dažādās grupas atšķīrās pēc izcelsmes, dialekta, konfesijas un vēsturiskās pieredzes. Pie pazīstamākajām grupām pieder [[Volgas vācieši]], [[Melnās jūras vācieši]] un [[Volīnijas vācieši]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

Ilgstoši dzīvojot Krievijas Impērijā un Padomju Savienībā, daļa Krievijas vāciešu pārņēma krievu valodu, tomēr daudzās kopienās vairākas paaudzes tika saglabāta vācu valoda un vācu kultūras tradīcijas.

== Skatīt arī ==
* [[Vācbaltieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS vēsture]]</text>
      <sha1>8407dusyjphyrdbj7wfcj1fwtuoviwe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnās jūras vācieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640241</id>
    <revision>
      <id>4525525</id>
      <parentid>4524995</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:06:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4875" sha1="4nsb7mgwtj67a35ovpe3hebgegvavo2" xml:space="preserve">'''Melnās jūras vācieši''' ({{val|de|Schwarzmeerdeutsche}}; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''чорноморські німці''; [[Krievu valoda|krievu]]: ''черноморские немцы'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas kopš 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastes reģionos, galvenokārt mūsdienu [[Ukraina]]s dienvidos. Viņi bija viena no lielākajām [[Krievijas vācieši|Krievijas vāciešu]] reģionālajām grupām.

Melnās jūras vācieši galvenokārt bija lauksaimniecības kolonisti. Viņu apmetnes atradās [[Odesa]]s apkārtnē, [[Besarābija|Besarābijā]], pie [[Dņepra]]s un citās Krievijas Impērijas dienvidu teritorijās. Reliģiskā ziņā kolonistu vidū bija [[luterisms|luterāņi]], [[katoļi]] un [[menonīti]].&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CG%5CE%5CGermans.htm Germans]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Melnās jūras vāciešu kopienas veidošanās bija saistīta ar [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju Melnās jūras ziemeļu piekrastē. Pēc teritoriju iegūšanas karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] Krievijas valdība centās veicināt mazapdzīvoto dienvidu zemju kolonizāciju.

[[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] jau 1763. gadā bija izdevusi manifestu, kas aicināja ārzemniekus apmesties Krievijas Impērijā un paredzēja kolonistiem vairākas privilēģijas. Jauns vācu kolonistu ieceļošanas vilnis Krievijas dienvidos sākās imperatora [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā 19. gadsimta sākumā.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;&gt;[https://ahsgr.org/history/ History of Germans from Russia]. ''American Historical Society of Germans from Russia''.&lt;/ref&gt;

Kolonisti ieradās no dažādām vācu zemēm, tostarp [[Virtemberga]]s, [[Bādene]]s, [[Prūsija]]s un [[Elzasa]]s. Viņiem tika piešķirta vai iznomāta lauksaimniecības zeme, un vācieši izveidoja daudzas kolonijas tagadējās Ukrainas dienvidos. Nozīmīgi vācu apdzīvotie reģioni izveidojās ap Odesu, [[Hersona|Hersonu]], [[Mikolajiva|Mikolajivu]], [[Zaporižja|Zaporižju]] un citviet.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

== Saimniecība un kultūra ==
Melnās jūras vācieši galvenokārt nodarbojās ar zemkopību un lopkopību. Daudzās kolonijās izveidojās salīdzinoši noslēgtas kopienas ar savām baznīcām un skolām. Tika saglabāta vācu valoda, reliģiskās tradīcijas un dažādu vācu reģionu dialekti.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Krievijas valdība pakāpeniski atcēla vācu kolonistiem agrāk piešķirtās privilēģijas. Obligātā militārā dienesta ieviešana un citi ierobežojumi veicināja daļas Melnās jūras vāciešu emigrāciju uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

== Padomju periods ==
Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] lielākā daļa Melnās jūras vāciešu nonāca [[Ukrainas PSR]] teritorijā. 1920. un 1930. gados viņu tradicionālo dzīvesveidu būtiski ietekmēja [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], lauksaimniecības īpašumu atsavināšana un padomju represijas. Tika slēgtas daudzas vācu reliģiskās un kultūras institūcijas.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma PSRS 1941. gadā daļa Melnās jūras vāciešu tika deportēta uz PSRS austrumu reģioniem. Savukārt vācieši teritorijās, kuras strauji okupēja Vācijas un tās sabiedroto karaspēks, sākotnēji palika savās dzīvesvietās.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

1943.—1944. gadā, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] virzoties uz rietumiem, nacistiskās Vācijas varas iestādes lielu daļu šo vāciešu evakuēja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Pēc kara daļa nonāca Vācijā, bet daudzi, kuri nonāca padomju varas kontrolē, tika repatriēti uz PSRS un pārvietoti uz tās austrumu reģioniem.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

Tā rezultātā pēc Otrā pasaules kara vēsturiskās vācu kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē lielākoties pārstāja pastāvēt.

== Identitāte ==
Melnās jūras vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem vācu reģioniem, runāja dažādos dialektos un piederēja vairākām kristīgajām konfesijām.

No [[Volgas vācieši]]em viņus galvenokārt atšķīra vēsturiskais apmešanās reģions un kolonizācijas laiks. Ar Melnās jūras vāciešiem vēsturiski bija cieši saistītas arī vācu kopienas Besarābijā, Krimā un citās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijās.

== Skatīt arī ==
* [[Volīnijas vācieši]]
* [[Besarābijas vācieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas Impērija]]</text>
      <sha1>4nsb7mgwtj67a35ovpe3hebgegvavo2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525527</id>
      <parentid>4525525</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4525527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4986" sha1="mdhy2zfiag0yahrtk6w6qmt1jk0pphg" xml:space="preserve">'''Melnās jūras vācieši''' ({{val|de|Schwarzmeerdeutsche}}; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''чорноморські німці''; [[Krievu valoda|krievu]]: ''черноморские немцы'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas kopš 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastes reģionos, galvenokārt mūsdienu [[Ukraina]]s dienvidos. Viņi bija viena no lielākajām [[Krievijas vācieši|Krievijas vāciešu]] reģionālajām grupām.

Melnās jūras vācieši galvenokārt bija lauksaimniecības kolonisti. Viņu apmetnes atradās [[Odesa]]s apkārtnē, [[Besarābija|Besarābijā]], pie [[Dņepra]]s un citās Krievijas Impērijas dienvidu teritorijās. Reliģiskā ziņā kolonistu vidū bija [[luterisms|luterāņi]], [[katoļi]] un [[menonīti]].&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;&gt;[https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CG%5CE%5CGermans.htm Germans]. ''Encyclopedia of Ukraine''.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Melnās jūras vāciešu kopienas veidošanās bija saistīta ar [[Krievijas Impērija]]s ekspansiju Melnās jūras ziemeļu piekrastē. Pēc teritoriju iegūšanas karos ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] Krievijas valdība centās veicināt mazapdzīvoto dienvidu zemju kolonizāciju.

[[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] jau 1763. gadā bija izdevusi manifestu, kas aicināja ārzemniekus apmesties Krievijas Impērijā un paredzēja kolonistiem vairākas privilēģijas. Jauns vācu kolonistu ieceļošanas vilnis Krievijas dienvidos sākās imperatora [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā 19. gadsimta sākumā.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;&gt;[https://ahsgr.org/history/ History of Germans from Russia]. ''American Historical Society of Germans from Russia''.&lt;/ref&gt;

Kolonisti ieradās no dažādām vācu zemēm, tostarp [[Virtemberga]]s, [[Bādene]]s, [[Prūsija]]s un [[Elzasa]]s. Viņiem tika piešķirta vai iznomāta lauksaimniecības zeme, un vācieši izveidoja daudzas kolonijas tagadējās Ukrainas dienvidos. Nozīmīgi vācu apdzīvotie reģioni izveidojās ap Odesu, [[Hersona|Hersonu]], [[Mikolajiva|Mikolajivu]], [[Zaporižja|Zaporižju]] un citviet.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

== Saimniecība un kultūra ==
Melnās jūras vācieši galvenokārt nodarbojās ar zemkopību un lopkopību. Daudzās kolonijās izveidojās salīdzinoši noslēgtas kopienas ar savām baznīcām un skolām. Tika saglabāta vācu valoda, reliģiskās tradīcijas un dažādu vācu reģionu dialekti.&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Krievijas valdība pakāpeniski atcēla vācu kolonistiem agrāk piešķirtās privilēģijas. Obligātā militārā dienesta ieviešana un citi ierobežojumi veicināja daļas Melnās jūras vāciešu emigrāciju uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]].&lt;ref name=&quot;AHSGR&quot;/&gt;

== Padomju periods ==
Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] lielākā daļa Melnās jūras vāciešu nonāca [[Ukrainas PSR]] teritorijā. 1920. un 1930. gados viņu tradicionālo dzīvesveidu būtiski ietekmēja [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]], lauksaimniecības īpašumu atsavināšana un padomju represijas. Tika slēgtas daudzas vācu reliģiskās un kultūras institūcijas.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] uzbrukuma PSRS 1941. gadā daļa Melnās jūras vāciešu tika deportēta uz PSRS austrumu reģioniem. Savukārt vācieši teritorijās, kuras strauji okupēja Vācijas un tās sabiedroto karaspēks, sākotnēji palika savās dzīvesvietās.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

1943.—1944. gadā, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] virzoties uz rietumiem, nacistiskās Vācijas varas iestādes lielu daļu šo vāciešu evakuēja uz Vācijas kontrolētajām teritorijām. Pēc kara daļa nonāca Vācijā, bet daudzi, kuri nonāca padomju varas kontrolē, tika repatriēti uz PSRS un pārvietoti uz tās austrumu reģioniem.&lt;ref name=&quot;EUGermans&quot;/&gt;

Tā rezultātā pēc Otrā pasaules kara vēsturiskās vācu kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē lielākoties pārstāja pastāvēt.

== Identitāte ==
Melnās jūras vācieši neveidoja pilnīgi viendabīgu kopienu. Kolonisti bija ieradušies no dažādiem vācu reģioniem, runāja dažādos dialektos un piederēja vairākām kristīgajām konfesijām.

No [[Volgas vācieši]]em viņus galvenokārt atšķīra vēsturiskais apmešanās reģions un kolonizācijas laiks. Ar Melnās jūras vāciešiem vēsturiski bija cieši saistītas arī vācu kopienas Besarābijā, Krimā un citās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijās.

== Skatīt arī ==
* [[Volīnijas vācieši]]
* [[Besarābijas vācieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas Impērija]]</text>
      <sha1>mdhy2zfiag0yahrtk6w6qmt1jk0pphg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Besarābijas vācieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640243</id>
    <revision>
      <id>4525521</id>
      <parentid>4524998</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:54:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4430" sha1="0umvfr6ym45diqzrrvy384t62ioejfr" xml:space="preserve">'''Besarābijas vācieši''' ({{val|de|Bessarabiendeutsche}}; [[Rumāņu valoda|rumāņu]]: ''germanii basarabeni''; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''бессарабські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas no 19. gadsimta sākuma līdz 1940. gadam dzīvoja [[Besarābija|Besarābijā]], galvenokārt mūsdienu [[Moldova]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. Besarābijas vācieši bija viena no [[Krievijas vācieši|Krievijas vāciešu]] reģionālajām grupām un bija cieši saistīti ar citām vācu kolonistu kopienām Melnās jūras ziemeļu piekrastē.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;&gt;[https://www.bessarabien.de/ Bessarabiendeutscher Verein e.V.].&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Besarābija nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā pēc [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu—turku kara]] un 1812. gada [[Bukarestes miera līgums (1812)|Bukarestes miera līguma]]. Krievijas valdība centās veicināt jauniegūto teritoriju saimniecisko attīstību un aicināja tajā apmesties ārvalstu kolonistus.

Pirmie lielākie vācu kolonistu viļņi Besarābijā ieradās no 1814. gada. Kolonisti galvenokārt nāca no [[Virtemberga]]s, [[Prūsija]]s un citām vācu zemēm. Viņiem tika piešķirtas dažādas privilēģijas, tostarp zeme, reliģijas brīvība un sākotnēji atbrīvojums no militārā dienesta.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

19. gadsimtā vācieši izveidoja daudzas kolonijas galvenokārt Besarābijas dienvidos. Viena no nozīmīgākajām apmetnēm bija [[Tarutine]], kas kļuva par vienu no vācu kopienas saimnieciskajiem un kultūras centriem.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

== Saimniecība un kultūra ==
Besarābijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību. Nozīmīga bija graudkopība, lopkopība, vīnkopība un amatniecība. Vācu kolonijās izveidojās baznīcas, skolas un dažādas sabiedriskās organizācijas.

Reliģiskā ziņā lielākā daļa Besarābijas vāciešu bija [[luterisms|luterāņi]], lai gan pastāvēja arī citas protestantu kopienas. Vācu valoda un reliģiskās tradīcijas daudzās kolonijās tika saglabātas vairākās paaudzēs.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]] un Krievijas Impērijas sabrukuma Besarābija 1918. gadā tika pievienota [[Rumānijas Karaliste]]i. Starpkaru periodā Besarābijas vācieši kļuva par vienu no Rumānijas vācu minoritātes grupām.

== Pārvietošana 1940. gadā ==
1940. gada jūnijā pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētā Eiropas austrumu daļas sadalījuma Padomju Savienība izvirzīja Rumānijai ultimātu un okupēja Besarābiju.

Tā paša gada rudenī nacistiskā Vācija un Padomju Savienība vienojās par Besarābijas vāciešu pārvietošanu Vācijas kontrolētajās teritorijās saskaņā ar [[Heim ins Reich]] politiku. Aptuveni {{sk|93000}} Besarābijas vāciešu pameta savu dzimteni.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/german_minorities_in_europe/ German Minorities in Europe]. ''1914-1918-Online. International Encyclopedia of the First World War''.&lt;/ref&gt;

Pēc pārbaudes un reģistrācijas daudzi Besarābijas vācieši tika nometināti [[Trešais reihs|Vācijas]] anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu pārņemšanu.

== Pēc Otrā pasaules kara ==
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās lielākā daļa Besarābijas vāciešu devās bēgļu gaitās uz rietumiem, tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]]. Pēc kara daudzi apmetās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]].

Tā kā gandrīz visa vācu kopiena Besarābiju bija atstājusi jau 1940. gadā, vēsturiskā Besarābijas vāciešu kopiena reģionā faktiski pārstāja pastāvēt. Mūsdienās tās vēsturi un kultūras mantojumu galvenokārt uztur Besarābijas vāciešu pēcteču organizācijas Vācijā.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Melnās jūras vācieši]]
* [[Volgas vācieši]]
* [[Volīnijas vācieši]]
* [[Bukovinas vācieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>0umvfr6ym45diqzrrvy384t62ioejfr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525522</id>
      <parentid>4525521</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:55:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4525522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4541" sha1="emkgosz831l7ixc7s5k8k7izl4xuvrr" xml:space="preserve">'''Besarābijas vācieši''' ({{val|de|Bessarabiendeutsche}}; [[Rumāņu valoda|rumāņu]]: ''germanii basarabeni''; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''бессарабські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas no 19. gadsimta sākuma līdz 1940. gadam dzīvoja [[Besarābija|Besarābijā]], galvenokārt mūsdienu [[Moldova]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. Besarābijas vācieši bija viena no [[Krievijas vācieši|Krievijas vāciešu]] reģionālajām grupām un bija cieši saistīti ar citām vācu kolonistu kopienām Melnās jūras ziemeļu piekrastē.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;&gt;[https://www.bessarabien.de/ Bessarabiendeutscher Verein e.V.].&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Besarābija nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā pēc [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu—turku kara]] un 1812. gada [[Bukarestes miera līgums (1812)|Bukarestes miera līguma]]. Krievijas valdība centās veicināt jauniegūto teritoriju saimniecisko attīstību un aicināja tajā apmesties ārvalstu kolonistus.

Pirmie lielākie vācu kolonistu viļņi Besarābijā ieradās no 1814. gada. Kolonisti galvenokārt nāca no [[Virtemberga]]s, [[Prūsija]]s un citām vācu zemēm. Viņiem tika piešķirtas dažādas privilēģijas, tostarp zeme, reliģijas brīvība un sākotnēji atbrīvojums no militārā dienesta.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

19. gadsimtā vācieši izveidoja daudzas kolonijas galvenokārt Besarābijas dienvidos. Viena no nozīmīgākajām apmetnēm bija [[Tarutine]], kas kļuva par vienu no vācu kopienas saimnieciskajiem un kultūras centriem.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

== Saimniecība un kultūra ==
Besarābijas vācieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību. Nozīmīga bija graudkopība, lopkopība, vīnkopība un amatniecība. Vācu kolonijās izveidojās baznīcas, skolas un dažādas sabiedriskās organizācijas.

Reliģiskā ziņā lielākā daļa Besarābijas vāciešu bija [[luterisms|luterāņi]], lai gan pastāvēja arī citas protestantu kopienas. Vācu valoda un reliģiskās tradīcijas daudzās kolonijās tika saglabātas vairākās paaudzēs.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]] un Krievijas Impērijas sabrukuma Besarābija 1918. gadā tika pievienota [[Rumānijas Karaliste]]i. Starpkaru periodā Besarābijas vācieši kļuva par vienu no Rumānijas vācu minoritātes grupām.

== Pārvietošana 1940. gadā ==
1940. gada jūnijā pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenajos protokolos paredzētā Eiropas austrumu daļas sadalījuma Padomju Savienība izvirzīja Rumānijai ultimātu un okupēja Besarābiju.

Tā paša gada rudenī nacistiskā Vācija un Padomju Savienība vienojās par Besarābijas vāciešu pārvietošanu Vācijas kontrolētajās teritorijās saskaņā ar [[Heim ins Reich]] politiku. Aptuveni {{sk|93000}} Besarābijas vāciešu pameta savu dzimteni.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/german_minorities_in_europe/ German Minorities in Europe]. ''1914-1918-Online. International Encyclopedia of the First World War''.&lt;/ref&gt;

Pēc pārbaudes un reģistrācijas daudzi Besarābijas vācieši tika nometināti [[Trešais reihs|Vācijas]] anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]]. Šī nometināšanas politika bija saistīta ar vietējo poļu un ebreju iedzīvotāju padzīšanu un viņu īpašumu pārņemšanu.

== Pēc Otrā pasaules kara ==
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās lielākā daļa Besarābijas vāciešu devās bēgļu gaitās uz rietumiem, tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]]. Pēc kara daudzi apmetās [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]].

Tā kā gandrīz visa vācu kopiena Besarābiju bija atstājusi jau 1940. gadā, vēsturiskā Besarābijas vāciešu kopiena reģionā faktiski pārstāja pastāvēt. Mūsdienās tās vēsturi un kultūras mantojumu galvenokārt uztur Besarābijas vāciešu pēcteču organizācijas Vācijā.&lt;ref name=&quot;Bessarabiendeutsche&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Melnās jūras vācieši]]
* [[Volgas vācieši]]
* [[Volīnijas vācieši]]
* [[Bukovinas vācieši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>emkgosz831l7ixc7s5k8k7izl4xuvrr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bukovinas vācieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640244</id>
    <revision>
      <id>4525520</id>
      <parentid>4525002</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4702" sha1="53l82mybseb7moxjjxoj9pnvxu93y82" xml:space="preserve">'''Bukovinas vācieši''' ({{val|de|Bukowinadeutsche}} vai ''Buchenlanddeutsche''; [[Rumāņu valoda|rumāņu]]: ''germanii bucovineni''; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''буковинські німці'') bija vēsturiska [[Vācieši|vācu]] etniskā grupa, kas no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum dzīvoja [[Bukovina|Bukovinā]], mūsdienu [[Rumānija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. Atšķirībā no daudzām [[Krievijas vācieši|Krievijas vāciešu]] grupām Bukovinas vāciešu kopiena sākotnēji izveidojās [[Hābsburgu monarhija]]s, nevis Krievijas Impērijas pārvaldītā teritorijā.

== Vēsture ==
Bukovina 1775. gadā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. Drīz pēc tam Austrijas varas iestādes veicināja kolonistu ieceļošanu mazapdzīvotajā reģionā. Vācu kolonisti ieradās no dažādām Hābsburgu monarhijas un vācu zemēm, tostarp no [[Bohēmija]]s, [[Švābija]]s un citiem Centrāleiropas reģioniem.

Vācieši apmetās gan pilsētās, īpaši [[Čerņivci|Čerņivcos]], gan lauku kolonijās. Daļa kolonistu nodarbojās ar lauksaimniecību, bet citi strādāja amatniecībā, tirdzniecībā, mežsaimniecībā un kalnrūpniecībā. Atsevišķas kolonijas izveidojās arī pie stikla ražotnēm un citiem rūpniecības uzņēmumiem.&lt;ref&gt;[https://bukovinasociety.org/bsa-file_villages-e/bsa-file_villages_list-e/bsa-file_villages_althuette-die-erste-glashuette-in-der-bukowina-e/ Althütte — the first Glassworks in Bukovina]. ''Bukovina Society of the Americas''.&lt;/ref&gt;

Reliģiskā ziņā Bukovinas vāciešu vidū bija gan [[Romas Katoļu baznīca|katoļi]], gan [[luterisms|luterāņi]]. Vācu valodai bija ievērojama nozīme Bukovinas pilsētu kultūras un izglītības dzīvē, īpaši Austroungārijas periodā.

== Rumānijas sastāvā ==
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Austroungārijas sabrukums|Austoungārijas sabrukuma]] Bukovina 1918. gadā nonāca [[Rumānijas Karaliste]]s sastāvā. Bukovinas vācieši kļuva par vienu no Rumānijas vācu minoritātes reģionālajām grupām.

Starpkaru periodā vācu kopiena saglabāja savas skolas, reliģiskās draudzes un kultūras organizācijas, lai gan Rumānijas valsts politika pakāpeniski palielināja rumāņu valodas nozīmi sabiedriskajā dzīvē.

== Pārvietošana 1940. gadā ==
1940. gada jūnijā [[Padomju Savienība]] okupēja un anektēja Ziemeļbukovinu, bet Dienvidbukovina palika Rumānijas sastāvā. Šie notikumi kļuva par tiešu priekšnoteikumu gandrīz visas Bukovinas vācu kopienas pārvietošanai uz nacistiskās Vācijas kontrolētajām teritorijām.&lt;ref name=&quot;Umsiedlung1&quot;&gt;[https://bukovinasociety.org/bsa-files_history/bsa-file_history_die-umsiedlung-der-buchenlanddeutschen-im-herbst-1940-1-e/ The Resettlement of the Buchenland Germans in Autumn 1940]. ''Bukovina Society of the Americas''.&lt;/ref&gt;

1940. gada 5. septembrī Vācija un PSRS noslēdza vienošanos par vāciešu pārvietošanu no Ziemeļbukovinas, savukārt 22. oktobrī tika noslēgta Vācijas un Rumānijas vienošanās par vāciešu pārvietošanu no Dienvidbukovinas.&lt;ref name=&quot;Umsiedlung1&quot;/&gt;

1940. gada rudenī no Ziemeļbukovinas un Dienvidbukovinas uz Vācijas kontrolētajām teritorijām tika pārvietoti aptuveni {{sk|96000}} vāciešu.&lt;ref&gt;[https://bukovinasociety.org/bsa-files_history/bsa-file_history_die-umsiedlung-der-buchenlanddeutschen-im-herbst-1940-3-e/ The Resettlement of the Buchenland Germans in Autumn 1940 — Part 3]. ''Bukovina Society of the Americas''.&lt;/ref&gt; Pārvietošana notika nacistiskās Vācijas [[Heim ins Reich]] politikas ietvaros.

Daļa Bukovinas vāciešu vēlāk tika nometināta Vācijas anektētajās Polijas teritorijās, tostarp [[Reihsgava Vartelande|Vartelandē]] un Augšsilēzijā.&lt;ref&gt;[https://bukovinasociety.org/bsa-files_history/bsa-file_history_die-umsiedlung-der-buchenlanddeutschen-im-herbst-1940-4-e/ The Resettlement of the Buchenland Germans in Autumn 1940 — Part 4]. ''Bukovina Society of the Americas''.&lt;/ref&gt;

== Pēc Otrā pasaules kara ==
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās daudzi Bukovinas vācieši devās bēgļu gaitās uz Vācijas rietumiem. Pēc kara viņi izklīda galvenokārt Vācijā un Austrijā, bet daļa vēlāk emigrēja uz Ziemeļameriku un citām valstīm.

1940. gada pārvietošanas rezultātā vairāk nekā pusotru gadsimtu pastāvējusī vācu kopiena Bukovinā faktiski pārstāja pastāvēt.

== Skatīt arī ==
* [[Besarābijas vācieši]]
* [[Melnās jūras vācieši]]
* [[Volīnijas vācieši]]
* [[Transilvānijas sakši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācieši]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>53l82mybseb7moxjjxoj9pnvxu93y82</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reihsgava Vartelande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640246</id>
    <revision>
      <id>4525517</id>
      <parentid>4525007</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3543" sha1="2gj7053hhwl95ffwkunb8xpxf6kmdrc" xml:space="preserve">[[Attēls:Reichsgau Wartheland (Karte).png|thumb|Reihsgava Vartelande kartē]]
'''Reihsgava Vartelande''' ({{val|de|Reichsgau Wartheland}}, sākotnēji ''Reichsgau Posen'') bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] administratīvi teritoriāla vienība, kas pastāvēja no 1939. līdz 1945. gadam Vācijas anektētajās [[Polijas Otrā republika|Polijas]] teritorijās. Tā aptvēra galvenokārt [[Lielpolija|Lielpoliju]] ar [[Poznaņa|Poznaņu]] un daļu Polijas centrālo teritoriju, tostarp [[Lodza|Lodzu]]. Administratīvais centrs atradās Poznaņā.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/germanization Germanization]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==
Pēc [[Polijas kampaņ|Vācijas iebrukuma Polijā]] 1939. gada septembrī Polijas rietumu un centrālās teritorijas tika sadalītas starp Vācijas tieši anektētajiem apgabaliem un [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūru]]. 1939. gada oktobrī tika izveidota ''Reichsgau Posen'', kas 1940. gada janvārī tika pārdēvēta par ''Reichsgau Wartheland''.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/place/Poland/World-War-II World War II]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Par reihsgavas vadītāju (''Gauleiter'' un ''Reichsstatthalter'') kļuva [[Artūrs Greizers]], kurš īstenoja radikālu teritorijas ģermanizācijas politiku.&lt;ref name=&quot;Greiser&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/arthur-greiser Arthur Greiser]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Ģermanizācija ==
Nacistiskās Vācijas vadība Vartelandi uzskatīja par teritoriju, kuru paredzēts pilnībā integrēt Vācijā un ģermanizēt. Polijas iedzīvotāji tika pakļauti deportācijām, īpašumu konfiskācijai un piespiedu darbam. Desmitiem tūkstošu poļu ģimeņu tika izraidītas uz Ģenerālgubernatūru, bet viņu mājokļi un saimniecības tika nodotas vācu kolonistiem.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

Vartelandē tika nometināti [[Volksdeutsche|etniskie vācieši]], kas [[Heim ins Reich]] politikas ietvaros tika pārvietoti no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]], [[Besarābija]]s, [[Bukovina]]s, [[Volīnija]]s un citām Austrumeiropas teritorijām.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

== Holokausts ==
Pirms kara reģionā dzīvoja ievērojams skaits ebreju. Vācijas okupācijas laikā ebreji tika pakļauti sistemātiskām vajāšanām, deportācijām un slepkavībām. [[Lodzas geto]] kļuva par vienu no lielākajiem ebreju geto okupētajā Eiropā.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/lodz Lodz]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

Vartelandes teritorijā atradās arī [[Helmno nāves nometne]], kurā no 1941. gada nacistiskā Vācija īstenoja ebreju un citu upuru masveida slepkavības, galvenokārt izmantojot gāzes automašīnas.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/chelmno Chelmno]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Likvidācija ==
1945. gada janvārī [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Vislas—Oderas operācijas laikā lielākā daļa Vartelandes tika ieņemta. Vācu administrācija sabruka, bet liela daļa vācu iedzīvotāju bēga uz rietumiem.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] teritorija pilnībā atgriezās Polijas sastāvā. Artūru Greizeru pēc kara izdeva Polijai, kur viņš tika tiesāts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un 1946. gadā sodīts ar nāvi.&lt;ref name=&quot;Greiser&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>2gj7053hhwl95ffwkunb8xpxf6kmdrc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525518</id>
      <parentid>4525517</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:45:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4525518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3655" sha1="jmnqjyhw8ojq72u0ezlfdscmlw3cgb2" xml:space="preserve">[[Attēls:Reichsgau Wartheland (Karte).png|thumb|Reihsgava Vartelande kartē]]
'''Reihsgava Vartelande''' ({{val|de|Reichsgau Wartheland}}, sākotnēji ''Reichsgau Posen'') bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] administratīvi teritoriāla vienība, kas pastāvēja no 1939. līdz 1945. gadam Vācijas anektētajās [[Polijas Otrā republika|Polijas]] teritorijās. Tā aptvēra galvenokārt [[Lielpolija|Lielpoliju]] ar [[Poznaņa|Poznaņu]] un daļu Polijas centrālo teritoriju, tostarp [[Lodza|Lodzu]]. Administratīvais centrs atradās Poznaņā.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/germanization Germanization]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Izveidošana ==
Pēc [[Polijas kampaņ|Vācijas iebrukuma Polijā]] 1939. gada septembrī Polijas rietumu un centrālās teritorijas tika sadalītas starp Vācijas tieši anektētajiem apgabaliem un [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūru]]. 1939. gada oktobrī tika izveidota ''Reichsgau Posen'', kas 1940. gada janvārī tika pārdēvēta par ''Reichsgau Wartheland''.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/place/Poland/World-War-II World War II]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Par reihsgavas vadītāju (''Gauleiter'' un ''Reichsstatthalter'') kļuva [[Artūrs Greizers]], kurš īstenoja radikālu teritorijas ģermanizācijas politiku.&lt;ref name=&quot;Greiser&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/arthur-greiser Arthur Greiser]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Ģermanizācija ==
Nacistiskās Vācijas vadība Vartelandi uzskatīja par teritoriju, kuru paredzēts pilnībā integrēt Vācijā un ģermanizēt. Polijas iedzīvotāji tika pakļauti deportācijām, īpašumu konfiskācijai un piespiedu darbam. Desmitiem tūkstošu poļu ģimeņu tika izraidītas uz Ģenerālgubernatūru, bet viņu mājokļi un saimniecības tika nodotas vācu kolonistiem.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

Vartelandē tika nometināti [[Volksdeutsche|etniskie vācieši]], kas [[Heim ins Reich]] politikas ietvaros tika pārvietoti no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]], [[Besarābija]]s, [[Bukovina]]s, [[Volīnija]]s un citām Austrumeiropas teritorijām.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

== Holokausts ==
Pirms kara reģionā dzīvoja ievērojams skaits ebreju. Vācijas okupācijas laikā ebreji tika pakļauti sistemātiskām vajāšanām, deportācijām un slepkavībām. [[Lodzas geto]] kļuva par vienu no lielākajiem ebreju geto okupētajā Eiropā.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/lodz Lodz]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

Vartelandes teritorijā atradās arī [[Helmno nāves nometne]], kurā no 1941. gada nacistiskā Vācija īstenoja ebreju un citu upuru masveida slepkavības, galvenokārt izmantojot gāzes automašīnas.&lt;ref&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/chelmno Chelmno]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

== Likvidācija ==
1945. gada janvārī [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Vislas—Oderas operācijas laikā lielākā daļa Vartelandes tika ieņemta. Vācu administrācija sabruka, bet liela daļa vācu iedzīvotāju bēga uz rietumiem.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] teritorija pilnībā atgriezās Polijas sastāvā. Artūru Greizeru pēc kara izdeva Polijai, kur viņš tika tiesāts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un 1946. gadā sodīts ar nāvi.&lt;ref name=&quot;Greiser&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>jmnqjyhw8ojq72u0ezlfdscmlw3cgb2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas vēlētāju apvienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640249</id>
    <revision>
      <id>4525511</id>
      <parentid>4525020</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:35:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1312" sha1="id15acvca3h2xp1auchljo1n9o3mr8l" xml:space="preserve">'''Mītavas vēlētāju apvienība''' ({{val|de|Wählerverband Mitau}}, ''WV Mitau'') bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskā organizācija [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja no 1924. līdz 1934. gadam.

Mītavas vēlētāju apvienība tika dibināta 1924. gada septembrī. Tā bija vecākā no kopumā divpadsmit vietējām vācu vēlētāju apvienībām Latvijā. Organizācija sevi uzskatīja par [[Jelgava]]s vāciešu vienotu politisko pārstāvniecību.

Partija pārstāvēja pilsoniski centriskas politiskās pozīcijas un [[Saeima]]s vēlēšanās piedalījās [[Vācbaltu partiju padome]]s sastāvā. Tās pārstāvis [[Verners Vestermanis]] bija Saeimas deputāts.

Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība likvidēja parlamentāro sistēmu, atlaida Saeimu un aizliedza politisko partiju darbību, tostarp Mītavas vēlētāju apvienību.

== Literatūra ==
* Mads Ole Balling: Von Reval bis Bukarest - Statistisch-Biographisches Handbuch der Parlamentarier der deutschen Minderheiten in Ostmittel und Südosteuropa 1919-1945, Band 1, 2. Auflage. Kopenhagen 1991, &lt;nowiki&gt;ISBN 87-983829-3-4&lt;/nowiki&gt;, S. 137.

{{DEFAULTSORT:Mitavas veletaju apvieniba}}
[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>id15acvca3h2xp1auchljo1n9o3mr8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Umars Kremļovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640253</id>
    <revision>
      <id>4525508</id>
      <parentid>4525029</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2671" sha1="hal90rk4d4onykn2xx0fgpax3ff3lbx" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Umar Kremlev.jpg|thumb|Umars Kremļovs]]
'''Umars Kremļovs''' ({{val|ru|Умар Назарович Кремлёв}}; agrāk — '''Lutfullojevs;''' dzimis {{dat|1982|11|1}} [[Serpuhova|Serpuhovā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir Krievijas uzņēmējs un sporta funkcionārs, kopš 2020. gada Starptautiskās Boksa asociācijas (IBA) prezidents.&lt;ref name=&quot;IBA&quot;&gt;[https://www.iba.sport/about-iba/organizational-structure/iba-president/ IBA President]. ''International Boxing Association''.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://umarkremlev.com/biography.html Полная биография — Умар Кремлёв]. Umar Kremlev.&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
Kremļovs savu darbību galvenokārt saistījis ar boksa organizēšanu un sporta pārvaldību. 2017. gadā viņš kļuva par Krievijas Boksa federācijas ģenerālsekretāru, bet 2020. gada decembrī tika ievēlēts par Starptautiskās Boksa asociācijas prezidentu.&lt;ref name=&quot;IBA&quot;/&gt;

Kremļova vadības laikā IBA attiecības ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]] (SOK) būtiski pasliktinājās. SOK pauda bažas par IBA pārvaldību, finanšu caurskatāmību un tiesāšanas sistēmu, un 2023. gadā organizācijai tika atņemts SOK atzītas starptautiskās sporta federācijas statuss.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;[https://www.theguardian.com/us-news/2026/sep/15/who-is-umar-kremlev-russian-oligarch-donald-trump-jr Who is Umar Kremlev, the Russian oligarch who reportedly helped pay for Donald Trump Jr's wedding?]. ''The Guardian''. 2026. gada 15. septembris.&lt;/ref&gt;

Kremļovs ir publiski saistīts ar Krievijas politisko un uzņēmējdarbības eliti un ir paudis atbalstu Krievijas diktatoram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]].&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;/&gt;

== Ieceļošanas aizliegums Latvijā ==
2026. gada 17. septembrī Latvijas ārlietu ministre [[Baiba Braže]] iekļāva Kremļovu [[Latvija]]i nevēlamo personu (''persona non grata'') sarakstā un noteica viņam aizliegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus tāds pats aizliegums tika noteikts Krievijas hokejistam [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandram Ovečkinam]]. Lēmums tika pieņemts saskaņā ar [[Imigrācijas likums|Imigrācijas likuma]] 104. panta trešās daļas 1. punktu.&lt;ref&gt;[https://www.mfa.gov.lv/en/article/inclusion-individuals-list-personae-non-gratae-republic-latvia-1 On the inclusion of individuals on the list of personae non gratae in the Republic of Latvia]. [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]. 2026. gada 17. septembris.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Bokss]]</text>
      <sha1>hal90rk4d4onykn2xx0fgpax3ff3lbx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525509</id>
      <parentid>4525508</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:33:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4525509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2782" sha1="1rlruxckztv7qcjk9dnzrj01p5phm34" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Umar Kremlev.jpg|thumb|Umars Kremļovs]]
'''Umars Kremļovs''' ({{val|ru|Умар Назарович Кремлёв}}; agrāk — '''Lutfullojevs;''' dzimis {{dat|1982|11|1}} [[Serpuhova|Serpuhovā]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]) ir Krievijas uzņēmējs un sporta funkcionārs, kopš 2020. gada Starptautiskās Boksa asociācijas (IBA) prezidents.&lt;ref name=&quot;IBA&quot;&gt;[https://www.iba.sport/about-iba/organizational-structure/iba-president/ IBA President]. ''International Boxing Association''.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://umarkremlev.com/biography.html Полная биография — Умар Кремлёв]. Umar Kremlev.&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
Kremļovs savu darbību galvenokārt saistījis ar boksa organizēšanu un sporta pārvaldību. 2017. gadā viņš kļuva par Krievijas Boksa federācijas ģenerālsekretāru, bet 2020. gada decembrī tika ievēlēts par Starptautiskās Boksa asociācijas prezidentu.&lt;ref name=&quot;IBA&quot;/&gt;

Kremļova vadības laikā IBA attiecības ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautisko Olimpisko komiteju]] (SOK) būtiski pasliktinājās. SOK pauda bažas par IBA pārvaldību, finanšu caurskatāmību un tiesāšanas sistēmu, un 2023. gadā organizācijai tika atņemts SOK atzītas starptautiskās sporta federācijas statuss.&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;&gt;[https://www.theguardian.com/us-news/2026/sep/15/who-is-umar-kremlev-russian-oligarch-donald-trump-jr Who is Umar Kremlev, the Russian oligarch who reportedly helped pay for Donald Trump Jr's wedding?]. ''The Guardian''. 2026. gada 15. septembris.&lt;/ref&gt;

Kremļovs ir publiski saistīts ar Krievijas politisko un uzņēmējdarbības eliti un ir paudis atbalstu Krievijas diktatoram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]].&lt;ref name=&quot;theguardian.com&quot;/&gt;

== Ieceļošanas aizliegums Latvijā ==
2026. gada 17. septembrī Latvijas ārlietu ministre [[Baiba Braže]] iekļāva Kremļovu [[Latvija]]i nevēlamo personu (''persona non grata'') sarakstā un noteica viņam aizliegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus tāds pats aizliegums tika noteikts Krievijas hokejistam [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandram Ovečkinam]]. Lēmums tika pieņemts saskaņā ar [[Imigrācijas likums|Imigrācijas likuma]] 104. panta trešās daļas 1. punktu.&lt;ref&gt;[https://www.mfa.gov.lv/en/article/inclusion-individuals-list-personae-non-gratae-republic-latvia-1 On the inclusion of individuals on the list of personae non gratae in the Republic of Latvia]. [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]. 2026. gada 17. septembris.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Bokss]]</text>
      <sha1>1rlruxckztv7qcjk9dnzrj01p5phm34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Imigrācijas likums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640254</id>
    <revision>
      <id>4525507</id>
      <parentid>4525031</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:30:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2898" sha1="evhrazqxkfiy618w494l4dpavag4ifl" xml:space="preserve">'''Imigrācijas likums''' ir [[Latvija]]s likums, kas regulē ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un izraidīšanu no Latvijas, kā arī nosaka ar uzturēšanās tiesībām un imigrācijas kontroli saistīto valsts institūciju kompetenci.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/370622 Imigrācijas likums]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

Pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu [[Saeima]] pieņēma 2026. gada 20. augustā, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] to izsludināja 2026. gada 1. septembrī, un tas stājās spēkā 2026. gada 15. septembrī.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt; Ar tā stāšanos spēkā spēku zaudēja iepriekšējais Imigrācijas likums, kuru Saeima bija pieņēmusi 2002. gada 31. oktobrī un kurš bija spēkā no 2003. gada 1. maija.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Saturs ==
Likums nosaka nosacījumus, ar kādiem ārvalstnieki var ieceļot un uzturēties Latvijā, kā arī regulē vīzu, termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu. Tajā noteikta arī kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārzemnieku izbraukšanu, piespiedu izraidīšanu un ieceļošanas aizliegumiem.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Likums regulē arī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu, [[Eiropas Ekonomikas zona]]s valstu un [[Šveice]]s pilsoņu un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības Latvijā, kā arī trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Atsevišķos likumā paredzētajos gadījumos kompetentajām Latvijas valsts iestādēm ir tiesības noteikt ārzemniekam aizliegumu ieceļot Latvijā. Likums paredz arī nevēlamo personu saraksta veidošanu un nosaka institūciju kompetenci lēmumu pieņemšanā.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Iepriekšējais Imigrācijas likums tika pieņemts 2002. gada 31. oktobrī un stājās spēkā 2003. gada 1. maijā. Tā darbības laikā likums tika daudzkārt grozīts, tostarp saistībā ar Latvijas dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], ES migrācijas tiesību aktu ieviešanu, uzturēšanās atļauju sistēmu un valsts drošības jautājumiem.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/297177 Par konceptuālo ziņojumu &quot;Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku&quot;]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

2026. gadā tika pieņemts jauns Imigrācijas likums, aizstājot kopš 2003. gada spēkā bijušo regulējumu. Jaunajā likumā vienotā tiesiskajā regulējumā tika ietverti arī Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Pilsonība Latvijā]]
* [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]
* [[Valsts robežsardze]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://likumi.lv/ta/id/370622 Imigrācijas likums] — ''Likumi.lv''

[[Kategorija:Latvijas likumi]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>evhrazqxkfiy618w494l4dpavag4ifl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Personu apliecinošu dokumentu likums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640255</id>
    <revision>
      <id>4525506</id>
      <parentid>4525033</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:25:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3564" sha1="jg7prkb4ppx05771ys3jpbbja9pa7sz" xml:space="preserve">'''Personu apliecinošu dokumentu likums''' ir [[Latvija]]s likums, kas nosaka personu un to tiesisko statusu apliecinošos dokumentus, to veidus, izsniegšanas, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī dokumentu turētāju tiesības un pienākumus.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/243484-personu-apliecinosu-dokumentu-likums Personu apliecinošu dokumentu likums]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

Likumu [[Saeima]] pieņēma 2012. gada 12. janvārī, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] to izsludināja 2012. gada 1. februārī, un tas stājās spēkā 2012. gada 15. februārī.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Saturs ==
Likums nosaka divus galvenos personu apliecinošo dokumentu veidus — personas apliecību un [[pase|pasi]]. Dokumentus izsniedz, pamatojoties uz [[Fizisko personu reģistrs|Fizisko personu reģistra]] datiem, un tajos tiek iekļauti arī personas biometrijas dati.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Likums paredz vairākus personas apliecību veidus, tostarp Latvijas pilsoņa un [[nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņa]] personas apliecību, citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu, [[Eiropas Ekonomikas zona]]s valstu un Šveices pilsoņu personas apliecības, kā arī trešo valstu pilsoņu un citu ārvalstnieku personas apliecības.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Latvijā tiek izsniegtas Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, diplomātiskās un dienesta pases, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu ceļošanas dokumenti. Lielāko daļu šo dokumentu izsniedz [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]], bet diplomātiskās un dienesta pases — [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]].&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Personas apliecības obligātums ==
Saskaņā ar likumu personas apliecība jeb [[Latvijas elektroniskā identifikācijas karte|eID karte]] ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot diplomātisko vai dienesta pasi.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniedz, ja viņam jau ir derīga personas apliecība, vai arī pasi un personas apliecību izsniedz vienlaikus.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Dokumentu lietošana ==
Likums nosaka dokumentu turētāju pienākumu glabāt personu apliecinošos dokumentus tā, lai tie nenonāktu citu personu rīcībā un netiktu bojāti. Dokumenta nozaudēšanas gadījumā par to nekavējoties jāziņo dokumenta izdevējiestādei, [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijai]] vai [[Valsts robežsardze]]i, bet ārvalstīs — Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Aizliegts personu apliecinošu dokumentu nodot lietošanā citai personai, izmantot citas personas dokumentu, nodot dokumentu ķīlā vai patvaļīgi mainīt tā saturu.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, uzskaitei un pārbaudei tiek izmantota Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas pilsoņa pase]]
* [[Latvijas pilsonība]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://likumi.lv/ta/id/243484-personu-apliecinosu-dokumentu-likums Personu apliecinošu dokumentu likums] — ''Likumi.lv''

[[Kategorija:Latvijas likumi]]
[[Kategorija:2012. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>jg7prkb4ppx05771ys3jpbbja9pa7sz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fizisko personu reģistrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640256</id>
    <revision>
      <id>4525505</id>
      <parentid>4525035</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:23:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3558" sha1="ar6mg04mr865gmavjlz8yotw8bcqcq4" xml:space="preserve">'''Fizisko personu reģistrs''' ir [[Latvija]]s valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrātas un aktualizētas ziņas par Latvijas iedzīvotājiem un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām. Reģistra mērķis ir nodrošināt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu, personas identificēšanu un valsts institūciju veikto datu apstrādi.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/296185 Fizisko personu reģistra likums]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

Reģistra pārzinis un turētājs ir [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] (PMLP). Reģistrā uzkrātā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Vēsture ==
Fizisko personu reģistra izveidi paredzēja [[Fizisko personu reģistra likums]], kuru [[Saeima]] pieņēma 2017. gada 14. decembrī. Likums stājās spēkā 2021. gada 28. jūnijā, aizstājot iepriekšējo Iedzīvotāju reģistru.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Līdz ar jaunā reģistra izveidi tika paplašināts tajā iekļaujamo personu un ziņu loks. Reģistrā tiek iekļautas un aktualizētas arī ziņas par civilstāvokļa aktu ierakstiem.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Reģistrā iekļautās personas ==
Reģistrā iekļauj ziņas par [[pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoņiem]], [[nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] un personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās dokumentus. Noteiktos gadījumos tajā tiek iekļauti arī patvēruma meklētāji, ārvalstnieki un citas personas, kurām ir tiesiska saikne ar Latviju.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Katrai personai reģistrā tiek noteikts statuss. Tas var būt aktīvs vai pasīvs atkarībā no personas tiesiskā statusa un citiem likumā paredzētajiem apstākļiem.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Reģistrā iekļautās ziņas ==
Reģistrā par personu tiek uzkrātas tādas ziņas kā [[personas kods (Latvija)|personas kods]], vārds un uzvārds, dzimšanas dati, dzimums, valstiskā piederība, tautība un dzīvesvietas adrese.&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/324019 Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

Reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par personas ģimenes tiesiskajām attiecībām, civilstāvokļa aktiem, personu apliecinošiem dokumentiem un citi likumā noteiktie dati.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Ziņas reģistrā atbilstoši savai kompetencei iekļauj un aktualizē PMLP, pašvaldības, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]], [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrs]], [[Valsts ieņēmumu dienests]], tiesas, [[Valsts robežsardze]] un citas institūcijas.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Informācijas izmantošana ==
Personai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt Reģistrā esošo informāciju par sevi. Informāciju par citu personu iespējams saņemt likumā paredzētajos gadījumos, tostarp uz motivēta iesnieguma pamata.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, prokuratūrai un citām likumā noteiktajām institūcijām ir tiesības izmantot Reģistra informāciju savu funkciju veikšanai.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Personu apliecinošu dokumentu likums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/fizisko-personu-registrs Fizisko personu reģistrs] — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
* [https://likumi.lv/ta/id/296185 Fizisko personu reģistra likums] — ''Likumi.lv''

[[Kategorija:Latvijas sabiedrība]]</text>
      <sha1>ar6mg04mr865gmavjlz8yotw8bcqcq4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fizisko personu reģistra likums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640257</id>
    <revision>
      <id>4525504</id>
      <parentid>4525038</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:20:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3805" sha1="toiimdw2bvledjo8ahw4jxjjkkn8rat" xml:space="preserve">'''Fizisko personu reģistra likums''' ir [[Latvija]]s likums, kas regulē [[Fizisko personu reģistrs|Fizisko personu reģistra]] darbību, tajā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu aktualizēšanu un izmantošanu, kā arī nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci reģistra uzturēšanā.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/296185-fizisko-personu-registra-likums Fizisko personu reģistra likums]. ''Likumi.lv''.&lt;/ref&gt;

Likumu [[Saeima]] pieņēma 2017. gada 14. decembrī. Tā mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu, lai nodrošinātu personu identificēšanu un valsts institūciju veikto datu apstrādi. Likums regulē arī ziņu par civilstāvokļa aktu ierakstiem iekļaušanu, aktualizēšanu un atjaunošanu.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Fizisko personu reģistrs ==
Saskaņā ar likumu Fizisko personu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija. Tā pārzinis un turētājs ir [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] (PMLP).&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Reģistrā iekļauj ziņas par [[pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoņiem]], [[Latvijas nepilsoņi]]em, kā arī vairākām ārvalstnieku kategorijām, tostarp personām, kuras Latvijā saņēmušas vai pieprasa uzturēšanās dokumentus, patvēruma meklētājiem un personām, kurām ir cita likumā noteikta tiesiska saikne ar Latviju.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Reģistrā iekļautās ziņas ==
Likums nosaka Reģistrā iekļaujamo personas datu apjomu. Tajā var tikt iekļauts [[personas kods (Latvija)|personas kods]], vārds un uzvārds, dzimšanas dati, dzimums, valstiskā piederība, tautība, dzīvesvietas adrese, ziņas par personu apliecinošiem un uzturēšanās dokumentiem, ģimenes stāvokli, laulību, bērniem un vecākiem, kā arī personas miršanu un citi likumā paredzētie dati.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Iekļaujot personu Reģistrā, PMLP tai piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu. Personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem un ir unikāls katrai personai.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Ziņu aktualizēšana ==
Ziņas Reģistrā atbilstoši savai kompetencei iekļauj un aktualizē PMLP, pašvaldības, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]], zvērināti notāri, [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistrs]], [[Valsts ieņēmumu dienests]], tiesas, [[Valsts robežsardze]], [[Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra]], [[Nacionālais veselības dienests]], [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]] un citas likumā noteiktās institūcijas un personas.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Metodisko vadību ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai, kā arī informācijas izsniegšanai no Reģistra nodrošina PMLP.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Personas kods ==
Likums nosaka arī Latvijas [[personas kods (Latvija)|personas koda]] veidošanas principus. Kopš 2017. gada 1. jūlija piešķirtie personas kodi vairs nesatur personas dzimšanas datumu. Jaunā tipa personas koda pirmais cipars ir „3”, otrais cipars ir automātiski ģenerēts cipars no 2 līdz 9, bet pārējie cipari tiek ģenerēti nejauši.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

Personas kods parasti ir nemainīgs, tomēr likumā noteiktajos gadījumos to var mainīt, piemēram, pēc adopcijas vai pēc personas lūguma, ja kods tai piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam.&lt;ref name=&quot;Likums&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Personu apliecinošu dokumentu likums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://likumi.lv/ta/id/296185-fizisko-personu-registra-likums Fizisko personu reģistra likums] — ''Likumi.lv''

[[Kategorija:Latvijas likumi]]
[[Kategorija:2017. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>toiimdw2bvledjo8ahw4jxjjkkn8rat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>20. jūlija sazvērestība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640259</id>
    <revision>
      <id>4525502</id>
      <parentid>4525048</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:17:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1867" sha1="a6bqki5zjm6hdxlfnqqlo9215u5tnxd" xml:space="preserve">[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1972-025-10, Hitler-Attentat, 20. Juli 1944.jpg|thumb|Sazvērestība vieta]]
'''20. jūlija sazvērestība''' ({{val|de|Attentat vom 20. Juli 1944}}) bija Vācijas pretošanās kustības mēģinājums 1944. gada 20. jūlijā nogalināt [[Trešaisreihs|Nacistiskās Vācijas]] vadītāju [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], pārņemt valsts varu un izbeigt [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. Pazīstamākais sazvērestības dalībnieks bija Vācijas armijas pulkvedis [[Klauss fon Štaufenbergs]].&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/july-20-1944-plot-to-assassinate-adolf-hitler July 20, 1944, Plot to Assassinate Adolf Hitler]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

Sazvērestībā piedalījās vairāki [[Vērmahts|Vērmahta]] virsnieki, ierēdņi un citi nacistu režīma pretinieki. Viņi plānoja pēc Hitlera nogalināšanas izmantot ārkārtas rīcības plānu „Valkīra”, lai pārņemtu kontroli pār Berlīni un citām nozīmīgām vietām.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot; /&gt;

20. jūlijā Štaufenbergs Hitlera galvenajā mītnē „[[Vilku midzenis|Vilku midzenī]]” Austrumprūsijā ievietoja portfeli ar spridzekli. Sprādzienā gāja bojā četri cilvēki, taču Hitlers izdzīvoja. Pēc tam mēģinājums pārņemt varu Berlīnē izgāzās.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/event/July-Plot July Plot]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Tajā pašā naktī Štaufenbergs un vairāki citi sazvērestības vadītāji tika nošauti. Turpmākajās represijās tika arestēti tūkstošiem cilvēku un daudzi sazvērestībā iesaistītie vai ar to saistītie tika sodīti ar nāvi.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:1944. gads]]</text>
      <sha1>a6bqki5zjm6hdxlfnqqlo9215u5tnxd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525503</id>
      <parentid>4525502</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4525503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1868" sha1="lioqebi3xbuk4aiq21ykwbpzr4igsow" xml:space="preserve">[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1972-025-10, Hitler-Attentat, 20. Juli 1944.jpg|thumb|Sazvērestība vieta]]
'''20. jūlija sazvērestība''' ({{val|de|Attentat vom 20. Juli 1944}}) bija Vācijas pretošanās kustības mēģinājums 1944. gada 20. jūlijā nogalināt [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] vadītāju [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], pārņemt valsts varu un izbeigt [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. Pazīstamākais sazvērestības dalībnieks bija Vācijas armijas pulkvedis [[Klauss fon Štaufenbergs]].&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;&gt;[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/july-20-1944-plot-to-assassinate-adolf-hitler July 20, 1944, Plot to Assassinate Adolf Hitler]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.&lt;/ref&gt;

Sazvērestībā piedalījās vairāki [[Vērmahts|Vērmahta]] virsnieki, ierēdņi un citi nacistu režīma pretinieki. Viņi plānoja pēc Hitlera nogalināšanas izmantot ārkārtas rīcības plānu „Valkīra”, lai pārņemtu kontroli pār Berlīni un citām nozīmīgām vietām.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot; /&gt;

20. jūlijā Štaufenbergs Hitlera galvenajā mītnē „[[Vilku midzenis|Vilku midzenī]]” Austrumprūsijā ievietoja portfeli ar spridzekli. Sprādzienā gāja bojā četri cilvēki, taču Hitlers izdzīvoja. Pēc tam mēģinājums pārņemt varu Berlīnē izgāzās.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/event/July-Plot July Plot]. ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt;

Tajā pašā naktī Štaufenbergs un vairāki citi sazvērestības vadītāji tika nošauti. Turpmākajās represijās tika arestēti tūkstošiem cilvēku un daudzi sazvērestībā iesaistītie vai ar to saistītie tika sodīti ar nāvi.&lt;ref name=&quot;USHMM&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:1944. gads]]</text>
      <sha1>lioqebi3xbuk4aiq21ykwbpzr4igsow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karika pie Šenonas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640264</id>
    <revision>
      <id>4525501</id>
      <parentid>4525087</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:16:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude, replaced: &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4487" sha1="h15ucqmnth5c5c56n4t9l0rjv2mxyux" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Karika pie Šenonas
| official_name            = ''Carrick-on-Shannon''&lt;br /&gt;''Cora Droma Rúisc''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = The Dock, Carrick-on-Shannon - geograph.org.uk - 209499.jpg
| image_caption            = Mākslas centrs ''The Dock''
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Īrija
| latd  = 53| latm  = 56| lats  = 38 | latNS  = N
| longd = 08| longm = 05| longs = 42 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{IRL}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Konahta]]
| subdivision_type2        = Grāfiste
| subdivision_name2        = [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]]
| subdivision_type3        = 
| subdivision_name3        = 
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 4743
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 45
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Eircode
| postal_code              = N41
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Karika pie Šenonas''' ({{val|en|Carrick-on-Shannon}}, {{val|ga|Cora Droma Rúisc}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Konahta]]s provincē, [[Lītrimas grāfiste]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts ziemeļrietumos, [[Šenona]]s upes krastos, aptuveni 50 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Slaigo]] un 150 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Dublina]]s. Daļa pilsētas ar dzelzceļa staciju atrodas upes labajā krastā [[Roskomonas grāfiste|Roskomonas grāfistē]].

Pilsētas nosaukums īru valodā ''Cora Droma Rúisc'' nozīmē 'staignā paugura brasls', kas vēsturiski raksturo dabisko pārbrauktuvi pār Šenonas upi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill &amp; Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=52 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Reģions viduslaikos atradās O'Rūrku dzimtas pārvaldītās Brēfni karalistes sastāvā. Stratēģiskā vieta pie Šenonas upes šķērsojuma bija nozīmīgs robežpunkts starp Konahtas un [[Olstera]]s vēsturiskajām teritorijām.

Apdzīvotā vieta straujāk sāka attīstīties 17. gadsimta sākumā angļu kolonizācijas gaitā. 1613. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra apmetnei pilsētas hartu, un pilsētā tika izveidots angļu karaspēka garnizons. Karika pie Šenonas kļuva par Lītrimas grāfistes galveno administratīvo un tieslietu centru.

19. gadsimtā līdz ar Šenonas kuģniecības kanālu izbūvi un dzelzceļa līnijas atklāšanu pilsēta kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un transporta mezglu. Mūsdienās tā ir viens no populārākajiem ūdens tūrisma centriem pie Šenonas upes.

== Saimniecība un transports ==
Pilsētas saimniecība balstās uz pakalpojumu nozari, valsts pārvaldi un tūrismu, īpaši atpūtas kuģošanu un makšķerēšanu Šenonas upes un blakus esošo ezeru sistēmā. Pilsētā atrodas liela jahtu piestātne.

Caur Kariku pie Šenonas iet galvenais valsts autoceļš N4, kas savieno Dublinu ar Slaigo. Pilsētā ir dzelzceļa stacija līnijā Dublina—Slaigo.

== Ievērojamas vietas ==
* Kostello piemiņas kapela (''Costello Memorial Chapel'') — 1877. gadā celta viena no mazākajām kapelām pasaulē, ko tirgotājs Edvards Kostello uzcēla savas mirušās sievas piemiņai; tiek dēvēta par &quot;Īrijas Tadžmahalu&quot;.
* Karikas pie Šenonas tilts — 1846. gadā uzceltais piecu arku akmens tilts pār Šenonas upi, kas savieno Lītrimas un Roskomenas grāfistes.
* ''The Dock'' mākslas centrs — 19. gadsimta tiesas ēkā ierīkots reģionālais kultūras un mākslas centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>h15ucqmnth5c5c56n4t9l0rjv2mxyux</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Valujevs (arheologs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640268</id>
    <revision>
      <id>4525500</id>
      <parentid>4525116</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1528" sha1="a71tpp9gunl32m225h8f7n19poze4h2" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Petr Step. Valuev by P.jpg|thumb|Pjotrs Valujevs]]
'''Pjotrs Valujevs''' ({{val|ru|Пётр Степанович Валуев}}; 1743—1814) bija krievu ierēdnis un [[arheologs]]. 
[[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] un [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] galminieks, [[īstenais slepenpadomnieks]] (1798), grāfa [[Pēteris Valujevs|Pjotra Valujeva]] vectēvs.

Katrīnas II galmā Pjotrs Valujevs 1779. gadā kļuva par kambarkungu, 1791. gadā par virsceremonijmeistaru, 1796. gadā par senatoru. 1797. gadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 
Pāvils I viņu 1798. gadā paaugstināja par īsteno slepenpadomnieku, bet 1800. gadā atlaida no dienesta.

[[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1801. gadā viņu iecēla par [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] pārbūves ekspedīcijas vadītāju, iznīcinot lielu skaitu seno ēku un baznīcu.

== Darbi ==
Piedalījās divu izdevumu sagatavošanāː
* ''Историческое описание древнего Российского Музея (ч. 1). Москва'', 1807   
* ''Исторические сведения, из летописей отечественных и преданий изустных извлеченные, о селе Коломенском etc. Москва,'' 1809

== Ārējās saites ==
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Valujevs, Pjotrs}}
[[Kategorija:1743. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1814. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>a71tpp9gunl32m225h8f7n19poze4h2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oleksandrs Bezborodjko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640275</id>
    <revision>
      <id>4525497</id>
      <parentid>4525241</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1277" sha1="l6yr20vntex5dmcvy2lba9b41gw7vxs" xml:space="preserve">[[attēls:A.A.Bezborodko by Lampi (1794, Hermitage).jpg|thumb|Oleksandrs Bezborodjko (1794)]]
{{infokaste+}}
'''Oleksandrs Bezborodjko''' ({{val|uk|Олекса́ндр Андрі́йович Безборо́дько}};  1747—1799) bija ukraiņu izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s ierēdnis un [[diplomāts]].

[[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]] ģenerāļa [[Pjotrs Rumjancevs|Pjotra Rumjanceva]] vadībā, vēlāk kļuva par Ārlietu padomes locekli (1780) un Zinātņu akadēmijas locekli (1784). [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792)]] laikā viņš 1791. gadā noslēdza [[Jasu miera līgums|Jasu līgumu]], atņemot [[Osmaņu impērija]]i [[Jedisana]]s provinci.

[[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] laikā 1797. gadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 
Pāvils I viņam piešķīra kņaza titulu un Krievijas Impērijas kanclera amatu (1797-1799).

== Ārējās saites ==
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bezborodjko, Oleksandrs}}
[[Kategorija:1747. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1799. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>l6yr20vntex5dmcvy2lba9b41gw7vxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Progress MS-35</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640278</id>
    <revision>
      <id>4525496</id>
      <parentid>4525273</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4221" sha1="6876o01ijvivfq28982g9n3p6gjxl27" xml:space="preserve">{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums              = ''Progress MS-35''
| Nosaukums_orig         = ''Прогресс МС-35''
| Attēls                 = Progress MS-32 approaches ISS.jpg
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = ''Progress MS-35'' tuvojas stacijai
| Programma              =
| KA_veids               = [[Kravas kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Progress-MS]]''
| KA sērijas Nr          = 463
| Īpašnieks              =
| Operators              = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}}
| Starta_gads            = 2026
| Starts                 = {{dat|2026|9|16|SK}} 13:33:54 ''[[Saskaņotais pasaules laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Sojuz-2.1b]]''
| Starta_vieta           = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] 
| Starta_laukums         = 31 / 6
| Starta_valsts          = {{KAZ}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| saslēgšanās-atvienošanās = 
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 2027. gada februāris
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   = 7280 kg
| Enerģija               = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Apkalpe                = 0
| Orbītas_elementi       = 
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = ''[[Progress MS-34]]''
| KA_nāk                 = ''[[Progress MS-36]]''
| Pilot. misijas         = 
}}
'''''Progress MS-35''''' (''Прогресс МС-35''; [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apzīmējums '''''ISS-96P''''') ir [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) nogādāja [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2026. gada 16. septembrī.&lt;!-- ''Progress MS-35'' darbību beidza 7. septembrī.--&gt;

== Krava ==
Kopējā kravas masa starta brīdī bija vairāk nekā 2400 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|842|kg}}), saspiestas gāzes (skābeklis) ({{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā &lt;!--(pavisam {{sk|1211|kg}})--&gt; bija iekārtas stacijas apkalpošanai un zinātniskajiem pētījumiem (525 kg), pārtikas preces (275 kg), apģērbs, higiēnas preces (357 kg), medicīnas preces (20 kg).

== Lidojuma gaita ==
''Progress MS-35'' tika palaists {{dat|2026|9|16||bez}} 13:33:541 ''[[Saskaņotais pasaules laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma.
Starts aizkavējās par nedēļu raķetes trešās pakāpes problēmas dēļ.&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2026-09-19&quot; /&gt;

19. septembrī 13:44:20 ''UTC'' kosmosa kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa.
&lt;!--
2026. gada 7. septembrī 15:18 ''UTC'' ''Progress MS-33'' atvienojās no stacijas. 21:52 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Kravas kuģis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfēras blīvajos slāņos. Aptuveni 18:27 ''UTC'' nesadegušās daļas nokrita Klusā okeāna dienvidu daļā, kas nav kuģojama.
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2026-09-19&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2026/09/19/russian-progress-cargo-ship-arrives-at-international-space-station/ Russian Progress cargo ship arrives at International Space Station] Steven Young, spaceflightnow.com, 2026-09-19&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://russianspaceweb.com/progress-ms-35.html Progress MS-35 re-supplies ISS] Anatoly Zak
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs


{{SKS konfigurācija}}
{{Progress kosmosa kuģi}}
{{2026. gada orbitālie starti}}


[[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-35]]</text>
      <sha1>6876o01ijvivfq28982g9n3p6gjxl27</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Zvirbulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640279</id>
    <revision>
      <id>4525494</id>
      <parentid>4525323</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:05:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1827" sha1="s3yymcsnwp3olxseep9qumjmhge6bbs" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Mārtiņš Arvīds Zvirbulis''' (dzimis {{dat|1914|11|13|}} [[Lielstraupe|Lielstraupē]]) bija latviešu [[Šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==

Strādāja [[VEF]], trīsdesmitajos gados piedalījās ierēdņu šaha turnīros.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1280520|article:DIVL468 &quot;Šahs VEF-ā&quot;]. ''Šaha Māksla'', 1939. gada 15. augusts.&lt;/ref&gt; Septiņkārtējs Latvijas šaha čempionāta dalībnieks, augstvērtīgākie rezultāti: dalīta 4.-6. vieta 1945. gadā un 6. vieta 1949. gadā. 1944. gadā izcīnījis otro vietu izdevēja Alfrēda Kalnāja šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1248106|article:DIVL146 &quot;Kāja priekšā karalim&quot;]. ''Laikmets'', 1944. gada 24. jūlijs.&lt;/ref&gt; Bija [[Latvijas PSR]] šaha sekcijas priekšsēdētāja vietnieks.&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1253472|article:DIVL155 &quot;FK un SK šacha sekcijas konstruēšanas sanāksme&quot;]. ''Padomju Jaunatne'', 1944. gada 18. novembris.&lt;/ref&gt; Bija PSRS meistarkandidāts šahā. Republikas mēroga šaha turnīros piedalījās līdz sešdesmito gadu sākumam.

== Izcīnītās vietas Latvijas šaha čempionātos ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads !! Vieta
|-
| 1938 || Priekšsacīkstēs grupā 9.-10. vieta (no 14)
|-
| 1945 || dalīta 4.-6. vieta
|-
| 1946 || dalīta 10.-12. vieta
|-
| 1947 || dalīta 15.-16. vieta
|-
| 1948 || dalīta 10.-11. vieta
|-
| 1949 || 6. vieta
|-
| 1951 || 15. vieta
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=30265 Mārtiņa Arvīda Zvirbuļa partiju izlase Chessgames.com datubāzē]

{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zvirbulis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1914. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>s3yymcsnwp3olxseep9qumjmhge6bbs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roskomona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640280</id>
    <revision>
      <id>4525493</id>
      <parentid>4525349</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T16:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude, replaced: &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4429" sha1="afq4irfojrtkxdhn1fu0eld6ngfn2s2" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|administratīvo vienību|Roskomonas grāfiste}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Roskomona
| official_name            = ''Roscommon''&lt;br /&gt;''Ros Comáin''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = Roscommon - aerial - 2024-12-27 12.jpg
| image_caption            = Pilsētas panorāma
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Īrija
| latd  = 53| latm  = 38| lats  = 00 | latNS  = N
| longd = 08| longm = 11| longs = 00 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{IRL}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Konahta]]
| subdivision_type2        = Grāfiste
| subdivision_name2        = [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 8
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 6555
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 45
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Eircode
| postal_code              = F42
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Roskomona''' ({{val|en|Roscommon}}, {{val|ga|Ros Comáin}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Konahta]]s provincē, [[Roskomonas grāfiste]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts vidienē, aptuveni 140 kilometrus uz rietumiem no [[Dublina]]s.

Nosaukums cēlies no īru valodas vārda ''Ros Comáin'', kas tulkojumā nozīmē 'Komana mežs' vai 'Komana pakalns', godinot svēto Komanu, kurš 5. gadsimta otrajā pusē šeit nodibināja klosteri.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill &amp; Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=132 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apdzīvotās vietas izveide saistīta ar svētā Komana būvēto klosteri. 1253. gadā pilsētā tika dibināts [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] klosteris, kura paliekas un baznīcas drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

1269. gadā angļu-normaņu administrators sers Roberts de Ufords uzcēla Roskomonas pili, lai nostiprinātu [[Anglijas Karaliste]]s varu reģionā. Pils piedzīvoja daudzus uzbrukumus un aplenkumus, tostarp to ieņēma Konahtas karalis Aods O'Konors. Pils tika būtiski pārbūvēta 16. gadsimta beigās, bet postījumus guva 17. gadsimta vidū un vēlāk tika pamesta.

Vēsturiski Roskomona attīstījās kā nozīmīgs tirgus un administratīvais centrs. 19. gadsimtā pilsētā uzcēla nozīmīgas sabiedriskās ēkas, tostarp grāfistes tiesas ēku un cietumu.

== Saimniecība un transports ==
Mūsdienās Roskomona ir reģionālais administratīvais, tirdzniecības un pakalpojumu centrs. Pilsētā atrodas vairākas valsts un pašvaldību iestādes, tostarp Roskomonas grāfistes padome.

Pilsēta ir nozīmīgs autoceļu mezgls. Cauri tai ved nacionālās nozīmes ceļš N63, kas savieno Galveju ar Longfordu, kā arī N60 (uz Kestlbaru) un N61 (uz Atlonu un Boilu). Roskomonas dzelzceļa stacija, kas atklāta 1860. gadā, nodrošina regulāru pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā [[Dublina]]–[[Vestporta]].

== Ievērojamas vietas ==

* Roskomonas pils (''Roscommon Castle'') — 13. gadsimta normaņu pils drupas, kas atrodas pilsētas parka teritorijā.
* Roskomonas dominikāņu klosteris (''Roscommon Priarchy'') — 1253. gadā dibināta klostera drupas ar saglabājušos baznīcas koru daļu.
* Vēsturiskā tiesas ēka (''Old Courthouse'') — 18. gadsimta beigās celta ēka pilsētas centrālajā laukumā, kurā mūsdienās darbojas banka un kultūras telpa.
* Roskomonas muzejs — vietējās vēstures muzejs, kas izvietots bijušajā presbitēriešu baznīcas ēkā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>afq4irfojrtkxdhn1fu0eld6ngfn2s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Rozenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640286</id>
    <revision>
      <id>4525382</id>
      <parentid>4525359</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T13:16:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4525382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1800" sha1="ntzua93iyx748bsn8phzr0q2uouofa6" xml:space="preserve">'''Viktors Rozenbergs''' bija Latvijas [[Šahs|šahists]]. Ievērojams kā [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] pirmais skolotājs. 1922. gadā Petrovs izaicināja Rozenbergu uz 100 spēļu blica sacensību, kuras ievada fāzē Rozenbergs ieguva ievērojamu pārsvaru, tomēr Petrovs strauji progresēja un spēja apsteigt savu skolotāju izcīnīto punktu skaitā.&lt;ref&gt;Andris Fride. ''Vladimirs Petrovs, a Chessplayer's Story: From Greatness to the Gulags''. Caissa Editions, 2004, 10.-11. lpp.&lt;/ref&gt; 1935. gadā simultānspēlē Rīgā Rozenbergs pārspēja [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].&lt;ref&gt;Val Zemitis. ''Encyclopedia of Latvian Chessplayers, Volume II: 1900-2000, L-Z''. Old Amber Publishing Company, Davis, CA, 2009, 55. lpp.&lt;/ref&gt; Šaha turnīros Latvijā Rozenbergs piedalījās vismaz no 1924. līdz 1941. gadam. Divkārtējs Latvijas čempionātu šahā dalībnieks ([[1934. gada Latvijas čempionāts šahā|1934]], [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]]). Rīgas pašvaldības darbinieku biedrības komandas sastāvā divkārtējs Rīgas komandu meistarsacīkšu uzvarētājs (1939, 1940). 1940. gadā piedalījās Latvijas Šaha biedrības sacensībā [[Tallina|Tallinā]] ar Tallinas Šaha klubu. 1941. gada 27. maijā Rozenbergam piešķirta 3. kategorija šahā.
&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:843297|article:DIVL362 &quot;Latvijas PSR šachist kvalificēti&quot;]. ''Jaunais Komunārs'', 1940. gada 30. maijs.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=160999 Viktora Rozenberga partiju izlase Chessgames.com datubāzē]

{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rozenbergs, Viktors}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>ntzua93iyx748bsn8phzr0q2uouofa6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525486</id>
      <parentid>4525382</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>jauno lapu pārbaude using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1815" sha1="abydvfgmdz83qr834pzbh7lwxybaoi1" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Viktors Rozenbergs''' bija Latvijas [[Šahs|šahists]]. Ievērojams kā [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimira Petrova]] pirmais skolotājs. 1922. gadā Petrovs izaicināja Rozenbergu uz 100 spēļu blica sacensību, kuras ievada fāzē Rozenbergs ieguva ievērojamu pārsvaru, tomēr Petrovs strauji progresēja un spēja apsteigt savu skolotāju izcīnīto punktu skaitā.&lt;ref&gt;Andris Fride. ''Vladimirs Petrovs, a Chessplayer's Story: From Greatness to the Gulags''. Caissa Editions, 2004, 10.-11. lpp.&lt;/ref&gt; 1935. gadā simultānspēlē Rīgā Rozenbergs pārspēja [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandru Aļehinu]].&lt;ref&gt;Val Zemitis. ''Encyclopedia of Latvian Chessplayers, Volume II: 1900-2000, L-Z''. Old Amber Publishing Company, Davis, CA, 2009, 55. lpp.&lt;/ref&gt; Šaha turnīros Latvijā Rozenbergs piedalījās vismaz no 1924. līdz 1941. gadam. Divkārtējs Latvijas čempionātu šahā dalībnieks ([[1934. gada Latvijas čempionāts šahā|1934]], [[1937. gada Latvijas čempionāts šahā|1937]]). Rīgas pašvaldības darbinieku biedrības komandas sastāvā divkārtējs Rīgas komandu meistarsacīkšu uzvarētājs (1939, 1940). 1940. gadā piedalījās Latvijas Šaha biedrības sacensībā [[Tallina|Tallinā]] ar Tallinas Šaha klubu. 1941. gada 27. maijā Rozenbergam piešķirta 3. kategorija šahā.
&lt;ref&gt;[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:843297|article:DIVL362 &quot;Latvijas PSR šachist kvalificēti&quot;]. ''Jaunais Komunārs'', 1940. gada 30. maijs.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=160999 Viktora Rozenberga partiju izlase Chessgames.com datubāzē]

{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Rozenbergs, Viktors}}
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>abydvfgmdz83qr834pzbh7lwxybaoi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kevana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640291</id>
    <revision>
      <id>4525485</id>
      <parentid>4525370</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:50:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ jauno lapu pārbaude, replaced: {{url| → {{URL|, &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4525485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4629" sha1="2hbskw1y33f8x46wcqcgq4eetrsdtf2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Kevana
| official_name            = ''Cavan''&lt;br /&gt;''An Cabhán''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cavan - aerial - 2025-12-26 06.jpg
| image2 = Cavan - Cavan Cathedral - 20160513110739.jpg
| image3 = Cavan Main Street - 2025-12-26 01.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Pilsētas panorāma; Katedrāle; Galvenā iela
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Īrija
| latd  = 53| latm  = 59| lats  = 28 | latNS  = N
| longd = 07| longm = 21| longs = 36 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{IRL}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Olstera]]
| subdivision_type2        = Grāfiste
| subdivision_name2        = [[Kevanas grāfiste|Kevana]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 12.4
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 11741
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 113
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Eircode
| postal_code              = H12
| website                  = {{URL|http://thisiscavan.ie/}}
| footnotes                =
}}
'''Kevana''' ({{val|en|Cavan}}, {{val|ga|An Cabhán}}) ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Olstera]]s provincē, [[Kevanas grāfiste]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, netālu no [[Ziemeļīrija]]s robežas, aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Dublina]]s.

Nosaukums cēlies no īru valodas vārda ''An Cabhán'', kas tulkojumā nozīmē 'dobums' vai 'ieplaka', raksturojot pilsētas izvietojumu paugurainajā apvidū.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill &amp; Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=55 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Viduslaikos Kevana bija nozīmīgs O'Rūrku un O'Reiliju dzimtu atbalsta punkts un vēsturiskā Breifnes (''Bréifne'') reģiona austrumu daļas centrs. 13. gadsimta beigās O'Reiliju dzimtas valdnieks šeit uzcēla pili un uzaicināja [[Franciskāņi|franciskāņu]] mūkus nodibināt klosteri.

1610. gadā Anglijas karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra Kevanai pilsētas hartu, un tā kļuva par oficiālu tirgus pilsētu un grāfistes centru [[Olsteras kolonizācija]]s gados. 19. gadsimtā pilsēta strauji attīstījās kā reģionālais tirdzniecības un transporta mezgls.

== Saimniecība un transports ==
Mūsdienās Kevana ir nozīmīgs administratīvais, izglītības un pakalpojumu centrs. Pilsētā ir attīstīta pārtikas rūpniecība, būvmateriālu ražošana un finanšu pakalpojumu nozare. Šeit atrodas Kevanas grāfistes padome un galvenās reģionālās iestādes.

Pilsēta atrodas nozīmīgā autoceļu krustojumā. Cauri tai ved valsts galvenais autoceļš N3, kas savieno Dublinu ar [[Eniskilena|Eniskilenu]] Ziemeļīrijā, kā arī N55, kas nodrošina saikni ar [[Atlona|Atlonu]] valsts vidienē.

== Ievērojamas vietas ==

* Svētā Patrika un Felima katedrāle (''Cathedral of Saint Patrick and Saint Felim'') — 20. gadsimta vidū celta neoklasicisma stila katoļu katedrāle ar 68 metrus augstu torni.
* Kevanas grāfistes muzejs (''Cavan County Museum'') — atrodas netālu esošajā Bāličamperas ciematā, iepazīstina ar reģiona vēsturi un kultūras mantojumu.
* Franciskāņu klostera drupas (''Cavan Abbey'') — 13. gadsimta klostera paliekas ar saglabājušos 16. gadsimta torni.
* Kilmoras katedrāle (''Kilmore Cathedral'') — 19. gadsimta vidū celta Īrijas Baznīcas katedrāle, kas atrodas aptuveni 5 kilometrus no pilsētas centra un ietver 12. gadsimta romanikas stila portālu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrijas pilsētas]]</text>
      <sha1>2hbskw1y33f8x46wcqcgq4eetrsdtf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Miks Zvejnieks</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640294</id>
    <revision>
      <id>4525374</id>
      <timestamp>2026-09-21T12:09:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{ping|Baisulis}} kādēļ tika atceltas tās izmaiņas — izskatījās visnotaļ sakarīgas. --~~~~</comment>
      <origin>4525374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="219" sha1="l6cnijjk54hqr7hemzvdygnm7wt1elr" xml:space="preserve">{{ping|Baisulis}} kādēļ tika atceltas tās izmaiņas — izskatījās visnotaļ sakarīgas. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 15.09 (EEST)</text>
      <sha1>l6cnijjk54hqr7hemzvdygnm7wt1elr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525480</id>
      <parentid>4525374</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:47:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atbilde......</comment>
      <origin>4525480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="412" sha1="edeofkuz90pr7yxmlc4ntefy3ck99fh" xml:space="preserve">{{ping|Baisulis}} kādēļ tika atceltas tās izmaiņas — izskatījās visnotaļ sakarīgas. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 15.09 (EEST)
:Jo pievienota vairāk reklāma nekā lietderīga informācija.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 18.47 (EEST)</text>
      <sha1>edeofkuz90pr7yxmlc4ntefy3ck99fh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525537</id>
      <parentid>4525480</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4525537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="778" sha1="strpkj0hw7pn106o52dserzu3yr8r5x" xml:space="preserve">{{ping|Baisulis}} kādēļ tika atceltas tās izmaiņas — izskatījās visnotaļ sakarīgas. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 15.09 (EEST)
:Jo pievienota vairāk reklāma nekā lietderīga informācija.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 18.47 (EEST)
::piekrītu, ka bija jāuzlabo, bet tomēr - tas ir par to, ko cilvēks dara pēc sporta karjeras beigām, manuprāt, būtiski. tad jau arī politiķiem nebūtu jāraksta, kur strādā pirms/pēc deputāta mandāta. atjaunošu to informāciju. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.41 (EEST)</text>
      <sha1>strpkj0hw7pn106o52dserzu3yr8r5x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525538</id>
      <parentid>4525537</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:42:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4525538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="936" sha1="38nzzmjk1badwlvszxk0q9vbrqa29bh" xml:space="preserve">{{ping|Baisulis}} kādēļ tika atceltas tās izmaiņas — izskatījās visnotaļ sakarīgas. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 15.09 (EEST)
:Jo pievienota vairāk reklāma nekā lietderīga informācija.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 18.47 (EEST)
::piekrītu, ka bija jāuzlabo, bet tomēr - tas ir par to, ko cilvēks dara pēc sporta karjeras beigām, manuprāt, būtiski. tad jau arī politiķiem nebūtu jāraksta, kur strādā pirms/pēc deputāta mandāta. atjaunošu to informāciju. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.41 (EEST)
:::ā, pats jau atjaunoji. paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.42 (EEST)</text>
      <sha1>38nzzmjk1badwlvszxk0q9vbrqa29bh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tom4ik306LV</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640296</id>
    <revision>
      <id>4525419</id>
      <timestamp>2026-09-21T14:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4525419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="p7hlp7knetocg5hozhg01hfm9ldtv5b" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tom4ik306LV}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 17.24 (EEST)</text>
      <sha1>p7hlp7knetocg5hozhg01hfm9ldtv5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nikan king pacific</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640297</id>
    <revision>
      <id>4525422</id>
      <timestamp>2026-09-21T14:32:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4525422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" sha1="it0q30ftrx77v3bcexwurrayy283mzx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Nikan king pacific}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 17.32 (EEST)</text>
      <sha1>it0q30ftrx77v3bcexwurrayy283mzx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tom4ik306LV/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>640298</id>
    <revision>
      <id>4525423</id>
      <timestamp>2026-09-21T14:32:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tom4ik306LV</username>
        <id>150678</id>
      </contributor>
      <comment>.</comment>
      <origin>4525423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="129" sha1="n42sbqo4a89c6gdqo69rbcwdnkzym1f" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste|TOM4IK306 ir cilvēks kurš filmē video platformā yourybe}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;</text>
      <sha1>n42sbqo4a89c6gdqo69rbcwdnkzym1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Dobelis (ķirurgs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640299</id>
    <revision>
      <id>4525458</id>
      <timestamp>2026-09-21T15:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4525458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1149" sha1="4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' (1943–2026) bija latviešu bērnu [[ķirurgs]] un urologs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gada 6. decembrī. 1969. ɡadā absolvēja studijas [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI). Strādāja [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Republikas Bērnu klīniskajā slimnīcā]], 1976. ɡadā līdztekus sāka strādāt arī RMI Bērnu ķirurģijas katedrā, 1980. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bija RMI Pediatrijas fakultātes dekāns, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents, vēlāk asociētais profesors (2005–2010). 2022. gadā Jāni Dobeli ievēlēja par [[Latvijas Ārstu biedrība]]s godabiedru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-profesors-dr-med-janis-dobelis-1943-2026/ In memoriam — profesors Dr. med. Jānis Dobelis (1943–2026)] LĀB ziņas&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 10. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Ķirurgi]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525462</id>
      <parentid>4525458</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pirags pārvietoja lapu [[Jānis Dobelis (profesors)]] uz [[Jānis Dobelis (ķirurɡs)]]: bija asociētais profesors</comment>
      <origin>4525458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1149" sha1="4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' (1943–2026) bija latviešu bērnu [[ķirurgs]] un urologs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gada 6. decembrī. 1969. ɡadā absolvēja studijas [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI). Strādāja [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Republikas Bērnu klīniskajā slimnīcā]], 1976. ɡadā līdztekus sāka strādāt arī RMI Bērnu ķirurģijas katedrā, 1980. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bija RMI Pediatrijas fakultātes dekāns, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents, vēlāk asociētais profesors (2005–2010). 2022. gadā Jāni Dobeli ievēlēja par [[Latvijas Ārstu biedrība]]s godabiedru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-profesors-dr-med-janis-dobelis-1943-2026/ In memoriam — profesors Dr. med. Jānis Dobelis (1943–2026)] LĀB ziņas&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 10. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Ķirurgi]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525464</id>
      <parentid>4525462</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pirags pārvietoja lapu [[Jānis Dobelis (ķirurɡs)]] uz [[Jānis Dobelis (ķirurgs)]]</comment>
      <origin>4525458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1149" sha1="4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' (1943–2026) bija latviešu bērnu [[ķirurgs]] un urologs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gada 6. decembrī. 1969. ɡadā absolvēja studijas [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI). Strādāja [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Republikas Bērnu klīniskajā slimnīcā]], 1976. ɡadā līdztekus sāka strādāt arī RMI Bērnu ķirurģijas katedrā, 1980. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bija RMI Pediatrijas fakultātes dekāns, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents, vēlāk asociētais profesors (2005–2010). 2022. gadā Jāni Dobeli ievēlēja par [[Latvijas Ārstu biedrība]]s godabiedru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-profesors-dr-med-janis-dobelis-1943-2026/ In memoriam — profesors Dr. med. Jānis Dobelis (1943–2026)] LĀB ziņas&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 10. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Ķirurgi]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>4wn8iucgiqlnvv1d1qs27a9pcnczzy6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525467</id>
      <parentid>4525464</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4525467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1153" sha1="289bjd4ehy97gpkfuwf6nrum81alu7r" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' (1943–2026) bija latviešu bērnu [[ķirurgs]] un [[urologs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gada 6. decembrī. 1969. ɡadā absolvēja studijas [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI). Strādāja [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Republikas Bērnu klīniskajā slimnīcā]], 1976. ɡadā līdztekus sāka strādāt arī RMI Bērnu ķirurģijas katedrā, 1980. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bija RMI Pediatrijas fakultātes dekāns, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents, vēlāk asociētais profesors (2005–2010). 2022. gadā Jāni Dobeli ievēlēja par [[Latvijas Ārstu biedrība]]s godabiedru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-profesors-dr-med-janis-dobelis-1943-2026/ In memoriam — profesors Dr. med. Jānis Dobelis (1943–2026)] LĀB ziņas&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 10. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Ķirurgi]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>289bjd4ehy97gpkfuwf6nrum81alu7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525469</id>
      <parentid>4525467</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:30:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4525469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1201" sha1="5k7bo5uk3lh867nz0hry3atwrjlqiia" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' (1943–2026) bija latviešu bērnu [[ķirurgs]] un [[urologs]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1943. gada 6. decembrī. 1969. ɡadā absolvēja studijas [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI). Strādāja [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Republikas Bērnu klīniskajā slimnīcā]], 1976. ɡadā līdztekus sāka strādāt arī RMI Bērnu ķirurģijas katedrā, 1980. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bija RMI Pediatrijas fakultātes dekāns, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents, vēlāk asociētais profesors (2005–2010). 2022. gadā Jāni Dobeli ievēlēja par [[Latvijas Ārstu biedrība]]s godabiedru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-profesors-dr-med-janis-dobelis-1943-2026/ In memoriam — profesors Dr. med. Jānis Dobelis (1943–2026)] LĀB ziņas&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 10. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dobelis, Jānis}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]
[[Kategorija:Ķirurgi]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>5k7bo5uk3lh867nz0hry3atwrjlqiia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Dobelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640300</id>
    <revision>
      <id>4525460</id>
      <timestamp>2026-09-21T15:12:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pirags pārvietoja lapu [[Jānis Dobelis]] uz [[Jānis Dobelis (futbolists)]]</comment>
      <origin>4525460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="ta7plbalu38w4w53juib20bxvn4vavf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jānis Dobelis (futbolists)]]</text>
      <sha1>ta7plbalu38w4w53juib20bxvn4vavf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525461</id>
      <parentid>4525460</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:21:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēma pāradresāciju uz [[Jānis Dobelis (futbolists)]]</comment>
      <origin>4525461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="g58i5r0b1brz4jgcjw2t3cyqgb52mgg" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' var būtː
* [[Jānis Dobelis (futbolists)]]
* [[Jānis Dobelis (profesors)]]

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>g58i5r0b1brz4jgcjw2t3cyqgb52mgg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525466</id>
      <parentid>4525461</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T15:27:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4525466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="124" sha1="4pko3v4690d6rc3z8x2tl4v8tc0c1nn" xml:space="preserve">'''Jānis Dobelis''' var būtː
* [[Jānis Dobelis (futbolists)]]
* [[Jānis Dobelis (ķirurgs)]]

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>4pko3v4690d6rc3z8x2tl4v8tc0c1nn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Dobelis (profesors)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640301</id>
    <redirect title="Jānis Dobelis (ķirurgs)" />
    <revision>
      <id>4525463</id>
      <timestamp>2026-09-21T15:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pirags pārvietoja lapu [[Jānis Dobelis (profesors)]] uz [[Jānis Dobelis (ķirurɡs)]]: bija asociētais profesors</comment>
      <origin>4525463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="ftc2xwsqbhjp70pk45qqlicjpq6c2dc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jānis Dobelis (ķirurɡs)]]</text>
      <sha1>ftc2xwsqbhjp70pk45qqlicjpq6c2dc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Urologs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640303</id>
    <redirect title="Uroloģija" />
    <revision>
      <id>4525468</id>
      <timestamp>2026-09-21T15:28:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Uroloģija]]</comment>
      <origin>4525468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="tawffsxxe24g3fgnbq2qtxgajj9kazw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Uroloģija]]</text>
      <sha1>tawffsxxe24g3fgnbq2qtxgajj9kazw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezborodjko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640304</id>
    <redirect title="Oleksandrs Bezborodjko" />
    <revision>
      <id>4525498</id>
      <timestamp>2026-09-21T16:12:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Oleksandrs Bezborodjko]]</comment>
      <origin>4525498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="5w6w37c4t3fp3dthbz0zcwwy1tv4ptv" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Oleksandrs Bezborodjko]]</text>
      <sha1>5w6w37c4t3fp3dthbz0zcwwy1tv4ptv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kremļovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640305</id>
    <redirect title="Umars Kremļovs" />
    <revision>
      <id>4525510</id>
      <timestamp>2026-09-21T16:33:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Umars Kremļovs]]</comment>
      <origin>4525510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="sitw6502h6wy4e5x0149t8zew2vtwgg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Umars Kremļovs]]</text>
      <sha1>sitw6502h6wy4e5x0149t8zew2vtwgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Jelgavas vēlētāju apvienība</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640306</id>
    <revision>
      <id>4525513</id>
      <timestamp>2026-09-21T16:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>/* nosaukums */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4525513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="342" sha1="najymuscjvkj4tedpti7lxwif0gsqil" xml:space="preserve">== nosaukums ==
Vajag saprast, kas ir ar nosaukumu! '''Jelgavas balsotāju savienība''' vai '''Jelgavas vēlētāju apvienība''' vai '''Mītavas vēlētāju apvienība''' vai '''Mītavas balsotāju savienība'''? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 19.41 (EEST)</text>
      <sha1>najymuscjvkj4tedpti7lxwif0gsqil</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525540</id>
      <parentid>4525513</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:45:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xbert234</username>
        <id>57392</id>
      </contributor>
      <comment>/* nosaukums */ Atbilde</comment>
      <origin>4525540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="625" sha1="l9fll0421ywpid103l4os3y6v1dzrf7" xml:space="preserve">== nosaukums ==
Vajag saprast, kas ir ar nosaukumu! '''Jelgavas balsotāju savienība''' vai '''Jelgavas vēlētāju apvienība''' vai '''Mītavas vēlētāju apvienība''' vai '''Mītavas balsotāju savienība'''? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 19.41 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] tev grūti nočekot pareizu partijas nosaukumu iekš [https://periodika.lndb.lv periodika.lndb.lv]? [[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.45 (EEST)</text>
      <sha1>l9fll0421ywpid103l4os3y6v1dzrf7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:獅眠洞</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640307</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Be4ore27" />
    <revision>
      <id>4525516</id>
      <timestamp>2026-09-21T16:44:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:獅眠洞]] uz [[Dalībnieka diskusija:Be4ore27]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/獅眠洞|獅眠洞]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Be4ore27|Be4ore27]]&quot;</comment>
      <origin>4525516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="1mqjs3i86t5hcqorh7yy62sd267ey53" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Be4ore27]]</text>
      <sha1>1mqjs3i86t5hcqorh7yy62sd267ey53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Reihsgava Vartelande</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640308</id>
    <revision>
      <id>4525519</id>
      <timestamp>2026-09-21T16:46:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>/* nosaukums */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4525519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="192" sha1="o4n92gbyxmftouc18zhfm46zxmug9kv" xml:space="preserve">== nosaukums ==
No kurienes iegūts šāds latviskais nosaukums? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 19.46 (EEST)</text>
      <sha1>o4n92gbyxmftouc18zhfm46zxmug9kv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525534</id>
      <parentid>4525519</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:33:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-50977-18</username>
        <id>150685</id>
      </contributor>
      <comment>/* nosaukums */ Atbilde</comment>
      <origin>4525534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="484" sha1="93r8wg61y0wgldspnocfs4xfos2awb3" xml:space="preserve">== nosaukums ==
No kurienes iegūts šāds latviskais nosaukums? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 19.46 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] periodikā.lv un latvju wiki rakstā [[Gauleiters]] ir minēts '''Reihsgau''' vai Gau [[Special:Contributions/~2026-50977-18|~2026-50977-18]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50977-18|talk]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.33 (EEST)</text>
      <sha1>93r8wg61y0wgldspnocfs4xfos2awb3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525558</id>
      <parentid>4525534</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* nosaukums */ Atbilde</comment>
      <origin>4525558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="856" sha1="qzslmmtz6cmfyefr9csaxbg4q4695u7" xml:space="preserve">== nosaukums ==
No kurienes iegūts šāds latviskais nosaukums? [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 19.46 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] periodikā.lv un latvju wiki rakstā [[Gauleiters]] ir minēts '''Reihsgau''' vai Gau [[Special:Contributions/~2026-50977-18|~2026-50977-18]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50977-18|talk]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 20.33 (EEST)
::Lielajā pasaules atlantā un latviešu Vikipēdijā -au beigās visur atveido ar - ava: Prenzlau - Prenclava, Schongau - Šongava, Dahau - Dahava, Herisau - Hērizava utt. Rakstā par gauleiteru ir izskaidrota vācu, nevis latviešu rakstība. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 21.57 (EEST)</text>
      <sha1>qzslmmtz6cmfyefr9csaxbg4q4695u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sergejs Pokrovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640309</id>
    <revision>
      <id>4525524</id>
      <timestamp>2026-09-21T17:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kuutnieks</username>
        <id>103360</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Sergejs Pokrovskis''' (dzimis (dzimis {{dat|1982|06|09|}} [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]) bija krievu izcelsmes Latvijas pedagogs, skolas direktors un [[Šahs|šahists]].  == Biogrāfija ==  Sergeja Pokrovska tēvs Aleksandrs Pokrovskis bija skolotājs. 1910. gadā S. Pokrovskis beidza Smoļenskas klasisko ģimnāziju un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1914. gadā saņēmis otrās pakāpes diplomu un ieguva tiesības mācīt vidusskol...</comment>
      <origin>4525524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2248" sha1="2wsao5sfuunvg36mwngn7rvrvamj6uc" xml:space="preserve">'''Sergejs Pokrovskis''' (dzimis (dzimis {{dat|1982|06|09|}} [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]) bija krievu izcelsmes Latvijas pedagogs, skolas direktors un [[Šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==

Sergeja Pokrovska tēvs Aleksandrs Pokrovskis bija skolotājs. 1910. gadā S. Pokrovskis beidza Smoļenskas klasisko ģimnāziju un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1914. gadā saņēmis otrās pakāpes diplomu un ieguva tiesības mācīt vidusskolās krievu valodu. 1915. gadā iesaukts karadienestā, to turpināja līdz 1917. gada novembrim. 1918. gadā aizbrauca no Krievijas un ieradās [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;feigmane&quot;&gt;Tatjana Feigmane. [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-pokrovsky.html &quot;Sergejs Pokrovskis&quot;]. Mājaslapa ''Latvijas krievi'' (russkije.lv).&lt;/ref&gt;

Strādāja kā skolotājs dažādās Liepājas skolās: P. Konradi vācu privātģimnāzijā, A. Činkas pamatskolā un vidusskolā, Liepājas vācu Vecāku biedrības ģimnāzijā un Liepājas ebreju ģimnāzijā.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; 1938. gadā iecelts par skolotāju [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes Krievu valsts ģimnāzijā]], 1939. gada oktobrī pēc iepriekšējā skolas direktora Ivana Tutiškina nāves iecelts par ģimnāzijas direktoru.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā no direktora amata atbrīvots (formāli - pēc paša vēlēšanās), tajā atjaunots 1941. gada 19. augustā jau [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] apstākļos, veica skolas direktora pienākumus līdz 1944. gadam,&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; kad emigrēja uz Rietumiem, pēc Otrā pasaules kara uzturējās [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;[https://collections.arolsen-archives.org/de/document/78995851 Dokuments]. Arolsen Archives.&lt;/ref&gt;

Bija zināms arī kā šahists, Liepājas šaha kluba dalībnieks, Liepājas pilsētas meistarības turnīra dalībnieks, trīsdesmito gadu beigās - Rēzeknes šaha meistars. 1930. gada Latvijas čempionāta šahā dalībnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pokrovskis, Sergejs}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>2wsao5sfuunvg36mwngn7rvrvamj6uc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525526</id>
      <parentid>4525524</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kuutnieks</username>
        <id>103360</id>
      </contributor>
      <comment>dubultdzimis</comment>
      <origin>4525526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2240" sha1="qlg4nhfqtc9lthl6685ycrqgfsxl8vj" xml:space="preserve">'''Sergejs Pokrovskis''' (dzimis {{dat|1982|06|09|}} [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]) bija krievu izcelsmes Latvijas pedagogs, skolas direktors un [[Šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==

Sergeja Pokrovska tēvs Aleksandrs Pokrovskis bija skolotājs. 1910. gadā S. Pokrovskis beidza Smoļenskas klasisko ģimnāziju un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1914. gadā saņēmis otrās pakāpes diplomu un ieguva tiesības mācīt vidusskolās krievu valodu. 1915. gadā iesaukts karadienestā, to turpināja līdz 1917. gada novembrim. 1918. gadā aizbrauca no Krievijas un ieradās [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;feigmane&quot;&gt;Tatjana Feigmane. [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-pokrovsky.html &quot;Sergejs Pokrovskis&quot;]. Mājaslapa ''Latvijas krievi'' (russkije.lv).&lt;/ref&gt;

Strādāja kā skolotājs dažādās Liepājas skolās: P. Konradi vācu privātģimnāzijā, A. Činkas pamatskolā un vidusskolā, Liepājas vācu Vecāku biedrības ģimnāzijā un Liepājas ebreju ģimnāzijā.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; 1938. gadā iecelts par skolotāju [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes Krievu valsts ģimnāzijā]], 1939. gada oktobrī pēc iepriekšējā skolas direktora Ivana Tutiškina nāves iecelts par ģimnāzijas direktoru.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā no direktora amata atbrīvots (formāli - pēc paša vēlēšanās), tajā atjaunots 1941. gada 19. augustā jau [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] apstākļos, veica skolas direktora pienākumus līdz 1944. gadam,&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; kad emigrēja uz Rietumiem, pēc Otrā pasaules kara uzturējās [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;[https://collections.arolsen-archives.org/de/document/78995851 Dokuments]. Arolsen Archives.&lt;/ref&gt;

Bija zināms arī kā šahists, Liepājas šaha kluba dalībnieks, Liepājas pilsētas meistarības turnīra dalībnieks, trīsdesmito gadu beigās - Rēzeknes šaha meistars. 1930. gada Latvijas čempionāta šahā dalībnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pokrovskis, Sergejs}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>qlg4nhfqtc9lthl6685ycrqgfsxl8vj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525640</id>
      <parentid>4525526</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:59:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>1982? Kategorija ir ar 1892. gadu</comment>
      <origin>4525640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2259" sha1="ttpqwil286wqzdvgmx13xpghnm0o0z1" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Sergejs Pokrovskis''' (dzimis {{dat|1892|06|09|}} [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]) bija krievu izcelsmes Latvijas pedagogs, skolas direktors un [[Šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
Sergeja Pokrovska tēvs Aleksandrs Pokrovskis bija skolotājs. 1910. gadā S. Pokrovskis beidza Smoļenskas klasisko ģimnāziju un iestājās Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1914. gadā saņēmis otrās pakāpes diplomu un ieguva tiesības mācīt vidusskolās krievu valodu. 1915. gadā iesaukts karadienestā, to turpināja līdz 1917. gada novembrim. 1918. gadā aizbrauca no Krievijas un ieradās [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;feigmane&quot;&gt;Tatjana Feigmane. [https://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-pokrovsky.html &quot;Sergejs Pokrovskis&quot;]. Mājaslapa ''Latvijas krievi'' (russkije.lv).&lt;/ref&gt;

Strādāja kā skolotājs dažādās Liepājas skolās: P. Konradi vācu privātģimnāzijā, A. Činkas pamatskolā un vidusskolā, Liepājas vācu Vecāku biedrības ģimnāzijā un Liepājas ebreju ģimnāzijā.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; 1938. gadā iecelts par skolotāju [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes Krievu valsts ģimnāzijā]], 1939. gada oktobrī pēc iepriekšējā skolas direktora Ivana Tutiškina nāves iecelts par ģimnāzijas direktoru.&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā no direktora amata atbrīvots (formāli - pēc paša vēlēšanās), tajā atjaunots 1941. gada 19. augustā jau [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] apstākļos, veica skolas direktora pienākumus līdz 1944. gadam,&lt;ref name=&quot;feigmane&quot; /&gt; kad emigrēja uz Rietumiem, pēc Otrā pasaules kara uzturējās [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;[https://collections.arolsen-archives.org/de/document/78995851 Dokuments]. Arolsen Archives.&lt;/ref&gt;

Bija zināms arī kā [[šahists]], Liepājas šaha kluba dalībnieks, Liepājas pilsētas meistarības turnīra dalībnieks, trīsdesmito gadu beigās - Rēzeknes šaha meistars. 1930. gada Latvijas čempionāta šahā dalībnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Šahs-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pokrovskis, Sergejs}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>ttpqwil286wqzdvgmx13xpghnm0o0z1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zoričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640310</id>
    <redirect title="Simeons Zoričs" />
    <revision>
      <id>4525531</id>
      <timestamp>2026-09-21T17:11:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Simeons Zoričs]]</comment>
      <origin>4525531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="h7mw0n5err48beh759goinq6hf3lcee" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Simeons Zoričs]]</text>
      <sha1>h7mw0n5err48beh759goinq6hf3lcee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tjurja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640311</id>
    <revision>
      <id>4525535</id>
      <timestamp>2026-09-21T17:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TheCaffeineDeprivedNerd</username>
        <id>122573</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1370975864|Tyurya]]&quot;</comment>
      <origin>4525535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1291" sha1="57vquf2dsvkamd50hvni7qh3xfkkho8" xml:space="preserve">
[[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurija ar skābenēm un rūgušpienu]]
 
'''Tjurja''' ir tradicionāla [[Maize|maizes]] [[zupa]] [[Krievu virtuve|krievu virtuvē]]. Tā sastāv no [[Maize|maizes]] gabaliņiem, bieži vien veciem vai ceptiem, kas iemērcēti ūdenī vai citā šķidrumā, pievienojot dažus dārzeņus (parasti sīpolus, ķiplokus vai skābētus kāpostus) un augu eļļu, sāli un pipari. Tjurija nav vārīta un ir ēsta auksta. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākā bāze tjurijai, jo tā bija lēta, bagātīga un viegli pieejama. [[Piena produkti|Piena produktu]] bāze, piemēram, [[Piens|rūgušpiens]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs]] parasti tika gatavota bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem.

Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen &amp; Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;
{{Asbox|image=Wiki letter w.svg|pix=30|other=yes|subject=|article=raksts|qualifier=|category=Nepabeigti raksti|name=Veidne:Aizmetnis}}

[[Kategorija:Pamatēdiens]]
[[Kategorija:Aukstās zupas]]</text>
      <sha1>57vquf2dsvkamd50hvni7qh3xfkkho8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525536</id>
      <parentid>4525535</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T17:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>TheCaffeineDeprivedNerd</username>
        <id>122573</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Es noņēmu vienu atstarpi.</comment>
      <origin>4525536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1290" sha1="sgb3pwu2kk9vjh4kvaw5zi7oe624e1p" xml:space="preserve">
[[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurija ar skābenēm un rūgušpienu]]
 '''Tjurja''' ir tradicionāla [[Maize|maizes]] [[zupa]] [[Krievu virtuve|krievu virtuvē]]. Tā sastāv no [[Maize|maizes]] gabaliņiem, bieži vien veciem vai ceptiem, kas iemērcēti ūdenī vai citā šķidrumā, pievienojot dažus dārzeņus (parasti sīpolus, ķiplokus vai skābētus kāpostus) un augu eļļu, sāli un pipari. Tjurija nav vārīta un ir ēsta auksta. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākā bāze tjurijai, jo tā bija lēta, bagātīga un viegli pieejama. [[Piena produkti|Piena produktu]] bāze, piemēram, [[Piens|rūgušpiens]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs]] parasti tika gatavota bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem.

Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen &amp; Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;
{{Asbox|image=Wiki letter w.svg|pix=30|other=yes|subject=|article=raksts|qualifier=|category=Nepabeigti raksti|name=Veidne:Aizmetnis}}

[[Kategorija:Pamatēdiens]]
[[Kategorija:Aukstās zupas]]</text>
      <sha1>sgb3pwu2kk9vjh4kvaw5zi7oe624e1p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525553</id>
      <parentid>4525536</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T18:39:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Tāda līmeņa tulkojumi nu gan mūs tikai pazemo...</comment>
      <origin>4525553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1295" sha1="sgfibt832wshss5rcw5cljza4na7fx9" xml:space="preserve">{{mašīntulkojums}}
[[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurija ar skābenēm un rūgušpienu]]
'''Tjurja''' ir tradicionāla [[maize]]s [[zupa]] [[Krievu virtuve|krievu virtuvē]]. Tā sastāv no [[maize]]s gabaliņiem, bieži vien veciem vai ceptiem, kas iemērcēti ūdenī vai citā šķidrumā, pievienojot dažus dārzeņus (parasti sīpolus, ķiplokus vai skābētus kāpostus) un augu eļļu, sāli un pipari. Tjurija nav vārīta un ir ēsta auksta. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākā bāze tjurijai, jo tā bija lēta, bagātīga un viegli pieejama. [[Piena produkti|Piena produktu]] bāze, piemēram, [[Piens|rūgušpiens]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs]] parasti tika gatavota bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem.

Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen &amp; Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;
{{Asbox|image=Wiki letter w.svg|pix=30|other=yes|subject=|article=raksts|qualifier=|category=Nepabeigti raksti|name=Veidne:Aizmetnis}}

[[Kategorija:Pamatēdiens]]
[[Kategorija:Aukstās zupas]]</text>
      <sha1>sgfibt832wshss5rcw5cljza4na7fx9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525714</id>
      <parentid>4525553</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T08:53:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-51110-24</username>
        <id>150705</id>
      </contributor>
      <comment>viens burts</comment>
      <origin>4525714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1296" sha1="d33tt2j2bvdjsqaltvxtxfdemqojz05" xml:space="preserve">{{mašīntulkojums}}
[[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurija ar skābenēm un rūgušpienu]]
'''Tjurija''' ir tradicionāla [[maize]]s [[zupa]] [[Krievu virtuve|krievu virtuvē]]. Tā sastāv no [[maize]]s gabaliņiem, bieži vien veciem vai ceptiem, kas iemērcēti ūdenī vai citā šķidrumā, pievienojot dažus dārzeņus (parasti sīpolus, ķiplokus vai skābētus kāpostus) un augu eļļu, sāli un pipari. Tjurija nav vārīta un ir ēsta auksta. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākā bāze tjurijai, jo tā bija lēta, bagātīga un viegli pieejama. [[Piena produkti|Piena produktu]] bāze, piemēram, [[Piens|rūgušpiens]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs]] parasti tika gatavota bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem.

Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen &amp; Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;
{{Asbox|image=Wiki letter w.svg|pix=30|other=yes|subject=|article=raksts|qualifier=|category=Nepabeigti raksti|name=Veidne:Aizmetnis}}

[[Kategorija:Pamatēdiens]]
[[Kategorija:Aukstās zupas]]</text>
      <sha1>d33tt2j2bvdjsqaltvxtxfdemqojz05</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525722</id>
      <parentid>4525714</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T10:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Tjurija]] uz [[Tjurja]]: atveidošana</comment>
      <origin>4525714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1296" sha1="d33tt2j2bvdjsqaltvxtxfdemqojz05" xml:space="preserve">{{mašīntulkojums}}
[[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurija ar skābenēm un rūgušpienu]]
'''Tjurija''' ir tradicionāla [[maize]]s [[zupa]] [[Krievu virtuve|krievu virtuvē]]. Tā sastāv no [[maize]]s gabaliņiem, bieži vien veciem vai ceptiem, kas iemērcēti ūdenī vai citā šķidrumā, pievienojot dažus dārzeņus (parasti sīpolus, ķiplokus vai skābētus kāpostus) un augu eļļu, sāli un pipari. Tjurija nav vārīta un ir ēsta auksta. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākā bāze tjurijai, jo tā bija lēta, bagātīga un viegli pieejama. [[Piena produkti|Piena produktu]] bāze, piemēram, [[Piens|rūgušpiens]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs]] parasti tika gatavota bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem.

Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen &amp; Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;
{{Asbox|image=Wiki letter w.svg|pix=30|other=yes|subject=|article=raksts|qualifier=|category=Nepabeigti raksti|name=Veidne:Aizmetnis}}

[[Kategorija:Pamatēdiens]]
[[Kategorija:Aukstās zupas]]</text>
      <sha1>d33tt2j2bvdjsqaltvxtxfdemqojz05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Aleksandrs Buhholcs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>640312</id>
    <revision>
      <id>4525565</id>
      <timestamp>2026-09-21T19:33:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: sveiks! visi citi ir [[Buhholcs]], kādēļ šis - [[Buholcs]]? --~~~~</comment>
      <origin>4525565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187" sha1="pjstk13awm3z529k837t9th66ku7u0p" xml:space="preserve">sveiks! visi citi ir [[Buhholcs]], kādēļ šis - [[Buholcs]]? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 22.33 (EEST)</text>
      <sha1>pjstk13awm3z529k837t9th66ku7u0p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525566</id>
      <parentid>4525565</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T19:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <origin>4525566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="336" sha1="k7bnwvl15bsf57mcozccde9wx3af5cq" xml:space="preserve">sveiks! visi citi ir [[Buhholcs]], kādēļ šis - [[Buholcs]]? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 22.33 (EEST)
:jautājums {{u|Pirags}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 22.33 (EEST)</text>
      <sha1>k7bnwvl15bsf57mcozccde9wx3af5cq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525581</id>
      <parentid>4525566</parentid>
      <timestamp>2026-09-21T20:04:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4525581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="577" sha1="fnure232ot0pipcpmygld2c60nlui0m" xml:space="preserve">sveiks! visi citi ir [[Buhholcs]], kādēļ šis - [[Buholcs]]? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 22.33 (EEST)
:jautājums {{u|Pirags}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 22.33 (EEST)
:Drīzāk jautājums [https://www.vestnesis.lv/ta/id/8485 Latvijas Vēstnesim] un citiem latviešu valodas avotiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 23.04 (EEST)</text>
      <sha1>fnure232ot0pipcpmygld2c60nlui0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tribulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640313</id>
    <revision>
      <id>4525567</id>
      <timestamp>2026-09-21T19:34:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par augu sugu</comment>
      <origin>4525567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1937" sha1="nrb2vrk0wrniegx8f6swgqrrr71hw02" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| binomial      = Tribulus terrestris
| autors        = 
| attēls        = Tribulus terrestris growing on a beach (Philippines) 2.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts        = Plantae
| valsts_lv     = Augi
| nodalījums    = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase         = Magnoliopsida
| klase_lv      = Divdīgļlapji
| rinda         = Sapindales
| rinda_lv      = Ziepjkoku rinda
| dzimta        = Zygophyllaceae
| dzimta_lv     = Pārlapju dzimta
| ģints         = Tribulus
| ģints_lv      = Tribuļi
| suga          = T. terrestris
| suga_lv       = Tribulis
| kategorijas   = nē
}}

'''Tribulis''' (''Tribulus terrestris'') ir [[divdīgļlapji|divdīgļlapju]] augu suga no [[pārlapju dzimta]]s (''Zygophyllaceae'') un [[tribuļi|tribuļu]] (''Tribulus'') ģints pārstāvis. Tas ir [[viengadīgi augi|viengadīgs]] vai [[divgadīgs augs|divgadīgs]], parasti pie zemes pieplacis [[lakstaugs]]. Suga dabiski izplatīta ļoti plašā [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] teritorijā, aptverot lielu daļu [[Eiropa]]s, [[Āzija]]s un [[Āfrika]]s, bet cilvēka darbības rezultātā ievazāta arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija (kontinents)|Austrālijā]] un citviet. Tribulim raksturīgi dzelteni [[zieds|ziedi]] un cieti, dzeloņaini [[auglis|augļi]], kuru izaugumi var viegli ieķerties dzīvnieku apmatojumā, apavos vai transportlīdzekļu riepās un tādējādi veicināt sēklu izplatīšanos. Daudzviet ārpus dabiskā izplatības areāla tas kļuvis par [[nezāles|nezāli]]. Vienlaikus dažādās [[tautas medicīna]]s sistēmās augs ticis izmantots ārstnieciskos nolūkos, un tā ekstrakti tiek iekļauti arī [[uztura bagātinātāji|uztura bagātinātājos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pārlapju dzimta]]</text>
      <sha1>nrb2vrk0wrniegx8f6swgqrrr71hw02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tribulus terrestris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640314</id>
    <redirect title="Tribulis" />
    <revision>
      <id>4525568</id>
      <timestamp>2026-09-21T19:35:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tribulis]]</comment>
      <origin>4525568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="2suscs4z8e7y02x8u54fxhnjdhyw5nh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tribulis]]</text>
      <sha1>2suscs4z8e7y02x8u54fxhnjdhyw5nh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Pārlapju dzimta</title>
    <ns>14</ns>
    <id>640315</id>
    <revision>
      <id>4525569</id>
      <timestamp>2026-09-21T19:37:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Ziepjkoku rinda]]</comment>
      <origin>4525569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="9emiduexos3cqbmpllczlz6vpj642zq" xml:space="preserve">[[Kategorija:Ziepjkoku rinda]]</text>
      <sha1>9emiduexos3cqbmpllczlz6vpj642zq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ati-Zidži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640316</id>
    <redirect title="Lorenss Ati-Zidži" />
    <revision>
      <id>4525575</id>
      <timestamp>2026-09-21T19:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lorenss Ati-Zidži]]</comment>
      <origin>4525575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="bnjt5yv7078k76t3rhln5dz1mgbjhrk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lorenss Ati-Zidži]]</text>
      <sha1>bnjt5yv7078k76t3rhln5dz1mgbjhrk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cirkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640317</id>
    <redirect title="Deniss Cirkins" />
    <revision>
      <id>4525612</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Denniss Cirkins]]</comment>
      <origin>4525612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="igmowyzyp156hezugp9z0g1r65llh95" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Denniss Cirkins]]</text>
      <sha1>igmowyzyp156hezugp9z0g1r65llh95</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525613</id>
      <parentid>4525612</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:12:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Denniss Cirkins]] uz [[Deniss Cirkins]]</comment>
      <origin>4525613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="c2kwn8ef9aynglhn8yh7koigz7ylqo3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Deniss Cirkins]]</text>
      <sha1>c2kwn8ef9aynglhn8yh7koigz7ylqo3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavel Zacha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640318</id>
    <redirect title="Pavels Zaha" />
    <revision>
      <id>4525618</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:21:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pavels Zaha]]</comment>
      <origin>4525618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="4a75r47rtxkbv39kcwvhbtc3x7055px" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pavels Zaha]]</text>
      <sha1>4a75r47rtxkbv39kcwvhbtc3x7055px</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zacha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640319</id>
    <redirect title="Pavels Zaha" />
    <revision>
      <id>4525619</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:22:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pavels Zaha]]</comment>
      <origin>4525619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="4a75r47rtxkbv39kcwvhbtc3x7055px" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pavels Zaha]]</text>
      <sha1>4a75r47rtxkbv39kcwvhbtc3x7055px</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wilfried Zaha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640320</id>
    <redirect title="Vilfrīds Zaha" />
    <revision>
      <id>4525622</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:25:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vilfrīds Zaha]]</comment>
      <origin>4525622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="78dmh9b4kmtj1kmj66ava7k7dpw8rtv" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vilfrīds Zaha]]</text>
      <sha1>78dmh9b4kmtj1kmj66ava7k7dpw8rtv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Štajje</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640321</id>
    <redirect title="Mohammads Štajje" />
    <revision>
      <id>4525628</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mohammads Štajje]]</comment>
      <origin>4525628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="5tgjmb4moioobe6td3mn366qox5zo41" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mohammads Štajje]]</text>
      <sha1>5tgjmb4moioobe6td3mn366qox5zo41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mizuļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640322</id>
    <revision>
      <id>4525630</id>
      <timestamp>2026-09-22T04:38:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Mizuļina''' var būt:  * [[Jekaterina Mizuļina]]; * [[Jeļena Mizuļina]].  {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]]</comment>
      <origin>4525630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="117" sha1="20g6796xw89g9jzg05iq9evym0s9m12" xml:space="preserve">'''Mizuļina''' var būt:

* [[Jekaterina Mizuļina]];
* [[Jeļena Mizuļina]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>20g6796xw89g9jzg05iq9evym0s9m12</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525638</id>
      <parentid>4525630</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T04:53:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4525638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="458" sha1="o37vwv41m3z55ysiswpv7xc0tfnan39" xml:space="preserve">'''Mizuļina''' ({{val|ru|Мизулина}}; vīriešu dzimtē: [[Mizuļins]]) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes sieviešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: 

* [[Jekaterina Mizuļina]] (''Екатерина Мизулина''; 1984) — Krievijas sabiedriskā darbiniece;
* [[Jeļena Mizuļina]] (''Елена Мизулина''; 1954) — Krievijas juriste, valsts un politiskā darbiniece.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>o37vwv41m3z55ysiswpv7xc0tfnan39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfs Zaics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640323</id>
    <redirect title="Ādolfs Zeics" />
    <revision>
      <id>4525644</id>
      <timestamp>2026-09-22T05:07:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Ādolfs Zaics]] uz [[Ādolfs Zeics]]: atveide.....</comment>
      <origin>4525644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="e9x9a9k7nnz3a6re4ixdi2oewgewacj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ādolfs Zeics]]</text>
      <sha1>e9x9a9k7nnz3a6re4ixdi2oewgewacj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640324</id>
    <redirect title="Kirils Zaics" />
    <revision>
      <id>4525650</id>
      <timestamp>2026-09-22T05:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zaics]] uz [[Zeics]]: pārveidots......</comment>
      <origin>4525650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="c0z7m5lvqjbpgjx1lggp0uq4t8g6t95" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zeics]]</text>
      <sha1>c0z7m5lvqjbpgjx1lggp0uq4t8g6t95</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525652</id>
      <parentid>4525650</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T05:15:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Zeics]] uz [[Kirils Zaics]]</comment>
      <origin>4525652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="d2teay6tdhzhl2dd7atej58nofv4a4n" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kirils Zaics]]</text>
      <sha1>d2teay6tdhzhl2dd7atej58nofv4a4n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640325</id>
    <redirect title="Zalca" />
    <revision>
      <id>4525665</id>
      <timestamp>2026-09-22T06:03:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zalca]]</comment>
      <origin>4525665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="9gmcnxfxqcofwwy76juioj4snbn3sgl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zalca]]</text>
      <sha1>9gmcnxfxqcofwwy76juioj4snbn3sgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Fotrus</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640326</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:IRAN" />
    <revision>
      <id>4525670</id>
      <timestamp>2026-09-22T06:38:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>S.Marchenko</username>
        <id>149144</id>
      </contributor>
      <comment>S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fotrus]] uz [[Dalībnieka diskusija:IRAN]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Fotrus|Fotrus]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/IRAN|IRAN]]&quot;</comment>
      <origin>4525670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="r0nlrhvobfam8i44x536zohzeht6t8y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:IRAN]]</text>
      <sha1>r0nlrhvobfam8i44x536zohzeht6t8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zili zaļā infrastruktūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640327</id>
    <redirect title="Zaļā infrastruktūra" />
    <revision>
      <id>4525675</id>
      <timestamp>2026-09-22T07:06:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zaļā infrastruktūra]]</comment>
      <origin>4525675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="9hpv8zw1ipejejiom2si6manlpku3ou" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zaļā infrastruktūra]]</text>
      <sha1>9hpv8zw1ipejejiom2si6manlpku3ou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļmežnīki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640328</id>
    <revision>
      <id>4525682</id>
      <timestamp>2026-09-22T07:21:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zaļmežnīki]] uz [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)]]: precīzāk.....</comment>
      <origin>4525682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="sqh53sy15qn61w5g4qj8e71s5eo36zv" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)]]</text>
      <sha1>sqh53sy15qn61w5g4qj8e71s5eo36zv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4525684</id>
      <parentid>4525682</parentid>
      <timestamp>2026-09-22T07:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>nozīmju atdalīšana.....</comment>
      <origin>4525684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="297" sha1="0kmhjudz77vopaof923lriuilhe9z20" xml:space="preserve">'''Zaļmežnīki''' var būt:

* [[Zaļmežnīki (Lazdukalna pagasts)|Zaļmežnīki]] — ciems Lazdukalna pagastā, Balvu novadā;
* [[Zaļmežnīki (Vīksnas pagasts)|Zaļmežnīki]] — ciems Vīksnas pagastā, Balvu novadā.

== Skatīt arī ==
* [[Zaļmežnieki]]

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>0kmhjudz77vopaof923lriuilhe9z20</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zandberg</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640329</id>
    <redirect title="Zandbergs" />
    <revision>
      <id>4525692</id>
      <timestamp>2026-09-22T07:38:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zandbergs]]</comment>
      <origin>4525692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="79prwzn9asdyh9lklkmgtaepvc3kjbw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zandbergs]]</text>
      <sha1>79prwzn9asdyh9lklkmgtaepvc3kjbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kristers00</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640330</id>
    <revision>
      <id>4525708</id>
      <timestamp>2026-09-22T08:25:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4525708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="ri9t56vr4k4db1277e9inhq0y48xz67" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kristers00}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.25 (EEST)</text>
      <sha1>ri9t56vr4k4db1277e9inhq0y48xz67</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:MIKIMAUS2223</title>
    <ns>3</ns>
    <id>640332</id>
    <revision>
      <id>4525712</id>
      <timestamp>2026-09-22T08:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4525712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="2tv18w3zgj10qbq0dmjudg3ap2hdsqf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=MIKIMAUS2223}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 11.48 (EEST)</text>
      <sha1>2tv18w3zgj10qbq0dmjudg3ap2hdsqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tjurija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640334</id>
    <redirect title="Tjurja" />
    <revision>
      <id>4525723</id>
      <timestamp>2026-09-22T10:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Tjurija]] uz [[Tjurja]]: atveidošana</comment>
      <origin>4525723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="h3mbm0insll2th40aku5h1bz32md0ku" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tjurja]]</text>
      <sha1>h3mbm0insll2th40aku5h1bz32md0ku</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>